<!DOCTYPE html PUBLIC "yes" "xhtml1-strict.dtd">
<html xmlns="http://www.w3.org/1999/xhtml">
<!--GENDOC2XHTML # converter_version: 1.2.15-->
  <head>
    <title>2025-04-202504C129202304530-00-TRA-DOC-LV-CONCL-C-0453-23-202408948-07_00</title>
    <meta content="text/html; charset=utf-8" http-equiv="Content-Type"/>
    <meta content="" name="Gendoc_DGTGeneratedDate"/>
    <meta content="0" name="MSIP_Label_6bd9ddd1-4d20-43f6-abfa-fc3c07406f94_ContentBits"/>
    <meta content="Commission Use" name="MSIP_Label_6bd9ddd1-4d20-43f6-abfa-fc3c07406f94_Name"/>
    <meta content="lv-LV" name="Gendoc_Lang"/>
    <meta content="" name="Gendoc_GenerationDate"/>
    <meta content="" name="IsFlattened"/>
    <meta content="1" name="NumProc"/>
    <meta content="Final" name="Gendoc_EditionType"/>
    <meta content="0001" name="Gendoc_CaseNumberSuite"/>
    <meta content="16/05/2025 16:00:08" name="Gendoc_LastVerificationDate"/>
    <meta content="" name="Gendoc_ProcedureNumber"/>
    <meta content="lv" name="Gendoc_LangCode"/>
    <meta content="CNC" name="TypeDoc"/>
    <meta content="TGNdkRLycmVxoV0Mi5pbgAqzh/d4Nzudp6HSzRKWFoUekwUefXRIO+oAFiukUADymBFoZFt5VYny53pPVQxVTji4PyzkPDJffu91FopBrEw8SDdLeRVybBY8pMFJz3WNGva/pAH25ng6gOKuwvZ1v/0V5MKZxde+gJDb/f55Dic=" name="GenDocUID"/>
    <meta content="P" name="TypeProc"/>
    <meta content="" name="CreateCustomParts"/>
    <meta content="OK" name="ReadyToPublish"/>
    <meta content="cirulgu" name="Gendoc_User"/>
    <meta content="" name="EP_Mode"/>
    <meta content="" name="Gendoc_DGTGenerated"/>
    <meta content="" name="Gendoc_Vademecum"/>
    <meta content="true" name="MSIP_Label_6bd9ddd1-4d20-43f6-abfa-fc3c07406f94_Enabled"/>
    <meta content="03f7ec04-33b4-44ee-a0d9-621020f406f0" name="MSIP_Label_6bd9ddd1-4d20-43f6-abfa-fc3c07406f94_ActionId"/>
    <meta content="0453" name="NumeroOrdre"/>
    <meta content="2023" name="Annee"/>
    <meta content="P" name="Gendoc_ProcedureType"/>
    <meta content="" name="EP_Version"/>
    <meta content="LV" name="Langue"/>
    <meta content="cirulgu" name="Gendoc_DGTGeneratedUser"/>
    <meta content="b24c8b06-522c-46fe-9080-70926f8dddb1" name="MSIP_Label_6bd9ddd1-4d20-43f6-abfa-fc3c07406f94_SiteId"/>
    <meta content="FAST_document_go_ok" name="Gendoc_LastVerificationStatus"/>
    <meta content="CNC_C" name="Gendoc_GendocTemplateType"/>
    <meta content="TRUE" name="WithoutAuthorBlockFlatP"/>
    <meta content="GenDoc 30-09-24 16:59:22" name="Created"/>
    <meta content="" name="Canevas3_Vademecum"/>
    <meta content="2024-10-21T09:50:51Z" name="MSIP_Label_6bd9ddd1-4d20-43f6-abfa-fc3c07406f94_SetDate"/>
    <meta content="TRUE" name="WithoutAuthorBlock"/>
    <meta content="" name="Gendoc_CaseYear"/>
    <meta content="false" name="Generation_In_Progress"/>
    <meta content="C" name="Juridiction"/>
    <meta content="41654fa3e4584094980bd8c2b5e15a3a" name="DocumentIdentifier"/>
    <meta content="0453" name="Gendoc_CaseNumber"/>
    <meta content="ImportedWithoutSource" name="SdlIdentifier"/>
    <meta content="RP" name="NatureAff"/>
    <meta content="RP" name="Gendoc_CaseNature"/>
    <meta content="0001" name="NumSuite"/>
    <meta content="C" name="Gendoc_Juridiction"/>
    <meta content="Standard" name="MSIP_Label_6bd9ddd1-4d20-43f6-abfa-fc3c07406f94_Method"/>
  </head>
  <body>
    <div style="header">
      <div id="rId24" style="first"/>
      <div id="rId20" style="even">J. Kokott secinājumi – Lieta C‑453/23</div>
      <div id="rId21" style="default">Prezydent Miasta Mielca</div>
    </div>
    <p class="C36Centre" id="para-1" title="page-1">
      ĢENERĀLADVOKĀTES JULIANAS KOKOTES [JULIANE KOKOTT]
    </p>
    <p class="C36Centre" id="para-2" title="page-1">
      SECINĀJUMI,
    </p>
    <p class="C36Centre" id="para-3" title="page-1">
      sniegti 2024. gada 17. oktobrī  (<span class="note footnote notemarker">
<a id="c-1" href="#t-1">1</a>
</span>)
      
    </p>
    <p class="C38Centregrasgrandespacement" id="para-4" title="page-1">
      Lieta C‑453/23
    </p>
    <p class="C37Centregras" id="para-5" title="page-1">
      E. sp. z o.o.
    </p>
    <p class="C37Centregras" id="para-6" title="page-1">
      pret
    </p>
    <p class="C37Centregras" id="para-7" title="page-1">
      Prezydent Miasta Mielca,
    </p>
    <p class="C37Centregras" id="para-8" title="page-1">
      piedaloties:
    </p>
    <p class="C37Centregras" id="para-9" title="page-1">
      Rzecznik Małych i Średnich Przedsiębiorców
    </p>
    <p class="C39Centreespacement" id="para-10" title="page-1">
      (Naczelny Sąd Administracyjny (Augstākā administratīvā tiesa, Polija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu)
    </p>
    <p class="C71Indicateur" id="para-11" title="page-1">
      Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu – Valsts atbalsts – Ar likumā paredzētu atbrīvojumu no nodokļa piešķirta selektīva priekšrocība – Konkurences izkropļojums – Atsauces sistēmas noteikšana – Likumā paredzēts atbrīvojums no nodokļa kā atsauces sistēmas daļa – Pārbaudes kritērijs – Konsekvence – Attaisnojums ar pamatojumu, kas neattiecas uz valsts ieņēmumiem
    </p>
    <p class="C02AlineaAltA" id="para-12" title="page-2">
      
        <br/>
      
    </p>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">I.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Ievads</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">1.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Ar kādiem nosacījumiem valsts tiesību aktos nekustamā īpašuma nodokļa jomā paredzēts atbrīvojums no nodokļa ir uzskatāms par aizliegtu valsts atbalstu LESD 107. panta 1. punkta izpratnē? Šis lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu dod Tiesai no jauna iespēju pārbaudīt Savienības tiesību aktu atbalsta jomā nozīmi saistībā ar dalībvalstu tiesību aktiem nodokļu jomā. Tomēr atšķirībā no citām Tiesas nesen izspriestajām lietām, šajā lietā runa nav par individuālu ar iepriekšēju nodokļu nolēmumu piešķirtu atbalstu  (<span class="note footnote notemarker">
<a id="c-2" href="#t-2">2</a>
</span>), bet gan par likumā paredzētu noteikumu par atbrīvojumu no nodokļa. Turklāt tā nav prasība pret Komisijas lēmumu par atbalstu, bet gan netipisks valsts tiesas lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu. Konkrētāk, rodas jautājums par to, vai atbrīvojums no nekustamā īpašuma nodokļa par zemesgabalu, uz kura atrodas faktiski izmantota dzelzceļa infrastruktūra, ir uzskatāms par – nepaziņotu – valsts atbalstu.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">2.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Lūguma pamatā ir Polijas Nekustamā īpašuma nodokļa likums, kurā ir paredzēts šāds atbrīvojums no nodokļa. Atbrīvojuma no nodokļa piemērošanas joma tika paplašināta 2017. gada 1. janvārī, un kopš tā laika tā attiecas ne tikai uz publisko, bet arī privāto dzelzceļa infrastruktūru. Atbrīvojumu no nodokļa var izmantot jebkurš zemesgabala īpašnieks, ja viņš šo infrastruktūru ļauj izmantot dzelzceļa pārvadājumu uzņēmumam. Arī prasītāja atbilst nosacījumiem, lai varētu izmantot atbrīvojumu no nodokļa. Tomēr Polijas nodokļu iestāde atteicās tai piešķirt atbrīvojumu, jo, pēc tās domām, tas ir nelikumīgs atbalsts LESD 107. panta 1. punkta izpratnē, par kuru iepriekš netika paziņots, tādējādi pārkāpjot LESD 108. panta 1. punkta pirmo teikumu.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">3.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Kritēriji, ko Tiesa izstrādājusi iepriekš minētajos nolēmumos par individuālo atbalstu, šajā lietā jāpiemēro likumā paredzētam noteikumam par atbrīvojumu no nodokļa. Jo īpaši šajā ziņā jāprecizē tas, kā tieši jānosaka attiecīgā atsauces sistēma vispārēju noteikumu par atbrīvojumu no nodokļa gadījumā. Šajā ziņā jānoskaidro, kādā mērā Savienības tiesas var pārskatīt valsts nodokļu likumdevēja ieviestos atbrīvojumus no nodokļa.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">II.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Atbilstošās tiesību normas</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">A.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Savienības tiesības</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">4.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Piemērojamās Savienības tiesību normas ir atrodamas LESD 107. un nākamajos pantos.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">B.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Polijas tiesības</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">5.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Polijas tiesībās īpaša nozīme ir Ustawa z dnia 12 stycznia 1991 r. o podatkach i opłatach lokalnych (1991. gada 12. janvāra Likums par vietējiem nodokļiem un nodevām, Dz. U. 2019, grozītās redakcijas 1170. poz.; turpmāk tekstā – “KSAG”).</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">6.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">KSAG 2. panta 1. punktā paredzēts, ka ar Polijas nekustamā īpašuma nodokli apliek zemi, ēkas vai to daļas un ēkas vai to daļas, kas saistītas ar komercdarbības veikšanu.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">7.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">KSAG 2. panta 3. punktā paredzēti atbrīvojumi no nekustamā īpašuma nodokļa piemērošanas jomas. Saskaņā ar 4. apakšpunktu zemesgabali, ko izmanto sabiedriskajam autotransportam, arī netiek aplikti ar nodokli. Tomēr šis izņēmums neattiecas uz zemesgabaliem, kas saistīti ar saimnieciskās darbības veikšanu, izņemot valsts autoceļu uzturēšanu vai maksas autoceļu ekspluatāciju.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">8.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">KSAG 7. panta 1. punkta 1. apakšpunkta a) punkts tā no 2017. gada 1. janvāra līdz 2021. gada 31. decembrim spēkā esošajā redakcijā, kas jāpiemēro šajā lietā, formulēts šādi:</p>
</td>
</tr>
</table>
    <p class="C02AlineaAltA" id="para-25" title="page-4">
      “1. No nekustamā īpašuma nodokļa atbrīvo:
    </p>
    <p class="C09Marge0avecretrait" id="para-26" title="page-4">
      1) zemesgabalus, ēkas un būves, kas ir daļa no dzelzceļa infrastruktūras dzelzceļa transporta noteikumu izpratnē, kas:
    </p>
    <p class="C10Marge1" id="para-27" title="page-4">
      a) ir pieejamas dzelzceļa pārvadājumu uzņēmumiem.”
    </p>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">9.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Lai saņemtu atbrīvojumu no nodokļa, kopš 2017. gada 1. janvāra jākonstatē, ka attiecīgā infrastruktūra patiešām ir pieejama dzelzceļa operatoram, tātad tiek lietota.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">III.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Fakti</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">10.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Sabiedrība E. sp. z o.o. (turpmāk tekstā – “prasītāja”) ir vairāku zemesgabalu īpašniece, uz kuriem atrodas dzelzceļa infrastruktūra t.s. pievedceļu veidā. Ar tiem vairāki uzņēmumi tiek savienoti ar galveno sliežu tīklu. Prasītāja šo infrastruktūru, kas ir tās vienīgais aktīvs, nelietoja pati. Tieši pretēji, saskaņā ar tās izklāstītajiem argumentiem tiesas sēdē tās saimnieciskā darbība aprobežojās ar sliežu ceļu padarīšanu par pieejamiem dažādu transporta uzņēmumu lietošanai. Turklāt prasītāja plānoja iegādāties vēl citus zemesgabalus ar līdzīgu dzelzceļa infrastruktūru, lai tos izmantotu tādā pašā veidā.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">11.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Prasītājas ieskatā no brīža, kad pievedceļš ir pieejams transporta uzņēmumam, var pieprasīt atbrīvojumu no nekustamā īpašuma nodokļa par zemesgabalu, uz kura atrodas dzelzceļa infrastruktūra. Tas attiecoties arī uz īpašumiem, kas vēl tikai tiks iegādāti nākotnē. Lai juridiski pamatotu tās viedokli, prasītāja lūdza Mjelecas (Mielec) pilsētas mēram (turpmāk tekstā – “atbildētājs”) izsniegt iepriekšēju nodokļu nolēmumu.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">12.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Atbildētājs 2021. gada 14. jūnijā attiecībā uz prasītāju izsniedza šādu iepriekšēju nodokļu nolēmumu. Taču viņš tajā atteicās piemērot atbrīvojumu no nekustamā īpašuma nodokļa. Formāli atbrīvojuma nosacījumi gan esot izpildīti; taču to nevarot piemērot, jo tas esot pretrunā Savienības tiesību normām par valsts atbalstu. Proti, likums, ar kuru tika ieviests KSAG 7. panta 1. punkta 1. apakšpunkta a) punkts, nebija paziņots Komisijai.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">13.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Pēc tam prasītāja cēla prasību par iepriekšējo nodokļu nolēmumu pirmās instances tiesā, proti, Woiwodschaftsverwaltungsgericht Rzeszów, Polija, kas prasību noraidīja. Ņemot vērā minēto, prasītāja iesniedza kasācijas sūdzību Naczelny Sąd Administracyjny (Augstākā administratīvā tiesa, Polija; turpmāk tekstā – “iesniedzējtiesa”).</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">14.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Starp pusēm nav strīda par to, ka prasītāja atbilst KSAG 7. panta 1. punkta 1. apakšpunkta a) punktā izvirzītajām prasībām. Tādējādi strīds ir tikai jautājumu par to, vai Savienības tiesību akti atbalsta jomā nepieļauj atbrīvojuma no nodokļa piemērošanu. Iesniedzējtiesai par to ir šaubas. Galu galā, šis noteikums esot piemērojams neierobežotam adresātu lokam. Ikviens zemes īpašnieks (neatkarīgi no reģiona, nozares vai citām īpašībām), kuram pieder dzelzceļa infrastruktūra un kurš to nodod dzelzceļa uzņēmuma rīcībā, varot izmantot atbrīvojumu no nodokļa.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">IV.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Tiesvedība Tiesā un prejudiciālie jautājumi</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">15.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Tāpēc iesniedzējtiesa apturēja tiesvedību un uzdeva Tiesai šādus jautājumus:</p>
</td>
</tr>
</table>
    <p class="C09Marge0avecretrait" id="para-37" title="page-5">
      1) Vai, ņemot vērā LESD 107. panta 1. punktu, konkurences izkropļojumus rada vai draud radīt tas, ka dalībvalsts ir piešķīrusi visiem uzņēmumiem tādu nodokļu atvieglojumu, kāds paredzēts KSAG 7. panta 1. punkta 1. apakšpunkta a) punktā, atbrīvojot no nekustamā nodokļa zemesgabalus, ēkas un būves, kas ietilpst tādā dzelzceļa infrastruktūrā dzelzceļa transporta noteikumu izpratnē, kas ir pieejama dzelzceļa pārvadājumu uzņēmumiem?
    </p>
    <p class="C09Marge0avecretrait" id="para-38" title="page-5">
      2) Ja atbilde uz pirmo jautājumu ir apstiprinoša: Vai uzņēmumam, kurš saņēmis atbrīvojumu no nodokļa, pamatojoties uz iepriekš minēto valsts tiesību normu, kas ieviesta, neievērojot procedūru, kura paredzēta LESD 108. panta 3. punktā kopsakarā ar Padomes Regulas (ES) 2015/1589 (2015. gada 13. jūlijs), ar ko nosaka sīki izstrādātus noteikumus LESD 108. panta piemērošanai, 2. pantu, ir pienākums samaksāt maksājamo nodokli un procentus?”
    </p>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">16.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Tiesas sēdē papildus prasītājai un atbildētājam rakstveida apsvērumus kā personas, kas iestājušās lietā prasītājas prasījumu atbalstam, iesniedza arī Polijas Republika, Spānijas Karaliste, Eiropas Komisija un Polijas ombuds mazo un vidējo uzņēmumu jautājumos (Rzecznik Malych). Izņemot ombudu, minētie lietas dalībnieki piedalījās 2024. gada 8. jūlija tiesas sēdē.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">V.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Juridiskā analīze</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">17.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Spānijas ieskatā lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu ir nepieņemams kopumā. Proti, KSAG 7. panta 1. punkta 1. apakšpunkta a) punktā paredzētais atbrīvojums no nodokļa attiecoties uz “dzelzceļa infrastruktūru”. Pamatojoties uz Direktīvu 2012/34/ES  (<span class="note footnote notemarker">
<a id="c-3" href="#t-3">3</a>
</span>), ar ko izveido vienotu Eiropas dzelzceļa telpu, šis jēdziens esot jāsaprot tādējādi, ka tas neattiecas uz prasītājas pārvaldīto privāto infrastruktūru. Jau tikai šā iemesla dēļ prasītājai esot jāatsaka pieprasītais atbrīvojums no nodokļa, kas nozīmē, ka prejudiciālais jautājums ir par hipotētisku situāciju.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">18.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Tomēr šis viedoklis nav pamatots. Pirmkārt, Direktīvai 2012/34/ES nav nekādas nozīmes saistībā ar definīcijām valsts tiesību aktos par nekustamā īpašuma nodokli. Otrkārt, Savienībai nav regulatīvās kompetences nekustamā īpašuma nodokļa jomā. Tāpēc Polijas likumdevējs varēja autonomi definēt dzelzceļa infrastruktūras jēdzienu KSAG 7. panta 1. punkta 1. apakšpunkta a) punktā, lai tas attiektos arī uz tādu privātu dzelzceļa infrastruktūru kā prasītājas infrastruktūra.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">19.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Tāpēc prejudiciālā nolēmuma procedūra ir pieņemama.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">A.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Par pirmo prejudiciālo jautājumu</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">20.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Pirmais prejudiciālais jautājums ir par KSAG 7. panta 1. punkta 1. apakšpunkta a) punkta kvalificēšanu par atbalstu LESD 107.panta 1. punkta izpratnē.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">21.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Saskaņā ar Tiesas pastāvīgo judikatūru pasākuma kvalificēšanai par “valsts atbalstu” LESD 107. panta 1. punkta izpratnē tiek prasīts, pirmkārt, lai būtu notikusi valsts intervence vai valsts līdzekļu izmantošana. Otrkārt, šādi iejaucoties, jābūt iespējamībai, ka tiks iespaidota tirdzniecība starp dalībvalstīm. Treškārt, ar to jāsniedz selektīva priekšrocība tā saņēmējam. Ceturtkārt, tam jābūt tādam, ar ko tiek izkropļota konkurence vai tiek radīti draudi to izkropļot  (<span class="note footnote notemarker">
<a id="c-4" href="#t-4">4</a>
</span>).</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">22.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Saskaņā ar tā formulējumu pirmais prejudiciālais jautājums ir tikai par ceturto nosacījumu, proti, (iespējamo) konkurences izkropļojumu. Tomēr no turpmākajiem iesniedzējtiesas apsvērumiem izriet, ka tā būtībā vēlas uzzināt, vai, piešķirot prasītājai atbrīvojumu no nekustamā īpašuma nodokļa atbilstoši KSAG 7. panta 1. punkta 1. apakšpunkta a) punktam, prasītājai tiktu piešķirta selektīva priekšrocība atbalsta jēdziena izpratnē. Tikai tad, kad tas ir konstatēts, var pārbaudīt, vai šis atbrīvojums arī kropļo vai var kropļot konkurenci. Tāpēc vispirms jāpārbauda selektīvas priekšrocības esamība.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">1.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Par selektīvas priekšrocības esamību</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">23.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Saskaņā ar Tiesas pastāvīgo judikatūru nodokļu pasākumu selektivitāte jānosaka, izmantojot tā saukto “trīs posmu testu”. Šajā ziņā vispirms jānosaka vispārējais jeb “normālais” nodokļu režīms kā t.s. atsauces sistēma  (<span class="note footnote notemarker">
<a id="c-5" href="#t-5">5</a>
</span>). Pamatojoties uz vispārējo vai “parasto” nodokļu režīmu, otrajā posmā jāvērtē, vai attiecīgais nodokļu pasākums ir atkāpe no vispārējā režīma, ciktāl ar to tiek ieviestas atšķirības starp tādiem subjektiem, kuri, ievērojot attiecīgā vispārējā režīma mērķi, atrodas faktiski un juridiski salīdzināmā situācijā  (<span class="note footnote notemarker">
<a id="c-6" href="#t-6">6</a>
</span>). Ja konstatēta atkāpe no “parastās nodokļu uzlikšanas”, trešais un pēdējais solis ir pārbaudīt, vai atkāpe ir pamatota.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">a)</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Par atsauces sistēmas noteikšanu</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">1)</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Princips: dalībvalsts noteikto nodokļa raksturīgo iezīmju saistošais spēks</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">24.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Es jau citos secinājumos esmu izteikusies par atsauces sistēmas noteikšanas pārbaudes kritēriju  (<span class="note footnote notemarker">
<a id="c-7" href="#t-7">7</a>
</span>). Ne katrs vispārējā tiesību aktā ietverts noteikums, kas ir labvēlīgs nodokļu maksātājam, var būt atbalsts Līgumu izpratnē. Pat ja uz šādu interpretāciju attiektos LESD 107. panta 1. punkta formulējums, šāds secinājums būtu pretrunā pārbaudes kritērijam, ko Tiesa izstrādājusi attiecībā uz atbalsta shēmām vispārēju nodokļu tiesību aktu formā  (<span class="note footnote notemarker">
<a id="c-8" href="#t-8">8</a>
</span>).</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">25.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Tiesa uzsver, ka pašreizējā Savienības nodokļu tiesību saskaņošanas stadijā dalībvalstis var brīvi izveidot nodokļu sistēmu, kuru tās uzskata par vispiemērotāko  (<span class="note footnote notemarker">
<a id="c-9" href="#t-9">9</a>
</span>). Tas ir jāņem vērā arī valsts atbalsta kontroles jomā  (<span class="note footnote notemarker">
<a id="c-10" href="#t-10">10</a>
</span>). Šī dalībvalstu novērtējuma brīvība attiecas uz katra nodokļa raksturīgo iezīmju noteikšanu  (<span class="note footnote notemarker">
<a id="c-11" href="#t-11">11</a>
</span>).</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">26.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Tāpēc ārpus jomām, kurās Savienības tiesību akti nodokļu jomā ir saskaņoti, attiecīgajai dalībvalstij, īstenojot savu kompetenci nodokļu jomā, jānosaka raksturīgās iezīmes, kas veido nodokli un kas principā nosaka atsauces sistēmu vai “parasto” nodokļu režīmu. Saskaņā ar jaunāko Tiesas judikatūru tas “it īpaši attiecas uz nodokļa bāzes, tā iekasējamības gadījuma un iespējamo atbrīvojumu, kas tam piemērojami, noteikšanu”  (<span class="note footnote notemarker">
<a id="c-12" href="#t-12">12</a>
</span>). Šajā nozīmē Tiesa ir arī konstatējusi, ka nodokļu pasākuma selektivitāti nevar vērtēt, pamatojoties uz atsauces sistēmu, kas sastāv tikai no konkrētiem attiecīgās dalībvalsts tiesību aktu noteikumiem, kuri ir mākslīgi secināti no plašāka tiesiskā regulējuma  (<span class="note footnote notemarker">
<a id="c-13" href="#t-13">13</a>
</span>).</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">27.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">No tā izriet, ka principā, nosakot atsauces sistēmu tiešo nodokļu jomā, ir jāņem vērā tikai attiecīgajā dalībvalstī piemērojamās valsts tiesības. Tāpēc, kā nesen jau ir nolēmusi Tiesa  (<span class="note footnote notemarker">
<a id="c-14" href="#t-14">14</a>
</span>), arī likumā (piemēram, kā šajā lietā, KSAG 7. panta 1. punkta 1. apakšpunkta a) punktā) paredzētie atbrīvojumi no nodokļa principā ir atsauces sistēmas daļa.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">28.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Komisijas tiesas sēdē paustās bažas, ka šī nesenā judikatūra un katra atbrīvojuma no nodokļa iekļaušana atsauces sistēmā padarīs t.s. trīs posmu testu (iepriekš 23. punkts) par novecojušu, nav pamatotas. Pirmkārt, trīs posmu tests nav pašmērķis, bet tā mērķis ir noteikt, vai tiek piešķirta selektīva priekšrocība. Ja likumā paredzētais atbrīvojums no nodokļa ir uzskatāms par atsauces sistēmas daļu, loģiski nav jāveic pārbaude pārējos divos posmos. Ja tā nav atsauces sistēmas daļa, piemēro trīs posmu testu. Šajā ziņā tikai vispārēja nodokļu likuma gadījumā pirmais posms tiek svērts un pārbaudīts citādi nekā iepriekš. Pēdējais ir vienkārši saistīts ar to, ka nodokļa galveno pazīmju noteikšanai, ko veic dalībvalsts, – tātad tās suverenitātei nodokļu jomā – ir saistošs spēks.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">29.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Otrkārt, šī judikatūra neļauj dalībvalstīm ieviest patvaļīgus jebkāda veida atbrīvojumus no nodokļa. Eiropas Savienības Tiesa lietā Engie gan atzina, ka atbrīvojumi no nodokļiem principā ir atsauces sistēmas sastāvdaļa  (<span class="note footnote notemarker">
<a id="c-15" href="#t-15">15</a>
</span>). Tomēr tūlīt pēc tam  (<span class="note footnote notemarker">
<a id="c-16" href="#t-16">16</a>
</span>) tā argumentēja, ka šis secinājums “neietekmē iespēju konstatēt, kā tas bija lietā, kurā pasludināts 2011. gada 15. novembra spriedums Komisija un Spānija/Government of Gibraltar un Apvienotā Karaliste (C‑106/09 P un C‑107/09 P, EU:C:2011:732), ka pats atsauces satvars, kāds izriet no valsts tiesībām, nav saderīgs ar Savienības tiesībām valsts atbalsta jomā, jo attiecīgā nodokļu sistēma bija veidota atbilstoši acīmredzami diskriminējošiem parametriem, kuru mērķis bija apiet minētās tiesības  (<span class="note footnote notemarker">
<a id="c-17" href="#t-17">17</a>
</span>).”</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">30.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Tāpēc attiecībā uz likumā noteiktajiem atbrīvojumiem no nodokļiem, kas uzskatāmi par atsauces sistēmas daļu, joprojām jāpārbauda, vai nodokļu sistēma (tostarp atbrīvojums no nodokļa), kas uz tiem attiecas, izstrādāta atbilstoši acīmredzami diskriminējošiem parametriem.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">31.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Atbrīvojuma no nodokļa veidam šajā ziņā nav noteicoša nozīme. Tiesas sēdē tika mēģināts nošķirt fiskālus atbrīvojumus no nodokļiem un atbrīvojumus no nodokļiem, kas neattiecas uz valsts ieņēmumiem, vai attiecīgi ar sistēmu saistītus un nesaistītus atbrīvojumus no nodokļiem. Taču šāda nošķiršana – kas manā ieskatā jebkurā gadījumā nav pilnībā iespējama – atkarībā no atbrīvojumu no nodokļiem veida minēto iemeslu dēļ nav vajadzīga. Pirmkārt, pat Komisija nespēja identificēt skaidrus norobežojuma kritērijus, un, otrkārt, noteicošā nozīme nav jautājumam par atbrīvojuma no nodokļa sistemātisko kvalitāti.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">32.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Nesaskaņotu nodokļu jomā valsts likumdošanas suverenitāte attiecas uz gan uz tiem atbrīvojumiem no nodokļiem, kas ir saistīti ar sistēmu, gan uz tiem, kas ar to nav saistīti, tāpat kā tā attiecas uz atbrīvojumiem no nodokļiem, kuru pamatā ir fiskāli apsvērumi un apsvērumi, kas neattiecas uz valsts ieņēmumiem, ciktāl tie saskanīgā veidā iekļaujas atsauces sistēmā. Pārbaudot atbalstu, noteicoša nozīme ir vienīgi tam, vai valsts likumdevējs, īstenojot tā likumdošanas pilnvaras, ir izvēlējies acīmredzami diskriminējošus kritērijus, lai ar tiesību aktu nodokļu jomā palīdzību, “apejot tiesību aktus atbalsta jomā”, piešķirtu selektīvu priekšrocību.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">33.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Tādējādi, atbildot uz jautājumu par to, vai likumā paredzēts atbrīvojums no nodokļa ir atsauces sistēmas daļa – pretēji tam, ko Komisija, iespējams, domāja tiesas sēdē – nav nozīmes tam, vai šis atbrīvojums ir balstīts uz fiskāliem apsvērumiem vai apsvērumiem, kas neattiecas uz valsts ieņēmumiem. Ne vienmēr atbrīvojumi no nodokļiem, kuru pamatā nav ar valsts ieņēmumiem saistīti apsvērumi, ir atkāpe no atsauces sistēmas, un tāpēc tiem ir nepieciešams pamatojums. Tas tāpēc, ka ir atzīts, ka jebkurš likumdevējs ar tiesību aktu nodokļu jomā palīdzību var īstenot arī mērķus, kas nav saistīti ar valsts ieņēmumiem (piemēram, vides aizsardzība). Šādiem mērķiem ir nozīme arī tiesību aktos atbalsta jomā  (<span class="note footnote notemarker">
<a id="c-18" href="#t-18">18</a>
</span>).</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">34.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Tāpēc vispārēja diferenciācija, veidojot atsauces sistēmu, var būt selektīvs pasākums tikai tad, ja tai, ņemot vērā likuma mērķi, nav loģisks pamatojums  (<span class="note footnote notemarker">
<a id="c-19" href="#t-19">19</a>
</span>). Šāds loģisks pamatojums var izrietēt gan no fiskāliem apsvērumiem, gan no apsvērumiem, kas neattiecas uz valsts ieņēmumiem, un gan no apsvērumiem, kas saistīti ar sistēmu, gan no tādiem, kas ar sistēmu nav saistīti.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">2)</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Likumdošanas rīcības brīvības ierobežojums: acīmredzama nekonsekvence</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">35.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Tādējādi dalībvalstu rīcības brīvības robežas, nosakot atsauces sistēmu, tiek pārsniegtas (tikai) tad, ja tās ļaunprātīgi izmanto savus nodokļu tiesību aktus, lai piešķirtu priekšrocības atsevišķiem uzņēmumiem, “pārkāpjot tiesību aktus atbalsta jomā”  (<span class="note footnote notemarker">
<a id="c-20" href="#t-20">20</a>
</span>). Šādu nodokļu autonomijas ļaunprātīgu izmantošanu var prezumēt acīmredzami nekonsekventa nodokļu likuma gadījumā  (<span class="note footnote notemarker">
<a id="c-21" href="#t-21">21</a>
</span>). Dažādu nodokļu maksātāju grupu diferencēšana ir acīmredzami nekonsekventa un tāpēc diskriminējoša, ja to nevar ticami izskaidrot trešai personai, piemēram, Komisijai vai Savienības tiesām. Šādā gadījumā diskriminācija ir acīmredzama arī attiecīgajiem nodokļu maksātājiem  (<span class="note footnote notemarker">
<a id="c-22" href="#t-22">22</a>
</span>).</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">36.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Paredzot šo likumā ietvertās diferenciācijas pārskatīšanu tikai acīmredzamas nekonsekvences pārbaudes gadījumā, pirmkārt, tiek novērsts tas, ka Komisija un Savienības tiesas varētu tikt pārslogotas ar 27 dažādu tiesību sistēmu nodokļu jomā pareizu interpretāciju  (<span class="note footnote notemarker">
<a id="c-23" href="#t-23">23</a>
</span>). Tādējādi Tiesai nav detalizēti jāinterpretē valsts tiesību aktu nodokļu jomā normas jēga un konteksts. Tieši pretēji, Tiesai ir tikai rūpīgi jāpārbauda, vai attiecīgajā nodokļu likumā nav acīmredzamas nekonsekvences. Tas tā ir tāpēc, ka noteikums, kas nav acīmredzami nekonsekvents, t.i., kas sākotnēji, šķiet, saskaņoti iekļaujas valsts nodokļu sistēmā, diez vai var būt atbalsta aizlieguma apiešana, piešķirot selektīvu priekšrocību.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">37.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Otrkārt, šāda pieeja novērš Komisijas pārslodzi, veicot atbalsta uzraudzību. Tas tāpēc, ka, ja jebkura juridiska diferenciācija vispārējā nodokļu likumā potenciāli var būt atbalsts, dalībvalstīm attiecīgi būtu jāpaziņo Komisijai par jebkuru diferenciāciju nodokļu likumā (katrā dalībvalstī ir liels skaits šādu noteikumu). Komisija diez vai saprātīgā termiņā varētu veikt visu šo noteikumu pārskatīšanu. Turklāt tādējādi nodokļu likumi (nesaskaņotajā jomā) būtu pakļauti Komisijas “atļaujai”, tā sakot, pa “aizmugurējām durvīm”.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">38.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Visbeidzot, tāda pārbaudes kritērija priekšrocība, kura pamatā ir acīmredzama atbrīvojuma no nodokļa nekonsekvence, kļūst acīmredzama, aplūkojot atbalsta shēmas prezumpcijas juridiskās sekas. Tas tāpēc, ka saskaņā ar Atbalsta procedūras regulas  (<span class="note footnote notemarker">
<a id="c-24" href="#t-24">24</a>
</span>) 16. pantu nelikumīgi piešķirtais atbalsts ir jāatgūst no saņēmējiem. Šādā gadījumā nodoklis būtu jāiekasē ar atpakaļejošu spēku, kas nav paredzēts likumā.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">39.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Tomēr tiesību aktos nodokļu jomā ir spēkā likumības princips un atpakaļejoša spēka aizliegums. Nodokļu likumības principu Tiesa tikai nesen ir skaidri uzsvērusi saistībā ar Savienības tiesībās paredzēto valsts tiesību aktu nodokļu jomā kontroli saistībā ar atbalstu  (<span class="note footnote notemarker">
<a id="c-25" href="#t-25">25</a>
</span>). Abi principi ir arī dalībvalstu konstitucionālo tiesību pamatā. Tādējādi tiesību aktos atbalsta jomā atpakaļejošais spēks vienmēr atrodas krustpunktā starp atgūšanas mērķi (atbalsta rezultātā iegūtās konkurences priekšrocības likvidēšana)  (<span class="note footnote notemarker">
<a id="c-26" href="#t-26">26</a>
</span>) un paļāvību, kas nodokļu maksātājam var likumīgi būt saistībā ar parlamenta izdota likuma saistošo raksturu.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">3)</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Starpsecinājumi</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">40.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Tāpēc, ņemot vērā arī minēto neseno judikatūru (26. un nākamie punkti), es uzskatu,  (<span class="note footnote notemarker">
<a id="c-27" href="#t-27">27</a>
</span>) ka tāda likumā ietverta tiesiskā regulējuma kā likumā paredzētais atbrīvojums no nodokļa pārskatīšana jāveic, pamatojoties uz pārbaudes kritēriju, kas aprobežojas ar ticamības pārbaudi. Tātad tikai acīmredzama atkāpe no atsauces sistēmas noteikuma veidā, kas ir ietverts citos valsts tiesību aktos nekustamā īpašuma nodokļa jomā, ir selektīva priekšrocība par labu nodokļu maksātājam. Atkāpes no piemērojamās valsts atsauces sistēmas ir acīmredzamas, ja tās nevar ticami izskaidrot trešai personai, piemēram, Komisijai vai Eiropas Savienības tiesām, un tāpēc tās ir acīmredzamas arī attiecīgajam nodokļu maksātājam.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">41.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Tāpēc, izvērtējot, vai KSAG 7. panta 1. punkta 1. apakšpunkta a) punkts ir atkāpe no atsauces sistēmas (nodokļa maksāšanas pienākums par visiem zemesgabaliem, KSAG 2. panta 1. punkts), Tiesai jāpārbauda tikai tas, vai atbrīvojums no nodokļa ir acīmredzami nekonsekvents. Tikai acīmredzamas nekonsekvences gadījumā ir atkāpe no vispārējās atsauces sistēmas. Ja tāda nav, ar likumu noteikts atbrīvojums no nodokļa ir daļa no (valsts) atsauces sistēmas un tādēļ nevar būt selektīva priekšrocība. Tiesību norma nav acīmredzami nekonsekventa šajā nozīmē, ja tās saturs ir saprotams, proti, tā nav izstrādāta atbilstoši acīmredzami diskriminējošiem parametriem, kuru mērķis ir apiet tiesību aktus atbalsta jomā.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">b)</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Par atkāpes no atsauces sistēmas esamību</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">42.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Tas, vai tas tā ir šajā lietā, jāizlemj valsts tiesai. Tomēr Tiesa var sniegt iesniedzējtiesai noderīgas norādes, lai atbildētu uz šo jautājumu. No Tiesas viedokļa un pamatojoties uz šo pārbaudes kritēriju, atbrīvojums no nodokļa saskaņā ar KSAG 7. panta 1. punkta 1. apakšpunkta a) punktu nebija izstrādāts atbilstoši acīmredzami diskriminējošiem parametriem. </p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">43.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Proti, iesniedzējtiesa izklāsta, ka atbrīvojums no nodokļa tika ieviests, veicot visaptverošus grozījumus Ustawa o transporcie kolejowym (Dzelzceļa pārvadājumu likums). Šo grozījumu mērķis bija attīstīt dzelzceļu, liberalizējot spēkā esošos noteikumus un ieviešot īpašus atbalsta pasākumus.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">44.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Atbrīvojuma no nodokļa saskaņā ar KSAG 7. panta 1. punkta 1. apakšpunkta a) punktu redakcija, kas ir spēkā kopš 2017. gada 1. janvāra, atbilst šim grozījumam, jo tā atbrīvo no nekustamā īpašuma nodokļa arī zemesgabalus, ēkas un būves, kas ir dzelzceļa infrastruktūras daļa un kas ir nodotas dzelzceļa pārvadātāju rīcībā. Atbilstoši iesniedzējtiesas izklāstītajiem argumentiem tādējādi bija paredzēts stimulēt attiecīgos zemes īpašniekus izmantot drošāku un mazāk piesārņojošu dzelzceļa transportu.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">45.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Tādējādi atbrīvojums no nodokļa šķiet saprotams un tāpēc arī tāds, kas nav acīmredzami diskriminējošs. Proti, atbrīvojums no nodokļa rada stimulu zemes īpašniekiem vai nu izveidot jaunu dzelzceļa infrastruktūru, vai arī uzturēt un faktiski izmantot esošo infrastruktūru. Tā kā tas īpašniekiem var radīt ievērojamas izmaksas, atbrīvojums no nekustamā īpašuma nodokļa ir vismaz daļēja kompensācija. Tādējādi atbrīvojums no nodokļa saprotami iekļaujas Polijas nekustamā īpašuma nodokļa kā vispārēja nekustamā īpašuma nodokļa sistēmā. Visbeidzot aktīvs, kas ir apgrūtināts ar šādiem izdevumiem, objektīvi ir mazāk vērts nekā aktīvs, kas ar tādiem nav apgrūtināts.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">46.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Nav nozīmes tam, ka šajā lietā paredzētais dzelzceļa transporta veicināšanas pasākums tiek īstenots ar tiesību aktu nodokļu jomā starpniecību. Kaut arī lielākā daļa nodokļu tiesību normu ir paredzētas valsts budžeta finansēšanai, ir atzīts, kā jau minēts (iepriekš 33. punkts), ka nodokļu likumiem var būt arī citi mērķi. Tā, piemēram, valsts likumdevējs, piemērojot mērķtiecīgus nodokļu atvieglojumus vai nodokļu slogu, var mudināt nodokļu maksātājus rīkoties noteiktā veidā  (<span class="note footnote notemarker">
<a id="c-28" href="#t-28">28</a>
</span>). Tāpēc arī atbrīvojums no nekustamā īpašuma nodokļa, kā tas ir paredzēts KSAG 7. panta 1. punkta 1. apakšpunkta a) punktā, var veicināt dzelzceļa transporta izmantošanu. Turklāt paša Savienības likumdevēja mērķis ir uzlabot dzelzceļa transporta efektivitāti un konkurētspēju  (<span class="note footnote notemarker">
<a id="c-29" href="#t-29">29</a>
</span>).</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">47.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Turklāt ir saprotams, ka atbrīvojums no nodokļa attiecas daļēji arī uz privāto dzelzceļa infrastruktūru. Tiesa, citi Polijas tiesību aktos par nekustamā īpašuma nodokli paredzētie atbrīvojuma no nodokļa noteikumi – piemēram, attiecībā uz ostām un ceļiem – iespējams, attiecas tikai uz valsts īpašumā esošu infrastruktūru. Tomēr arī privātās dzelzceļa infrastruktūras uzturēšana un paplašināšana ir sabiedrības interesēs, ņemot vērā efektīvas un konkurētspējīgas dzelzceļa satiksmes un klimatam kaitīgo emisiju samazināšanas mērķus.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">48.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Iesniedzējtiesa atgādina, ka privāto dzelzceļa infrastruktūru Polijā jo īpaši izmanto tādi uzņēmumi kā raktuves, rūpnīcas vai elektrostacijas, kas ir visas Polijas dzelzceļa kravu pārvadājumu nozares dzinējspēks. Tomēr tas, kā apgalvoja Komisija, nav slēptas diskriminācijas pazīme. Tieši pretēji, atbrīvojums no nodokļa ir konsekventa šā mērķa īstenošana, atšķirībā, piemēram, no lietā Gibraltar  (<span class="note footnote notemarker">
<a id="c-30" href="#t-30">30</a>
</span>) aplūkotās nodokļu sistēmas. Piemēram, Polija skaidri argumentēja, ka atbrīvojums no nodokļa paredzēts, lai radītu stimulu nodot dzelzceļa infrastruktūru transporta uzņēmumu rīcībā. Ir ticams, ka šī stimulu sistēma padarīs dzelzceļu kā transporta veidu pievilcīgāku.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">49.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Arī fakts, ka KSAG 7. panta 1. punkta 1. apakšpunkta a) punkts ir objektīvs atbrīvojums no nodokļa, liecina pret to, ka nav acīmredzami diskriminējoša parametra. Vienīgais nosacījums, lai pieprasītu atbrīvojumu no nodokļa, ir tas, ka uz zemesgabala atrodas dzelzceļa infrastruktūra, kas nodota dzelzceļa operatora rīcībā. Tādējādi jebkurš nodokļu maksātājs, kuram ir atbilstoša infrastruktūra un kurš to izmanto, var pieprasīt atbrīvojumu no nodokļa. Turklāt, ņemot vērā objektīvo saikni ar zemesgabala izmantošanu, šis noteikums ir piemērojams bez diskriminācijas par labu gan privāttiesību, gan publisko tiesību īpašniekiem.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">50.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Kā prasītāja pamatoti uzsvēra tiesas sēdē, arī vairākas citas dalībvalstis pilnībā vai vismaz daļēji atbrīvo dzelzceļa infrastruktūras īpašniekus no nekustamā īpašuma nodokļa  (<span class="note footnote notemarker">
<a id="c-31" href="#t-31">31</a>
</span>). Tas liecina par to, ka šāda nodokļu prakse ir starptautisks standarts. Tādējādi ierobežojumi, lai pieņemtu nekonsekventu regulējumu, ir lielāki. Tas vēl jo vairāk attiecas uz gadījumiem, kad, kā šajā gadījumā, Komisija nekad nav iebildusi pret šādām ilgstošām shēmām saskaņā ar tiesību aktiem atbalsta jomā.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">51.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Tāpēc Komisijas iebildums, ka runa ir par priekšrocību piešķiršanu konkrētiem nodokļu maksātājiem, ir nepamatots. Atbrīvojums no nodokļa nošķir dzelzceļa infrastruktūras īpašniekus – kuriem nav obligāti jābūt uzņēmumiem – un nodokļu maksātājus, kuriem nepieder attiecīgie zemesgabali un uz tiem esošās ierīces. Tas nerada nevienlīdzīgu attieksmi pret nodokļu maksātājiem, kas atrodas vienādā situācijā, jo regulējums ir saistīts ar īpašumtiesībām uz infrastruktūru kā atšķirīgu pazīmi. Jo īpaši atbrīvojums no nodokļa nav atkarīgs no piederības konkrētai tautsaimniecības nozarei vai saimnieciskās darbības jomai.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">52.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Pretēji Komisijas viedoklim šajā gadījumā nav nedz slēptas diskriminācijas, nedz faktiskas selektivitātes. Tas nozīmētu, ka dzelzceļa sliežu ceļu īpašnieki un citi zemesgabalu īpašnieki (piemēram, neapbūvētu zemesgabalu īpašnieki) atrastos salīdzināmā sākotnējā situācijā. Tomēr tas tā nav, jo dzelzceļa infrastruktūras uzturēšana ir saistīta ar īpašām finansiālām izmaksām (un arī ar īpašu zemes izmantošanas ierobežojumu), kas citiem nodokļu maksātājiem nerodas.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">53.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Ņemot vērā minēto, KSAG 7. panta 1. punkta 1. apakšpunkta a) punkts nav izstrādāts atbilstoši acīmredzami diskriminējošiem parametriem, bet gan saprotami un tātad konsekventi iekļaujas Polijas nodokļu tiesību aktos nekustamā īpašuma. Tādējādi šis noteikums ir atsauces sistēmas daļa, nevis atkāpe. Tas nav uzskatāms par selektīvu priekšrocību.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">c)</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Pakārtoti: atkāpes no atsauces sistēmas pamatojums</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">54.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Pat ja Tiesa pieņemtu, ka KSAG 7. panta 1. punkta 1. apakšpunkta a) punkts ir atkāpe no atsauces sistēmas, šāda atkāpe jebkurā gadījumā būtu pamatota. Proti, var pieņemt, ka tā ir pamatota, ja attiecīgā dalībvalsts var pierādīt, ka atšķirība izriet no tās sistēmas būtības vai vispārējās shēmas, kurā pasākums ir iekļauts  (<span class="note footnote notemarker">
<a id="c-32" href="#t-32">32</a>
</span>).</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">55.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Polija varētu to pierādīt. Jāņem vērā, ka KSAG 7. panta 1. punkta 1. apakšpunkta a) punkts ir tikai viens no vairākiem noteikumiem, kas atbrīvo transporta infrastruktūru no nekustamā īpašuma nodokļa. KSAG 2. panta 3. punkta 4. apakšpunktā ir paredzēts atbrīvojums no nekustamā īpašuma nodokļa, tostarp par zemesgabaliem, ko izmanto sabiedriskajam autotransportam. Turklāt saskaņā ar KSAG 7. panta 1. punkta 2. un 3. apakšpunktu no nodokļa ir atbrīvoti zemesgabali, ēkas un būves, kas kalpo ostu infrastruktūrai, nodrošina piekļuvi ostām vai pieder pie publiski izmantojamām lidostu teritorijām.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">56.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">No minēto atbrīvojumu no nodokļiem kopuma izriet, ka Polijā transporta infrastruktūra ir sistemātiski atbrīvota no nekustamā īpašuma nodokļa. Tas ir nodokļu sistēmas būtībai un iekšējai struktūrai raksturīgs parametrs, kas attaisnotu (prezumētu) atkāpi no atsauces sistēmas. Ņemot vērā minēto, Polija pamatoti norādīja Tiesai, ka sabiedriskā labuma infrastruktūrai piemērojamie nekustamā īpašuma nodokļa atbrīvojumi veido saskaņotu atsauces sistēmas kopumu.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">57.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Turklāt arī Komisija, šķiet, uzskata, ka atbrīvojumi no nodokļiem ceļu, ostu un lidostu infrastruktūrai katrā atsevišķā gadījumā nerada problēmas. Nav skaidrs, kāpēc tas nebūtu jāattiecina tieši uz dzelzceļa infrastruktūru. Tātad iespējamā atkāpe no atsauces sistēmas jebkurā gadījumā būtu attaisnojama, kas nozīmē, ka arī šī iemesla dēļ nav pārkāpts LESD 107. panta 1. punkts.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">d)</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Starpsecinājumi</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">58.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Pārbaudot, vai dalībvalsts tiesību aktos paredzētais atbrīvojums no nodokļiem ir selektīva priekšrocība, piemērojams ierobežots pārbaudes kritērijs dalībvalstu autonomijas nodokļu jomā dēļ. Dalībvalsts nosaka nodokļu sistēmu (t.i., atsauces sistēmu), kas ietver arī atbrīvojumus no nodokļiem. Tātad Tiesa var tikai pārbaudīt, vai attiecīgā nodokļu sistēma ir izstrādāta atbilstoši acīmredzami diskriminējošiem parametriem, lai apietu valsts tiesību aktus atbalsta jomā.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">59.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Šajā lietā nekas neliecina par šādu nekonsekventu uzbūvi, jo attiecīgajam Polijas Nekustamā īpašuma nodokļa likumā paredzētajam atbrīvojumam no nekustamā īpašuma nodokļa ir saprotams mērķis, un tādēļ tas jebkurā gadījumā netika izstrādāts acīmredzami nekonsekventi. Tāpēc KSAG 7. panta 1. punkta 1. apakšpunkta a) punkts nav atkāpe no atsauces sistēmas. Pat ja tiktu prezumēta atkāpe, tā jebkurā gadījumā būtu pamatota. Tādējādi šis atbrīvojums no nodokļa nav uzskatāms par selektīvu priekšrocību tiesību aktu atbalsta jomā izpratnē.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">2.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Pakārtoti: par konkurences izkropļojuma esamību</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">60.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Tikai gadījumā, ja Tiesa uzskatītu, ka ir atkāpe un turklāt tā nav pamatota, vēl ir jāpārbauda, vai šāds objektīvs, ar zemesgabalu saistīts atbrīvojums no nodokļa var radīt konkurences izkropļojumu, kam ir nozīme saskaņā ar tiesību aktiem atbalsta jomā.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">61.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Nosacījums, lai konstatētu šādu konkurences izkropļojumu, ir tāds, ka dalībvalsts piešķirtais atbalsts nostiprina uzņēmuma stāvokli attiecībā pret citiem konkurentiem iekšējā tirgū  (<span class="note footnote notemarker">
<a id="c-33" href="#t-33">33</a>
</span>). Tādēļ jāsalīdzina atbalsta saņēmēja situācija pirms un pēc atbalsta piešķiršanas.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">62.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Ņemot vērā šo kritēriju, nevar secināt, ka atbrīvojums no nodokļa rada konkurences izkropļojumu. Īpašnieki, kuriem pieder zemesgabali bez dzelzceļa infrastruktūras, un īpašnieki, uz kuru zemesgabaliem atrodas šāda infrastruktūra, jau savstarpēji nekonkurē. Turklāt atbrīvojumam no nodokļa var būt pat konkurenci veicinošs efekts, jo tas kompensē nelabvēlīgu stāvokli, ko rada īpašas dzelzceļa infrastruktūras uzturēšanas izmaksas, kuras nerodas uzņēmumiem, kuriem šādu iekārtu nav.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">63.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Parastā atbalsta procedūrā Komisijai ir arī pierādīšanas pienākums attiecībā uz atbalsta pazīmju esamību  (<span class="note footnote notemarker">
<a id="c-34" href="#t-34">34</a>
</span>). Iesniedzot lūgumu sniegt prejudiciālu nolēmumu, Komisijai šis pierādīšanas pienākums nav jāuzņemas. Tāpēc prejudiciālā nolēmuma tiesvedībā jāsniedz vismaz atbilstoši pierādījumi par konkurences izkropļojumu. Šajā lietā tas tā nav. Tāpēc Tiesa pēc savas iniciatīvas nevar konstatēt vai pat pieņemt, ka pastāv iespējams konkurences izkropļojums. Ņemot vērā arī šo aspektu, nevar konstatēt aizliegtu atbalstu.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">B.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Par otro prejudiciālo jautājumu</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">64.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Ar savu otro jautājumu iesniedzējtiesa vēlas zināt, vai tirgotājam ir pienākums samaksāt nesamaksāto nodokli un procentus, ja tas ir izmantojis atbrīvojumu no nodokļa, kas ieviests, pārkāpjot LESD 108. panta 3. punkta pirmajā teikumā paredzēto paziņošanas pienākumu. Uz šo jautājumu nav jāatbild kaut vai tādēļ, ka iesniedzējtiesa to uzdeva tikai gadījumā, ja uz pirmo prejudiciālo jautājumu tiktu sniegta apstiprinoša atbilde.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">65.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Pat ja Tiesa nonāktu pie atšķirīga secinājuma saistībā ar pirmo jautājumu, uz otro jautājumu nebūtu jāatbild, jo tam katrā ziņā nav nozīmes lēmuma pieņemšanā. Poti, jautājums attiecas uz gadījumu, kad tirgotājs izmantojis atbrīvojumu no nodokļa. Tomēr, kā norāda pati prasītāja, tai vēl nav piešķirts atbrīvojums no nodokļiem saskaņā ar KSAG 7. panta 1. punkta 1. apakšpunkta a) punktu. Tādējādi šis jautājums jāuzskata par nepieņemamu, tāpat kā to par tādu uzskata Polijas Republika un Komisija.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">VI.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Secinājumi</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">66.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Tāpēc es ierosinu atbildēt uz Naczelny Sąd Administracyjny (Augstākā administratīvā tiesa, Polija) prejudiciālajiem jautājumiem šādi:</p>
</td>
</tr>
</table>
    <p class="C02AlineaAltA" id="para-103" title="page-17">
      LESD 107. panta 1. punkts jāinterpretē tādējādi, ka atkāpe no atsauces sistēmas, piemērojot likumā paredzētu atbrīvojumu no nodokļa, pastāv tikai tad, ja attiecīgā valsts tiesību norma ir acīmredzami nekonsekventa. Ja tas tā nav, tā ir daļa no attiecīgās (valsts) atsauces sistēmas un nevar būt selektīva priekšrocība. Tiesību norma šajā nozīmē ir nekonsekventa, ja tā izstrādāta saskaņā ar acīmredzami diskriminējošiem parametriem, lai apietu LESD 107. panta 1. punktā noteikto atbalsta aizliegumu. Valsts tiesai ir jāizlemj, vai tas tā ir šajā lietā. Tomēr nekas neliecina par to, ka KSAG 7. panta 1. punkta 1. apakšpunkta a) punkts, saskaņā ar kuru tādu zemesgabalu īpašnieki, uz kuriem atrodas dzelzceļa infrastruktūra, ir atbrīvoti no nekustamā īpašuma nodokļa, būtu ietverts Polijas Nekustamā īpašuma nodokļa likumā nekonsekventā veidā.
    </p>
    <div/>
  <hr class="note"/>
<p class="note footnote">(<span class="note footnote notemarker">
<a id="t-1" href="#c-1">1</a>
</span>) Oriģinālvaloda – vācu.</p>
<p class="note footnote">(<span class="note footnote notemarker">
<a id="t-2" href="#c-2">2</a>
</span>) Par iepriekšējiem nodokļu nolēmumiem skat. spriedumus, 2023. gada 14. decembris, Komisija/Amazon.com u.c. (C‑457/21 P, EU:C:2023:985); 2023. gada 5. decembris, Luksemburga u.c./Komisija (C‑451/21 P un C‑454/21 P, EU:C:2023:948), kā arī 2022. gada 8. novembris, Fiat Chrysler Finance Europe/Komisija (C‑885/19 P un C‑898/19 P, EU:C:2022:859).</p>
<p class="note footnote">(<span class="note footnote notemarker">
<a id="t-3" href="#c-3">3</a>
</span>) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (2012. gada 21. novembris), ar ko izveido vienotu Eiropas dzelzceļa telpu (OV 2012, L 343, 32. lpp.).</p>
<p class="note footnote">(<span class="note footnote notemarker">
<a id="t-4" href="#c-4">4</a>
</span>) Spriedumi, 2021. gada 16. marts, Komisija/Polija (C‑562/19 P, EU:C:2021:201, 27. punkts), 2018. gada 28. jūnijs, Andres (Heitkamp BauHolding maksātnespēja)/Komisija (C‑203/16 P, EU:C:2018:505, 82. punkts), 2016. gada 21. decembris, Komisija/World Duty Free Group u.c.(C‑20/15 P un C‑21/15 P, EU:C:2016:981, 53. punkts), un Komisija/Hansestadt Lübeck (C‑524/14 P, EU:C:2016:971, 40. punkts).</p>
<p class="note footnote">(<span class="note footnote notemarker">
<a id="t-5" href="#c-5">5</a>
</span>) Spriedumi, 2016. gada 21. decembris, Komisija/World Duty Free Group u.c. (C‑20/15 P un C‑21/15 P, EU:C:2016:981, 57. punkts), un Komisija/Hansestadt Lübeck (C‑524/14 P, EU:C:2016:971, 53. un 55. punkts).</p>
<p class="note footnote">(<span class="note footnote notemarker">
<a id="t-6" href="#c-6">6</a>
</span>) Spriedumi, 2018. gada 19. decembris, A-Brauerei (C‑374/17, EU:C:2018:1024, 36. punkts), 2016. gada 21. decembris, Komisija/World Duty Free Group u.c. (C‑20/15 P un C‑21/15 P, EU:C:2016:981, 57. punkts), un 2011. gada 8. septembris, Paint Graphos (no C‑78/08 līdz C‑80/08, EU:C:2011:550, 49. punkts).</p>
<p class="note footnote">(<span class="note footnote notemarker">
<a id="t-7" href="#c-7">7</a>
</span>) Skat. manus secinājumus lietās Komisija/Luksemburga u.c. (C‑457/21 P, EU:C:2023:466, 91. un nākamie punkti), Luksemburga/Komisija un Engie Global LNG Holding u.c./Komisija (C‑451/21 P un C‑454/21 P, EU:C:2023:383, 86. un nākamie punkti) un Tesco-Global Áruházak (C‑323/18, EU:C:2019:567, 147. un nākamie punkti).</p>
<p class="note footnote">(<span class="note footnote notemarker">
<a id="t-8" href="#c-8">8</a>
</span>) Spriedumi, 2023. gada 14. decembris, Komisija/Amazon.com u.c. (C‑457/21 P, EU:C:2023:985, 56. punkts), 2023. gada 5. decembris, Luksemburga u.c./Komisija (C‑451/21 P un C‑454/21 P, EU:C:2023:948, 115. un nākamie punkti), un 2022. gada 8. novembris, Fiat Chrysler Finance Europe/Komisija (C‑885/19 P un C‑898/19 P, EU:C:2022:859, 95. un nākamie punkti).</p>
<p class="note footnote">(<span class="note footnote notemarker">
<a id="t-9" href="#c-9">9</a>
</span>) Spriedums, 2021. gada 16. marts, Komisija/Polija (C‑562/19 P, EU:C:2021:201, 37. punkts), šajā nozīmē skat. arī saistībā ar pamatbrīvībām spriedumus, 2020. gada 3. marts, Vodafone Magyarország (C‑75/18, EU:C:2020:139, 49. punkts), un Tesco-Global Áruházak (C‑323/18, EU:C:2020:140, 69. punkts, kā arī tajā minētā judikatūra).</p>
<p class="note footnote">(<span class="note footnote notemarker">
<a id="t-10" href="#c-10">10</a>
</span>) Spriedumi, 2022. gada 15. septembris, Fossil (Gibraltārs) (C‑705/20, EU:C:2022:680, 59. punkts), un 2021. gada 16. marts, Komisija/Polija (C‑562/19 P, EU:C:2021:201, 37. punkts), šajā nozīmē skat. arī spriedumu, 2018. gada 26. aprīlis, ANGED (C‑233/16, EU:C:2018:280, 50. punkts un tajā minētā judikatūra).</p>
<p class="note footnote">(<span class="note footnote notemarker">
<a id="t-11" href="#c-11">11</a>
</span>) Līdzīgi arī spriedums, 2022. gada 8. novembris, Fiat Chrysler Finance Europe/Komisija (C‑885/19 P un C‑898/19 P, EU:C:2022:859, 95. un nākamie punkti).</p>
<p class="note footnote">(<span class="note footnote notemarker">
<a id="t-12" href="#c-12">12</a>
</span>) Spriedumi, 2024. gada 10. septembris, Komisija/Īrija un Apple Sales International (C‑465/20 P, EU:C:2024:724, 81. punkts), un 2023. gada 5. decembris, Luksemburga u.c./Komisija (C‑451/21 P un C‑454/21 P, EU:C:2023:948, 112. punkts).</p>
<p class="note footnote">(<span class="note footnote notemarker">
<a id="t-13" href="#c-13">13</a>
</span>) Spriedumi, 2021. gada 6. oktobris, World Duty Free Group un Spānija/Komisija (C‑51/19 P un C‑64/19 P, EU:C:2021:793, 62. punkts), un 2018. gada 28. jūnijs, Andres (Heitkamp BauHolding maksātnespēja)/Komisija (C‑203/16 P, EU:C:2018:505, 103. punkts).</p>
<p class="note footnote">(<span class="note footnote notemarker">
<a id="t-14" href="#c-14">14</a>
</span>) Spriedumi, 2024. gada 10. septembris, Komisija/Īrija un Apple Sales International (C‑465/20 P, EU:C:2024:724, 81. punkts), un 2023. gada 5. decembris, Luksemburga u.c./Komisija (C‑451/21 P un C‑454/21 P, EU:C:2023:948, 112. punkts).</p>
<p class="note footnote">(<span class="note footnote notemarker">
<a id="t-15" href="#c-15">15</a>
</span>) Spriedums, 2023. gada 5. decembris, Luksemburga u.c./Komisija (C‑451/21 P un C‑454/21 P, EU:C:2023:948, 112. punkts).</p>
<p class="note footnote">(<span class="note footnote notemarker">
<a id="t-16" href="#c-16">16</a>
</span>) Spriedums, 2023. gada 5. decembris, Luksemburga u.c./Komisija (C‑451/21 P un C‑454/21 P, EU:C:2023:948, 114. punkts, ar norādi uz tās 2021. gada 16. marta spriedumu Komisija/Ungārija, C‑596/19 P, EU:C:2021:202, 49. punkts).</p>
<p class="note footnote">(<span class="note footnote notemarker">
<a id="t-17" href="#c-17">17</a>
</span>) Šajā nozīmē arī spriedums, 2024. gada 10. septembris, Komisija/Īrija un Apple Sales International (C‑465/20 P, EU:C:2024:724, 83. punkts).</p>
<p class="note footnote">(<span class="note footnote notemarker">
<a id="t-18" href="#c-18">18</a>
</span>) Skat. spriedumus, 2018. gada 26. aprīlis, ANGED (C‑233/16, EU:C:2018:280, 59.–61. punkts), ANGED (C‑236/16 un C‑237/16, EU:C:2018:291, 40. un nākamie punkti), un ANGED (C‑234/16 un C‑235/16, EU:C:2018:281, 45. un 46. punkts).</p>
<p class="note footnote">(<span class="note footnote notemarker">
<a id="t-19" href="#c-19">19</a>
</span>) Skat. manus secinājumus lietā, Tesco-Global Áruházak (C‑323/18, EU:C:2019:567, 151. punkts).</p>
<p class="note footnote">(<span class="note footnote notemarker">
<a id="t-20" href="#c-20">20</a>
</span>) Spriedums, 2011. gada 15. novembris, Komisija un Spānija/Government of Gibraltar un Apvienotā Karaliste (C‑106/09 P un C‑107/09 P, EU:C:2011:732, 72. punkts); skat. arī spriedumus, 2022. gada 15. septembris, Fossil (Gibraltārs) (C‑705/20, EU:C:2022:680, 61. punkts), un 2021. gada 16. marts, Komisija/Polija (C‑562/19 P, EU:C:2021:201, 42. un nākamie punkti, it īpaši 44. punkts), un Komisija/Ungārija (C‑596/19 P, EU:C:2021:202, 48. un nākamie punkti, it īpaši 50. punkts). Jau 2011. gada 15. novembra spriedumā Komisija un Spānija/Government of Gibraltar un Apvienotā Karaliste (C‑106/09 P un C‑107/09 P, EU:C:2011:732, 101. punkts) Tiesa norāda uz juridisko bāzi, kas “faktiski [autores izcēlums] rada diskrimināciju” starp nodokļu maksātājiem.</p>
<p class="note footnote">(<span class="note footnote notemarker">
<a id="t-21" href="#c-21">21</a>
</span>) Kā, piemēram, Gibraltāra gadījumā: spriedums, 2011. gada 15. novembris, Komisija un Spānija/Government of Gibraltar un Apvienotā Karaliste (C‑106/09 P un C‑107/09 P, EU:C:2011:732, 101. un nākamie punkti). Tajā Apvienotā Karaliste arī nespēja paskaidrot pamatā esošo nodokļu parametru nozīmi (149. punkts).</p>
<p class="note footnote">(<span class="note footnote notemarker">
<a id="t-22" href="#c-22">22</a>
</span>) Skat. manus secinājumus lietās Luksemburga/Komisija un Engie Global LNG Holding u.c./Komisija (C‑451/21 P un C‑454/21 P, EU:C:2023:383, 92. punkts).</p>
<p class="note footnote">(<span class="note footnote notemarker">
<a id="t-23" href="#c-23">23</a>
</span>) Šādas grūtības radās lietās Amazon un Engie, kā es to esmu izklāstījusi manos attiecīgajos secinājumos (Komisija/Luksemburga u.c. (C‑457/21 P, EU:C:2023:466, 98. un nākamie punkti) un Luksemburga/Komisija un Engie Global LNG Holding u.c./Komisija (C‑451/21 P un C‑454/21 P, EU:C:2023:383, 94. un 95. punkts)).</p>
<p class="note footnote">(<span class="note footnote notemarker">
<a id="t-24" href="#c-24">24</a>
</span>) Padomes Regula (ES) 2015/1589 (2015. gada 13. jūlijs), ar ko nosaka sīki izstrādātus noteikumus Līguma par Eiropas Savienības darbību 108. panta piemērošanai.</p>
<p class="note footnote">(<span class="note footnote notemarker">
<a id="t-25" href="#c-25">25</a>
</span>) Spriedums, 2022. gada 8. novembris, Fiat Chrysler Finance Europe/Komisija (C‑885/19 P un C‑898/19 P, EU:C:2022:859, 97. punkts).</p>
<p class="note footnote">(<span class="note footnote notemarker">
<a id="t-26" href="#c-26">26</a>
</span>) Spriedums, 2004. gada 29. aprīlis, Vācija/Komisija (C‑277/00, EU:C:2004:238, 76. punkts).</p>
<p class="note footnote">(<span class="note footnote notemarker">
<a id="t-27" href="#c-27">27</a>
</span>) Skat. jau manus secinājumus lietā Luksemburga/Komisija un Engie Global LNG Holding u.c./Komisija (C‑454/21 P un C‑451/21 P, EU:C:2023:383, 101. punkts).</p>
<p class="note footnote">(<span class="note footnote notemarker">
<a id="t-28" href="#c-28">28</a>
</span>) Skat. manus secinājumus lietā F (KIU pārvaldības veidi) (C‑18/23, EU:C:2024:609, 81. punkts).</p>
<p class="note footnote">(<span class="note footnote notemarker">
<a id="t-29" href="#c-29">29</a>
</span>) Skat. Direktīvas 2012/34 5. apsvērumu.</p>
<p class="note footnote">(<span class="note footnote notemarker">
<a id="t-30" href="#c-30">30</a>
</span>) Spriedums, 2011. gada 15. novembris, Komisija un Spānija/Government of Gibraltar un Apvienotā Karaliste (C‑106/09 P un C‑107/09 P, EU:C:2011:732).</p>
<p class="note footnote">(<span class="note footnote notemarker">
<a id="t-31" href="#c-31">31</a>
</span>) Skat., piemēram, Vācijas Grundsteuergesetz [Nekustamā īpašuma nodokļa likuma] 4. panta 3. punkta a) apakšpunktu, Luksemburgas Grundsteuergesetz [Nekustamā īpašuma nodokļa likuma] 4. panta 9. punkta a) apakšpunktu un Austrijas Grundsteuergesetz [Nekustamā īpašuma nodokļa likuma] 2. panta 1. punkta b) apakšpunktu.</p>
<p class="note footnote">(<span class="note footnote notemarker">
<a id="t-32" href="#c-32">32</a>
</span>) Spriedumi, 2021. gada 16. marts, Komisija/Polija (C‑562/19 P, EU:C:2021:201, 32. punkts un tajā minētā judikatūra), 2018. gada 26. aprīlis, ANGED (C‑233/16, EU:C:2018:280, 43. punkts), un 2006. gada 6. septembris, Portugāle/Komisija (C‑88/03, EU:C:2006:511, 81. punkts).</p>
<p class="note footnote">(<span class="note footnote notemarker">
<a id="t-33" href="#c-33">33</a>
</span>) Spriedumi, 1980. gada 17. septembris, Philip Morris Holland/Komisija (730/79, EU:C:1980:209, 11. punkts), un 2000. gada 19. septembris, Vācija/Komisija (C‑156/98, EU:C:2000:467, 33. punkts).</p>
<p class="note footnote">(<span class="note footnote notemarker">
<a id="t-34" href="#c-34">34</a>
</span>) Šajā nozīmē, piemēram, spriedums, 2014. gada 3. aprīlis, Francija/Komisija (C‑559/12 P, EU:C:2014:217, 104. punkts).</p>
</body>
</html>
