<?xml version="1.0" encoding="UTF-8"?><JUDGMENT xmlns:fmx="http://opoce" xmlns:xsi="http://www.w3.org/2001/XMLSchema-instance" xsi:noNamespaceSchemaLocation="http://formex.publications.europa.eu/schema/formex-05.58-20161101.xd"><BIB.JUDGMENT><REF.CASE FILE="n.a."><NO.CASE>C-674/20</NO.CASE></REF.CASE><NO.CELEX>62020CJ0674</NO.CELEX><NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2022:303">EU:C:2022:303</NO.ECLI><NO.SEQ>0001</NO.SEQ><PAGE.FIRST.ECR>1</PAGE.FIRST.ECR><PAGE.SEQ>1</PAGE.SEQ><PAGE.LAST.ECR>11</PAGE.LAST.ECR><PAGE.TOTAL>11</PAGE.TOTAL><AUTHOR>CJ</AUTHOR></BIB.JUDGMENT><CURR.TITLE><PAGE.HEADER><P><HT TYPE="SC">Spriedums, <DATE ISO="20220427">27.4.2022</DATE>. – Lieta C‑674/20</HT></P><P><HT TYPE="ITALIC"><HT TYPE="SC">Airbnb Ireland</HT></HT></P></PAGE.HEADER></CURR.TITLE><TITLE><TI><P><HT TYPE="UC">Tiesas spriedums</HT> (otrā palāta)</P><P><DATE ISO="20220427">2022. gada 27. aprīlī</DATE><NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="STAR" NOTE.ID="E0001"><P>Tiesvedības valoda – franču.</P></NOTE></P></TI></TITLE><INTERMEDIATE><INDEX IDX.CLOSE="" SEPARATOR=" – " IDX.OPEN=""><KEYWORD>Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu</KEYWORD><KEYWORD>Iekšējais tirgus</KEYWORD><KEYWORD>LESD 114. panta 2. punkts</KEYWORD><KEYWORD>Noteikumu par nodokļiem izslēgšana</KEYWORD><KEYWORD>Direktīva 2000/31/EK</KEYWORD><KEYWORD>Informācijas sabiedrības pakalpojumi</KEYWORD><KEYWORD>Elektroniskā tirdzniecība</KEYWORD><KEYWORD>Nekustamā īpašuma starpnieku telemātikas portāls</KEYWORD><KEYWORD>1. panta 5. punkta a) apakšpunkts</KEYWORD><KEYWORD>Nodokļu aplikšanas jomas izslēgšana</KEYWORD><KEYWORD>Noteikšana</KEYWORD><KEYWORD>Reģionālais tiesiskais regulējums par nodokli tūristu izmitināšanas uzņēmumiem</KEYWORD><KEYWORD>Tiesību norma, kurā starpniekam ir noteikts pienākums pēc rakstiska lūguma sniegt nodokļu administrācijai noteiktu informāciju par šo uzņēmumu darbību, lai identificētu šī nodokļa maksātāju</KEYWORD><KEYWORD>LESD 56. pants</KEYWORD><KEYWORD>Diskriminācijas neesamība</KEYWORD><KEYWORD>Ierobežojuma neesamība</KEYWORD></INDEX></INTERMEDIATE><JUDGMENT.INIT><P>Lietā C‑674/20</P><P>par lūgumu sniegt prejudiciālu nolēmumu atbilstoši LESD 267. pantam, ko <HT TYPE="ITALIC">Cour constitutionnelle</HT> (Konstitucionālā tiesa, Beļģija) iesniedza ar <DATE ISO="20201126">2020. gada 26. novembra</DATE> lēmumu un kas Tiesā reģistrēts <DATE ISO="20201210">2020. gada 10. decembrī</DATE>, tiesvedībā</P></JUDGMENT.INIT><PARTIES><PLAINTIFS><P><HT TYPE="BOLD"><HT TYPE="ITALIC">Airbnb Ireland</HT> <HT TYPE="ITALIC">UC</HT></HT></P></PLAINTIFS><AGAINST>pret</AGAINST><DEFENDANTS><P><HT TYPE="BOLD"><HT TYPE="ITALIC">Région de Bruxelles-Capitale,</HT></HT></P></DEFENDANTS></PARTIES><PREAMBLE><PREAMBLE.INIT><P>TIESA (otrā palāta)</P><P>šādā sastāvā: palātas priekšsēdētāja A. Prehala [<HT TYPE="ITALIC">A. Prechal</HT>], tiesneši J. Pasers [<HT TYPE="ITALIC">J. Passer</HT>], F. Biltšens [<HT TYPE="ITALIC">F. Biltgen</HT>], N. Vāls [<HT TYPE="ITALIC">N. Wahl</HT>] (referents) un L. Arasteja Saūna [<HT TYPE="ITALIC">L. Arastey Sahún</HT>],</P><P>ģenerāladvokāts: M. Špunars [<HT TYPE="ITALIC">M. Szpunar</HT>],</P><P>sekretārs: A. Kalots Eskobars [<HT TYPE="ITALIC">A. Calot Escobar</HT>],</P></PREAMBLE.INIT><GR.VISA><VISA>ņemot vērā rakstveida procesu,</VISA></GR.VISA><GR.CONSID><CONSID><P>ņemot vērā apsvērumus, ko sniedza:</P><LIST TYPE="NDASH"><ITEM><P><HT TYPE="ITALIC">Airbnb Ireland UC</HT> vārdā – <HT TYPE="ITALIC">D. Van Liedekerke</HT>, <HT TYPE="ITALIC">advocaat</HT>, kā arī <HT TYPE="ITALIC">A. Laes</HT> un <HT TYPE="ITALIC">M. Van Lierde</HT>, advokāti,</P></ITEM><ITEM><P><HT TYPE="ITALIC">Région de Bruxelles-Capitale</HT> [Briseles reģiona] vārdā – <HT TYPE="ITALIC">C. Molitor</HT>, advokāts,</P></ITEM><?PAGE NO="2"?><ITEM><P>Spānijas valdības vārdā – <HT TYPE="ITALIC">L</HT>. <HT TYPE="ITALIC">Aguilera Ruiz</HT>, pārstāvis,</P></ITEM><ITEM><P>Francijas valdības vārdā – <HT TYPE="ITALIC">N. Vincent</HT> un <HT TYPE="ITALIC">T. Stéhelin</HT>, pārstāvji,</P></ITEM><ITEM><P>Itālijas valdības vārdā – <HT TYPE="ITALIC">G</HT>. <HT TYPE="ITALIC">Palmieri</HT>, pārstāve, kurai palīdz <HT TYPE="ITALIC">R. Guizzi</HT>, <HT TYPE="ITALIC">avvocato dello Stato</HT>,</P></ITEM><ITEM><P>Nīderlandes valdības vārdā – <HT TYPE="ITALIC">M. K. Bulterman</HT> un <HT TYPE="ITALIC">J. M. Hoogveld</HT>, pārstāvji,</P></ITEM><ITEM><P>Austrijas valdības vārdā – <HT TYPE="ITALIC">J</HT>. <HT TYPE="ITALIC">Schmoll</HT>, pārstāve,</P></ITEM><ITEM><P>Polijas valdības vārdā – <HT TYPE="ITALIC">B. Majczyna</HT>, pārstāvis,</P></ITEM><ITEM><P>Eiropas Komisijas vārdā – <HT TYPE="ITALIC">W. Roels</HT>, <HT TYPE="ITALIC">S. Kalėda</HT> un <HT TYPE="ITALIC">P.‑J. Loewenthal</HT>, kā arī <HT TYPE="ITALIC">L. Armati</HT>, pārstāvji,</P></ITEM></LIST></CONSID></GR.CONSID><GR.VISA><VISA>ņemot vērā pēc ģenerāladvokāta uzklausīšanas pieņemto lēmumu izskatīt lietu bez ģenerāladvokāta secinājumiem,</VISA></GR.VISA><PREAMBLE.FINAL>pasludina šo spriedumu.</PREAMBLE.FINAL></PREAMBLE><CONTENTS.JUDGMENT><GR.SEQ LEVEL="1"><TITLE><TI><P><HT TYPE="BOLD">Spriedums</HT></P></TI></TITLE><NP.ECR IDENTIFIER="NP0001"><NO.P>1</NO.P><TXT>Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu ir par to, kā interpretēt Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2000/31/EK (<DATE ISO="20000608">2000. gada 8. jūnijs</DATE>) par dažiem informācijas sabiedrības pakalpojumu tiesiskiem aspektiem, jo īpaši elektronisko tirdzniecību, iekšējā tirgū (<QUOT.START CODE="201C" ID="QS0001" REF.END="QE0001"/>Direktīva par elektronisko tirdzniecību<QUOT.END REF.START="QS0001" CODE="201D" ID="QE0001"/>) (<REF.DOC.OJ COLL="L" NO.OJ="178" PAGE.FIRST="1" DATE.PUB="2000">OV 2000, L 178, 1. lpp.</REF.DOC.OJ>) 1. panta 5. punkta a) apakšpunktu un 15. panta 2. punktu un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2006/123/EK (<DATE ISO="20061212">2006. gada 12. decembris</DATE>) par pakalpojumiem iekšējā tirgū (<REF.DOC.OJ COLL="L" NO.OJ="376" PAGE.FIRST="36" DATE.PUB="2006">OV 2006, L 376, 36. lpp.</REF.DOC.OJ>) 1.–3. pantu, kā arī LESD 56. pantu.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0002"><NO.P>2</NO.P><TXT>Šis lūgums ir iesniegts saistībā ar <HT TYPE="ITALIC">Airbnb Ireland UC</HT> celto prasību atcelt Briseles reģiona <DATE ISO="20161223">2016. gada 23. decembra</DATE> rīkojuma par reģionālo nodokli tūristu izmitināšanas uzņēmumiem 12. pantu.</TXT></NP.ECR></GR.SEQ><GR.SEQ LEVEL="1"><TITLE><TI><P><HT TYPE="BOLD">Atbilstošās tiesību normas</HT></P></TI></TITLE><GR.SEQ LEVEL="2"><TITLE><TI><P><HT TYPE="BOLD"><HT TYPE="ITALIC">Savienības tiesības</HT></HT></P></TI></TITLE><GR.SEQ LEVEL="3"><TITLE><TI><P><HT TYPE="ITALIC">Direktīva 2000/31</HT></P></TI></TITLE><NP.ECR IDENTIFIER="NP0003"><NO.P>3</NO.P><TXT>Atbilstoši Direktīvas 2000/31 12. apsvērumam:</TXT><QUOT.S LEVEL="1"><CONSID><P><QUOT.START CODE="201C" ID="QS0002" REF.END="QE0002"/>Dažas darbības jāizslēdz no šīs direktīvas darbības jomas, balstoties uz to, ka brīvību piedāvāt pakalpojumus šajās jomās šajā stadijā nevar garantēt saskaņā ar Līgumu vai esošajiem sekundārajiem tiesību aktiem; šo darbību izslēgšana neierobežo dokumentus, kas var izrādīties nepieciešami pienācīgai iekšējā tirgus darbībai; aplikšana ar nodokļiem, jo īpaši pievienotās vērtības nodokli, ar ko apliek daudzus šajā direktīvā ietvertos pakalpojumus, ir jāizslēdz no šīs direktīvas sfēras.<QUOT.END REF.START="QS0002" CODE="201D" ID="QE0002"/></P></CONSID></QUOT.S></NP.ECR><?PAGE NO="3"?><NP.ECR IDENTIFIER="NP0004"><NO.P>4</NO.P><TXT>Šīs direktīvas 13. apsvērums ir formulēts šādi:</TXT><QUOT.S LEVEL="1"><CONSID><P><QUOT.START CODE="201C" ID="QS0003" REF.END="QE0003"/>Šīs direktīvas mērķis nav fiskālo saistību noteikumu izveidošana, kā arī tā neveic Kopienas dokumentu sastādīšanu attiecībā uz elektroniskās tirdzniecības fiskālajiem aspektiem.<QUOT.END REF.START="QS0003" CODE="201D" ID="QE0003"/></P></CONSID></QUOT.S></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0005"><NO.P>5</NO.P><TXT>Minētās direktīvas 21. apsvērumā ir noteikts:</TXT><QUOT.S LEVEL="1"><CONSID><P><QUOT.START CODE="201C" ID="QS0004" REF.END="QE0004"/>Koordinēto jomu darbības sfēra neierobežo turpmāko Kopienas saskaņošanu attiecībā uz informācijas sabiedrības pakalpojumiem un uz turpmākiem tiesību aktiem, ko pieņem valsts līmenī saskaņā ar Kopienas tiesībām; koordinētā joma ietver tikai prasības attiecībā uz tiešsaistes darbībām, tādām kā tiešsaistes informācija, tiešsaistes reklamēšana, tiešsaistes pirkšana, tiešsaistes līgumu slēgšana [..].<QUOT.END REF.START="QS0004" CODE="201D" ID="QE0004"/></P></CONSID></QUOT.S></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0006"><NO.P>6</NO.P><TXT>Direktīvas 2000/31 1. pantā <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0005" REF.END="QE0005"/>Mērķis un piemērošanas joma<QUOT.END REF.START="QS0005" CODE="201D" ID="QE0005"/> ir noteikts:</TXT><P><QUOT.S LEVEL="1"><PARAG IDENTIFIER="001.001"><NO.PARAG><QUOT.START CODE="201C" ID="QS0006" REF.END="QE0006"/>1.</NO.PARAG><ALINEA>Šī direktīva cenšas veicināt pienācīgu iekšējā tirgus darbību, nodrošinot brīvu informācijas sabiedrības pakalpojumu apriti starp dalībvalstīm.</ALINEA></PARAG><PARAG IDENTIFIER="001.002"><NO.PARAG>2.</NO.PARAG><ALINEA>Šī direktīva līdz līmenim, kas nepieciešams, lai sasniegtu 1. punktā minēto mērķi, saskaņo konkrētus valsts noteikumus par informācijas sabiedrības pakalpojumiem attiecībā uz iekšējo tirgu, pakalpojumu sniedzēju reģistrācijas vietu, komercziņojumiem, elektroniskajiem kontraktiem, starpnieku saistībām, rīcības kodeksiem, strīdu noregulējumu bez tiesas, sūdzību ierosināšanu tiesā un sadarbību starp dalībvalstīm.</ALINEA></PARAG><P>[..]</P><PARAG IDENTIFIER="001.005"><NO.PARAG>5.</NO.PARAG><ALINEA><P>Šī direktīva neattiecas uz:</P><LIST TYPE="alpha"><ITEM><NP><NO.P>a)</NO.P><TXT>nodokļu aplikšanas jomu;</TXT></NP></ITEM></LIST><P>[..].<QUOT.END REF.START="QS0006" CODE="201D" ID="QE0006"/></P></ALINEA></PARAG></QUOT.S></P></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0007"><NO.P>7</NO.P><TXT>Šīs direktīvas 3. panta 2. punktā ir noteikts:</TXT><P><QUOT.S LEVEL="1"><ALINEA><QUOT.START CODE="201C" ID="QS0007" REF.END="QE0007"/>Dalībvalstis koordinētajā jomā noteiktu iemeslu dēļ nedrīkst ierobežot brīvību piedāvāt informācijas sabiedrības pakalpojumus no citas dalībvalsts.<QUOT.END REF.START="QS0007" CODE="201D" ID="QE0007"/></ALINEA></QUOT.S></P></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0008"><NO.P>8</NO.P><TXT>Saskaņā ar minētās direktīvas 3. panta 4. punktu atkāpe no šī aizlieguma ir iespējama tikai sabiedriskās kārtības, sabiedrības veselības aizsardzības, sabiedrības drošības vai patērētāju aizsardzības apsvērumu dēļ, ja vien tā ir samērīga, ņemot vērā izvirzīto mērķi.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0009"><NO.P>9</NO.P><TXT>Šīs pašas direktīvas 15. panta 2. punkts ir formulēts šādi:</TXT><P><QUOT.S LEVEL="1"><ALINEA><QUOT.START CODE="201C" ID="QS0008" REF.END="QE0008"/>Dalībvalstis var paredzēt pienākumu informācijas sabiedrības pakalpojumu sniedzējiem nekavējoties informēt kompetentās valsts iestādes par iespējamām veiktajām nelegālajām darbībām vai informāciju, ko sniedz pakalpojumu sniedzēju pakalpojumu saņēmēji, vai pienākumu kompetentajām iestādēm pēc to pieprasījuma darīt zināmu informāciju, kas ļauj noteikt tos pakalpojumu saņēmējus, ar kuriem pakalpojumu sniedzējiem ir glabāšanas līgumi.<QUOT.END REF.START="QS0008" CODE="201D" ID="QE0008"/></ALINEA></QUOT.S></P></NP.ECR></GR.SEQ><?PAGE NO="4"?><GR.SEQ LEVEL="3"><TITLE><TI><P><HT TYPE="ITALIC">Direktīva 2006/123</HT></P></TI></TITLE><NP.ECR IDENTIFIER="NP0010"><NO.P>10</NO.P><TXT>Direktīvas 2006/123 1. pantā <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0009" REF.END="QE0009"/>Temats [Priekšmets]<QUOT.END REF.START="QS0009" CODE="201D" ID="QE0009"/> ir noteikts:</TXT><P><QUOT.S LEVEL="1"><PARAG IDENTIFIER="001.001"><NO.PARAG><QUOT.START CODE="201C" ID="QS0010" REF.END="QE0010"/>1.</NO.PARAG><ALINEA>Šajā direktīvā ir paredzēti vispārīgi noteikumi, lai atvieglinātu to, kā pakalpojumu sniedzēji īsteno brīvību veikt uzņēmējdarbību un pakalpojumu brīvu apriti, vienlaikus saglabājot augstu pakalpojumu kvalitātes līmeni.</ALINEA><ALINEA>[..]<QUOT.END REF.START="QS0010" CODE="201D" ID="QE0010"/></ALINEA></PARAG></QUOT.S></P></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0011"><NO.P>11</NO.P><TXT>Saskaņā ar šīs direktīvas 2. pantu <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0011" REF.END="QE0011"/>Piemērošanas joma<QUOT.END REF.START="QS0011" CODE="201D" ID="QE0011"/>:</TXT><P><QUOT.S LEVEL="1"><PARAG IDENTIFIER="002.001"><NO.PARAG><QUOT.START CODE="201C" ID="QS0012" REF.END="QE0012"/>1.</NO.PARAG><ALINEA>Šo direktīvu piemēro pakalpojumiem, ko sniedz pakalpojumu sniedzēji, kuri veic uzņēmējdarbību kādā dalībvalstī.</ALINEA></PARAG><P>[..]</P><PARAG IDENTIFIER="002.003"><NO.PARAG>3.</NO.PARAG><ALINEA>Šo direktīvu nepiemēro nodokļu jomai.<QUOT.END REF.START="QS0012" CODE="201D" ID="QE0012"/></ALINEA></PARAG></QUOT.S></P></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0012"><NO.P>12</NO.P><TXT>Šīs pašas direktīvas 3. pantā <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0013" REF.END="QE0013"/>Saistība ar citiem [Savienības] tiesību aktiem<QUOT.END REF.START="QS0013" CODE="201D" ID="QE0013"/> ir paredzēts:</TXT><P><QUOT.S LEVEL="1"><PARAG IDENTIFIER="003.001"><NO.PARAG><QUOT.START CODE="201C" ID="QS0014" REF.END="QE0014"/>1.</NO.PARAG><ALINEA>Ja šīs direktīvas noteikumi ir pretrunā ar kādiem noteikumiem citā [Savienības] tiesību aktā, ar kuru regulē īpašus aspektus piekļuvei kādai pakalpojumu darbībai vai tās veikšanai konkrētās nozarēs vai konkrētās profesijās, šā cita [Savienības] tiesību akta noteikumi prevalē, un tos piemēro attiecīgajās nozarēs vai profesijās. [..]</ALINEA></PARAG><P>[..]</P><PARAG IDENTIFIER="003.003"><NO.PARAG>3.</NO.PARAG><ALINEA>Dalībvalstis šīs direktīvas noteikumus piemēro saskaņā ar Līguma noteikumiem par tiesībām veikt uzņēmējdarbību un pakalpojumu brīvu apriti.<QUOT.END REF.START="QS0014" CODE="201D" ID="QE0014"/></ALINEA></PARAG></QUOT.S></P></NP.ECR></GR.SEQ></GR.SEQ><GR.SEQ LEVEL="2"><TITLE><TI><P><HT TYPE="BOLD"><HT TYPE="ITALIC">Beļģijas tiesības</HT></HT></P></TI></TITLE><NP.ECR IDENTIFIER="NP0013"><NO.P>13</NO.P><TXT>Ar Briseles reģiona <DATE ISO="20161223">2016. gada 23. decembra</DATE> rīkojumu par reģionālo nodokli tūristu izmitināšanas uzņēmumiem (<HT TYPE="ITALIC">Moniteur belge</HT>, 2017. gada 6. janvāris, 509. lpp.; turpmāk tekstā – <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0015" REF.END="QE0015"/><DATE ISO="20161223">2016. gada 23. decembra</DATE> rīkojums<QUOT.END REF.START="QS0015" CODE="201D" ID="QE0015"/>) ir ieviests vienotas likmes nodoklis par izmitināšanas vietā pavadīto nakti, ko maksā ikviens tūristu izmitināšanas uzņēmuma operators, tostarp par tūristu izmitināšanu mājās, ja tas tiek darīts par atlīdzību (turpmāk tekstā – <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0016" REF.END="QE0016"/>vienotas likmes tūrisma nodoklis<QUOT.END REF.START="QS0016" CODE="201D" ID="QE0016"/>).</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0014"><NO.P>14</NO.P><TXT>Saskaņā ar <DATE ISO="20161223">2016. gada 23. decembra</DATE> rīkojuma 2. panta 8. punktu starpnieks ir definēts kā <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0017" REF.END="QE0017"/>ikviena fiziska vai juridiska persona, kas par atlīdzību padara izmitināšanas vienību pieejamu tūrisma tirgū, lai nodrošinātu tūristu izmitināšanas uzņēmuma reklāmu vai piedāvātu pakalpojumus, kurus izmantojot, operatori un tūristi viens ar otru var tieši sazināties<QUOT.END REF.START="QS0017" CODE="201D" ID="QE0017"/>.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0015"><NO.P>15</NO.P><TXT>Saskaņā ar šī rīkojuma 3. pantu vienotas likmes tūrisma nodoklis tiek aprēķināts, pamatsummu par izmitināšanas vienību, kura izmitināšanai mājās ir samazināta, reizinot ar nakšu skaitu, ko tūristi ir pavadījuši šajā izmitināšanas vienībā.</TXT></NP.ECR><?PAGE NO="5"?><NP.ECR IDENTIFIER="NP0016"><NO.P>16</NO.P><TXT>No minētā rīkojuma 4. panta izriet, ka vienotas likmes tūrisma nodokli maksā tūristu izmitināšanas uzņēmuma operators vai, ja tas ir maksātnespējīgs vai nezināms, nekustamā īpašuma īpašnieks, un no šī paša rīkojuma 7. panta izriet, ka šī nodokļa maksātājam ir jāiesniedz nodokļu administrācijai ikmēneša deklarācija.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0017"><NO.P>17</NO.P><TXT><DATE ISO="20161223">2016. gada 23. decembra</DATE> rīkojuma 12. pantā ir paredzēts:</TXT><P><QUOT.S LEVEL="1"><ALINEA><QUOT.START CODE="201C" ID="QS0018" REF.END="QE0018"/>Briseles reģionā esošo tūristu izmitināšanas uzņēmumu starpniekiem, kas veic starpnieka lomu vai reklāmas darbības, pēc rakstiska pieprasījuma ir jāsniedz valdības izraudzītiem ierēdņiem informācija par tūristu izmitināšanas uzņēmuma operatoru un tā koordinātēm, kā arī par iepriekšējā gadā izmantoto nakšu un izmitināšanas vienību skaitu.</ALINEA><ALINEA>Starpniekam, kas neatbild uz iepriekšējā daļā minēto rakstisko informācijas pieprasījumu, var piemērot administratīvo sodu <FT TYPE="NUMBER">10000</FT> EUR.<QUOT.END REF.START="QS0018" CODE="201D" ID="QE0018"/></ALINEA></QUOT.S></P></NP.ECR></GR.SEQ></GR.SEQ><GR.SEQ LEVEL="1"><TITLE><TI><P><HT TYPE="BOLD">Pamatlieta un prejudiciālie jautājumi</HT></P></TI></TITLE><NP.ECR IDENTIFIER="NP0018"><NO.P>18</NO.P><TXT>Pēc <DATE ISO="20161223">2016. gada 23. decembra</DATE> rīkojuma stāšanās spēkā Briseles reģiona nodokļu administrācija 2017. gada 10. februārī nosūtīja <HT TYPE="ITALIC">Airbnb</HT> <HT TYPE="ITALIC">Ireland</HT> informācijas pieprasījumu par vienotas likmes tūrisma nodokļa maksātājiem, kas izmanto tā pakalpojumus (turpmāk tekstā – <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0019" REF.END="QE0019"/>pirmais informācijas pieprasījums<QUOT.END REF.START="QS0019" CODE="201D" ID="QE0019"/>).</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0019"><NO.P>19</NO.P><TXT><DATE ISO="20170331">2017. gada 31. martā</DATE> <HT TYPE="ITALIC">Airbnb</HT> <HT TYPE="ITALIC">Ireland</HT> iebilda pret šo pieprasījumu un piedāvāja to apspriest ar reģionālajām iestādēm. <DATE ISO="20170808">2017. gada 8. augustā</DATE> šī administrācija uzņēmumam nosūtīja jaunu, konkrētāku informācijas pieprasījumu par deviņiem tūristu izmitināšanas uzņēmumiem, kas atrodas Briseles reģionā (turpmāk tekstā – <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0020" REF.END="QE0020"/>otrais informācijas pieprasījums<QUOT.END REF.START="QS0020" CODE="201D" ID="QE0020"/>).</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0020"><NO.P>20</NO.P><TXT><DATE ISO="20170908">2017. gada 8. septembrī</DATE> <HT TYPE="ITALIC">Airbnb</HT> <HT TYPE="ITALIC">Ireland</HT> norādīja, ka tas uz to neatbildēs, līdz ar to <DATE ISO="20171110">2017. gada 10. novembrī</DATE> Briseles reģiona nodokļu administrācija uzņēmumam noteica deviņus naudas sodus – katru <FT TYPE="NUMBER">10000</FT> EUR.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0021"><NO.P>21</NO.P><TXT>Laikposmā starp pirmo un otro informācijas pieprasījumu – <DATE ISO="20170710">2017. gada 10. jūlijā</DATE> – <HT TYPE="ITALIC">Airbnb</HT> <HT TYPE="ITALIC">Ireland</HT> vērsās iesniedzējtiesā, proti, <HT TYPE="ITALIC">Cour constitutionnelle</HT> (Konstitucionālā tiesa, Beļģija), ar prasību atcelt <DATE ISO="20161223">2016. gada 23. decembra</DATE> rīkojuma 12. pantu.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0022"><NO.P>22</NO.P><TXT>Norādījusi, ka no parlamenta darba dokumentiem izriet, ka <DATE ISO="20161223">2016. gada 23. decembra</DATE> rīkojuma mērķis, ieviešot vienotas likmes tūrisma nodokli, bija likt tūrisma nozarei piedalīties tūrisma radīto finanšu izmaksu segšanā un saskaņot Briseles reģiona tūristu izmitināšanas uzņēmumu aplikšanu ar nodokļiem, iesniedzējtiesa precizēja, ka starpnieki, kāds ir arī <HT TYPE="ITALIC">Airbnb Ireland</HT>, nav ne minētā nodokļa maksātāji, ne arī tiem ir pienākums to iekasēt, savukārt šī rīkojuma 12. pantā tiem ir noteikts pienākums pēc nodokļu administrācijas rakstiska pieprasījuma sniegt informāciju, par kura neizpildi tiem tiek uzlikts administratīvs naudas sods <FT TYPE="NUMBER">10000</FT> EUR.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0023"><NO.P>23</NO.P><TXT>Norādot, ka saskaņā ar Tiesas judikatūru starpniecības pakalpojums, kura mērķis, izmantojot e‑platformu, ir par samaksu ļaut sazināties potenciālajiem īrniekiem un profesionāliem vai neprofesionāliem izīrētājiem, kas piedāvā īstermiņa izmitināšanas pakalpojumus, vienlaikus sniedzot arī zināmu skaitu pakalpojumu, kuri papildina starpniecības pakalpojumu, ir jākvalificē kā <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0021" REF.END="QE0021"/>informācijas sabiedrības pakalpojums<QUOT.END REF.START="QS0021" CODE="201D" ID="QE0021"/>, uz ko attiecas Direktīva 2000/31 (spriedums, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20191219">2019. gada 19. decembris</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Airbnb</HT> <HT TYPE="ITALIC">Ireland</HT></NAME.CASE>, <NO.CASE>C‑390/18</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2019:1112">EU:C:2019:1112</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0069">69.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>), iesniedzējtiesa – kura uzskata, ka <DATE ISO="20161223">2016. gada 23. decembra</DATE> rīkojumā paredzētie starpnieki<?PAGE NO="6"?> galvenokārt ir šāda starpniecības pakalpojuma sniedzēji, – vēlas noskaidrot, vai šajā lietā ir piemērojama minētā direktīva, ņemot vērā, ka šīs direktīvas 1. panta 5. punkta a) apakšpunktā ir paredzēts, ka tā neattiecas uz <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0022" REF.END="QE0022"/>nodokļu aplikšanas jomu<QUOT.END REF.START="QS0022" CODE="201D" ID="QE0022"/>.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0024"><NO.P>24</NO.P><TXT>Iesniedzējtiesa it īpaši vēlas noskaidrot, kā ir jāinterpretē šī frāze un kā šajā ziņā ir jākvalificē <DATE ISO="20161223">2016. gada 23. decembra</DATE> rīkojuma 12. pants. Šis pants ietilpst nodokļu tiesiskajā regulējumā, bet <HT TYPE="ITALIC">Airbnb</HT> <HT TYPE="ITALIC">Ireland</HT> tomēr apgalvo, ka Direktīvas 2000/31 1. panta 5. punkta a) apakšpunktā paredzētā izslēgšana, kas ir interpretējama šauri, šajā gadījumā nav piemērojama, līdz ar to minētā rīkojuma 12. pants ietilpst šīs direktīvas piemērošanas jomā. 12. pants, ņemot vērā tajā noteikto paziņošanas pienākumu, neatbilst Direktīvas 2000/31 3. panta 4. punktā paredzētajiem nosacījumiem, ar kādiem dalībvalstis drīkst veikt pasākumus, kas ierobežo informācijas sabiedrības pakalpojumu brīvu apriti.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0025"><NO.P>25</NO.P><TXT>Šādos apstākļos <HT TYPE="ITALIC">Cour constitutionnelle</HT> (Konstitucionālā tiesa) nolēma apturēt tiesvedību un uzdot Tiesai šādus prejudiciālus jautājumus:</TXT><QUOT.S LEVEL="1"><LIST TYPE="OTHER"><ITEM><NP><NO.P><QUOT.START CODE="201C" ID="QS0023" REF.END="QE0023"/>1)</NO.P><TXT>Vai Direktīvas [2000/31] 1. panta 5. punkta a) apakšpunkts ir jāinterpretē tādējādi, ka valsts tiesību akti, ar kuriem starpniecības pakalpojumu sniedzējiem, kuri, izmantodami elektronisko platformu, par atlīdzību ļauj sazināties potenciālajiem īrniekiem un profesionāliem vai neprofesionāliem izīrētājiem, lai piedāvātu īstermiņa izmitināšanas pakalpojumus, ir noteikts pienākums, kura neizpildes gadījumā piemēro administratīvo sodu, pēc nodokļu administrācijas rakstiska pieprasījuma sniegt <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0024" REF.END="QE0024"/>informāciju par operatoru un tūristu izmitināšanas uzņēmumu koordinātēm, kā arī par iepriekšējā gadā izmantoto nakšu skaitu un ekspluatēto vienību skaitu<QUOT.END REF.START="QS0024" CODE="201D" ID="QE0024"/>, lai identificētu personas, kurām jāmaksā reģionālais nodoklis par tūristu izmitināšanas uzņēmumiem, un to apliekamos ienākumus, ietilpst <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0025" REF.END="QE0025"/>nodokļu aplikšanas jomā<QUOT.END REF.START="QS0025" CODE="201D" ID="QE0025"/> un tāpēc ir jāuzskata par izslēgtiem no šīs direktīvas piemērošanas jomas?</TXT></NP></ITEM><ITEM><NP><NO.P>2)</NO.P><TXT>Apstiprinošas atbildes gadījumā uz pirmo jautājumu, vai Direktīvas [2006/123] 1.–3. pants ir jāinterpretē tādējādi, ka šī direktīva ir piemērojama tādiem valsts tiesību aktiem kā pirmajā prejudiciālajā jautājumā minētie? Attiecīgā gadījumā, vai [LESD] 56. pants ir jāinterpretē tādējādi, ka tas ir piemērojams šāda veida tiesību aktiem?</TXT></NP></ITEM><ITEM><NP><NO.P>3)</NO.P><TXT>Vai Direktīvas [2000/31] 15. panta 2. punkts ir jāinterpretē tādējādi, ka tas ir piemērojams pirmajā prejudiciālajā jautājumā aprakstītajiem valsts tiesību aktiem un ka ar to tiek atļauti šādi tiesību akti?<QUOT.END REF.START="QS0023" CODE="201D" ID="QE0023"/></TXT></NP></ITEM></LIST></QUOT.S></NP.ECR></GR.SEQ><GR.SEQ LEVEL="1"><TITLE><TI><P><HT TYPE="BOLD">Par prejudiciālajiem jautājumiem</HT></P></TI></TITLE><GR.SEQ LEVEL="2"><TITLE><TI><P><HT TYPE="BOLD"><HT TYPE="ITALIC">Par pirmo jautājumu</HT></HT></P></TI></TITLE><NP.ECR IDENTIFIER="NP0026"><NO.P>26</NO.P><TXT>Ar pirmo jautājumu iesniedzējtiesa būtībā vaicā, vai Direktīvas 2000/31 1. panta 5. punkta a) apakšpunkts ir jāinterpretē tādējādi, ka dalībvalsts nodokļu tiesiskā regulējuma norma, kurā starpniekiem attiecībā uz tūristu izmitināšanas uzņēmumiem, kas atrodas kādā šīs dalībvalsts reģionā un kuru labā tie veic starpnieka pienākumus vai reklāmas darbības, ir noteikts pienākums pēc nodokļu administrācijas rakstiska pieprasījuma sniegt tai informāciju par tūristu izmitināšanas uzņēmumu operatoru un tā koordinātēm, kā arī par iepriekšējā gadā izmantoto<?PAGE NO="7"?> nakšu un izmitināšanas vienību skaitu, pēc sava rakstura ir jāuzskata par nesaraujami saistītu ar tiesisko regulējumu, kurā tā ietilpst, un tādējādi tā ietilpst <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0026" REF.END="QE0026"/>nodokļu aplikšanas jomā<QUOT.END REF.START="QS0026" CODE="201D" ID="QE0026"/>, kas skaidri ir izslēgta no šīs direktīvas piemērošanas jomas.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0027"><NO.P>27</NO.P><TXT>Pirmkārt, ir jāatgādina, ka Direktīva 2000/31 ir pieņemta, pamatojoties it īpaši uz EKL 95. pantu, kura teksts ir pārņemts LESD 114. pantā, kura 2. punktā no tā piemērošanas jomas ir izslēgti <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0027" REF.END="QE0027"/>noteikumi par nodokļiem<QUOT.END REF.START="QS0027" CODE="201D" ID="QE0027"/>. <DATE ISO="20040429">2004. gada 29. aprīļa</DATE> spriedumā <REF.DOC.ECR><NAME.CASE>Komisija/Padome</NAME.CASE> (<NO.CASE>C‑338/01</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2004:253">EU:C:2004:253</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0063">63.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>) Tiesa norādīja, ka šī frāze attiecas ne tikai uz visām nodokļa aplikšanas jomām, nenošķirot attiecīgo nodokļu vai nodevu veidus, bet arī uz visiem šīs jomas aspektiem, neatkarīgi no tā, vai runa ir par materiālajām vai procesuālajām tiesību normām. Tā arī precizēja, ka jebkura veida nodokļu iekasēšanas kārtība nav nošķirama no nodokļu vai nodevu sistēmas, kurā tā ietilpst (spriedums, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20040429">2004. gada 29. aprīlis</DATE>, <NAME.CASE>Komisija/Padome</NAME.CASE>, <NO.CASE>C‑338/01</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2004:253">EU:C:2004:253</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0066">66.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>).</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0028"><NO.P>28</NO.P><TXT>Otrkārt, šī interpretācija izriet arī no šo noteikumu vietas Līgumos. LESD 114. panta 2. punkts faktiski ietilpst LESD VII sadaļas, kas attiecas uz <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0028" REF.END="QE0028"/>kopīgiem noteikumiem par konkurenci, nodokļiem un tiesību aktu tuvināšanu<QUOT.END REF.START="QS0028" CODE="201D" ID="QE0028"/>, 3. nodaļā <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0029" REF.END="QE0029"/>Tiesību aktu tuvināšana<QUOT.END REF.START="QS0029" CODE="201D" ID="QE0029"/>, kura seko 2. nodaļai <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0030" REF.END="QE0030"/>Noteikumi par nodokļiem<QUOT.END REF.START="QS0030" CODE="201D" ID="QE0030"/>. Tādējādi viss, kas ir saistīts ar minēto 3. nodaļu, proti, tiesību aktu tuvināšanu, neattiecas un nevar attiekties uz to, kas ietilpst minētajā 2. nodaļā, proti, noteikumiem par nodokļiem.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0029"><NO.P>29</NO.P><TXT>Treškārt, šāda pati argumentācija ir spēkā attiecībā uz atvasinātajām tiesībām, kas ir pieņemtas, pamatojoties uz EKL 95. pantu, pēc tam – uz LESD 114. pantu. Turklāt tas izriet no Direktīvas 2000/31 1. panta 5. punkta a) apakšpunktā izmantotā ietilpīgā termina, proti, <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0031" REF.END="QE0031"/>nodokļu aplikšanas joma<QUOT.END REF.START="QS0031" CODE="201D" ID="QE0031"/>, kas tādējādi ir interpretējams plaši, gramatiskās interpretācijas, kā to ir atzinusi Tiesa, piemēram, saistībā ar jēdzienu <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0032" REF.END="QE0032"/>pārvadājumu joma<QUOT.END REF.START="QS0032" CODE="201D" ID="QE0032"/>, kuram ir plašāks tvērums nekā jēdzienam <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0033" REF.END="QE0033"/>pārvadājumu pakalpojumi<QUOT.END REF.START="QS0033" CODE="201D" ID="QE0033"/> (spriedums, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20151015">2015. gada 15. oktobris</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Grupo</HT> <HT TYPE="ITALIC">Itevelesa</HT> u.c.</NAME.CASE>, <NO.CASE>C‑168/14</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2015:685">EU:C:2015:685</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0041">41.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>).</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0030"><NO.P>30</NO.P><TXT>Ceturtkārt, šos apsvērumus apstiprina Direktīvas 2000/31 12. un 13. apsvērums, kuros ir noteikts, ka no šīs direktīvas piemērošanas jomas ir izslēgta <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0034" REF.END="QE0034"/>aplikšana ar nodokļiem<QUOT.END REF.START="QS0034" CODE="201D" ID="QE0034"/> un ka minētās direktīvas <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0035" REF.END="QE0035"/>mērķis nav fiskālo saistību noteikumu izveidošana<QUOT.END REF.START="QS0035" CODE="201D" ID="QE0035"/>.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0031"><NO.P>31</NO.P><TXT>Šajā gadījumā ir skaidrs, ka tādi pakalpojumi kā <HT TYPE="ITALIC">Airbnb</HT> <HT TYPE="ITALIC">Ireland</HT> sniegtie ir informācijas sabiedrības pakalpojumi, uz kuriem attiecas Direktīva 2000/31, jo Tiesa šādi ir definējusi starpniecības pakalpojumu, kura mērķis, izmantojot elektronisko platformu, ir par atlīdzību ļaut sazināties potenciālajiem īrniekiem un profesionāliem vai neprofesionāliem izīrētājiem, kas piedāvā īstermiņa izmitināšanas pakalpojumus, vienlaikus sniedzot arī zināmu skaitu pakalpojumu, kuri papildina šo starpniecības pakalpojumu (spriedums, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20191219">2019. gada 19. decembris</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Airbnb</HT> <HT TYPE="ITALIC">Ireland</HT></NAME.CASE>, <NO.CASE>C‑390/18</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2019:1112">EU:C:2019:1112</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0049">49.</REF.NP.ECR> un <REF.NP.ECR REF="NP0069">69.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>).</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0032"><NO.P>32</NO.P><TXT>Tomēr, kā iesniedzējtiesa to ir norādījusi, šīs direktīvas piemērojamība pamatlietā ir atkarīga no nosacījuma, ka <DATE ISO="20161223">2016. gada 23. decembra</DATE> rīkojuma 12. pantu, kurā starpniekiem ir noteikts pienākums attiecībā uz Briseles reģionā esošiem tūristu izmitināšanas uzņēmumiem, kuros tie veic starpnieka pienākumus vai reklāmas darbības, pēc nodokļu administrācijas rakstiska pieprasījuma sniegt tai informāciju par tūristu izmitināšanas uzņēmuma operatoru un tā koordinātēm, kā arī par iepriekšējā gadā izmantoto nakšu un izmitināšanas vienību skaitu, nevar uzskatīt par tādu, kas attiecas uz <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0036" REF.END="QE0036"/>nodokļu aplikšanas jomu<QUOT.END REF.START="QS0036" CODE="201D" ID="QE0036"/>, jo pretējā gadījumā tas būtu ārpus Direktīvas 2000/31 piemērošanas jomas saskaņā ar pēdējās minētās 1. panta 5. punkta a) apakšpunktu.</TXT></NP.ECR><?PAGE NO="8"?><NP.ECR IDENTIFIER="NP0033"><NO.P>33</NO.P><TXT>Šajā ziņā ir jāuzsver – lai gan ir tiesa, ka <DATE ISO="20161223">2016. gada 23. decembra</DATE> rīkojuma 12. pants pats par sevi attiecas nevis uz vienotas likmes tūrisma nodokļa maksātājiem, bet uz personām, kam ir bijusi starpnieka loma tūristu izmitināšanas vietas apsaimniekošanā par atlīdzību, un ka tā priekšmets ir informācijas sniegšana Briseles reģiona administrācijai, pretējā gadījumā tiek uzlikts naudas sods, šajā ziņā tomēr ir jāsecina, ka, pirmkārt, administrācija, kas ir šīs informācijas adresāte, ir nodokļu administrācija, otrkārt, kā to uzsver pati iesniedzējtiesa, šis pants ietilpst nodokļu tiesiskajā regulējumā, proti, <DATE ISO="20161223">2016. gada 23. decembra</DATE> rīkojumā, un, treškārt, informācija, kuru šajā tiesību normā ir paredzēts nosūtīt, pēc savas būtības ir nesaraujami saistīta ar minēto tiesisko regulējumu, jo tikai tā var atklāt faktisko minētā nodokļa maksātāju, šī nodokļa bāzi, proti, izmitināšanas mājās vietu, izmitināšanas vienību skaitu, kā arī nakšu skaitu un tādējādi tā apmēru.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0034"><NO.P>34</NO.P><TXT>Tādējādi uz pirmo jautājumu ir jāatbild, ka dalībvalsts nodokļu tiesiskā regulējuma noteikums, kurā starpniekiem attiecībā uz tūristu izmitināšanas uzņēmumiem, kas atrodas kādā šīs dalībvalsts reģionā un kuros tie veic starpnieka pienākumus vai reklāmas darbības, ir noteikts pienākums pēc reģionālās nodokļu administrācijas rakstiska pieprasījuma sniegt tai informāciju par tūristu izmitināšanas uzņēmuma operatoru un tā koordinātēm, kā arī par iepriekšējā gadā izmantoto nakšu un izmitināšanas vienību skaitu, pēc savas būtības ir jāuzskata par nesaraujami saistītu ar tiesisko regulējumu, kurā tas ietilpst, un tādējādi tas ietilpst <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0037" REF.END="QE0037"/>nodokļa aplikšanas jomā<QUOT.END REF.START="QS0037" CODE="201D" ID="QE0037"/>, kas ir skaidri izslēgta no Direktīvas 2000/31 piemērošanas jomas.</TXT></NP.ECR></GR.SEQ><GR.SEQ LEVEL="2"><TITLE><TI><P><HT TYPE="BOLD"><HT TYPE="ITALIC">Par otro jautājumu</HT></HT></P></TI></TITLE><GR.SEQ LEVEL="3"><TITLE><TI><P><HT TYPE="ITALIC">Par pieņemamību</HT></P></TI></TITLE><NP.ECR IDENTIFIER="NP0035"><NO.P>35</NO.P><TXT>Itālijas un Austrijas valdības uzskata, ka otrais jautājums ir nepieņemams, jo iesniedzējtiesa nav sniegusi precizējumus, kas Tiesas Reglamenta 94. panta c) punktā ir prasīti, lai pamatotu atsaukšanos uz Direktīvas 2006/123 1.–3. pantu, kā arī LESD 56. pantu, un nav precizējusi, kādus secinājumus strīda atrisināšanai pamatlietā tā ir paredzējusi izdarīt no lūgtās šo tiesību normu interpretācijas. Tādējādi nepieciešamība uzdot šo jautājumu neizriet no iesniedzējtiesas nolēmuma.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0036"><NO.P>36</NO.P><TXT>Jākonstatē, ka otrais jautājums ir sadalīts divās daļās, no kurām pirmās mērķis ir noskaidrot, vai Direktīvas 2006/123 1.–3. pants pieļauj tādu valsts tiesisko regulējumu, kāds ir aplūkots pamatlietā, un otrā attiecas uz šāda tiesiskā regulējuma saderību ar LESD 56. pantu.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0037"><NO.P>37</NO.P><TXT>Runājot par otrā jautājuma pirmo daļu, ir skaidrs, ka iesniedzējtiesa nav sniegusi nekādas norādes, lai pamatotu to, ka ir minēts Direktīvas 2006/123 1.–3. pants, līdz ar to Tiesai nav zināmi ne iemesli, kas lika šai tiesai lūgt šo tiesību normu interpretāciju, ne saikne, kādu tā ir izveidojusi starp pēdējām minētajām un <DATE ISO="20161223">2016. gada 23. decembra</DATE> rīkojuma 12. pantu pretēji Reglamenta 94. panta c) punktā noteiktajām prasībām (šajā nozīmē skat. rīkojumu, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20200630">2020. gada 30. jūnijs</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Airbnb Ireland</HT> un <HT TYPE="ITALIC">Airbnb Payments UK</HT></NAME.CASE>, <NO.CASE>C‑723/19</NO.CASE>, nav publicēts, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2020:509">EU:C:2020:509</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0029">29.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>). Tādējādi otrā prejudiciālā jautājuma pirmā daļa ir nepieņemama.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0038"><NO.P>38</NO.P><TXT>Savukārt, runājot par otrā jautājuma otro daļu, lūguma sniegt prejudiciālu nolēmumu daļā, kurā iesniedzējtiesa ir rezumējusi visus <HT TYPE="ITALIC">Airbnb</HT> <HT TYPE="ITALIC">Ireland</HT> izvirzītos pamatus, vairākkārt ir minēts LESD 56. pants. Līdz ar to Tiesa spēj noteikt skaidru saikni, kādu šī tiesa pamatlietas konkrētajos apstākļos ir izveidojusi starp šo tiesību normu un <DATE ISO="20161223">2016. gada 23. decembra</DATE> rīkojuma 12. pantu. Tādējādi otrā jautājuma otrā daļa ir jāuzskata par pieņemamu un uz to ir jāatbild pēc būtības.</TXT></NP.ECR></GR.SEQ><?PAGE NO="9"?><GR.SEQ LEVEL="3"><TITLE><TI><P><HT TYPE="ITALIC">Par lietas būtību</HT></P></TI></TITLE><NP.ECR IDENTIFIER="NP0039"><NO.P>39</NO.P><TXT>Ar otrā jautājuma otro daļu iesniedzējtiesa būtībā vaicā, vai tāds tiesiskais regulējums kā pamatlietā aplūkotais, kurā nekustamā īpašuma starpniecības pakalpojumu sniedzējiem ir noteikts pienākums, neatkarīgi no to uzņēmējdarbības veikšanas vietas un no veida, kādā tie iesaistās, attiecībā uz tūristu izmitināšanas uzņēmumiem, kas atrodas kādā attiecīgās dalībvalsts reģionā un kuros tie veic starpnieka pienākumus vai reklāmas darbības, pēc reģionālās nodokļu administrācijas pieprasījuma sniegt tai informāciju par tūristu izmitināšanas uzņēmumu operatoru un tā koordinātēm, kā arī par iepriekšējā gadā izmantoto nakšu un izmitināšanas vienību skaitu, nav pretrunā LESD 56. pantā paredzētajam aizliegumam.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0040"><NO.P>40</NO.P><TXT>Vispirms ir jāuzsver, ka ar <DATE ISO="20161223">2016. gada 23. decembra</DATE> rīkojuma 12. pantu pienākums atbildēt uz nodokļu iestāžu informācijas pieprasījumu ir ieviests attiecībā uz visiem starpniekiem, kuru darbība ir saistīta ar tūristu izmitināšanas uzņēmumiem Briseles reģionā, neatkarīgi no šo starpnieku uzņēmējdarbības veikšanas vietas un tādējādi neatkarīgi no dalībvalsts, kurā tie reģistrēti, turklāt nav nozīmes arī veidam, kādā šie saimnieciskās darbības veicēji iesaistās – digitāli vai atbilstoši citām saziņas metodēm.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0041"><NO.P>41</NO.P><TXT>Tādējādi šāds tiesiskais regulējums nav diskriminējošs un kā tāds neattiecas uz starpniecības pakalpojumu sniegšanas nosacījumiem, bet tikai nosaka pakalpojumu sniedzējiem pienākumu pēc pakalpojuma sniegšanas saglabāt par to ziņas, lai no attiecīgajiem īpašniekiem varētu precīzi iekasēt nodokļus, kas ir saistīti ar attiecīgo īpašumu izīrēšanu.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0042"><NO.P>42</NO.P><TXT>Šajā ziņā no pastāvīgās judikatūras izriet, ka valsts tiesību akti, kas ir piemērojami visiem saimnieciskās darbības subjektiem, kuri veic darbību valsts teritorijā, kuru mērķis nav regulēt kārtību, kādā attiecīgie uzņēmumi sniedz pakalpojumus, un kuru ierobežojošā iedarbība, ko tie varētu radīt pakalpojumu sniegšanas brīvībai, ir ārkārtīgi nejauša un ļoti netieša, lai tajos noteikto pienākumu varētu uzskatīt par tādu, kas varētu būt šķērslis šai brīvībai, nav pretrunā LESD 56. pantā noteiktajam aizliegumam (spriedums, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20140508">2014. gada 8. maijs</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Pelckmans</HT> <HT TYPE="ITALIC">Turnhout</HT></NAME.CASE>, <NO.CASE>C‑483/12</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2014:304">EU:C:2014:304</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0025">25.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR> un tajā minētā judikatūra).</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0043"><NO.P>43</NO.P><TXT>Teorētiski atzīstot šo nediskriminējošo raksturu, <HT TYPE="ITALIC">Airbnb</HT> <HT TYPE="ITALIC">Ireland</HT> tomēr uzskata, ka praksē <DATE ISO="20161223">2016. gada 23. decembra</DATE> rīkojuma 12. pants īpaši ietekmē tādus starpniecības pakalpojumus, kādus tas sniedz.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0044"><NO.P>44</NO.P><TXT>Protams, tehnoloģiju attīstība, kā arī pašreizējā nekustamā īpašuma starpniecības pakalpojumu tirgus struktūra liek konstatēt, ka starpnieki, kas sniedz pakalpojumus, izmantojot telemātikas portālu, atbilstoši tādam tiesiskajam regulējumam kā pamatlietā aplūkotais, spēj izpildīt tādu pienākumu nodot informāciju nodokļu administrācijai, kas ir biežāks un plašāks nekā tas, kāds ir noteikts citiem starpniekiem. Tomēr šis plašākais pienākums tikai atspoguļo lielāku skaitu darījumu, ko veic minētie starpnieki, un attiecīgo to tirgus daļu. Tādējādi no tā neizriet nekāda diskriminācija.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0045"><NO.P>45</NO.P><TXT>Vēl ir jānorāda, ka nodokļu saistības pašu to rakstura dēļ pakalpojumu sniedzējiem rada papildu izdevumus.</TXT></NP.ECR><?PAGE NO="10"?><NP.ECR IDENTIFIER="NP0046"><NO.P>46</NO.P><TXT>Tiesai ir bijusi iespēja uzsvērt, ka LESD 56. pants neattiecas uz pasākumiem, kas tikai rada papildu izdevumus attiecīgā pakalpojuma sniegšanai un kas vienādi ietekmē pakalpojumu sniegšanu starp dalībvalstīm un vienas dalībvalsts iekšienē (skat. spriedumu, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20181122">2018. gada 22. novembris</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Vorarlberger Landes- und Hypothekenbank</HT></NAME.CASE>, <NO.CASE>C‑625/17</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2018:939">EU:C:2018:939</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0032">32.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR> un tajā minētā judikatūra).</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0047"><NO.P>47</NO.P><TXT>Visbeidzot, pat ja visiem starpniekiem noteiktais pienākums sniegt informāciju nodokļu administrācijai, ja tā to pieprasa, par tūristu izmitināšanas uzņēmumu operatoru un tā koordinātēm, kā arī par iepriekšējā gadā izmantoto nakšu un izmitināšanas vienību skaitu var radīt papildu izmaksas, kas it īpaši ir saistītas ar attiecīgo datu meklēšanu un glabāšanu, jānorāda, ka it īpaši digitāli sniegtu starpniecības pakalpojumu gadījumā tādi starpnieki kā <HT TYPE="ITALIC">Airbnb</HT> <HT TYPE="ITALIC">Ireland</HT> attiecīgos datus saglabā, līdz ar to papildu izmaksas, kuras šis pienākums rada šiem starpniekiem, ir nelielas.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0048"><NO.P>48</NO.P><TXT>Šajā ziņā pietiek atsaukties uz <HT TYPE="ITALIC">Airbnb</HT> <HT TYPE="ITALIC">Ireland</HT> paziņojumiem lietā, kurā ir taisīts <DATE ISO="20191219">2019. gada 19. decembra</DATE> spriedums <REF.DOC.ECR><NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Airbnb</HT> <HT TYPE="ITALIC">Ireland</HT></NAME.CASE> (<NO.CASE>C‑390/18</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2019:1112">EU:C:2019:1112</NO.ECLI></REF.DOC.ECR>), saskaņā ar kuriem tas norādīja, ka <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0038" REF.END="QE0038"/>sistēmu izīrētāju un īrnieku atsauksmēm, kas ir pieejama nākamajiem izīrētājiem un īrniekiem<QUOT.END REF.START="QS0038" CODE="201D" ID="QE0038"/>, piedāvā kā pakalpojumu, kas mehāniski nozīmē ar to saistīto datu saglabāšanu.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0049"><NO.P>49</NO.P><TXT>Tādējādi uz otrā jautājuma otro daļu ir jāatbild, ka tāds tiesiskais regulējums kā pamatlietā aplūkotais, kurā nekustamā īpašuma starpnieku pakalpojumu sniedzējiem, neatkarīgi no to uzņēmējdarbības veikšanas vietas un no veida, kādā tie iesaistās, attiecībā uz tūristu izmitināšanas uzņēmumiem, kas atrodas kādā attiecīgās dalībvalsts reģionā un kuros tie veic starpnieka pienākumus vai reklāmas darbības, ir noteikts pienākums pēc reģionālās nodokļu administrācijas rakstiska pieprasījuma sniegt tai informāciju par tūristu izmitināšanas uzņēmumu operatoru un tā koordinātēm, kā arī par iepriekšējā gadā izmantoto nakšu un izmitināšanas vienību skaitu, nav pretrunā LESD 56. pantā noteiktajam aizliegumam.</TXT></NP.ECR></GR.SEQ></GR.SEQ><GR.SEQ LEVEL="2"><TITLE><TI><P><HT TYPE="BOLD"><HT TYPE="ITALIC">Par trešo jautājumu</HT></HT></P></TI></TITLE><NP.ECR IDENTIFIER="NP0050"><NO.P>50</NO.P><TXT>Trešais prejudiciālais jautājums attiecas uz Direktīvas 2000/31 15. panta 2. punkta interpretāciju un ir balstīts uz pieņēmumu, ka minētā direktīva pamatlietā ir piemērojama. No atbildes, kas ir sniegta uz pirmo jautājumu, izriet, ka tas tā nav. Līdz ar to uz trešo jautājumu nav jāatbild.</TXT></NP.ECR></GR.SEQ></GR.SEQ><GR.SEQ LEVEL="1"><TITLE><TI><P><HT TYPE="BOLD">Par tiesāšanās izdevumiem</HT></P></TI></TITLE><NP.ECR IDENTIFIER="NP0051"><NO.P>51</NO.P><TXT>Attiecībā uz pamatlietas pusēm šī tiesvedība ir stadija procesā, kuru izskata iesniedzējtiesa, un tā lemj par tiesāšanās izdevumiem. Izdevumi, kas radušies, iesniedzot apsvērumus Tiesai, un kas nav minēto pušu izdevumi, nav atlīdzināmi.</TXT></NP.ECR></GR.SEQ><JURISDICTION><INTRO>Ar šādu pamatojumu Tiesa (otrā palāta) nospriež:</INTRO><LIST TYPE="ARAB"><ITEM><NP><NO.P><HT TYPE="BOLD">1)</HT></NO.P><TXT><HT TYPE="BOLD">Dalībvalsts nodokļu tiesiskā regulējuma noteikums, kurā starpniekiem attiecībā uz tūristu izmitināšanas uzņēmumiem, kas atrodas kādā šīs dalībvalsts reģionā un kuros tie veic starpnieka pienākumus vai reklāmas darbības, ir noteikts pienākums pēc reģionālās nodokļu administrācijas rakstiska pieprasījuma sniegt tai informāciju par tūristu izmitināšanas uzņēmuma operatoru un tā koordinātēm, kā arī par iepriekšējā gadā izmantoto nakšu un izmitināšanas vienību skaitu, pēc savas būtības ir jāuzskata par nesaraujami saistītu ar tiesisko regulējumu, kurā tas ietverts, un tādējādi tas ietilpst<?PAGE NO="11"?> <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0039" REF.END="QE0039"/>nodokļa aplikšanas jomā<QUOT.END REF.START="QS0039" CODE="201D" ID="QE0039"/>, kas ir skaidri izslēgta no Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2000/31/EK (<DATE ISO="20000608">2000. gada 8. jūnijs</DATE>) par dažiem informācijas sabiedrības pakalpojumu tiesiskiem aspektiem, jo īpaši elektronisko tirdzniecību, iekšējā tirgū (<QUOT.START CODE="201C" ID="QS0040" REF.END="QE0040"/>Direktīva par elektronisko tirdzniecību<QUOT.END REF.START="QS0040" CODE="201D" ID="QE0040"/>) piemērošanas jomas.</HT></TXT></NP></ITEM><ITEM><NP><NO.P><HT TYPE="BOLD">2)</HT></NO.P><TXT><HT TYPE="BOLD">Tiesiskais regulējums, kurā nekustamā īpašuma starpnieku pakalpojumu sniedzējiem, neatkarīgi no to uzņēmējdarbības veikšanas vietas un no veida, kādā tie iesaistās, attiecībā uz tūristu izmitināšanas uzņēmumiem, kas atrodas kādā attiecīgās dalībvalsts reģionā un kuros tie veic starpnieka pienākumus vai reklāmas darbības, ir noteikts pienākums pēc reģionālās nodokļu administrācijas rakstiska pieprasījuma sniegt tai informāciju par tūristu izmitināšanas uzņēmumu operatoru un tā koordinātēm, kā arī par iepriekšējā gadā izmantoto nakšu un izmitināšanas vienību skaitu, nav pretrunā LESD 56. pantā noteiktajam aizliegumam.</HT></TXT></NP></ITEM></LIST></JURISDICTION></CONTENTS.JUDGMENT><SIGNATURE.CASE><SIGNATORY><P>[Paraksti]</P></SIGNATORY></SIGNATURE.CASE></JUDGMENT>