<?xml version="1.0" encoding="UTF-8"?><CONCLUSION NNC="YES" xmlns:fmx="http://opoce" xmlns:xsi="http://www.w3.org/2001/XMLSchema-instance" xsi:noNamespaceSchemaLocation="http://formex.publications.europa.eu/schema/formex-05.55-20141201.xd"><BIB.CONCLUSION><REF.CASE FILE="n.a."><NO.CASE>C‑626/11 P</NO.CASE></REF.CASE><NO.CELEX>62011CC0626</NO.CELEX><NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2013:209">EU:C:2013:209</NO.ECLI><NO.SEQ>0001</NO.SEQ><PAGE.FIRST.ECR>1</PAGE.FIRST.ECR><PAGE.SEQ>1</PAGE.SEQ><PAGE.LAST.ECR>14</PAGE.LAST.ECR><PAGE.TOTAL>14</PAGE.TOTAL></BIB.CONCLUSION><CURR.TITLE><PAGE.HEADER><P><HT TYPE="ITALIC">P. CRUZ VILLALÓN</HT> SECINĀJUMI – LIETAS C‑625/11 P UN C‑626/11 P</P><P><HT TYPE="ITALIC">PPG</HT> UN <HT TYPE="ITALIC">SNF</HT>/<HT TYPE="ITALIC">ECHA</HT></P></PAGE.HEADER></CURR.TITLE><TITLE><TI><P><HT TYPE="UC">ģenerāladvokāta</HT></P><P><HT TYPE="UC">Pedro Krusa Viljalona</HT></P><P>[<HT TYPE="ITALIC"><HT TYPE="UC">Pedro Cruz Villalón</HT></HT>]</P><P><HT TYPE="UC">secinājumi,</HT></P><P>sniegti <DATE ISO="20130321">2013. gada 21. martā</DATE><NOTE NUMBERING="ARAB" TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0001"><P>Oriģinālvaloda – franču.</P></NOTE></P></TI><STI><P><HT TYPE="BOLD">Lietas C‑625/11 P un C‑626/11 P</HT></P><P><HT TYPE="BOLD">Polyelectrolyte Producers Group GEIE (PPG),</HT></P><P><HT TYPE="BOLD">SNF SAS</HT></P><P><HT TYPE="BOLD">pret</HT></P><P><HT TYPE="BOLD">Eiropas Ķīmisko vielu aģentūru (<HT TYPE="ITALIC">ECHA</HT></HT>)</P></STI></TITLE><INDEX><KEYWORD>Apelācija</KEYWORD><KEYWORD>Prasība atcelt tiesību aktu</KEYWORD><KEYWORD>Pieņemamība</KEYWORD><KEYWORD>Priekšlaicīgi celta prasība</KEYWORD><KEYWORD>Novēloti celta prasība</KEYWORD><KEYWORD>Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 47. pants</KEYWORD><KEYWORD>Tiesības uz efektīvu tiesību aizsardzību tiesā</KEYWORD><KEYWORD>Eiropas Ķīmisko vielu aģentūra (ECHA)</KEYWORD><KEYWORD>Regula (EK) Nr. 1907/2006</KEYWORD><KEYWORD>57. un 59. pants</KEYWORD><KEYWORD>Licencējamās vielas</KEYWORD><KEYWORD>Akrilamīda noteikšana par ļoti bīstamu vielu</KEYWORD><KEYWORD>Iekļaušana kandidātvielu sarakstā</KEYWORD><KEYWORD>Saraksta publicēšana ECHA interneta vietnē</KEYWORD><KEYWORD>Termiņi prasību celšanai</KEYWORD><KEYWORD><QUOT.START CODE="201C" ID="QS0001" REF.END="QE0001"/>Dies a quo<QUOT.END REF.START="QS0001" CODE="201D" ID="QE0001"/></KEYWORD><KEYWORD>Vispārējās tiesas Reglamenta 102. panta 1. punkts</KEYWORD><KEYWORD>Termiņa izbeigšanās</KEYWORD></INDEX><CONTENTS.CONCLUSION><NP><NO.P>1.</NO.P><TXT>Izmantojot šīs apelācijas sūdzības, kas iesniegtas šajās abās lietās un kuras šajos secinājumos tiek izskatītas kopā, Tiesai ir lūgts izskatīt pavisam īpašu situāciju. Abu prasību atcelt tiesību aktu, ko iesnieguši vieni un tie paši dalībnieki par vienu un to pašu Eiropas ķīmisko vielu aģentūras (<HT TYPE="ITALIC">ECHA</HT>) lēmumu, ar kuru kāda viela, konkrētajā gadījumā – akrilamīds, tikusi noteikta par vielu, kas rada ļoti lielas bažas, dēļ Eiropas Savienības Vispārējai tiesai patiešām nācās pieņemt divus rīkojumus par nepieņemamību, proti, Vispārējās tiesas <DATE ISO="20110921">2011. gada 21. septembra</DATE> rīkojumus lietā T‑1/10 <HT TYPE="ITALIC">PPG</HT> un <HT TYPE="ITALIC">SNF</HT>/<HT TYPE="ITALIC">ECHA</HT> (turpmāk tekstā – <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0002" REF.END="QE0002"/>lietā T‑1/10 pārsūdzētais rīkojums<QUOT.END REF.START="QS0002" CODE="201D" ID="QE0002"/>), kā arī lietā T‑268/10 <HT TYPE="ITALIC">PPG</HT> un <HT TYPE="ITALIC">SNF</HT>/<HT TYPE="ITALIC">ECHA</HT> (turpmāk tekstā – <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0003" REF.END="QE0003"/>lietā T‑268/10 pārsūdzētais rīkojums<QUOT.END REF.START="QS0003" CODE="201D" ID="QE0003"/>) (turpmāk tekstā abi kopā – <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0004" REF.END="QE0004"/>pārsūdzētie rīkojumi<QUOT.END REF.START="QS0004" CODE="201D" ID="QE0004"/>), ar pirmo no kuriem viena no prasībām tika noraidīta kā priekšlaicīga, bet ar otro otra prasība – kā novēlota.</TXT></NP><NP><NO.P>2.</NO.P><TXT>Abās atsevišķajās apelācijas sūdzībās prasītājas abās tiesvedībās Vispārējā tiesā, apgalvojot, it īpaši, ka ir pārkāptas viņu tiesības uz efektīvu tiesību aizsardzību tiesā, lūdz Tiesu atcelt minētos rīkojumus, uzskatot, ka gan pirmās prasības priekšlaicīgās celšanas, gan otrās prasības novēlotās celšanas konstatējums ir kļūda tiesību piemērošanā.</TXT></NP><NP><NO.P>3.</NO.P><TXT>Attiecīgajā tiesiskajā regulējumā šajās abās lietās, proti, Regulas (EK) Nr. 1907/2006<NOTE NUMBERING="ARAB" TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0002"><P>Eiropas Parlamenta un Padomes <DATE ISO="20061218">2006. gada 18. decembra</DATE> Regula (EK) Nr. 1907/2006, kas attiecas uz ķimikāliju reģistrēšanu, vērtēšanu, licencēšanu un ierobežošanu (<HT TYPE="ITALIC">REACH</HT>) un ar kuru izveido Eiropas Ķimikāliju aģentūru, groza Direktīvu 1999/45/EK un atceļ Padomes Regulu (EEK) Nr. 793/93 un Komisijas Regulu (EK) Nr. 1488/94, kā arī Padomes Direktīvu 76/769/EEK un Komisijas Direktīvu 91/155/EEK, Direktīvu 93/67/EEK, Direktīvu 93/105/EK un Direktīvu 2000/21/EK (<REF.DOC.OJ COLL="L" NO.OJ="396" PAGE.FIRST="1" DATE.PUB="2006">OV L 396, 1. lpp.</REF.DOC.OJ>).</P></NOTE> 59. panta 10. punktā konkrēti ir paredzēts, ka minētais <HT TYPE="ITALIC">ECHA</HT> lēmums ir publicēts <HT TYPE="ITALIC">ECHA</HT> interneta vietnē.</TXT></NP><?PAGE NO="2"?><NP><NO.P>4.</NO.P><TXT>Tālab Tiesai, pirmkārt, vispirms un pirmo reizi, lai noteiktu, vai pieņemtie akti saistībā ar šo lēmumu pieņemšanas procesu ir akti, par kuriem LESD 263. panta izpratnē ieinteresētie uzņēmēji var celt prasību, ir jāizskata viens no lēmumu pieņemšanas procesiem, kas ieviests ar Regulu Nr. 1907/2006. Tiesai pēc tam būs arī jāizskata, vai LESD 263. pants liedz – kā Vispārējā tiesa nolēma lietā T‑1/10 – prasītājam celt prasību par tāda tiesību akta atcelšanu, kas pieņemts minētā lēmumu pieņemšanas procesa rezultātā un publicēts internetā, tiklīdz viņš uzzina par minēto tiesību aktu un tātad pat pirms attiecībā uz šo tiesību aktu ir uzsākti Regulā Nr. 1907/2006 paredzētie publicēšanas pasākumi.</TXT></NP><NP><NO.P>5.</NO.P><TXT>Otrkārt, Tiesa būs lūgta spriest (arī pirmo reizi) par tādas prasības celšanas termiņa aprēķināšanas kārtību, kas celta par aktu, kurš publicēts tikai internetā vai, precīzāk, kurš ir nevis publikācija, bet gan tikai publicēšanas pasākums tīmeklī. Precīzāk, tai būs jāatbild uz jautājumu, vai Vispārējās tiesas Reglamenta 102. panta 1. punktu, kurā paredzēts, ka termiņu tiesvedības uzsākšanai par iestādes pieņemtu aktu, kas publicēts Eiropas Savienības <HT TYPE="ITALIC">Oficiālajā Vēstnesī</HT>, skaita no 14. dienas beigām pēc šī akta publicēšanas dienas, var attiecināt arī uz tiesību aktu publicēšanu tīmeklī.</TXT></NP><GR.SEQ LEVEL="1"><TITLE><TI><NP><NO.P><HT TYPE="BOLD">I –</HT></NO.P><TXT><HT TYPE="BOLD">Tiesvedības Vispārējā tiesā un pārsūdzētie rīkojumi</HT></TXT></NP></TI></TITLE><GR.SEQ LEVEL="2"><TITLE><TI><NP><NO.P>A –</NO.P><TXT><HT TYPE="ITALIC">Abu Vispārējā tiesā celto prasību priekšvēsture</HT></TXT></NP></TI></TITLE><NP><NO.P>6.</NO.P><TXT>Abām prasībām atcelt tiesību aktu, kas ir apelācijas sūdzību priekšmets, ir kopīga izcelsme, kas ir saistīta ar lēmumu, ar kuru <HT TYPE="ITALIC">ECHA</HT>, piemērojot Regulas Nr. 1907/2006 59. pantu, akrilamīdu kā vielu, kas tiek uzskatīta par ļoti bīstamu vielu, iekļāva to identificēto vielu sarakstā, kas ar laiku tiks iekļautas Regulas Nr. 1907/2006 XIV pielikumā<NOTE NUMBERING="ARAB" TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0003"><P>Turpmāk tekstā – <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0005" REF.END="QE0005"/>kandidātvielu saraksts<QUOT.END REF.START="QS0005" CODE="201D" ID="QE0005"/>.</P></NOTE>.</TXT></NP><NP><NO.P>7.</NO.P><TXT>No pārsūdzētajiem rīkojumiem izriet, ka <HT TYPE="ITALIC">Polyelectrolyte Producers Group GEIE</HT> ir grupa, kas pārstāv polielektrolītu, poliakrilamīdu un/vai citu polimēru, kuru sastāvā ir akrilamīds, ražotājsabiedrības un/vai importētājsabiedrības, kuras locekle ir arī sabiedrība <HT TYPE="ITALIC">SNF SAS</HT><NOTE NUMBERING="ARAB" TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0004"><P>Turpmāk tekstā – <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0006" REF.END="QE0006"/><HT TYPE="ITALIC">SNF</HT><QUOT.END REF.START="QS0006" CODE="201D" ID="QE0006"/>.</P></NOTE>.</TXT></NP><NP><NO.P>8.</NO.P><TXT>Nīderlandes Karaliste <DATE ISO="20090825">2009. gada 25. augustā</DATE> iesniedza <HT TYPE="ITALIC">ECHA</HT> dokumentāciju par akrilamīda noteikšanu par kancerogēnu un mutagēnu vielu, kas atbilst Regulas Nr. 1907/2006 57. panta a) un b) punktā noteiktajiem kritērijiem un kas jāiekļauj kandidātvielu sarakstā iekļaušanai minētās regulas XIV pielikumā, kurā norādītas vielas, kurām nepieciešama licencēšana.</TXT></NP><NP><NO.P>9.</NO.P><TXT>Dalībvalstu komiteja, kurai dokumentācija bija iesniegta izskatīšanai, piemērojot Regulas Nr. 1907/2006 59. panta 7. punktu, <DATE ISO="20091127">2009. gada 27. novembrī</DATE> vienbalsīgi vienojās par akrilamīda noteikšanu par ļoti bīstamu vielu, ciktāl tas atbilst minētās regulas 57. panta a) un b) punktā noteiktajiem kritērijiem.</TXT></NP><NP><NO.P>10.</NO.P><TXT><HT TYPE="ITALIC">ECHA</HT> <DATE ISO="20091207">2009. gada 7. decembrī</DATE> publicēja paziņojumu presei, informējot par minēto Dalībvalstu komitejas vienbalsīgo vienošanos, kā arī par 2010. gada janvārī paredzēto kandidātvielu saraksta atjaunināšanu.</TXT></NP><NP><NO.P>11.</NO.P><TXT><HT TYPE="ITALIC">ECHA</HT> izpilddirektors <DATE ISO="20091222">2009. gada 22. decembrī</DATE> pieņēma lēmumu ED/68/2009, ar kuru <DATE ISO="20100113">2010. gada 13. janvārī</DATE> paredzēts publicēt atjaunināto kandidātvielu sarakstu, kurā minēts akrilamīds.</TXT></NP></GR.SEQ><?PAGE NO="3"?><GR.SEQ LEVEL="2"><TITLE><TI><NP><NO.P>B –</NO.P><TXT><HT TYPE="ITALIC">Abas tiesvedības Vispārējā tiesā</HT></TXT></NP></TI></TITLE><NP><NO.P>12.</NO.P><TXT>Minētie apstākļi lika prasītājām celt abas prasības lietā T‑1/10 un lietā T‑268/10.</TXT></NP><NP><NO.P>13.</NO.P><TXT>Ar pirmo prasības pieteikumu, kas <DATE ISO="20100104">2010. gada 4. janvārī</DATE> iesniegts lietā T‑1/10, kura ir apelācijas sūdzības priekšmets lietā C‑626/11 P, prasītājas prasīja <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0007" REF.END="QE0007"/>atcelt <HT TYPE="ITALIC">ECHA</HT> lēmumu, ar kuru akrilamīds ir noteikts kā viela, kas atbilst Regulas Nr. 1907/2006 57. pantā noteiktajiem kritērijiem atbilstīgi šīs regulas 59. pantam<QUOT.END REF.START="QS0007" CODE="201D" ID="QE0007"/><NOTE NUMBERING="ARAB" TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0005"><P>Lietā T‑1/10 pārsūdzētā rīkojuma 8. punkts.</P></NOTE>. <HT TYPE="ITALIC">SNF</HT> <DATE ISO="20100105">2010. gada 5. janvārī</DATE> ar atsevišķu dokumentu, kas reģistrēts ar numuru T‑1/10 R, arī iesniedza lūgumu apturēt minētā lēmuma piemērošanu.</TXT></NP><NP><NO.P>14.</NO.P><TXT>Ar <DATE ISO="20100111">2010. gada 11. janvāra</DATE> rīkojumu Vispārējās tiesas priekšsēdētājs sākotnēji apmierināja pieteikumu par piemērošanas apturēšanu.</TXT></NP><NP><NO.P>15.</NO.P><TXT><DATE ISO="20100113">2010. gada 13. janvārī</DATE> <HT TYPE="ITALIC">ECHA</HT> publicēja jaunu paziņojumu presei, kurā paziņoja par 14 vielu iekļaušanu kandidātvielu sarakstā, akrilamīda iekļaušanu atliekot atbilstoši <DATE ISO="20100111">2010. gada 11. janvāra</DATE> rīkojumam par piemērošanas apturēšanu.</TXT></NP><NP><NO.P>16.</NO.P><TXT><DATE ISO="20100318">2010. gada 18. martā</DATE> <HT TYPE="ITALIC">ECHA</HT> iesniedza iebildi par prasības nepieņemamību lietā T‑1/10.</TXT></NP><NP><NO.P>17.</NO.P><TXT>Ar <DATE ISO="20100326">2010. gada 26. marta</DATE> rīkojumu Vispārējās tiesas priekšsēdētājs noraidīja <HT TYPE="ITALIC">SNF</HT> iesniegto pieteikumu par piemērošanas apturēšanu un atlika lēmuma par tiesāšanās izdevumiem pieņemšanu.</TXT></NP><NP><NO.P>18.</NO.P><TXT><DATE ISO="20100330">2010. gada 30. martā</DATE> <HT TYPE="ITALIC">ECHA</HT> savā interneta vietnē publicēja atjaunināto kandidātvielu sarakstu, kurā minēts akrilamīds.</TXT></NP><NP><NO.P>19.</NO.P><TXT>Ar otru prasības pieteikumu, kas <DATE ISO="20100610">2010. gada 10. jūnijā</DATE> iesniegts lietā T‑268/10, kura ir apelācijas sūdzības priekšmets lietā C‑625/11 P, prasītājas prasīja <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0008" REF.END="QE0008"/>atcelt <HT TYPE="ITALIC">ECHA</HT> lēmumu, kas publicēts <DATE ISO="20100330">2010. gada 30. martā</DATE> un ar kuru akrilamīds noteikts par vielu, kura atbilst Regulas Nr. 1907/2006 57. pantā noteiktajiem kritērijiem un ir iekļauts kandidātvielu sarakstā<QUOT.END REF.START="QS0008" CODE="201D" ID="QE0008"/><NOTE NUMBERING="ARAB" TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0006"><P>Lietā T‑268/10 pārsūdzētā rīkojuma 11. punkts.</P></NOTE>.</TXT></NP><NP><NO.P>20.</NO.P><TXT><DATE ISO="20101105">2010. gada 5. novembrī</DATE> <HT TYPE="ITALIC">ECHA</HT> iesniedza iebildi par prasības nepieņemamību lietā T‑268/10. <HT TYPE="ITALIC">ECHA</HT> <DATE ISO="20110118">2011. gada 18. janvārī</DATE> turklāt iesniedza papildu rakstu attiecībā uz iebildi par nepieņemamību.</TXT></NP></GR.SEQ><GR.SEQ LEVEL="2"><TITLE><TI><NP><NO.P>C –</NO.P><TXT><HT TYPE="ITALIC">Pārsūdzētais rīkojums lietā T‑1/10 (par priekšlaicīgu atzīta prasība)</HT></TXT></NP></TI></TITLE><NP><NO.P>21.</NO.P><TXT>Ar pārsūdzēto rīkojumu lietā T‑1/10 Vispārējā tiesa apmierināja <HT TYPE="ITALIC">ECHA</HT> izvirzīto iebildi par nepieņemamību un tādējādi noraidīja prasītāju prasību kā nepieņemamu. Tā arī, pirmkārt, piesprieda prasītājām segt savus, kā arī atlīdzināt <HT TYPE="ITALIC">ECHA</HT> tiesāšanās izdevumus un, otrkārt, uzdeva Nīderlandes Karalistei un Eiropas Komisijai segt savus tiesāšanās izdevumus pašām. Visbeidzot, tā piesprieda <HT TYPE="ITALIC">SNF</HT> segt izdevumus, kas saistīti ar pagaidu noregulējuma tiesvedību.</TXT></NP><NP><NO.P>22.</NO.P><TXT>Šajā gadījumā Vispārējā tiesa būtībā uzskatīja, ka prasības pieteikuma iesniegšanas dienā, <DATE ISO="20100104">2010. gada 4. janvārī</DATE>, akrilamīds vēl nebija iekļauts kandidātvielu sarakstā. Protams, šajā datumā Dalībvalstu komiteja jau bija paudusi savu vienbalsīgo vienošanos par akrilamīda noteikšanu par īpaši kaitīgu vielu un <HT TYPE="ITALIC">ECHA</HT> izpilddirektors jau bija pieņēmis lēmumu to iekļaut kandidātvielu sarakstā. Tomēr šā lēmuma stāšanās spēkā bija paredzēta tikai <DATE ISO="20100113">2010. gada 13. janvārī</DATE><NOTE NUMBERING="ARAB" TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0007"><P>Lietā T‑1/10 pārsūdzētā rīkojuma 45. punkts.</P></NOTE>. Tāpēc prasītāju<?PAGE NO="4"?> apstrīdētais lēmums dienā, kad tika celta to prasība, neradīja tiesiskas sekas trešai pusei<NOTE NUMBERING="ARAB" TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0008"><P>Turpat, 41. un 46. punkts.</P></NOTE>. Patiešām, tā kā kandidātvielu saraksts ir atrodams vien <HT TYPE="ITALIC">ECHA</HT> interneta vietnē, tikai iekļaujot minētajā sarakstā, kas publicēts minētajā tīmekļa vietnē, kādas vielas noteikšanas par īpaši kaitīgu vielu akts rada saistošas tiesiskas sekas<NOTE NUMBERING="ARAB" TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0009"><P>Turpat, 50. punkts.</P></NOTE>.</TXT></NP></GR.SEQ><GR.SEQ LEVEL="2"><TITLE><TI><NP><NO.P>D –</NO.P><TXT><HT TYPE="ITALIC">Pārsūdzētais rīkojums lietā T‑268/10 (par novēlotu atzīta prasība)</HT></TXT></NP></TI></TITLE><NP><NO.P>23.</NO.P><TXT>Ar pārsūdzēto rīkojumu lietā T‑268/10 Vispārējā tiesa apmierināja <HT TYPE="ITALIC">ECHA</HT> iebildē par nepieņemamību galvenokārt izvirzīto iebildi par absolūtu šķērsli tiesas procesam un tādējādi noraidīja prasītāju prasību kā nepieņemamu. Tā arī, pirmkārt, piesprieda prasītājām segt savus, kā arī atlīdzināt <HT TYPE="ITALIC">ECHA</HT> tiesāšanās izdevumus un, otrkārt, uzdeva Nīderlandes Karalistei un Komisijai segt savus tiesāšanās izdevumus pašām.</TXT></NP><NP><NO.P>24.</NO.P><TXT>Šajā gadījumā Vispārējā tiesa konstatēja, ka apstrīdēto lēmumu, proti, lēmumu, ar kuru akrilamīds apzināts kā viela, kura atbilst Regulas Nr. 1907/2006 57. pantā noteiktajiem kritērijiem, un iekļauts kandidātvielu sarakstā<NOTE NUMBERING="ARAB" TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0010"><P>Turpat, 11. punkts.</P></NOTE>, <HT TYPE="ITALIC">ECHA</HT> <DATE ISO="20100330">2010. gada 30. martā</DATE> publicēja savā interneta vietnē atbilstīgi pienākumam, kas tai jāpilda saskaņā ar Regulas Nr. 1907/2006 59. panta 10. punktu<NOTE NUMBERING="ARAB" TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0011"><P>Turpat, 31. punkts.</P></NOTE>, un ka prasības celšanas termiņš par šo lēmumu beidzās <DATE ISO="20100609">2010. gada 9. jūnijā</DATE><NOTE NUMBERING="ARAB" TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0012"><P>Turpat, 39. punkts.</P></NOTE>. Tā kā prasība tika celta <DATE ISO="20100610">2010. gada 10. jūnijā</DATE>, tā tikusi celta novēloti<NOTE NUMBERING="ARAB" TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0013"><P>Turpat, 40. punkts.</P></NOTE> un, tā kā prasītājas nav norādījušas uz neparedzētu apstākļu vai nepārvaramas varas esamību<NOTE NUMBERING="ARAB" TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0014"><P>Turpat, 42. punkts.</P></NOTE>, prasība tātad bija jānoraida kā nepieņemama<NOTE NUMBERING="ARAB" TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0015"><P>Turpat, 43. punkts.</P></NOTE>.</TXT></NP><NP><NO.P>25.</NO.P><TXT>Vispārējā tiesa pēc tam, kad tika konstatēts, ka prasība celta novēloti, arī piebilda, ka prasītājas nevar norādīt uz attaisnojamu kļūdu<NOTE NUMBERING="ARAB" TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0016"><P>Turpat, 41. punkts.</P></NOTE>.</TXT></NP></GR.SEQ></GR.SEQ><GR.SEQ LEVEL="1"><TITLE><TI><NP><NO.P><HT TYPE="BOLD">II –</HT></NO.P><TXT><HT TYPE="BOLD">Tiesvedība Tiesā un lietas dalībnieku prasījumi</HT></TXT></NP></TI></TITLE><NP><NO.P>26.</NO.P><TXT>Prasītājas abās tiesvedībās Vispārējā tiesā ir iesniegušas apelācijas sūdzības par pārsūdzētajiem rīkojumiem, pirmo, reģistrēta <DATE ISO="20111206">2011. gada 6. decembrī</DATE> ar numuru C‑625/11 P, par pārsūdzēto rīkojumu, kas izdots lietā T‑268/10 un kurā prasība atzīta par novēlotu, bet otro, reģistrēta ar numuru C‑626/11 P, par pārsūdzēto rīkojumu, kas izdots lietā T‑1/10 un kurā prasība atzīta par priekšlaicīgu.</TXT></NP><NP><NO.P>27.</NO.P><TXT>Ar <DATE ISO="20111223">2011. gada 23. decembra</DATE> vēstulēm Nīderlandes Karaliste, kas iestājusies lietā <HT TYPE="ITALIC">ECHA</HT> atbalstam abās lietās Vispārējā tiesā, paziņoja, ka tā uztur spēkā savu atbalstu saistībā ar abām apelācijas sūdzībām, tomēr nevēlas rakstveidā pievienot jaunus argumentus.</TXT></NP><NP><NO.P>28.</NO.P><TXT>Abu lietu izskatīšanai kopīgā tiesas sēdē, kura notika <DATE ISO="20121214">2012. gada 14. decembrī</DATE>, tika uzklausīti gan apelācijas sūdzības iesniedzēju, gan atbildētājas apelācijas instancē, kā arī Komisijas mutvārdu apsvērumi; šīs tiesas sēdes laikā lietas dalībnieki tika uzaicināti formulēt nostāju par <DATE ISO="19850919">1985. gada 19. septembra</DATE> sprieduma lietā <HT TYPE="ITALIC">Hoogovens Groep</HT>/Komisija<NOTE NUMBERING="ARAB" TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0017"><P><REF.DOC.ECR EDITION="GEN" NO.CASE="172/83+226/03" PAGE.ECR="2831" YEAR="1985">172/83 un 226/03 (<HT TYPE="ITALIC">Recueil</HT>, 2831. lpp.)</REF.DOC.ECR>.</P></NOTE> 8. punkta nozīmību apelācijas tiesvedībā lietā C‑626/11 P.</TXT></NP><?PAGE NO="5"?><NP><NO.P>29.</NO.P><TXT>Apelācijas sūdzībā lietā C‑625/11 P apelācijas sūdzības iesniedzēju prasījumi Tiesai ir šādi:</TXT><P><LIST TYPE="DASH"><ITEM><P>atcelt pārsūdzēto rīkojumu lietā T‑268/10;</P></ITEM><ITEM><P>atcelt apstrīdēto lēmumu, vai</P></ITEM><ITEM><P>pakārtoti – nodot lietu atpakaļ izskatīšanai Vispārējā tiesā, lai tā lemj par prasību atcelt tiesību aktu, un</P></ITEM><ITEM><P>piespriest atbildētājai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus Tiesā un Vispārējā tiesā.</P></ITEM></LIST></P></NP><NP><NO.P>30.</NO.P><TXT><HT TYPE="ITALIC">ECHA</HT> prasījumi Tiesai ir šādi:</TXT><P><LIST TYPE="DASH"><ITEM><P>atzīt apelācijas sūdzību par nepamatotu, un</P></ITEM><ITEM><P>piespriest apelācijas sūdzības iesniedzējām atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.</P></ITEM></LIST></P></NP><NP><NO.P>31.</NO.P><TXT>Komisija lūdz Tiesu:</TXT><P><LIST TYPE="DASH"><ITEM><P>noraidīt apelācijas sūdzību, un</P></ITEM><ITEM><P>piespriest apelācijas sūdzības iesniedzējām atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.</P></ITEM></LIST></P></NP><NP><NO.P>32.</NO.P><TXT>Apelācijas sūdzībā lietā C‑626/11 P apelācijas sūdzības iesniedzēju prasījumi Tiesai ir šādi:</TXT><P><LIST TYPE="DASH"><ITEM><P>atcelt pārsūdzēto rīkojumu lietā T‑1/10;</P></ITEM><ITEM><P>atcelt apstrīdēto nolēmumu, vai</P></ITEM><ITEM><P>pakārtoti – nodot lietu atpakaļ izskatīšanai Vispārējā tiesā, lai tā lemj par prasību atcelt tiesību aktu, un</P></ITEM><ITEM><P>piespriest atbildētājai segt tiesāšanās izdevumus Tiesā un Vispārējā tiesā.</P></ITEM></LIST></P></NP><NP><NO.P>33.</NO.P><TXT><HT TYPE="ITALIC">ECHA</HT> prasījumi Tiesai ir šādi:</TXT><P><LIST TYPE="DASH"><ITEM><P>atzīt apelācijas sūdzību par nepamatotu, un</P></ITEM><ITEM><P>piespriest apelācijas sūdzības iesniedzējām atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.</P></ITEM></LIST></P></NP><NP><NO.P>34.</NO.P><TXT>Komisija lūdz Tiesu:</TXT><P><LIST TYPE="DASH"><ITEM><P>noraidīt apelācijas sūdzību, un</P></ITEM><ITEM><P>piespriest apelācijas sūdzības iesniedzējām atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.</P></ITEM></LIST></P></NP></GR.SEQ><?PAGE NO="6"?><GR.SEQ LEVEL="1"><TITLE><TI><NP><NO.P><HT TYPE="BOLD">III –</HT></NO.P><TXT><HT TYPE="BOLD">Par apelācijas sūdzībām</HT></TXT></NP></TI></TITLE><GR.SEQ LEVEL="2"><TITLE><TI><NP><NO.P>A –</NO.P><TXT><HT TYPE="ITALIC">Ievada apsvērumi par Savienības iestāžu, struktūru un aģentūru aktu publicēšanas funkciju un it īpaši par tīmekļa izmantošanu šajā nolūkā</HT></TXT></NP></TI></TITLE><NP><NO.P>35.</NO.P><TXT>Ir svarīgi iesākumā norādīt, ka Regulas Nr. 1907/2006 59. panta 10. punkta spēkā esamība, ciktāl tajā paredzēts, ka kandidātvielu sarakstu <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0009" REF.END="QE0009"/>publicē<QUOT.END REF.START="QS0009" CODE="201D" ID="QE0009"/> un <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0010" REF.END="QE0010"/>atjaunina<QUOT.END REF.START="QS0010" CODE="201D" ID="QE0010"/> <HT TYPE="ITALIC">ECHA</HT> interneta vietnē, <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0011" REF.END="QE0011"/>līdzko ir pieņemts lēmums par vielas iekļaušanu [minētajā sarakstā]<QUOT.END REF.START="QS0011" CODE="201D" ID="QE0011"/>, tiesvedībā Vispārējā tiesā nav tikusi apstrīdēta un tādēļ šis jautājums nav iekļauts debatēs saistībā ar šo apelācijas sūdzību.</TXT></NP><NP><NO.P>36.</NO.P><TXT>Tomēr tas nemaina to, ka šis noteikums – kurš, kā mēs to redzēsim, noteikti ir to jautājumu centrā, kuri tiek uzdoti šajās divās apelācijas sūdzībās, ciktāl tas nosaka notikumu, pamatojoties uz kuru Vispārējā tiesa atzina abas prasības par nepieņemamām, – rada vairākus jautājumus, kuri, pēc manām domām un vismaz daļēji, ir jāņem vērā.</TXT></NP><NP><NO.P>37.</NO.P><TXT>Šajā ziņā ir jāatgādina, ka Savienības iestāžu, struktūru vai aģentūru aktu publicēšanas funkcija, kas izriet no tiesiskās noteiktības prasības, pirmām kārtām ir ļaut ieinteresētajām personām precīzi un skaidri uzzināt to pienākumu apjomu, ko tām uzliek akts<NOTE NUMBERING="ARAB" TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0018"><P>Skat. <DATE ISO="20030520">2003. gada 20. maija</DATE> spriedumu lietā <REF.DOC.ECR EDITION="GEN" NO.CASE="C-108/01" PAGE.ECR="I-5121" YEAR="2003">C-108/01 <HT TYPE="ITALIC">Consorzio del Prosciutto di Parma</HT> un <HT TYPE="ITALIC">Salumificio S. Rita</HT> (<HT TYPE="ITALIC">Recueil</HT>, I-5121. lpp.</REF.DOC.ECR>, 95. punkts) un <DATE ISO="20071211">2007. gada 11. decembra</DATE> spriedumu lietā <REF.DOC.ECR EDITION="GEN" NO.CASE="C-161/06" PAGE.ECR="I-10841" YEAR="2007">C-161/06 <HT TYPE="ITALIC">Skoma-Lux</HT> (Krājums, I-10841. lpp.</REF.DOC.ECR>, 38. punkts).</P></NOTE>, un attiecīgā gadījumā arī laiku<NOTE NUMBERING="ARAB" TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0019"><P>Par izņēmumiem attiecībā uz atpakaļejoša spēka nepieļaujamības principu it īpaši skat. <DATE ISO="19790125">1979. gada 25. janvāra</DATE> spriedumu lietā <REF.DOC.ECR EDITION="GEN" NO.CASE="98/78" PAGE.ECR="69" YEAR="1979">98/78 <HT TYPE="ITALIC">Racke</HT> (<HT TYPE="ITALIC">Recueil</HT>, 69. lpp.</REF.DOC.ECR>, 19. un 20. punkts), kā arī <DATE ISO="19900109">1990. gada 9. janvāra</DATE> spriedumu lietā <REF.DOC.ECR EDITION="GEN" NO.CASE="C-337/88" PAGE.ECR="I-1" YEAR="1990">C-337/88 <HT TYPE="ITALIC">SAFA</HT> (<HT TYPE="ITALIC">Recueil</HT>, I-1. lpp.</REF.DOC.ECR>, 13. punkts).</P></NOTE>, no kura tiem ir tiesiskas sekas, lai ieinteresētās personas varētu attiecīgi rīkoties<NOTE NUMBERING="ARAB" TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0020"><P>Skat. <DATE ISO="20090310">2009. gada 10. marta</DATE> spriedumu lietā <REF.DOC.ECR EDITION="GEN" NO.CASE="C-345/06" PAGE.ECR="I-1659" YEAR="2009">C-345/06 <HT TYPE="ITALIC">Heinrich</HT> (Krājums, I-1659. lpp.</REF.DOC.ECR>, 42.–44. punkts).</P></NOTE>, un, attiecīgā gadījumā pilnībā esot informētām par to, izmantot tiesības pārsūdzēt šo aktu.</TXT></NP><NP><NO.P>38.</NO.P><TXT>Tāpat arī publikācija, kas atbilst formālām prasībām, kuru ievērošana arī ir pakļauta Tiesas pārbaudei<NOTE NUMBERING="ARAB" TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0021"><P>Šajā sakarā attiecībā uz publicēšanu <HT TYPE="ITALIC">Eiropas Savienības</HT> <HT TYPE="ITALIC">Oficiālajā Vēstnesī</HT> it īpaši skat. spriedumus lietā <HT TYPE="ITALIC">Racke</HT> (minēts iepriekš, 15. punkts) un lietā <HT TYPE="ITALIC">SAFA</HT> (minēts iepriekš, 12. punkts); par iespējamu publicēšanu tīmeklī skat. <DATE ISO="20020919">2002. gada 19. septembra</DATE> spriedumu lietā <REF.DOC.ECR EDITION="GEN" NO.CASE="C-221/01" PAGE.ECR="I-7835" YEAR="2002">C-221/01 Komisija/Beļģija (<HT TYPE="ITALIC">Recueil</HT>, I-7835. lpp.</REF.DOC.ECR>, 44. un 45. punkts).</P></NOTE>, ļauj precīzi noteikt datumu, no kura tiek pieņemts, ka ieinteresētās personas ir informētas par to tiesību aktu saturu, kuri var viņas skart, un tātad, izņemot atsevišķus gadījumus<NOTE NUMBERING="ARAB" TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0022"><P>Skat. <DATE ISO="20120626">2012. gada 26. jūnija</DATE> spriedumus lietā C‑335/09 P Polija/Komisija un lietā C‑336/09 P Polija/Komisija.</P></NOTE>, par datumu, no kura precīzi var un tātad ir jāaprēķina termiņi, kuros prasības par šiem tiesību aktiem ir iesniedzamas tiesisko situāciju noteiktības labad, tomēr šī publicēšana nevar būt to piemērošanas nosacījums.</TXT></NP><NP><NO.P>39.</NO.P><TXT>Tiesības uz efektīvu tiesību aizsardzību tiesā, ko nodrošina Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 47. pants, manuprāt, arī liek izvērtēt prasību pieņemamības nosacījumus tādējādi, lai šaubu vai grūtību gadījumos priekšroka tiktu dota to izskatīšanai pēc būtības un tādējādi piekļuves tiesai nodrošināšanai kā tādai, tomēr ar nosacījumu, ka visos gadījumos tiek ievērotas citu lietas dalībnieku tiesības un intereses. Atbilstīgi šai pieejai tiesai, kura izskata prasību, tādējādi ir jāatturas no pārmērīgi stingras noteikumu par prasību celšanas termiņiem interpretācijas un katrā ziņā ir jāatturas no interpretācijas, kas ir vērsta pret tās pieņemamību<NOTE NUMBERING="ARAB" TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0023"><P>Attiecībā uz šo pieeju, kas it īpaši Spānijā ir labi pazīstama kā <HT TYPE="ITALIC">pro actione</HT> princips, skat. Saez Lara,C., <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0012" REF.END="QE0012"/>Tutela judicial efectiva y proceso de trabajo<QUOT.END REF.START="QS0012" CODE="201D" ID="QE0012"/>, krājumā <HT TYPE="ITALIC">Casas Baamonde, M. F</HT>. un Rodriguez‑Piñero y Bravo‑Ferrer, M., <HT TYPE="ITALIC">Commentarios a la Constitución española</HT>, Wolters Kluwer, 2008, 603. lpp.</P></NOTE>.</TXT></NP><NP><NO.P>40.</NO.P><TXT>Tas turklāt ir iemesls, kāpēc atbilstoši pastāvīgajai judikatūrai tas parasti ir faktiskās akta publicēšanas datums, no kura sāk ritēt prasības par šo aktu celšanas termiņi, kaut arī prasītājs būtu informēts par šā akta saturu pirms šīs publicēšanas, jo informācijas iegūšanas datumam kā termiņa iesākumam ir pakārtots raksturs attiecībā pret akta publicēšanas vai paziņošanas datumiem<NOTE NUMBERING="ARAB" TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0024"><P>Skat. <DATE ISO="19980310">1998. gada 10. marta</DATE> spriedumu lietā <REF.DOC.ECR EDITION="GEN" NO.CASE="C-122/95" PAGE.ECR="I-973" YEAR="1998">C-122/95 Vācija/Padome (<HT TYPE="ITALIC">Recueil</HT>, I-973. lpp.</REF.DOC.ECR>, 35.–39. punkts) un <DATE ISO="20081125">2008. gada 25. novembra</DATE> rīkojumu lietā C‑500/07 P <HT TYPE="ITALIC">TEA</HT>/Komisija, 21.–23. punkts).</P></NOTE>.</TXT></NP><?PAGE NO="7"?><NP><NO.P>41.</NO.P><TXT>Tā kā tas ir precizēts, tagad ir jāizskata īpašā <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0013" REF.END="QE0013"/>lēmumu<QUOT.END REF.START="QS0013" CODE="201D" ID="QE0013"/> par vielu iekļaušanu kandidātvielu sarakstā <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0014" REF.END="QE0014"/>publicēšanas<QUOT.END REF.START="QS0014" CODE="201D" ID="QE0014"/> prasība, izmantojot minētā saraksta atjaunināšanu <HT TYPE="ITALIC">ECHA</HT> interneta vietnē, kas ir paredzēta Regulas Nr. 1907/2006 59. panta 10. punktā, kura noteikti ir jāsalīdzina ar <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0015" REF.END="QE0015"/>juridiskā paziņojuma<QUOT.END REF.START="QS0015" CODE="201D" ID="QE0015"/> saturu, ko <HT TYPE="ITALIC">ECHA</HT> iekļāvusi minētajā interneta vietnē. Atbilstīgi tam, kas šajā juridiskajā paziņojumā kvalificēts kā <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0016" REF.END="QE0016"/>atruna<QUOT.END REF.START="QS0016" CODE="201D" ID="QE0016"/>, <HT TYPE="ITALIC">ECHA</HT> konkrēti paziņo, ka <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0017" REF.END="QE0017"/>atsakās no jebkādas atbildības attiecībā uz informāciju, kas sniegta [tās interneta vietnē]<QUOT.END REF.START="QS0017" CODE="201D" ID="QE0017"/>, un precizē, ka tā <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0018" REF.END="QE0018"/>nevar nodrošināt, ka tiešsaistē pieejamais dokuments precīzi atbilst oficiāli pieņemtam tekstam<QUOT.END REF.START="QS0018" CODE="201D" ID="QE0018"/><NOTE NUMBERING="ARAB" TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0025"><P>Šis teksts, kas skatīts tiesas sēdes dienā, ir pastāvīgi pieejams, izmantojot saiti, kas izvietota katras vietnes lapas apakšā (http://echa.europa.eu/fr/web/guest/legal‑notice).</P></NOTE>. Izrādās vismaz sarežģīti neņemt vērā šo <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0019" REF.END="QE0019"/>atrunu<QUOT.END REF.START="QS0019" CODE="201D" ID="QE0019"/> saistībā ar šīs īpašās publicēšanas prasības darbības jomas un ietekmes novērtēšanu.</TXT></NP><NP><NO.P>42.</NO.P><TXT>Regulas Nr. 1907/2006 59. panta 10. punktu varētu lasīt kā noteikumu, ar kuru ir paredzēta zināma <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0020" REF.END="QE0020"/>publicēšana<QUOT.END REF.START="QS0020" CODE="201D" ID="QE0020"/> kāda <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0021" REF.END="QE0021"/>lēmuma<QUOT.END REF.START="QS0021" CODE="201D" ID="QE0021"/> saturam, kas turklāt nav pietiekami precīzi identificēts. Savukārt šo noteikumu, ja nav nekādu noteikumu, kuri regulē šo publicēšanu tīmeklī<NOTE NUMBERING="ARAB" TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0026"><P>Šajā ziņā skat. spriedumu lietā <HT TYPE="ITALIC">Skoma‑Lux</HT> (minēts iepriekš, 48. punkts).</P></NOTE> un kuri it īpaši ļautu gūt pārliecību par datumiem, kad tā ievietota tiešsaistē<NOTE NUMBERING="ARAB" TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0027"><P>Pretēji tam, piemēram, kas paredzēts Regulas Nr. 1907/2006 58. panta 4. punktā.</P></NOTE>, kā arī tiešsaistē sniegtās informācijas autentiskumu, integritāti un nemainību<NOTE NUMBERING="ARAB" TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0028"><P>Salīdzinājumam – Eiropas Savienības Publikāciju birojs garantē <HT TYPE="ITALIC">Eiropas Savienības</HT> <HT TYPE="ITALIC">Oficiālā Vēstneša</HT> autentiskumu. Skat. Eiropas Parlamenta, Padomes, Komisijas, Tiesas, Revīzijas palātas, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas un Reģionu komitejas <DATE ISO="20090626">2009. gada 26. jūnija</DATE> Lēmumu 2009/496/EK, Euratom par Eiropas Savienības Publikāciju biroja struktūru un darbību (<REF.DOC.OJ COLL="L" NO.OJ="168" PAGE.FIRST="41" DATE.PUB="2009">OV L 168, 41. lpp.</REF.DOC.OJ>).</P></NOTE>, nevar pielīdzināt īstai <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0022" REF.END="QE0022"/>publikācijai<QUOT.END REF.START="QS0022" CODE="201D" ID="QE0022"/> ar visām no tā izrietošajām tiesiskajām sekām<NOTE NUMBERING="ARAB" TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0029"><P>Šīs elementārās prasības ir pamatā Padomes <DATE ISO="20130307">2013. gada 7. marta</DATE> Regulai (ES) Nr. 216/2013 par <HT TYPE="ITALIC">Eiropas Savienības Oficiālā Vēstneša</HT> elektronisko publikāciju (<REF.DOC.OJ COLL="L" NO.OJ="069" PAGE.FIRST="1" DATE.PUB="2013">OV L 69, 1. lpp.</REF.DOC.OJ>); it īpaši skat. preambulas astoto un desmito apsvērumu, kā arī 2. panta 1. punktu un 4. panta 1. punktu. Skat. arī priekšlikumu Padomes Regulai par <HT TYPE="ITALIC">Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstneša</HT> elektronisko publikāciju, ko Komisija iesniedza <DATE ISO="20110404">2011. gada 4. aprīlī</DATE> (COM(2011) 162, galīgā redakcija), priekšlikuma paskaidrojuma raksta 1.1. un 1.3. punktu, 8. apsvērumu un minētā priekšlikuma 1. panta 2. punktu un 2. panta 1. un 2. punktu.</P></NOTE>.</TXT></NP><NP><NO.P>43.</NO.P><TXT>Lai tīmekļa vietni varētu uzskatīt par tādu, kas pienācīgi atbilst publicēšanas pienākuma izpildei šā vārda tiešā nozīmē, tai ir jābalstās uz tādiem tehniskiem pamatiem, kuri var nodrošināt, ka atrunai, kas attiecas uz <HT TYPE="ITALIC">ECHA</HT> interneta vietni, līdzīga <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0023" REF.END="QE0023"/>atruna<QUOT.END REF.START="QS0023" CODE="201D" ID="QE0023"/>, vismaz attiecībā uz kādu minētās vietnes satura daļu, noteikti nebūtu vajadzīga<NOTE NUMBERING="ARAB" TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0030"><P>Regulas Nr. 216/2013/ES 2. panta 1. punktā attiecībā uz <HT TYPE="ITALIC">Eiropas Savienības Oficiālā Vēstneša</HT> elektronisko publikāciju šajā aspektā paredzēts, ka šīs elektroniskās publikācijas tiesisko seku pamats ir elektroniskais paraksts, kas pamatojas uz kvalificētu sertifikātu un ko radījusi droša paraksta radīšanas ierīce saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes <DATE ISO="19991213">1999. gada 13. decembra</DATE> Direktīvu 1999/93/EK par Kopienas elektronisko parakstu sistēmu (<REF.DOC.OJ COLL="L" NO.OJ="013" PAGE.FIRST="12" DATE.PUB="2000">OV 2000, L 13, 12. lpp.</REF.DOC.OJ>).</P></NOTE>.</TXT></NP><NP><NO.P>44.</NO.P><TXT>Turklāt jāuzsver, ka tas, ka Regulas Nr. 1907/2006 59. panta 10. punktā ir paredzēta šāda lēmumu par kādas vielas iekļaušanu kandidātvielu sarakstā publicēšana, obligāti nenozīmē, ka tajā izslēgts jebkāds minēto lēmumu publicēšanas pasākums, tostarp publicēšana tīmeklī. <HT TYPE="ITALIC">ECHA</HT> valde, nepārkāpjot šo noteikumu, <HT TYPE="ITALIC">ECHA</HT> Reglamentā, piemērojot pilnvaras, kuras tai piešķirtas ar Regulas Nr. 1907/2006 78. pantu, ļoti labi varētu paredzēt pienākumu tiešā nozīmē publicēt minētos lēmumus.</TXT></NP><NP><NO.P>45.</NO.P><TXT>Šo ievada apsvērumu nobeigumā vēlos uzsvērt, ka, tā kā tāda publicēšanas veida derīgums, kā tas, kas paredzēts Regulas Nr. 1907/2006 59. panta 10. punktā, šajā lietā netiek apspriests, tad apelācijas sūdzības iesniedzēju apelācijas sūdzības nav jāvērtē, pamatojoties uz šādiem apsvērumiem. Tomēr, ņemot vērā nozīmi, kāda ir šai publicēšanai, kā arī datumu, kad tā tika veikta abās tiesvedībās, es uzskatu, ka šiem apsvērumiem jārod sava vieta, novērtējot abas apelācijas sūdzības kopumā.</TXT></NP></GR.SEQ><?PAGE NO="8"?><GR.SEQ LEVEL="2"><TITLE><TI><NP><NO.P>B –</NO.P><TXT><HT TYPE="ITALIC">Apelācijas sūdzība lietā C‑626/11 P (lietā T‑1/10 pārsūdzētais rīkojums, ar kuru prasība atzīta par priekšlaicīgu)</HT></TXT></NP></TI></TITLE><GR.SEQ LEVEL="3"><TITLE><TI><NP><NO.P>1)</NO.P><TXT>Lietas dalībnieku argumentu apkopojums</TXT></NP></TI></TITLE><NP><NO.P>46.</NO.P><TXT>Apelācijas sūdzības iesniedzējas būtībā izvirza vienu pamatu, kas saistīts ar kļūdu Regulas Nr. 1907/2006 interpretācijā, kas izraisījusi to, ka nav ievērotas viņu tiesības uz efektīvu tiesību aizsardzību tiesā.</TXT></NP><NP><NO.P>47.</NO.P><TXT>Precīzāk, tās kritizē Vispārējo tiesu, kura ir nolēmusi, ka tieši faktiskā akrilamīda <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0024" REF.END="QE0024"/>iekļaušana<QUOT.END REF.START="QS0024" CODE="201D" ID="QE0024"/> <HT TYPE="ITALIC">ECHA</HT> interneta vietnē publicētajā kandidātvielu sarakstā bija vienīgais akts, kuram bija tiesiskas sekas attiecībā uz trešām personām saistībā ar Regulas Nr. 1907/2006 59. pantā paredzēto procedūru, nevis tā atzīšana par vielu, kura atbilst Regulas Nr. 1907/2006 57. pantā noteiktajiem kritērijiem, kas materializēta un nodota pušu zināšanai ar <HT TYPE="ITALIC">ECHA</HT> <DATE ISO="20091207">2009. gada 7. decembrī</DATE> publicēto paziņojumu presei.</TXT></NP><NP><NO.P>48.</NO.P><TXT><HT TYPE="ITALIC">ECHA</HT>, kuru atbalsta Nīderlandes Karaliste un Komisija, turpretī norāda, ka Vispārējā tiesa pamatoti ir nolēmusi, ka Dalībvalstu komitejas lēmums, ar kuru akrilamīds ir atzīts par īpaši bīstamu vielu, bija tikai sagatavojošs lēmums, kurš nebija paredzēts tiesisku seku izraisīšanai attiecībā uz trešām personām, jo tikai atjaunināta kandidātvielu saraksta publicēšana <HT TYPE="ITALIC">ECHA</HT> interneta vietnē varēja izraisīt šādas sekas.</TXT></NP></GR.SEQ><GR.SEQ LEVEL="3"><TITLE><TI><NP><NO.P>2)</NO.P><TXT>Analīze</TXT></NP></TI></TITLE><NP><NO.P>49.</NO.P><TXT>Vispirms ir jāuzsver, ka saskaņā ar lietā T‑1/10 pārsūdzēto rīkojumu apelācijas sūdzības iesniedzēju prasība tika noraidīta kā nepieņemama tikai pamatojot ar to, ka tās celšanas dienā apstrīdētā lēmuma mērķis nebija radīt tiesiskas sekas attiecībā uz trešām personām<NOTE NUMBERING="ARAB" TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0031"><P>It īpaši skat. lietā T‑1/10 pārsūdzētā rīkojuma 41. un 46. punktu.</P></NOTE>. Vispārējā tiesa, kā tas it īpaši izriet no šī rīkojuma 45. punkta, būtībā uzskatīja, ka minētais lēmums nevarēja radīt sekas pirms <HT TYPE="ITALIC">ECHA</HT> izpilddirektora lēmuma stāšanās spēkā, kas bija paredzēta <DATE ISO="20100113">2010. gada 13. janvārī</DATE>, pēc tam, kad Dalībvalstu komiteja bija vienbalsīgi vienojusies iekļaut akrilamīdu <HT TYPE="ITALIC">ECHA</HT> interneta vietnē publicētajā kandidātvielu sarakstā.</TXT></NP><NP><NO.P>50.</NO.P><TXT>Lietā T‑1/10 pārsūdzētā rīkojuma pamatojumā ir pieļautas vairākas kļūdas tiesību piemērošanā.</TXT></NP><NP><NO.P>51.</NO.P><TXT>Šajā ziņā vispirms ir jāatgādina, ka Tiesa ir nolēmusi, ka EOTK līguma 33. panta 3. punktā<NOTE NUMBERING="ARAB" TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0032"><P>Skat. spriedumu lietā <HT TYPE="ITALIC">Hoogovens Groep</HT>/Komisija (minēts iepriekš, 8. punkts).</P></NOTE>, kurā bija precizētas formalitātes, proti, publicēšana un paziņošana, sākot ar kurām sāk ritēt prasības par atcelšanu celšanas termiņš, nebija šķērslis, lai prasītājs celtu prasību par tiesību aktu, sākot ar tā rašanos, negaidot tā publicēšanu vai paziņošanu.</TXT></NP><NP><NO.P>52.</NO.P><TXT>Nekas LESD 263. panta sestās daļas noteikumos netraucē piemērot šo judikatūru šajā gadījumā.</TXT></NP><NP><NO.P>53.</NO.P><TXT>Gluži pretēji, no visas Tiesas judikatūras izriet, ka tiesības uz efektīvu tiesību aizsardzību tiesā liek atzīt katra indivīda tiesības celt tiesā prasību par tiesību akta atcelšanu, ciktāl minētais tiesību akts rada tiesiskas sekas trešām personām un tātad var viņu skart un ciktāl ieinteresētā persona atbilst citiem nosacījumiem attiecībā uz prasības pieņemamību, sākot ar brīdi, kad tā ir informēta par minētā tiesību akta autoru, saturu un argumentiem, viņai neizvizot iebildumus par minētās prasības priekšlaicīgo raksturu pat tad, ja minētajam aktam vajadzētu vēl tikt publicētam vai paziņotam un tātad pat pirms šo iespējamo formalitāšu izpildīšanas.</TXT></NP><?PAGE NO="9"?><NP><NO.P>54.</NO.P><TXT>Tik tiešām, kā izriet no pastāvīgās judikatūras, tiesībām celt prasību atcelt tiesību aktu ir jābūt attiecībā uz jebkuru Savienības iestāžu, struktūru un aģentūru tiesību aktu, kurš rada tiesiskas sekas trešām personām<NOTE NUMBERING="ARAB" TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0033"><P>Skat. <DATE ISO="19710331">1971. gada 31. marta</DATE> spriedumu lietā <REF.DOC.ECR EDITION="GEN" NO.CASE="22/70" PAGE.ECR="263" YEAR="1971">22/70 Komisija/Padome (<HT TYPE="ITALIC">Recueil</HT>, 263. lpp.</REF.DOC.ECR>, 39. un 42. punkts), kā arī <DATE ISO="19860423">1986. gada 23. aprīļa</DATE> spriedumu lietā <REF.DOC.ECR EDITION="GEN" NO.CASE="294/83" PAGE.ECR="1339" YEAR="1986">294/83 <HT TYPE="ITALIC">Les Verts</HT>/Parlaments (<HT TYPE="ITALIC">Recueil</HT>, 1339. lpp.</REF.DOC.ECR>, 24. punkts).</P></NOTE>, proti, saistošas tiesiskas sekas, kas var skart viņu intereses, būtiski mainot to tiesisko situāciju<NOTE NUMBERING="ARAB" TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0034"><P>Skat. <DATE ISO="19811111">1981. gada 11. novembra</DATE> spriedumu lietā <REF.DOC.ECR EDITION="GEN" NO.CASE="60/81" PAGE.ECR="2639" YEAR="1981">60/81 <HT TYPE="ITALIC">IBM</HT>/Komisija (<HT TYPE="ITALIC">Recueil</HT>, 2639. lpp.</REF.DOC.ECR>, 9. punkts).</P></NOTE>; minētās sekas ir jāvērtē atbilstoši objektīviem kritērijiem, kas attiecas uz pašu strīdīgā akta būtību<NOTE NUMBERING="ARAB" TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0035"><P>It īpaši skat. <DATE ISO="20121219">2012. gada 19. decembra</DATE> spriedumu lietā C‑314/11 P Komisija/<HT TYPE="ITALIC">Planet</HT> (94. un 95. punkts).</P></NOTE>, vajadzības gadījumā ņemot vērā tā pieņemšanas kontekstu<NOTE NUMBERING="ARAB" TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0036"><P>Šajā ziņā skat. <DATE ISO="20100126">2010. gada 26. janvāra</DATE> spriedumu lietā <REF.DOC.ECR EDITION="GEN" NO.CASE="C-362/08 P" PAGE.ECR="I-669" YEAR="2010">C-362/08 P <HT TYPE="ITALIC">Internationaler Hilfsfonds</HT>/Komisija (Krājums, I-669. lpp.</REF.DOC.ECR>, 58. punkts).</P></NOTE>.</TXT></NP><NP><NO.P>55.</NO.P><TXT>Tādējādi, ja, ņemot vērā tiesību akta saturu un apstākļus, kādos tas pieņemts, tas nepārprotami un galīgi<NOTE NUMBERING="ARAB" TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0037"><P>Skat. <DATE ISO="19820526">1982. gada 26. maija</DATE> spriedumu lietā <REF.DOC.ECR EDITION="GEN" NO.CASE="44/81" PAGE.ECR="1855" YEAR="1982">44/81 Vācija un <HT TYPE="ITALIC">Bundesanstalt für Arbeit</HT>/Komisija (<HT TYPE="ITALIC">Recueil</HT>, 1855. lpp.</REF.DOC.ECR>, 8.–12. punkts).</P></NOTE> rada tiesiskas sekas trešām personām, tas neatkarīgi no tā publicēšanas vai paziņošanas ir apstrīdams akts LESD 263. panta izpratnē.</TXT></NP><NP><NO.P>56.</NO.P><TXT>Akta publicēšana, kā tas izriet no Tiesas pastāvīgās judikatūras, ir tā piemērošanas nosacījums<NOTE NUMBERING="ARAB" TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0038"><P>It īpaši skat. <DATE ISO="19740529">1974. gada 29. maija</DATE> spriedumu lietā <REF.DOC.ECR EDITION="GEN" NO.CASE="185/73" PAGE.ECR="607" YEAR="1974">185/73 <HT TYPE="ITALIC">König</HT> (<HT TYPE="ITALIC">Recueil</HT>, 607. lpp.</REF.DOC.ECR>, 6. punkts), spriedumu lietā <HT TYPE="ITALIC">Skoma‑Lux</HT> (minēts iepriekš, 37. punkts), spriedumu lietā <HT TYPE="ITALIC">Heinrich</HT> (minēts iepriekš, 43. punkts), kā arī <DATE ISO="20120712">2012. gada 12. jūlija</DATE> spriedumu lietā C‑146/11 <HT TYPE="ITALIC">Pimix</HT> (33. punkts).</P></NOTE>, ar kuru sāk ritēt prasības celšanas par šo aktu termiņš. Turpretī, ja akta publicēšana uzsāk prasības celšanas termiņu ritēšanu, kuriem beidzoties minētais akts kļūst galīgs, tā nav nosacījums tiesībām celt prasību par šo aktu.</TXT></NP><NP><NO.P>57.</NO.P><TXT>Šajā gadījumā Vispārējā tiesa konstatēja, pirmkārt, ka akts par vielas atzīšanu par īpaši bīstamu vielu, kas pieņemts saskaņā ar Regulas Nr. 1907/2006 59. pantā paredzēto procedūru, nosaka tiesiskus pienākumus, konkrēti – informēšanas pienākumus, kas paredzēti Regulas Nr. 1907/2006 7. panta 2. punktā, 31. panta 1. punkta c) apakšpunktā un 3. punkta b) punktā, kā arī 33. panta 1. un 2. punktā<NOTE NUMBERING="ARAB" TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0039"><P>Skat. lietā T‑1/10 pārsūdzētā rīkojuma 42. punktu.</P></NOTE>. Otrkārt, tā atzina, ka <HT TYPE="ITALIC">ECHA</HT> struktūrai, kurai ir uzdots vielu iekļaut kandidātvielu sarakstā, nav nekādu izvērtēšanas tiesību attiecībā uz šo iekļaušanu, tiklīdz ir panākta vienprātīga Dalībvalstu komitejas vienošanās<NOTE NUMBERING="ARAB" TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0040"><P>Skat. lietā T‑1/10 pārsūdzētā rīkojuma 46. punktu.</P></NOTE>.</TXT></NP><NP><NO.P>58.</NO.P><TXT>Tomēr Vispārējā tiesa nolēma, ka akts par vielas atzīšanu par īpaši bīstamu vielu nerada tiesiskas sekas trešām personām, pirms minētā viela ir iekļauta <HT TYPE="ITALIC">ECHA</HT> interneta vietnē publicētajā kandidātvielu sarakstā<NOTE NUMBERING="ARAB" TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0041"><P>Turpat, 45. un 50. punkts.</P></NOTE>, precīzāk, pirms <HT TYPE="ITALIC">ECHA</HT> direktora lēmuma, ar kuru uzdots publicēt kandidātvielu sarakstu, stāšanās spēkā<NOTE NUMBERING="ARAB" TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0042"><P>Skat. lietā T‑1/10 pārsūdzētā rīkojuma 7. un 45. punktu.</P></NOTE>. Tiesa formāli nosprieda, ka termiņš, lai <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0025" REF.END="QE0025"/>celtu prasību par aktu, ar kuru viela tiek atzīta par īpaši bīstamu vielu [..], var sākt ritēt tikai no tā kandidātvielu saraksta <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0026" REF.END="QE0026"/>publicēšanas<QUOT.END REF.START="QS0026" CODE="201D" ID="QE0026"/>, kurā iekļauta šī viela<QUOT.END REF.START="QS0025" CODE="201D" ID="QE0025"/>.</TXT></NP><NP><NO.P>59.</NO.P><TXT>Tātad tas ir faktiskais kandidātvielu saraksta publicēšanas datums <HT TYPE="ITALIC">ECHA</HT> interneta vietnē, precīzāk, šā saraksta atjaunināšanas datums, kas sakrīt ar minētā lēmuma spēkā stāšanās datumu, ko Vispārējā tiesa uzskatīja par obligātu prasības celšanas termiņa sākuma punktu šajā konkrētajā gadījumā<NOTE NUMBERING="ARAB" TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0043"><P>It īpaši skat. lietā T‑1/10 pārsūdzētā rīkojuma 50. punktu.</P></NOTE> un pamatojoties uz kuru nolēma, ka apelācijas sūdzības iesniedzēju prasība ir bijusi priekšlaicīga.</TXT></NP><NP><NO.P>60.</NO.P><TXT>Līdz ar to Vispārējā tiesa ir kļūdījusies gan attiecībā uz Savienības tiesību aktu publicēšanas apmēru un sekām, gan attiecībā uz jēdziena <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0027" REF.END="QE0027"/>apstrīdams akts<QUOT.END REF.START="QS0027" CODE="201D" ID="QE0027"/> LESD 263. panta izpratnē interpretāciju.</TXT></NP><?PAGE NO="10"?><NP><NO.P>61.</NO.P><TXT>Tādēļ, secinot, ka apelācijas sūdzības iesniedzēju prasība atcelt <HT TYPE="ITALIC">ECHA</HT> lēmumu par akrilamīda iekļaušanu kandidātvielu sarakstā bija priekšlaicīga, ciktāl tā bija celta pirms minētā saraksta publicēšanas <HT TYPE="ITALIC">ECHA</HT> interneta vietnē, Vispārējā tiesa ir pieļāvusi kļūdu LESD 263. panta sestās daļas noteikumu interpretācijā.</TXT></NP><NP><NO.P>62.</NO.P><TXT>Jāpiebilst, ka tieši <HT TYPE="ITALIC">ECHA</HT> izpilddirektora lēmums iekļaut kādu vielu kandidātvielu sarakstā, kā tiesvedībā Vispārējā tiesā uzsvērusi gan Nīderlandes Karaliste, gan Komisija, ir jāuzskata par galīgo aktu, ar ko tiek izbeigta procedūra, kas paredzēta Regulas Nr. 1907/2006 59. pantā.</TXT></NP><NP><NO.P>63.</NO.P><TXT>Atjauninātā kandidātvielu saraksta publicēšana <HT TYPE="ITALIC">ECHA</HT> interneta vietnē ir tikai materiāla darbība, kas ļauj galīgo <HT TYPE="ITALIC">ECHA</HT> lēmumu darīt zināmu ieinteresētajām personām<NOTE NUMBERING="ARAB" TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0044"><P>Šajā pašā nozīmē skat. <DATE ISO="20110628">2011. gada 28. jūnija</DATE> rīkojuma lietā C‑93/11 P <HT TYPE="ITALIC">Verein Deutsche Sprache</HT>/Padome 26. punktu.</P></NOTE>, pat ja tieši šī darbība nosaka konkrētajā gadījumā minētā lēmuma piemērošanu ieinteresētajām personām un datumu, ar kuru sākot tiek aprēķināts prasību par to celšanas termiņu noilgums.</TXT></NP><NP><NO.P>64.</NO.P><TXT>Visbeidzot, tā kā nav nekāda cita oficiālas informēšanas veida par kādas vielas iekļaušanu kandidātvielu sarakstā kā vien <HT TYPE="ITALIC">ECHA</HT> izpilddirektora lēmuma publicēšana vai arī tā paziņošana ieinteresētajām personām, kuras iesniegušas Regulas Nr. 1907/2006 59. panta 4. punktā norādīto informāciju, tādas prasības pieļaujamība, ko ir cēlušas šīs ieinteresētās personas, kad tās uzzina par šādu iekļaušanu, kļūst vēl jo pamatotāka.</TXT></NP><NP><NO.P>65.</NO.P><TXT>Lietā T‑1/10 pārsūdzētais rīkojums tāpēc ir jāatceļ un lieta jānodod atpakaļ Vispārējai tiesai, lai tā lemj par pārējiem pamatiem un argumentiem, ko izvirzījuši lietas dalībnieki, it īpaši par pārējām <HT TYPE="ITALIC">ECHA</HT> iebildē par nepieņemamību izvirzītajām iebildēm par absolūtiem šķēršļiem tiesas procesam. Šajā ziņā ir jāatzīmē, ka, ja Vispārējā tiesa izlemtu, ka apelācijas sūdzību iesniedzēju celtās prasības ir pieņemamas, šis secinājums automātiski izraisītu viņu celtās prasības saistībā ar lietu T‑268/10, kas ir apelācijas sūdzības priekšmets lietā C‑625/11 P, nepieņemamību <HT TYPE="ITALIC">lis pendens</HT> dēļ, ko es tagad izskatīšu gadījumam, ja šī apelācijas sūdzība tiktu apmierināta un lieta nodota atpakaļ Vispārējai tiesai.</TXT></NP></GR.SEQ></GR.SEQ><GR.SEQ LEVEL="2"><TITLE><TI><NP><NO.P>C –</NO.P><TXT><HT TYPE="ITALIC">Apelācijas sūdzība lietā C‑625/11 P (lietā T‑268/10 pārsūdzētais rīkojums, ar kuru prasība atzīta par novēlotu)</HT></TXT></NP></TI></TITLE><GR.SEQ LEVEL="3"><TITLE><TI><NP><NO.P>1.</NO.P><TXT>Lietas dalībnieku argumentu apkopojums</TXT></NP></TI></TITLE><NP><NO.P>66.</NO.P><TXT>Apelācijas sūdzības iesniedzējas būtībā ir izvirzījušas vienu pamatu par to, ka Vispārējā tiesa esot pieļāvusi kļūdu tās Reglamenta 102. panta 1. punkta interpretācijā, kā arī ar prasības celšanas termiņiem saistītās judikatūras interpretācijā, kas izraisīja to tiesību uz efektīvu aizsardzību tiesā pārkāpumu. Tās apgalvo, ka šajā noteikumā paredzētais četrpadsmit dienu termiņš ir jāpiemēro katram publicētam tiesību aktam neatkarīgi no tā, kādā veidā tas ir publicēts, nevis tikai tiem tiesību aktiem, kuri ir publicēti <HT TYPE="ITALIC">Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.</HT></TXT></NP><NP><NO.P>67.</NO.P><TXT><HT TYPE="ITALIC">ECHA</HT>, kuru visos punktos atbalsta Nīderlandes Karaliste, turpretī uzskata, ka Vispārējās tiesas Reglamenta 102. panta 1. punktā paredzētais četrpadsmit dienu termiņš nevar tikt piemērots akta publicēšanas internetā gadījumā. Tā kā Savienības tiesību normas attiecībā uz prasības celšanas termiņiem ir strikti jāpiemēro, šā noteikuma piemērošanas joma nevar tikt paplašināta, negrozot minēto reglamentu, jo tā var tikt pārkāpts tiesiskās noteiktības princips. <HT TYPE="ITALIC">ECHA</HT> šajā ziņā arī uzstāj, ka publicēšana tīmeklī un publicēšana <HT TYPE="ITALIC">Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī</HT> ir divas atšķirīgas lietas.</TXT></NP><?PAGE NO="11"?><NP><NO.P>68.</NO.P><TXT>Komisija savukārt uzsver, ka apelācijas sūdzības iesniedzējas savā apelācijas sūdzībā ir aprobežojušās tikai ar norādi uz diskriminējošu vai patvaļīgu attieksmi pret tām. Kā Vispārējā tiesa ir konstatējusi lietā T‑268/10 pārsūdzētā rīkojuma 38. punktā, prasītājām šajā konkrētajā gadījumā piemērotais noilguma termiņš, kurā nav ņemts vērā Vispārējās tiesas Reglamenta 102. panta 1. punktā paredzētais četrpadsmit dienu termiņš, vienādi tiek piemērots visiem lietas dalībniekiem, kuri ir tādā pašā situācijā kā prasītājas.</TXT></NP></GR.SEQ><GR.SEQ LEVEL="3"><TITLE><TI><NP><NO.P>2.</NO.P><TXT>Analīze</TXT></NP></TI></TITLE><NP><NO.P>69.</NO.P><TXT>Iesākumā jāuzsver, ka atbilstoši lietā T‑268/10 pārsūdzētajam rīkojumam Vispārējā tiesa apelācijas sūdzības iesniedzēju celto prasību noraidīja kā nepieņemamu noilguma dēļ, pamatojot ar to, ka tās Reglamenta 102. panta 1. punktā paredzētais četrpadsmit dienu termiņš nevar tikt piemērots ārpus tajā formulētajām robežām tādiem tiesību aktiem, kuri – kā tas, kas šajā konkrētajā gadījumā tiek apstrīdēts, – ir publicēti nevis <HT TYPE="ITALIC">Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī</HT>, bet tikai tīmeklī<NOTE NUMBERING="ARAB" TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0045"><P>It īpaši skat. lietā T‑268/10 pārsūdzētā rīkojuma 34. punktu.</P></NOTE>, precizējot, ka šajā konkrētajā gadījumā nevarēja tikt atzīta nekāda atvainojama maldība<NOTE NUMBERING="ARAB" TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0046"><P>It īpaši skat. lietā T‑268/10 pārsūdzētā rīkojuma 41. punktu.</P></NOTE>.</TXT></NP><NP><NO.P>70.</NO.P><TXT>Lietā T‑268/10 pārsūdzētā rīkojuma pamatojumā arī ir pieļautas kļūdas tiesību piemērošanā.</TXT></NP><NP><NO.P>71.</NO.P><TXT>Ir jānorāda arī, ka ne Vispārējās tiesas Reglamentā, ne, citstarp, Tiesas Reglamentā<NOTE NUMBERING="ARAB" TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0047"><P>Šajā ziņā skat. jaunā Tiesas Reglamenta 50. pantu, ko <DATE ISO="20120924">2012. gada 24. septembrī</DATE> apstiprinājusi Eiropas Savienības Padome un kas pēc būtības ir identisks Vispārējās tiesas Reglamenta 102. panta 1. punktam. Skat. arī identiskos noteikumus iepriekšējā <DATE ISO="19910619">1991. gada 19. jūnija</DATE> Eiropas Kopienu Tiesas Reglamenta (<REF.DOC.OJ COLL="L" NO.OJ="176" PAGE.FIRST="7" DATE.PUB="1991">OV L 176, 7. lpp.</REF.DOC.OJ>) 81. panta 1. punktā.</P></NOTE> nav noteikumu, kas būtu līdzvērtīgi Vispārējās tiesas Reglamenta 102. panta 1. punkta noteikumiem attiecībā īpaši uz Savienības iestāžu, struktūru un aģentūru tiesību aktu publicēšanu tīmeklī.</TXT></NP><NP><NO.P>72.</NO.P><TXT>Daudz vispārīgāk ir jākonstatē, ka Savienības tiesiskajā regulējumā attiecībā uz prasību celšanas termiņiem nav neviena noteikuma, kas regulētu Savienības iestāžu, struktūru un aģentūru tiesību aktu publicēšanu tīmeklī, tāpēc Tiesai šī nepilnība ir jāaizpilda, nodrošinot tiesības uz efektīvu tiesību aizsardzību tiesā<NOTE NUMBERING="ARAB" TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0048"><P>Skat. <DATE ISO="20130228">2013. gada 28. februāra</DATE> spriedumu lietā C‑334/12 RX‑II <HT TYPE="ITALIC">Réexamen Arango Jaramillo</HT> u.c./EIB (40.–46. punkts).</P></NOTE>, ievērojot vispārējos tiesību principus un šobrīd arī Eiropas Savienības Pamattiesību hartas<NOTE NUMBERING="ARAB" TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0049"><P>Šajā ziņā it īpaši skat. <DATE ISO="20111208">2011. gada 8. decembra</DATE> spriedumu lietā <REF.DOC.ECR EDITION="GEN" NO.CASE="C-389/10 P" PAGE.ECR="I-13125" YEAR="2011">C-389/10 P <HT TYPE="ITALIC">KME Germany</HT> u.c./Komisija (Krājums, I-13125. lpp.</REF.DOC.ECR>, 119. punkts).</P></NOTE> 47. pantu, kā tas tiek interpretēts <DATE ISO="19501104">1950. gada 4. novembrī</DATE> Romā parakstītās Eiropas Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas 6. panta 1. punktā un 13. pantā.</TXT></NP><NP><NO.P>73.</NO.P><TXT>Šajā ziņā, protams, no Eiropas Cilvēktiesību tiesas judikatūras<NOTE NUMBERING="ARAB" TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0050"><P>It īpaši skat. Eiropas Cilvēktiesību tiesas <DATE ISO="19981028">1998. gada 28. oktobra</DATE> spriedumu lietā <HT TYPE="ITALIC">Pérez de Rada Cavanilles</HT> pret Spāniju (prasība Nr. 28090/95, <HT TYPE="ITALIC">Recueil des arrêts et décisions</HT> 1998‑VIII, 44. punkts) un <DATE ISO="20111206">2011. gada 6. decembra</DATE> spriedumu lietā <HT TYPE="ITALIC">Anastasakis</HT> pret Grieķiju (prasība Nr. 41959/08, <HT TYPE="ITALIC">Recueil des arrêts et décisions</HT> vēl nav publicēts, 24. punkts).</P></NOTE>, kā arī Tiesai ir bijusi iespēja to atgādināt<NOTE NUMBERING="ARAB" TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0051"><P>Skat. <DATE ISO="20101016">2010. gada 16. oktobra</DATE> rīkojumu lietā <REF.DOC.ECR EDITION="GEN" NO.CASE="C-73/10" PAGE.ECR="I-11535" YEAR="2010">C-73/10 <HT TYPE="ITALIC">Internationale Fruchtimport Gesellschaft Weichert</HT>/Komisija (Krājums, I-11535. lpp.</REF.DOC.ECR>, 53. punkts) un spriedumu lietā <HT TYPE="ITALIC">Réexamen Arango Jaramillo</HT> u.c./EIB (minēts iepriekš, 43. punkts).</P></NOTE>, izriet, ka tiesības uz tiesu, saistībā ar kurām īpašs aspekts ir tiesības piekļūt tiesai, nav absolūtas un ir pakļautas ierobežojumiem, it īpaši attiecībā uz prasības pieņemamības nosacījumiem, viens no kuriem ir arī prasības celšanas termiņa izbeigšanās noteikšana<NOTE NUMBERING="ARAB" TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0052"><P>Skat. <DATE ISO="20020517">2002. gada 17. maija</DATE> rīkojumu lietā <REF.DOC.ECR EDITION="GEN" NO.CASE="C-406/01" PAGE.ECR="I-4561" YEAR="2002">C-406/01 Vācija/Parlaments un Padome (<HT TYPE="ITALIC">Recueil</HT>, I-4561. lpp.</REF.DOC.ECR>, 20. punkts), kā arī rīkojumu lietā <HT TYPE="ITALIC">Internationale Fruchtimport Gesellschaft Weichert</HT>/Komisija (minēts iepriekš, 48.–50. punkts).</P></NOTE>.</TXT></NP><?PAGE NO="12"?><NP><NO.P>74.</NO.P><TXT>Tomēr jāatgādina arī, ka, lai gan indivīdiem ir jābūt gataviem uz to, ka tiks piemēroti pieņemamības noteikumi, šiem noteikumiem ir jābūt leģitīmam mērķim un tiem ir jābūt samērīgiem, tādējādi tie nevar ierobežot indivīdu piekļuvi tiesai tādā veidā vai tik lielā mērā, ka tiktu skarta viņu tiesību būtība<NOTE NUMBERING="ARAB" TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0053"><P>It īpaši skat. Eiropas Cilvēktiesību tiesas <DATE ISO="19971219">1997. gada 19. decembra</DATE> spriedumu lietā <HT TYPE="ITALIC">Brualla Gomez de la Torre</HT> pret Spāniju (prasība Nr. 26737/95, <HT TYPE="ITALIC">Recueil des arrêts et décisions</HT> 1997‑VIII, 2955. lpp. 33. punkts) un spriedumu lietā <HT TYPE="ITALIC">Pérez de Rada Cavanilles</HT> pret Spāniju (minēts iepriekš, 44. punkts).</P></NOTE>. Šo noteikumu piemērošana nedrīkst traucēt indivīdiem paļauties uz pieejamu tiesību aizsardzības līdzekli<NOTE NUMBERING="ARAB" TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0054"><P>It īpaši skat. Eiropas Cilvēktiesību tiesas <DATE ISO="20001116">2000. gada 16. novembra</DATE> spriedumu lietā <HT TYPE="ITALIC">S. A.</HT> <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0028" REF.END="QE0028"/>Sotiris un Nikos Koutras ATTEE<QUOT.END REF.START="QS0028" CODE="201D" ID="QE0028"/> pret Grieķiju (prasība Nr. 39442/98, <HT TYPE="ITALIC">Recueil</HT> <HT TYPE="ITALIC">des arrêts et décisions</HT> 2000‑XII, 20. punkts), kā arī spriedumu lietā <HT TYPE="ITALIC">Anastasakis</HT> pret Grieķiju (minēts iepriekš, 24. punkts).</P></NOTE>.</TXT></NP><NP><NO.P>75.</NO.P><TXT>Tieši atbilstīgi šiem principiem jāizskata, vai Vispārējā tiesa varēja pamatoti atteikties ņemt vērā tās Reglamenta 102. panta 1. punktā noteikto četrpadsmit dienu termiņu un tāpēc paziņot, ka prasītāju prasība ir novēlota, neļaujot tām atsaukties uz atvainojamu maldību.</TXT></NP><GR.SEQ LEVEL="4"><TITLE><TI><NP><NO.P>a)</NO.P><TXT>Par jautājumu, vai četrpadsmit dienu termiņš attiecas uz tīmeklī publicētiem aktiem</TXT></NP></TI></TITLE><NP><NO.P>76.</NO.P><TXT>Šajā ziņā vispirms ir jāatzīmē, ka pats Vispārējās tiesas Reglamenta 102. panta 1. punkta formulējums nav nepārprotams, ciktāl šis noteikums sākas ar to, ka iesākumā tajā ir minēta tiesību aktu publicēšana vispār, lai pēc tam <HT TYPE="ITALIC">in fine</HT> atsauktos tikai uz publicēšanu <HT TYPE="ITALIC">Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī</HT>.</TXT></NP><NP><NO.P>77.</NO.P><TXT>Tāpēc, pretēji tam, ko nolēma Vispārējā tiesa, varētu tikt uzskatīts, ka šis noteikums regulē nevis īpaši tādu prasību celšanas termiņu aprēķināšanu, kas ir celtas par <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0029" REF.END="QE0029"/>aktiem, kuri publicēti <HT TYPE="ITALIC">Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī</HT><QUOT.END REF.START="QS0029" CODE="201D" ID="QE0029"/>, bet vispārīgi – tādu prasību celšanas termiņu aprēķināšanu, kas ir celtas par publicētiem aktiem, nevis tostarp paziņotiem tiesību aktiem. Precizējums attiecībā uz publicēšanu <HT TYPE="ITALIC">Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī</HT> būtu, ja tā drīkst teikt, nebūtisks, tas būtu atblāzma no laika, kad nebija tīmekļa un tiesību akta publicēšana bija iedomājama tikai drukātā veidā <HT TYPE="ITALIC">Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.</HT></TXT></NP><NP><NO.P>78.</NO.P><TXT>Tomēr tikai šā Vispārējās tiesas Reglamenta noteikuma teksta analīze vien nevar tikt uzskatīta par pietiekamu, lai sniegtu atbildi uz principiālo jautājumu, kas radies šajā lietā, un atbilstoši Tiesas pastāvīgajai judikatūrai tas ir jāinterpretē, ņemot vērā kontekstu, kurā tas iekļaujas, un šā noteikuma mērķus<NOTE NUMBERING="ARAB" TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0055"><P>It īpaši skat. <DATE ISO="19961024">1996. gada 24. oktobra</DATE> spriedumu lietā <REF.DOC.ECR EDITION="GEN" NO.CASE="C-217/94" PAGE.ECR="I-5287" YEAR="1996">C-217/94 <HT TYPE="ITALIC">Eismann</HT> (<HT TYPE="ITALIC">Recueil</HT>, I-5287. lpp.</REF.DOC.ECR>, 16. punkts), <DATE ISO="20030116">2003. gada 16. janvāra</DATE> spriedumu lietā <REF.DOC.ECR EDITION="GEN" NO.CASE="C-315/00" PAGE.ECR="I-563" YEAR="2003">C-315/00 <HT TYPE="ITALIC">Maierhofer</HT> (<HT TYPE="ITALIC">Recueil</HT>, I-563. lpp.</REF.DOC.ECR>, 27. punkts) un <DATE ISO="20040715">2004. gada 15. jūlija</DATE> spriedumu lietā <REF.DOC.ECR EDITION="GEN" NO.CASE="C-321/02" PAGE.ECR="I-7101" YEAR="2004">C-321/02 <HT TYPE="ITALIC">Harbs</HT> (Krājums, I-7101. lpp.</REF.DOC.ECR>, 28. punkts).</P></NOTE>.</TXT></NP><NP><NO.P>79.</NO.P><TXT>Konkrētajā gadījumā Vispārējās tiesas Reglamenta 102. panta 1. punktā paredzētais četrpadsmit dienu termiņš ir radies no nepieciešamības nodrošināt, lai visiem Eiropas Savienības indivīdiem būtu vienāds termiņš prasības celšanai par Savienības iestāžu, struktūru un aģentūru tiesību aktiem, kuri ir publicēti <HT TYPE="ITALIC">Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī</HT>, nevis sākot no minētā <HT TYPE="ITALIC">Eiropas Savienības Oficiālā Vēstneša</HT> oficiālās izdošanas datuma, kas parasti norādīts katrā šā vēstneša numurā, bet gan no datuma, kurā saprātīgi var tikt pieņemts, ka minētais <HT TYPE="ITALIC">Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis</HT> ir faktiski pieejams, jo tas ir nogādāts visās Savienības dalībvalstīs. Tiesai turklāt ir bijusi iespēja lemt, ka minētā <HT TYPE="ITALIC">Eiropas Savienības Oficiālā Vēstneša</HT> elektroniskās versijas publicēšana nevar tikt uzskatīta par pietiekamu veidu, kā darīt pieejamus Kopienu tiesību aktus, lai tiktu nodrošināta to piemērošana<NOTE NUMBERING="ARAB" TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0056"><P>Skat. spriedumu lietā <HT TYPE="ITALIC">Skoma‑Lux</HT> (minēts iepriekš, 47.–50. punkts).</P></NOTE>.</TXT></NP><NP><NO.P>80.</NO.P><TXT>Šis četrpadsmit dienu termiņš tādējādi bija domāts, lai, ņemot vērā pašu iepriekš minētās publicēšanas funkciju, nodrošinātu vienlīdzīgu attieksmi pret visiem Savienības indivīdiem. Tāpēc tas ir sava veida latents fiksēts termiņš, kas nodrošina vispārējo Eiropas tiesību vienlīdzības principu strīdā par atcelšanu.</TXT></NP><?PAGE NO="13"?><NP><NO.P>81.</NO.P><TXT>Tāpēc tikai tas, ka kādu aktu ir paredzēts publicēt tīmeklī, neļauj tomēr <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0030" REF.END="QE0030"/>neņemt vērā<QUOT.END REF.START="QS0030" CODE="201D" ID="QE0030"/> Vispārējās tiesas Reglamenta 102. panta 1. punktā noteikto četrpadsmit dienu termiņu. Gluži otrādi un tā kā nav speciāla noteikuma, kas regulētu Savienības iestāžu, struktūru un aģentūru tiesību aktu publicēšanu tīmeklī, šis noteikums ir jāinterpretē tā, ka minētais termiņš, ievērojot vispārējo vienlīdzības principu un tā kā nav pārliecinošu pretēju iemeslu<NOTE NUMBERING="ARAB" TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0057"><P>Skat. <DATE ISO="19790405">1979. gada 5. aprīļa</DATE> spriedumu lietā <REF.DOC.ECR EDITION="GEN" NO.CASE="117/78" PAGE.ECR="1613" YEAR="1979">117/78 <HT TYPE="ITALIC">Orlandi</HT>/Komisija (<HT TYPE="ITALIC">Recueil</HT>, 1613. lpp.</REF.DOC.ECR>, 10. un 11. punkts).</P></NOTE>, ir jāuzskata par tādu, kas piemērojams tādu prasību celšanas termiņu aprēķināšanai, kas celtas par visiem Savienības iestāžu, struktūru un aģentūru tiesību aktiem, neatkarīgi no attiecīgā publicēšanas veida.</TXT></NP></GR.SEQ><GR.SEQ LEVEL="4"><TITLE><TI><NP><NO.P>b)</NO.P><TXT>Par atvainojamu maldību</TXT></NP></TI></TITLE><NP><NO.P>82.</NO.P><TXT>Katrā ziņā un papildus šai Vispārējās tiesas Reglamenta 102. panta 1. punkta noteikumu interpretācijai <HT TYPE="ITALIC">pro actione</HT>, Vispārējai tiesai, ņemot vērā visus šā konkrētā gadījuma apstākļus, bija jāvērtē iespējamā prasības iesniedzēju atvainojamā maldība.</TXT></NP><NP><NO.P>83.</NO.P><TXT>Lai gan atvainojamas maldības jēdziens paredz vienīgi ārkārtējus apstākļus, kuros attiecīgā iestāde ir rīkojusies veidā, kas pats par sevi vai noteicošā mērā var radīt pieļaujamu apjukumu labticīgas attiecīgās personas prātā, kura izrādījusi rūpību, kādai jāpiemīt normāli informētai personai<NOTE NUMBERING="ARAB" TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0058"><P>Skat. <DATE ISO="19941215">1994. gada 15. decembra</DATE> spriedumu lietā <REF.DOC.ECR EDITION="GEN" NO.CASE="C-195/91 P" PAGE.ECR="I-5619" YEAR="1994">C-195/91 P <HT TYPE="ITALIC">Bayer</HT>/Komisija (<HT TYPE="ITALIC">Recueil</HT>, I-5619. lpp.</REF.DOC.ECR>, 26. punkts), <DATE ISO="20071127">2007. gada 27. novembra</DATE> spriedumu lietā <REF.DOC.ECR EDITION="GEN" NO.CASE="C-163/07 P" PAGE.ECR="I-10125" YEAR="2007">C-163/07 P <HT TYPE="ITALIC">Diy-Mar Insaat Sanayi ve Ticaret</HT> un <HT TYPE="ITALIC">Akar</HT>/Komisija (Krājums, I-10125. lpp.</REF.DOC.ECR>, 36. punkts), <DATE ISO="20100114">2010. gada 14. janvāra</DATE> rīkojumu lietā <REF.DOC.ECR EDITION="GEN" NO.CASE="C-112/09 P" PAGE.ECR="I-351" YEAR="2010">C-112/09 P <HT TYPE="ITALIC">SGAE</HT>/Komisija (Krājums, I-351. lpp.</REF.DOC.ECR>, 20. punkts), kā arī rīkojumu lietā <HT TYPE="ITALIC">Internationale Fruchtimport Gesellschaft Weichert</HT>/Komisija (minēts iepriekš, 42. punkts).</P></NOTE>, Tiesa tomēr ir arī precizējusi<NOTE NUMBERING="ARAB" TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0059"><P>Skat. spriedumu lietā <HT TYPE="ITALIC">Bayer</HT>/Komisija (minēts iepriekš, 26. punkts).</P></NOTE>, ka tas nevar tikt ierobežots tikai ar šo hipotēzi, bet ka atvainojama maldība var rasties visa veida ārkārtēju apstākļu rezultātā<NOTE NUMBERING="ARAB" TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0060"><P>Skat. rīkojumu lietā <HT TYPE="ITALIC">SGAE</HT>/Komisija (minēts iepriekš, 29. punkts).</P></NOTE>.</TXT></NP><NP><NO.P>84.</NO.P><TXT>Konkrētajā gadījumā Vispārējā tiesa nosprieda, ka prasītāju maldības <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0031" REF.END="QE0031"/>pamatā ir neveiksmīga vai nu [Vispārējās tiesas Reglamenta] 102. panta 2. punkta, vai 101. panta 1. punkta interpretācija<QUOT.END REF.START="QS0031" CODE="201D" ID="QE0031"/>, jo šie noteikumi nerada nekādas interpretācijas grūtības.</TXT></NP><NP><NO.P>85.</NO.P><TXT>Lai gan Vispārējās tiesas citētajā rīkojumā<NOTE NUMBERING="ARAB" TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0061"><P>Skat. rīkojumu lietā Vācija/Parlaments un Padome (minēts iepriekš, 21. punkts).</P></NOTE> Tiesa patiešām ir nospriedusi, ka tiesiskais regulējums attiecībā uz prasības celšanas termiņiem nerada īpašas interpretācijas grūtības, Tiesa tajā skatīja tikai minēto termiņu aprēķināšanas kārtību. Tikai no šā rīkojuma vien tā nevarēja secināt, ka jautājums par tādu prasību celšanas termiņu aprēķināšanu, kas ir celtas par Savienības iestāžu, struktūru un aģentūru tiesību aktiem, kuri publicēti tikai tīmeklī, ir pilnīgi skaidrs un neizraisa nekādas saprātīgas šaubas.</TXT></NP><NP><NO.P>86.</NO.P><TXT>Tā kā nav neviena precīza noteikuma, ne arī jebkādas īpašas judikatūras par tādu prasību celšanas termiņu aprēķināšanas kārtību, kas celtas par Savienības iestāžu, struktūru un aģentūru tiesību aktiem, kuri publicēti tikai tīmeklī, Vispārējai tiesai, gluži otrādi, būtu bijis jāņem vērā visi konkrētie lietas apstākļi, lai saistībā ar tiesībām uz efektīvu tiesību aizsardzību tiesā varētu novērtēt nosacījumus, kādos konstatējama atvainojama maldība.</TXT></NP><NP><NO.P>87.</NO.P><TXT>Vispārējās tiesas Reglamenta 102. panta 1. punkta formulējuma pārprotamības un apstākļa, ka apdomība, ar kādu prasītājas uzskatīja, ka tām jāizmanto viņu tiesības celt prasību, tika sodīta ar rīkojumu, kas izdots tajā pašā dienā, kad tika paziņota prasības kā priekšlaicīgas prasības nepieņemamība, dēļ Vispārējai tiesai būtu vajadzējis konkrētajā gadījumā pieļaut atvainojamu maldību.</TXT></NP><NP><NO.P>88.</NO.P><TXT>Tāpēc Vispārējā tiesa, interpretējot LESD 263. panta sesto daļu un tās Reglamenta 102. panta 1. punktu, ir pieļāvusi kļūdu tiesību piemērošanā, nospriežot, ka prasītāju prasība atcelt <HT TYPE="ITALIC">ECHA</HT> lēmumu par akrilamīda iekļaušanu kandidātvielu sarakstā ir novēlota un ka šis novēlojums nav atvainojama maldība.</TXT></NP><?PAGE NO="14"?><NP><NO.P>89.</NO.P><TXT>Tāpēc lietā T‑268/10 pārsūdzētais rīkojums ir jāatceļ un lieta jānodod atpakaļ Vispārējai tiesai, lai tā lemtu par pārējiem lietas dalībnieku izvirzītajiem pamatiem un argumentiem, tomēr atgādinot, ka, ja prasība lietā T‑1/10, kas nodota atpakaļ Vispārējai tiesai, tiktu atzīta par pieņemamu, šī prasība būtu jānoraida kā nepieņemama <HT TYPE="ITALIC">lis pendens</HT> dēļ.</TXT></NP></GR.SEQ></GR.SEQ></GR.SEQ></GR.SEQ><GR.SEQ LEVEL="1"><TITLE><TI><NP><NO.P><HT TYPE="BOLD">IV –</HT></NO.P><TXT><HT TYPE="BOLD">Secinājumi</HT></TXT></NP></TI></TITLE><NP><NO.P>90.</NO.P><TXT>Tādējādi es iesaku Tiesai nospriest šādi:</TXT><P>Lietā C‑625/11 P:</P><P><LIST TYPE="ARAB"><ITEM><NP><NO.P>1)</NO.P><TXT>atcelt Eiropas Savienības Vispārējās tiesas <DATE ISO="20110921">2011. gada 21. septembra</DATE> rīkojumu lietā T‑268/10 <HT TYPE="ITALIC">PPG</HT> un <HT TYPE="ITALIC">SNF</HT>/<HT TYPE="ITALIC">ECHA</HT>;</TXT></NP></ITEM><ITEM><NP><NO.P>2)</NO.P><TXT>nodot lietu atpakaļ Eiropas Savienības Vispārējai tiesai;</TXT></NP></ITEM><ITEM><NP><NO.P>3)</NO.P><TXT>atlikt lēmuma par tiesāšanās izdevumiem pieņemšanu.</TXT></NP></ITEM></LIST></P><P>Lietā C‑626/11 P:</P><P><LIST TYPE="ARAB"><ITEM><NP><NO.P>1)</NO.P><TXT>atcelt Eiropas Savienības Vispārējās tiesas <DATE ISO="20110921">2011. gada 21. septembra</DATE> rīkojumu lietā T‑1/10 <HT TYPE="ITALIC">PPG</HT> un <HT TYPE="ITALIC">SNF</HT>/<HT TYPE="ITALIC">ECHA</HT>;</TXT></NP></ITEM><ITEM><NP><NO.P>2)</NO.P><TXT>nodot lietu atpakaļ Eiropas Savienības Vispārējai tiesai;</TXT></NP></ITEM><ITEM><NP><NO.P>3)</NO.P><TXT>atlikt lēmuma par tiesāšanās izdevumiem pieņemšanu.</TXT></NP></ITEM></LIST></P></NP></GR.SEQ></CONTENTS.CONCLUSION></CONCLUSION>