EIROPAS KOMISIJA

Briselē, 26.4.2023

COM(2023) 240 final

2023/0138(COD)

Priekšlikums

EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA

par ekonomikas politikas efektīvu koordināciju un budžeta daudzpusēju uzraudzību un ar ko atceļ Padomes Regulu (EK) Nr. 1466/97

PASKAIDROJUMA RAKSTS

1.PRIEKŠLIKUMA KONTEKSTS

•Priekšlikuma pamatojums un mērķi

Komisija 2022. gada 9. novembra paziņojumā nāca klajā ar ievirzēm ES ekonomikas pārvaldības sistēmas reformai 7 , kuras mērķis ir nodrošināt parāda atmaksājamību un veicināt ilgtspējīgu un iekļaujošu izaugsmi visās dalībvalstīs. Ievirzēs paredzēta lielāka valstu atbildība, vienkāršota sistēma un lielāka koncentrēšanās uz vidēja termiņu apvienojumā ar stingrāku un saskaņotāku izpildi. Šīs ievirzes atspoguļoja arī novērojumus, kas izrietēja no 2021. gada oktobrī sāktās sabiedriskās apspriešanas, kurā citas ES iestādes un visas galvenās ieinteresētās personas tika aicinātas iesaistīties šajā jautājumā 8 .

•Saskanība ar pašreizējiem noteikumiem konkrētajā politikas jomā

Ņemot vērā to, cik lielas izmaiņas ir vajadzīgas, lai īstenotu Komisijas 2022. gada 9. novembra ievirzes ES pārvaldības sistēmas reformai, Regulu (EK) Nr. 1466/97 ir paredzēts aizstāt ar priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai par ekonomikas politikas efektīvu koordināciju un budžeta daudzpusēju uzraudzību.

Šo trīs tiesību aktu mērķis ir izveidot reformētu sistēmu, kuras pamatā ir vidēja termiņa ievirze un valstu atbildība, lai ticami un būtiski samazinātu augsto parāda līmeni un veicinātu ilgtspējīgu un iekļaujošu izaugsmi. Tādējādi reformētā ekonomikas pārvaldības sistēma saglabā Līgumā par Eiropas Savienības darbību paredzētos budžeta disciplīnas un Stabilitātes un izaugsmes pakta (SIP) un tā dibināšanas noteikumu pamatmērķus.

Vienlaikus, cenšoties nodrošināt stabilas un ilgtspējīgas publiskās finanses, kā arī izaugsmes veicināšanu, reformētā sistēma atbilst arī galvenajiem mērķiem, kuri paredzēti budžeta jeb fiskālajā paktā, kas veido Līguma par stabilitāti, koordināciju un pārvaldību ekonomiskajā un monetārajā savienībā (LSKP) III sadaļu 9 . Turklāt citi ierosinātā tiesību akta elementi saglabā fiskālā pakta saturu. Ar vidēja termiņa ievirzi, kas balstīta uz konkrētām valstīm raksturīgajām parāda problēmām, šī regula daļēji atspoguļo fiskālā pakta prasību par konverģenci ar vidēja termiņa nostājām, kas jāierosina, ņemot vērā valstij raksturīgās valsts parāda problēmas (LSKP 3. panta 1. punkta b) apakšpunkts). Lai gan fiskālajā paktā ir uzsvērta strukturālā bilance, tajā ir paredzēta arī izdevumu analīze, atskaitot diskrecionāros ieņēmumu pasākumus, lai kopumā novērtētu atbilstību (LSKP 3. panta 1. punkta b) apakšpunkts), un šī analīze ir apstiprināta šajā regulā. Fiskālais pakts pagaidu novirzes no vidēja termiņa mērķa vai tā sasniegšanai noteiktajiem pielāgojumiem pieļauj vienīgi ārkārtējos apstākļos (LSKP 3. panta 1. punkta c) apakšpunkts), kā paredzēts šajā regulā. Fiskālais pakts paredz, ka gadījumā, ja novērotas ievērojamas novirzes no vidēja termiņa mērķa vai tā sasniegšanai noteiktajiem pielāgojumiem, ir jāīsteno pasākumi, lai noteiktā laikposmā novirzes koriģētu (LSKP 3. panta 1. punkta e) apakšpunkts). Tāpat reformētā sistēma prasa koriģēt novirzes no Padomes noteiktās neto izdevumu trajektorijas. Turklāt, ja noviržu rezultātā deficīts pārsniedz 3 % no IKP, dalībvalstij varētu piemērot pārmērīga budžeta deficīta novēršanas procedūru. Dalībvalstij, kuras parāds pārsniedz 60 % no IKP, tiktu stiprināta uz parādu balstītā pārmērīga budžeta deficīta novēršanas procedūra: tajā galvenā uzmanība tiktu pievērsta novirzēm no neto izdevumu trajektorijas un tiktu aizstāts pašreizējais parāda samazināšanas kritērijs (t. s. “1/20 noteikums”), kas noteica pārāk stingrus fiskālo stimulu pasākumus. Fiskālā pakta noteikumu izpildes uzraudzība tajā uzticēta neatkarīgām valstu fiskālajām iestādēm, un noteikumi par šo uzraudzības iestāžu lomu un neatkarību, kas bija sīki jāizklāsta Komisijas ierosinātajos kopējos principos 10 saskaņā ar LSKP 3. panta 2. punktu, tagad ir pilnībā iekļauti priekšlikumā, ar ko groza Direktīvu 2011/85. Fiskālais pakts paredz, ka Komisija un Padome piedalās izpildes procesā (LSKP 5. pants), kā norādīts priekšlikumā Padomes Regulai, ar ko groza Padomes Regulu (EK) Nr. 1467/97.

Fiskālā pakta un reformētās ekonomikas pārvaldības sistēmas kopīgās iezīmes izriet arī no fiskālā pakta īstenošanas valstu tiesību sistēmās. Lielākā daļa LSKP Līgumslēdzēju pušu ir transponējušas LSKP noteikumus valsts tiesību aktos, izveidojot tiešu saikni ar attiecīgajiem ES tiesību aktiem 11 . Tas attiecas uz vidēja termiņa mērķi un konverģenci, kā arī uz novērtējumu par ievērojamu novirzi vai noteikumiem, kuri paredz Padomes pieņemto ieteikumu ievērošanu (visi izriet no Regulas (EK) Nr. 1466/97).

Ņemot vērā šīs kopīgās iezīmes, ierosināto reformēto ekonomikas pārvaldības sistēmu var uzskatīt par tādu, ar kuru LSKP fiskālo noteikumu saturu iekļauj ES tiesiskajā regulējumā saskaņā ar LSKP 16. pantu.

•Saskanība ar citām Savienības politikas jomām

2.JURIDISKAIS PAMATS, SUBSIDIARITĀTE UN PROPORCIONALITĀTE

•Juridiskais pamats

•Subsidiaritāte (neekskluzīvas kompetences gadījumā)

•Proporcionalitāte

•Juridiskā instrumenta izvēle

3.EX POST IZVĒRTĒJUMU, APSPRIEŠANOS AR IEINTERESĒTAJĀM PERSONĀM UN IETEKMES NOVĒRTĒJUMU REZULTĀTI

•Ex post izvērtējumi / spēkā esošo tiesību aktu atbilstības pārbaudes

ES ekonomikas pārvaldības sistēmas retrospektīvie novērtējumi tika publicēti 2020. gada februārī 15 un 2021. gada oktobrī 16 .

•Apspriešanās ar ieinteresētajām personām

·apspriešanos tiešsaistē, lai apkopotu ieinteresēto personu, pilsoniskās sabiedrības un iedzīvotāju viedokļus. 2022. gada martā tika publicēts kopsavilkuma ziņojums par šīs apspriešanās rezultātiem;

·padziļinātas tematiskas diskusijas ar dalībvalstīm, kas notika Padomē (ECOFIN), Eurogrupā, Ekonomikas un finanšu komitejā un Ekonomikas politikas komitejā.

Pēc 2022. gada 9. novembra paziņojuma pieņemšanas Komisija ir sniegusi dalībvalstīm papildu materiālus par ierosinātās reformas ietekmi, un notika turpmākas diskusijas ar dalībvalstīm Padomē un Eiropas Parlamentu, kas ir ņemtas vērā šajā priekšlikumā:

·Eiropas Parlaments 2023. gada 15. martā pieņēma gada ziņojumus par Eiropas pusgadu, kuros galvenā uzmanība tika pievērsta arī ES ekonomikas pārvaldības sistēmas reformai un Eiropas pusgada nākotnei.

·Padome (ECOFIN) 2023. gada 14. martā pieņēma secinājumus par ES ekonomikas pārvaldības sistēmas reformas ievirzēm, kurus Eiropadome apstiprināja 2023. gada 23. un 24. marta sanāksmē.

•Ietekmes novērtējums

•Pamattiesības

4.IETEKME UZ BUDŽETU

Priekšlikums neietekmē ES budžetu.

5.CITI ELEMENTI

•Īstenošanas plāni un uzraudzīšanas, izvērtēšanas un ziņošanas kārtība

•Detalizēts konkrētu priekšlikuma noteikumu skaidrojums

Ierosinātās regulas I–VII pielikumā ir ietverti šādi elementi: kritēriji, pēc kuriem nosaka vidēja termiņa tehnisko trajektoriju dalībvalstīm, kuru valsts parāds pārsniedz 60 % no IKP vai kuru valsts budžeta deficīts pārsniedz 3 % no IKP; informācija, ko dalībvalstis sniedz vidēja termiņa fiskālajos un strukturālajos plānos; informācija, ko dalībvalstis sniedz gada progresa ziņojumos; informācija par kontroles konta darbību; metodika ticamības novērtēšanai, ko veic Komisija; Savienības kopīgo prioritāšu saraksts; kā arī reformu un investīciju saistību kopuma novērtēšanas sistēma, kas ir fiskālās korekcijas perioda pagarināšanas pamatā.

2023/0138 (COD)

Priekšlikums

EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA

par ekonomikas politikas efektīvu koordināciju un budžeta daudzpusēju uzraudzību un ar ko atceļ Padomes Regulu (EK) Nr. 1466/97

EIROPAS PARLAMENTS UN EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 121. panta 6. punktu,

ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,

pēc leģislatīvā akta projekta nosūtīšanas valstu parlamentiem,

ņemot vērā Eiropas Centrālās bankas atzinumu (zemsvītras piezīme),

saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru,

tā kā:

(1)Dalībvalstu ekonomikas politikas virzienu koordinēšana Savienībā, kā paredzēts Līgumā par Eiropas Savienības darbību (LESD), atbilst stabilu cenu, stabilas publisko finanšu un monetārās sistēmas un ilgtspējīgas maksājumu bilances pamatprincipiem.

(2)Stabilitātes un izaugsmes pakts (SIP), ko sākotnēji veidoja Padomes Regula (EK) Nr. 1466/97 19 , Padomes Regula (EK) Nr. 1467/97 (1997. gada 7. jūlijs) 20 un Eiropadomes 1997. gada 17. jūnija Rezolūcija par Stabilitātes un izaugsmes paktu 21 , ir balstīts uz mērķi nodrošināt stabilas un ilgtspējīgas publiskās finanses kā līdzekli, lai stiprinātu nosacījumus cenu stabilitātei un spēcīgai ilgtspējīgai izaugsmei, kuras pamatā ir finanšu stabilitāte, tādējādi atbalstot Savienības mērķu sasniegšanu attiecībā uz ilgtspējīgu un iekļaujošu izaugsmi un nodarbinātību.

(3)Fiskālās pārvaldības sistēma, kas ir šīs regulas priekšmets, ir daļa no Eiropas pusgada, kas ietver arī dalībvalstu plašākas ekonomikas un nodarbinātības politikas koordināciju un uzraudzību saskaņā ar LESD 121. un 148. pantu.

(4)Sociālo partneru, pilsoniskās sabiedrības organizāciju un citu attiecīgo ieinteresēto personu iesaistīšana Eiropas pusgadā ir būtiska, lai nodrošinātu atbildību un pārredzamu un iekļaujošu politikas veidošanu.

(5)Savienības ekonomikas pārvaldības sistēma būtu jāpielāgo, lai labāk ņemtu vērā fiskālā stāvokļa pieaugošo neviendabīgumu, valsts parāda problēmas un cita veida neaizsargātību dalībvalstīs. Spēcīgā politiskā reakcija uz Covid-19 pandēmiju izrādījās ļoti efektīva, lai mazinātu krīzes radīto ekonomisko un sociālo kaitējumu, tomēr krīzes rezultātā ievērojami palielinājās publiskā un privātā sektora parāda attiecība, uzsverot, cik svarīgi ir pakāpeniski, noturīgi un izaugsmi veicinošā veidā samazināt parāda attiecību līdz piesardzīgam līmenim un novērst makroekonomisko nelīdzsvarotību, vienlaikus pievēršot pienācīgu uzmanību nodarbinātības un sociālajiem mērķiem. Tajā pašā laikā Savienības ekonomikas pārvaldības sistēma būtu jāpielāgo tā, lai palīdzētu risināt vidēja termiņa un ilgtermiņa problēmas, ar kurām saskaras Savienība, cita starpā panāktu taisnīgu zaļo un digitālo pārkārtošanos, ietverot Klimata aktu 22 , nodrošinātu enerģētisko drošību un atvērtu stratēģisko autonomiju, risinātu demogrāfiskās pārmaiņas, stiprinātu sociālo un ekonomisko noturību un īstenotu Stratēģisko kompasu drošībai un aizsardzībai, un tas viss prasa reformas un ilgtspējīgu un augstu investīciju līmeni turpmākajos gados.

(6)Savienības ekonomikas pārvaldības sistēmas pamatā vajadzētu būt parāda atmaksājamībai un ilgtspējīgai un iekļaujošai izaugsmei, un tāpēc dalībvalstis būtu jādiferencē, ņemot vērā to valsts parāda problēmas un pieļaujot konkrētām valstīm raksturīgas fiskālās trajektorijas.

(7)LESD 121. panta 2., 3. un 4. punktā un 148. panta 4. punktā izklāstītajai daudzpusējās uzraudzības procedūrai saskaņā ar sīkāk izstrādātiem noteikumiem būtu jāuzrauga visas norises ekonomikas un nodarbinātības jomā katrā dalībvalstī un Savienībā. Tas ietver makroekonomiskās nelīdzsvarotības atklāšanu un pārmērīgas nelīdzsvarotības novēršanu un koriģēšanu, kā izklāstīts Eiropas Parlamenta un Padomes Regulās (ES) Nr. 1174/2011 23 un (ES) Nr. 1176/2011 24 . Lai uzraudzītu šādas norises ekonomikas un nodarbinātības jomā, dalībvalstīm būtu jāsniedz informācija vidēja termiņa fiskālo un strukturālo plānu veidā.

(8)Tādēļ būtu jāparedz sīki izstrādāti noteikumi par valsts vidēja termiņa fiskālo un strukturālo plānu saturu, iesniegšanu, novērtēšanu un uzraudzību, lai veicinātu parāda atmaksājamību un ilgtspējīgu un iekļaujošu izaugsmi dalībvalstīs un novērstu pārmērīgu valsts budžeta deficītu, izmantojot vidēja termiņa plānošanu.

(9)Valsts vidēja termiņa fiskālajos un strukturālajos plānos būtu jāapvieno katras dalībvalsts fiskālo un strukturālo reformu un investīciju saistības, un šiem plāniem vajadzētu būt Savienības ekonomikas pārvaldības sistēmas stūrakmenim. Katrai dalībvalstij būtu jāiesniedz vidēja termiņa plāns, kurā izklāstīta tās fiskālā trajektorija, kā arī prioritārās publisko investīciju un reformu saistības, kas kopā nodrošina ilgtspējīgu un pakāpenisku parāda samazināšanu un ilgtspējīgu un iekļaujošu izaugsmi, izvairoties no procikliskas fiskālās politikas, kā arī plašākas reformu un investīciju saistības, cita starpā attiecībā uz zaļo un digitālo pārkārtošanos, sociālo un ekonomisko noturību un Eiropas sociālo tiesību pīlāra īstenošanu. Atveseļošanas un noturības mehānisma darbības laikā 25 būtu pienācīgi jāņem vērā saistības, kas uzņemtas nacionālajos atveseļošanas un noturības plānos.

(10)Kohēzijas politikas fondi arī ir sinhronizēti ar Eiropas pusgada procesu. Izstrādājot valsts vidēja termiņa fiskālos un strukturālos plānus, būtu pienācīgi jāņem vērā arī ES budžeta ilgtermiņa investīciju politika, kohēzijas politikas investīcijas un reformas. Katrai dalībvalstij būtu arī jāpaskaidro, kā tās valsts vidēja termiņa fiskālais un strukturālais plāns nodrošinās saskaņotību ar ES programmu izdevumiem, kas pilnībā atbilst ES fondu ieņēmumiem un attiecīgajam valsts līdzfinansējumam.

(11) Pirms valsts vidēja termiņa fiskālā un strukturālā plāna iesniegšanas būtu jānotiek tehniskam dialogam ar Komisiju, lai nodrošinātu atbilstību šīs regulas noteikumiem. Pamatojoties uz Komisijas ieteikumu, Padomei būtu jānosaka neto izdevumu trajektorija un jāapstiprina reformu un investīciju saistības, to starpā tās, kas pieņemtas, lai vajadzības gadījumā pagarinātu korekcijas periodu.

(12)Lai vienkāršotu Savienības fiskālo sistēmu un palielinātu pārredzamību, vienotam darbības rādītājam, kas balstīts uz parāda atmaksājamību, būtu jākalpo par pamatu fiskālās virzības noteikšanai un ikgadējai fiskālajai uzraudzībai katrā dalībvalstī. Šā vienotā darbības rādītāja pamatā vajadzētu būt valsts finansētiem neto primārajiem izdevumiem, t. i., izdevumiem, no kuriem atskaitīti diskrecionārie ieņēmumu pasākumi un izņemot procentu izdevumus, kā arī cikliskos bezdarba izdevumus un izdevumus par Savienības programmām, kas pilnībā atbilst ieņēmumiem no Savienības fondiem. Šis rādītājs ļauj veikt makroekonomisko stabilizāciju, jo to neietekmē automātisko stabilizatoru darbība, cita starpā ieņēmumu un izdevumu svārstības ārpus valdības tiešas kontroles.

(13)Lai dalībvalstīm sniegtu norādījumus vidēja termiņa fiskālā un strukturālā plāna izstrādē, Komisijai būtu jānāk klajā ar tehnisko trajektoriju, kuras pamatā ir minimālā fiskālā korekcija, kas ļauj ticami samazināt dalībvalsts parāda trajektoriju vai saglabāt parādu piesardzīgā līmenī. Tai arī būtu jānodrošina, ka valsts parāda attiecība plānošanas perioda beigās samazinās zem tās līmeņa gadā pirms tehniskās trajektorijas sākuma. Parāda samazināšanas ilgtspējai būtu jāizriet no atbilstošas fiskālās politikas.

(14)Komisijas ierosinātajai tehniskajai trajektorijai būtu arī jānodrošina, ka valsts budžeta deficīts tiek samazināts un saglabāts zem atsauces vērtības 3 % no iekšzemes kopprodukta (IKP).

(15)Lai novērtētu, vai ir vajadzīgas turpmākas korekcijas valsts vidēja termiņa fiskālā un strukturālā plāna četru gadu īstenošanas perioda beigās, Komisijai būtu atkārtoti jāizvērtē situācija un jāierosina jauna tehniskā trajektorija, ja dalībvalsts parāds joprojām pārsniedz atsauces vērtību 60 % no IKP vai tās valsts budžeta deficīts ir lielāks par 3 % no IKP atsauces vērtības.

(16)Katrā valsts vidēja termiņa fiskālajā un strukturālajā plānā būtu jānorāda tā statuss saistībā ar valsts procedūrām, proti, vai plāns tika iesniegts valsts parlamentam un vai šis plāns ir apstiprināts parlamentā. Valsts vidēja termiņa fiskālajā un strukturālajā plānā būtu arī jānorāda, vai valsts parlamentam bija iespēja apspriest Padomes ieteikumu par iepriekšējo plānu un attiecīgā gadījumā jebkādus citus Padomes ieteikumus vai lēmumus vai jebkādus Komisijas brīdinājumus.

(17)Ja dalībvalstis vidēja termiņa fiskālajā un strukturālajā plānā izmanto pieņēmumus, kas atšķiras no Komisijas standarta vidēja termiņa parāda prognozēšanas sistēmas, tām šīs atšķirības būtu jāizskaidro un pienācīgi jāpamato pārredzamā veidā un pamatojoties uz pamatotiem ekonomiskiem argumentiem.

(18)Tā kā vidēja termiņa fiskālā un strukturālā plāna beigās dalībvalstīm varētu rasties papildu izmaksas, piemēram, novecošanas izmaksas vai nelabvēlīga procentu un izaugsmes tempa starpība, tām būtu jānodrošina, ka nominālā bilance korekcijas perioda beigās būs pietiekama, lai nodrošinātu, ka deficīts ilgstoši saglabājas zem atsauces vērtības 3 % no IKP.

(19)Lai nodrošinātu iespēju pienācīgi mijiedarboties vienotajai Savienības sistēmai un valsts budžeta struktūrām, Komisijas novērtējuma pamatā vajadzētu būt vienīgi valsts finansēto neto primāro izdevumu tendencēm. Dalībvalstīm vajadzētu būt iespējai noteikt savus valsts budžeta mērķus dažādu rādītāju izteiksmē, piem., kā strukturālo bilanci, ja tas paredzēts to valsts budžeta struktūrā.

(20)Komisijas novērtējumā par valsts vidēja termiņa fiskālajiem un strukturālajiem plāniem jo īpaši būtu jāpārbauda makroekonomisko un fiskālo pieņēmumu ticamība, ciktāl tie atšķiras no tiem pieņēmumiem, kas ir tehniskās trajektorijas pamatā. Jo īpaši plānā iekļaujamajām parāda prognozēm nemainīgas politikas apstākļos vajadzētu būt saskaņotām un salīdzināmām ar Komisijas prognozēm.

(21)Lai nodrošinātu vidēja termiņa fiskālo un strukturālo plānu īstenošanu, Komisijai un Padomei būtu jāuzrauga šajos plānos Eiropas pusgada ietvaros uzņemtās reformu un investīciju saistības, pamatojoties uz dalībvalstu iesniegtajiem gada progresa ziņojumiem un saskaņā ar LESD 121. un 148. panta noteikumiem. Šajā nolūkā tām būtu jāiesaistās Eiropas pusgada dialogā ar Eiropas Parlamentu.

(22)Lai nodrošinātu pakāpeniskāku parāda samazināšanu, korekcijas periodu var pagarināt maksimāli par trīs gadiem, ja dalībvalsts savu vidēja termiņa fiskālo un strukturālo plānu pamato ar pārbaudāmu reformu un investīciju saistību kopumu ar noteiktiem termiņiem, kas visumā: veicina izaugsmi, atbalsta fiskālo stabilitāti, pievēršas Savienības kopīgajām prioritātēm, īsteno attiecīgos ieteikumus, kas adresēti konkrētai dalībvalstij Eiropas pusgada ietvaros, un atbilst investīciju prioritātēm, kas noteiktas konkrētās valstīs, korekcijas periodā nesamazinot citas valsts finansētās publiskās investīcijas, lai nodrošinātu investīciju makroekonomisko ietekmi un izvairītos no citu investīciju prioritāšu izstumšanas.

(23)Lai nodrošinātu taisnīgu un pārredzamu procesu, reformu un investīciju saistības būtu jānovērtē, izmantojot vienotu Savienības sistēmu. Atveseļošanas un noturības mehānisma darbības laikā nacionālajos atveseļošanas un noturības plānos ietvertās saistības attiecīgā gadījumā var ņemt vērā, novērtējot pieprasījumu pagarināt korekcijas periodu. Reformu un investīciju kopumam, kas ir fiskālās korekcijas perioda pagarināšanas pamatā, vajadzētu būt samērīgam ar valsts parāda problēmu pakāpi, kā noteikts parāda atmaksājamības uzraudzības instrumenta jaunākajā atjauninājumā, un ar problēmām saistībā ar izaugsmi vidējā termiņā dalībvalstī. Paredzams, ka dalībvalstīs, kurās valsts parāda problēmas ir saistītas ar ievērojamām problēmām vidēja termiņa izaugsmei, reformu un investīciju kopums novērsīs arī šķēršļus vidēja termiņa izaugsmei.

(24)Reformu un investīciju saistību kopums, kas ierosināts valsts vidēja termiņa fiskālajos un strukturālajos plānos, būtu jāsaskaņo ar Savienības kopīgajām prioritātēm. Minētajam reformu un investīciju saistību kopumam būtu arī jāatbilst to valsts stratēģiju īstenošanai, kuras attiecīgā dalībvalsts ierosinājusi attiecīgo Savienības prioritāšu īstenošanai. Attiecīgā gadījumā Atveseļošanas un noturības mehānisma darbības laikā būtu jāizdara savstarpējas atsauces uz atveseļošanas un noturības plāniem, lai nodrošinātu politikas konsekvenci.

(25)Ja pārbaudāmais reformu un investīciju saistību kopums ar noteiktiem termiņiem, kas ir pamatā pakāpeniskākai neto izdevumu trajektorijai, netiek izpildīts paredzētajā termiņā, Padome pēc Komisijas ieteikuma var ieteikt korekcijas paātrināt, t. i., saīsinot neto izdevumu trajektorijas pagarinājumu.

(26)Lai sniegtu informāciju izpildes darbībām, jo īpaši ziņojumam saskaņā ar LESD 126. panta 3. punktu, Komisijai būtu jāizveido kontroles konts katrai dalībvalstij, lai sekotu līdzi dalībvalstī novērotajām neto izdevumu gada novirzēm no Padomes noteiktās neto izdevumu trajektorijas, laika gaitā summējot minētās novirzes.

(27)Neatkarīgas fiskālās iestādes ir pierādījušas savu spēju veicināt fiskālo disciplīnu un stiprināt dalībvalstu publisko finanšu uzticamību. Lai palielinātu valstu atbildību, būtu jāpaplašina pilnvaras, kas piešķirtas neatkarīgām fiskālajām iestādēm, kas parasti ir pilnvarotas uzraudzīt atbilstību valsts regulējumam, attiecinot to arī uz Savienības ekonomikas pārvaldības sistēmu.

(28)Sniedzot atzinumu par budžeta plānu projektiem, kas iesniegti saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 473/2013 26 6. pantu, Komisijai būtu jānovērtē, vai budžeta plānu projekti atbilst neto izdevumu trajektorijām saskaņā ar šo regulu.

(29)Īpaša uzmanība būtu jāpievērš būtiskiem riskiem, kas saistīti ar budžeta stāvokļa atšķirībām no Padomes noteiktās neto izdevumu trajektorijas. Tāpēc ir lietderīgi papildināt daudzpusējās uzraudzības procedūru, kas noteikta LESD 121. panta 3. un 4. punktā, ar agrīnās brīdināšanas sistēmu, saskaņā ar kuru Padome atbilstoši LESD 121. panta 4. punktam laikus brīdinās dalībvalsti par vajadzību veikt labojumus budžetā, lai novērstu to, ka tās valsts budžeta deficīts kļūst pārmērīgs. Turklāt budžeta pastāvīgas novirzes gadījumā Padomei būtu jāpastiprina savs ieteikums un tas jāpublisko.

(30)Lielu satricinājumu gadījumā eurozonai vai Savienībai kopumā ir vajadzīga vispārēja izņēmuma klauzula, lai varētu pārvarēt nopietnu ekonomikas lejupslīdi eurozonā vai Savienībā kopumā, pieļaujot novirzes no neto izdevumu trajektorijas ar nosacījumu, ka tās neapdraud fiskālo stabilitāti vidējā termiņā.

(31)Vajadzētu būt arī konkrētai valstij paredzētai izņēmuma klauzulai, lai pieļautu novirzi no neto izdevumu trajektorijas, ar nosacījumu, ka tā neapdraud fiskālo stabilitāti vidējā termiņā ārkārtējos apstākļos, piemēram, saistībā ar neparedzamiem ārējiem notikumiem, kurus nebūtu bijis iespējams novērst un kuriem nepieciešami pretcikliski fiskālie pasākumi, ko dalībvalsts nevar kontrolēt un kam ir būtiska ietekme uz dalībvalsts publiskajām finansēm. Šādai būtiskai ietekmei vajadzētu radīt tādu satricinājumu kopējo apjomu, ka pārsniedz parasto apjomu: piemēram, ar dabas katastrofām saistītās izmaksas noteiktā apjomā būtu jāiekļauj budžeta plānošanā. Padomes ieteikums attiecas uz vispārējo un konkrētai valstij paredzēto izņēmuma klauzulu iedarbināšanu un paplašināšanu.

(32)Šī regula ir daļa no paketes kopā ar Padomes Direktīvu [XXX, ar ko groza Direktīvu 2011/85/ES] un Padomes Regulu [XXX, ar ko groza Padomes Regulu (EK) Nr. 1467/97]. Kopā tās veido reformētu Savienības ekonomikas pārvaldības sistēmu, kas Savienības tiesiskajā regulējumā iekļauj Līguma par stabilitāti, koordināciju un pārvaldību ekonomiskajā un monetārajā savienībā 27 (LSKP) III sadaļas “Fiskālais pakts” saturu saskaņā ar tā 16. pantu. Pamatojoties uz pieredzi, kas gūta, dalībvalstīm īstenojot LSKP, ierosinātajā tiesību aktu kopumā ir saglabāta fiskālā pakta vidēja termiņa ievirze kā instruments budžeta disciplīnas un izaugsmes veicināšanas sasniegšanai. Paketē ir iekļauta pastiprināta konkrētai valstij raksturīga dimensija, kuras mērķis ir palielināt valstu atbildību, cita starpā piešķirot lielāku lomu neatkarīgām fiskālajām iestādēm, kas galvenokārt balstās uz fiskālā pakta kopējiem principiem, kurus Komisija ierosinājusi 28 saskaņā ar LSKP 3. panta 2. punktu. Šajā regulā ir izklāstīta izdevumu analīze, atskaitot diskrecionāros ieņēmumu pasākumus, lai kopumā novērtētu atbilstību, kas prasīta fiskālajā paktā. Tāpat kā fiskālajā paktā, pagaidu novirzes no vidēja termiņa plāna šajā regulā ir atļautas tikai ārkārtējos apstākļos. Līdzīgi kā fiskālajā paktā, ja ir ievērojamas novirzes no vidēja termiņa plāna, būtu jāīsteno pasākumi, lai noteiktā laikposmā koriģētu novirzes. Pakete stiprina fiskālās uzraudzības un izpildes panākšanas procedūras, lai izpildītu apņemšanos veicināt stabilas un ilgtspējīgas publiskās finanses un ilgtspējīgu un iekļaujošu izaugsmi. Tādējādi ekonomikas pārvaldības sistēmas reforma saglabā LSKP noteiktos budžeta disciplīnas un parāda atmaksājamības pamatmērķus.

(33)Lai nodrošinātu šīs regulas efektīvu īstenošanu un pienācīgu uzraudzību, Komisijai būtu deleģējamas pilnvaras pieņemt aktus saskaņā ar LESD 290. pantu attiecībā uz: informāciju, kas dalībvalstīm jāsniedz savos vidēja termiņa fiskālajos un strukturālajos plānos, informāciju, kas dalībvalstīm jāsniedz gada progresa ziņojumos, kontroles konta darbību, metodiku Komisijas veiktajai ticamības novērtēšanai, kopīgo Savienības prioritāšu saraksta izveidošanu un reformu un investīciju saistību kopuma novērtēšanas sistēmu, kas ir fiskālās korekcijas perioda pagarināšanas pamatā. Īpaši būtiski, lai Komisija, veicot sagatavošanas darbus, rīkotu atbilstīgas apspriešanās, cita starpā ekspertu līmenī, un lai minētās apspriešanās tiktu rīkotas saskaņā ar principiem, kas noteikti 2016. gada 13. aprīļa Iestāžu nolīgumā par labāku likumdošanas procesu 29 . Jo īpaši, lai deleģēto aktu sagatavošanā nodrošinātu vienādu dalību, Eiropas Parlaments un Padome visus dokumentus saņem vienlaicīgi ar dalībvalstu ekspertiem, un minēto iestāžu ekspertiem ir sistemātiska piekļuve Komisijas ekspertu grupu sanāksmēm, kurās notiek deleģēto aktu sagatavošana.

(34)Daudzpusējās uzraudzības pamatā vajadzētu būt augstas kvalitātes neatkarīgai statistikai, kas sagatavota saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (EK) Nr. 223/2009 30 noteiktajiem principiem,

IR PIEŅĒMUŠI ŠO REGULU.

I NODAĻA

PRIEKŠMETS UN DEFINĪCIJAS

1. pants

Priekšmets

Šajā regulā ir izklāstīti noteikumi, kas nodrošina dalībvalstu ekonomikas politikas efektīvu koordināciju, tādējādi atbalstot Savienības izaugsmes un nodarbinātības mērķu sasniegšanu.

Tā paredz sīki izstrādātus noteikumus par valsts vidēja termiņa fiskālo un strukturālo plānu saturu, iesniegšanu, novērtēšanu un uzraudzību Padomes un Komisijas īstenotās budžeta daudzpusējās uzraudzības ietvaros, lai veicinātu parāda atmaksājamību un ilgtspējīgu un iekļaujošu izaugsmi dalībvalstīs un novērstu pārmērīgu valsts budžeta deficītu, izmantojot vidēja termiņa plānošanu.

2. pants

Definīcijas

Šajā regulā piemēro šādas definīcijas:

(1)“konkrētai valstij adresēts ieteikums” ir Padomes ikgadējie norādījumi dalībvalstij par ekonomikas, budžeta, nodarbinātības politiku un struktūrpolitiku saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 121. un 148. pantu;

(2)“neto izdevumi” ir valdības izdevumi, atskaitot procentu izdevumus, diskrecionāros ieņēmumu pasākumus un citus budžeta mainīgos lielumus, ko valdība nevar kontrolēt, kā noteikts II pielikuma a) punktā;

(3)“tehniskā trajektorija” ir neto izdevumu trajektorija, ko Komisija ierosina, lai sniegtu norādījumus dalībvalstīm, kuru valsts parāds pārsniedz atsauces vērtību 60 % no iekšzemes kopprodukta (IKP) vai valsts budžeta deficīts pārsniedz atsauces vērtību 3 % no IKP, izstrādājot valsts vidēja termiņa fiskālos un strukturālos plānus;

(4)“neto izdevumu trajektorija” ir Padomes noteiktā dalībvalsts neto izdevumu daudzgadu trajektorija;

(5)“valsts vidēja termiņa fiskālais un strukturālais plāns” ir dokuments, kurā ietvertas dalībvalsts fiskālās, reformu un investīciju saistības;

(6)“gada progresa ziņojums” ir dalībvalsts dokuments, kurā ziņots par neto izdevumu trajektorijas un valsts vidēja termiņa fiskālajā un strukturālajā plānā iekļauto reformu un investīciju saistību īstenošanu;

(7)“korekcijas periods” ir laika periods, kurā tiek veikta dalībvalsts fiskālā korekcija, aptverot valsts vidēja termiņa fiskālā un strukturālā plāna minimālo korekcijas periodu, kas ir četri gadi, un tā iespējamo pagarinājumu;

(8)“kontroles konts” ir dalībvalsts faktisko neto izdevumu kumulatīvās novirzes no neto izdevumu trajektorijas;

(9)“strukturālā bilance” ir cikliski koriģētā vispārējās valdības bilance, atskaitot pagaidu pasākumus;

(10)“strukturālā primārā bilance” ir cikliski koriģētā vispārējās valdības bilance, atskaitot pagaidu pasākumus un atskaitot procentu izdevumus.

II NODAĻA

EIROPAS PUSGADS

3. pants

Eiropas pusgads

Lai nodrošinātu ekonomikas politikas ciešāku koordināciju un dalībvalstu ekonomisko un sociālo rādītāju stabilu konverģenci, Padome un Komisija Eiropas pusgada ietvaros veic daudzpusēju uzraudzību saskaņā ar LESD noteiktajiem mērķiem un prasībām. Daudzpusējā uzraudzība balstās uz augstas kvalitātes neatkarīgu statistiku, kas sagatavota saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (EK) Nr. 223/2009 noteiktajiem principiem.

Eiropas pusgads ietver:

(a)dalībvalstu un Savienības ekonomikas politikas vispārējo pamatnostādņu formulēšanu un īstenošanas uzraudzību saskaņā ar LESD 121. panta 2. punktu, konkrētām valstīm adresētu ieteikumu un ieteikumu par eurozonas ekonomikas politikas formulēšanu un uzraudzību;

(b)to nodarbinātības pamatnostādņu formulēšanu un īstenošanas uzraudzība, kuras dalībvalstīm ir jāņem vērā saskaņā ar LESD 148. panta 2. punktu, cita starpā Eiropas sociālo tiesību pīlārs, un saistītos konkrētai valstij adresētos ieteikumus;

(c)dalībvalstu vidēja termiņa fiskālo un strukturālo plānu iesniegšanu, novērtēšanu un apstiprināšanu, kā arī to uzraudzību, izmantojot gada progresa ziņojumus;

(d)uzraudzību, lai novērstu un koriģētu makroekonomisko nelīdzsvarotību saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 1176/2011;

(e)citas daudzpusējas uzraudzības procedūras, ko izveidojis Eiropas Parlaments un Padome saskaņā ar LESD 121. panta 6. punktu.

4. pants

Eiropas pusgada īstenošana

1.Vajadzības gadījumā pēc tam, kad saskaņā ar šo regulu ir novērtēti vidēja termiņa fiskālie un strukturālie plāni, gada progresa ziņojumi un sociālekonomiskais stāvoklis attiecīgajās dalībvalstīs, Padome, pamatojoties uz Komisijas ieteikumiem, sniedz ieteikumus minētajām dalībvalstīm, pilnībā izmantojot LESD 121. un 148. pantā paredzētos juridiskos instrumentus un saistītos sekundāros tiesību aktus.

2.Dalībvalstis pirms galveno lēmumu pieņemšanas ekonomikas, nodarbinātības un budžeta politikas izstrādē pienācīgi ņem vērā dalībvalstu ekonomikas politikas vispārējās pamatnostādnes, nodarbinātības pamatnostādnes un 3. panta otrās daļas a) un b) punktā minētos ieteikumus. Komisija uzrauga progresu.

3.Ja dalībvalsts nerīkojas saskaņā ar saņemtajiem norādījumiem:

(a)tiek sniegti turpmāki konkrētām valstīm adresēti ieteikumi;

(b)seko Komisijas brīdinājums vai Padomes ieteikums saskaņā ar LESD 121. panta 4. punktu;

(c)var tikt veikti pasākumi saskaņā ar šo regulu, Padomes Regulu (EK) Nr. 1467/97 31 vai Regulu (ES) Nr 1176/2011.

III NODAĻA

TEHNISKĀ TRAJEKTORIJA

5. pants

Tehniskā trajektorija

Attiecībā uz katru dalībvalsti, kuras valsts parāds pārsniedz atsauces vērtību 60 % no IKP vai valsts budžeta deficīts pārsniedz atsauces vērtību 3 % no IKP, Komisija ziņojumā Ekonomikas un finanšu komitejai izklāsta neto izdevumu tehnisko trajektoriju, kas aptver valsts vidēja termiņa fiskālo un strukturālo plānu minimālo korekcijas periodu, kas ir četri gadi, un tā iespējamo pagarinājumu ne vairāk kā par trīs gadiem saskaņā ar 13. pantu. Komisija ziņojumu dara publiski pieejamu.

6. pants

Prasības attiecībā uz tehnisko trajektoriju

Tehniskā trajektorija nodrošina, ka:

a) valsts parāda attiecība saglabājas ticami lejupejoša vai turas piesardzīgā līmenī;

b) valsts budžeta deficīts ir samazināts un tiek noturēts zem atsauces vērtības 3 % no IKP; 

c) fiskālās korekcijas centieni valsts vidēja termiņa fiskālo un strukturālo plānu īstenošanas laikā ir vismaz proporcionāli kopējiem centieniem visā korekcijas periodā;

d) valsts parāda attiecība plānošanas perioda beigās ir zem valsts parāda attiecības līmeņa gadā pirms tehniskās trajektorijas sākuma; kā arī

e) valsts neto izdevumu pieaugums plāna darbības laikā ir zemāks par vidēja termiņa ekonomikas izaugsmi.

Tehniskās trajektorijas diferencē katrai dalībvalstij. Kritēriji tehnisko trajektoriju noteikšanai ir izklāstīti I pielikumā.

7. pants

Komisijas iepriekšējie norādījumi

1.Līdz [xxxx] gada [1. martam], kurā dalībvalstīm pirmo reizi jāiesniedz savi vidēja termiņa fiskālie un strukturālie plāni vai attiecīgā gadījumā 3 nedēļu laikā pēc dalībvalsts lūguma iesniegt jaunu plānu, Komisija publicē:

(a)pamatā esošo vidēja termiņa valsts parāda prognozēšanas sistēmu un rezultātus;

(b)savas makroekonomikas prognozes un pieņēmumus;

(c)tehnisko trajektoriju, ja tas prasīts saskaņā ar 5. pantu, un atbilstošo strukturālo primāro bilanci.

2.Attiecībā uz dalībvalstīm, kuru valsts budžeta deficīts ir mazāks par atsauces vērtību 3 % no IKP un valsts parāds ir mazāks par atsauces vērtību 60 % no IKP, Komisija sniedz tehnisko informāciju par strukturālo primāro bilanci, kas vajadzīga, lai nodrošinātu, ka nominālais deficīts tiek saglabāts zem atsauces vērtības 3 % no IKP bez jebkādiem papildu politikas pasākumiem 10 gadu laikā pēc valsts vidēja termiņa fiskālā un strukturālā plāna beigām.

3.Komisija atjaunina tehniskās trajektorijas un kvantitatīvos norādījumus vismaz reizi četros gados, lai iesniegtu nākamo vidēja termiņa fiskālo un strukturālo plānu ciklu.

8. pants

Ticamības novērtējums

Lai novērtētu ticamību, ka attiecīgās dalībvalsts prognozētā valsts parāda attiecība samazinās vai saglabājas piesardzīgā līmenī, Komisija izmanto V pielikumā minēto metodiku. Komisija publisko ticamības analīzi un tās pamatā esošos datus.

IV NODAĻA

VALSTS VIDĒJA TERMIŅA FISKĀLIE UN STRUKTURĀLIE PLĀNI

9. pants

Valstu vidēja termiņa fiskālo un strukturālo plānu iesniegšana

Katra dalībvalsts iesniedz Padomei un Komisijai valsts vidēja termiņa fiskālo un strukturālo plānu pirms aprīļa beigām pēc šīs regulas stāšanās spēkā. Attiecīgā dalībvalsts un Komisija var vienoties vajadzības gadījumā pagarināt minēto termiņu par saprātīgu laikposmu.

Dalībvalsts publisko savu vidēja termiņa fiskālo un strukturālo plānu.

10. pants

Tehniskais dialogs

Pirms valsts vidēja termiņa fiskālā un strukturālā plāna iesniegšanas attiecīgā dalībvalsts ar Komisiju rīko tehnisku dialogu ar mērķi nodrošināt, ka valsts vidēja termiņa fiskālais un strukturālais plāns atbilst 11., 12. un 14. pantam.

11. pants

Valstu vidēja termiņa fiskālo un strukturālo plānu saturs

1.Valsts vidēja termiņa fiskālajā un strukturālajā plānā sniedz II pielikumā uzskaitīto informāciju. Jo īpaši tajā uzrāda neto izdevumu trajektoriju, kas aptver vismaz četru gadu periodu, kā arī pamatā esošos makroekonomiskos pieņēmumus un plānotos fiskālos un strukturālos pasākumus, lai pierādītu atbilstību 12. panta prasībām.

Valsts vidēja termiņa fiskālajā un strukturālajā plānā apraksta arī attiecīgās dalībvalsts rīcību nolūkā īstenot konkrētai valstij adresētos ieteikumus, to starpā tos, kas attiecas uz makroekonomiskās nelīdzsvarotības novēršanas procedūru, un attiecīgā gadījumā Komisijas brīdinājumus vai Padomes ieteikumus, kas sniegti saskaņā ar LESD 121. panta 4. punktu.

2.Ja valsts vidēja termiņa fiskālajā un strukturālajā plānā ir iekļauta lielāka neto izdevumu trajektorija nekā tehniskajā trajektorijā, ko Komisija noteikusi saskaņā ar 5. pantu, dalībvalsts savā plānā sniedz pamatotus un pārbaudāmus ekonomiskus argumentus, kas izskaidro atšķirību.

12. pants

Prasības

Valsts vidēja termiņa fiskālais un strukturālais plāns:

(a)nodrošina fiskālās korekcijas, kas vajadzīgas, lai vēlākais līdz korekcijas perioda beigām panāktu vai noturētu valsts parāda ticamu samazināšanos vai saglabātu to piesardzīgā līmenī, un vidējā termiņā samazinātu un saglabātu valsts budžeta deficītu zem atsauces vērtības 3 % no IKP;

(b)paskaidro, kā tas nodrošinās, ka tiek īstenotas investīcijas un reformas, ar kurām tiek risinātas galvenās problēmas, kas apzinātas Eiropas pusgadā, konkrētām valstīm adresētajos ieteikumos, attiecīgā gadījumā koriģēs konstatēto makroekonomisko nelīdzsvarotību saskaņā ar makroekonomiskās nelīdzsvarotības novēršanas procedūru un pievērsīsies šīs regulas VI pielikumā minētajām Savienības kopīgajām prioritātēm, to starpā Eiropas zaļajam kursam, Eiropas sociālo tiesību pīlāram un digitālajai desmitgadei, vienlaikus ievērojot atjauninātos nacionālos enerģētikas un klimata plānus un valstu digitālās desmitgades ceļvežus;

(c)attiecīgā gadījumā paskaidro, kā tas nodrošinās 13. pantā minēto attiecīgā reformu un investīciju kopuma īstenošanu, kas pamato dalībvalsts korekcijas perioda pagarināšanu ne vairāk kā par trīs gadiem;

(d)paskaidro, kā tas nodrošinās atbilstību attiecīgās dalībvalsts atveseļošanas un noturības plānam laikā, kad ir pieejams Atveseļošanas un noturības mehānisms saskaņā ar Regulu (ES) 2021/241.

13. pants

Korekcijas perioda pagarināšanas nosacījumi

1.Ja dalībvalsts apņemas īstenot attiecīgu reformu un investīciju kopumu saskaņā ar 2. punktā izklāstītajiem kritērijiem, korekcijas periodu var pagarināt ne vairāk kā par trīs gadiem.

2.Reformu un investīciju saistību kopumam, kas ir fiskālās korekcijas perioda pagarināšanas pamatā, vajadzētu būt samērīgam ar valsts parāda problēmu pakāpi un ar problēmām saistībā ar izaugsmi vidējā termiņā dalībvalstī.

Reformu un investīciju saistību kopums visumā atbilst šādiem kritērijiem:

i)veicina izaugsmi;

ii)atbalsta fiskālo stabilitāti;

iii)pievēršas Savienības kopīgajām prioritātēm, kas minētas VI pielikumā;

iv)īsteno attiecīgos ieteikumus, kas adresēti konkrētajai dalībvalstij, cita starpā attiecīgā gadījumā ieteikumus, kas sniegti saistībā ar makroekonomiskās nelīdzsvarotības novēršanas procedūru;

v)nodrošina, ka valsts finansēto publisko investīciju vispārējais līmenis valsts vidēja termiņa fiskālo un strukturālo plānu darbības laikā ir augstāks nekā vidēja termiņa līmenis pirms minētā plāna darbības perioda.

3.Katra no reformu un investīciju saistībām, kas ir pamatā korekcijas perioda pagarināšanai, ir pietiekami detalizēta, savlaicīga, ar noteiktu termiņu un pārbaudāma.

4.Atveseļošanas un noturības mehānisma darbības laikā saskaņā ar Regulu (ES) 2021/241 korekcijas perioda pagarināšanai var ņemt vērā saistības, kas iekļautas attiecīgās dalībvalsts apstiprinātajā atveseļošanas un noturības plānā.

5.Novērtējumu par to, vai reformu un investīciju saistību kopums atbilst 2. punktā izklāstītajiem kritērijiem un vai katra no reformu un investīciju saistībām atbilst 3. punktā izklāstītajiem nosacījumiem, veic saskaņā ar VII pielikumā izklāstīto novērtēšanas sistēmu.

14. pants

Pārskatītais valsts vidēja termiņa fiskālais un strukturālais plāns

1.Dalībvalsts var pieprasīt iesniegt Komisijai pārskatītu valsts vidēja termiņa fiskālo un strukturālo plānu pirms korekcijas perioda beigām, ja pastāv objektīvi apstākļi, kas neļauj īstenot sākotnējo valsts vidēja termiņa fiskālo un strukturālo plānu, vai ja jauna valdība pieprasa iesniegt jaunu valsts vidēja termiņa fiskālo un strukturālo plānu.

2.Pirms pārskatītā valsts vidēja termiņa fiskālā un strukturālā plāna iesniegšanas Komisija ziņojumā Ekonomikas un finanšu komitejai ierosina jaunu tehnisko trajektoriju.

3.Ņemot vērā attiecīgās dalībvalsts iepriekš veikto korekciju vai tās neesamību, jaunā tehniskā trajektorija neļauj atlikt fiskālās korekcijas centienus un nemazina tos.

4.Ja tiek iesniegts pārskatīts valsts vidēja termiņa fiskālais un strukturālais plāns, piemēro 12. pantu un 15.–19. pantu.

5.Komisija attiecīgā gadījumā jo īpaši izvērtē, vai saskaņā ar pārskatīto valsts vidēja termiņa fiskālo un strukturālo plānu jāturpina piemērot korekcijas perioda pagarinājumu, ņemot vērā reformu un investīciju saistību kopuma īstenošanu, kas ir sākotnējā plānā paredzētā pagarinājuma pamatā, un izmaiņas valsts parāda problēmu ziņā saskaņā ar pārskatīto valsts vidēja termiņa fiskālo un strukturālo plānu.

15. pants

Komisijas veiktais valsts vidēja termiņa fiskālo un strukturālo plānu novērtējums

1.Komisija novērtē katru valsts vidēja termiņa fiskālo un strukturālo plānu divu mēnešu laikā pēc tā iesniegšanas. Attiecīgā dalībvalsts un Komisija var vienoties vajadzības gadījumā pagarināt novērtējuma sagatavošanas periodu par saprātīgu laikposmu.

2.    Novērtējot valsts vidēja termiņa fiskālo un strukturālo plānu, Komisija attiecībā uz visām dalībvalstīm pārbauda:

a) vai valsts vidēja termiņa fiskālais un strukturālais plāns nodrošina, ka vēlākais līdz korekcijas perioda beigām valsts parāds tiek ticami samazināts vai tiek saglabāts piesardzīgā līmenī;

b) vai valsts budžeta deficīts tiek saglabāts zem atsauces vērtības 3 % no IKP visā plāna darbības laikā, vai arī valsts budžeta deficīts ātri atjaunojas zem atsauces vērtības 3 % no IKP vēlākais līdz korekcijas perioda beigām, ja deficīts pārsniedz šo atsauces vērtību laikā, kad tiek iesniegts valsts vidēja termiņa fiskālais un strukturālais plāns;

c) vai valsts budžeta deficīts tiek saglabāts zem atsauces vērtības 3 % no IKP, ja 10 gadu periodā nav turpmāku budžeta pasākumu;

d) vai fiskālās korekcijas centieni valsts vidēja termiņa fiskālo un strukturālo plānu īstenošanas laikā ir vismaz proporcionāli kopējiem centieniem visā korekcijas periodā;

e) vai attiecībā uz gadiem, kuros paredzams, ka attiecīgās dalībvalsts budžeta deficīts pārsniegs atsauces vērtību 3 % no IKP un pārsniegums nav neliels un īslaicīgs, fiskālā korekcija atbilst kritērijam, kas minēts 3. pantā Padomes Regulā (EK) Nr. 1467/97 par to, kā paātrināt un precizēt pārmērīga budžeta deficīta novēršanas procedūras īstenošanu, kas grozīta ar Regulu [X]; kā arī

f) vai valsts parāda attiecība plānošanas perioda beigās ir zem valsts parāda attiecības līmeņa gadā pirms tehniskās trajektorijas sākuma.

3.    Turklāt Komisija attiecībā uz attiecīgo dalībvalsti pārbauda:

a) vai reformu un investīciju saistību kopums, kas ir korekcijas perioda pagarināšanas pamatā, atbilst 13. pantā izklāstītajiem nosacījumiem;

b) vai citas plānā ietvertās reformu un investīciju saistības atbilst 12. panta b) apakšpunkta prasībām.

16. pants

Valsts vidēja termiņa fiskālā un strukturālā plāna apstiprināšana Padomē

Padome pēc Komisijas ieteikuma parasti četru nedēļu laikā pēc tā pieņemšanas pieņem ieteikumu, kurā nosaka attiecīgās dalībvalsts neto izdevumu trajektoriju un attiecīgā gadījumā apstiprina reformu un investīciju saistību kopumu, kas ir pamatā valsts vidēja termiņa fiskālajā un strukturālajā plānā iekļautā korekcijas perioda pagarināšanai.

Ja valsts vidēja termiņa fiskālais un strukturālais plāns kalpo par korektīvo pasākumu plānu, kas vajadzīgs, lai koriģētu pārmērīgu makroekonomisko nelīdzsvarotību, kā paredzēts 30. pantā, Padome minētajā ieteikumā apstiprina arī reformas un investīcijas, kas vajadzīgas nelīdzsvarotības koriģēšanai.

17. pants

Padomes ieteikums pārskatītam valsts vidēja termiņa fiskālajam un strukturālajam plānam

Ja Padome uzskata, ka plāns neatbilst 15. panta 2. punktā un 3. punkta a) apakšpunktā izklāstītajām prasībām, tā pēc Komisijas ieteikuma iesaka attiecīgajai dalībvalstij iesniegt pārskatītu valsts vidēja termiņa fiskālo un strukturālo plānu.

18. pants

Padomes ieteikums gadījumā, ja dalībvalsts nav izpildījusi savus pienākumus

Padome pēc Komisijas ieteikuma attiecīgajai dalībvalstij iesaka, ka Komisijas noteiktā tehniskā trajektorija ir dalībvalsts neto izdevumu trajektorija, ja:

(a)attiecīgā dalībvalsts viena mēneša laikā pēc Padomes ieteikuma neiesniedz pārskatītu valsts vidēja termiņa fiskālo un strukturālo plānu;

(b)Padome uzskata, ka pārskatītais valsts vidēja termiņa fiskālais un strukturālais plāns neatbilst 15. panta 2. punktā un 3. punkta a) apakšpunktā izklāstītajām prasībām;

(c)dalībvalsts neiesniedz jaunu valsts vidēja termiņa fiskālo un strukturālo plānu tā perioda beigās, uz kuru attiecas iepriekšējais valsts vidēja termiņa fiskālais un strukturālais plāns.

19. pants

Dalībvalsts nespēja apmierinoši izpildīt savas saistības, kas ir tās korekcijas perioda pagarināšanas pamatā

Ja dalībvalstij ir piešķirts korekcijas perioda pagarinājums, bet tā apmierinoši nepilda reformu un investīciju saistību kopumu, kas ir 13. panta 1. punktā minētā pagarinājuma pamatā, Padome pēc Komisijas ieteikuma var ieteikt pārskatītu neto izdevumu trajektoriju ar īsāku korekcijas periodu.

V NODAĻA

VALSTS VIDĒJA TERMIŅA FISKĀLO UN STRUKTURĀLO PLĀNU ĪSTENOŠANA

20. pants

Progresa ziņojums

1.Katra dalībvalsts katru gadu vēlākais līdz 15. aprīlim iesniedz Komisijai gada progresa ziņojumu par valsts vidēja termiņa fiskālo un strukturālo plānu īstenošanu.

2.Šā panta 1. punktā minētajā gada progresa ziņojumā jo īpaši ietver informāciju par progresu neto izdevumu trajektorijas īstenošanā, plašāku reformu un investīciju saistību īstenošanā Eiropas pusgada kontekstā un attiecīgā gadījumā reformu un investīciju saistību kopuma īstenošanā, kas ir korekcijas perioda pagarināšanas pamatā.

3.Šā panta 1. punktā minētajā gada progresa ziņojumā iekļauj arī III pielikumā izklāstīto informāciju.

4.Katra dalībvalsts publisko savu gada progresa ziņojumu.

   21. pants

Komisijas veikta uzraudzība

Komisija uzrauga, kā tiek īstenots valsts vidēja termiņa fiskālais un strukturālais plāns un jo īpaši neto izdevumu trajektorija.

Komisija izveido kontroles kontu, kas darbojas saskaņā ar IV pielikumu, un seko līdzi faktisko neto izdevumu kumulatīvajām augšupējām un lejupējām novirzēm no neto izdevumu trajektorijas.

22. pants

Neatkarīgu fiskālo iestāžu loma

Katra neatkarīgā valsts fiskālā iestāde, kas minēta Padomes Direktīvas [..] 32 [par valsts budžeta struktūrām] 8. pantā, sniedz novērtējumu par to, vai budžeta izpildes dati, kas paziņoti 20. pantā minētajā progresa ziņojumā, atbilst neto izdevumu trajektorijai. Attiecīgā gadījumā katra neatkarīgā valsts fiskālā iestāde analizē arī faktorus, kas ir pamatā novirzei no neto izdevumu trajektorijas.

23. pants

Komisijas brīdinājums un Padomes ieteikums par politikas pasākumiem

1.Ja pastāv būtisks risks novirzīties no neto izdevumu trajektorijas vai pastāv risks, ka valsts budžeta deficīts var pārsniegt atsauces vērtību 3 % no IKP, Komisija var attiecīgajai dalībvalstij izteikt brīdinājumu saskaņā ar LESD 121. panta 4. punktu.

2.Pamatojoties uz Komisijas ieteikumu, Padome viena mēneša laikā pēc 1. punktā minētā Komisijas brīdinājuma pieņem ieteikumu attiecīgajai dalībvalstij par nepieciešamajiem politikas pasākumiem saskaņā ar LESD 121. panta 4. punktu.

24. pants

Nopietna ekonomikas lejupslīde eurozonā vai Savienībā kopumā

Pēc Komisijas ieteikuma Padome var pieņemt ieteikumu, kas ļauj dalībvalstīm novirzīties no neto izdevumu trajektorijas nopietnas ekonomikas lejupslīdes gadījumā eurozonā vai Savienībā kopumā, ar noteikumu, ka tas neapdraud fiskālo stabilitāti vidējā termiņā. Padome nosaka termiņu šādai novirzei.

Kamēr turpinās nopietna ekonomikas lejupslīde eurozonā vai Savienībā kopumā, Komisija turpina uzraudzīt parāda atmaksājamību un nodrošina politikas koordināciju un konsekventu politikas pasākumu kopumu, kurā ņemta vērā eurozonas un Savienības dimensija.

Padome pēc Komisijas ieteikuma var pagarināt laikposmu, kurā dalībvalstis var novirzīties no neto izdevumu trajektorijas, ar noteikumu, ka turpinās nopietna ekonomikas lejupslīde eurozonā vai Savienībā kopumā. Pagarinājumu var piešķirt vairāk nekā vienu reizi. Tomēr katrs pagarinājums ir ne ilgāk kā uz vienu gadu.

25. pants

Ārkārtēji apstākļi, kurus dalībvalsts nevar kontrolēt un kuri būtiski ietekmē attiecīgās dalībvalsts publiskās finanses

Pēc Komisijas ieteikuma Padome var pieņemt ieteikumu, kas ļauj dalībvalstij novirzīties no neto izdevumu trajektorijas, ja ārkārtēji apstākļi, ko dalībvalsts nevar kontrolēt, rada būtisku ietekmi uz attiecīgās dalībvalsts publiskajām finansēm, ar noteikumu, ka tas neapdraud fiskālo stabilitāti vidējā termiņā. Padome nosaka termiņu šādai novirzei.

Padome pēc Komisijas ieteikuma var pagarināt laikposmu, kurā dalībvalsts var novirzīties no neto izdevumu trajektorijas, ar noteikumu, ka ārkārtējie apstākļi turpinās. Pagarinājumu var piešķirt vairāk nekā vienu reizi. Tomēr katrs pagarinājums ir ne ilgāk kā uz vienu gadu.

VI NODAĻA

DIALOGS PAR EKONOMIKAS JAUTĀJUMIEM

26. pants

Eiropas pusgada dialogs

Eiropas Parlamentu pienācīgi iesaista Eiropas pusgada norisēs, lai palielinātu pārredzamību, atbildību un pārskatatbildību par pieņemtajiem lēmumiem, jo īpaši izmantojot dialogu par ekonomikas jautājumiem. Atbilstīgos gadījumos Eiropas pusgada satvarā notiek apspriešanās ar Ekonomikas un finanšu komiteju, Ekonomikas politikas komiteju, Nodarbinātības komiteju un Sociālās aizsardzības komiteju. Eiropas pusgada norišu satvarā saistībā ar galvenajiem politikas jautājumiem attiecīgā gadījumā iesaista attiecīgās ieinteresētās personas, jo īpaši sociālos partnerus, saskaņā ar LESD un ievērojot valstu tiesisko regulējumu un politisko sistēmu.

Lai pastiprinātu dialogu starp Savienības iestādēm, jo īpaši Eiropas Parlamentu, Padomi un Komisiju, un lai nodrošinātu pārredzamību un pārskatatbildību, Eiropas Parlaments var uzaicināt Padomes, Komisijas un attiecīgā gadījumā Eiropadomes un Eurogrupas priekšsēdētāju piedalīties komitejas sanāksmē, lai apspriestu Komisijas izdotos politikas norādījumus dalībvalstīm, Eiropadomes secinājumus un saskaņā ar šo regulu veiktās daudzpusējās uzraudzības rezultātus.

Padomes priekšsēdētājs un Komisijas priekšsēdētājs saskaņā ar LESD 121. pantu, un — attiecīgā gadījumā — Eurogrupas priekšsēdētājs ik gadu ziņo Eiropas Parlamentam un Eiropadomei par daudzpusējās uzraudzības rezultātiem.

27. pants

Princips “ievēro vai paskaidro”

Parasti gaidāms, ka Padome ievēro Komisijas ierosinājumus un ieteikumus vai arī izskaidro savu nostāju publiski.

28. pants

Dialogs ar dalībvalsti

Ja Padome sniedz ieteikumu dalībvalstij saskaņā ar 23. panta 2. punktu gadījumā, kad pastāv būtisks risks novirzīties no neto izdevumu trajektorijas, Eiropas Parlaments var piedāvāt minētajai dalībvalstij iespēju piedalīties viedokļu apmaiņā.

29. pants

Regulāra informācija Eiropas Parlamentam

1.Padome un Komisija regulāri informē Eiropas Parlamentu par šīs regulas piemērošanu.

2.Padome un Komisija savā ziņojumā Eiropas Parlamentam iekļauj saskaņā ar šo regulu veiktās daudzpusējās uzraudzības rezultātus.

VII NODAĻA

MIJIEDARBĪBA AR REGULU (ES) Nr. 1176/2011

30. pants

Mijiedarbība ar makroekonomikas nelīdzsvarotības novēršanas procedūru

1. Ja dalībvalsts neīsteno reformu un investīciju saistības, kas iekļautas tās vidēja termiņa fiskālajā un strukturālajā plānā, lai īstenotu konkrētai valstij adresētos ieteikumus, kuri attiecas uz makroekonomiskās nelīdzsvarotības novēršanas procedūru, kas izveidota ar Regulu (ES) Nr. 1176/2011, un ja Komisija uzskata, ka attiecīgajā dalībvalstī pastāv pārmērīga nelīdzsvarotība saskaņā ar minētās regulas 7. panta 1. punktu, piemēro Regulas (ES) Nr. 1176/2011 7. panta 2. punktā noteikto procedūru.

2. Šādā gadījumā dalībvalsts, attiecībā uz kuru saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1176/2011 7. panta 2. punktu ir sākta pārmērīgas nelīdzsvarotības novēršanas procedūra, iesniedz pārskatītu plānu saskaņā ar šīs regulas 14. pantu. Pārskatītais plāns atbilst Padomes ieteikumam, kas pieņemts saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1176/2011 7. panta 2. punktu. Pārskatītā plāna iesniegšanu apstiprina Padome saskaņā ar šīs regulas 16.–19. pantu. Pārskatīto plānu novērtē saskaņā ar šīs regulas 15. pantu.

3. Ja dalībvalsts iesniedz pārskatītu vidēja termiņa fiskālo un strukturālo plānu saskaņā ar 2. punktu, minētais pārskatītais plāns kalpo par korektīvo pasākumu plānu, kas prasīts saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1176/2011 8. panta 1. punktu, un tajā izklāsta konkrētas politikas darbības, ko attiecīgā dalībvalsts ir īstenojusi vai plāno īstenot, un iekļauj šo darbību grafiku.

Tādā gadījumā saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1176/2011 8. panta 2. punktu Padome, pamatojoties uz Komisijas novērtējumu, izvērtē pārskatīto plānu divu mēnešu laikā pēc tā iesniegšanas. Pārskatītā plāna īstenošanas uzraudzību un novērtējumu veic saskaņā ar šīs regulas 21. pantu un Regulas (ES) Nr. 1176/2011 9. un 10. pantu.

VIII NODAĻA

MIJIEDARBĪBA AR REGULU (ES) Nr. 472/2013

31. pants

Mijiedarbība ar pastiprinātas uzraudzības procedūru

Dalībvalsts, uz kuru attiecas pastiprināta uzraudzība saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 472/2013 33 2. pantu, pieņemot pasākumus, kuru mērķis ir novērst (iespējamos) grūtību cēloņus saskaņā ar minētās regulas 3. panta 1. punktu, ņem vērā visus ieteikumus, kas tai sniegti saskaņā ar šīs regulas 23. pantu.

Ja dalībvalstij piemēro makroekonomikas korekciju programmu un tās izmaiņas saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 472/2013 7. pantu, tai nav jāiesniedz vidēja termiņa fiskālais un strukturālais plāns saskaņā ar šīs regulas 9. pantu un gada progresa ziņojums saskaņā ar šīs regulas 20. pantu.

IX NODAĻA

DELEĢĒTĀS PILNVARAS

32. pants

Pielikumu grozījumi

Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 33. pantu, lai grozītu II–VII pielikumu nolūkā tos pielāgot, lai pienācīgi ņemtu vērā turpmākās norises vai vajadzības attiecībā uz informāciju valsts vidēja termiņa fiskālajā un strukturālajā plānā (II pielikums) vai gada progresa ziņojumos (III pielikums), attiecībā uz kontroles konta darbību (IV pielikums), ticamības novērtēšanas metodiku (V pielikums), Savienības kopīgajām prioritātēm (VI pielikums) vai novērtēšanas sistēmu (VII pielikums).

33. pants

Deleģēšanas īstenošana

1.Pilnvaras pieņemt deleģētos aktus Komisijai piešķir, ievērojot šajā pantā izklāstītos nosacījumus.

2.Pilnvaras pieņemt 32. pantā minētos deleģētos aktus piešķir uz nenoteiktu laiku no XXX.

3.Eiropas Parlaments vai Padome jebkurā laikā var atsaukt 32. pantā minēto pilnvaru deleģēšanu. Ar lēmumu par atsaukšanu izbeidz tajā norādīto pilnvaru deleģēšanu. Lēmums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī vai vēlākā dienā, kas tajā norādīta. Tas neskar jau spēkā esošos deleģētos aktus.

4.Pirms deleģētā akta pieņemšanas Komisija apspriežas ar katras dalībvalsts ieceltajiem ekspertiem saskaņā ar principiem, kas noteikti 2016. gada 13. aprīļa Iestāžu nolīgumā par labāku likumdošanas procesu.

5.Tiklīdz Komisija pieņem deleģēto aktu, tā par to paziņo vienlaikus Eiropas Parlamentam un Padomei.

6. Saskaņā ar 32. pantu pieņemts deleģētais akts stājas spēkā tikai tad, ja viena mēneša laikā no dienas, kad minētais akts paziņots Eiropas Parlamentam un Padomei, ne Eiropas Parlaments, ne Padome nav izteikuši iebildumus vai ja pirms minētā laikposma beigām gan Eiropas Parlaments, gan Padome ir informējuši Komisiju par savu nodomu neizteikt iebildumus. Pēc Eiropas Parlamenta vai Padomes iniciatīvas šo laikposmu pagarina par vienu mēnesi.

X NODAĻA

KOPĪGIE NOTEIKUMI

34. pants

Dialogs ar dalībvalstīm

Komisija saskaņā ar šīs regulas mērķiem nodrošina pastāvīgu dialogu ar dalībvalstīm. Šajā sakarā Komisija jo īpaši veic misijas, lai izvērtētu sociālekonomisko stāvokli dalībvalstī un konstatētu jebkādus ar šīs regulas mērķu izpildi saistītos riskus vai grūtības.

35. pants

Padziļinātas uzraudzības misijas

1.Komisija var īstenot padziļinātas uzraudzības misijas dalībvalstīs, uz kurām attiecas ieteikums, kas sniegts saskaņā ar 23. pantu, lai veiktu uzraudzību uz vietas.

2.Ja attiecīgā dalībvalsts ir dalībvalsts, kuras valūta ir euro, vai dalībvalsts, kas piedalās VKM2, Komisija vajadzības gadījumā var uzaicināt Eiropas Centrālās bankas pārstāvjus piedalīties uzraudzības misijās.

36. pants

Ziņojums

1.Komisija līdz [2030. gada 31. decembrim] un pēc tam reizi piecos gados iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei ziņojumu par šīs regulas piemērošanu, kam vajadzības gadījumā pievieno priekšlikumu grozīt šo regulu. Komisija dara šo ziņojumu publiski pieejamu.

2.Šā panta 1. punktā minētajā ziņojumā apskata:

(a)šīs regulas efektivitāti, jo īpaši to, vai noteikumi, kas reglamentē lēmumu pieņemšanu, ir izrādījušies pietiekami efektīvi, lai nodrošinātu valsts parāda attiecību samazināšanos vai saglabāšanu piesardzīgā līmenī saskaņā ar attiecīgajiem Padomes ieteikumiem;

(b)progresu, kas panākts, lai nodrošinātu dalībvalstu ekonomikas politikas ciešāku koordinēšanu un stabilu ekonomiskās darbības konverģenci.

3.Ziņojumu nosūta Eiropas Parlamentam un Padomei.

37. pants

Regulas (EK) Nr. 1466/97 atcelšana

Regulu (EK) Nr. 1466/97 atceļ.

38. pants

Stāšanās spēkā

Šī regula stājas spēkā [divdesmitajā] dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē,

(1)     OV L 209, 2.8.1997., 1. lpp .

(2)     OV L 209, 2.8.1997., 6. lpp.

(3)    OV L 306, 23.11.2011., 41. lpp.

(4)    Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 1175/2011 (2011. gada 16. novembris), ar ko groza Padomes Regulu (EK) Nr. 1466/97 par budžeta stāvokļa uzraudzības un ekonomikas politikas uzraudzības un koordinācijas stiprināšanu ( (OV L 306, 23.11.2011., 12. lpp. ).

(5)    Padomes Regula (ES) Nr. 1177/2011 (2011. gada 8. novembris), ar kuru groza Regulu (EK) Nr. 1467/97 par to, kā paātrināt un precizēt pārmērīga budžeta deficīta novēršanas procedūras īstenošanu ( (OV L 306, 23.11.2011., 33. lpp. ).

(6)    Komisijas paziņojums COM(2020) 55 final (2020. gada 5. februāris) “Ekonomikas pārvaldības pārskats. Ziņojums par Regulu (ES) Nr. 1173/2011, 1174/2011, 1175/2011, 1176/2011, 1177/2011, 472/2013 un 473/2013 piemērošanu un par Padomes Direktīvas 2011/85/ES piemērotību”.

(7)    Komisijas paziņojums COM(2022) 583 final (2022. gada 9. novembris) “ES ekonomikas pārvaldības sistēmas reformas ievirzes”.

(8)    Komisijas dienestu darba dokuments SWD(2022) 104 final (2022. gada 28. marts) “Tiešsaistes sabiedriskā apspriešana par ES ekonomikas pārvaldības sistēmas pārskatīšanu: atbilžu kopsavilkums. Galīgais ziņojums”.

(9)    Lai stiprinātu budžeta disciplīnu visā ekonomikas ciklā, 2012. gada 2. martā 25 dalībvalstis ratificēja starpvaldību LSKP. LSKP 2. panta 1. punktā ir atgādināts, ka līgumu “Līgumslēdzējas puses piemēro un interpretē atbilstīgi Līgumiem, kas ir ES pamatā, jo īpaši atbilstīgi LES 4. panta 3. punktam, un atbilstīgi Eiropas Savienības tiesību aktiem, tostarp procesuālajiem tiesību aktiem visos gadījumos, kad ir jāpieņem sekundārie tiesību akti”. LSKP 2. panta 2. punktā ir atgādināts, ka to “piemēro tiktāl, ciktāl tas ir saderīgs ar Līgumiem, kas ir ES pamatā, un ar ES tiesību aktiem. Tas neskar Savienības kompetenci rīkoties ekonomiskās savienības jomā.” LSKP III sadaļa “Budžeta pakts” jeb “Fiskālais pakts” ir saistoša dalībvalstīm, kuru naudas vienība ir euro, un brīvprātīgi īstenojama citām dalībvalstīm (LSKP 1. panta 2. punkts un 14. panta 5. punkts). LSKP 16. pantā ir noteikts, ka “vēlākais, piecos gados no šā līguma spēkā stāšanās dienas, pamatojoties uz tā īstenošanā gūtās pieredzes izvērtējumu, saskaņā ar LES un LESD veic nepieciešamos pasākumus, lai šā līguma saturu iekļautu ES tiesiskajā regulējumā”.

(10)    Sk. Komisijas paziņojumu COM(2012) 342 final (2012. gada 20. jūnijs) “Valsts fiskālās korekcijas mehānismu kopējie principi”.

(11)     https://economy-finance.ec.europa.eu/system/files/2017-02/c20171201_en.pdf .

(12)

   Laba pārvaldība un tiesiskuma ievērošana, īpaši neatkarīgas, kvalitatīvas un efektīvas tiesu sistēmas, funkcionējošas un iedarbīgas nodokļu sistēmas, kā arī iedarbīgs maksātnespējas un stabils pretkorupcijas un krāpšanas apkarošanas regulējums ir galvenie noteicošie faktori šajā kontekstā.

(13)    OV L 306, 23.11.2011., 25. lpp.

(14)    OV L 140, 27.5.2013., 1. lpp.

(15)    Komisijas paziņojums COM(2020) 55 final (2020. gada 5. februāris) “Ekonomikas pārvaldības pārskats. Ziņojums par Regulu (ES) Nr. 1173/2011, 1174/2011, 1175/2011, 1176/2011, 1177/2011, 472/2013 un 473/2013 piemērošanu un par Padomes Direktīvas 2011/85/ES piemērotību”.

(16)    Komisijas paziņojums COM(2021) 662 final (2021. gada 19. oktobris) “ES ekonomika pēc Covid-19. Ietekme uz ekonomikas pārvaldību”.

(17)    COM(2022) 583 final.

(18)    Komisijas Lēmums (ES) 2015/1937 (2015. gada 21. oktobris), ar ko izveido neatkarīgu konsultatīvo Eiropas Fiskālo padomi (OV L 282, 28.10.2015., 37. lpp.).

(19)    Padomes Regula (EK) Nr. 1466/97 (1997. gada 7. jūlijs) par budžeta stāvokļa uzraudzības un ekonomikas politikas uzraudzības un koordinācijas stiprināšanu (OV L 209, 2.8.1997., 1. lpp.).

(20)    Padomes Regula (EK) Nr. 1467/97 (1997. gada 7. jūlijs), par to, kā paātrināt un precizēt pārmērīga budžeta deficīta novēršanas procedūras īstenošanu (OV L 209, 2.8.1997., 6. lpp.).

(21)    Eiropadomes Rezolūcija par Amsterdamas Stabilitātes un izaugsmes paktu (1997. gada 17. jūnijs) (OV C 236, 2.8.1997., 1. lpp.).

(22)    Eiropas Klimata aktā ir paredzēts mērķis līdz 2050. gadam panākt klimatneitralitāti Savienības mērogā un Savienības iestādēm un dalībvalstīm noteikta prasība palielināt pielāgošanās spēju, kam nepieciešamas ievērojamas publiskās investīcijas nolūkā samazināt klimata pārmaiņu radīto negatīvo sociālekonomisko ietekmi uz ES un tās dalībvalstīm, cita starpā negatīvo ietekmi uz izaugsmi un fiskālo stabilitāti.

(23)    Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 1174/2011 (2011. gada 16. novembris) par izpildes pasākumiem pārmērīgas makroekonomiskās nelīdzsvarotības koriģēšanai eurozonā (OV L 306, 23.11.2011., 8. lpp.).

(24)    Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 1176/2011 (2011. gada 16. novembris) par to, kā novērst un koriģēt makroekonomisko nelīdzsvarotību (OV L 306, 23.11.2011., 25. lpp.).

(25)    Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2021/241 (2021. gada 12. februāris), ar ko izveido Atveseļošanas un noturības mehānismu (OV L 57, 18.2.2021., 17. lpp.).

(26)    Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 473/2013 (2013. gada 21. maijs) par kopīgiem noteikumiem budžeta plānu projektu uzraudzībai un novērtēšanai un pārmērīga budžeta deficīta novēršanai eurozonas dalībvalstīs (OV L 140, 27.5.2013., 11. lpp.).

(27)    2012. gada 2. marta Līgums par stabilitāti, koordināciju un pārvaldību ekonomiskajā un monetārajā savienībā.

(28)    Komisijas paziņojums COM(2012) 342 final (2012. gada 20. jūnijs) “Valsts fiskālās korekcijas mehānismu kopējie principi”.

(29)    OV L 123, 12.5.2016., 1. lpp.

(30)    Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 223/2009 (2009. gada 11. marts) par Eiropas statistiku un ar ko atceļ Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK, Euratom) Nr. 1101/2008 par tādas statistikas informācijas nosūtīšanu Eiropas Kopienu Statistikas birojam, uz kuru attiecas konfidencialitāte, Padomes Regulu (EK) Nr. 322/97 par Kopienas statistiku un Padomes Lēmumu 89/382/EEK, Euratom, ar ko nodibina Eiropas Kopienu Statistikas programmu komiteju (OV L 87, 31.3.2009., 164. lpp.).

(31)    Padomes Regula (EK) Nr. 1467/97 (1997. gada 7. jūlijs), par to, kā paātrināt un precizēt pārmērīga budžeta deficīta novēršanas procedūras īstenošanu (OV L 209, 2.8.1997., 6. lpp.).

(32)    Padomes [..] Direktīva [..], [ar ko groza Padomes Direktīvu 2011/85/ES par prasībām dalībvalstu budžeta struktūrām] (OV..., ..., ... lpp.).

(33)    Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 472/2013 (2013. gada 21. maijs) par to eurozonas dalībvalstu ekonomiskās un budžeta uzraudzības pastiprināšanu, kurās ir vai kurām draud nopietnas finanšu stabilitātes grūtības (OV L 140, 27.5.2013., 1. lpp.).