<!DOCTYPE html PUBLIC "yes" "xhtml1-strict.dtd">
<html xmlns="http://www.w3.org/1999/xhtml">
<!--GENDOC2XHTML # converter_version: 1.2.15-->
  <head>
    <title>2025-12-202512C104202402790-00-TRA-DOC-LV-CONCL-C-0279-24-202504338-07_00</title>
    <meta content="text/html; charset=utf-8" http-equiv="Content-Type"/>
    <meta content="" name="Gendoc_DGTGeneratedDate"/>
    <meta content="0" name="MSIP_Label_6bd9ddd1-4d20-43f6-abfa-fc3c07406f94_ContentBits"/>
    <meta content="Commission Use" name="MSIP_Label_6bd9ddd1-4d20-43f6-abfa-fc3c07406f94_Name"/>
    <meta content="lv-LV" name="Gendoc_Lang"/>
    <meta content="" name="Gendoc_GenerationDate"/>
    <meta content="" name="IsFlattened"/>
    <meta content="1" name="NumProc"/>
    <meta content="Final" name="Gendoc_EditionType"/>
    <meta content="0001" name="Gendoc_CaseNumberSuite"/>
    <meta content="27/06/2025 16:22:30" name="Gendoc_LastVerificationDate"/>
    <meta content="" name="Gendoc_ProcedureNumber"/>
    <meta content="lv" name="Gendoc_LangCode"/>
    <meta content="CNC" name="TypeDoc"/>
    <meta content="B0Hl8R1g80yEZ9Kgb9Y+8OWQnQAqSpiE4+SMpihjdbSwo1PeG4QjiP/XVMfc+C62a9OxztYK0pS4JBWqAsKAZxIk/TMlFHo7QZZTs8iswI8XVYFc+tXtA57Oe1XLdyt8lumon1TQZc6NAy1azpSU/YU8dhUHPfVKXu5sUL5PcaQ=" name="GenDocUID"/>
    <meta content="P" name="TypeProc"/>
    <meta content="" name="CreateCustomParts"/>
    <meta content="OK" name="ReadyToPublish"/>
    <meta content="cirulgu" name="Gendoc_User"/>
    <meta content="" name="EP_Mode"/>
    <meta content="" name="Gendoc_DGTGenerated"/>
    <meta content="" name="Gendoc_Vademecum"/>
    <meta content="true" name="MSIP_Label_6bd9ddd1-4d20-43f6-abfa-fc3c07406f94_Enabled"/>
    <meta content="b745db67-3931-45ad-a98a-5266418cfab8" name="MSIP_Label_6bd9ddd1-4d20-43f6-abfa-fc3c07406f94_ActionId"/>
    <meta content="0279" name="NumeroOrdre"/>
    <meta content="2024" name="Annee"/>
    <meta content="P" name="Gendoc_ProcedureType"/>
    <meta content="" name="EP_Version"/>
    <meta content="LV" name="Langue"/>
    <meta content="cirulgu" name="Gendoc_DGTGeneratedUser"/>
    <meta content="b24c8b06-522c-46fe-9080-70926f8dddb1" name="MSIP_Label_6bd9ddd1-4d20-43f6-abfa-fc3c07406f94_SiteId"/>
    <meta content="FAST_document_go_ok" name="Gendoc_LastVerificationStatus"/>
    <meta content="CNC_C" name="Gendoc_GendocTemplateType"/>
    <meta content="TRUE" name="WithoutAuthorBlockFlatP"/>
    <meta content="GenDoc 12-05-25 08:49:47" name="Created"/>
    <meta content="" name="Canevas3_Vademecum"/>
    <meta content="2025-05-26T12:21:38Z" name="MSIP_Label_6bd9ddd1-4d20-43f6-abfa-fc3c07406f94_SetDate"/>
    <meta content="TRUE" name="WithoutAuthorBlock"/>
    <meta content="" name="Gendoc_CaseYear"/>
    <meta content="false" name="Generation_In_Progress"/>
    <meta content="C" name="Juridiction"/>
    <meta content="a84784dbabfb497691bd86a4acb15561" name="DocumentIdentifier"/>
    <meta content="0279" name="Gendoc_CaseNumber"/>
    <meta content="ImportedWithoutSource" name="SdlIdentifier"/>
    <meta content="RP" name="NatureAff"/>
    <meta content="RP" name="Gendoc_CaseNature"/>
    <meta content="0001" name="NumSuite"/>
    <meta content="C" name="Gendoc_Juridiction"/>
    <meta content="Standard" name="MSIP_Label_6bd9ddd1-4d20-43f6-abfa-fc3c07406f94_Method"/>
  </head>
  <body>
    <div style="header">
      <div id="rId24" style="first"/>
      <div id="rId20" style="even">R. Norkus secinājumi – Lieta C‑279/24</div>
      <div id="rId21" style="default">Liechtensteinische Landesbank</div>
    </div>
    <p class="C36Centre" id="para-1" title="page-1">
      ĢENERĀLADVOKĀTA RIMVĪDA NORKUS [RIMVYDAS NORKUS]
    </p>
    <p class="C36Centre" id="para-2" title="page-1">
      SECINĀJUMI,
    </p>
    <p class="C36Centre" id="para-3" title="page-1">
      sniegti 2025. gada 22. maijā  (<span class="note footnote notemarker">
<a id="c-1" href="#t-1">1</a>
</span>)
      
    </p>
    <p class="C38Centregrasgrandespacement" id="para-4" title="page-1">
      Lieta C‑279/24
    </p>
    <p class="C37Centregras" id="para-5" title="page-1">
      AY
    </p>
    <p class="C37Centregras" id="para-6" title="page-1">
      pret
    </p>
    <p class="C37Centregras" id="para-7" title="page-1">
      Liechtensteinische Landesbank (Österreich) AG
    </p>
    <p class="C39Centreespacement" id="para-8" title="page-1">
      (Oberster Gerichtshof (Augstākā tiesa, Austrija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu)
    </p>
    <p class="C71Indicateur" id="para-9" title="page-1">
      Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu – Tiesu iestāžu sadarbība civillietās – Regula (EK) Nr. 593/2008 – 3. panta 1. un 2. punkts – Piemērojamo tiesību aktu izvēle – 6. panta 1. un 2. punkts – Piemērošanas joma – Līgums, kas noslēgts starp uzņēmēju un citā dalībvalstī dzīvojošu patērētāju – Darbības vēršana uz dalībvalsti, kurā ir patērētāja pastāvīgā mītnesvieta, pēc tam, kad ir noslēgts līgums, kurā ietverts noteikums par piemērojamo tiesību aktu izvēli – 6. panta 4. punkta a) apakšpunkts – Izņēmumi – Ieguldījumu pakalpojumi – Direktīva 93/13/EEK – Negodīgi noteikumi
    </p>
    <p class="C02AlineaAltA" id="para-10" title="page-2">
      
        <br/>
      
    </p>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">I.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Ievads</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">1.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Izskatāmais lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, kuru atbilstoši LESD 267. pantam iesniegusi Oberster Gerichtshof (Augstākā tiesa, Austrija), ir par to, kā interpretēt Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 593/2008 (2008. gada 17. jūnijs) par tiesību aktiem, kas piemērojami līgumsaistībām (Roma I)  (<span class="note footnote notemarker">
<a id="c-2" href="#t-2">2</a>
</span>), 6. pantu, kā arī Padomes Direktīvas 93/13/EEK (1993. gada 5. aprīlis) par negodīgiem noteikumiem patērētāju līgumos  (<span class="note footnote notemarker">
<a id="c-3" href="#t-3">3</a>
</span>) 3. panta 1. punktu.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">2.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Šis lūgums ir iesniegts tiesvedībā starp AY, patērētāju ar domicilu Itālijā, un Liechtensteinische Landesbank (Österreich) AG, banku ar juridisko adresi Austrijā (turpmāk tekstā – “banka”), par zaudējumiem, kas AY radušies finanšu produktu iegādes dēļ. AY vērsās Austrijas tiesās ar prasību par zaudējumu atlīdzību par šiem zaudējumiem, pamatojoties uz to, ka banka viņam esot sniegusi kļūdainu informāciju un konsultācijas. AY apgalvo, ka banka ir vērsusi savu darbību uz Itāliju un ka nolīgtais noteikums, kurā norādīti piemērojamie tiesību akti, neesot jāņem vērā, jo Itālijas tiesību akti viņam ir izdevīgāki nekā Austrijas tiesību akti. Viņa ieskatā, no Itālijas tiesību viedokļa banka neesot izpildījusi savus pienākumus pirms līguma noslēgšanas un informēšanas pienākumu. Savukārt banka uzskata, ka Austrijas tiesību aktu izvēle ir spēkā esoša. Pēc bankas domām, visus veiktos darījumus esot pieprasījis AY, kas izvēlējās ieguldījumus, nesaņemot konsultācijas. Šie darījumi bija ieguldījumi, kurus AY esot uzskatījis par sev atbilstošiem, tāpēc banku nevar atzīt par atbildīgu saskaņā ar Austrijas tiesību aktiem.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">3.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Izskatāmā lieta dod Tiesai iespēju attīstīt savu judikatūru patērētāju līgumu jomā. Konkrētāk, Tiesai pirmo reizi būs jāspriež par to, vai, lai sasniegtu patērētāju tiesību aizsardzības mērķi, ir jāliek mainīt līgumam piemērojamos valsts tiesību aktus, pamatojoties uz materiālajām darbībām, kuras veicis uzņēmējs minētā līguma darbības laikā, neraugoties uz to, ka līgumslēdzējas puses sākotnēji ir vienojušās par konkrētas dalībvalsts tiesību aktu piemērošanu. Tā kā tiesiskās drošības apsvērumi varētu nepieļaut šādu Savienības tiesību interpretāciju, Tiesai būs rūpīgi jālīdzsvaro iepriekš minētās intereses, tomēr neaizmirstot par privātautonomijas principu, kam līgumtiesībās ir izšķiroša nozīme.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">II.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Atbilstošās tiesību normas</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">A.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Savienības tiesības</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">1.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Regula Nr. 593/2008</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">4.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Regulas Nr. 593/2008 3. panta “Izvēles brīvība” 1. un 2. punktā noteikts:</p>
</td>
</tr>
</table>
    <p class="C02AlineaAltA" id="para-19" title="page-4">
      “1. Līgumu reglamentē tie tiesību akti, kurus izvēlas puses. Izvēli vai nu skaidri izdara, vai arī to nepārprotami izsaka līguma noteikumi vai lietas apstākļi. Izdarot izvēli, puses var izraudzīties tiesību aktus, kas piemērojami visam līgumam vai tikai kādai tā daļai.
    </p>
    <p class="C02AlineaAltA" id="para-20" title="page-4">
      2. Puses var jebkurā laikā vienoties līgumam piemērot tiesību aktus, kas nav tie tiesību akti, kuri iepriekš to reglamentēja vai nu atbilstīgi agrākai izvēlei, kas izdarīta saskaņā ar šo pantu, vai atbilstīgi citiem šīs regulas noteikumiem. Jebkuras izmaiņas attiecībā uz piemērojamajiem tiesību aktiem, kuras izdarītas pēc līguma noslēgšanas, neskar tā formālo spēkā esamību saskaņā ar 11. pantu vai negatīvi neiespaido trešo personu tiesības.”
    </p>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">5.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Minētās regulas 6. panta “Patērētāju līgumi” 1.–4. punktā noteikts:</p>
</td>
</tr>
</table>
    <p class="C02AlineaAltA" id="para-22" title="page-4">
      “1. Neskarot 5. un 7. pantu, līgumu, ko fiziska persona mērķiem, kurus var uzskatīt par nesaistītiem ar viņas arodu vai profesiju, (“patērētājs”) noslēgusi ar citu personu, kas darbojas, īstenojot savu arodu vai profesiju, (“uzņēmējs”) reglamentē tās valsts tiesību akti, kurā ir patērētāja pastāvīgā mītnesvieta, ja uzņēmējs:
    </p>
    <p class="C09Marge0avecretrait" id="para-23" title="page-4">
      a) savu komercdarbību vai profesionālo darbību veic valstī, kurā ir patērētāja pastāvīgā mītnesvieta; vai
    </p>
    <p class="C09Marge0avecretrait" id="para-24" title="page-4">
      b) kā citādi vērš šādu darbību uz minēto valsti vai vairākām valstīm, tostarp minēto valsti,
    </p>
    <p class="C02AlineaAltA" id="para-25" title="page-4">
      un ja līgums attiecas uz šādu darbību jomu.
    </p>
    <p class="C02AlineaAltA" id="para-26" title="page-4">
      2. Neskarot 1. punktu, puses var saskaņā ar 3. pantu izdarīt izvēli attiecībā uz tiesību aktiem, kas piemērojami līgumam, kurš atbilst 1. punkta prasībām. Tomēr šādas izvēles iznākumā patērētājam nedrīkst būt liegta aizsardzība, kas tam piešķirta ar noteikumiem, no kuriem nevar atkāpties, savstarpēji vienojoties, atbilstīgi tiesību aktiem, kurus piemērotu saskaņā ar 1. punktu, ja nebūtu izdarīta izvēle.
    </p>
    <p class="C02AlineaAltA" id="para-27" title="page-4">
      3. Ja 1. punkta a) vai b) apakšpunkta prasības nav izpildītas, tiesību aktus, kas piemērojami līgumam starp patērētāju un uzņēmēju, nosaka atbilstīgi 3. un 4. pantam.
    </p>
    <p class="C02AlineaAltA" id="para-28" title="page-4">
      4. Šā panta 1. un 2. punktu nepiemēro:
    </p>
    <p class="C09Marge0avecretrait" id="para-29" title="page-5">
      a) līgumiem par pakalpojumu sniegšanu, saskaņā ar kuru pakalpojumus patērētājam sniedz tikai un vienīgi valstī, kura nav viņa pastāvīgās mītnesvietas valsts;
    </p>
    <p class="C02AlineaAltA" id="para-30" title="page-5">
      [..]
    </p>
    <p class="C09Marge0avecretrait" id="para-31" title="page-5">
      d) tiesībām un pienākumiem, kas veido finanšu instrumentu, un tiesībām un pienākumiem, kas veido noteikumus un nosacījumus, kuri reglamentē pārvedamu vērtspapīru emisiju, publisko piedāvājumu vai publisku pārņemšanas piedāvājumu, kā arī parakstīšanos uz kolektīvo ieguldījumu uzņēmumu daļām un to izpirkšanu, ciktāl šīs darbības nav finanšu pakalpojuma sniegšana;
    </p>
    <p class="C09Marge0avecretrait" id="para-32" title="page-5">
      [..].”
    </p>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">2.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Direktīva 93/13</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">6.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Direktīvas 93/13 3. panta 1. punktā noteikts:</p>
</td>
</tr>
</table>
    <p class="C02AlineaAltA" id="para-35" title="page-5">
      “Līguma noteikumu, par kuru nebija atsevišķas apspriešanās, uzskata par negodīgu, ja, pretēji prasībai pēc godprātības, tas rada ievērojamu nelīdzsvarotību pušu tiesībās un pienākumos, kas izriet no līguma, un tas notiek par sliktu patērētājam.”
    </p>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">B.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Austrijas tiesības</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">7.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Allgemeines bürgerliches Gesetzbuch (Austrijas Civilkodekss, turpmāk tekstā – “ABGB”) 879. panta 3. punktā ir paredzēts:</p>
</td>
</tr>
</table>
    <p class="C02AlineaAltA" id="para-38" title="page-5">
      “Līguma noteikums, kurš ir ietverts vispārējos darījumu noteikumos vai standartlīgumu veidlapās un kurā nav noteikts kāds no pušu pamatpienākumiem, ir pilnībā spēkā neesošs, ja tas, ņemot vērā visus apstākļus, nopietni kaitē kādai līgumslēdzējai pusei.”
    </p>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">III.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Pamatlietas pamatā esošie fakti, tiesvedība pamatlietā un prejudiciālie jautājumi</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">8.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">AY, kurš dzīvo Itālijā, 2013. gadā vēlējās atvērt norēķinu kontu un vērtspapīru kontu bankā, kuras juridiskā adrese ir Austrijā.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">9.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Šajā nolūkā AY vispirms devās uz bankas pārstāvniecību Austrijā un pēc tam no Itālijas nosūtīja viņa parakstītu konta atvēršanas pieteikumu, kā arī bankas pieprasītos dokumentus par “klienta profilu”. Saskaņā ar bankas vispārīgajiem darījumu noteikumiem, kas viņam tika izsniegti, visas tiesiskās attiecības starp pusēm reglamentēja Austrijas tiesību akti.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">10.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Turklāt no lūguma sniegt prejudiciālu nolēmumu izriet, ka, parakstot līgumu, AY izvēlējās “attiecības bez konsultācijām” un ka vēlāk, lai gan viņa klienta profils vairākkārt tika atjaunināts, AY vienmēr skaidri ir izvēlējies tikai darījumus “bez konsultācijām”.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">11.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">2015. gada septembrī un 2016. gada jūnijā AY ar bankas starpniecību iegādājās biržā tirgojamas parādzīmes (turpmāk tekstā – “ETN”), kuras 2016. gada jūlijā viņš pārdeva tālāk, gūstot peļņu.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">12.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Pēc tam 2016. gada oktobrī AY piedalījās pasākumā, kuru Padujā [Padova] (Itālija) organizēja kāda Itālijas ieguldījumu sabiedrība un kura laikā sabiedrības vadītājs prezentēja fondu, kura portfelī bija ietvertas iepriekš minētās parādzīmes. Šajā pasākumā piedalījās arī bankas darbinieks, lai prezentētu banku klātesošajiem ieguldītājiem.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">13.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Laikposmā no 2017. gada oktobra līdz 2018. gada februārim AY pēc savas iniciatīvas ar bankas starpniecību iegādājās papildu ETN daļas. Turklāt tajā pašā 2017. gada oktobrī AY ar bankas starpniecību iegādājās arī tā fonda daļas, kurš tika prezentēts Padujas pasākumā.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">14.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Visbeidzot – uzskatot, ka viņš ir cietis finansiālus zaudējumus obligāciju un fonda daļu iegāžu dēļ, kuras notikušas, sākot no 2017. gada oktobra, AY pieprasīja bankai zaudējumu atlīdzību 140 217,10 EUR apmērā, pieskaitot procentus, izmaksas un papildu izdevumus, jo tā nebija izpildījusi savu pienākumu sniegt konsultācijas un informāciju.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">15.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Prasības pamatojumam AY būtībā apgalvoja, ka vispārīgajos darījumu noteikumos ietvertais noteikums, kurā ir norādīti piemērojamie tiesību akti, esot prettiesisks un ka līdz ar to viņš varot atsaukties uz aizsardzību, kas paredzēta imperatīvajās tiesību normās, kuras ir spēkā viņa pastāvīgās mītnesvietas valstī Itālijā un kuras viņam ir labvēlīgākas. Saskaņā ar Itālijas tiesību aktiem banka neesot izpildījusi savus informēšanas pienākumus, un līdz ar to līgumi par attiecīgo obligāciju un fonda daļu iegādi esot uzskatāmi par spēkā neesošiem.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">16.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Zemāko instanču tiesas noraidīja AY prasību. Tās uzskatīja, ka, ņemot vērā pušu vienošanos, bija piemērojami Austrijas tiesību akti. Turklāt, tā kā AY kā klients “bez konsultācijām” Itālijā nav izmantojis nevienu bankas pakalpojumu, neatkarīgi no tā, vai runa ir par ieguldījumu konsultācijām vai kādu citu pakalpojumu, bija piemērojams Regulas Nr. 593/2008 6. panta 4. punkta a) apakšpunktā paredzētais izņēmums, un līdz ar to AY nevarot atsaukties uz tiesību normām, no kurām nevar atkāpties, savstarpēji vienojoties, atbilstīgi tiesību aktiem, kurus piemērotu saskaņā ar šā panta 1. un 2. punktu, ja nebūtu izdarīta izvēle.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">17.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">AY vērsās Oberster Gerichtshof (Augstākā tiesa), kas ir iesniedzējtiesa, ar revīzijas sūdzību. Šajā tiesā AY, pirmkārt, precizē, ka viņa prasība attiecas tikai uz darījumiem, kas veikti pēc 2016. gada oktobra pasākuma Itālijā, jo šā pasākuma laikā banka aktīvi bija reklamējusi strīdīgos ieguldījumus Itālijā, tādējādi vēršot savas darbības uz Itālijas tirgu Regulas Nr. 593/2008 6. panta 1. punkta b) apakšpunkta izpratnē.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">18.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Otrkārt, AY atkārtoti norāda, ka noteikums par piemērojamo tiesību aktu izvēli esot jānoraida kā negodīgs, jo viņš kā patērētājs nav ticis informēts, ka viņš varēja atsaukties uz aizsardzību, kas viņam piešķirta ar viņa pastāvīgās mītnesvietas valsts saistošajām tiesību normām saskaņā ar Regulas Nr. 593/2008 6. panta 2. punktu.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">19.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Treškārt, AY apgalvo, ka Regulas Nr. 593/2008 6. panta 4. punkta a) apakšpunktā paredzētais izņēmums šajā gadījumā nav piemērojams, jo bankai ir tīmekļvietne angļu valodā, kurā viņš kā Itālijas patērētājs varēja apskatīt visus savu kontu pārvedumus, izdrukāt konta izrakstus un saņemt informāciju, atzinumus un analīzes. Būtībā banka sniedza tiešsaistes ieguldījumu pakalpojumus Itālijā, kas ir viņa mītnesvietas valsts, un viņa fiziska klātbūtne Austrijā neesot bijusi nepieciešama.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">20.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Ņemot vērā iepriekš minēto, AY secina, ka tādējādi finanšu pakalpojumu līgumus, kurus viņš kā patērētājs ir noslēdzis saistībā ar attiecīgajiem darījumiem, atbilstoši Regulas Nr. 593/2008 6. panta 1. punktam reglamentējot Itālijas tiesību akti, kas ir labvēlīgāki AY, un tas izraisot šo līgumu spēkā neesamību.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">21.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Iesniedzējtiesa vispirms norāda, ka AY vienmēr ir rīkojies kā patērētājs, gan nodibinot komercattiecības, gan dodot rīkojumus iegādāties strīdīgos finanšu produktus. Tomēr laikā, kad tika nodibinātas komercattiecības, Regulas Nr. 593/2008 6. panta nosacījumi vēl nebija izpildīti, jo banka vēl neveica darbību Itālijā un vēl nebija vērsusi savu darbību uz šo valsti.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">22.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Tādējādi iesniedzējtiesa uzskata, ka komercattiecību sākumā puses pamatoti bija izraudzījušās Austrijas tiesību aktus, vēl jo vairāk tāpēc, ka pat tad, ja nebūtu izdarīta piemērojamo tiesību aktu izvēle, atbilstoši Regulas Nr. 593/2008 4. panta 1. punkta b) apakšpunktam starp AY un banku noslēgtajam līgumam kā bankas pakalpojumu sniegšanas līgumam būtu piemērojami šie paši tiesību akti.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">23.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Līdz ar to iesniedzējtiesa vēlas noskaidrot, pirmām kārtām, vai jau nodibinātu ilgstošu komercattiecību laikā Regulas Nr. 593/2008 6. panta 1. punkta nosacījumu izpildes rezultātā šīs tiesību normas tiesiskās sekas attiecas uz darījumiem, kas veikti pēc šīs nosacījumu izpildes, kaut arī piemērojamo tiesību aktu izvēle, ko puses ir izdarījušas šo attiecību nodibināšanas brīdī, ir spēkā esoša. Iesniedzējtiesa uzskata, ka nav nekādu šaubu, ka banka pēc 2016. gada ir “vērsusi” savu darbību uz patērētāja mītnesvietas valsti un ka saskaņā ar Tiesas judikatūru vēlākie AY dotie rīkojumi varēja būt saistīti ar šo darbību  (<span class="note footnote notemarker">
<a id="c-4" href="#t-4">4</a>
</span>). Tādēļ šīs regulas 6. pants principā esot piemērojams no minētā brīža.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">24.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Otrām kārtām, pieņemot, ka ir piemērojams Regulas Nr. 593/2008 6. pants, iesniedzējtiesa jautā, vai pamatlietā ir izpildīti šīs regulas 6. panta 4. punkta a) apakšpunktā paredzētā izņēmuma nosacījumi. Iesniedzējtiesa it īpaši vēlas noskaidrot, vai uz šo lietu var attiecināt kritēriju, kas izriet no 2019. gada 3. oktobra sprieduma Verein für Konsumenteninformation (C‑272/18, EU:C:2019:827), saskaņā ar kuru ir jāpārbauda, vai no paša pakalpojumu “rakstura” izriet, ka tos kopumā var sniegt tikai ārpus patērētāja pastāvīgās mītnesvietas valsts, lai noteiktu, vai šie pakalpojumi ietilpst šā izņēmuma piemērošanas jomā. Šajā gadījumā minētā tiesa uzsver – fakts, ka AY varēja dot pirkšanas rīkojumus no Itālijas, izmantojot telekomunikāciju līdzekļus, varēja piekļūt bankas tīmekļvietnei angļu valodā un tajā apskatīt savus kontus, esot argumenti, kas liecina pret to, ka pakalpojums ir sniegts “tikai un vienīgi” Austrijā.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">25.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Trešām kārtām, pieņemot, ka ir piemērojams Regulas Nr. 593/2008 6. pants, nevis šīs regulas 6. panta 4. punkta a) apakšpunkts, iesniedzējtiesa būtībā jautā, vai noteikums par tiesību aktu izvēli, kas noslēgts, pirms ir izpildīti minētās regulas 6. panta piemērošanas nosacījumi, pēc šo nosacījumu izpildes ir jāuzskata par negodīgu Direktīvas 93/13 3. panta 1. punkta izpratnē, ja šajā noteikumā nav sniegta informācija par šīs regulas 6. panta 2. punktā paredzētajām tiesiskajām sekām.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">26.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Šādos apstākļos Oberster Gerichtshof (Augstākā tiesa) nolēma apturēt tiesvedību un uzdot Tiesai šādus prejudiciālus jautājumus:</p>
</td>
</tr>
</table>
    <p class="C09Marge0avecretrait" id="para-59" title="page-8">
      “1) Vai tādu rīkojumu par finanšu produktu iegādi tiesiskās sekas, kurus patērētājs ar dzīvesvietu valstī A (izskatāmajā lietā – Itālija) uz pastāvīgu darījumu attiecību pamata dod valstī B (izskatāmajā lietā – Austrija) reģistrētai bankai, ir jāvērtē saskaņā ar tiesību aktiem, kuri noteikti saskaņā ar [Regulas Nr. 593/2008] 6. pantu, ja šā panta piemērošanas priekšnosacījumi – kaut gan tie bija izpildīti atsevišķo rīkojumu došanas brīdī – tomēr nebija izpildīti jau darījumu attiecību nodibināšanas brīdī un ja puses šajā brīdī visām darījumu attiecībām saskaņā ar [šīs regulas] 3. pantu jau bija izvēlējušās valsts B tiesību aktus?
    </p>
    <p class="C02AlineaAltA" id="para-60" title="page-8">
      Ja atbilde uz pirmo jautājumu ir apstiprinoša:
    </p>
    <p class="C09Marge0avecretrait" id="para-61" title="page-9">
      2) Vai Regulas Nr. 593/2008 6. panta 4. punkta a) apakšpunktā paredzētais izņēmums ir piemērojams, ja banka, pamatojoties uz līgumu, atver kontus citā dalībvalstī dzīvojošam patērētājam un pēc tam, izpildot patērētāja rīkojumus, iegādājas tam finanšu produktus un iegrāmato tos minētajos kontos, turklāt patērētājs rīkojumus var dot (arī), izmantojot attālinātu saziņu?
    </p>
    <p class="C02AlineaAltA" id="para-62" title="page-9">
      Ja atbilde uz pirmo jautājumu ir apstiprinoša, bet atbilde uz otro jautājumu ir noliedzoša:
    </p>
    <p class="C09Marge0avecretrait" id="para-63" title="page-9">
      3) Vai pirms Regulas Nr. 593/2008 6. panta piemērošanas priekšnosacījumu izpildes izdarītā piemērojamo tiesību aktu izvēle ir uzskatāma par negodīgu Direktīvas [93/13] 3. panta 1. punkta izpratnē, ja [līguma noteikumā par piemērojamiem tiesību aktiem] [patērētājam] nav norādīts uz [šīs regulas] 6. panta 2. punkta tiesiskajām sekām?”
    </p>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">IV.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Tiesvedība Tiesā</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">27.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Iesniedzējtiesas 2024. gada 8. aprīļa nolēmums Tiesas kancelejā tika saņemts 2024. gada 22. aprīlī.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">28.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Eiropas Savienības Tiesas statūtu 23. pantā noteiktajā termiņā rakstveida apsvērumus iesniedza pamatlietas dalībnieki, Čehijas valdība un Eiropas Komisija.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">29.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Vispārējā sapulcē 2025. gada 4. februārī Tiesa saskaņā ar Reglamenta 76. panta 2. punktu nolēma nerīkot tiesas sēdi mutvārdu paskaidrojumu uzklausīšanai.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">V.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Juridiskā analīze</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">A.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Ievada piezīmes</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">30.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Regulā Nr. 593/2008 ir ietverti tiesību normu kolīzijas noteikumi, kas ļauj noteikt dalībvalstu tiesību aktus, kuri piemērojami līgumsaistībām. Šīs regulas materiālā piemērošanas joma ir noteikta tās 1. pantā, saskaņā ar kuru šo regulu piemēro līgumsaistībām civillietās un komerclietās gadījumos, kas saistīti ar tiesību normu kolīziju. No Regulas Nr. 593/2008 piemērošanas jomas ir izslēgti jautājumi, kas uzskaitīti tās 1. panta 2. punktā. Ja attiecīgā līgumsaistība ietilpst regulas piemērošanas jomā, piemērojamos tiesību aktus noteiks saskaņā ar tās kolīziju normām. Atbilstoši minētās regulas 3. pantam ir piemērojams izvēles brīvības princips, t.i., puses principā var brīvi izraudzīties to līgumam piemērojamos tiesību aktus. Ja nav skaidri vai netieši izdarīta izvēle par tiesību aktiem, piemērojamos tiesību aktus parasti nosaka saskaņā ar 4. pantu, kurā ir paredzēti atšķirīgi piesaistes noteikumi dažādiem līgumu veidiem, kā arī atbilstoši Regulas Nr. 593/2008 5. un nākamajiem pantiem, kuri attiecas uz konkrētiem līgumu veidiem.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">31.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Īstenojot tai piešķirtās pilnvaras prejudiciālā nolēmuma tiesvedībā, valsts tiesa ir izdarījusi virkni konstatējumu, kas ļauj kvalificēt attiecīgās līgumsaistības. Vispirms no iesniedzējtiesas nolēmuma izriet, ka AY ir “patērētājs” atbilstoši Regulas Nr. 593/2008 6. panta 1. punktam neatkarīgi no tā, ka viņa profesionālās pieredzes dēļ viņam ir ļoti laba izpratne par finanšu darījumiem, kā arī kapitāla un finanšu tirgu. Šim patērētājam ir pretstatīta banka, kas viņam ir sniegusi finanšu pakalpojumus kā “uzņēmējs” atbilstoši šai pašai tiesību normai. Turpinot – līgumsaistībām starp AY un viņa banku ir “civiltiesisks” raksturs regulas 1. panta 1. punkta izpratnē, un tādējādi tās ietilpst šīs regulas piemērošanas jomā. Visbeidzot – pastāv “gadījums, kas saistīts ar tiesību normu kolīziju”, jo banka balstās uz Austrijas tiesību aktiem, par kuriem sākotnēji bija panākta vienošanās starp pusēm, lai gan AY atsaucas uz Itālijas tiesību aktiem, lai norādītu uz savām tiesībām.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">32.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">No visiem šiem elementiem izriet, ka Regulas Nr. 593/2008 6. panta kolīziju normas attiecībā uz “patērētāju līgumiem” var piemērot izskatāmajā lietā. Tās ir arī strīda priekšmets pamatlietā. Prejudiciālie jautājumi, kas tiks izskatīti tādā secībā, kādā tie ir uzdoti, it īpaši attiecas uz šīs regulas 6. panta 1., 2. un 4. punktā minēto tiesību normu interpretāciju. Tikai trešais prejudiciālais jautājums ir saistīts ar Direktīvu 93/13, kas tieši neattiecas uz tiesību normu kolīzijas noteikumiem, bet drīzāk attiecas uz līguma noteikumu saturu. Tajā ir izvirzīti svarīgi aspekti, kas saistīti ar saikni starp dažādiem Savienības normatīvajiem aktiem. Savā analīzē izskaidrošu šo tiesību normu likumdošanas mērķi, kā arī to savstarpējo saistību.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">B.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Par pirmo prejudiciālo jautājumu</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">33.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Ar pirmo jautājumu iesniedzējtiesa būtībā vēlas noskaidrot, vai Regulas Nr. 593/2008 6. pants ir piemērojams finanšu produktu iegādei, lai gan šā panta nosacījumi, kas bija izpildīti šo darījumu laikā, vēl nebija izpildīti šo darījumu pamatā esošā līguma noslēgšanas brīdī.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">34.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Ja atbilde uz šo jautājumu ir apstiprinoša, tad saskaņā ar Regulas Nr. 593/2008 6. panta 1. punktu šajā lietā būtu piemērojami Itālijas tiesību akti. Noliedzošas atbildes gadījumā saskaņā ar noteikumu par piemērojamajiem tiesību aktiem, par kuriem panākta vienošanās atbilstoši šīs regulas 3. panta 1. punktam, būtu piemērojami Austrijas tiesību akti.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">1.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Par piemērojamajiem tiesību aktiem, par kuriem ir panākta vienošanās saskaņā ar Regulas Nr. 593/2008 3. panta 1. punktu</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">35.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Tā kā pirmais jautājums ir formulēts abstrakti, juridisko aspektu labākas izpratnes labad jāprecizē, ka iesniedzējtiesa balstās uz pieņēmumu, ka Regulas Nr. 593/2008 6. panta 1. punkta b) apakšpunkta nosacījumi ir tikuši izpildīti vēlāk, t.i., pēc līguma noslēgšanas, jo banka savu profesionālo darbību ir vērsusi uz AY pastāvīgās mītnesvietas valsti.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">36.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Kā izriet no iesniedzējtiesas nolēmuma, nekas neļauj secināt, ka banka būtu veikusi profesionālo darbību Itālijā vai jebkādā veidā būtu vērsusi profesionālo darbību uz Itāliju šā līguma noslēgšanas brīdī. Tādēļ sākotnēji nebija nekāda objektīva iemesla apšaubīt Austrijas tiesību aktu piemērojamību.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">37.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Proti, [konta] atvēršanas pieteikumā, ko AY bija parakstījis 2013. gadā, viņš ir piekritis, ka vispārīgie nosacījumi, kas ietver arī noteikumu, kurā ir norādīti piemērojamie tiesību akti, “ir pamats mūsu pašreizējām un turpmākajām komercattiecībām”. Tādējādi no tā nepārprotamā formulējuma izriet, ka noteikums, kurā norādīti piemērojamie tiesību akti, proti, Austrijas tiesību akti, bija piemērojams arī turpmākajiem darījumiem, kas tiks veikti pušu līgumattiecību ietvaros.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">2.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Par iespēju “a posteriori” mainīt pamatlīgumam piemērojamos tiesību aktus saskaņā ar Regulas Nr. 593/2008 6. panta 1. punkta b) apakšpunktu</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">38.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Tomēr iesniedzējtiesa uzskata, ka pēc komercattiecību uzsākšanas 2013. gadā banka ir īstenojusi rīcību, kas pamato apstākļu jaunu juridisko izvērtējumu. Konkrētāk, iesniedzējtiesa, pirmkārt, apgalvo, ka no bankas prezentācijas pasākumā, kas notika 2016. gada oktobrī Padujā, izriet, ka tā aktīvi bija sevi reklamējusi Itālijā un tādējādi bija vērsusi savas darbības uz Itālijas tirgu Regulas Nr. 593/2008 6. panta 1. punkta b) apakšpunkta izpratnē. Otrkārt, iesniedzējtiesa paskaidro, ka vēlākie rīkojumi, kurus AY deva, arī ietilpa šīs darbības jomā.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">39.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Lai gan iesniedzējtiesai, pašai par to atbildot, ir jāveic faktu juridiskā kvalifikācija  (<span class="note footnote notemarker">
<a id="c-5" href="#t-5">5</a>
</span>), šo secinājumu vajadzībām vispirms jāpārbauda, vai šis jaunais situācijas juridiskais izvērtējums ir pamatots. Šāda pieeja ļauj izvairīties no tā, ka tiek interpretēta tāda Savienības tiesību norma, ko šādos apstākļos nevar piemērot, un tās mērķis ir sniegt šai tiesai noderīgu atbildi. Tāpēc vispirms īsumā aplūkošu jautājumu, vai ar iesniedzējtiesas paustajiem apsvērumiem pietiek, lai secinātu, ka Regulas Nr. 593/2008 6. panta 1. punkta b) apakšpunkta piemērojamības tiesiskie nosacījumi šajā lietā ir izpildīti, lai pēc tam noskaidrotu, vai šādos apstākļos var iestāties AY vēlamās tiesiskās sekas, proti, piemērojamo tiesību aktu maiņa.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">a)</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Par likumisko nosacījumu formālu izpildi</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">40.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Uz pirmo jautājumu būtu jāatbild apstiprinoši, ja banka savu profesionālo darbību patiešām bija vērsusi uz valsti, kurā ir patērētāja pastāvīgā mītnesvieta, kā to ierosina iesniedzējtiesa.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">41.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Tas ir atkarīgs no iepriekš minētās tiesību normas interpretācijas, it īpaši no tā, kas ir jāsaprot ar profesionālās darbības, kas “vērsta uz” dalībvalsti, kurā ir patērētāja pastāvīgā mītnesvieta, jēdzienu. Šajā ziņā jāatzīmē, ka Regulā Nr. 593/2008 nav ietverta nekāda šā jēdziena definīcija un Tiesa to vēl nav interpretējusi.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">42.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Tomēr ir svarīgi norādīt, ka šis jēdziens ir ļoti līdzīgs tam, kas ietverts Regulas (EK) Nr. 44/2001  (<span class="note footnote notemarker">
<a id="c-6" href="#t-6">6</a>
</span>) 15. panta 1. punkta c) apakšpunktā un tagad Regulas (ES) Nr. 1215/2012  (<span class="note footnote notemarker">
<a id="c-7" href="#t-7">7</a>
</span>) 17. panta 1. punkta c) apakšpunktā. Saskaņā ar šo tiesību normu tās tiesas noteikšana, kurai ir jurisdikcija izskatīt lietu, notiek, ņemot vērā kritēriju par profesionālo darbību, kas “vērsta uz” dalībvalsti, kuras teritorijā ir patērētāja domicils. Šādā kontekstā jāatgādina, ka Tiesa ir interpretējusi šo jēdzienu spriedumā, kas pasludināts apvienotajās lietās Pammer un Hotel Alpenhof  (<span class="note footnote notemarker">
<a id="c-8" href="#t-8">8</a>
</span>), un tādējādi šī nozīmīgā judikatūra varētu izrādīties noderīga.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">43.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Tas, ka šīs tiesību normas – tāpat kā Regulas Nr. 593/2008 6. panta 1. punkta b) apakšpunkta – mērķis ir atrisināt konfliktus starp dažādām valstu tiesību sistēmām, manuprāt, liecina par labu pieejai, kurā tiktu ņemti vērā pamatā esošie principi un kritēriji. Šādā kontekstā jāatzīmē, ka no Regulas Nr. 593/2008 24. apsvēruma izriet, ka Savienības likumdevējs ir vēlējies nodrošināt saskaņotību ar Regulu Nr. 44/2001, prasot, lai “mērķtiecīgi vērstas darbības” jēdziens kā patērētāju aizsardzības noteikumu piemērošanas nosacījums tiktu “saskanīgi interpretēts”. Tādējādi šajos secinājumos piedāvātā pieeja atbilst Savienības likumdevēja skaidrajai gribai.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">44.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Spriedumā Pammer un Hotel Alpenhof Tiesa ir nospriedusi, ka darbība ir “vērsta” uz patērētāja valsti, ja komersants ir izrādījis savu vēlmi izveidot komerciālas attiecības ar patērētājiem vienā vai vairākās citās dalībvalstīs, kuru skaitā ir tā, kuras teritorijā ir patērētāja domicils. Tādējādi pirms iespējamās līguma noslēgšanas ar šo patērētāju ir jāpastāv norādēm, kas pierāda, ka komersants bija paredzējis tirgoties ar patērētājiem, kuriem ir domicils citās dalībvalstīs, tostarp tajā, kurā ir šī patērētāja domicils, un tas nozīmē, ka tas bija gatavs noslēgt līgumu ar šiem patērētājiem  (<span class="note footnote notemarker">
<a id="c-9" href="#t-9">9</a>
</span>).</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">45.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Izskatāmajā lietā nav strīda par to, ka banka piedalījās pasākumā Itālijā, to pārstāvēja viens no tās darbiniekiem un pasākuma mērķis varēja būt tikai jaunu līgumu noslēgšana vai jaunu darījumu veikšana ar klātesošajiem klientiem. Tāpēc piekrītu iesniedzējtiesas vērtējumam, ka šāda rīcība ir jāinterpretē tādējādi, ka bankas darbība arī bija “vērsta uz” Itāliju Regulas Nr. 593/2008 6. panta 1. punkta b) apakšpunkta izpratnē, lai noslēgtu līgumus ar patērētājiem.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">46.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Šajā ziņā jānoraida bankas arguments, ka būtībā fakts, ka tā ir vērsusi profesionālo darbību uz patērētāja pastāvīgās mītnesvietas valsti, padara Regulas Nr. 593/2008 6. panta 1. punktu par piemērojamu tikai tad, ja pastāv cēloņsakarība starp uzņēmēja darbībām patērētāja mītnesvietas valstīs un līguma noslēgšanu. Proti, lietā Emrek  (<span class="note footnote notemarker">
<a id="c-10" href="#t-10">10</a>
</span>), kas attiecās uz līdzvērtīgas jurisdikcijas normas, proti, Regulas Nr. 44/2001 15. panta 1. punkta c) apakšpunkta, interpretāciju, Tiesa jau ir nospriedusi, ka tajā nav prasīta cēloņsakarības esamība starp līdzekli, kas ir izmantots komercdarbības vai profesionālās darbības virzībai uz patērētāja domicila dalībvalsti, proti, interneta vietni, un līguma noslēgšanu ar šo patērētāju. Tomēr šādas cēloņsakarības esamība ir uzskatāma par norādi, ka līgums ir piesaistīts šādai darbībai  (<span class="note footnote notemarker">
<a id="c-11" href="#t-11">11</a>
</span>). Ņemot vērā Regulā Nr. 593/2008 un Regulā Nr. 44/2001 ietvertā jēdziena “mērķtiecīgi vērsta darbība” “saskanīgo interpretāciju”  (<span class="note footnote notemarker">
<a id="c-12" href="#t-12">12</a>
</span>), tāda pati interpretācija ir piemērojama Regulas Nr. 593/2008 6. panta 1. punkta b) apakšpunktam  (<span class="note footnote notemarker">
<a id="c-13" href="#t-13">13</a>
</span>), un tādējādi šajā gadījumā nav jāpierāda cēloņsakarība starp bankas klātbūtni pasākumā Padujā 2016. gada oktobrī un AY veikto vērtspapīru iegādi pēc šā pasākuma. Tas, ka iesniedzējtiesa nenorāda uz šādu cēloņsakarību, pats par sevi nepadara šīs regulas 6. panta 1. punktu par nepiemērojamu.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">b)</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Par tiesisko seku piemērošanu šajā gadījumā</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">47.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Principā Regulas Nr. 593/2008 6. panta 1. punkta b) apakšpunkta piemērošanas nosacījumu izpildei būtu jāizraisa šajā tiesību normā paredzētās tiesiskās sekas, proti, Itālijas tiesību aktu patērētāju līgumu jomā piemērošana izskatāmās lietas apstākļiem. Tas nozīmētu līguma darbības laikā piemērojamo tiesību aktu maiņu, lai gan saskaņā ar šīs regulas 3. panta 1. punktu puses sākotnēji bija izvēlējušās Austrijas tiesību aktus.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">48.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Šādā aspektā jānorāda, ka Regulas Nr. 593/2008 6. panta 1. punkta formulējumā nav skaidri paredzēta iespēja mainīt piemērojamos tiesību aktus patērētāju līgumā, ja šīs normas a) vai b) apakšpunktā minētie likumiskie nosacījumi nav bijuši izpildīti līgumattiecību sākumā, bet ir īstenojušies šo attiecību laikā. Minētajā tiesību normā ir reglamentēta patērētāju līgumam piemērojamo tiesību aktu noteikšanas “klasiskā” situācija, ja šīs prasības ir izpildītas no līgumattiecību sākuma. Situācijas, kas saistīta ar apstākļu izmaiņām ilgstošu komercattiecību laikā, īpašais raksturs prasa nonākt pie tādas savstarpējas saiknes starp šīs regulas 3. panta 1. punktu un 6. panta 1. punktu, kurā tiktu ievērota gan pušu autonomija, izvēloties piemērojamos tiesību aktus, gan patērētāja aizsardzība šādās attiecībās.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">49.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Iesākumā jāatgādina, ka Regulas Nr. 593/2008 6. panta 1. punkta b) apakšpunkta mērķis ir aizsargāt patērētāju, jo šajā tiesību normā ir paredzēta tās valsts tiesību aktu piemērošana, kurā ir viņa pastāvīgā mītnesvieta. Tādējādi tiesību akti, kuri ir zināmi patērētājam, tiek atzīti par piemērojamiem, un tam ir būtiska nozīme, jo visi patērētāji neapzinās, ka līgumattiecības, kuras ietver pārrobežu elementu, var izraisīt tiesību normu kolīziju  (<span class="note footnote notemarker">
<a id="c-14" href="#t-14">14</a>
</span>). No Savienības likumdevēja viedokļa, pieredzes trūkuma komerclietās dēļ patērētājs šķiet tāds, kuru ir vērts aizsargāt salīdzinājumā ar uzņēmēju, kā izriet no šīs regulas 23. apsvēruma. Proti, tādu tiesību aktu iespējamā piemērojamība, ar kuriem patērētājs nav saistīts, var atņemt viņam aizsardzību, ko nodrošina viņa pastāvīgās mītnesvietas valsts tiesību sistēma.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">50.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Tomēr man šķiet, ka tad, ja patērētājs līgumu noslēdz brīvprātīgi un pilnībā apzinoties piemērojamo tiesību aktu izvēles sekas, atbilstošs ir citāds vērtējums. Šāds secinājums ir vēl jo pārliecinošāks, ja patērētājs dodas uz valsti, kurā uzņēmējs ir reģistrēts, lai tur noslēgtu līgumu, un šajā brīdī uzņēmējs neveic nekādu darbību patērētāja pastāvīgās mītnesvietas valstī.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">51.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Pirmkārt, jebkāda patērētāja tiesību atsaukties uz Regulas Nr. 593/2008 6. panta 1. punkta b) apakšpunktu iespējama atzīšana, lai izraisītu piemērojamo tiesību aktu maiņu, neatkarīgi no tā, ka saskaņā ar šīs regulas 3. panta 1. punktu ir tikusi izdarīta piemērojamo tiesību aktu izvēle, zinot visus apstākļus un vienojoties ar savu līgumpartneri, manuprāt, mazinātu līgumu slēgšanas brīvības un izvēles brīvības principu vērtību, kuri tieši ir minētās regulas pamatā. Proti, kā izriet no šīs pašas regulas 11. apsvēruma, “līgumsaistību jomā pušu brīvība izvēlēties piemērojamos tiesību aktus [ir] vien[s] no kolīziju normu sistēmas balstiem” (mans izcēlums). Savā judikatūrā Tiesa skaidri to ir atzinusi un ir arī uzsvērusi, ka līgumslēdzēju pušu brīvība izvēlēties to līgumattiecībām piemērojamos tiesību aktus ir jārespektē  (<span class="note footnote notemarker">
<a id="c-15" href="#t-15">15</a>
</span>).</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">52.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Tomēr tas tā nebūtu, ja piemērojamo tiesību aktu maiņa būtu atkarīga tikai no vienas no abām līgumslēdzējām pusēm gribas. Šādā kontekstā jānorāda, ka Regulas Nr. 593/2008 3. panta 2. punktā ir paredzēts, ka “puses var jebkurā laikā vienoties līgumam piemērot tiesību aktus, kas nav tie tiesību akti, kuri iepriekš to reglamentēja vai nu atbilstīgi agrākai izvēlei, kas izdarīta saskaņā ar šo pantu, vai atbilstīgi citiem [..] regulas noteikumiem” (mans izcēlums). Tādējādi vienīgā iespēja, ko Savienības likumdevējs ir atļāvis, vēlāk veikt piemērojamo tiesību aktu maiņu, ir savstarpēja vienošanās, un šo iespēju AY un banka acīmredzami nav izmantojuši. Līdz ar to neredzu nekādu citu iespēju kā vien apmierināt AY lūgumu piemērot Itālijas tiesību aktus, neapšaubot līgumu slēgšanas brīvības un izvēles brīvības principus. Iepriekš minētajai tiesību normai, kas atspoguļo šos principus, tiktu atņemta iedarbība, ja banka, vienpusēji vēršot savu darbību uz Itāliju, varētu grozīt piemērojamo tiesību aktu izvēli. No šā viedokļa raugoties, var apgalvot, ka piemērojamo tiesību aktu nemainīgums arī veicina patērētāja aizsardzību. Proti, piemērojamo tiesību aktu maiņa uzņēmēja vienpusējas darbības dēļ varētu izraisīt tādu tiesību aktu piemērošanu, kuri aizsargā patērētāju mazāk nekā tie, par kuriem puses bija vienojušās.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">53.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Otrkārt, kā jau esmu norādījis šajos secinājumos, tiesiskās drošības apsvērumi arī mudina nosvērties pret Regulas Nr. 593/2008 6. panta 1. punkta piemērošanu tādējādi, ka tas ļautu mainīt līguma darbības laikā piemērojamos tiesību aktus. Kā izriet no minētās regulas 16. apsvēruma, “lai veicinātu šīs regulas vispārējā mērķa – juridiskās noteiktības [tiesiskās drošības] Eiropas tiesiskajā telpā – sasniegšanu, kolīziju normām vajadzētu būt lielā mērā paredzamām”. Šāda paredzamība, manuprāt, nebūtu iespējama, ja tiktu akceptēta līgumattiecībām piemērojamo tiesību aktu maiņa, pamatojoties uz kādas no šā līguma pusēm vienpusēju rīcību. Šajā ziņā ir svarīgi atgādināt, ka judikatūrā par šo regulu Tiesa vairākkārt ir atsaukusies uz tiesiskās drošības prasībām un it īpaši uz nepieciešamību nodrošināt tiesību aktu paredzamību līgumattiecībās, kurās iesaistīti patērētāji  (<span class="note footnote notemarker">
<a id="c-16" href="#t-16">16</a>
</span>).</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">54.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Uzskatu, ka šis likumdošanas mērķis tiktu būtiski apdraudēts, ja tiktu atzīts, ka vēlāka līgumam piemērojamo tiesību aktu maiņa varētu notikt ne tikai neatkarīgi no pušu gribas, bet arī pēc viena nejauša un vienreizēja notikuma. Tomēr man šķiet, ka AY argumentācija ir tieši šāda, jo tā ir balstīta uz Padujā organizēto pasākumu kā notikumu, kas pats par sevi var izraisīt šādu piemērojamo tiesību aktu maiņu. Tomēr, lai gan šo notikumu varētu interpretēt tādējādi, ka banka tagad ir vērsusi savu darbību uz Itāliju  (<span class="note footnote notemarker">
<a id="c-17" href="#t-17">17</a>
</span>), nešķiet, ka tas būtu ietekmējis līgumattiecības starp AY un banku. Lai gan AY apgalvo, ka šajā pasākumā viņš ir ticies ar bankas darbinieku, nekas nenorāda uz to, ka esošais līgums būtu ticis grozīts. Tāpat man nešķiet, ka šāds notikums ir bijis tik vērienīgs, lai iegūtu jebkādu juridisku nozīmi, it īpaši iespējamas piemērojamo tiesību aktu maiņas aspektā. Saskaņā ar iesniedzējtiesas sniegto informāciju attiecīgais darbinieks nav prezentējis ne fondus, ne citus finanšu produktus, bet ir tikai iepazīstinājis ar banku, kurā viņš strādāja.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">55.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Pretējs viedoklis nopietni ietekmētu tiesisko drošību. Ikviena – pat visdiskrētākā – uzņēmēja rīcība attiecībā pret saviem klientiem būtu jāpārbauda, lai noskaidrotu, vai tā neizraisa to tiesību aktu maiņu, kuri ir piemērojami ilgstošām komercattiecībām. Jāpatur prātā arī tas, ka iespējamā piemērojamo tiesību aktu maiņa atkarībā no attiecīgās tiesību sistēmas būtiski ietekmētu līgumattiecības starp pusēm. Proti, piemērojamo tiesību aktu a posteriori maiņa varētu izraisīt līguma būtiska elementa grozīšanu. Saskaņā ar iesniedzējtiesas izklāstu, ja tiek piemēroti Itālijas tiesību akti, bankai esot pienākums konsultēt AY par viņa ieguldījumiem. Tomēr šāda konsultēšana nebija paredzēta attiecību bez konsultācijām ietvaros, par kurām puses bija vienojušās.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">56.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Nevar izslēgt, ka bankas konsultēšanas pienākums tādējādi prasītu arī nolīgtās atlīdzības pielāgošanu. Ar piemērojamo tiesību aktu a posteriori maiņu tātad tiktu apšaubīts līguma būtiskais saturs (essentialia negotii)  (<span class="note footnote notemarker">
<a id="c-18" href="#t-18">18</a>
</span>). Šāda maiņa ne tikai radītu daudzus jautājumus par līgumslēdzēju pušu tiesībām un pienākumiem, bet varētu apdraudēt pašu līguma pastāvēšanu, ja, kā paskaidro iesniedzējtiesa, Itālijas tiesību aktos bija paredzēts, ka pienākuma informēt patērētāju neizpilde izraisa līguma spēkā neesamību.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">57.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Turklāt jāņem vērā, ka tāda plaša interpretācija, kādu ierosina AY, ietekmētu ne tikai starp viņu un banku noslēgto līgumu, bet, iespējams, arī lielu skaitu līgumu, kuriem ir pārrobežu saikne. Banka, kas darbojas visā Eiropas iekšējā tirgū  (<span class="note footnote notemarker">
<a id="c-19" href="#t-19">19</a>
</span>), varētu tikt atturēta no starptautiskās klātbūtnes paplašināšanas, lai izvairītos no neparedzamības, kura saistīta ar tiesību aktu, kas piemērojami ilgstošās līgumattiecībās ar patērētājiem, iespējamas maiņas risku. Šāda pieeja varētu tai liegt gūt labumu no iekšējā tirgus priekšrocībām, un tas kaitētu arī potenciālajiem klientiem, kuri vēlas saņemt finanšu pakalpojumus  (<span class="note footnote notemarker">
<a id="c-20" href="#t-20">20</a>
</span>). Iekšējā tirgus, kā arī tādu citu saistītu integrācijas jomu kā brīvības, drošības un tiesiskuma telpa, kuras minētas Regulas Nr. 593/2008 1. un 6. apsvērumā, pareizu darbību ietekmētu nenoteiktība attiecībā uz piemērojamo tiesību aktu noteikšanu. Tādējādi ir acīmredzams, ka šīs regulas 6. panta 1. punkta piemērošana tādos apstākļos kā šajā lietā radītu nopietnas problēmas no tiesiskās drošības viedokļa.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">c)</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Starpsecinājums</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">58.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Iepriekšējos punktos izklāstīto iemeslu dēļ uzskatu, ka Regulas Nr. 593/2008 6. panta 1. punkts nav jāinterpretē plaši, jo šī tiesību norma neļauj a posteriori mainīt līgumam piemērojamos tiesību aktus tādos apstākļos kā šajā lietā. Savukārt tiesību aktu izvēlei, par kuru līgumslēdzējas puses vienojušās saskaņā ar šīs regulas 3. panta 1. punktu, ir jāprevalē.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">3.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Atsevišķu finanšu darījumu izvērtējums</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">59.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Atšķirīgs rezultāts varētu būt iespējams, ja tiktu uzskatīts, ka dažādie rīkojumi, kas doti pēc tam, kad ir tikuši izpildīti Regulas Nr. 593/2008 6. panta 1. punkta piemērošanas nosacījumi, ir patstāvīgi līgumi. Tas pats attiektos uz gadījumu, ja ar šiem rīkojumiem būtu grozīts spēkā esošais līgums starp patērētāju un banku tādā mērā, ka šī grozīšana būtu uzskatāma nevis par vienkāršu minētā līguma atjaunināšanu vai pielāgošanu, bet par jaunu tiesisko attiecību starp šīm līgumslēdzējām pusēm radīšanu.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">60.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Šajā ziņā jāatgādina, ka spriedumā, kas pasludināts lietā Nikiforidis, Tiesa ir nospriedusi, ka Regulas Nr. 593/2008 stāšanās spēkā izraisa šīs regulas piemērošanu līgumam, kas noslēgts pirms tās stāšanās spēkā, tikai tad, ja šis līgums tiek grozīts tādā apjomā, ka ir jāuzskata, ka ir noslēgts jauns līgums  (<span class="note footnote notemarker">
<a id="c-21" href="#t-21">21</a>
</span>). Piemērojot šīs judikatūras pamatā esošo pamatideju, būtu jāpārbauda, vai AY laika gaitā veiktos atsevišķos finanšu darījumus var juridiski nošķirt no sākotnējā līguma, kas tika noslēgts starp AY un banku, vai arī tie ietver būtiskus šā līguma grozījumus. Tomēr daži elementi liecina par to, ka tas tā nav.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">61.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">No iesniedzējtiesas nolēmuma izriet, ka, parakstot līgumu par vērtspapīru konta un norēķinu konta atvēršanu, AY un banka ir nodibinājuši līgumattiecības uz nenoteiktu laiku. Minētais līgums ir sava veida “pamatlīgums”, ņemot vērā, ka šis līgums ir bijis pamats visiem vēlākajiem finanšu produktu pirkšanas un pārdošanas rīkojumiem, kurus devis AY. Tā kā AY ir izvēlējies “attiecības bez konsultācijām”, banka, izsakoties vienkāršoti, ir rīkojusies kā starpnieks (aģents), proti, tā ir iegādājusies attiecīgos finanšu produktus saskaņā ar AY norādījumiem un viņa vārdā.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">62.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Tādējādi visi AY izdotie un bankas izpildītie rīkojumi ir daļa no šā pamatlīguma neatkarīgi no datuma, kad tie tika veikti. Tāpat nekas nenorāda uz to, ka līgumattiecības starp AY un banku būtu mainījušās pēc tam, kad banka, kā norāda iesniedzējtiesa, bija sākusi “vērst” savu darbību uz Itāliju. Tomēr iesniedzējtiesai jānosaka, vai un – apstiprinošas atbildes gadījumā – kādā mērā līgumattiecības, kas starp AY un banku tika aizsāktas 2013. gadā, ir tikušas grozītas tādā apjomā, ka tās ir uzskatāmas nevis par vienkāršu minētā līguma atjaunināšanu vai pielāgošanu, bet par jaunu tiesisko attiecību starp šīm līgumslēdzējām pusēm radīšanu. Tā kā iesniedzējtiesas nolēmumā nav norādes par pretējo, izskatāmajā lietā jāpieņem, ka līgumattiecībās nav notikušas nekādas būtiskas izmaiņas.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">4.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Atbilde uz pirmo prejudiciālo jautājumu</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">63.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Atbildot uz pirmo prejudiciālo jautājumu, uzskatu, ka tādu rīkojumu par finanšu produktu iegādi tiesiskās sekas, kurus patērētājs ar dzīvesvietu A valstī ilgstošu komercattiecību ietvaros dod B valstī reģistrētai bankai, ir jāvērtē no tiesību aktu viedokļa, kurus puses ir norādījušas līgumā, kas ir komercattiecību pamatā, pat ja pēc šā līguma noslēgšanas ir izpildīti Regulas Nr. 593/2008 6. panta 1. punkta piemērošanas nosacījumi un tie bija izpildīti atsevišķu rīkojumu došanas brīdī.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">C.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Papildu apsvērumi</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">64.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Ņemot vērā manu priekšlikumu atbildei uz pirmo prejudiciālo jautājumu, vairs nav jāizvērtē otrais un trešais prejudiciālais jautājums. Tomēr pilnības labad un gadījumā, ja Tiesa izvēlētos neņemt vērā manu ierosināto atbildi uz pirmo prejudiciālo jautājumu, es tos izvērtēšu.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">1.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Par otro prejudiciālo jautājumu</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">65.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Ar otro prejudiciālo jautājumu iesniedzējtiesa vaicā, vai apstiprinošas atbildes uz pirmo jautājumu gadījumā šajā lietā ir piemērojams Regulas Nr. 593/2008 6. panta 4. punkta a) apakšpunktā paredzētais izņēmums. Atbilstoši šai tiesību normai regulas 6. panta 1. un 2. punktu nepiemēro līgumiem par pakalpojumu sniegšanu, saskaņā ar kuru pakalpojumus patērētājam sniedz tikai un vienīgi valstī, kura nav viņa pastāvīgās mītnesvietas valsts.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">66.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Lai gan pašā šajā tiesību normā nav ietverta jēdziena “pakalpojumu līgums” definīcija, ir skaidrs, ka patērētāju aizsardzība Savienības iekšējā tirgū prasa, lai šis jēdziens drīzāk tiktu interpretēts autonomi un plaši, ņemot vērā attiecīgo ekonomisko koncepciju LESD 56. un nākamajos pantos, nevis atsaucoties uz dalībvalstu līgumtiesībām  (<span class="note footnote notemarker">
<a id="c-22" href="#t-22">22</a>
</span>). Tātad ir jāpiemēro līdzīga pieeja tai, kāda ir izmantota Tiesas judikatūrā attiecībā uz Regulas Nr. 44/2001 5. panta 1. punkta b) apakšpunkta otro ievilkumu, kas ir pārņemts Regulas Nr. 1215/2012 7. panta 1. punkta b) apakšpunkta otrajā ievilkumā.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">67.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Tādējādi jēdziens “pakalpojumi” aptver jebkādu saimniecisko darbību, kas veikta citu personu interesēs  (<span class="note footnote notemarker">
<a id="c-23" href="#t-23">23</a>
</span>), ja vien īpašumtiesību uz lietu nodošanas pienākums nav dominējošs  (<span class="note footnote notemarker">
<a id="c-24" href="#t-24">24</a>
</span>). Šāds jēdziens ietver plašu pakalpojumu klāstu, tostarp finanšu pakalpojumus  (<span class="note footnote notemarker">
<a id="c-25" href="#t-25">25</a>
</span>). Tāpēc piekrītu iesniedzējtiesai attiecībā uz to, ka līgums par vērtspapīru pirkšanu klienta vārdā būtu uzskatāms par līgumu par pakalpojumu sniegšanu Regulas Nr. 593/2008 6. panta 4. punkta a) apakšpunkta izpratnē. Līdz ar to konkrētais līgums ietilpst šīs tiesību normas materiālajā piemērošanas jomā.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">68.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Tāpat šajā tiesību normā ir prasīts, lai pakalpojumi patērētājam tiktu sniegti “tikai un vienīgi valstī, kura nav viņa pastāvīgās mītnesvietas valsts”. Šī izņēmuma jēgu var rezumēt šādi. Tiesību normā aprakstītajos apstākļos patērētājs nevar pamatoti sagaidīt, lai viņa pastāvīgās mītnesvietas valsts tiesību akti tiktu piemēroti, atkāpjoties no vispārējiem noteikumiem par piemērojamo tiesību aktu noteikšanu, jo līgums ir ciešāk saistīts ar valsti, kurā dzīvo otra līgumslēdzēja puse, pat ja pakalpojumu sniedzējs ir reklamējis vai tirgojis pakalpojumu valstī, kurā dzīvo patērētājs  (<span class="note footnote notemarker">
<a id="c-26" href="#t-26">26</a>
</span>).</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">69.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Tas rada jautājumu, kādām īpašībām ir jāpiemīt attiecīgajiem pakalpojumiem, lai tos varētu uzskatīt par pieejamiem “tikai un vienīgi” konkrētā dalībvalstī. Šo jautājumu Tiesa ir izvērtējusi spriedumā Verein für Konsumenteninformation, un ir nospriedusi, ka, lai noteiktu, vai šis izņēmums ir piemērojams, “ir svarīgi pārbaudīt, vai no paša pielīgto pakalpojumu rakstura izriet, ka tos kopumā var sniegt tikai ārpus patērētāja pastāvīgās dzīvesvietas valsts”  (<span class="note footnote notemarker">
<a id="c-27" href="#t-27">27</a>
</span>). Šādā kontekstā Tiesa arī ir precizējusi, ka tad, “ja – kā paredzēts pamatlietā aplūkotajos līgumos – pakalpojumu materiālā īstenošanas vieta atrodas citā valstī, kas nav valsts, kurā patērētājam tiek sniegti šie pakalpojumi, ir jāuzskata, ka pakalpojumi tiek sniegti “tikai un vienīgi” ārpus patērētāja pastāvīgās dzīvesvietas dalībvalsts tādā gadījumā, ja šim patērētājam nav nekādu iespēju saņemt šos pakalpojumus savas pastāvīgās dzīvesvietas valstī un ja viņam ir jādodas uz ārvalsti, lai šos pakalpojumus saņemtu”  (<span class="note footnote notemarker">
<a id="c-28" href="#t-28">28</a>
</span>). Citiem vārdiem sakot, jābūt pakalpojumiem, kurus, ņemot vērā to raksturu, var sniegt tikai konkrētā vietā.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">70.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Man šķiet, ka šajā gadījumā šie nosacījumi nav izpildīti, ņemot vērā, ka no iesniedzējtiesas nolēmuma skaidri izriet, ka vispirms banka, pamatojoties uz līgumu, kas noslēgts ar AY, Austrijā atvēra vērtspapīru kontu un norēķinu kontu un pēc tam, izpildot AY dotos rīkojumus un viņa vārdā, iegādājās finanšu produktus, kas tika iegrāmatoti viņa kontos. Turpinot – AY varēja dot pirkšanas rīkojumus no Itālijas, izmantojot telekomunikāciju līdzekļus (tālruni, e‑pastu). Pēc iesniedzējtiesas domām, AY varēja piekļūt arī bankas tīmekļvietnei angļu valodā un tur apskatīt savus kontus. Visbeidzot – šī tiesa pieņem, ka banka bija nosūtījusi AY arī informāciju par viņa rīkojumu izpildi. Tādējādi šķiet, ka AY kā patērētājam bija iespēja izmantot bankas pakalpojumus no jebkuras vietas. No tā izriet, ka šādos apstākļos Regulas Nr. 593/2008 6. panta 4. punkta a) apakšpunkts nav piemērojams.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">71.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Iepriekš izklāstīto iemeslu dēļ uz otro prejudiciālo jautājumu iesaku atbildēt, ka Regulas Nr. 593/2008 6. panta 4. punkta a) apakšpunktā paredzētais izņēmums nav piemērojams, ja banka, pamatojoties uz līgumu, atver kontus citā dalībvalstī dzīvojošam patērētājam un pēc tam, izpildot šā patērētāja dotos rīkojumus un saskaņā ar viņa norādījumiem, iegādājas finanšu produktus, kas tiek iegrāmatoti viņa kontos, tostarp tad, ja šie rīkojumi tiek doti (arī), izmantojot telekomunikāciju līdzekļus.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">2.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Par trešo prejudiciālo jautājumu</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">72.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Ar trešo prejudiciālo jautājumu iesniedzējtiesa būtībā vaicā, vai noteikums par piemērojamo tiesību aktu izvēli ir jāuzskata par “negodīgu” Direktīvas 93/13 3. panta 1. punkta izpratnē, ja pēc līguma noslēgšanas ir īstenojušies Regulas Nr. 593/2008 6. panta piemērošanas nosacījumi, pamatojoties uz to, ka šā līguma noslēgšanas brīdī patērētāja uzmanība nav bijusi pievērsta šīs tiesību normas 2. punkta tiesiskajām sekām.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">73.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Šis jautājums attiecas uz savstarpējo saistību starp Regulu Nr. 593/2008 un Direktīvu 93/13, un Tiesai jau ir bijusi iespēja to izskatīt spriedumā Verein für Konsumenteninformation  (<span class="note footnote notemarker">
<a id="c-29" href="#t-29">29</a>
</span>). Šajā spriedumā Tiesa ir uzsvērusi, ka Savienības tiesību akti principā pieļauj noteikumus par tiesību aktu izvēli. Proti, šīs regulas 6. panta 2. punktā ir ietverta iespēja līgumslēdzējiem vienoties par patērētāju līgumam piemērojamajiem tiesību aktiem ar nosacījumu, ka tiek nodrošināta aizsardzība, kas patērētājam ir paredzēta viņa valsts tiesību normās, no kurām nevar atkāpties, savstarpēji vienojoties  (<span class="note footnote notemarker">
<a id="c-30" href="#t-30">30</a>
</span>).</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">74.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Tiesa ir precizējusi, ka tipveida noteikums par tiesību aktu izvēli, kurā ir norādītas tās dalībvalsts tiesības, kurā ir pārdevēja vai piegādātāja (uzņēmēja) juridiskā adrese, ir negodīgs tikai, ciktāl tam piemīt zināma specifika, kas ir raksturīga tā formulējumam un kontekstam, radot ievērojamu nelīdzsvarotību pušu tiesībās un pienākumos. It īpaši šāda noteikuma negodīgums var izrietēt no formulējuma, kas neatbilst Direktīvas 93/13 5. pantā minētajai prasībai par formulējumu vienkāršā, skaidri saprotamā valodā. Šī prasība, ņemot vērā apstākli, ka patērētājs salīdzinājumā ar pārdevēju vai piegādātāju atrodas nelabvēlīgākā situācijā, tostarp attiecībā uz informētības līmeni, jāinterpretē paplašināti  (<span class="note footnote notemarker">
<a id="c-31" href="#t-31">31</a>
</span>).</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">75.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Tāpat Tiesa ir norādījusi, ka tad, ja noteikuma sekas ir konkretizētas imperatīvajās tiesību normās, ir būtiski, lai pārdevējs vai piegādātājs par minētajām tiesību normām informētu patērētāju. Tā tas ir Regulas Nr. 593/2008 6. panta 2. punkta gadījumā, kurā ir noteikts, ka piemērojamo tiesību aktu izvēles iznākumā patērētājam nedrīkst būt liegta aizsardzība, kas tam piešķirta ar noteikumiem, no kuriem nevar atkāpties, savstarpēji vienojoties, atbilstīgi tiesību aktiem, kurus piemērotu, ja nebūtu izdarīta izvēle  (<span class="note footnote notemarker">
<a id="c-32" href="#t-32">32</a>
</span>). Tādējādi Tiesa ir nospriedusi, ka noteikums ir negodīgs, jo tas maldina patērētāju, sniedzot viņam kļūdainu priekšstatu, ka līgumam ir piemērojami tikai šīs dalībvalsts tiesību akti, un neinformējot patērētāju par to, ka viņam saskaņā ar šo tiesību normu ir arī tiesības atsaukties uz aizsardzību, kas viņam garantēta imperatīvajās tiesību normās, kuras tiktu piemērotas šā noteikuma neesamības gadījumā  (<span class="note footnote notemarker">
<a id="c-33" href="#t-33">33</a>
</span>), proti, tās valsts tiesību akta normās, kurā ir patērētāja pastāvīgā mītnesvieta  (<span class="note footnote notemarker">
<a id="c-34" href="#t-34">34</a>
</span>).</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">76.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Tomēr jāvērš uzmanība uz to, ka izskatāmajā lietā iesniedzējtiesa ir saskārusies ar īpašu situāciju, proti, situāciju, kas saistīta ar iespējamu līgumam piemērojamo tiesību aktu vēlāku maiņu uzņēmēja rīcības dēļ, pamatojoties uz Regulas Nr. 593/2008 6. panta 1. punkta b) apakšpunktu. Tādējādi rodas jautājums, vai šādos apstākļos var paredzēt patērētāja aizsardzību pret negodīgu noteikumu saskaņā ar Direktīvu 93/13, un tas, ņemot vērā atbildi, ko grasos sniegt uz pirmo prejudiciālo jautājumu  (<span class="note footnote notemarker">
<a id="c-35" href="#t-35">35</a>
</span>), var būt tikai hipotētisks gadījums.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">77.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Tomēr, pat ja tiktu pieļauta iespējama to tiesību aktu maiņa, kurus sākotnēji bija izvēlējušās puses, Regulas Nr. 593/2008 6. panta 1. punktā paredzēto nosacījumu vēlākas izpildes dēļ (es to neatbalstu), turpmāk patērētāju aizsargātu viņa pastāvīgās mītnesvietas valsts tiesību akti, izraudzītie tiesību akti vairs nebūtu piemērojami un patērētāja aizsardzībai, izmantojot šīs regulas 6. panta 2. punkta otro teikumu, nebūtu nekādas jēgas.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">78.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Katrā ziņā uz jautājumu par noteikuma, kas attiecas uz patērētāju līgumam piemērojamo tiesību aktu izvēli, iespējamo negodīgumu šīs lietas apstākļos ir jāatbild noliedzoši. Šajā ziņā jāatzīmē, ka iesniedzējtiesa uzdod jautājumu par noteikuma spēkā esamību nevis līguma noslēgšanas brīdī, bet gan brīdī, kad vairākus gadus pēc šā līguma parakstīšanas ir īstenojušies Regulas Nr. 593/2008 6. panta piemērošanas nosacījumi. Tomēr no Tiesas judikatūras izriet, ka līguma noteikuma negodīguma vērtējums atbilstoši Direktīvas 93/13 3. panta 1. punktam veicams, atsaucoties uz attiecīgā līguma noslēgšanas brīdi, ņemot vērā visus apstākļus, kas pārdevējam vai piegādātājam minētajā brīdī varēja būt zināmi un varēja ietekmēt vēlāko šā līguma izpildi, jo līguma noteikums var radīt nelīdzsvarotību starp pusēm, kura atklājas tikai līguma izpildes laikā  (<span class="note footnote notemarker">
<a id="c-36" href="#t-36">36</a>
</span>).</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">79.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Tādējādi “tas, vai uzņēmējs ir ievērojis Direktīvas 93/13 4. panta 2. punktā un 5. pantā paredzēto pārskatāmības prasību, ir jāizvērtē, ņemot vērā elementus, kas bija šā uzņēmēja rīcībā ar patērētāju noslēgtā līguma noslēgšanas dienā”  (<span class="note footnote notemarker">
<a id="c-37" href="#t-37">37</a>
</span>). Šādā aspektā uzskatu, ka, nepastāvot norādēm par pretējo, jābalstās uz principu, ka bankai nebija nekāda objektīva iemesla pieņemt, ka nākotnē varētu notikt līgumam piemērojamo tiesību aktu maiņa un ka tādējādi par to būtu jāinformē AY. No šā skatpunkta raugoties, manuprāt, nevar pārmest bankai, ka tā nav izpildījusi pārskatāmības pienākumu.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">80.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Tāpat nevar acīmredzami noteikt, kuri Savienības tiesību akti – papildus vispārējam pienākumam pakalpojumu jomā sniegt informāciju par līguma noteikumiem, kuri attiecas uz līgumam piemērojamajiem tiesību aktiem,  (<span class="note footnote notemarker">
<a id="c-38" href="#t-38">38</a>
</span>) – šajā gadījumā uzliktu uzņēmējam pienākumu brīdināt patērētāju par jebkādu piemērojamo tiesību aktu maiņu. Tas it īpaši attiecas uz konkrētām tiesiskajām sekām, kuras izriet no tā, ka tiek piemērots Regulas Nr. 593/2008 6. panta 2. punkts kopsakarā ar valsts tiesību aktu imperatīvajām normām, jo, lai izpildītu šādu pienākumu, būtu jāveic sarežģīts situācijas juridiskais novērtējums  (<span class="note footnote notemarker">
<a id="c-39" href="#t-39">39</a>
</span>). Tomēr pienākumu sniegt informāciju patērētājam nevar saprast tādējādi, ka uzņēmējam ir vispārējs pienākums sniegt juridiskas konsultācijas, it īpaši tad, ja runa ir par neskaidriem notikumiem.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">81.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Ņemot vērā iepriekš izklāstīto, uzskatu, ka uz trešo prejudiciālo jautājumu būtu jāatbild tādējādi, ka noteikums par piemērojamo tiesību aktu izvēli nav jāuzskata par negodīgu Direktīvas 93/13 3. panta 1. punkta izpratnē, ja pēc līguma noslēgšanas ir īstenojušies Regulas Nr. 593/2008 6. panta piemērošanas nosacījumi, jo šā līguma noslēgšanas brīdī patērētāja uzmanība nav tikusi vērsta uz šīs tiesību normas 2. punkta tiesiskajām sekām.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">VI.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Secinājumi</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">82.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Ņemot vērā visus iepriekš izklāstītos apsvērumus, iesaku Tiesai uz Oberster Gerichtshof (Augstākā tiesa, Austrija) uzdotajiem jautājumiem atbildēt šādi:</p>
</td>
</tr>
</table>
    <p class="C02AlineaAltA" id="para-135" title="page-23">
      Tādu rīkojumu par finanšu produktu iegādi tiesiskās sekas, kurus patērētājs ar dzīvesvietu valstī A ilgstošu komercattiecību ietvaros ir devis valstī B reģistrētai bankai, jāvērtē no to tiesību aktu viedokļa, kurus puses noteikušas līgumā, kas ir komercattiecību pamatā, pat tad, ja pēc šā līguma noslēgšanas ir izpildīti Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 593/2008 (2008. gada 17. jūnijs) par tiesību aktiem, kas piemērojami līgumsaistībām (Roma I), 6. panta 1. punkta piemērošanas nosacījumi un tie bija izpildīti atsevišķo rīkojumu došanas brīdī.
    </p>
    <div/>
  <hr class="note"/>
<p class="note footnote">(<span class="note footnote notemarker">
<a id="t-1" href="#c-1">1</a>
</span>) Oriģinālvaloda – franču.</p>
<p class="note footnote">(<span class="note footnote notemarker">
<a id="t-2" href="#c-2">2</a>
</span>) OV 2008, L 177, 6. lpp.</p>
<p class="note footnote">(<span class="note footnote notemarker">
<a id="t-3" href="#c-3">3</a>
</span>) OV 1993, L 95, 29. lpp.</p>
<p class="note footnote">(<span class="note footnote notemarker">
<a id="t-4" href="#c-4">4</a>
</span>) Skat. spriedumus, 2010. gada 7. decembris, Pammer un Hotel Alpenhof (C‑585/08 un C‑144/09, EU:C:2010:740, 75. un nākamie punkti), kā arī 2013. gada 17. oktobris, Emrek (C‑218/12, EU:C:2013:666, 32. punkts).</p>
<p class="note footnote">(<span class="note footnote notemarker">
<a id="t-5" href="#c-5">5</a>
</span>) Skat. spriedumus, 2005. gada 21. jūlijs, Coname (C‑231/03, EU:C:2005:487, 10. punkts); 2011. gada 10. marts, Privater Rettungsdienst und Krankentransport Stadler (C‑274/09, EU:C:2011:130, 29. un 36. punkts), kā arī 2015. gada 21. maijs, Kansaneläkelaitos (C‑269/14, EU:C:2015:329, 25. punkts).</p>
<p class="note footnote">(<span class="note footnote notemarker">
<a id="t-6" href="#c-6">6</a>
</span>) Padomes Regula (2000. gada 22. decembris) par jurisdikciju un spriedumu atzīšanu un izpildi civillietās un komerclietās (OV 2001, L 12, 1. lpp.).</p>
<p class="note footnote">(<span class="note footnote notemarker">
<a id="t-7" href="#c-7">7</a>
</span>) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (2012. gada 12. decembris) par jurisdikciju un spriedumu atzīšanu un izpildi civillietās un komerclietās (OV 2012, L 351, 1. lpp.).</p>
<p class="note footnote">(<span class="note footnote notemarker">
<a id="t-8" href="#c-8">8</a>
</span>) Spriedums, 2010. gada 7. decembris, Pammer un Hotel Alpenhof (C‑585/08 un C‑144/09, EU:C:2010:740).</p>
<p class="note footnote">(<span class="note footnote notemarker">
<a id="t-9" href="#c-9">9</a>
</span>) Spriedums, 2010. gada 7. decembris, Pammer un Hotel Alpenhof (C‑585/08 un C‑144/09, EU:C:2010:740, 75. un 76. punkts).</p>
<p class="note footnote">(<span class="note footnote notemarker">
<a id="t-10" href="#c-10">10</a>
</span>) Spriedums, 2013. gada 17. oktobris (C‑218/12, EU:C:2013:666).</p>
<p class="note footnote">(<span class="note footnote notemarker">
<a id="t-11" href="#c-11">11</a>
</span>) Spriedums, 2013. gada 17. oktobris, Emrek (C‑218/12, EU:C:2013:666, 32. punkts).</p>
<p class="note footnote">(<span class="note footnote notemarker">
<a id="t-12" href="#c-12">12</a>
</span>) Skat. šo secinājumu 43. punktu.</p>
<p class="note footnote">(<span class="note footnote notemarker">
<a id="t-13" href="#c-13">13</a>
</span>) Calliess, G.‑P., Rome Regulations: Commentary (Calliess, Gralf‑Peter/Moritz Renner), 3. izdevums, Kluwer Law International, Alfena pie Reinas, 2020, 6. pants, 54. punkts, 190. lpp., arī atbalsta šīs judikatūras piemērošanu saistībā ar Regulu Nr. 593/2008.</p>
<p class="note footnote">(<span class="note footnote notemarker">
<a id="t-14" href="#c-14">14</a>
</span>) Šajā ziņā skat. Calliess, G.‑P., Rome Regulations: Commentary (Calliess, Gralf‑Peter/Moritz Renner), 3. izdevums, Kluwer Law International, Alfena pie Reinas, 2020, 6. pants, 3. punkts, 164. lpp.</p>
<p class="note footnote">(<span class="note footnote notemarker">
<a id="t-15" href="#c-15">15</a>
</span>) Skat. spriedumu, 2013. gada 17. oktobris, Unamar (C‑184/12, EU:C:2013:663, 49. punkts).</p>
<p class="note footnote">(<span class="note footnote notemarker">
<a id="t-16" href="#c-16">16</a>
</span>) Skat. spriedumus, 2016. gada 18. oktobris, Nikiforidis (C‑135/15, EU:C:2016:774, 36. punkts), un 2023. gada 14. septembris, Diamond Resorts Europe u.c. (C‑632/21, EU:C:2023:671, 75. punkts).</p>
<p class="note footnote">(<span class="note footnote notemarker">
<a id="t-17" href="#c-17">17</a>
</span>) Skat. šo secinājumu 45. punktu.</p>
<p class="note footnote">(<span class="note footnote notemarker">
<a id="t-18" href="#c-18">18</a>
</span>) Sniedzamie pakalpojumi vai preces, no vienas puses, un cena un atlīdzība, no otras puses, ir līgumattiecību pamatā (skat. ģenerāladvokāta N. Vāla [N. Wahl] secinājumus lietā Andriciuc u.c. (C‑186/16, EU:C:2017:313, 34. punkts)).</p>
<p class="note footnote">(<span class="note footnote notemarker">
<a id="t-19" href="#c-19">19</a>
</span>) Runa ir par iekšējo tirgu ar tā pamatbrīvībām, it īpaši pakalpojumu sniegšanas brīvību, kas ir būtiska izskatāmajā lietā. Iekšējais tirgus, kas ir izveidots Savienības teritorijā, ir paplašināts, ar Līgumu par Eiropas Ekonomikas zonu (EEZ) iekļaujot Eiropas Brīvās tirdzniecības asociācijas (EBTA) valstis, tostarp Lihtenšteinu (skat. spriedumu, 2010. gada 28. oktobris, Établissements Rimbaud (C‑72/09, EU:C:2010:645, 20. punkts)).</p>
<p class="note footnote">(<span class="note footnote notemarker">
<a id="t-20" href="#c-20">20</a>
</span>) Cordero‑Moss, G., “The impact of EU law on Norwegian private international law”, Acta Universitatis Carolinae Iuridica, 66. sēj., Nr. 4 (2020), 34. lpp., uzsver nepieciešamību izvēlēties tiesību aktus mūsdienu pasaulē. Pēc autora domām, līgumslēdzēju pušu tiesību un pienākumu neparedzamībai var būt atturoša iedarbība un sliktākajā gadījumā tā var ierobežot to uzņēmēju starptautisko darbību, kuri vēlas tirgoties vai ieguldīt iekšējā tirgū.</p>
<p class="note footnote">(<span class="note footnote notemarker">
<a id="t-21" href="#c-21">21</a>
</span>) Skat. spriedumu, 2016. gada 18. oktobris (C‑135/15, EU:C:2016:774, 37. punkts).</p>
<p class="note footnote">(<span class="note footnote notemarker">
<a id="t-22" href="#c-22">22</a>
</span>) Calliess, G.‑P., Rome Regulations: Commentary (Calliess, Gralf‑Peter/Moritz Renner), 3. izdevums, Kluwer Law International, Alfena pie Reinas, 2020, 6. pants, 60. punkts, 192. lpp.</p>
<p class="note footnote">(<span class="note footnote notemarker">
<a id="t-23" href="#c-23">23</a>
</span>) Skat. spriedumu, 2016. gada 14. jūlijs, Granarolo (C‑196/15, EU:C:2016:559, 37. punkts).</p>
<p class="note footnote">(<span class="note footnote notemarker">
<a id="t-24" href="#c-24">24</a>
</span>) Mankowski, P., Brussels Ibis Regulation: Commentary (Magnus, Ulrich/Mankowski, Peter), 1. izdevums, Sellier European Law Publishers, Ķelne, 2016, 7. pants, 97. un nākamie punkti.</p>
<p class="note footnote">(<span class="note footnote notemarker">
<a id="t-25" href="#c-25">25</a>
</span>) Schulze, R., Bürgerliches Gesetzbuch, 12. izdevums, Nomos, Bādenbādene, 2024, 6. pants, Rom I‑VO, 7. punkts; Mankowski, P., Brussels Ibis Regulation: Commentary (Magnus, Ulrich/Mankowski, Peter), 1. izdevums, Sellier European Law Publishers, Ķelne, 2016, 7. pants, 114. punkts, 201. lpp.</p>
<p class="note footnote">(<span class="note footnote notemarker">
<a id="t-26" href="#c-26">26</a>
</span>) McParland, M., The Rome I Regulation on the Law Applicable to Contractual Obligations, Oksforda, 2015, 554. lpp., 12. punkts, 198. lpp.</p>
<p class="note footnote">(<span class="note footnote notemarker">
<a id="t-27" href="#c-27">27</a>
</span>) Spriedums, 2019. gada 3. oktobris (C‑272/18, EU:C:2019:827, 51. punkts). Mans izcēlums.</p>
<p class="note footnote">(<span class="note footnote notemarker">
<a id="t-28" href="#c-28">28</a>
</span>) Spriedums, 2019. gada 3. oktobris, Verein für Konsumenteninformation (C‑272/18, EU:C:2019:827, 52. punkts). Mans izcēlums.</p>
<p class="note footnote">(<span class="note footnote notemarker">
<a id="t-29" href="#c-29">29</a>
</span>) Spriedums, 2016. gada 28. jūlijs (C‑191/15, EU:C:2016:612).</p>
<p class="note footnote">(<span class="note footnote notemarker">
<a id="t-30" href="#c-30">30</a>
</span>) Skat. spriedumu, 2016. gada 28. jūlijs, Verein für Konsumenteninformation (C‑191/15, EU:C:2016:612, 66. punkts).</p>
<p class="note footnote">(<span class="note footnote notemarker">
<a id="t-31" href="#c-31">31</a>
</span>) Spriedums, 2016. gada 28. jūlijs, Verein für Konsumenteninformation (C‑191/15, EU:C:2016:612, 67. un 68. punkts).</p>
<p class="note footnote">(<span class="note footnote notemarker">
<a id="t-32" href="#c-32">32</a>
</span>) Spriedums, 2016. gada 28. jūlijs, Verein für Konsumenteninformation (C‑191/15, EU:C:2016:612, 69. punkts).</p>
<p class="note footnote">(<span class="note footnote notemarker">
<a id="t-33" href="#c-33">33</a>
</span>) Skat. spriedumu, 2016. gada 28. jūlijs, Verein für Konsumenteninformation (C‑191/15, EU:C:2016:612, 71. punkts).</p>
<p class="note footnote">(<span class="note footnote notemarker">
<a id="t-34" href="#c-34">34</a>
</span>) Skat. spriedumu, 2023. gada 14. septembris, Club La Costa u.c. (C‑821/21, EU:C:2023:672, 74. punkts).</p>
<p class="note footnote">(<span class="note footnote notemarker">
<a id="t-35" href="#c-35">35</a>
</span>) Skat. šo secinājumu 63. punktu.</p>
<p class="note footnote">(<span class="note footnote notemarker">
<a id="t-36" href="#c-36">36</a>
</span>) Skat. spriedumu, 2020. gada 9. jūlijs, Ibercaja Banco (C‑452/18, EU:C:2020:536, 48. punkts).</p>
<p class="note footnote">(<span class="note footnote notemarker">
<a id="t-37" href="#c-37">37</a>
</span>) Skat. spriedumu, 2020. gada 9. jūlijs, Ibercaja Banco (C‑452/18, EU:C:2020:536, 49. punkts). Mans izcēlums.</p>
<p class="note footnote">(<span class="note footnote notemarker">
<a id="t-38" href="#c-38">38</a>
</span>) Atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2006/123/EK (2006. gada 12. decembris) par pakalpojumiem iekšējā tirgū (OV 2006, L 376, 36. lpp.) 22. panta 1. punkta g) apakšpunktam dalībvalstis nodrošina, ka pakalpojumu sniedzēji dara pieejamu pakalpojumu saņēmējam informāciju par “pakalpojumu sniedzēja izmantot[ajām] līguma klauzul[ām], ja tādas ir, kas attiecas uz līgumam piemērojamajiem tiesību aktiem un/vai kompetentajām tiesām”. Tomēr saskaņā ar šis direktīvas 2. panta 2. punkta b) apakšpunktu finanšu pakalpojumi ir izslēgti no tās piemērošanas jomas.</p>
<p class="note footnote">(<span class="note footnote notemarker">
<a id="t-39" href="#c-39">39</a>
</span>) Rühl, G., “The Unfairness of Choice of Law Clauses, Or: The (Unclear) Relationship of Art. 6 Rome I Regulation and the Unfair Terms in Consumer Contracts Directive”, Common Market Law Review, 55, 2018, 219. un nākamās lpp., norāda uz šīs tiesību normas sarežģītību, kas rada problēmas pat praktizējošiem juristiem. Autors uzskata, ka Tiesas judikatūra nav jāsaprot tādējādi, ka uzņēmējam ir pienākums uzskaitīt visus patērētāja mītnesvietas valsts noteikumus, kuri prevalē pār izraudzītajiem tiesību aktiem.</p>
</body>
</html>
