<?xml version="1.0" encoding="UTF-8"?><CONCLUSION NNC="YES" xmlns:fmx="http://opoce" xmlns:xsi="http://www.w3.org/2001/XMLSchema-instance" xsi:noNamespaceSchemaLocation="http://formex.publications.europa.eu/schema/formex-05.58-20161101.xd"><BIB.CONCLUSION><REF.CASE FILE="n.a."><NO.CASE>C-579/17</NO.CASE></REF.CASE><NO.CELEX>62017CC0579</NO.CELEX><NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2018:863">EU:C:2018:863</NO.ECLI><NO.SEQ>0001</NO.SEQ><PAGE.FIRST.ECR>1</PAGE.FIRST.ECR><PAGE.SEQ>1</PAGE.SEQ><PAGE.LAST.ECR>11</PAGE.LAST.ECR><PAGE.TOTAL>11</PAGE.TOTAL></BIB.CONCLUSION><CURR.TITLE><PAGE.HEADER><P><HT TYPE="SC"><HT TYPE="ITALIC">Y. Bot</HT> secinājumi – Lieta C‑579/17</HT></P><P><HT TYPE="ITALIC"><HT TYPE="SC">Gradbeništvo Korana</HT></HT></P></PAGE.HEADER></CURR.TITLE><TITLE><TI><P><HT TYPE="UC">Ģenerāladvokāta īva bota</HT> [<HT TYPE="ITALIC"><HT TYPE="UC">Yves Bot</HT></HT>]</P><P><HT TYPE="UC">secinājumi,</HT></P><P>sniegti <DATE ISO="20181025">2018. gada 25. oktobrī</DATE><NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0001"><P>Oriģinālvaloda – franču.</P></NOTE></P></TI><STI><P><HT TYPE="BOLD">Lieta C‑579/17</HT></P><P><HT TYPE="ITALIC">BUAK Bauarbeiter‑Urlaubs‑ u.</HT> <HT TYPE="ITALIC">Abfertigungskasse</HT></P><P>pret</P><P><HT TYPE="ITALIC">Gradbeništvo Korana d.o.o.</HT></P><P><HT TYPE="NORMAL">(<HT TYPE="ITALIC">Arbeits‑ und Sozialgericht Wien</HT> (Darba un sociālo lietu tiesa Vīnē, Austrija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu)</HT></P></STI></TITLE><INTERMEDIATE><INDEX IDX.CLOSE="" SEPARATOR=" – " IDX.OPEN=""><KEYWORD>Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu</KEYWORD><KEYWORD>Tiesu iestāžu sadarbība civillietās un komerclietās</KEYWORD><KEYWORD>Regula (ES) Nr. 1215/2012</KEYWORD><KEYWORD>53. pants</KEYWORD><KEYWORD>Apliecības izdošana</KEYWORD><KEYWORD>Administratīvais process vai tiesvedība</KEYWORD></INDEX></INTERMEDIATE><CONTENTS.CONCLUSION><GR.SEQ LEVEL="1"><NP.ECR IDENTIFIER="NP0001"><NO.P>1.</NO.P><TXT>Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu ir par to, kā interpretēt Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 1215/2012 (<DATE ISO="20121212">2012. gada 12. decembris</DATE>) par jurisdikciju un spriedumu atzīšanu un izpildi civillietās un komerclietās 1. pantu<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0002"><P><REF.DOC.OJ COLL="L" NO.OJ="351" PAGE.FIRST="1" DATE.PUB="2012">OV 2012, L 351, 1. lpp.</REF.DOC.OJ></P></NOTE>.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0002"><NO.P>2.</NO.P><TXT>Šis lūgums tika iesniegts tiesvedībā, kuru ierosinājusi <HT TYPE="ITALIC">Bauarbeiter‑Urlaubs‑ u</HT>. <HT TYPE="ITALIC">Abfertigungskasse</HT> (Būvniecības nozares darbinieku apmaksātu atvaļinājumu un atlaišanas pabalstu fonds, Austrija)<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0003"><P>Turpmāk tekstā – <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0001" REF.END="QE0001"/><HT TYPE="ITALIC">BUAK</HT><QUOT.END REF.START="QS0001" CODE="201D" ID="QE0001"/>.</P></NOTE> par apliecības izdošanu saskaņā ar Regulas Nr. 1215/2012 53. pantu aizmuguriski pieņemta galīga sprieduma pret sabiedrību <HT TYPE="ITALIC">Gradbeništvo Korana d.o.o</HT>, kas reģistrēta Slovēnijā, izpildei.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0003"><NO.P>3.</NO.P><TXT>Saskaņā ar Regulas Nr. 1215/2012 37. un 42. pantu šādas apliecības iesniegšana ir obligāta, lai vienā dalībvalstī pieņemtus nolēmumus atzītu un izpildītu citā dalībvalstī. Šis dokuments bez iepriekšējas īpašas procedūras apstiprina šo nolēmumu izpildāmību; tas tika izstrādāts kā šo nolēmumu dublikāts izrakstu formā, lai veicinātu to brīvu apriti un tiešu izpildi.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0004"><NO.P>4.</NO.P><TXT>Šajos apstākļos, kā norādījusi Eiropas Komisija, prejudiciālā jautājuma pieņemamība ir atkarīga no tā, vai šīs apliecības izdošanas stadijā izcelsmes tiesas veiktajai darbībai bija administratīvs vai tiesas raksturs.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0005"><NO.P>5.</NO.P><TXT>Šis tiesību jautājums par Regulas Nr. 1215/2012 53. panta piemērošanu ir jauns atšķirībā no <HT TYPE="ITALIC">Arbeits‑ und Sozialgericht Wien</HT> (Darba un sociālo lietu tiesa Vīnē, Austrija), iesniedzējtiesas, uzdotā jautājuma par pamatstrīda kvalificēšanu, lai noskaidrotu, vai tas ietilpst vai neietilpst <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0002" REF.END="QE0002"/>civillietās un komerclietās<QUOT.END REF.START="QS0002" CODE="201D" ID="QE0002"/>. Tā kā šis pēdējais jautājums nerada īpašas grūtības, ņemot vērā Tiesas judikatūru, šie secinājumi attieksies vienīgi uz lūguma sniegt prejudiciālu nolēmumu pieņemamību, kas Tiesai ir jāpārbauda pirms tā izskatīšanas pēc būtības.</TXT></NP.ECR><?PAGE NO="2"?><NP.ECR IDENTIFIER="NP0006"><NO.P>6.</NO.P><TXT>Savas analīzes noslēgumā es ieteikšu Tiesai konstatēt, ka neskaidrību gadījumā par Regulas Nr. 1215/2012 piemērojamību par apliecības izdošanu saskaņā ar šīs regulas 53. pantu ir jāveic pārbaude tiesā, saistībā ar kuru valsts tiesa var uzdot Tiesai prejudiciālu jautājumu, un līdz ar to atbildēt, ka lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu ir pieņemams.</TXT></NP.ECR></GR.SEQ><GR.SEQ LEVEL="1"><TITLE><TI><NP><NO.P><HT TYPE="BOLD">I.</HT></NO.P><TXT><HT TYPE="BOLD">Atbilstošās tiesību normas</HT></TXT></NP></TI></TITLE><GR.SEQ LEVEL="2"><TITLE><TI><NP><NO.P><HT TYPE="BOLD"><HT TYPE="ITALIC">A.</HT></HT></NO.P><TXT><HT TYPE="BOLD"><HT TYPE="ITALIC">Savienības tiesības</HT></HT></TXT></NP></TI></TITLE><NP.ECR IDENTIFIER="NP0007"><NO.P>7.</NO.P><TXT>Regulas Nr. 1215/2012 1., 4., 6., 26., 29. un 32. apsvērumā ir noteikts:</TXT><QUOT.S LEVEL="1"><CONSID><NP><NO.P><QUOT.START CODE="201C" ID="QS0003" REF.END="QE0003"/>(1)</NO.P><TXT>Komisija <DATE ISO="20090421">2009. gada 21. aprīlī</DATE> pieņēma ziņojumu par to, kā tiek piemērota Padomes Regula (EK) Nr. 44/2001 (<DATE ISO="20001222">2000. gada 22. decembris</DATE>) par jurisdikciju un spriedumu atzīšanu un izpildi civillietās un komerclietās [<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0004"><P><REF.DOC.OJ COLL="L" NO.OJ="012" PAGE.FIRST="1" DATE.PUB="2001">OV 2001, L 12, 1. lpp.</REF.DOC.OJ></P></NOTE>]. Ziņojumā secināts, ka kopumā minētās regulas darbība ir apmierinoša, taču ir vēlams uzlabot dažu tās noteikumu piemērošanu, vēl vairāk atvieglot spriedumu brīvu apriti un veicināt piekļuvi tiesai. Ņemot vērā, ka minētajā regulā ir jāveic vairāki grozījumi, skaidrības labad tā būtu jāpārstrādā.</TXT></NP></CONSID><P>[..]</P><CONSID><NP><NO.P>(4)</NO.P><TXT>Dažas atšķirības starp valstu noteikumiem, kas reglamentē jurisdikciju un spriedumu atzīšanu, kavē pareizu iekšējā tirgus darbību. Būtiski ir noteikumi, lai vienādotu jurisdikcijas kolīziju normas civillietās un komerclietās un lai nodrošinātu ātru un vienkāršu dalībvalstī pieņemto spriedumu atzīšanu un izpildi.</TXT></NP></CONSID><P>[..]</P><CONSID><NP><NO.P>(6)</NO.P><TXT>Lai sasniegtu mērķi panākt spriedumu brīvu apriti civillietās un komerclietās, ir vajadzīgi un lietderīgi, ka normas, kas nosaka jurisdikciju un spriedumu atzīšanu un izpildīšanu, reglamentē kāds Savienības juridiskais akts, kas ir saistošs un tieši piemērojams.</TXT></NP></CONSID><P>[..]</P><CONSID><NP><NO.P>(26)</NO.P><TXT>Savstarpēja uzticēšanās tiesvedībai Savienībā attaisno principu, kas paredz, ka kādā dalībvalstī pieņemti spriedumi būtu jāatzīst visās dalībvalstīs bez kādas īpašas procedūras. Turklāt mērķis padarīt pārrobežu tiesvedību mazāk laikietilpīgu un lētāku attaisno izpildāmības pasludināšanas atcelšanu, kas pirms izpildes jāveic uzrunātajā dalībvalstī. Tādējādi dalībvalsts tiesas pieņemts spriedums būtu jāuzskata par tādu, it kā tas būtu pieņemts uzrunātajā dalībvalstī.</TXT></NP></CONSID><P>[..]</P><CONSID><NP><NO.P>(29)</NO.P><TXT>Uzrunātajā dalībvalstī veiktai citā dalībvalstī pieņemta sprieduma tiešai izpildei bez izpildāmības pasludināšanas nebūtu jāapdraud aizstāvības tiesību ievērošana. Tādēļ personai, pret kuru vērsta izpilde, vajadzētu būt iespējai prasīt atteikt sprieduma atzīšanu vai izpildi, ja tā uzskata, ka pastāv viens no sprieduma atzīšanas atteikuma pamatojumiem. Pamatojums var būt arī tas, ka personai nav bijusi iespēja nodrošināt sev aizstāvību, ja spriedums civillietā, kas saistīta ar krimināllietu, pieņemts aizmuguriski. [..]</TXT></NP></CONSID><P>[..]</P><?PAGE NO="3"?><CONSID><NP><NO.P>(32)</NO.P><TXT>Lai informētu personu, pret kuru ir vērsta citā dalībvalstī pieņemta tiesas sprieduma izpilde, tai saprātīgā termiņā pirms pirmā izpildes pasākuma izsniedz apliecību, kas izdota saskaņā ar šo regulu, vajadzības gadījumā pievienojot spriedumu. Šajā gadījumā pirmajam izpildes pasākumam vajadzētu nozīmēt pirmo izpildes pasākumu pēc šādas izsniegšanas.<QUOT.END REF.START="QS0003" CODE="201D" ID="QE0003"/></TXT></NP></CONSID></QUOT.S></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0008"><NO.P>8.</NO.P><TXT>Šīs regulas I nodaļā <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0004" REF.END="QE0004"/>Darbības joma un definīcijas<QUOT.END REF.START="QS0004" CODE="201D" ID="QE0004"/> ir iekļauts 1. pants, kurā ir paredzēts:</TXT><P><QUOT.S LEVEL="1"><PARAG IDENTIFIER="001.001"><NO.PARAG><QUOT.START CODE="201C" ID="QS0005" REF.END="QE0005"/>1.</NO.PARAG><ALINEA>Šo regulu piemēro civillietās un komerclietās neatkarīgi no tiesas būtības. Tā neattiecas jo īpaši uz nodokļu, muitas un administratīvajām lietām vai uz valsts atbildību par darbību vai bezdarbību, īstenojot valsts varu (<HT TYPE="ITALIC">acta iure imperii</HT>).</ALINEA></PARAG><PARAG IDENTIFIER="001.002"><NO.PARAG>2.</NO.PARAG><ALINEA>Šo regulu nepiemēro attiecībā uz:</ALINEA><ALINEA>[..]</ALINEA><ALINEA><LIST TYPE="alpha"><ITEM><NP><NO.P>c)</NO.P><TXT>sociālo nodrošinājumu;</TXT></NP></ITEM></LIST></ALINEA><ALINEA>[..].<QUOT.END REF.START="QS0005" CODE="201D" ID="QE0005"/></ALINEA></PARAG></QUOT.S></P></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0009"><NO.P>9.</NO.P><TXT>Minētās regulas 28. panta 1. un 2. punktā ir noteikts:</TXT><P><QUOT.S LEVEL="1"><PARAG IDENTIFIER="028.001"><NO.PARAG><QUOT.START CODE="201C" ID="QS0006" REF.END="QE0006"/>1.</NO.PARAG><ALINEA>Ja atbildētājs, kura domicils ir vienā no dalībvalstīm, tiek iesūdzēts tiesā citā dalībvalstī un neierodas tiesā, tiesa pēc savas iniciatīvas paziņo, ka tai nav jurisdikcijas, ja vien tās jurisdikcija nav atvasināta no šīs regulas noteikumiem.</ALINEA></PARAG><PARAG IDENTIFIER="028.002"><NO.PARAG>2.</NO.PARAG><ALINEA>Tiesa aptur tiesvedību, kamēr nav pierādīts, ka atbildētājs ir varējis laikus saņemt dokumentu, ar ko celta prasība, vai līdzvērtīgu dokumentu, lai viņš varētu nodrošināt sev aizstāvību, vai ka šajā nolūkā ir veikti visi vajadzīgie pasākumi.<QUOT.END REF.START="QS0006" CODE="201D" ID="QE0006"/></ALINEA></PARAG></QUOT.S></P></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0010"><NO.P>10.</NO.P><TXT>Saskaņā ar tās pašas regulas 37. panta 1. punktu, kas atrodas III nodaļas, kura attiecas uz <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0007" REF.END="QE0007"/>[dalībvalstī pieņemtu spriedumu] atzīšanu un izpildi<QUOT.END REF.START="QS0007" CODE="201D" ID="QE0007"/>, 1. iedaļā <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0008" REF.END="QE0008"/>Atzīšana<QUOT.END REF.START="QS0008" CODE="201D" ID="QE0008"/>:</TXT><P><QUOT.S LEVEL="1"><ALINEA><P><QUOT.START CODE="201C" ID="QS0009" REF.END="QE0009"/>Persona, kas kādā dalībvalstī vēlas atsaukties uz citā dalībvalstī pieņemtu spriedumu, iesniedz:</P><LIST TYPE="alpha"><ITEM><NP><NO.P>a)</NO.P><TXT>sprieduma kopiju, kas atbilst autentiskuma noteikšanas nosacījumiem; un</TXT></NP></ITEM><ITEM><NP><NO.P>b)</NO.P><TXT>apliecību, kas izdota saskaņā ar 53. pantu.<QUOT.END REF.START="QS0009" CODE="201D" ID="QE0009"/></TXT></NP></ITEM></LIST></ALINEA></QUOT.S></P></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0011"><NO.P>11.</NO.P><TXT>Šīs III nodaļas 2. iedaļas <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0010" REF.END="QE0010"/>Izpilde<QUOT.END REF.START="QS0010" CODE="201D" ID="QE0010"/> 39. pantā ir noteikts:</TXT><P><QUOT.S LEVEL="1"><ALINEA><QUOT.START CODE="201C" ID="QS0011" REF.END="QE0011"/>Dalībvalstī pieņemts spriedums, kas izpildāms minētajā dalībvalstī, ir izpildāms pārējās dalībvalstīs, neprasot izpildāmības deklarāciju.<QUOT.END REF.START="QS0011" CODE="201D" ID="QE0011"/></ALINEA></QUOT.S></P></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0012"><NO.P>12.</NO.P><TXT>Regulas Nr. 1215/2012 42. panta 1. punktā ir paredzēts:</TXT><P><QUOT.S LEVEL="1"><ALINEA><P><QUOT.START CODE="201C" ID="QS0012" REF.END="QE0012"/>Kādā dalībvalstī pieņemta sprieduma izpildei citā dalībvalstī pieteikuma iesniedzējs kompetentajai izpildes iestādei iesniedz:</P><LIST TYPE="alpha"><ITEM><NP><NO.P>a)</NO.P><TXT>sprieduma kopiju, kas atbilst autentiskuma noteikšanas nosacījumiem; un</TXT></NP></ITEM><ITEM><NP><NO.P>b)</NO.P><TXT>apliecību, kas izdota saskaņā ar 53. pantu, kura apliecina, ka spriedums ir izpildāms, un kurā ir ietverts sprieduma izraksts, kā arī attiecīgā gadījumā saistītā informācija par atgūstamajām tiesvedības izmaksām un procentu aprēķins.<QUOT.END REF.START="QS0012" CODE="201D" ID="QE0012"/></TXT></NP></ITEM></LIST></ALINEA></QUOT.S></P></NP.ECR><?PAGE NO="4"?><NP.ECR IDENTIFIER="NP0013"><NO.P>13.</NO.P><TXT>Šīs regulas 43. panta 1. punktā ir noteikts:</TXT><P><QUOT.S LEVEL="1"><ALINEA><QUOT.START CODE="201C" ID="QS0013" REF.END="QE0013"/>Ja tiek prasīta citā dalībvalstī pieņemta sprieduma izpilde, apliecību, ko izdod saskaņā ar 53. pantu, izsniedz personai, pret kuru lūgta izpilde, pirms pirmā izpildes pasākuma. Apliecībai pievieno spriedumu, ja minētajai personai tas vēl nav izsniegts.<QUOT.END REF.START="QS0013" CODE="201D" ID="QE0013"/></ALINEA></QUOT.S></P></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0014"><NO.P>14.</NO.P><TXT>Saskaņā ar Regulas Nr. 1215/2012 53. pantu, kas atrodas 4. iedaļā <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0014" REF.END="QE0014"/>Kopīgi noteikumi<QUOT.END REF.START="QS0014" CODE="201D" ID="QE0014"/>:</TXT><P><QUOT.S LEVEL="1"><ALINEA><QUOT.START CODE="201C" ID="QS0015" REF.END="QE0015"/>Izcelsmes tiesa pēc jebkuras ieinteresētās puses lūguma izdod apliecību, izmantojot standarta veidlapu I pielikumā.<QUOT.END REF.START="QS0015" CODE="201D" ID="QE0015"/><NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0005"><P>Par šī panta formulējuma atšķirību no Regulas Nr. 44/2001 54. panta formulējuma skat. šo secinājumu 40. punktu.</P></NOTE></ALINEA></QUOT.S></P></NP.ECR></GR.SEQ><GR.SEQ LEVEL="2"><TITLE><TI><NP><NO.P><HT TYPE="BOLD"><HT TYPE="ITALIC">B.</HT></HT></NO.P><TXT><HT TYPE="BOLD"><HT TYPE="ITALIC">Austrijas tiesības</HT></HT></TXT></NP></TI></TITLE><NP.ECR IDENTIFIER="NP0015"><NO.P>15.</NO.P><TXT>Ņemot vērā šo secinājumu priekšmetu, šis izklāsts attiecas tikai uz procesuālajiem noteikumiem.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0016"><NO.P>16.</NO.P><TXT>Saskaņā ar <DATE ISO="20150917">2015. gada 17. septembra</DATE> <HT TYPE="ITALIC">Oberster Gerichtshof</HT> (Augstākā tiesa, Austrija) rīkojumu<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0006"><P>Rīkojums Nr. 3Ob152/15x.</P></NOTE>, kas izdots, pamatojoties uz Regulu Nr. 44/2001<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0007"><P>Cik man zināms, neviens jauns rīkojums nav ticis izdots, pamatojoties uz Regulu Nr. 1215/2012.</P></NOTE>, <HT TYPE="ITALIC">Gesetz über das Exekutions‑ und Sicherungsverfahren</HT> (<HT TYPE="ITALIC">Exekutionsordnung</HT>) (Izpildes procedūru kodekss)<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0008"><P><HT TYPE="ITALIC">RGBl</HT>. 79/1896, turpmāk tekstā – <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0016" REF.END="QE0016"/><HT TYPE="ITALIC">EO</HT><QUOT.END REF.START="QS0016" CODE="201D" ID="QE0016"/>.</P></NOTE>, ar grozījumiem, 7.a panta 1. punktu<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0009"><P>Piemērojams faktu norises datumā; tagad – 419. panta 1. punkts.</P></NOTE> piemēro apliecībām, kas paredzētas Regulas Nr. 44/2001 54. pantā. Saskaņā ar šo tiesību normu šādas apliecības izdošana ir pirmās instances tiesas kompetencē.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0017"><NO.P>17.</NO.P><TXT>Saskaņā ar <DATE ISO="19851212">1985. gada 12. decembra</DATE> <HT TYPE="ITALIC">Bundesgesetz betreffend die Besorgung gerichtlicher Geschäfte durch Rechtspfleger</HT> (<HT TYPE="ITALIC">Rechtspflegergesetz</HT>) (Likums par tiesu palīgpersonālu)<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0010"><P><HT TYPE="ITALIC">BGBl</HT>. 560/1985.</P></NOTE> 16. panta 7. punktu šo pienākumu veikt ir uzticēts <HT TYPE="ITALIC">Rechtspfleger</HT> (tiesas ierēdnis).</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0018"><NO.P>18.</NO.P><TXT>Saskaņā ar <HT TYPE="ITALIC">Oberster Gerichtshof</HT> (Augstākā tiesa) rīkojuma 7. punktu apliecības izdošanas procedūru Regulas Nr. 44/2001 54. panta izpratnē principā regulē pamatlietas procesuālie noteikumi. Turklāt <HT TYPE="ITALIC">Oberster Gerichtshof</HT> (Augstākā tiesa) šajā pašā punktā uzskatīja, ka <HT TYPE="ITALIC">EO</HT> 84. panta 1. punkta (tagad 411. panta 1. punkts) noteikums, kurā ir paredzēta uz sacīkstes principu balstīta procedūra, nav piemērojams.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0019"><NO.P>19.</NO.P><TXT>Saskaņā ar <HT TYPE="ITALIC">EO</HT> 7. panta 3. punktu var tikt celta prasība, lai atsauktu nelikumīgi vai kļūdaini izdotas apliecības.</TXT></NP.ECR></GR.SEQ></GR.SEQ><GR.SEQ LEVEL="1"><TITLE><TI><NP><NO.P><HT TYPE="BOLD">II.</HT></NO.P><TXT><HT TYPE="BOLD">Pamatlietas fakti un prejudiciālais jautājums</HT></TXT></NP></TI></TITLE><NP.ECR IDENTIFIER="NP0020"><NO.P>20.</NO.P><TXT><HT TYPE="ITALIC">BUAK</HT> ir Austrijas publisko tiesību kolektīva struktūra, kas atrodas Vīnē (Austrija) un ir atbildīga par tādu līdzekļu iekasēšanu, kuri paredzēti būvniecības nozares darbinieku apmaksātu atvaļinājumu un atlaišanas pabalstu apmaksāšanai atbilstoši <DATE ISO="19721123">1972. gada 23. novembra</DATE> <HT TYPE="ITALIC">Bauarbeiter‑Urlaubs‑ und Abfertigungsgesetz 1972</HT> (Likums, ar ko regulē būvniecības nozares darbinieku apmaksātus atvaļinājumus un atlaišanas pabalstus)<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0011"><P><HT TYPE="ITALIC">BGBl</HT>. 414/1972, turpmāk tekstā – <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0017" REF.END="QE0017"/><HT TYPE="ITALIC">BUAG</HT><QUOT.END REF.START="QS0017" CODE="201D" ID="QE0017"/>.</P></NOTE> ar grozījumiem<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0012"><P><HT TYPE="ITALIC">BGBl</HT>. I 72/2016.</P></NOTE>.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0021"><NO.P>21.</NO.P><TXT><HT TYPE="ITALIC">Gradbeništvo Korana</HT> ir uzņēmums, kura juridiskā adrese ir Slovēnijā un kurš norīkoja darbiniekus būvniecības darbu veikšanai Austrijā.</TXT></NP.ECR><?PAGE NO="5"?><NP.ECR IDENTIFIER="NP0022"><NO.P>22.</NO.P><TXT><DATE ISO="20161018">2016. gada 18. oktobrī</DATE> <HT TYPE="ITALIC">BUAK</HT> vērsās <HT TYPE="ITALIC">Arbeits‑ und Sozialgericht Wien</HT> (Darba un sociālo lietu tiesa Vīnē) ar prasību pret <HT TYPE="ITALIC">Gradbeništvo Korana</HT> ar mērķi galvenokārt panākt šīs sabiedrības maksājumu <FT TYPE="DECIMAL">38477,50</FT> EUR apmērā, kas atbilst piemaksai, kura šai sabiedrībai atbilstoši <HT TYPE="ITALIC">BUAG</HT> VIb daļai jāmaksā par darba dienām, ko ir nostrādājuši daudzi būvniecības nozares darbinieki, kuri norīkoti darbam Austrijā laikposmā no 2016. gada februāra līdz 2016. gada jūnijam.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0023"><NO.P>23.</NO.P><TXT>Ar <DATE ISO="20170428">2017. gada 28. aprīļa</DATE> spriedumu, kas tika pieņemts aizmuguriski tādēļ, ka <HT TYPE="ITALIC">Gradbeništvo Korana</HT> neieradās uz pirmstiesas sēdi tajā pašā dienā, <HT TYPE="ITALIC">Arbeits‑ und Sozialgericht Wien</HT> (Darba un sociālo lietu tiesa Vīnē) <HT TYPE="ITALIC">BUAK</HT> prasību pilnībā apmierināja un noteica 15 dienu termiņu, lai atbildētāja sabiedrība šo prasību izpildītu brīvprātīgi. Šis spriedums, kas tika paziņots <HT TYPE="ITALIC">Gradbeništvo Korana</HT> un stājās spēkā <DATE ISO="20170621">2017. gada 21. jūnijā</DATE>, ņemot vērā, ka netika celta pārsūdzība, ieguva <HT TYPE="ITALIC">res judicata</HT> spēku<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0013"><P>Lūgumā sniegt prejudiciālu nolēmumu nav neviena precizējuma par pārbaudi attiecībā uz to, vai atbildētājai bija zināms par notiekošo tiesvedību vai pat par to, uz kāda pamata tā tika iesūdzēta tās dalībvalsts tiesā, kurā ir prasītājas domicils, atkāpjoties no principa, kas paredzēts Regulas Nr. 1215/2012 4. panta 1. punktā.</P></NOTE>.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0024"><NO.P>24.</NO.P><TXT>Šī sprieduma piespiedu izpildei <HT TYPE="ITALIC">BUAK</HT> tajā pašā tiesā <DATE ISO="20170731">2017. gada 31. jūlijā</DATE> iesniedza pieteikumu par apliecības izdošanu, pamatojoties uz Regulas Nr. 1215/2012 53. pantu.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0025"><NO.P>25.</NO.P><TXT>Līdz ar to iesniedzējtiesa jautā par šīs regulas piemērojamību, kas ir atkarīga no tā, vai tiesvedība, kas noslēdzās ar <DATE ISO="20170428">2017. gada 28. aprīļa</DATE> sprieduma pasludināšanu, ietilpst civillietās un komerclietās minētās regulas 1. panta 1. punkta izpratnē.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0026"><NO.P>26.</NO.P><TXT>Tā uzskata, ka daži apstākļi varētu tiesvedībai piešķirt publisko tiesību raksturu, lai arī <HT TYPE="ITALIC">BUAK</HT> nav tiesību strādnieku norīkošanā izdot izpildes rīkojumus kā pilnībā iekšējās situācijās un lai arī tam piemaksas ir jāprasa <HT TYPE="ITALIC">Arbeits‑ und Sozialgericht Wien</HT> (Darba un sociālo lietu tiesa Vīnē), kurai ir ekskluzīva jurisdikcija.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0027"><NO.P>27.</NO.P><TXT>Iesniedzējtiesa arī apgalvo, ka ar <DATE ISO="20141119">2014. gada 19. novembra</DATE> spriedumu<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0014"><P>Spriedums Nr. 5A_249/2014.</P></NOTE> <HT TYPE="ITALIC">Tribunal fédéral</HT> [Federālā tiesa] (Šveice) izvērtēja līdzīgu tiesvedību, kas pamatota ar <HT TYPE="ITALIC">BUAG</HT> VIb daļu, un nosprieda, ka pakļautības attiecību dēļ, kas pastāv starp darba devēju un <HT TYPE="ITALIC">BUAK</HT>, tā īsteno publiskās varas prerogatīvas, jo šāda tiesvedība neietilpst Lugāno konvencijas 1. panta piemērošanas jomā<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0015"><P>Šī sprieduma datuma dēļ runai vajadzētu būt par <DATE ISO="20071030">2007. gada 30. oktobrī</DATE> parakstīto Konvenciju par jurisdikciju un spriedumu atzīšanu un izpildi civillietās un komerclietās, kura Kopienas vārdā ir noslēgta ar Padomes Lēmumu 2009/430/EK (<DATE ISO="20081127">2008. gada 27. novembris</DATE>) (<REF.DOC.OJ COLL="L" NO.OJ="147" PAGE.FIRST="1" DATE.PUB="2009">OV 2009, L 147, 1. lpp.</REF.DOC.OJ>).</P></NOTE>.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0028"><NO.P>28.</NO.P><TXT>Šajos apstākļos <HT TYPE="ITALIC">Arbeits‑ und Sozialgericht Wien</HT> (Darba un sociālo lietu tiesa Vīnē) nolēma apturēt tiesvedību un uzdot Tiesai šādu prejudiciālu jautājumu:</TXT><QUOT.S LEVEL="1"><P><QUOT.START CODE="201C" ID="QS0018" REF.END="QE0018"/>Vai Regulas Nr. 1215/2012 1. pants ir jāinterpretē tādējādi, ka tiesvedības, kurās tiek izskatīti [<HT TYPE="ITALIC">BUAK</HT>] prasījumi par piemaksu veikšanu, kas izvirzīti pret darba devējiem sakarā ar darba ņēmēju, kuriem nav pastāvīgas darba vietas Austrijā, norīkošanu darbā vai viņu norīkošanu darbaspēka nodrošināšanai uz Austriju vai pret darba devējiem, kuru juridiskā adrese nav Austrijā, sakarā ar darba ņēmēju nodarbināšanu, kuru pastāvīgā darba vieta ir Austrijā, ir <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0019" REF.END="QE0019"/>civillietas un komerclietas<QUOT.END REF.START="QS0019" CODE="201D" ID="QE0019"/>, kurās ir jāpiemēro iepriekš minētā regula, runājot par prasījumiem, kas attiecas uz privāttiesiskām darba attiecībām un kuru mērķis ir nodrošināt ar privāttiesībām saistītās, no darba attiecībām ar darba devējiem izrietošās darba ņēmēju tiesības uz atvaļinājumu un atvaļinājuma naudu, lai arī:</P><P><LIST TYPE="NDASH"><ITEM><P>gan darba ņēmēju prasījumu apmērs pret <HT TYPE="ITALIC">BUAK</HT> par atvaļinājuma naudas izmaksu, gan <HT TYPE="ITALIC">BUAK</HT> prasījumu apmērs pret darba devējiem par piemaksu veikšanu ir noteikts nevis līgumā vai darba koplīgumā, bet gan federālā ministra rīkojumā,</P></ITEM><ITEM><P>piemaksas, kas darba devējiem ir jāmaksā <HT TYPE="ITALIC">BUAK</HT>, līdztekus izmaksu segšanai par darba ņēmējiem izmaksājamo atvaļinājuma naudu izmanto arī <HT TYPE="ITALIC">BUAK</HT> administratīvo izdevumu segšanai un</P></ITEM><?PAGE NO="6"?><ITEM><P><HT TYPE="ITALIC">BUAK</HT> saistībā ar tā šādu iemaksu prasījumu izvirzīšanu un izpildi ar likumu ir piešķirtas plašākas pilnvaras nekā privātpersonai, kas izpaužas tādējādi, ka</P><P><LIST TYPE="NDASH"><ITEM><P>darba devējiem ir pienākums iesniegt <HT TYPE="ITALIC">BUAK</HT> ziņojumus gan saistībā ar konkrētu gadījumu, gan regulāri – katru mēnesi, izmantojot <HT TYPE="ITALIC">BUAK</HT> izveidotās komunikācijas sistēmas, – sadarboties <HT TYPE="ITALIC">BUAK</HT> īstenotos kontroles pasākumos un atļaut tos veikt, nodrošināt <HT TYPE="ITALIC">BUAK</HT> piekļuvi darba samaksas, darījumu un citiem dokumentiem un sniegt <HT TYPE="ITALIC">BUAK</HT> vajadzīgo informāciju, kura neizpilde tiek sodīta ar naudas sodu, un</P></ITEM><ITEM><P>darba devēja ziņošanas pienākuma neizpildes gadījumā <HT TYPE="ITALIC">BUAK</HT> ir tiesības aprēķināt darba devēja veicamās piemaksas, pamatojoties uz paša veikto izziņu, turklāt šajā gadījumā <HT TYPE="ITALIC">BUAK</HT> ir tiesības saņemt piemaksas <HT TYPE="ITALIC">BUAK</HT> noteiktajā apmērā neatkarīgi no norīkošanas vai attiecīgi nodarbinātības faktiskajiem apstākļiem?<QUOT.END REF.START="QS0018" CODE="201D" ID="QE0018"/></P></ITEM></LIST></P></ITEM></LIST></P></QUOT.S></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0029"><NO.P>29.</NO.P><TXT><DATE ISO="20180705">2018. gada 5. jūlijā</DATE> Tiesa tika informēta par maksātnespējas procedūras uzsākšanu pret <HT TYPE="ITALIC">Gradbeništvo Korana</HT> un par to, ka iesniedzējtiesa uztur spēkā lūgumu sniegt prejudiciālu nolēmumu<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0016"><P>Saskaņā ar tiesas sēdē gūtajām norādēm ir piemērojama Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2015/848 (<DATE ISO="20150520">2015. gada 20. maijs</DATE>) par maksātnespējas procedūrām (<REF.DOC.OJ COLL="L" NO.OJ="141" PAGE.FIRST="19" DATE.PUB="2015">OV 2015, L 141, 19. lpp.</REF.DOC.OJ>).</P></NOTE>.</TXT></NP.ECR></GR.SEQ><GR.SEQ LEVEL="1"><TITLE><TI><NP><NO.P><HT TYPE="BOLD">III.</HT></NO.P><TXT><HT TYPE="BOLD">Analīze</HT></TXT></NP></TI></TITLE><NP.ECR IDENTIFIER="NP0030"><NO.P>30.</NO.P><TXT>Rakstveida apsvērumos Komisija aicina Tiesu pirmo reizi izteikties par prejudiciālā jautājuma pieņemamību saistībā ar apliecības izdošanu atbilstoši Regulas Nr. 1215/2012 53. pantam, ņemot vērā LESD 267. pantu; tā ir atkarīga no iesniedzējas struktūras veikto funkciju kvalifikācijas.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0031"><NO.P>31.</NO.P><TXT>Komisija apgalvo, ka izcelsmes tiesa, kas ir noteikta par atbildīgo par Regulas Nr. 1215/2012 53. pantā norādītās apliecības izdošanu, rīkojas tiesas statusā tiesvedības, kuras noslēgumā tika pieņemts izpildāmais spriedums, turpinājumā un ka tās kompetencē ir lemt par šīs regulas piemērojamību šajā stadijā, jo par to nevarēja lemt sprieduma taisīšanas posmā. Komisija uzsver minētās regulas loģiku un mērķi, kā arī lietas īpašos apstākļus saistībā ar to, ka atbildētājs [spriedumu] nav apstrīdējis, un no tā secina, ka Tiesas kompetencē ir atbildēt uz uzdoto jautājumu.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0032"><NO.P>32.</NO.P><TXT>Lai novērtētu, vai pamatlietā ir izpildīti prejudiciālā jautājuma pieņemamības nosacījumi, šķiet derīgi atsaukties, pirmkārt, uz Tiesas izklāstītajiem principiem šajā jomā, precīzāk, uz iestādes, kuras pienākums ir tiesas nolēmuma apstiprināšana par Eiropas izpildes rīkojumu, prejudiciāla jautājuma pieņemamības pārbaudi<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0017"><P>Skat. Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 805/2004 (<DATE ISO="20040421">2004. gada 21. aprīlis</DATE>), ar ko izveido Eiropas izpildes rīkojumu neapstrīdētiem prasījumiem (<REF.DOC.OJ COLL="L" NO.OJ="143" PAGE.FIRST="15" DATE.PUB="2004">OV 2004, L 143, 15. lpp.</REF.DOC.OJ>). Var norādīt, ka, lai arī Tiesa ir pasludinājusi trīs spriedumus tiesvedībās par apliecību izdošanu nolūkā atvieglot dalībvalstī pieņemtu nolēmumu atzīšanu un izpildi (spriedumi, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20120906">2012. gada 6. septembris</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Trade Agency</HT></NAME.CASE> (<NO.CASE>C‑619/10</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2012:531">EU:C:2012:531</NO.ECLI></REF.DOC.ECR>), <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20151217">2015. gada 17. decembris</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Imtech Marine Belgium</HT></NAME.CASE> (<NO.CASE>C‑300/14</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2015:825">EU:C:2015:825</NO.ECLI></REF.DOC.ECR>), un <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20160616">2016. gada 16. jūnijs</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Pebros Servizi</HT></NAME.CASE> (<NO.CASE>C‑511/14</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2016:448">EU:C:2016:448</NO.ECLI></REF.DOC.ECR>)), vienīgi šajā pēdējā lietā Tiesa izteicās par iebildi par lūguma sniegt prejudiciālu nolēmumu nepieņemamību.</P></NOTE>.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0033"><NO.P>33.</NO.P><TXT>Pirmām kārtām Tiesa atgādināja, ka <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0020" REF.END="QE0020"/>saskaņā ar Tiesas pastāvīgo judikatūru, lai arī ar LESD 267. pantu iespēja vērsties Tiesā nav pakārtota nosacījumam, lai tiesvedībā, saistībā ar kuru valsts tiesa uzdod prejudiciālu jautājumu, tiktu ievērots pušu sacīkstes princips, valsts tiesas drīkst vērsties Tiesā vienīgi tad, ja tās izskata strīdu un tām ir lūgts taisīt spriedumu procedūrā, kuras noslēgumā paredzēts pieņemt tiesas nolēmumu<QUOT.END REF.START="QS0020" CODE="201D" ID="QE0020"/><NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0018"><P>Spriedums, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20160616">2016. gada 16. jūnijs</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Pebros Servizi</HT></NAME.CASE> (<NO.CASE>C‑511/14</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2016:448">EU:C:2016:448</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0024">24.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR> un tajā minētā judikatūra).</P></NOTE>.</TXT></NP.ECR><?PAGE NO="7"?><NP.ECR IDENTIFIER="NP0034"><NO.P>34.</NO.P><TXT>Otrām kārtām tā no jauna precizēja, ka, <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0021" REF.END="QE0021"/>lai arī jēdziens <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0022" REF.END="QE0022"/>sniegt spriedumu<QUOT.END REF.START="QS0022" CODE="201D" ID="QE0022"/> LESD 267. panta 2. punkta izpratnē ietver visu procesu, kas vainagojas ar iesniedzējtiesas spriedumu, tas ir jāinterpretē plaši, lai novērstu to, ka noteikts skaits procesuālu jautājumu tiks uzskatīti par nepieņemamiem un nevarēs būt Tiesas interpretācijas priekšmets, un lai Tiesa varētu lemt par visu to Savienības tiesību normu interpretāciju, kas iesniedzējtiesai ir jāpiemēro<QUOT.END REF.START="QS0021" CODE="201D" ID="QE0021"/><NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0019"><P>Spriedums, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20160616">2016. gada 16. jūnijs</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Pebros Servizi</HT></NAME.CASE> (<NO.CASE>C‑511/14</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2016:448">EU:C:2016:448</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0028">28.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR> un tajā minētā judikatūra). Šajā pašā nozīmē ar atsauci uz Regulu Nr. 805/2004 skat. spriedumu, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20151217">2015. gada 17. decembris</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Imtech Marine Belgium</HT></NAME.CASE> (<NO.CASE>C‑300/14</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2015:825">EU:C:2015:825</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0047">47.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>).</P></NOTE>.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0035"><NO.P>35.</NO.P><TXT>Otrkārt, ir jāveic salīdzinājums ar diviem iepriekšējiem Tiesas nolēmumiem par apliecībām, kas izdotas, piemērojot Regulu Nr. 44/2001 un Regulu Nr. 805/2004.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0036"><NO.P>36.</NO.P><TXT><DATE ISO="20160616">2016. gada 16. jūnija</DATE> spriedumā <HT TYPE="ITALIC">Pebros Servizi</HT><NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0020"><P><REF.DOC.ECR><NO.CASE>C‑511/14</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2016:448">EU:C:2016:448</NO.ECLI></REF.DOC.ECR>.</P></NOTE>, kas taisīts, pamatojoties uz iepriekš izklāstītajiem principiem, Tiesa nosprieda, ka <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0023" REF.END="QE0023"/>tiesas nolēmuma apstiprināšana par Eiropas izpildes rīkojumu ir tiesas nolēmums<QUOT.END REF.START="QS0023" CODE="201D" ID="QE0023"/><NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0021"><P>Skat. minētā sprieduma 30. punktu.</P></NOTE>, tādējādi apstiprinot <DATE ISO="20151217">2015. gada 17. decembra</DATE> spriedumā <HT TYPE="ITALIC">Imtech Marine Belgium</HT><NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0022"><P><REF.DOC.ECR><NO.CASE>C‑300/14</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2015:825">EU:C:2015:825</NO.ECLI></REF.DOC.ECR> (46. un 47. punkts).</P></NOTE> izmantoto analīzi.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0037"><NO.P>37.</NO.P><TXT>Turpretī no <DATE ISO="20120906">2012. gada 6. septembra</DATE> sprieduma <HT TYPE="ITALIC">Trade Agency</HT><NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0023"><P><REF.DOC.ECR><NO.CASE>C‑619/10</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2012:531">EU:C:2012:531</NO.ECLI></REF.DOC.ECR>.</P></NOTE>, ko Tiesa pasludināja saistībā ar tajā iesniegtu pārsūdzību par lēmumu par izcelsmes dalībvalstī taisīta aizmuguriska sprieduma, kam ir pievienota Regulas Nr. 44/2001 54. pantā<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0024"><P>Atgādinājumam – šis pants atbilst Regulas Nr. 1215/2012 53. pantam.</P></NOTE> minētā apliecība, izpildāmības pasludināšanu, var secināt, ka šādas apliecības izdošanai nav nepieciešama pārbaude tiesā. Tā norādīja, ka, <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0024" REF.END="QE0024"/>tā kā tiesa [..], kura ir kompetenta izsniegt šo apliecību, obligāti nav tā pati, kas ir taisījusi spriedumu, kura izpilde tiek prasīta, [apliecībā iekļautajai faktiskajai informācijai] var būt vienīgi tīri norādošs raksturs, kam ir tikai informatīva vērtība<QUOT.END REF.START="QS0024" CODE="201D" ID="QE0024"/><NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0025"><P>Skat. minētā sprieduma 35. un 36. punktu.</P></NOTE>.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0038"><NO.P>38.</NO.P><TXT>No šiem spriedumiem izriet, ka noderīgie elementi, lai kvalificētu izcelsmes tiesas veiktās funkcijas, izdodot Regulas Nr. 1215/2012 53. pantā minēto apliecību, ir jāsecina ne tikai no piemērojamo tiesību normu formulējuma, bet arī no sistēmas, kura izveidota ar šo regulu, un no mērķiem, kurus ar to tiecas sasniegt.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0039"><NO.P>39.</NO.P><TXT>Šo elementu analīze liek secināt, ka, lai gan ir daži kopīgi punkti Regulā Nr. 1215/2012, no vienas puses, un Regulā Nr. 44/2001 un Regulā Nr. 805/2004, no otras puses, nevienu no Tiesas iepriekš izmantotajiem risinājumiem nevar tieši piemērot.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0040"><NO.P>40.</NO.P><TXT>Vispirms ir jānorāda, ka Regulas Nr. 1215/2012 53. panta formulējums atšķiras no tam atbilstošā Regulas Nr. 44/2001 54. panta formulējuma. Pēdējā minētajā bija noteikts, ka <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0025" REF.END="QE0025"/>tās dalībvalsts tiesa vai <HT TYPE="ITALIC">kompetentā iestāde</HT>, kurā pieņemts spriedums, pēc ieinteresētās personas pieprasījuma izdod apliecību, izmantojot šīs regulas V pielikumā norādīto standarta veidlapu<QUOT.END REF.START="QS0025" CODE="201D" ID="QE0025"/><NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0026"><P>Mans izcēlums.</P></NOTE>, savukārt 53. pantā ir paredzēts, ka apliecību izdod <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0026" REF.END="QE0026"/>izcelsmes tiesa<QUOT.END REF.START="QS0026" CODE="201D" ID="QE0026"/>.</TXT></NP.ECR><?PAGE NO="8"?><NP.ECR IDENTIFIER="NP0041"><NO.P>41.</NO.P><TXT>Turpinot – procedūra, kurā šī tiesa izdod apliecību, kas apliecina sprieduma izpildāmību,<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0027"><P>Skat. Regulas Nr. 1215/2012 42. panta 1. punkta b) apakšpunktu. Salīdzināt ar <DATE ISO="20090428">2009. gada 28. aprīļa</DATE> sprieduma <REF.DOC.ECR><NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Apostolides</HT></NAME.CASE> (<NO.CASE>C‑420/07</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2009:271">EU:C:2009:271</NO.ECLI></REF.DOC.ECR>) 68. punktu, saskaņā ar kuru <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0027" REF.END="QE0027"/>[..] apliecībā, kas ir paredzēta Regulas Nr. 44/2001 54. pantā, ir konstatēts izpildu raksturs spriedumu izcelsmes valstī šīs apliecības izdošanas brīdī<QUOT.END REF.START="QS0027" CODE="201D" ID="QE0027"/>.</P></NOTE> ir jānošķir no sprieduma apstiprināšanas par Eiropas izpildes rīkojumu procedūras<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0028"><P>Skat. Regulas Nr. 805/2004 6. panta nosaukumu: <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0028" REF.END="QE0028"/>[..] [Sprieduma] apstiprināšan[a] par Eiropas izpildu rīkojumu<QUOT.END REF.START="QS0028" CODE="201D" ID="QE0028"/>.</P></NOTE>. Šie termini, kas minēti Regulā Nr. 805/2004 un Regulā Nr. 1215/2012, atklāj būtisku atšķirību starp šīm abām procedūrām. Proti, saskaņā ar Regulas Nr. 805/2004 6. panta 1. punktu un 9. pantu sprieduma lietā par neapstrīdētu prasījumu apstiprināšana izcelsmes tiesā par izpildes rīkojumu notiek pirms apliecības izdošanas formālā akta, kā Tiesa to ir norādījusi<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0029"><P>Skat. spriedumu, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20151217">2015. gada 17. decembris</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Imtech Marine Belgium</HT></NAME.CASE> (<NO.CASE>C‑300/14</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2015:825">EU:C:2015:825</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0045">45.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>). Ir jāuzsver, ka tādā gadījumā Regulas Nr. 805/2004 piemērojamību pārbauda pirms sprieduma apstiprināšanas.</P></NOTE>.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0042"><NO.P>42.</NO.P><TXT>Visbeidzot, ir būtiski norādīt, ka, lai arī, tāpat kā Regulā Nr. 805/2004, Regulā Nr. 1215/2012 ir noteikts eksekvatūras [<HT TYPE="ITALIC">exequatur</HT>] atcelšanas princips, tajā tas ir vispārināts, neizvirzot nekādus nosacījumus. Šis būtiskais jauninājums, kurš tika ieviests ar Regulas Nr. 44/2001 pārstrādāto redakciju, ar ko tika vienkāršota izpildāmības pasludināšana, izriet no tūlītējas izpildāmības principa<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0030"><P>Šis princips papildina spriedumu pilnīgas atzīšanas principu, kas ir pamatots ar dalībvalstu savstarpēju uzticēšanos un ir atgādināts arī Regulas Nr. 1215/2012 26. apsvērumā. Skat. arī spriedumu, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20170309">2017. gada 9. marts</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Pula Parking</HT></NAME.CASE> (<NO.CASE>C‑551/15</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2017:193">EU:C:2017:193</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0052">52.</REF.NP.ECR> un <REF.NP.ECR REF="NP0053">53.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>).</P></NOTE>, kurš minēts Regulas Nr. 1215/2012 39. pantā. Šī tiesību norma ir jāskata, ņemot vērā šīs regulas 26. apsvērumu, saskaņā ar kuru <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0029" REF.END="QE0029"/>dalībvalsts tiesas pieņemts spriedums būtu jāuzskata par tādu, it kā tas būtu pieņemts uzrunātajā dalībvalstī<QUOT.END REF.START="QS0029" CODE="201D" ID="QE0029"/>.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0043"><NO.P>43.</NO.P><TXT>Tieši tādēļ, lai dalībvalstī izpildītu spriedumu, kas pieņemts citā dalībvalstī, saskaņā ar Regulas Nr. 1215/2012 42. pantu pietiek iesniegt šī sprieduma kopiju un šīs regulas 53. pantā paredzēto apliecību.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0044"><NO.P>44.</NO.P><TXT>Tādējādi šī apliecība ir būtisks pamats dalībvalstīs pieņemta sprieduma tiešas izpildes principa īstenošanai. Citiem vārdiem, bez šī dokumenta spriedums <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0030" REF.END="QE0030"/>nevar nonākt brīvā apritē Eiropas tiesiskajā telpā<QUOT.END REF.START="QS0030" CODE="201D" ID="QE0030"/><NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0031"><P>Šis izteikums ir lietots <DATE ISO="20160616">2016. gada 16. jūnija</DATE> spriedumā <REF.DOC.ECR><NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Pebros Servizi</HT></NAME.CASE> (<NO.CASE>C‑511/14</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2016:448">EU:C:2016:448</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0027">27.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>) attiecībā uz Eiropas izpildes rīkojumu.</P></NOTE>; tas tā nebija saskaņā ar Regulā Nr. 44/2001 noteikto sistēmu<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0032"><P>Skat. spriedumu, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20120906">2012. gada 6. septembris</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Trade Agency</HT></NAME.CASE> (<NO.CASE>C‑619/10</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2012:531">EU:C:2012:531</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0036">36.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>).</P></NOTE>.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0045"><NO.P>45.</NO.P><TXT>Līdz ar to, lai atvieglotu izpildāmā sprieduma izpratni, apliecība tika izstrādāta kā tā aizstājēja<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0033"><P>Skat. Regulas Nr. 1215/2012 42. panta 1. punkta b) apakšpunktu, saskaņā ar kuru <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0031" REF.END="QE0031"/>apliecīb[ā] [..] ir ietverts sprieduma izraksts, kā arī attiecīgā gadījumā saistītā informācija par atgūstamajām tiesvedības izmaksām un procentu aprēķins<QUOT.END REF.START="QS0031" CODE="201D" ID="QE0031"/>.</P></NOTE>, un ne vienmēr<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0034"><P>Attiecībā uz nosacījumiem, ar kādiem vai nu kompetentā izpildes iestāde, vai persona, pret kuru ir vērsta izpilde, tomēr var prasīt izpildāmā sprieduma tulkojumu, skat. minētās regulas attiecīgi 42. panta 4. punktu un 43. panta 2. punktu.</P></NOTE> bija prasīts šīs apliecības vai pat izpildāmā sprieduma tulkojums<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0035"><P>Skat. šīs regulas 42. panta 3. punktu.</P></NOTE>.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0046"><NO.P>46.</NO.P><TXT>Šīs sistēmas efektivitātes dēļ apliecībā ir iekļautas vairākas pozīcijas; tā ir pamatota ar izcelsmes tiesas tiesvedībā veicamo pārbaužu kvalitāti, un, uz šīm pārbaudēm balstoties, vēlāk tiks izsniegta apliecība. Nekāda cita pārbaude uzrunātās dalībvalsts kompetentajā tiesā vairs nav jāveic. Izpildes pieprasījuma gadījumā vienīgi persona, pret kuru tā ir prasīta, var vērsties šajā tiesā, lai tā spriestu par apgalvoto pamatojumu apstiprināšanas<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0036"><P>Skat. Regulas Nr. 1215/2012 45. pantu.</P></NOTE> vai izpildes<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0037"><P>Skat. Regulas Nr. 1215/2012 46. pantu.</P></NOTE> atteikumam. Tieši šīs iespējas dēļ Regulas Nr. 1215/2012 53. pantā paredzētā apliecība saskaņā ar šīs regulas 43. pantu tiek izsniegta attiecīgajai personai pirms jebkādas izpildes.</TXT></NP.ECR><?PAGE NO="9"?><NP.ECR IDENTIFIER="NP0047"><NO.P>47.</NO.P><TXT>Šajos apstākļos izcelsmes tiesai, kurā iesniegts pieteikums par apliecības izdošanu, galvenokārt ir jāatkārto izpildāmajā nolēmumā minētās norādes<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0038"><P>Šajā saistībā šķiet iespējams, ka iespēju robežās eventuālās grūtības jau tiek paredzētas sprieduma izstrādāšanas laikā.</P></NOTE>. Tā neveic pārbaudi par to, vai ir ievērotas dažas prasības, ar ko pamato eksekvatūras atcelšanu, kā tas bija, piemērojot iepriekšējos instrumentus<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0039"><P>Izņemot Padomes Regulu (EK) Nr. 1346/2000 (<DATE ISO="20000529">2000. gada 29. maijs</DATE>) par maksātnespējas procedūrām (<REF.DOC.OJ COLL="L" NO.OJ="160" PAGE.FIRST="1" DATE.PUB="2000">OV 2000, L 160, 1. lpp.</REF.DOC.OJ>), 16.–18. pants, kas atcelti ar Regulu 2015/848 un aizstāti ar tādā pašā redakcijā izteikto 19.–21. pantu šajā regulā, kurā paredzēta nolēmuma, ar ko sāk maksātnespējas procedūru, atzīšana un tieša iedarbība. Skat. arī Padomes Regulas (EK) Nr. 4/2009 (<DATE ISO="20081218">2008. gada 18. decembris</DATE>) par jurisdikciju, piemērojamiem tiesību aktiem, nolēmumu atzīšanu un izpildi un sadarbību uzturēšanas saistību lietās (<REF.DOC.OJ COLL="L" NO.OJ="007" PAGE.FIRST="1" DATE.PUB="2009">OV 2009, L 7, 1. lpp.</REF.DOC.OJ>) 17. pantu, kurā ir noteikts, ka eksekvatūras atcelšana ir atkarīga no Hāgas <DATE ISO="20071123">2007. gada 23. novembra</DATE> Protokola par uzturēšanas saistībām piemērojamiem tiesību aktiem piemērojamības dalībvalstī, kurā spriedums ir ticis pasludināts, neatkarīgi no piemērotajām procesuālajām normām vai atbildētāja iebilduma.</P></NOTE>, kad eksekvatūras neesamība bija saistīta vai nu ar īpašu garantiju pārbaudi<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0040"><P>Attiecībā uz neapstrīdētiem prasījumiem skat. Regulu Nr. 805/2004 un <DATE ISO="20160616">2016. gada 16. jūnija</DATE> spriedumu <REF.DOC.ECR><NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Pebros Servizi</HT></NAME.CASE> (<NO.CASE>C‑511/14</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2016:448">EU:C:2016:448</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0025">25.</REF.NP.ECR> un <REF.NP.ECR REF="NP0026">26.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>, kā arī tajos minētā judikatūra). Šajā saistībā var norādīt, ka, kopš ir stājusies spēkā Regula Nr. 1215/2012, vienīgais iemesls, lai lūgtu piemērot Regulu Nr. 805/2004, izriet no šo garantiju ievērošanas, jo prasījuma pieņemšanas prezumpcija izriet no konstatējuma, ka procedūras laikā notiesātā puse nav pieteikusies.</P></NOTE>, vai ar procedūras norisi atbilstoši konkrētās regulās paredzētiem īpašiem noteikumiem<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0041"><P>Skat. Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1896/2006 (<DATE ISO="20061212">2006. gada 12. decembris</DATE>), ar ko izveido Eiropas maksājuma rīkojuma procedūru (<REF.DOC.OJ COLL="L" NO.OJ="399" PAGE.FIRST="1" DATE.PUB="2006">OV 2006, L 399, 1. lpp.</REF.DOC.OJ>), un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 861/2007 (<DATE ISO="20070711">2007. gada 11. jūlijs</DATE>), ar ko izveido Eiropas procedūru maza apmēra prasībām (<REF.DOC.OJ COLL="L" NO.OJ="199" PAGE.FIRST="1" DATE.PUB="2007">OV 2007, L 199, 1. lpp.</REF.DOC.OJ>).</P></NOTE>.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0048"><NO.P>48.</NO.P><TXT>Līdz ar to gadījumā, ja tiek iesniegts pieteikums par apliecības izdošanu atbilstoši Regulas Nr. 1215/2012 53. pantam, manuprāt, ir jāņem vērā divi scenāriji.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0049"><NO.P>49.</NO.P><TXT>Ja izcelsmes tiesa uzskata, ka tās kompetencē ir izdot apliecību, jo izpildāmajā spriedumā ir ietverti visi prasītie dati, apliecības izdošanas aktam nav nekāda tiesas darbības rakstura. Lai arī šī apliecība ir Regulā Nr. 1215/2012 paredzēts noteicošs elements sprieduma izpildes procesā, šādā gadījumā tās raksturs neatšķiras no tā, ko Tiesa ir noteikusi attiecībā uz apliecību, kas minēta Regulas Nr. 44/2001 54. pantā<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0042"><P>Skat. spriedumu, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20120906">2012. gada 6. septembris</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Trade Agency</HT></NAME.CASE> (<NO.CASE>C‑619/10</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2012:531">EU:C:2012:531</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0036">36.</REF.NP.ECR> un <REF.NP.ECR REF="NP0037">37.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>). Ir jānorāda, ka šis spriedums attiecās uz norādēm par aizmugurisku lietas izskatīšanu, kuras minētas veidlapas pozīcijā, kas nav mainīta Regulā Nr. 1215/2012.</P></NOTE>.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0050"><NO.P>50.</NO.P><TXT>Turklāt, tā kā Regulas Nr. 1215/2012 53. pantā nav precizēts, kurš izcelsmes tiesā ir kompetents izdot šādu apliecību<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0043"><P>Salīdzināt ar <DATE ISO="20151217">2015. gada 17. decembra</DATE> spriedumu <REF.DOC.ECR><NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Imtech Marine Belgium</HT></NAME.CASE> (<NO.CASE>C‑300/14</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2015:825">EU:C:2015:825</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0044">44.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>) attiecībā uz izteikumu <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0032" REF.END="QE0032"/>izcelsmes tiesa<QUOT.END REF.START="QS0032" CODE="201D" ID="QE0032"/>, kas minēts Regulas Nr. 805/2004 6. panta 1. punktā.</P></NOTE>, to var izdot pat struktūra, kas nav tiesa. Tādējādi šādā gadījumā jautājums par vēršanos Tiesā nemaz nav jāuzdod.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0051"><NO.P>51.</NO.P><TXT>Turpretī, ja, kā tas ir šajā lietā, izcelsmes tiesa sprieduma taisīšanas posmā<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0044"><P>Jautājumu pirmo reizi var uzdot arī valsts tiesvedībā izdota sprieduma pārrobežu izpildes posmā. Šajā saistībā skat. lietu <HT TYPE="ITALIC">Weil</HT> (C‑361/18), kuru šobrīd izskata Tiesa.</P></NOTE> nav izteikusies par Regulas Nr. 1215/2012 piemērojamību<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0045"><P>Šajā saistībā var norādīt, ka pretēji tam, ko apgalvo Komisija rakstveida apsvērumu 16. punktā, ja atbildētājs, kura domicils ir vienā no dalībvalstīm, tiek iesūdzēts tiesā citā dalībvalstī un neierodas tiesā, tai ir jābūt īpaši vērīgai attiecībā uz Regulas Nr. 1215/2012 piemērojamību. Proti, pirmkārt, atbilstoši šīs regulas 13. apsvērumam ir jāpārbauda kopēju Eiropas noteikumu par jurisdikciju pastāvēšana un, otrkārt, saskaņā ar minētās regulas 28. pantu tiesai pēc savas iniciatīvas ir jāpaziņo, ka tai nav jurisdikcijas, ja vien tās jurisdikcija nav atvasināta no tās pašas regulas noteikumiem, un jāveic konkrētas pārbaudes par atbildētāja tiesību uz aizstāvību ievērošanu. Turklāt ir jāatgādina, ka Tiesa ir nospriedusi, ka <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0033" REF.END="QE0033"/>jautājumi, kas attiecas uz to [<DATE ISO="19680927">1968. gada 27. septembra</DATE> Konvencijas par jurisdikciju un spriedumu atzīšanu un izpildi civillietās un komerclietās (<REF.DOC.OJ COLL="L" NO.OJ="299" PAGE.FIRST="32" DATE.PUB="1972">OV 1972, L 299, 32. lpp.</REF.DOC.OJ>), kurā grozījumi ir izdarīti ar turpmākām konvencijām par jaunu dalībvalstu pievienošanos šai konvencijai,] tiesību normu piemērošanas jomu, kurās ir noteikta tiesu kompetence starptautiskajā jurisdikcijā, ir jāuzskata par sabiedriskās kārtības jautājumiem<QUOT.END REF.START="QS0033" CODE="201D" ID="QE0033"/> (spriedums, 1993. gada 19. janvāris, <REF.DOC.ECR><NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Shearson Lehman Hutton</HT></NAME.CASE> (<NO.CASE>C‑89/91</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:1993:15">EU:C:1993:15</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0010">10.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>)).</P></NOTE> un ja nav acīmredzams, ka lieta ietilpst tās piemērošanas jomā, šai tiesai noteikti ir jāveic pārbaude tiesā saskaņā ar valsts procesuālajiem noteikumiem vai nu saistībā ar vēršanos šajā tiesā apliecības izdošanas nolūkā, vai nu saistībā ar pārsūdzību<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0046"><P>Salīdzināt ar spriedumiem, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="19951019">1995. gada 19. oktobris</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Job Centre</HT></NAME.CASE> (<NO.CASE>C‑111/94</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:1995:340">EU:C:1995:340</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0011">11.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>), un <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20090625">2009. gada 25. jūnijs</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Roda Golf &amp; Beach Resort</HT></NAME.CASE> (<NO.CASE>C‑14/08</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2009:395">EU:C:2009:395</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0037">37.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>), kā arī ar lūgumu sniegt prejudiciālu nolēmumu lietā <HT TYPE="ITALIC">Logistik XXL</HT> (C‑135/18), ko šobrīd izskata Tiesa.</P></NOTE> pēc šīs apliecības izdošanas atteikuma.</TXT></NP.ECR><?PAGE NO="10"?><NP.ECR IDENTIFIER="NP0052"><NO.P>52.</NO.P><TXT>Šajos apstākļos izcelsmes tiesa nepapildina vai neinterpretē pieņemto spriedumu, kā tai tas būtu jādara, lai varētu sniegt informāciju par konkrētām apliecības pozīcijām gadījumā, ja spriedums ir nepilnīgs vai neprecīzs<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0047"><P>Šādos gadījumos, manuprāt, valsts tiesību aktos paredzētās citas procedūras ir jāīsteno tad, ja apliecības izdošanas posmā tā nav tiesvedība, kas ir balstīta uz sacīkstes principu.</P></NOTE>. Pārbaudot, vai tās kompetencē ir izdot šo apliecību, tā iekļaujas sprieduma taisīšanas procedūras turpinātībā tajā stadijā, kas garantē pieņemtā sprieduma tūlītēju izpildāmību. Līdz ar to izcelsmes tiesai ir jāpieņem nolēmums, ar ko atbilstoši plašai jēdziena <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0034" REF.END="QE0034"/>procedūra, kuras noslēgumā paredzēts pieņemt tiesas nolēmumu<QUOT.END REF.START="QS0034" CODE="201D" ID="QE0034"/><NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0048"><P>Skat. šo secinājumu 31. un nākamos punktus.</P></NOTE> interpretācijai pamato, ka tā var uzdot jautājumu Tiesai. No tā ir cieši atkarīga tiesiskā drošība un izcelsmes dalībvalstī pieņemtā sprieduma ātra izpilde.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0053"><NO.P>53.</NO.P><TXT>Manuprāt, šis gadījums ir jāsalīdzina ar gadījumu, kurā izcelsmes tiesai ir jāinterpretē dažu apliecības pozīciju nozīme, ņemot vērā valsts tiesību īpašās iezīmes<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0049"><P>Skat. lūgumu sniegt prejudiciālu nolēmumu lietā <HT TYPE="ITALIC">Logistik XXL</HT> (C‑135/18), kuru Tiesa šobrīd izskata, attiecībā uz 4.4. pozīciju veidlapā, kas atrodas Regulas Nr. 1215/2012 I pielikumā. Minētajā gadījumā izcelsmes tiesa deva rīkojumu, ka spriedums par naudas summas maksājumu pagaidām ir izpildāms, tikai sniedzot kreditora nodrošinājumu. Tas nolēmuma izpildi var ierobežot līdz zināmai parāda (un līdz ar to nodrošinājuma) summai vai ar aizsardzības pasākumiem pēc termiņa beigām, ja nodrošinājums nav ticis sniegts.</P></NOTE>, vai jāizsakās par tiesas, kas lietu izskata pēc būtības, kompetenci tāda sprieduma gadījumā, ar ko nosaka pagaidu vai aizsardzības pasākumu<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0050"><P>Skat. 4.6.2. pozīciju veidlapā, kas ir Regulas Nr. 1215/2012 I pielikumā, un it īpaši rakstveida apsvērumus Nuyts, A., <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0035" REF.END="QE0035"/>La refonte du règlement Bruxelles I<QUOT.END REF.START="QS0035" CODE="201D" ID="QE0035"/>, <HT TYPE="ITALIC">Revue critique de droit international privé</HT>, Dalloz, Parīze, 2013, 1.–64. lpp., it īpaši 27. lpp. (23. un 24. punkts).</P></NOTE>. Tādā gadījumā izcelsmes tiesa veic tiesas funkcijas, arī pamatojot, ka tai ir tiesības vērsties Tiesā ar lūgumu sniegt prejudiciālu nolēmumu.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0054"><NO.P>54.</NO.P><TXT>Tomēr šāda tiesas kvalifikācija LESD 267. panta izpratnē, manuprāt, ir jāizmanto tikai izņēmuma gadījumos. Proti, sprieduma izpildes stadijā nedrīkst <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0036" REF.END="QE0036"/>uzsākt jaunu procesu<QUOT.END REF.START="QS0036" CODE="201D" ID="QE0036"/><NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0051"><P>Izteikums ņemts no <DATE ISO="20111013">2011. gada 13. oktobra</DATE> sprieduma <REF.DOC.ECR><NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Prism Investments</HT></NAME.CASE> (<NO.CASE>C‑139/10</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2011:653">EU:C:2011:653</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0031">31.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>).</P></NOTE>, lai neapdraudētu Regulas Nr. 1215/2012 mērķi un neietekmētu parādnieka tiesības<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0052"><P>Par tiesību uz aizstāvību atgādinājumu skat. Regulas Nr. 1215/2012 29. apsvērumu.</P></NOTE>. Ir jāatgādina, ka apliecības izdošanas procedūra nav balstīta uz sacīkstes principu. Turklāt parādnieks, kuram apliecība tiks izsniegta<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0053"><P>Šajā gadījumā, manuprāt, viņš ir jāinformē par atzīšanas vai izpildes atteikuma pamatojumu, kas paredzēts Regulā Nr. 1215/2012, kurā tostarp ietverts pamatojums, kas balstīts uz jurisdikcijas noteikumiem, kuri aizsargā vājāko pusi. Šajā saistībā skat. lietu <HT TYPE="ITALIC">Salvoni</HT> (C‑347/18), kuru šobrīd izskata Tiesa.</P></NOTE>, varēs pārsūdzēt apliecības izraisītās sekas vienīgi tik lielā mērā, kā tas paredzēts Regulas Nr. 1215/2012 45. panta pamatojumā<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0054"><P>Skat. arī atsauci uz šīm tiesību normām šīs regulas 46. pantā. Attiecībā uz atbildētāja, kurš nav ieradies, tiesību ievērošanas pārbaudi skat. <DATE ISO="20120906">2012. gada 6. septembra</DATE> spriedumu <REF.DOC.ECR><NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Trade Agency</HT></NAME.CASE> (<NO.CASE>C‑619/10</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2012:531">EU:C:2012:531</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0037">37.</REF.NP.ECR> un <REF.NP.ECR REF="NP0038">38.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>), kura darbības jomu, manuprāt, var attiecināt uz Regulu Nr. 1215/2012, ņemot vērā, ka šīs regulas I pielikumā ir ietverta tāda pati pozīcija, kāda ir Regulas Nr. 44/2001, kuras iedarbība tika apspriesta šajā lietā, V pielikumā. Turklāt Regulas Nr. 1215/2012 30. apsvērumā ir paredzēts, ka pusei, kas apstrīd citā dalībvalstī pieņemta sprieduma izpildi, cik vien iespējams, būtu jāspēj tās pašas procedūras ietvaros un saskaņā ar uzrunātās dalībvalsts tiesību sistēmu atsaukties arī uz atteikuma pamatojumiem, kas paredzēti valsts tiesību aktos, ievērojot minētajos tiesību aktos noteiktos termiņus. Tādējādi <DATE ISO="20111013">2011. gada 13. oktobra</DATE> spriedumā <REF.DOC.ECR><NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Prism Investments</HT></NAME.CASE> (<NO.CASE>C‑139/10</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2011:653">EU:C:2011:653</NO.ECLI></REF.DOC.ECR>) vērtētajām grūtībām vajadzētu būt atrisinātām.</P></NOTE>. Tomēr to saskaņā ar Tiesas pastāvīgo judikatūru interpretē šauri, lai šajā tiesvedības posmā atbildētājs, kurš regulāri ir ticis informēts par tiesvedības gaitu, nevarētu pret to iebilst, minot tādus pamatus kā šīs regulas piemērojamība, kurus būtu bijis iespējams apgalvot tiesā, kas izskata lietu pēc būtības, vai izmantojot tiesību aizsardzības līdzekļus<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0055"><P>Skat. spriedumus, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20150716">2015. gada 16. jūlijs</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Diageo Brands</HT></NAME.CASE> (<NO.CASE>C‑681/13</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2015:471">EU:C:2015:471</NO.ECLI></REF.DOC.ECR>), un <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20160525">2016. gada 25. maijs</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Meroni</HT></NAME.CASE> (<NO.CASE>C‑559/14</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2016:349">EU:C:2016:349</NO.ECLI></REF.DOC.ECR>). Pretējā gadījumā attiecībā uz Regulas Nr. 1215/2012 piemērojamību sekas būtu tādas, ka tiktu pieļauts, ka uzrunātās dalībvalsts tiesa var pārbaudīt izcelsmes tiesas vērtējumu.</P></NOTE>.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0055"><NO.P>55.</NO.P><TXT>Ņemot vērā visus šos apsvērumus, es uzskatu, ka izcelsmes tiesa, kurā ir iesniegts pieteikums par apliecības izdošanu atbilstoši Regulas Nr. 1215/2012 53. pantam un kura šaubās par šīs regulas piemērojamību, neesot spriedumam šajā saistībā, ir tiesīga uzdot Tiesai prejudiciālu jautājumu.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0056"><NO.P>56.</NO.P><TXT>Līdz ar to es iesaku Tiesai konstatēt, ka neskaidrību par Regulas Nr. 1215/2012 piemērojamību apliecības izdošanai saskaņā ar šīs regulas 53. pantu gadījumā ir jāveic pārbaude tiesā, saistībā ar kuru valsts tiesa var uzdot Tiesai prejudiciālu jautājumu, un līdz ar to atbildēt, ka lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu ir pieņemams.</TXT></NP.ECR></GR.SEQ><?PAGE NO="11"?><GR.SEQ LEVEL="1"><TITLE><TI><NP><NO.P><HT TYPE="BOLD">IV.</HT></NO.P><TXT><HT TYPE="BOLD">Secinājumi</HT></TXT></NP></TI></TITLE><NP.ECR IDENTIFIER="NP0057"><NO.P>57.</NO.P><TXT>Ņemot vērā iepriekš minētos apsvērumus, es iesaku Tiesai konstatēt, ka neskaidrību par Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 1215/2012 (<DATE ISO="20121212">2012. gada 12. decembris</DATE>) par jurisdikciju un spriedumu atzīšanu un izpildi civillietās un komerclietās piemērojamību apliecības izdošanai saskaņā ar šīs regulas 53. pantu gadījumā ir jāveic pārbaude tiesā, saistībā ar kuru valsts tiesa var uzdot Tiesai prejudiciālu jautājumu, un līdz ar to atbildēt, ka lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko iesniegusi <HT TYPE="ITALIC">Arbeits‑ und Sozialgericht Wien</HT> (Darba un sociālo lietu tiesa Vīnē, Austrija), ir pieņemams.</TXT></NP.ECR></GR.SEQ></CONTENTS.CONCLUSION></CONCLUSION>