Šī apelācija ir saistīta ar iebildumu procesu, ko ierosinājusi LG Electronics Inc.  2  – Turpmāk tekstā – “LG” vai “iebildumu iesniedzēja”. par Kopienas preču zīmes “compressor technology” reģistrācijas pieteikumu, ko Iekšējā tirgus saskaņošanas birojā (preču zīmes, paraugi un modeļi) (ITSB) iesniegusi BSH Bosch und Siemens Hausgeräte GmbH  3  – Turpmāk tekstā – “BSH” vai “pieteikuma iesniedzēja”. . Šīs apelācijas mērķis ir panākt, ka tiek atcelts Eiropas Savienības Vispārējās tiesas 2014. gada 4. decembra spriedums BSH/ITSB – LG Electronics (“compressor technology”)  4  – T‑595/13, EU:T:2014:1023, turpmāk tekstā – “pārsūdzētais spriedums”. .

Šai apelācijai ir divas daļas.

Pirmkārt, tai būtu jāļauj Tiesai vēlreiz precizēt gadījumus, kuros, lai izpildītu savu tiesiskuma sarga pienākumu, Savienības tiesai pēc savas ierosmes ir jāizvirza tiesību pamats.

Otrkārt, tai būtu jāļauj Tiesai lemt par tiesību aizsardzības līdzekļu, kas ierosināti ITSB un vērsti uz iebildumu nodaļu lēmumu pārskatīšanu, struktūru un izmantošanu. It īpaši Tiesai nāksies noteikt piemērojamību un piemērošanas noteikumus 8. panta 3. punktam Komisijas 1996. gada 5. februāra Regulā (EK) Nr. 216/96, ar ko paredz Iekšējā tirgus saskaņošanas biroja (preču zīmes, paraugi un modeļi) [a]pelācijas padom[ju] procesuālos noteikumus  5  – OV L 28, 11. lpp. Regula ar grozījumiem, kas izdarīti ar Komisijas 2004. gada 6. decembra Regulu (EK) Nr. 2082/2004 (OV L 360, 8. lpp.; turpmāk tekstā – “Regula Nr. 216/96”). .

Šajā tiesību normā ir paredzēts šādi: “Inter partes procedūrās atbildētājs savā atbildē (pretapelācijas sūdzībā [atbildes apsvērumos]) var lūgt pieņemt lēmumu atcelt vai grozīt apstrīdēto lēmumu jautājumā, kas nav skarts apelācijā. Šādam atbildētāja iesniegumam nav tiesisku seku, ja apelācijas iesniedzējs apelācijas procedūru neturpina (atsauc apelāciju).”

Šajā lietā, tā kā BSH atbilstoši Padomes 2009. gada 26. februāra Regulas (EK) Nr. 207/2009 par Kopienas preču zīmi  6  – OV L 78, 1. lpp. 58.–64. pantam bija cēlusi prasību pārskatīt Iebildumu nodaļas lēmumu attiecībā uz ļoti īsu preču sarakstu, LG cēla pretapelācijas sūdzību pārskatīt šo lēmumu attiecībā uz daudz garāku preču sarakstu, ceļot šo pretapelācijas sūdzību savos atbildes apsvērumos, kas izvirzīti atbilstoši Regulas Nr. 216/96 8. panta 3. punktam.

Ar 2013. gada 5. septembra lēmumu  7  – Lieta R 1176/2012‑1. Lēmums ar grozījumiem, kas izdarīti ar 2013. gada 3. decembra lēmumu par labojumiem; turpmāk tekstā – “apstrīdētais lēmums”. ITSB Apelācijas pirmā padome (turpmāk tekstā – “Apelācijas padome”) noraidīja BSH apelācijas sūdzību un daļēji apmierināja LG pieteikumu.

Šajā lietā ir strīds par minētā lēmuma tiesiskumu.

Lai gan Vispārējā tiesā celtā prasība atcelt tiesību aktu attiecās vienīgi uz konfliktējošo apzīmējumu sajaukšanas iespējas vērtējumu pēc būtības, lai reģistrētu preču zīmi “compressor technology”, Tiesā iesniegtā apelācija rada divus pavisam strīdīgus jautājumus, pirmkārt, par tiesas ierosmi un, otrkārt, par tiesību aizsardzības līdzekļa esamību un tiesiskumu.

Attiecībā uz tiesas ierosmi piedāvāšu Tiesai atcelt pārsūdzēto spriedumu nevis, pamatojoties uz BSH Tiesā izvirzītajiem pamatiem, bet gan tāpēc, ka Vispārējā tiesa pēc savas ierosmes nav izvirzījusi divus absolūtus pamatus, pirmkārt, par Apelācijas padomes kompetences neesamību pārskatīt Iebildumu nodaļas lēmumu attiecībā uz citām precēm, nevis tām, ko pieteikuma iesniedzēja minējusi apelācijas sūdzībā pamatlietā, un, otrkārt, par tās tiesību tikt uzklausītai pārkāpumu minētajā procedūrā.

Tā kā šie abi pamati ir izskatīti uz sacīkstes principu balstītā procesā Tiesā, ierosināšu tai šos pamatus izvirzīt pēc savas ierosmes un pašai izlemt lietu.

Tieši šajā saistībā Tiesai it īpaši nāksies noteikt, vai, ņemot vērā gan Regulas Nr. 207/2009 58.–64. pantā paredzētos noteikumus, gan Eiropas Savienības Pamattiesību hartā (turpmāk tekstā – “Harta”) ietvertās procesuālās garantijas, Regulas Nr. 216/96 8. panta 3. punkta mērķis faktiski ir ieviest tiesību aizsardzības līdzekli, kas ir paralēls tiesību aizsardzības līdzeklim, kurš paredzēts saistībā ar Regulu Nr. 207/2009.

Tādējādi Tiesa tiks aicināta izbeigt pašreizējo tiesisko nenoteiktību, ko radījusi dažādu ITSB apelācijas padomju un dažādu Vispārējās tiesas iztiesāšanas sastāvu atbalstīto pieeju vienveidīguma trūkums attiecībā uz šādas tiesību normas interpretāciju.

Šajos secinājumos paskaidrošu iemeslus, kuru dēļ Regulas Nr. 216/96 8. panta 3. punktam acīmredzami nevar būt tik augsts mērķis kā piedāvāt tiesību aizsardzības līdzekli, kas būtu neatkarīgs no Regulas Nr. 207/2009 58. un nākamajos pantos paredzētā tiesību aizsardzības līdzekļa. Tādējādi vēlos apgalvot, ka, pieņemdama un apmierinādama pretapelācijas sūdzību, kuras nepieņemamība bija acīmredzama, Apelācijas padome nebija tiesīga pārskatīt Iebildumu nodaļas lēmumu attiecībā uz citām precēm, nevis tām, kas bija minētas apelācijas sūdzībā pamatlietā, un ka tā ir pārsniegusi savas kompetences robežas.

Pakārtoti es arī paskaidrošu, ka tā nav ievērojusi BSH tiesības uz aizstāvību, neļaujot tai iesniegt apsvērumus pēc LG iesniegtās pretapelācijas sūdzības.

Tādējādi ierosināšu Tiesai atcelt apstrīdēto lēmumu un piespriest ITSB atlīdzināt tiesāšanās izdevumus abās instancēs.

Ar 2012. gada 3. maija lēmumu Iebildumu nodaļa daļēji noraidīja Kopienas preču zīmes “compressor technology” reģistrācijas pieteikumu, ko bija iesniegusi BSH. Iebildumu nodaļa uzskatīja, ka pastāv sajaukšanas iespēja ar agrāku preču zīmi “KOMPRESSOR”, kura pieder LG, attiecībā uz daļu no reģistrācijas pieteikumā norādītajām precēm, kas ietilpst 7., 9. un 11. klasē Nicas nolīguma  10  – Nicas 1957. gada 15. jūnija Nolīgums par preču un pakalpojumu starptautisko klasifikāciju preču zīmju reģistrācijas vajadzībām, kas ir pārskatīts un grozīts. izpratnē, tostarp mājsaimniecībā izmantojamām elektriskās tīrīšanas ierīcēm, ieskaitot putekļu sūcējus un aparātus sausu un mitru atkritumu sūkšanai  11  – Pilnu attiecīgo preču sarakstu skat. pārsūdzētā sprieduma 3. punktā. .

Attiecībā uz pārējām reģistrācijas pieteikumā norādītajām precēm, kas ietilpst 7., 9. un 11. klasē, Iebildumu nodaļa LG iesniegtos iebildumus noraidīja, jo sajaukšanas iespējas neesot.

Šis lēmums pusēm tika paziņots 2012. gada 3. maijā.

2012. gada 26. jūnijā BSH par to iesniedza apelācijas sūdzību par tiesību akta atcelšanu, aizpildot šim nolūkam paredzēto apelācijas veidlapu, un 2012. gada 3. septembrī iesniedza paziņojumu, kurā izklāstīja savas apelācijas sūdzības pamatojumu. BSH lūdza pārskatīt Iebildumu nodaļas lēmumu tiktāl, ciktāl tas attiecas uz sajaukšanas iespējas vērtējumu saistībā ar mājsaimniecībā izmantojamām elektriskajām tīrīšanas ierīcēm, ieskaitot putekļu sūcējus un aparātus sausu un mitru atkritumu sūkšanai, kas ietilpst 7. klasē; pārskatīšana neattiecās uz pārējām precēm.

Tad 2012. gada 31. oktobrī LG ar atsevišķu aktu, kura nosaukums ir “Atbildes apsvērumi”, pirmkārt, iesniedza apsvērumus, atbildot uz argumentiem, kurus BSH izklāstījusi savas apelācijas sūdzības pamatojumā, un, otrkārt, lūdza pārskatīt Iebildumu nodaļas lēmumu tādējādi, lai preču zīmes “compressor technology” reģistrācijas pieteikums tiktu noraidīts plašāk. It īpaši LG apgalvoja, ka pretēji Iebildumu nodaļas pieņemtajam lēmumam pastāv sajaukšanas iespēja ar šādām precēm:

7. klase: elektriskie aparāti atkritumu likvidēšanai, proti, atkritumu savācēji un atkritumu presētāji;

9. klase: svari cilvēku svēršanai; elektriskās ierīces plēves savienošanai; (elektriskas/elektroniskas) tālvadības, signalizācijas un vadības ierīces mājsaimniecības un virtuves mašīnām un ierīcēm; ierakstīti un tukši datu nesēji, kas izmantojami mājsaimniecības ierīcēm paredzētā mašīnā; elektriskās ierīces dzērienu vai ēdienu tirdzniecībai, tirdzniecības automāti; ieskaitot detaļas visām iepriekš minētajām 9. klasē iekļautajām precēm.

9. klasē ietvertas detaļas elektriskajām ierīcēm un instrumentiem, kuri iekļauti 9. klasē, proti, elektriskie gludekļi; virtuves svari;

11. klase: infrasarkanās lampas (izņemot medicīniskai izmantošanai); apsildāmi spilveni (ne medicīniskai izmantošanai), apsildāmas segas (ne medicīniskai izmantošanai); mehāniskās sulu spiedes (sulas aparāti) atdzesētu dzērienu tirdzniecībai, kuri paredzēti izmantošanai kopā ar dzērienu dzesēšanas aparātiem.

Ar 2012. gada 8. novembra vēstuli, kuras nosaukums ir “Apsvērumu paziņojumi”, ITSB paziņoja BSH “apsvērumus”, ko iesniegusi LG, norādīdams tai, ka rakstveida process ir pabeigts un ka tādējādi pievienotie apsvērumi tiek paziņoti tikai informatīvos nolūkos, ka lietas materiāli tiks savlaicīgi nosūtīti Apelācijas padomei un ka tā pieņems nolēmumu lietā.

Apstrīdētā lēmuma 13. punktā Apelācijas padome BSH iesniegto apelācijas sūdzību ir atzinusi par pieņemamu, jo tā ir celta saskaņā ar Regulas Nr. 207/2009 58.–60. pantu un Regulas Nr. 2868/95 48. noteikumu.

Apstrīdētā lēmuma 14. punktā, izskatot apelācijas sūdzības apjomu, Apelācijas padome norādīja, ka LG savos apsvērumos, atbildot uz BSH paziņojumu, kurā izklāstīts apelācijas sūdzības pamatojums, bija iesniegusi “pretapelācijas” sūdzību (“ancillary appeal”) saskaņā ar Regulas Nr. 216/96 8. panta 3. punktu, ar kuru tā lūdza pārskatīt Iebildumu nodaļas lēmumu attiecībā uz iepriekš minētajām precēm, kas ietilpst 7., 9. un 11. klasē.

Pārbaudes rezultātā Apelācijas padome BSH apelācijas sūdzību noraidīja un daļēji apmierināja LG pretapelācijas sūdzību.

Tad BSH cēla prasību atcelt tiesību aktu Vispārējā tiesā, izvirzot tikai vienu pamatu par to, ka Apelācijas padome ir pārkāpusi Regulas Nr. 207/2009 8. panta 1. punkta b) apakšpunktu, kurš attiecas uz konfliktējošo apzīmējumu sajaukšanas iespējas vērtējumu.

Vispārējā tiesa šo prasību noraidīja.

Ar apelācijas sūdzību BSH lūdz Tiesai atcelt pārsūdzēto spriedumu, kā arī apstrīdēto lēmumu un, pakārtoti, nodot lietu Vispārējai tiesai, kā arī piespriest ITSB atlīdzināt tiesāšanās izdevumus abās instancēs.

ITSB lūdz noraidīt apelācijas sūdzību un piespriest BSH atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Apelācijas sūdzības pamatojumam BSH izvirza divus pamatus.

Pirmais pamats ir pirmoreiz izvirzīts Tiesā. Tas balstīts uz to, ka ITSB ir pārkāpis Regulas Nr. 207/2009 60. pantu, kurā ir paredzēti procesuālie noteikumi, kas piemērojami, iesniedzot apelācijas sūdzības ITSB apelācijas padomēs. BSH apgalvo, ka LG celtā pretapelācijas sūdzība bija nepieņemama, jo tā neatbilda nevienam no minētajā pantā izvirzītajiem termiņa un formas nosacījumiem.

Otrais pamats ir par to, ka, veicot vērtējumu par apzīmējumu “compressor technology” un “KOMPRESSOR” sajaukšanas iespēju, ir pārkāpts Regulas Nr. 40/94 8. panta 1. punkta b) apakšpunkts.

Nedomāju, ka šajā stadijā būtu jāvērtē, vai apstrīdētajā lēmumā ir pieļauti pārkāpumi, ko BSH izklāstījusi apelācijas sūdzībā. Vispirms man šķiet, ka pārsūdzētais spriedums ir jāatceļ, jo Vispārējā tiesa nav pēc savas ierosmes norādījusi, ka apstrīdēto lēmumu pieņēma iestāde, kurai nebija šādas kompetences, pārkāpdama pieteikuma iesniedzējas tiesības uz aizstāvību.

Uzskatu, ka iebildumu iesniedzējas iesniegtā pretapelācijas sūdzība bija acīmredzami nepieņemama, jo Apelācijas padomes kompetencē nebija pārskatīt Iebildumu nodaļas lēmumu attiecībā uz šajā apelācijas sūdzībā minētajām precēm.

Turklāt konstatēju, ka Apelācijas padome ir grozījusi Iebildumu nodaļas lēmumu, tādējādi apmierinot iebildumu iesniedzējas iebildumus, iepriekš nesniedzot BSH iespēju lietderīgi paust savu viedokli, tādējādi neievērodama tās tiesības uz aizstāvību.

Kompetences neesamība un būtisku procedūras noteikumu pārkāpums ir absolūti pamati, ko Savienības tiesa var izvirzīt vai kas tai ir jāizvirza pēc savas ierosmes, ja to nav izdarījuši lietas dalībnieki.

No noteikumiem, kas reglamentē tiesvedību Savienības tiesās, it īpaši no Eiropas Savienības Tiesas statūtu 21. panta un Vispārējās tiesas Reglamenta 177. panta izriet, ka tiesvedību nosaka un ierobežo lietas dalībnieki. No tā izriet, ka Savienības tiesa principā nevar pārsniegt lūgumus, kas tai izvirzīti lietas dalībnieku prasījumos, un tai par šiem lūgumiem ir jālemj arī saistībā ar lietas dalībnieku izklāstītajiem faktiskajiem un tiesiskajiem apstākļiem.

Neraugoties uz to, Savienības tiesas loma nav pasīva. Saistībā ar strīdu par Kopienas preču zīmi tās pārbaude tiesā neaprobežojas ar vienkāršu iepriekš ITSB apelācijas padomes veiktās pārbaudes kopēšanu  12  – Spriedums ITSB/Kaul (C‑29/05 P, EU:C:2007:162, 55. punkts). . Tās loma neaprobežojas arī ar vērtējumu par to, cik sekmīgs bijis katra lietas dalībnieka viedoklis, stingri ievērojot lietas dalībnieku izvirzītos pamatus un argumentus. Patiesībā Savienības tiesas vienīgais uzdevums nav arī būt par strīda izšķīrēju. Tai ir arī jānodrošina Savienības tiesību ievērošana un, it īpaši, Hartā paredzētās pamatgarantijas.

Tādējādi noteikumos par tiesvedību katrā Savienības tiesā, kā arī judikatūrā ir paredzēti vairāki gadījumi, kuros sava tiesiskuma sarga pienākuma izpildei Savienības tiesas kompetencē ir pēc savas ierosmes izvirzīt tiesību pamatu.

Tādējādi atbilstoši savam reglamentam Vispārējā tiesa var pēc savas ierosmes izvirzīt jautājumu par acīmredzamu savas kompetences neesamību izskatīt prasību vai par prasības acīmredzamu nepieņemamību, vai, attiecīgā gadījumā, par prasības juridiskā pamata neesamību  13  – Skat. Vispārējās tiesas Reglamenta 126. pantu. . Tāpat tā pēc savas ierosmes var izvirzīt jautājumu par to, vai pastāv kāds absolūts šķērslis tiesas procesam  14  – Skat. Vispārējās tiesas Reglamenta 129. pantu. , proti, vai nav pārkāpts kāds būtisks nosacījums attiecībā uz prasības pieņemamību, piemēram, nosacījums par apstrīdama akta esamību  15  – Rīkojums ISAE/VP un Interdata/Komisija (C‑130/91, EU:C:1992:7, 11. punkts). , tiesības celt prasību  16  –Spriedumi Itālija/Komisija (C‑298/00 P, EU:C:2004:240, 35. punkts) un Regione Siciliana/Komisija (C‑417/04 P, EU:C:2006:282, 36. punkts). vai arī nosacījums ievērot procesuālos termiņus  17  – Spriedumi Politi/ETF (C‑154/99 P, EU:C:2000:354, 15. punkts un tajā minētā judikatūra), kā arī Evropaïki Dynamiki/Komisija (C‑469/11 P, EU:C:2012:705, 50. punkts un tajā minētā judikatūra). .

Turklāt Tiesa ir atzinusi atšķirību starp, pirmkārt, pamatiem par apstrīdētā akta tiesiskumu pēc būtības, kuri saistīti ar tiesību normas attiecībā uz LESD piemērošanu pārkāpumu un kurus Savienības tiesa var izskatīt tikai tad, ja tos izvirzījuši lietas dalībnieki, un, otrkārt, pamatiem, ar kuriem apstrīdētajam aktam tiek apstrīdēts ārējais tiesiskums, kuri saistīti ar būtisku procedūras noteikumu pārkāpumu, kuri ir absolūti un kuri Savienības tiesai jāizvirza pēc savas ierosmes  18  – Spriedumi Komisija/Sytraval un Brink’s France (C‑367/95 P, EU:C:1998:154, 67. punkts un tajā minētā judikatūra), kā arī Komisija/Īrija u.c. (C‑89/08 P, EU:C:2009:742, 40. punkts). . Pēdējā minētajā gadījumā pārkāpumi, kas ietekmē tiesību akta vai piemērotās procedūras formu, izraisa trešo personu vai tiesību aktā minēto personu tiesību aizskārumu vai var ietekmēt šī tiesību akta saturu  19  – Šī definīcija ir ņemta no Rideau, J., “Recours en annulation”, Jurisclasseur Europe, 331. sēj., 22. punkts. . Jautājums var būt, piemēram, par to, ka nav notikusi pienācīga autentifikācija  20  – Spriedums Komisija/Solvay (C‑287/95 P un C‑288/95 P, EU:C:2000:189, 55. punkts). vai akts nav paziņots  21  – Spriedums Hoechst/Komisija (C‑227/92 P, EU:C:1999:360, 72. punkts). .

Tādējādi Tiesa ir apstiprinājusi, ka apstrīdētā akta autora kompetences neesamība  22  – Spriedums Salzgitter/Komisija (C‑210/98 P, EU:C:2000:397, 56. punkts un tajā minētā judikatūra), kā arī rīkojums Planet/Komisija (T‑320/09, EU:T:2011:172, 41. punkts un tajā minētā judikatūra). , kā arī šī tiesību akta pamatojuma trūkums vai tā nepietiekamība  23  – Spriedums Komisija/Īrija u.c. (C‑89/08 P, EU:C:2009:742, 34. punkts un tajā minētā judikatūra). ir absolūti pamati, ko Savienības tiesa var izvirzīt un kas tai pat ir jāizvirza pēc savas ierosmes, pat ja neviens no lietas dalībniekiem tai nav lūdzis tos izvirzīt.

Tādējādi Savienības tiesai, kurā celta prasība atcelt tiesību aktu, nevar tikt pārmests, ka tā pārsniedz strīda robežas, pārsniedz savu kompetenci, pārsniedz prasījuma robežas un pārkāpj reglamentu, kad tā pēc savas ierosmes izvirza šādu pamatu, kas attiecas tieši uz tiesību akta, kuru tai lūgts atcelt, tiesiskumu  24  – Spriedums Komisija/Īrija u.c. (C‑89/08 P, EU:C:2009:742, 35. punkts). .

Judikatūrā minētajos dažādajos gadījumos nepilnība, kas ir pieļauta attiecībā uz apstrīdēto aktu, ir pietiekami būtiska, lai pamatotu Savienības tiesas sankciju, lai gan prasītājs to nav izvirzījis. Citiem vārdiem, ja apstrīdētais akts ir pretrunā res judicata spēkam vai ja tas ir pieņemts, pārkāpjot būtisku formas prasību vai pamattiesību, tad nav svarīgi, vai šis akts ir pieņemts ar nepilnībām, uz kurām prasītājs norādījis, pamatodams savu prasību šo aktu atcelt. Lai aizsargātu Savienības tiesību sistēmu un pamattiesības, šī tiesa var un attiecīgā gadījumā tai kā tiesiskuma sargam ir pienākums konstatēt, ka minētais akts ir nepilnīgs, kā rezultātā tas katrā ziņā ir jāatceļ.

Ir acīmredzams, ka šīm pilnvarām nevar tikt izvirzīts nosacījums, lai tās būtu saistītas ar lietas dalībnieku izvirzītajiem pamatiem un argumentiem. Šāda nosacījuma ievērošana būtu pretrunā šo pilnvaru izvirzīt pamatu pēc savas ierosmes mērķim, proti, tieši atsvērt lietas dalībnieku neizdarību, ja ir pārkāpts absolūts noteikums.

Šajā lietā no Vispārējai tiesai iesniegtajiem lietas materiāliem izriet, ka ar pretapelācijas sūdzību, ko LG iesniegusi, pamatojoties uz Regulas Nr. 216/96 8. panta 3. punktu, nav izpildīts neviens no termiņa un formas nosacījumiem, kādiem tai jāatbilst, lai tā būtu pieņemama.

No apstrīdētā lēmuma arī skaidri izriet, ka, lai gan Apelācijas padome 13. punktā ir noteikti lēmusi par BSH iesniegtās apelācijas sūdzības, kas iesniegta kā galvenā, pieņemamību, tā nevienā brīdī nav pārbaudījusi LG iesniegtās pretapelācijas sūdzības pieņemamību, kaut gan apstrīdētais lēmums ir pamatots ar LG norādītajiem apstākļiem.

Bet kā var apmierināt apelācijas sūdzību, ja vispirms nav izvērtēta tās pieņemamība?

Jāatzīst, ka tas ir smalks uzdevums, jo pastāv liela neizpratne par Regulas Nr. 216/96 8. panta 3. punkta piemērojamību un par procesuālajiem noteikumiem saistībā ar šādas sūdzības iesniegšanu.

Ņemot to vērā un, lai kādi nebūtu apstākļi, nelemdama par LG iesniegtās pretapelācijas sūdzības pieņemamību, Apelācijas padome ir pārkāpusi Regulas Nr. 2868/95 49. noteikuma 1. punktu, kurā – atgādinu – ir paredzēts, ka, “ja apelācija neatbilst [Regulas Nr. 207/2009 58.–60. pantam] un 48. noteikuma 1) punkta c) apakšpunktam un 2) punktam [par apelācijas paziņojuma saturu], Apelācijas padome noraida to kā nepieņemamu”.

Turklāt, lemdama par šo pretapelācijas sūdzību, tā arī nav ievērojusi savas kompetences robežas, jo pretapelācija pastāv tikai tad, ja tā ir iesniegta tiesiski.

Tātad pirms lietas dalībnieku izvirzīto atcelšanas pamatu vērtējuma Vispārējai tiesai bija pēc savas ierosmes jāpārbauda Apelācijas padomes kompetence pieņemt apstrīdēto lēmumu.

Turklāt no lietas materiālos esošajiem elementiem skaidri izriet, ka apstrīdētais lēmums tika pieņemts, pirms tam nedodot BSH iespēju iesniegt savus apsvērumus par LG celto pretapelācijas sūdzību; tas neapšaubāmi pasliktināja šī lēmuma pamatojumu. Šī pienākuma neizpilde bija tik klaja, ka LG pretapelācijas sūdzībā norādītie apstākļi bija acīmredzami izšķiroši procedūras iznākumā, jo Apelācijas padome pārskatīja Iebildumu nodaļas lēmumu par sliktu BSH.

Pamatojoties uz judikatūru, uz kuru norādīju, Tiesa atkārtoti atzīst, ka, ja tiesas nolēmums tiktu pamatots ar faktiem un dokumentiem, ar kuriem lietas dalībnieki vai kāds no tiem nav varējis iepazīties un par kuriem tie tādējādi nav varējuši paust viedokli, tiktu pārkāpts elementārs tiesību princips.

Tātad, tā kā nebija izvērtēta Apelācijas padomes kompetence, Vispārējai tiesai bija pēc savas ierosmes jāpārbauda apstrīdētā lēmuma tiesiskums gan attiecībā uz tiesību pamatprincipu tikt uzklausītam un sacīkstes pamatprincipu, gan attiecībā uz Regulas Nr. 207/2009 63. panta 2. punktu un 75. panta otro teikumu.

Tādējādi ierosinu Tiesai šo iemeslu dēļ pārsūdzēto spriedumu atcelt.

Ja tiek atcelts spriedums, uz kuru attiecas apelācija, Eiropas Savienības Tiesas statūtu 61. pantā ir paredzēts, ka tā var vai nu nodot lietu atpakaļ sprieduma taisīšanai Vispārējā tiesā, vai arī pati pieņemt galīgo spriedumu attiecīgajā lietā, ja to ļauj tiesvedības stadija.

Manuprāt, šī lieta ir izskatāmā stadijā attiecībā uz abiem tiesību pamatiem, kurus Tiesai ierosinu izvirzīt pēc savas ierosmes.

Runājot, pirmkārt, par to, vai Apelācijas padomes kompetencē bija pārskatīt Iebildumu nodaļas lēmumu attiecībā uz LG pretapelācijas sūdzībā minētajām precēm, šis jautājums ir saistīts ar šīs pretapelācijas sūdzības pieņemamību, un BSH un ITSB par to ir apspriedušies savos procesuālajos rakstos un tiesas sēdē Tiesā.

Attiecībā, otrkārt, uz to, vai apstrīdētajā lēmumā ir pārkāptas BSH tiesības uz aizstāvību, jo tā nav tikusi uzklausīta, arī šis jautājums Tiesā ir izskatīts uz sacīkstes principu balstītā procesā.

Tādēļ ierosinu Tiesai pēc savas ierosmes izvirzīt pamatu par Apelācijas padomes kompetences pieņemt apstrīdēto lēmumu neesamību.

Tādējādi savos secinājumos pamatu par pieteikuma iesniedzējas tiesību tikt uzklausītai pārkāpumu un sacīkstes principa pārkāpumu šī lēmuma pieņemšanas procesā izskatīšu pakārtoti.

Saskaņā ar Tiesas Reglamenta 137. pantu, kas piemērojams apelācijas tiesvedībā atbilstoši tā 184. panta 1. punktam, lēmumu par tiesāšanās izdevumiem ietver spriedumā vai rīkojumā par tiesvedības izbeigšanu.

Šajā gadījumā ir jānorāda, ka, lai gan pārsūdzētais spriedums tiek atcelts, ierosinu Tiesai apmierināt BSH apelācijas sūdzību un atcelt apstrīdēto lēmumu. Tādējādi ierosinu piespriest ITSB atlīdzināt tiesāšanās izdevumus, kas radušies BSH gan pirmajā instancē, gan apelācijas tiesvedībā, atbilstoši BSH prasījumiem.