|
Eiropas Savienības |
LV L sērija |
|
2026/1203 |
9.6.2026 |
KOMISIJAS ĪSTENOŠANAS REGULA (ES) 2026/1203
(2026. gada 8. jūnijs),
ar ko pēc termiņbeigu pārskatīšanas, kura veikta, ievērojot Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2016/1036 11. panta 2. punktu, konkrētu Ķīnas Tautas Republikas un Ēģiptes Arābu Republikas izcelsmes austu un/vai sašūtu stikla šķiedras audumu importam nosaka galīgo antidempinga maksājumu, paplašinātu arī attiecībā uz importu, ko ieved atkrastes iekārtās, uz importu, kas nosūtīts no Marokas Karalistes, neatkarīgi no tā, vai tam ir deklarēta Marokas Karalistes izcelsme, un uz importu, kas nosūtīts no Turcijas, neatkarīgi no tā, vai tam ir deklarēta Turcijas izcelsme
EIROPAS KOMISIJA,
ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,
ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2016/1036 (2016. gada 8. jūnijs) par aizsardzību pret importu par dempinga cenām no valstīm, kas nav Eiropas Savienības dalībvalstis (1) (“pamatregula”), un jo īpaši tās 11. panta 2. punktu,
tā kā:
1. PROCEDŪRA
1.1. Iepriekšējās izmeklēšanas un spēkā esošie pasākumi
|
(1) |
Ar Komisijas Īstenošanas regulu (ES) 2020/492 (2) Eiropas Komisija (“Komisija”) konkrētu Ķīnas Tautas Republikas (“Ķīna”) un Ēģiptes Arābu Republikas (“Ēģipte”) izcelsmes austu un/vai sašūtu stikla šķiedras audumu (“SŠA”) importam noteica antidempinga maksājumus (“sākotnējie pasākumi”). Izmeklēšana, kuras rezultātā tika noteikti sākotnējie pasākumi, tālāk tekstā tiek saukta par “sākotnējo izmeklēšanu”. |
|
(2) |
Ar Komisijas Īstenošanas regulu (ES) 2020/776 (3) Komisija noteica galīgos kompensācijas maksājumus SŠA importam un grozīja ar Īstenošanas regulu (ES) 2020/492 noteikto antidempinga maksājumu līmeni. |
|
(3) |
Ar Komisijas Īstenošanas regulu (ES) 2022/806 (4) Komisija antidempinga un kompensācijas maksājumus paplašināja, attiecinot tos arī uz Ķīnas un Ēģiptes izcelsmes SŠA, kas ievesti uz mākslīgas salas, fiksētā vai peldošā iekārtā vai jebkādā citā struktūrā kādas dalībvalsts kontinentālajā šelfā vai ekskluzīvajā ekonomikas zonā, kuru dalībvalsts paziņojusi, ievērojot Apvienoto Nāciju Organizācijas Jūras tiesību konvenciju (“UNCLOS”). |
|
(4) |
Pēc pirmās pretapiešanas izmeklēšanas Komisija ar Komisijas Īstenošanas regulām (ES) 2022/302 (5) un (ES) 2022/301 (6) antidempinga un kompensācijas maksājumus paplašināja, attiecinot tos arī uz Ķīnas izcelsmes SŠA importu, kas nosūtīts no Marokas Karalistes (“Maroka”), neatkarīgi no tā, vai tam deklarēta Marokas izcelsme. |
|
(5) |
Pēc atkārtotas absorbcijas izmeklēšanas Komisija ar Komisijas Īstenošanas regulu (ES) 2022/1233 (7) grozīja antidempinga maksājumu līmeni Ēģiptes izcelsmes SŠA importam. |
|
(6) |
Pēc otrās pretapiešanas izmeklēšanas Komisija ar Komisijas Īstenošanas regulām (ES) 2022/1477 (8) un (ES) 2022/1478 (9) antidempinga un kompensācijas maksājumus paplašināja, attiecinot tos arī uz SŠA importu, kas nosūtīts no Turcijas, neatkarīgi no tā, vai tam deklarēta Turcijas izcelsme, izņemot SŠA, ko eksportējuši daži konkrēti Turcijas uzņēmumi. |
|
(7) |
Pēc daļējas starpposma izmeklēšanas ar Komisijas Īstenošanas regulām (ES) 2023/2169 (10) un (ES) 2023/2158 (11) attiecīgi Īstenošanas regulu (ES) 2022/1477 un (ES) 2022/1478 atbrīvojumu sarakstā tika pievienots vēl viens Turcijas ražotājs eksportētājs. |
|
(8) |
Attiecībā uz Ķīnas uzņēmumiem pašlaik ir spēkā antidempinga maksājumi 34,0 %– 69,0 % robežās. |
|
(9) |
Attiecībā uz Ēģiptes uzņēmumiem pašlaik ir spēkā antidempinga maksājums 33,1 %, kas noteikts visiem ražotājiem eksportētājiem. |
1.2. Termiņbeigu pārskatīšanas pieprasījums
|
(10) |
Pēc tam kad tika publicēts paziņojums par gaidāmajām termiņa beigām (12), Komisija saņēma pārskatīšanas pieprasījumu (jeb “pieprasījumu”) atbilstīgi pamatregulas 11. panta 2. punktam. |
|
(11) |
Pārskatīšanas pieprasījumu 2025. gada 3. janvārī iesniedza Tech-Fab Europe e.V. (“pieprasījuma iesniedzējs”) Savienības SŠA ražošanas nozares vārdā pamatregulas 5. panta 4. punkta nozīmē. Pārskatīšanas pieprasījuma pamatā bija apgalvojums, ka pēc pasākumu termiņa beigām varētu turpināties dempings un atkārtoties Savienības ražošanas nozarei nodarītais kaitējums. |
1.3. Termiņbeigu pārskatīšanas sākšana
|
(12) |
Pēc apspriešanās ar komiteju, kas izveidota ar pamatregulas 15. panta 1. punktu, konstatējusi, ka ir pietiekami pierādījumi termiņbeigu pārskatīšanas sākšanai, Komisija 2025. gada 3. aprīlī, pamatojoties uz pamatregulas 11. panta 2. punktu, sāka termiņbeigu pārskatīšanu attiecībā uz Ķīnas un Ēģiptes izcelsmes SŠA importu Savienībā. Tā Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī publicēja paziņojumu par procedūras sākšanu (13) (“paziņojums par procedūras sākšanu”). |
|
(13) |
Komisija 2025. gada 13. jūnijā sāka Ķīnas un Ēģiptes izcelsmes SŠA importam piemērojamo antisubsidēšanas pasākumu termiņbeigu pārskatīšanu (14). |
1.4. Pārskatīšanas izmeklēšanas periods un attiecīgais periods
|
(14) |
Dempinga turpināšanās vai atkārtošanās izmeklēšana aptvēra laikposmu no 2024. gada 1. janvāra līdz 2024. gada 31. decembrim (“pārskatīšanas izmeklēšanas periods”). Kaitējuma turpināšanās un/vai atkārtošanās iespējamības novērtēšanai būtisko tendenču izpēte aptvēra laikposmu no 2021. gada 1. janvāra līdz pārskatīšanas izmeklēšanas perioda beigām (“attiecīgais periods”). |
1.5. Ieinteresētās personas
|
(15) |
Paziņojumā par procedūras sākšanu ieinteresētās personas tika aicinātas sazināties ar Komisiju, lai piedalītos izmeklēšanā. Turklāt Komisija par termiņbeigu pārskatīšanas sākšanu atsevišķi informēja pieprasījuma iesniedzēju, citus zināmos Savienības ražotājus, zināmos Ķīnas un Ēģiptes ražotājus, zināmos importētājus, izplatītājus un lietotājus un aicināja tos piedalīties. |
|
(16) |
Ieinteresētajām personām bija iespēja iesniegt piezīmes par termiņbeigu pārskatīšanas sākšanu un pieprasīt uzklausīšanu Komisijā un/vai pie tirdzniecības procedūru uzklausīšanas amatpersonas. |
1.6. Piezīmes par procedūras sākšanu
|
(17) |
Ēģiptes valdība apgalvoja, ka izmeklēšanu nebūtu vajadzējis sākt, jo pārskatīšanas pieprasījuma atklātajā versijā esot trūkumi, kā arī nepietiekami pierādījumi par dempingu, kaitējumu un cēloņsakarību. |
|
(18) |
Pirmkārt, Ēģiptes valdība pauda, ka pārskatīšanas pieprasījumā apgalvotais, ka pieprasījumu atbalsta ražotāji, kas pārstāv vairāk nekā 50 % no Savienības ražošanas apjoma, nav pārbaudāms, jo pārskatīšanas pieprasījuma atklātajā versijā ražošanas un pārdošanas apjomi norādīti tikai indeksu veidā. |
|
(19) |
Komisija nepiekrita šim apgalvojumam, jo pirms procedūras sākšanas bija pārbaudījusi, cik liels ir atbalsts izmeklēšanai. Tālab bija notikusi saziņa ar visiem Savienības ražotājiem, kas minēti pārskatīšanas pieprasījumā un pirms procedūras sākšanas citādi bija zināmi Komisijai, un tie tika ņemti vērā, aprēķinot, cik lielu reprezentativitāti nodrošina pieprasījuma iesniedzējs. |
|
(20) |
Šajā kontekstā atbildes par atbalstu izmeklēšanai iesniedza 11 Savienības ražotāji. Par atbalstu izmeklēšanai sniegto atbilžu atklātajā versijā tie visi norādījuši, ka atbalsta procedūras sākšanu. Minētajās atklātajās par atbalstu izmeklēšanai sniegto atbilžu versijās ir norādīti arī katra minētā Savienības ražotāja ražošanas apjomi, ko parasti izteic diapazonos, tādējādi ļaujot pienācīgi izprast to relatīvo lielumu. |
|
(21) |
Paziņojumā par atbalstu izmeklēšanai (15), kas 2025. gada 27. martā publicēts ieinteresētajām personām pieejamajos lietas materiālos, norādīts kopējais aplēstais pārskatāmā ražojuma ražošanas apjoms Savienībā, kura pamatā ir šīs atbildes par atbalstu izmeklēšanai. Piezīmes par šo paziņojumu Ēģiptes valdība nav sniegusi. Šī informācija ļauj pamatoti secināt, ka Savienības ražotāji atbalsta izmeklēšanu. Tāpēc apgalvojums tika noraidīts. |
|
(22) |
Otrkārt, Ēģiptes valdība apgalvoja, ka pieprasījuma iesniedzējam būtu vajadzējis nevis noteikt normālo vērtību, bet gan izmantot vai nu iekšzemes cenas Ēģiptē, vai eksporta cenas uz trešām valstīm. Ēģiptes valdība piebilda, ka katrā ziņā normālā vērtība noteikta, pārkāpjot 2.2. un 2.2.1.1. pantu Nolīgumā par 1994. gada Vispārējās vienošanās par tarifiem un tirdzniecību VI panta īstenošanu (“ADN”). Ēģiptes valdība norādīja, ka, lai aplēstu nozīmīgos izmaksu elementus (to skaitā izejvielu, darbaspēka un elektroenerģijas izmaksas), pieprasījuma iesniedzējs paļāvies uz Savienības ražotāju patēriņa rādītājiem un datiem no publiskiem avotiem. Pārdošanas, vispārējās un administratīvās (“PVA”) izmaksas un peļņas procents tika ņemti arī no publiski pieejamiem trešo valstu uzņēmumu grāmatvedības dokumentiem. Ēģiptes valdība apgalvoja, ka to vietā būtu vajadzējis izmantot Ēģiptes ražotāju faktiskās izmaksas, PVA izmaksas un peļņu. |
|
(23) |
Papildus tam Ēģiptes valdība piebilda, ka pieprasījuma iesniedzējs izmantojis nepilnīgus datus par eksporta cenām, tādēļ saliktā normālā vērtība un eksporta cenas salīdzinātas netaisnīgi. Ēģiptes valdība kritizēja to, ka pieprasījuma iesniedzējs, veikdams vairākus dempinga starpību aprēķinus, izmantojis dažādus publiski pieejamus datus (piemēram, no Eurostat, Global Trade Atlas (“GTA”) un cenu kotācijas no tirgus informācijas), kas tika nepareizi koriģēti. Ēģiptes valdība apgalvoja, ka pieprasījuma iesniedzējs pārskatīšanas pieprasījumā dempinga starpības tādējādi ir norādījis pārāk augstas. |
|
(24) |
Pirmām kārtām Komisija uzsver, ka pierādījumu juridiskais standarts, kas izpildāms, lai iesniegtu pārskatīšanas pieprasījumu saskaņā ar pamatregulas 11. pantu (t. i. “pietiek pierādījumu izmeklēšanas uzsākšanai”), skaidri norāda, ka sūdzībā ietvertā informācija apjoma un kvalitātes ziņā nav tāda pati kā informācija, ar kuru Komisija pamato savus konstatējumus izmeklēšanas beigās. Faktiski pārskatīšanas pieprasījumā ir jāiekļauj pietiekami pieprasījuma iesniedzējam pamatoti pieejami pierādījumi par dempinga un kaitējuma turpināšanās iespējamību. |
|
(25) |
Šajā lietā Komisija, saskaņā ar pamatregulas 11. panta 2. punktu analizējot pieprasījuma iesniedzēja sniegtos pierādījumus, konstatēja, ka pārskatīšanas pieprasījumā ir ietverti procedūras sākšanai pietiekami pierādījumi par dempinga un kaitējuma turpināšanās vai atkārtošanās iespējamību, kā arī par cēloņsakarību starp importu, kas, kā apgalvots, ir par dempinga cenām, un apgalvoto kaitējumu. |
|
(26) |
Attiecībā uz Ķīnas un Ēģiptes SŠA ražotāju eksportētāju pārdošanas cenām, ražošanas izmaksām, PVA izmaksām un peļņas līmeni Komisija norādīja, ka pieprasījuma iesniedzējs faktiski ir precīzi izpildījis pierādījumu standartus, kas noteikti pārskatīšanas pieprasījuma iesniegšanas posmam. Precīza informācija pieteikuma iesniedzējam nav pieejama. Tāpēc dempinga starpības bija jāaplēš, pamatojoties uz salikto normālo vērtību. To aprēķinot, pieprasījuma iesniedzējs bija paļāvies uz daudzām pārbaudāmām un publiski pieejamām starptautiskām atsauces vērtībām, lai vairākos scenārijos pierādītu, ka pastāv dempings. |
|
(27) |
Tas pats attiecas uz to, kā pieprasījuma iesniedzējs eksporta cenas noteikšanai izmantojis starptautiskās tirdzniecības statistiku, jo tā ir visuzticamākais avots, kur gūt informāciju par eksporta cenām, un Komisija uzskatīja, ka tā ir pamatoti koriģēta, lai nodrošinātu pārdošanas cenu taisnīgu salīdzinājumu ar normālo vērtību. Tāpēc šie apgalvojumi tika noraidīti. |
|
(28) |
Treškārt, Ēģiptes valdība apgalvoja, ka nav pietiekamu pierādījumu par dempinga turpināšanās iespējamību, lai sāktu pārskatīšanu. Pārskatīšanas pieprasījums rāda, ka eksports no Ēģiptes uz Savienību ieņēma mazu tirgus daļu, savukārt eksporta cenas no Ēģiptes attiecīgajā periodā palielinājās. Papildus tam Ēģiptes valdība apgalvoja, ka nav pierādījumu ne par plēsonīgu cenu noteikšanu, ne dempingu, ne par to, ka eksporta apjoms no Ēģiptes palielinātos, ja pasākumi zaudētu spēku. Ēģiptes valdība bez tam arī uzsvēra, ka dempinga prakse pagātnē nepamato pasākumu turpināšanu. |
|
(29) |
Komisija nepiekrita arī apgalvojumam, ka nav pietiekamu pierādījumu par dempinga turpināšanās iespējamību. Nav pareizi apgalvot, ka dempinga prakse pagātnē tika uzskatīta par faktoru, kas atbilst pierādījumu pietiekamības standartam. Kā skaidrots 24. un 25. apsvērumā, pieprasījuma iesniedzējs, izmantodams daudzas publiski pieejamas atsauces vērtības, lai parādītu, ka dempings ir turpinājies, bija izpildījis izmeklēšanas sākšanai noteikto juridisko standartu. Komisija uzskatīja, ka pārskatīšanas pieprasījumā sniegtie pierādījumi, kas liecināja par dempinga turpināšanos, pieprasījuma iesniedzējam bija pamatoti pieejami un pietiekami, lai pamatotu izmeklēšanas sākšanu. Tāpēc apgalvojums tika noraidīts. |
|
(30) |
Ceturtkārt, Ēģiptes valdība apgalvoja, ka pieprasījums motivēts ar protekcionismu, nevis nolūku likvidēt apgalvoto dempingu un kaitējumu. Tomēr šāda motivācija nav pienācīgs juridisks kritērijs, turklāt Ēģiptes valdība nav sniegusi pierādījumus, kas pamatotu šo apgalvojumu. Komisija konstatēja, ka pieprasījumā ir pietiekami pirmšķietami pierādījumi par dempingu, kaitējumu un dempinga un kaitējuma turpināšanās vai atkārtošanās iespējamību. Tāpēc apgalvojums tika noraidīts. |
|
(31) |
Piektkārt, Ēģiptes valdība apgalvoja, ka pieprasījuma iesniedzējs Ēģiptes eksportu ir netaisnīgi saistījis ar pretapiešanas un absorbcijas praksi, piedēvēdams to Ķīnai. |
|
(32) |
Tomēr pieprasījumā bija skaidra atsauce uz attiecīgām pretapiešanas un absorbcijas regulām, kurās Ķīnas un Ēģiptes eksportētāju rīcība analizēta atsevišķi. Turklāt, pretēji Ēģiptes valdības apgalvojumam, uz Ķīnu absorbcijas prakse netika attiecināta. Toties Īstenošanas regulā (ES) 2022/1233 (sk. 1.1. iedaļu) ir konstatēts, ka maksājumus absorbē Ēģiptes ražotāji eksportētāji. Tāpēc apgalvojums tika noraidīts. |
|
(33) |
Sestkārt, Ēģiptes valdība apgalvoja arī, ka Ķīnas ražotāju eksportētāju publiskie paziņojumi par savām stratēģijām negodīgi ietekmējuši to, kā novērtēts eksports no Ēģiptes. Tomēr Ēģiptes valdība nepierādīja, ka pieprasījuma iesniedzējs sajaucis kopā abu valstu eksportētāju rīcību. Tāpēc apgalvojums tika noraidīts. |
|
(34) |
Septītkārt, Ēģiptes valdība apgalvoja, ka kaitējuma analīze pieprasījumā ir nepilnīga, jo tajā nav aplūkoti visi kaitējuma rādītāji, konkrēti, ienākums no ieguldījumiem, spēja piesaistīt kapitālu un algas. |
|
(35) |
Komisija norādīja, ka pamatregulas 5. pantā nav noteikts, ka, lai gūtu pietiekamus pierādījumus par būtisku kaitējumu, pārskatīšanas pieprasījumā ir jāanalizē visi pamatregulas 3. panta 5. punktā minētie kaitējuma faktori vai jāpierāda to pasliktināšanās. Pamatregulas 5. panta 2. punkta tekstā ir norādīts, ka pārskatīšanas pieprasījumā ir jābūt informācijai par izmaiņām tā importa apjomā, kas, kā apgalvots, esot par dempinga cenām, šā importa ietekmi uz līdzīgā ražojuma cenām Savienības tirgū un izrietošo importa ietekmi uz Savienības ražošanas nozari, par ko liecina būtiskie (bet ne obligāti visi) faktori un indeksi, kuri raksturo Savienības ražošanas nozares stāvokli, piemēram, tie, kas minēti pamatregulas 3. panta 3. un 5. punktā. Turklāt pieprasījumā bija iekļauts rentabilitātes novērtējums, kas ir cieši saistīts ar ienākumu no ieguldījumiem un spēju piesaistīt kapitālu. Tāpēc apgalvojums tika noraidīts. |
|
(36) |
Astotkārt, Ēģiptes valdība apgalvoja, ka imports no Ēģiptes pārskatīšanas pieprasījumā aplūkotajā periodā bija neliels un stabils un tādējādi nevarēja radīt būtisku kaitējumu. Ēģiptes valdība apgalvoja arī, ka Savienības ražošanas nozares grūtības bijušas strukturālas (piemēram, konkurence vēja enerģijas nozarē, imports no citām valstīm, tirgus piesātinājums un globālas piedāvājuma pārmaiņas) un pašu radītas. Turklāt Ēģiptes valdība apgalvoja, ka pieprasījums ir nepilnīgs, jo tajā nav nošķirta ietekme, ko radījis imports no Ēģiptes, no citiem kaitējuma faktoriem. |
|
(37) |
Komisija norādīja, ka pieprasījumā ir atzīts, ka imports no Ēģiptes pārskatīšanas izmeklēšanas periodā veidoja nelielu daļu no patēriņa Savienībā un tas nav nekas neparasts termiņbeigu pārskatīšanās, kurās pasākumi var ietekmēt importu. Šādos gadījumos izšķirīgs apsvērums ir iespējamā ietekme tad, ja pasākumi tiktu atcelti, nevis situācija attiecīgajā periodā. Tas, ka bez importa no Ēģiptes pastāv vēl citi kaitējuma faktori automātiski neizslēdz šā importa iespējamo būtisko ietekmi. Pat ja importam no Ēģiptes attiecīgajā periodā nebūtu kaitīgas ietekmes – Ēģiptes valdība šo apgalvojumu gan nav pamatojusi –, tas neatspēkotu argumentu, ka kaitējums varētu atkārtoties, ja pasākumi zaudētu spēku. Ēģiptes valdība nav arī sniegusi pierādījumus, ka kaitējums Savienības ražošanas nozarei bijis pašu radīts. Tāpēc apgalvojumi tika noraidīti. |
|
(38) |
Devītkārt, Ēģiptes valdība apgalvoja, ka pārskatīšanas pieprasījumā paustais apgalvojums, ka pasākumu atcelšanas gadījumā uz Savienību tiktu novirzīts eksports no Ēģiptes, esot spekulatīvs un nepamatots. |
|
(39) |
Tomēr Komisijas analīze, kuras pamatā ir pārskatīšanas pieprasījumā sniegtie pirmšķietamie pierādījumi, liecināja, ka Ēģiptes ražotājiem eksportētājiem ir ievērojama jauda, kas galvenokārt vērsta uz Savienības tirgu, un ka Savienības tirgus joprojām ir eksportam pievilcīgs. Tādējādi šķita iespējams, ka tad, ja pasākumu nebūtu, imports no Ēģiptes varētu pieaugt. Tāpēc apgalvojums tika noraidīts. |
|
(40) |
Desmitkārt, Ēģiptes valdība apgalvoja, ka pieprasījumā trūkst pietiekamu pierādījumu par cenu samazinājumu un mērķa cenu samazinājumu, jo tas paļaujas uz plašiem tirgus cenu salīdzinājumiem, nevis darījumu līmeņa datiem. |
|
(41) |
Procedūras sākšanas posmā detalizētas katra ražojuma veida importa cenas nav pieejamas. Šādi dati kļūst pieejami tikai pēc tam, kad ir pārbaudītas izlasē iekļauto ražotāju eksportētāju atbildes uz anketas jautājumiem, pieņemot, ka tie sadarbojas. Tāpēc nav reālistiski gaidīt, ka pieprasījumā un pat vēlāk izmeklēšanā, ja sadarbības nebūs, tiks aprēķināts cenu samazinājums un mērķa cenu samazinājums konkrētam ražojumam. Procedūras sākšanas posmā pirmšķietamie pierādījumi, kuru pamatā ir Eurostat vidējie dati, tika uzskatīti par pietiekamiem. Tāpēc apgalvojums tika noraidīts. |
|
(42) |
Visbeidzot, Ēģiptes valdība apgalvoja, ka pieprasījuma iesniedzējs nav analizējis vai sniedzis pierādījumus, ka pasākumu turpināšana būtu Savienības interesēs. |
|
(43) |
Juridiskas prasības termiņbeigu pārskatīšanas izmeklēšanas sākumposmā pārbaudīt Savienības intereses gan nav, tomēr pieejamie pierādījumi neliecināja, ka būtu kādi Savienības interešu apsvērumi (piemēram, nelabvēlīga ietekme uz lietotājiem vai citiem ekonomikas dalībniekiem), kas pamatotu lietas izbeigšanu. Tie ir jāpārbauda pašā izmeklēšanā. Tāpēc apgalvojums tika noraidīts. |
1.7. Atlase
|
(44) |
Paziņojumā par procedūras sākšanu Komisija norādīja, ka saskaņā ar pamatregulas 17. pantu tā varētu veikt ieinteresēto personu atlasi. |
Savienības ražotāju atlase
|
(45) |
Paziņojumā par procedūras sākšanu Komisija norādīja, ka ir izveidojusi Savienības ražotāju provizorisku izlasi. Komisija to izveidoja, pamatojoties uz līdzīgā ražojuma ražošanas un pārdošanas apjomu Savienībā pārskatīšanas izmeklēšanas periodā. Izlasē tika iekļauti divi Savienības ražotāji. Izlasē iekļauto Savienības ražotāju ražošanas un pārdošanas apjoms pārskatīšanas izmeklēšanas periodā pārsniedza 25 % no Savienības ražošanas nozares kopapjoma. Izlase bija reprezentatīva Savienības ražošanas nozarei. Komisija saskaņā ar pamatregulas 17. panta 2. punktu aicināja ieinteresētās personas sniegt piezīmes par provizorisko izlasi. Piezīmes par atlasi netika saņemtas. |
Importētāju atlase
|
(46) |
Lai lemtu, vai vajadzīga atlase, un attiecīgā gadījumā izveidotu izlasi, Komisija aicināja nesaistītos importētājus sniegt paziņojumā par procedūras sākšanu norādīto informāciju. |
|
(47) |
Nesaistīti importētāji nesniedza prasīto informāciju un nepiekrita, ka tos iekļauj izlasē. Ķīnas un Ēģiptes ražotāju eksportētāju atlase |
|
(48) |
Lai lemtu, vai vajadzīga atlase, un attiecīgā gadījumā izveidotu izlasi, Komisija aicināja visus Ķīnas un Ēģiptes ražotājus eksportētājus sniegt paziņojumā par procedūras sākšanu norādīto informāciju. Turklāt Komisija lūdza Ķīnas Tautas Republikas pārstāvniecību Eiropas Savienībā un Ēģiptes Arābu Republikas pārstāvniecību Eiropas Savienībā apzināt citus tādus ražotājus eksportētājus (ja tādi būtu), kas varētu būt ieinteresēti piedalīties izmeklēšanā, un/vai ar tiem sazināties. |
|
(49) |
Attiecīgo valstu ražotāji eksportētāji nesniedza informāciju, kas tika lūgta. Tādēļ Komisija nolēma, ka atlase nav piemērojama. |
1.8. Atbildes uz anketas jautājumiem
|
(50) |
Komisija Ķīnas Tautas Republikas valdībai nosūtīja anketu par to, vai Ķīnā pastāv nozīmīgi kropļojumi pamatregulas 2. panta 6.a punkta b) apakšpunkta nozīmē. Ķīnas valdība nesniedza atbildes uz anketas jautājumiem. |
|
(51) |
Komisija lūdza, lai izlasē iekļautie Savienības ražotāji atbildētu uz anketas jautājumiem, kuri procedūras sākšanas dienā tika publicēti tās tīmekļa vietnē (16). |
|
(52) |
Atbildes uz anketas jautājumiem tika saņemtas no abiem izlasē iekļautajiem Savienības ražotājiem: Vitrulan Composites Oy un European Owens Corning Fiberglas sprl. |
|
(53) |
Pieprasījuma iesniedzējs atbildēja uz makroekonomikas anketas jautājumiem, norādot makroekonomiskos rādītājus. |
1.9. Pārbaude
|
(54) |
Komisija vāca un pārbaudīja visu informāciju, ko uzskatīja par vajadzīgu, lai noteiktu dempinga un kaitējuma turpināšanās vai atkārtošanās iespējamību un Savienības intereses. Pamatojoties uz pamatregulas 16. pantu, šādu uzņēmumu telpās tika veikti pārbaudes apmeklējumi. Savienības ražotāji
|
1.10. Turpmākā procedūra
|
(55) |
Komisija 2026. gada 16. aprīlī izpauda būtiskos faktus un apsvērumus, uz kuru pamata plāno saglabāt spēkā antidempinga maksājumus. Visām personām tika atvēlēts termiņš, kurā tās varēja sniegt piezīmes par izpausto informāciju. |
|
(56) |
Personas nesniedza piezīmes par izpausto informāciju un nepieprasīja uzklausīšanu. |
2. PĀRSKATĀMAIS RAŽOJUMS, ATTIECĪGAIS RAŽOJUMS UN LĪDZĪGAIS RAŽOJUMS
2.1. Pārskatāmais ražojums
|
(57) |
Ražojums, uz kuru attiecas šī pārskatīšana, ir tas pats, kurš sākotnējā izmeklēšanā, proti, austi un/vai sašūti audumi no nepārtrauktas stikla elementāršķiedras grīstēm un/vai pavedieniem, ar vai bez citiem elementiem (izņemot impregnētus vai priekšpiesūcinātus (pre-preg) izstrādājumus un izņemot sieta audumus, kam gan garumā, gan platumā sieta acs izmērs ir lielāks par 1,8 mm un kas sver vairāk nekā 35 g/m2), kurus patlaban klasificē ar KN kodiem ex 7019 61 00 , ex 7019 62 10 , ex 7019 62 90 , ex 7019 63 00 , ex 7019 64 00 , ex 7019 65 00 , ex 7019 66 00 , ex 7019 69 10 , ex 7019 69 90 un ex 7019 90 00 (Taric kodi 7019 61 00 81, 7019 61 00 83, 7019 61 00 84, 7019 62 10 81, 7019 62 10 83, 7019 62 10 84, 7019 62 90 81, 7019 62 90 83, 7019 62 90 84, 7019 63 00 81, 7019 63 00 83, 7019 63 00 84, 7019 64 00 81, 7019 64 00 83, 7019 64 00 84, 7019 65 00 81, 7019 65 00 83, 7019 65 00 84, 7019 66 00 81, 7019 66 00 83, 7019 66 00 84, 7019 69 10 81, 7019 69 10 83, 7019 69 10 84, 7019 69 90 81, 7019 69 90 83, 7019 69 90 84, 7019 90 00 81, 7019 90 00 83 un 7019 90 00 84) (“pārskatāmais ražojums”). |
|
(58) |
KN un Taric kodi ir norādīti vienīgi informācijai, neskarot turpmākas izmaiņas tarifa klasifikācijā. |
|
(59) |
SŠA izmanto ļoti dažādiem lietojumiem. Piemēram, vējturbīnu lāpstiņu ražošanai, laivu, kravas automobiļu un sporta aprīkojuma ražošanai, kā arī cauruļu rehabilitācijas sistēmai. |
2.2. Attiecīgais ražojums
|
(60) |
Ražojums, uz kuru attiecas šī izmeklēšana, ir pārskatāmais ražojums, kura izcelsme ir Ķīnā un Ēģiptē. |
2.3. Līdzīgais ražojums
|
(61) |
Kā jau tika konstatēts sākotnējā izmeklēšanā, arī šajā termiņbeigu pārskatīšanas izmeklēšanā apstiprinājās, ka tālāk minētajiem ražojumiem ir vienas un tās pašas fizikālās un ķīmiskās pamatīpašības, kā arī vieni un tie paši pamatlietojumi:
|
|
(62) |
Tāpēc šie ražojumi ir uzskatāmi par līdzīgiem ražojumiem pamatregulas 1. panta 4. punkta nozīmē. |
3. DEMPINGS
3.1. Iepriekšējas piezīmes
|
(63) |
Pārskatīšanas izmeklēšanas periodā SŠA imports gan no Ēģiptes, gan no Ķīnas turpinājās, tomēr mazākos apjomos nekā sākotnējās izmeklēšanas periodā (t. i., no 2018. gada 1. janvāra līdz 2018. gada 31. decembrim) (“sākotnējās izmeklēšanas periods”). Tomēr Eurostat importa statistika liecina, ka SŠA imports no abām valstīm vēl aizvien Savienībā saglabājis ievērojamu tirgus daļu. Imports no Ķīnas pārskatīšanas izmeklēšanas periodā veidoja aptuveni 8 % no Savienības tirgus, savukārt imports no Ēģiptes veidoja aptuveni 2 % (salīdzinājumā ar sākotnējā izmeklēšanā konstatēto attiecīgi 22 % un 9 % lielo tirgus daļu). Absolūtā izteiksmē imports no Ķīnas un Ēģiptes pārskatīšanas izmeklēšanas periodā bija attiecīgi 11 345 un 2 514 tonnas, savukārt sākotnējās izmeklēšanas periodā – attiecīgi 37 558 un 15 334 tonnas. |
|
(64) |
Kā jau minēts 49. apsvērumā, ne Ķīnas, ne Ēģiptes ražotāji eksportētāji izmeklēšanā nesadarbojās. Tāpēc Komisija informēja Ķīnas un Ēģiptes iestādes, ka nesadarbošanās dēļ, lai izdarītu konstatējumus par Ķīnu un Ēģipti, Komisija plāno piemērot pamatregulas 18. pantu. Par šo jautājumu Komisija nesaņēma ne piezīmes, ne uzklausīšanas amatpersonas iesaistīšanās pieprasījumus. |
|
(65) |
Tādējādi saskaņā ar pamatregulas 18. pantu konstatējumi par dempinga turpināšanās vai atkārtošanās iespējamību tika balstīti uz pieejamajiem faktiem, konkrēti, uz informāciju pārskatīšanas pieprasījumā un informāciju, kas pārskatīšanas izmeklēšanas gaitā iegūta no personām, kuras sadarbojās (proti, no pieprasījuma iesniedzēja un izlasē iekļautajiem Savienības ražotājiem), un papildināta ar datiem no publiski pieejamiem avotiem. |
3.2. Ķīna
3.2.1. Pamatregulas 2. panta 6.a punktā noteiktā procedūra Ķīnas izcelsmes SŠA importa normālās vērtības noteikšanai
|
(66) |
Ņemot vērā izmeklēšanas sākumā pieejamos pietiekamos pierādījumus, kas attiecībā uz Ķīnu liek domāt, ka pastāv nozīmīgi kropļojumi pamatregulas 2. panta 6.a punkta b) apakšpunkta nozīmē, Komisija sāka izmeklēšanu, pamatojoties uz pamatregulas 2. panta 6.a punktu. |
|
(67) |
Lai iegūtu informāciju, ko Komisija uzskatīja par vajadzīgu izmeklēšanai attiecībā uz apgalvojumiem par nozīmīgiem kropļojumiem, tā nosūtīja anketu Ķīnas valdībai. Turklāt paziņojuma par procedūras sākšanu 5.3.2. punktā Komisija aicināja visas ieinteresētās personas 37 dienu laikā no dienas, kad paziņojums par procedūras sākšanu publicēts Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī, darīt zināmu savu viedokli, iesniegt informāciju un pierādījumus, kas to pamato, attiecībā uz pamatregulas 2. panta 6.a punkta piemērošanu. |
|
(68) |
Noteiktajā termiņā no Ķīnas valdības netika saņemtas ne atbildes uz anketas jautājumiem, ne informācija par pamatregulas 2. panta 6.a punkta piemērošanu. Tad Komisija informēja Ķīnas valdību, ka izmantos pieejamos faktus pamatregulas 18. panta nozīmē, lai noteiktu, vai Ķīnā pastāv nozīmīgi kropļojumi. |
|
(69) |
Tajā pašā paziņojuma par procedūras sākšanu 5.3.2. punktā Komisija arī norādījusi, ka, ņemot vērā pieejamos pierādījumus, lai noteiktu normālo vērtību, kuras pamatā ir neizkropļotas cenas vai atsauces vērtības, tai varētu būt jāizvēlas attiecīga reprezentatīvā valsts, ievērojot pamatregulas 2. panta 6.a punkta a) apakšpunktu. |
|
(70) |
Komisija 2025. gada 27. septembrī ar paziņojumu (“paziņojums par ražošanas faktoriem”) informēja ieinteresētās personas, kurus attiecīgos avotus plāno izmantot normālās vērtības noteikšanai. Minētajā paziņojumā Komisija uzsvērusi, ka ne Ķīnas valdība, ne Ķīnas ražotāji eksportētāji nesadarbojās, un tas ar verbālnotu tika paziņots Ķīnas Tautas Republikas iestādēm (17). Paziņojumā par ražošanas faktoriem uzsvērts, ka tāpēc Komisija saskaņā ar pamatregulas 18. pantu izmantos pieejamos faktus. |
|
(71) |
Šajā sakarā Komisija informēja ieinteresētās personas, ka, lai noteiktu avotus, kas tiks izmantoti normālās vērtības noteikšanai, plāno izmantot pārskatīšanas pieprasījumā ietverto informāciju. Komisija par attiecīgu reprezentatīvo valsti izvēlējās Turciju. |
|
(72) |
Paziņojumā par ražošanas faktoriem Komisija uzskaitīja visus ražošanas faktorus, kā izejvielas, darbaspēku un enerģiju, kas tiek izmantoti SŠA ražošanā. Tā arī informēja ieinteresētās personas, ka noteiks PVA izmaksas un peļņas procentu, pamatojoties uz informāciju, kura pieejama par uzņēmumu TÜRKİYE ŞİŞE VE CAM FABRİKALARI A.Ş (“Şişecam”), kas ir ražotājs reprezentatīvajā valstī. |
|
(73) |
Komisija nesaņēma piezīmes attiecībā uz paziņojumu par ražošanas faktoriem. |
3.2.2. Normālā vērtība
|
(74) |
Pamatregulas 2. panta 1. punktā ir noteikts: “Normālo vērtību parasti nosaka, pamatojoties uz cenām, kādas eksportētājvalstī [parastās tirdzniecības operācijās] ir maksājuši vai maksās neatkarīgie klienti.” |
|
(75) |
Tomēr saskaņā ar pamatregulas 2. panta 6.a punkta a) apakšpunktu, “ja (..) tiek konstatēts, ka nav pareizi izmantot iekšzemes cenas un izmaksas eksportētājvalstī, jo minētajā valstī pastāv nozīmīgi kropļojumi b) apakšpunkta nozīmē, normālo vērtību nosaka, pamatojoties tikai un vienīgi uz ražošanas un pārdošanas izmaksām, kas atspoguļo neizkropļotas cenas vai atsauces vērtības”, un [saliktā normālā vērtība] “ietver neizkropļotas un samērīgas administratīvās, pārdošanas un vispārējās izmaksas un peļņu”. |
|
(76) |
Kā sīkāk skaidrots tālāk tekstā, Komisija šajā izmeklēšanā secināja, ka, pamatojoties uz pieejamajiem pierādījumiem un ņemot vērā Ķīnas valdības un ražotāju eksportētāju nesadarbošanos, ir pareizi piemērot pamatregulas 2. panta 6.a punktu. |
3.2.3. Nozīmīgu kropļojumu pastāvēšana
|
(77) |
Lai lemtu, vai Ķīnā pastāv nozīmīgi kropļojumi pamatregulas 2. panta 6.a punkta b) apakšpunkta nozīmē, kuru dēļ nebūtu pareizi izmantot iekšzemes cenas un izmaksas minētajā valstī, Komisija pārbaudīja pierādījumus lietas materiālos. Minētā analīze aptvēra šādus pierādījumus par dažādiem kritērijiem, kas ir būtiski, lai konstatētu nozīmīgus kropļojumus. |
|
(78) |
Pirmkārt, pierādījumi, kas bija pieprasījumā, ietvēra šādus faktorus, kas norāda uz nozīmīgu kropļojumu pastāvēšanu.
|
|
(79) |
Otrkārt, iepriekšējās izmeklēšanās, kas notika stikla šķiedras nozarē Ķīnā (29), Komisija konstatēja, ka pastāv nozīmīgi kropļojumi pamatregulas 2. panta 6.a punkta b) apakšpunkta nozīmē. Minētajās izmeklēšanās Komisija konstatēja, ka Ķīnā notiek būtiska valdības iejaukšanās, kuras rezultātā tiek kropļota efektīva un tirgus principiem atbilstoša resursu sadale (30). |
|
(80) |
Jo īpaši, Komisija secināja, ka stikla šķiedras nozarē ne tikai ievērojams skaits uzņēmumu pieder Ķīnas valdībai pamatregulas 2. panta 6.a punkta b) apakšpunkta pirmā ievilkuma nozīmē (31), bet ka Ķīnas valdība, būdama klātesoša uzņēmumos, var iejaukties jautājumos par cenām un izmaksām pamatregulas 2. panta 6.a punkta b) apakšpunkta nozīmē (32). |
|
(81) |
Komisija arī konstatēja, ka valsts klātbūtne un iejaukšanās finanšu tirgos, kā arī izejvielu un izejresursu nodrošināšanā turklāt tirgu kropļo vēl vairāk. Patiešām, kopumā plānošanas sistēma Ķīnā nodrošina, ka resursi tiek virzīti uz nozarēm, kuras ĶV atzinusi par stratēģiskām vai citādi politiski nozīmīgām, nevis tiek sadalīti atbilstoši tirgus spēkiem (33). |
|
(82) |
Turklāt Komisija secināja, ka Ķīnas bankrota un īpašuma tiesību akti nedarbojas pienācīgi pamatregulas 2. panta 6.a punkta b) apakšpunkta ceturtā ievilkuma nozīmē un tādējādi rada kropļojumus, jo īpaši gadījumos, kad Ķīnā tiek saglabāti maksātnespējīgi uzņēmumi un piešķirtas zemes izmantošanas tiesības (34). |
|
(83) |
Līdzīgā kārtā Komisija stikla šķiedras nozarē ir konstatējusi izkropļotas algu izmaksas pamatregulas 2. panta 6.a punkta b) apakšpunkta piektā ievilkuma nozīmē (35), kā arī kropļojumus finanšu tirgos pamatregulas 2. panta 6.a punkta b) apakšpunkta sestā ievilkuma nozīmē, jo īpaši saistībā ar Ķīnas uzņēmumu piekļuvi kapitālam (36). |
|
(84) |
Treškārt, sākotnējā izmeklēšanā, kuras rezultātā tika noteikti sākotnējie pasākumi (37), Komisija secināja, ka pastāv nozīmīgi kropļojumi pamatregulas 2. panta 6.a punkta b) apakšpunkta nozīmē. Komisijai nav zināms, ka Ķīnā kopumā un/vai konkrēti attiecīgajā nozarē būtu notikušas būtiskas strukturālas pārmaiņas, kas varētu ietekmēt šo secinājumu. |
|
(85) |
Ceturtkārt, papildu pierādījumi, kas ir pieejami Ziņojumā par nozīmīgiem kropļojumiem Ķīnas ekonomikā (“ziņojums”) (38), ko Komisija sagatavoja saskaņā ar pamatregulas 2. panta 6.a punkta c) apakšpunktu, liecina, ka arī pārskatīšanas izmeklēšanas periodā pastāvējuši nozīmīgi kropļojumi. |
|
(86) |
Piektkārt, ne ĶV, ne ražotāji eksportētāji šajā izmeklēšanā nav snieguši pierādījumus vai apgalvojumus par pretējo. |
|
(87) |
Ņemot vērā iepriekš minēto, pieejamie pierādījumi liecina, ka pārskatāmā ražojuma cenas vai izmaksas, to skaitā izejvielu, enerģijas un darbaspēka izmaksas, nav noteiktas brīvā tirgus spēku ietekmē, jo tās skar būtiska valdības iejaukšanās pamatregulas 2. panta 6.a punkta b) apakšpunkta nozīmē, kā to liecina viena vai vairāku attiecīgo minētajā noteikumā uzskaitīto faktoru faktiskā vai potenciālā ietekme. |
|
(88) |
Pamatojoties uz iepriekš minēto, Komisija secināja, ka šajā lietā normālās vērtības noteikšanai nav pareizi izmantot iekšzemes cenas un izmaksas. Tāpēc Komisija noteica salikto normālo vērtību, pamatojoties vienīgi uz ražošanas un pārdošanas izmaksām, kas atspoguļo neizkropļotas cenas vai atsauces vērtības, t. i., šajā gadījumā saskaņā ar pamatregulas 2. panta 6.a punkta a) apakšpunktu pamatojoties uz atbilstošām ražošanas un pārdošanas izmaksām attiecīgā reprezentatīvā valstī. |
3.2.4. Reprezentatīvā valsts
Vispārīgas piezīmes
|
(89) |
Reprezentatīvās valsts izvēle, ievērojot pamatregulas 2. panta 6.a punktu, tika balstīta uz šādiem kritērijiem:
|
|
(90) |
Kā jau skaidrots 70. līdz 73. apsvērumā, Komisija lietas materiālos ir publicējusi paziņojumu par avotiem, kas izmantoti normālās vērtības noteikšanai. Minētajā paziņojumā aprakstīti fakti un pierādījumi, kas ir attiecīgo kritēriju pamatā, un informētas ieinteresētās personas, ka plānots apsvērt iespēju šajā lietā par attiecīgu reprezentatīvo valsti izmantot Turciju, ja tiktu apstiprināta nozīmīgu kropļojumu pastāvēšana saskaņā ar pamatregulas 2. panta 6.a punktu. 88. apsvērumā Komisija secinājusi, ka pastāv nozīmīgi kropļojumi. |
Līdzīgs ekonomiskās attīstības līmenis kā Ķīnā
|
(91) |
Paziņojumā par ražošanas faktoriem Komisija noteica, ka Turcija, par kuru zināms, ka tur ražo pārskatāmo ražojumu, ir valsts, kurā ekonomiskās attīstības līmenis, saskaņā ar Pasaules Bankas datiem, ir līdzīgs kā Ķīnā, t. i., Pasaules Banka uz nacionālā kopienākuma pamata tās visas ierindojusi pie valstīm ar “vidēji augstiem ienākumiem”. Pārskatāmais ražojums tika ražots Turcijā. |
|
(92) |
Paziņojumā par ražošanas faktoriem Komisija skaidrojusi, ka ne Ķīnas valdība, ne Ķīnas ražotāji eksportētāji izmeklēšanā nesadarbojās. Paziņojumā par ražošanas faktoriem ir uzsvērts, ka tāpēc, lai izvēlētos reprezentatīvo valsti un noteiktu avotus, kas tiks izmantoti normālās vērtības noteikšanai, Komisija saskaņā ar pamatregulas 18. pantu izmantos pieejamos faktus, t. i., termiņbeigu pārskatīšanas pieprasījumā ietverto informāciju. |
|
(93) |
Tādējādi Komisija apsvēra, vai par attiecīgu reprezentatīvo valsti varētu izmantot Turciju. |
Attiecīgo datu pieejamība reprezentatīvajā valstī
|
(94) |
Paziņojumā par ražošanas faktoriem Komisija ir norādījusi arī, ka attiecīgie Turcijas SŠA ražotāja finanšu dati ir arī viegli pieejami. |
|
(95) |
Ņemot vērā iepriekš izklāstītos apsvērumus, Komisija paziņojumā par ražošanas faktoriem informēja ieinteresētās personas, ka plāno izmantot Turciju par attiecīgu reprezentatīvo valsti un viegli pieejamos Şişecam finanšu pārskatus, lai iegūtu neizkropļotas cenas vai atsauces vērtības un finanšu datus, kas vajadzīgi, lai saskaņā ar pamatregulas 2. panta 6.a punkta a) apakšpunkta pirmo ievilkumu aprēķinātu normālo vērtību. |
|
(96) |
Ieinteresētās personas tika aicinātas sniegt piezīmes par Turcijas kā reprezentatīvas valsts un Şişecam kā reprezentatīvās valsts ražotāja atbilstību. Piezīmes netika saņemtas. |
|
(97) |
Potenciālas(-u) reprezentatīvās(-o) valsts(-u) un atbilstīgu uzņēmumu ar viegli pieejamiem datiem sākotnējā izvēle neliedz Komisijai iespēju vēlāk papildināt vai uzlabot šo izvēli un tās veikto izpēti, arī ierosinot jaunu iespējamu reprezentatīvo valsti un pielīdzināmo ražojumu. Paziņojumu par ražošanas faktoriem mērķis patiešām ir aicināt ieinteresētās personas sniegt piezīmes par Komisijas dienestu sākotnējo izpēti un pamatotos gadījumos ierosināt alternatīvas, ko Komisijas dienesti vērtēs papildus. Šādos paziņojumos pat ir iekļauts īpašs pielikums, lai sniegtu ieinteresētajām personām norādes, kā iesniegt informāciju par iespējamām papildu reprezentatīvajām valstīm un/vai uzņēmumiem atbilstoši pamatregulas 2. panta 6.a punkta a) apakšpunktam. |
Sociālās un vides aizsardzības līmenis
|
(98) |
Tā kā, pamatojoties uz visiem iepriekš minētajiem faktoriem, tika konstatēts, ka Turcija ir attiecīga reprezentatīvā valsts, tad nebija vajadzības novērtēt sociālās un vides aizsardzības līmeni saskaņā ar pamatregulas 2. panta 6.a punkta a) apakšpunkta pirmā ievilkuma pēdējo teikumu. |
Secinājums
|
(99) |
Ņemot vērā iepriekš izklāstīto analīzi, Turcija atbilda kritērijiem, kas noteikti pamatregulas 2. panta 6.a punkta a) apakšpunkta pirmajā ievilkumā, lai to uzskatītu par attiecīgu reprezentatīvo valsti. |
3.2.5. Neizkropļotu izmaksu noteikšanai izmantotie avoti
|
(100) |
Komisija paziņojumā par ražošanas faktoriem uzskaitīja tādus ražošanas faktorus kā izejvielas, enerģiju un darbaspēku, ko ražotāji eksportētāji izmanto pārskatāmā ražojuma ražošanā, un aicināja ieinteresētās personas sniegt piezīmes un norādīt viegli pieejamu informāciju par neizkropļotu katra minētajā paziņojumā norādītā ražošanas faktora vērtību. |
|
(101) |
Paziņojumā par ražošanas faktoriem Komisija norādīja – lai aprēķinātu salikto normālo vērtību saskaņā ar pamatregulas 2. panta 6.a punkta a) apakšpunktu, tā neizkropļotu galvenās izejvielas, proti, stikla šķiedras grīstu, izmaksu noteikšanai izmantos GTA. Turklāt Komisija norādīja, ka neizkropļotu darbaspēka un enerģijas izmaksu noteikšanai izmantos attiecīgi Turcijas Statistikas institūta (41) un Eurostat (42) datus. |
|
(102) |
Tālāk norādītie ražošanas faktori un to avoti, kas jāņem vērā, nosakot normālo vērtību saskaņā ar pamatregulas 2. panta 6.a punkta a) apakšpunktu, ir noteikti, apsverot visu pārskatīšanas pieprasījumā sniegto informāciju. 1. tabula SŠA ražošanas faktori
|
||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
Izejvielas
|
(103) |
Lai noteiktu stikla šķiedras grīstu cenu, kas nebūtu izkropļota, ar piegādi līdz reprezentatīvās valsts ražotāja rūpnīcas vārtiem, Komisija par pamatu izmantoja GTA norādīto vidējo svērto importa cenu reprezentatīvajā valstī un tai pieskaitīja ievedmuitas nodokļus. |
|
(104) |
Importa cena reprezentatīvajā valstī tika noteikta kā vidējā svērtā vienības cena importam no visām trešām valstīm, izņemot Ķīnu un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2015/755 (46) I pielikumā minētās valstis, kas nav PTO dalībvalstis. Komisija nolēma neņemt vērā no Ķīnas veikto importu reprezentatīvajā valstī, jo, kā tā jau secinājusi 77.–88. apsvērumā, pastāvot nozīmīgiem kropļojumiem pamatregulas 2. panta 6.a punkta b) apakšpunkta nozīmē, nav pareizi izmantot Ķīnas iekšzemes cenas un izmaksas. |
|
(105) |
Tā kā nav pierādījumu, ka tiem pašiem kropļojumiem nav tāda pati ietekme uz eksportam paredzētajiem ražojumiem, Komisija uzskatīja, ka tie paši kropļojumi ietekmē eksporta cenas. Ja neņem vērā importu reprezentatīvajā valstī no Ķīnas, importa apjoms no citām trešām valstīm joprojām saglabājas reprezentatīvs. |
|
(106) |
Komisija arī konstatēja, ka vairāk nekā 80 % no galvenās izejvielas (stikla šķiedras grīstu) importa Turcijā bija no Ēģiptes un tā cenas bija zemākas nekā no jebkura cita importa avota. |
|
(107) |
Komisija 2020. gada 24. jūnija Komisijas Īstenošanas regulā (ES) 2020/870 (47) ir konstatējusi, ka vienīgais SŠS ražotājs – un tādējādi vienīgais stikla šķiedra grīstu ražotājs – Ēģiptē ir Jushi Egypt. Kā konstatēts minētajā regulā, uzņēmums Jushi Egypt piederēja Ķīnas uzņēmumiem un saņēma subsīdijas gan no Ķīnas, gan no Ēģiptes. Tādējādi ar Īstenošanas regulu (ES) 2020/870 tika kompensēts SŠS eksports uz Savienību. |
|
(108) |
Ņemot vērā to, ka Jushi Egypt vēl aizvien ir vienīgais stikla šķiedras grīstu ražotājs eksportētājs Ēģiptē, nav iemesla pieņemt, ka tās pašas subsīdijas tādā pašā mērā neietekmē uz citiem tirgiem eksportēto ražojumu cenas, Komisija uzskatīja, ka tie paši kropļojumi ietekmē stikla šķiedras grīstu eksporta cenas uz Turciju. Ja neņem vērā importu reprezentatīvajā valstī no Ēģiptes, importa apjoms no citām trešām valstīm joprojām saglabājas reprezentatīvs un pārsniedz 10 000 t. |
|
(109) |
Attiecībā uz ievedmuitas nodokļiem Komisija norādīja, ka Turcija importēja stikla šķiedras grīstes no vairāk nekā 20 valstīm ar atšķirīgu ievedmuitas nodokļa likmju līmeni un ļoti atšķirīgos apjomos. Komisija aprēķināja stikla šķiedras grīstēm uzliktos ievedmuitas nodokļus, pamatojoties uz maksājumu līmeni, kas piemērojams stikla šķiedras grīstu importam no katras no šīm valstīm. |
|
(110) |
Minētajām importa cenām parasti būtu jāpieskaita arī iekšzemes transporta cenas. Tomēr, ņemot vērā tālāk aprēķināto dempinga starpību līmeni, kā arī šīs termiņbeigu pārskatīšanas izmeklēšanas raksturu, kuras uzdevums ir noskaidrot, vai pārskatīšanas izmeklēšanas periodā dempings ir turpinājies vai varētu atkārtoties, nevis noteikt precīzu tā apmēru, Komisija nolēma, ka nav vajadzīgas korekcijas attiecībā uz iekšzemes transportu. Šādas korekcijas tikai palielinātu normālo vērtību, un tādējādi dempinga starpība būtu lielāka. |
Darbaspēks
|
(111) |
Turcijas Statistikas institūts publicē detalizētu informāciju par algām dažādās ekonomikas nozarēs Turcijā. Komisija noteica atsauces vērtību pārskatīšanas izmeklēšanas periodam, pamatojoties uz vidējām darbaspēka izmaksām ražošanas stundā 2022. gadā nozarē ar NACE (48) kodu C-23, t. i., NACE 2. red. klasificētajai saimnieciskajai darbībai “Citu nemetālisko minerālu izstrādājumu ražošana”. Vērtības tika papildus koriģētas, ņemot vērā inflāciju un šajā nolūkā izmantojot darbaspēka izmaksu indeksu, ko publicē Turcijas Statistikas institūts (49), lai atspoguļotu izmaksas pārskatīšanas izmeklēšanas periodā. |
Elektroenerģija
|
(112) |
Elektroenerģijas cenu uzņēmumiem (rūpnieciskajiem lietotājiem) Turcijā publicē Eurostat. Komisija izmantoja 2025. gada 10. septembrī publicētos rūpnieciskajiem lietotājiem attiecīgajā patēriņa grupā noteikto elektroenerģijas cenu (CNY/kWh) datus par pārskatīšanas izmeklēšanas periodu (50). |
Izgatavošanas pieskaitāmās izmaksas, PVA izmaksas un peļņa
|
(113) |
Pamatregulas 2. panta 6.a punkta a) apakšpunktā ir teikts, ka “saliktā normālā vērtība ietver neizkropļotas un samērīgas administratīvās, pārdošanas un vispārējās izmaksas un peļņu”. Turklāt, lai aptvertu izmaksas, kuras nav ietvertas iepriekš minētajos ražošanas faktoros, ir jānosaka izgatavošanas pieskaitāmo izmaksu vērtība. |
|
(114) |
Lai noteiktu izgatavošanas pieskaitāmo izmaksu vērtību, kas būtu neizkropļota, un ņemot vērā to, ka ražotāji eksportētāji nesadarbojās, Komisija saskaņā ar pamatregulas 18. pantu izmantoja pieejamos faktus. Tāpēc, pamatojoties uz datiem, ko pieprasījuma iesniedzējs sniedzis pārskatīšanas pieprasījumā, Komisija noteica izgatavošanas pieskaitāmo izmaksu attiecību pret kopējām izgatavošanas un darbaspēka izmaksām. Pēc tam šis procents tika piemērots neizkropļotajai izgatavošanas izmaksu vērtībai, lai noteiktu izgatavošanas pieskaitāmo izmaksu vērtību, kas būtu neizkropļota. |
|
(115) |
PVA izmaksas un peļņa tika noteikta, pamatojoties uz viegli pieejamu informāciju par uzņēmumu Şişecam (sk. 118. apsvērumu). |
3.2.6. Normālās vērtības aprēķins
|
(116) |
Pamatojoties uz iepriekš minēto, Komisija saskaņā ar pamatregulas 2. panta 6.a punkta a) apakšpunktu noteica normālo vērtību EXW līmenī. |
|
(117) |
Vispirms Komisija noteica neizkropļotas izgatavošanas izmaksas. Ražotāju eksportētāju nesadarbošanās dēļ Komisija paļāvās uz informāciju, ko pārskatīšanas pieprasījumā par katra faktora (izejvielu un darbaspēka) izmantošanu SŠA ražošanai bija sniedzis pieprasījuma iesniedzējs. Komisija reizināja vidējos svērtos patēriņa rādītājus galvenajās ražojuma kategorijās ar 3.2.5. iedaļā aprakstītajām neizkropļotajām vienības izmaksām reprezentatīvajā valstī Turcijā. |
|
(118) |
Kad bija noteiktas iepriekš minētās neizkropļotās izgatavošanas izmaksas, Komisija tām pieskaitīja izgatavošanas pieskaitāmās izmaksas un pēc tam PVA izmaksas un peļņas procentu. Izgatavošanas pieskaitāmās izmaksas tika noteiktas, pamatojoties uz pieprasījuma iesniedzēja sniegtajiem datiem. PVA izmaksas un peļņas procents tika noteikts, pamatojoties uz Şişecam sniegtajiem 2023. gada finanšu pārskatiem, kas tika koriģēti, ņemot vērā inflāciju revidētajos uzņēmuma pārskatos par 2024. gadu (51) (sk. 3.2.5. iedaļu). |
|
(119) |
Konkrēti, Komisija pie neizkropļotajām izgatavošanas izmaksām pieskaitīja šādas pozīcijas:
|
|
(120) |
Uz šā pamata Komisija saskaņā ar pamatregulas 2. panta 6.a punkta a) apakšpunktu noteica normālo vērtību EXW līmenī. |
3.2.7. Eksporta cena
|
(121) |
Tā kā Ķīnas ražotāji eksportētāji nesadarbojās, tad eksporta cena tika noteikta, pamatojoties uz Eurostat datiem CIF līmenī, kas tika koriģēti uz EXW līmeni. Tādējādi no CIF cenas tika atskaitīta (jūras) vedmaksa un apdrošināšanas izmaksas, kā arī iekšzemes transporta izmaksas. |
3.2.8. Salīdzinājums
|
(122) |
Salikto normālo vērtību, kas tika noteikta saskaņā ar pamatregulas 2. panta 6.a punkta a) apakšpunktu, Komisija salīdzināja ar eksporta cenām, kuras iepriekš aprakstītajā veidā tika noteiktas EXW līmenī. |
|
(123) |
Ne normālā vērtība, ne eksporta cena netika koriģēta saskaņā ar pamatregulas 2. panta 10. punktu, lai ņemtu vērā atšķirības, kas ietekmē cenas un cenu salīdzināmību. |
3.2.9. Dempinga starpība
|
(124) |
Komisija saskaņā ar pamatregulas 2. panta 11. un 12. punktu salīdzināja līdzīgā ražojuma vidējo svērto normālo vērtību ar pārskatāmā ražojuma vidējo svērto eksporta cenu. |
|
(125) |
Tādējādi iegūtā vidējā svērtā dempinga starpība, izteikta procentos no CIF cenas ar piegādi līdz Savienības robežai pirms nodokļa nomaksas, eksportam no Ķīnas bija 59,0 %. Tāpēc tika secināts, ka pārskatīšanas izmeklēšanas periodā dempings ir turpinājies. |
3.3. Ēģipte
|
(126) |
Kā jau norādīts 49. apsvērumā, Ēģiptes ražotāji eksportētāji izmeklēšanā nesadarbojās. Tāpēc Komisija saskaņā ar pamatregulas 18. pantu konstatējumus par dempingu pamatoja ar pieejamajiem faktiem. |
3.3.1. Normālā vērtība
|
(127) |
Tā kā nebija pieejama informācija par Hengshi Egypt vai Jushi Egypt SŠA iekšzemes cenām Ēģiptē, tad Komisija noteica normālo vērtību Ēģiptei, pamatojoties uz pamatregulas 2. panta 3. punktu, proti, izmantojot pārskatīšanas pieprasījumā norādītos datus. |
|
(128) |
Konkrētāk, attiecībā uz izejvielām pieprasījuma iesniedzējs izmantoja stikla šķiedras grīstu eksporta statistiku no datubāzes Comtrade (52). Iemesls, kāpēc izraudzīta šī pieeja, nevis izmantoti dati par stikla šķiedras grīstu importu Ēģiptē, ir tas, ka gandrīz viss šis imports bija no Ķīnas un, iespējams, Jushi grupa to nodeva uzņēmuma iekšienē. |
|
(129) |
Attiecībā uz elektroenerģiju tika izmantotas elektroenerģijas cenas uzņēmumiem Ēģiptē no Global Petrol Prices (53). Attiecībā uz darbaspēka izmaksām tika izmantotas algas, ko publicējis Salary Explorer (54) par rūpnīcu un apstrādes sektoru Ēģiptē. |
|
(130) |
Šādām izgatavošanas izmaksām, kuru pamatā bija pieprasījuma iesniedzēja sniegtie dati, tika pieskaitītas atbilstīgas izgatavošanas pieskaitāmo izmaksu, PVA izmaksu un peļņas summas. |
|
(131) |
Pie tiešajām izgatavošanas izmaksām, kas tika aprēķinātas, pamatojoties uz pieprasījuma iesniedzēja sniegtajiem datiem, tika pieskaitīta tāda pati izgatavošanas pieskaitāmo izmaksu daļa, kāda pie normālās vērtības Ķīnā, proti, 16,8 % (sk. iepriekš 119. apsvērumu). |
|
(132) |
Hengshi Egypt finanšu pārskati nebija viegli pieejami, un Jushi China finanšu pārskatos nebija sniegta informācija par Jushi Egypt PVA izmaksām. Tāpēc pieprasījuma iesniedzējs izmantoja Turcijas SŠA ražotāja Şişecam PVA izmaksu datus. Komisija izmantoja tādu pašu pieeju un, kā norādīts iepriekš 119. apsvērumā, piemēroja Şişecam PVA izmaksas 11,24 % apmērā no pārdoto preču izmaksām. |
|
(133) |
Kā norādīts pārskatīšanas pieprasījumā, izgatavošanas izmaksām tika pieskaitīts arī 20,1 % peļņas procents. Lai iegūtu peļņu, pieprasījuma iesniedzējs izmantoja publiski pieejamos Jushi China finanšu pārskatus. |
3.3.2. Eksporta cena
|
(134) |
Tā kā Ēģiptes ražotāji eksportētāji nesadarbojās, tad eksporta cena tika noteikta, pamatojoties uz Eurostat datiem CIF līmenī, kuri tika koriģēti uz EXW līmeni. Tādējādi no CIF cenas tika atskaitīta (jūras) vedmaksa un apdrošināšanas izmaksas, kā arī iekšzemes transporta izmaksas. |
3.3.3. Salīdzinājums
|
(135) |
Salikto normālo vērtību, kas tika noteikta, pamatojoties uz pieejamajiem faktiem, saskaņā ar pamatregulas 2. panta 3. punktu, Komisija salīdzināja ar eksporta cenām, kas iepriekš aprakstītajā veidā tika noteiktas EXW līmenī. |
|
(136) |
Ne normālā vērtība, ne eksporta cena netika koriģēta saskaņā ar pamatregulas 2. panta 10. punktu, lai ņemtu vērā atšķirības, kas ietekmē cenas un cenu salīdzināmību. |
3.3.4. Dempinga starpība
|
(137) |
Komisija saskaņā ar pamatregulas 2. panta 11. un 12. punktu salīdzināja līdzīgā ražojuma vidējo svērto normālo vērtību ar pārskatāmā ražojuma vidējo svērto eksporta cenu. |
|
(138) |
Iegūtā vidējā svērtā dempinga starpība, izteikta procentos no CIF cenas ar piegādi līdz Savienības robežai pirms nodokļa nomaksas, eksportam no Ēģiptes tādējādi bija 100,26 %. Tāpēc tika secināts, ka pārskatīšanas izmeklēšanas periodā dempings ir turpinājies. |
4. DEMPINGA TURPINĀŠANĀS IESPĒJAMĪBA
|
(139) |
Kad tika konstatēts, ka pārskatīšanas izmeklēšanas periodā bijis dempings, Komisija saskaņā ar pamatregulas 11. panta 2. punktu izmeklēja arī dempinga turpināšanās iespējamību tad, ja pasākumi tiktu atcelti. Tika analizēti šādi papildu faktori: ražošanas jauda un neizmantotā jauda Ēģipte un Ķīnā, Savienības tirgus pievilcīgums un apiešanas un absorbcijas prakse. |
4.1. Ražošanas jauda un neizmantotā jauda Ķīnā un Ēģiptē
|
(140) |
Tā kā Ēģipte, Ķīna un ražotāji eksportētāji nevienā no abām valstīm nesadarbojās nemaz, tad konstatējumi par ražošanas jaudu un neizmantoto jaudu tika balstīti uz pieejamajiem faktiem, jo īpaši uz termiņbeigu pārskatīšanas pieprasījumā sniegto informāciju. |
|
(141) |
Pieprasījuma iesniedzējs sniedza pierādījumus, ka pārskatīšanas izmeklēšanas periodā SŠA ražošanas kopējā jauda Ķīnā bijusi aptuveni 1 400 000 t un jaudas pārpalikums bijis aptuveni 800 000 t. Tiek lēsts, ka Ķīnas ražotāju neizmantotā Savienības tirgum pieejamā jauda, no kuras atņemts iekšzemes pieprasījums un kopējais eksporta apjoms, ir aptuveni 700 000 t, proti, 5 reizes pārsniedz kopējo patēriņu Savienībā. |
|
(142) |
Attiecībā uz Ēģiptes jaudu pierādījumi liecina, ka vienīgie divi SŠA ražotāji Ēģiptē (Hengshi Egypt un Jushi Egypt) izveidoti, lai apgādātu Savienības tirgu. Hengshi Egypt un Jushi Egypt pieder pie vienas un tās pašas Ķīnā iedibinātu uzņēmumu grupas, un tie abi atrodas Ķīnas un Ēģiptes Suecas Ekonomikas un tirdzniecības sadarbības zonā. Tos faktiski kontrolē Ķīnas valdības aģentūra, un tie ir izveidoti saskaņā ar Ķīnas ārējās ekspansijas veicināšanas stratēģiju. |
|
(143) |
Jushi Egypt tika izveidots ar galveno mērķi eksportēt SŠS uz ES, bet Hengshi Egypt tika izveidots vēlāk, lai tā ražojumu portfelis tiktu papildināts ar SŠA. Pieprasījuma iesniedzēja aplēstā Hengshi SŠA jauda 2017. gadā bija 30 000 tonnu jeb 22 % no kopējā patēriņa Savienībā. |
|
(144) |
Turklāt pieprasījuma iesniedzējs ir parādījis, ka Savienība kopš 2022. gada ir bijusi viens no galvenajiem Ēģiptes SŠA galamērķiem, savukārt Ēģiptes SŠA iekšzemes tirgus ir pavisam neliels, un pieprasījums tajā nepārsniedz 1 500 tonnu gadā. |
|
(145) |
Tāpēc Komisija secināja, ka Ķīnas un Ēģiptes ražotāji, kuriem ir pietiekama jauda, būtu gatavi to izmantot, lai krasi palielinātu eksportu uz Savienības tirgu, ja pasākumi zaudētu spēku. |
4.2. Savienības tirgus pievilcīgums
|
(146) |
Lai gan papildus konvencionālajiem ievedmuitas nodokļiem (diapazonā no 5 % līdz 7 % dažādiem muitas kodiem, ar kuriem klasificē attiecīgo ražojumu), kas piemērojami importam no Ķīnas, ir spēkā antidempinga un kompensācijas maksājumi, Ķīnas un Ēģiptes ražotāji eksportētāji vēl aizvien eksportē uz Savienību. Importa apjomi no abām valstīm attiecīgajā periodā absolūtā izteiksmē ir pat palielinājušies: importa apjomi no Ķīnas palielinājušies par 102 % un no Ēģiptes – par 115 %. |
|
(147) |
GTA eksporta dati liecināja, ka eksporta cenas no Ķīnas uz Savienību pirms nosūtīšanas izmaksu veikšanas un nodokļu nomaksas bija par aptuveni 15 % augstākas nekā vidējās svērtās eksporta cenas uz desmit lielākajiem eksporta tirgiem. Ņemot vērā Savienības tirgus nozīmi Ķīnas un Ēģiptes ražotājiem eksportētājiem un to, ka Ķīnas ražotāji eksportētāji var pārdot uz Savienību par šādām cenām, kaut arī spēkā ir pasākumi, ir skaidrs, ka Savienības tirgus joprojām ir ļoti pievilcīgs. |
|
(148) |
Turklāt apiešanas un absorbcijas prakse, pret kuru tika vērsti iepriekš 1.1. iedaļā izklāstītie pasākumu grozījumi, vēl vairāk apliecina Savienības tirgus pievilcīgumu. |
4.3. Secinājums
|
(149) |
Kā jau minēts iepriekš, tika konstatēta dempinga turpināšanās ar ievērojamām dempinga starpībām gan Ēģiptei, gan Ķīnai. Ņemot vērā ievērojamo neizmantoto jaudu Ķīnā un jaudas lielumu Ēģiptē, kā arī Savienības tirgus pievilcīgumu un iepriekšējo apiešanas praksi, Komisija secināja, ka tad, ja pasākumi zaudētu spēku, dempings, visticamāk, turpinātos un Savienības tirgū ievērojamos daudzumos nonāktu eksports par dempinga cenām. |
5. KAITĒJUMS
5.1. Savienības ražošanas nozares definīcija un Savienības ražošanas apjoms
|
(150) |
Komisijai pieejamā informācija liecina, ka attiecīgajā periodā Savienībā līdzīgo ražojumu ražoja 18 ražotāji. Tie veido “Savienības ražošanas nozari” pamatregulas 4. panta 1. punkta nozīmē. |
|
(151) |
Tika noteikts, ka Savienības kopējais ražošanas apjoms pārskatīšanas izmeklēšanas periodā bijis 100 653 t. Komisija šo skaitli noteica, pamatojoties uz visu informāciju, kas pieejama par Savienības ražošanas nozari, piemēram:
Kā norādīts 45. apsvērumā, izlasē tika iekļauti divi Savienības ražotāji. Tie veidoja [30 %–40 %] no Savienības kopējā līdzīgā ražojuma ražošanas apjoma. |
5.2. Patēriņš Savienībā
|
(152) |
Komisija noteica patēriņu Savienībā, ņemot vērā atbildes uz makroekonomikas anketas jautājumiem un uz Eurostat datiem par importu. |
|
(153) |
Patēriņam Savienībā bija šāda dinamika: 2. tabula Patēriņš Savienībā (t)
|
||||||||||||||||||||||
|
(154) |
Patēriņš Savienībā no 2021. līdz 2022. gadam palielinājās par 11 % – to veicināja krājumu atjaunošana un pārveidošana lejupējās nozarēs pēc pandēmijas. |
|
(155) |
No 2022. līdz 2024. gadam patēriņa dinamiku Savienībā noteica divas pretējas tendences. No vienas puses, bija samazinājies pieprasījums no vējturbīnu un lāpstiņu ražotājiem, jo šie ražotāji saskārās ar aizvien lielāku konkurences spiedienu, ko radīja imports no Ķīnas Savienībā. No otras puses, palielinājās pieprasījums no citiem galapatēriņa tirgiem, jo īpaši uz vietas cietējoša cauruļu oderējuma sektora. Kopumā šo pretējo tendenču dēļ patēriņš Savienībā ir stabilizējies, un pēc 2021. gada tas ir svārstījies pavisam maz. |
5.3. Imports no attiecīgajām valstīm
5.3.1. Importa no attiecīgajām valstīm apjoms un tirgus daļa
|
(156) |
Importa apjomu Komisija noteica, pamatojoties uz Eurostat datiem. Importa tirgus daļa tika noteikta, pamatojoties uz importa apjomu un kopējo patēriņu Savienībā. |
|
(157) |
Importam no attiecīgajām valstīm Savienībā bija šāda dinamika: 3. tabula Importa apjoms un tirgus daļa
|
||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
|
(158) |
Importa apjoms no Ķīnas un Ēģiptes attiecīgajā periodā palielinājās attiecīgi par 102 % un 115 %. |
|
(159) |
Attiecīgajā periodā patēriņš Savienībā palielinājās tikai par 13 %. Rezultātā attiecīgās valstis palielināja savu tirgus daļu: Ķīna no 5 % līdz 8 %, Ēģipte no 1 % līdz 2 %. |
5.3.2. Importa no attiecīgajām valstīm cenas un cenu samazinājums
|
(160) |
Komisija noteica importa cenas no attiecīgajām valstīm, pamatojoties uz Eurostat datiem par importu. |
|
(161) |
Importam no attiecīgajām valstīm Savienībā vidējās svērtās cenas dinamika bija šāda: 4. tabula Importa cenas (EUR/t)
|
||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
|
(162) |
Vidējā svērtā importa cena no attiecīgajām valstīm Savienības tirgū no 2021. līdz 2022. gadam palielinājās par 23 %, 2023. gadā tā saglabājās stabila un pārskatīšanas izmeklēšanas periodā samazinājās aptuveni līdz 2021. gada līmenim. |
|
(163) |
Attiecībā uz cenu samazinājuma aprēķinu izmeklēšanas periodā ražotāju eksportētāju nesadarbošanās un no tās izrietošais darījumu datu trūkums padarīja neiespējamu jēgpilnu faktiskā cenu samazinājuma aprēķinu (salīdzināšanu pa ražojuma veidiem). Konkrētāk, tā kā runa ir par statiskas datiem, tad vidējās importa cenas neatspoguļo ražojumu klāsta atšķirības, kas pārskatāmajam ražojumam ir svarīgas pēc būtības. To ilustrē pierādījumi, kas iegūti no Savienības ražotājiem, kuru pārdošanas cenas ievērojami atšķiras atkarībā no ražojuma veida. Tādējādi ražotāju eksportētāju nesadarbošanās dēļ trūka pierādījumu, tāpēc Komisijai bija liegts aprēķināt cenu samazinājumu. |
|
(164) |
Tā kā šajos apstākļos importa statistiku nevarēja izmantot, lai secinātu, ka izmeklēšanas periodā nav bijis cenu samazinājuma, bija jāņem vērā citi elementi. Konkrētāk, Komisija no lietas materiālos pieejamajiem faktiem varēja secināt, ka importam no attiecīgajām valstīm ir liela ietekme uz cenām. |
|
(165) |
Attiecīgajā periodā importa apjoms no attiecīgajām valstīm palielinājās straujāk nekā mēreni augušais patēriņš Savienībā. Importa pieaugums no attiecīgajām valstīm veicināja Savienības ražošanas nozares pārdošanas apjoma un tirgus daļas samazināšanos, kā arī Savienības ražošanas nozares hronisko nespēju paaugstināt cenas, lai segtu izmaksas. Šādā scenārijā pieejamie fakti tādējādi liecina, ka pastāv cenu samazinājums un cenu apspiešana. |
5.4. Imports no trešām valstīm, izņemot Ķīnu un Ēģipti
|
(166) |
SŠA imports no trešām valstīm, izņemot Ķīnu un Ēģipti, galvenokārt bija no Indijas, Turcijas un Taizemes. |
|
(167) |
Agregētajam SŠA importa apjomam Savienībā, kā arī SŠA importa no citām trešām valstīm tirgus daļai un cenu tendencēm bija šāda dinamika: 5. tabula Imports no trešām valstīm
|
||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
|
(168) |
Komisija pārbaudīja importa no trešām valstīm apjomu, CIF cenu un piegādes ar samaksātu muitu (DDP) cenu dinamiku. DDP cena tika iegūta, pie CIF cenas pieskaitot piemērojamo konvencionālo nodokli un antidempinga maksājumu. |
|
(169) |
Importa apjoms no Indijas attiecīgajā periodā ievērojami palielinājās un pārskatīšanas izmeklēšanas periodā sasniedza tirgus daļu 11 % apmērā. Visā attiecīgajā periodā vidējā CIF un DDP importa cena no Indijas bija ievērojami zemāka nekā vidējā Savienības ražošanas nozares pārdošanas cena un ražošanas izmaksas. Pārskatīšanas izmeklēšanas periodā DDP cenas bija attiecīgi par 16 % un 24 % zemākas. |
|
(170) |
Importa apjoms no Turcijas no 2021. līdz 2022. gadam palielinājās sešas reizes un 2022. gadā bija ieguvis tirgus daļu 15 % apmērā. Pēc 6. apsvērumā minētās pretapiešanas izmeklēšanas (55) Komisija 2022. gada septembrī paplašināja antidempinga pasākumus, attiecinot tos arī uz SŠA importu, kas nosūtīts no Turcijas, neatkarīgi no tā, vai tam deklarēta Turcijas izcelsme, izņemot SŠA, ko eksportējuši daži konkrēti Turcijas uzņēmumi. 2023. gadā imports no Turcijas sāka samazināties, bet pārskatīšanas izmeklēšanas periodā tā tirgus daļa vēl aizvien bija 6 %. Visā attiecīgajā periodā vidējā CIF un DDP importa cena no Turcijas bija ievērojami zemāka nekā vidējā Savienības ražošanas nozares pārdošanas cena un ražošanas izmaksas. Pārskatīšanas izmeklēšanas periodā DDP cenas bija attiecīgi par 14 % un 22 % zemākas. |
|
(171) |
Importa apjoms no Taizemes 2021. gadā bija ļoti mazs, proti, 229 t, un pārskatīšanas izmeklēšanas periodā tas bija ieguvis tirgus daļu 3 % apmērā. Visā attiecīgajā periodā vidējā CIF un DDP importa cena no Taizemes bija ievērojami zemāka nekā vidējā Savienības ražošanas nozares pārdošanas cena un ražošanas izmaksas. Pārskatīšanas izmeklēšanas periodā DDP cenas bija attiecīgi par 42 % un 48 % zemākas. |
|
(172) |
Attiecīgajā periodā kopējais importa apjoms no citām trešām valstīm samazinājās un tā tirgus daļa samazinājās no 10 % līdz 4 %. No 2022. gada līdz pārskatīšanas izmeklēšanas periodam vidējā importa CIF cena importam no citām trešām valstīm bija ievērojami augstāka nekā vidējā Savienības ražošanas nozares pārdošanas cena un ražošanas izmaksas. |
5.5. Savienības ražošanas nozares ekonomiskais stāvoklis
5.5.1. Vispārīgas piezīmes
|
(173) |
Savienības ražošanas nozares ekonomiskais stāvoklis tika novērtēts, izvērtējot visus tos ekonomiskos rādītājus, kuri raksturo Savienības ražošanas nozares stāvokli attiecīgajā periodā. |
|
(174) |
Kā minēts 45. apsvērumā, lai novērtētu Savienības ražošanas nozares ekonomisko stāvokli, tika izmantota atlase. |
|
(175) |
Lai noteiktu kaitējumu, Komisija nošķīra makroekonomiskos un mikroekonomiskos kaitējuma rādītājus. |
|
(176) |
Makroekonomiskos rādītājus Komisija izvērtēja, pamatojoties uz pārbaudītiem datiem, kas sniegti pieprasījuma iesniedzēja atbildēs uz makroekonomikas anketas jautājumiem. Komisija izvērtēja mikroekonomiskos rādītājus, pamatojoties uz datiem, kas ietverti izlasē iekļauto Savienības ražotāju atbildēs uz anketas jautājumiem. Abas datu kopas tika atzītas par Savienības ražošanas nozares ekonomiskajam stāvoklim reprezentatīvām. |
|
(177) |
Ņemot vērā to, ka kaitējuma analīzē izmantotie mikroekonomiskie rādītāji tika iegūti tikai no diviem Savienības ražotājiem, skaitļi, kas noteikti, pamatojoties uz turpmāk sniegtajiem datiem, ir norādīti diapazonos, lai aizsargātu Savienības ražotāju datu konfidencialitāti. |
|
(178) |
Makroekonomiskie rādītāji ir ražošanas apjoms, ražošanas jauda, jaudas izmantojums, pārdošanas apjoms, tirgus daļa, izaugsme, nodarbinātība, ražīgums, dempinga starpības lielums un atgūšanās no iepriekšējā dempinga. |
|
(179) |
Mikroekonomiskie rādītāji ir vienības vidējās cenas, vienības izmaksas, darbaspēka izmaksas, krājumi, rentabilitāte, naudas plūsma, ieguldījumi, ienākums no ieguldījumiem un spēja piesaistīt kapitālu. |
5.5.2. Makroekonomiskie rādītāji
5.5.2.1.
|
(180) |
Kopējam Savienības ražošanas apjomam, ražošanas jaudai un jaudas izmantojumam attiecīgajā periodā bija šāda dinamika: 6. tabula Ražošanas apjoms, ražošanas jauda un jaudas izmantojums
|
||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
|
(181) |
Attiecīgajā periodā Savienības ražotāju ražošanas apjoms svārstījās, bet kopumā samazinājās par 11 %. Tas ir saistīts ar to, ka mazinājās pieprasījums no vējturbīnu lāpstiņu ražotājiem, kuriem pašiem ir jākonkurē ar Ķīnu. Pieprasījuma samazinājumu daļēji kompensēja pieprasījums citos sektoros, kas minēti 155. apsvērumā. Tomēr ražošanas periodi, kuros tiek apkalpoti šie sektori, ir īsāki, tādēļ biežāk notiek iekārtu rekonfigurācija un ilgākas ir dīkstāves, un tas negatīvi ietekmē jaudas izmantojumu. |
|
(182) |
Ražošanas jauda visā pasaulē attiecīgajā periodā samazinājās tikai par 2 %, un tādējādi jaudas izmantojums samazinājās par 9 %. Zems jaudas izmantojums, ko noteica nespēja pārdot pietiekamus apjomus par dzīvotspējīgām cenām, veicināja Savienības ražošanas nozares stāvokļa nestabilitāti. |
5.5.2.2.
|
(183) |
Savienības ražošanas nozares pārdošanas apjomam un tirgus daļai attiecīgajā periodā bija šāda dinamika: 7. tabula Pārdošanas apjoms un tirgus daļa
|
||||||||||||||||||||||||||||||||
|
(184) |
Pārdošanas apjoms Savienības tirgū 2022. gadā salīdzinājumā ar 2021. gadu saglabājās stabils un pēc tam 2023. gadā palielinājās par 10 procentpunktiem. Tomēr pārskatīšanas izmeklēšanas periodā pārdošanas apjoms samazinājās par 8 551 t jeb 9 procentpunktiem gadā. Attiecīgajā periodā pārdošanas apjoms samazinājās par 2 %, bet patēriņš Savienībā palielinājās par 13 %, tādējādi Savienības ražošanas nozares tirgus daļa attiecīgajā periodā samazinājās no 76 % līdz 66 %. Savienības ražošanas nozare neguva labumu no augošā Savienības tirgus un turklāt pat zaudēja ievērojamu tirgus daļu. |
5.5.2.3.
|
(185) |
Izmeklēšana parādīja, ka attiecīgajā periodā Savienības ražošanas nozare nespēja saglabāt tirgus daļu apstākļos, kad auga pieprasījums, pretēji attiecīgajām valstīm, kuras tirgus daļu ieguva. |
5.5.2.4.
|
(186) |
Nodarbinātībai un ražīgumam attiecīgajā periodā bija šāda dinamika: 8. tabula Nodarbinātība un ražīgums
|
||||||||||||||||||||||||||||||||
|
(187) |
Nodarbinātība attiecīgajā periodā saglabājās samērā stabila. |
|
(188) |
Attiecīgajā periodā nodarbinātība kopumā saglabājās stabila un ražošanas apjomi samazinājās, tādējādi darba ražīgums samazinājās par 13 %. Kā skaidrots 181. apsvērumā, pieprasījums pakāpeniski pārvirzījās uz mazākās sērijās ražotiem ražojumiem, tādēļ biežāk bija jārekonfigurē iekārtas, un tas savukārt palielināja dīkstāves laiku un negatīvi ietekmēja arī ražīgumu. |
5.5.2.5.
|
(189) |
Gan Ķīnas, gan Ēģiptes dempinga starpības ievērojami pārsniedza de minimis līmeni. |
|
(190) |
Importa apjomi no attiecīgajām valstīm attiecīgajā periodā ievērojami palielinājās. |
|
(191) |
Lai gan spēkā bija antidempinga pasākumi, lielākā daļa kaitējuma rādītāju attiecīgajā periodā pasliktinājās, un Savienības ražošanas nozares stāvoklis pārskatīšanas izmeklēšanas periodā bija nestabils. |
5.5.3. Mikroekonomiskie rādītāji
5.5.3.1.
|
(192) |
Izlasē iekļauto Savienības ražotāju vidējai svērtajai vienības pārdošanas cenai nesaistītiem klientiem Savienībā attiecīgajā periodā bija šāda dinamika: 9. tabula Pārdošanas cenas un ražošanas izmaksas Savienībā (EUR/t)
|
||||||||||||||||||||||||||||||||
|
(193) |
Visā attiecīgajā periodā vidējā Savienības ražošanas nozares pārdošanas cena bija zemāka par vidējām vienības ražošanas izmaksām. Augstākā vienības pārdošanas cena tika sasniegta 2023. gadā, jo 2022. gadā parakstītajos līgumos cena tika norādīta, pamatojoties uz augstām enerģijas izmaksām. |
|
(194) |
Attiecīgajā periodā Savienības ražošanas nozares pārdošanas cena palielinājās par 9 %. Tas tikai daļēji kompensēja ražošanas izmaksu pieaugumu par 20 % tajā pašā periodā, un rezultātā pasliktinājās nozares rentabilitāte. |
5.5.3.2.
|
(195) |
Izlasē iekļauto Savienības ražotāju vidējām darbaspēka izmaksām attiecīgajā periodā bija šāda dinamika: 10. tabula Vidējās darbaspēka izmaksas uz nodarbināto
|
||||||||||||||||||||||
|
(196) |
Vidējās darbaspēka izmaksas uz nodarbināto attiecīgajā periodā palielinājās par 6 %. |
5.5.3.3.
|
(197) |
Izlasē iekļauto Savienības ražotāju krājumiem attiecīgajā periodā bija šāda dinamika: 11. tabula Krājumi
|
||||||||||||||||||||||||||||||||
|
(198) |
Sakarā ar līdzsvara atjaunošanas pasākumiem, kas tika veikti saistībā ar Covid-19, 2022. gadā krājumu līmenis bija samazinājies, pēc tam atkal palielinājies, līdz pārskatīšanas izmeklēšanas perioda beigām sasniedza [20 %–25 %] no ražošanas apjoma. Krājumu līmeņa pieaugums liecina, ka Savienības ražošanas nozare ražoja preces, ko nevarēja pārdot par dzīvotspējīgām cenām vai pietiekamos daudzumos. Tas tieši atspoguļo nozares konkurētspējas pasliktināšanos. |
5.5.3.4.
|
(199) |
Izlasē iekļauto Savienības ražotāju rentabilitātei, naudas plūsmai, ieguldījumiem un ienākumam no ieguldījumiem attiecīgajā periodā bija šāda dinamika: 12. tabula Rentabilitāte, naudas plūsma, ieguldījumi un ienākums no ieguldījumiem
|
||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
|
(200) |
Izlasē iekļauto Savienības ražotāju rentabilitāti Komisija noteica, tīro peļņu pirms nodokļu nomaksas no līdzīgā ražojuma pārdošanas nesaistītiem klientiem Savienībā izsakot procentos no šīs pārdošanas apgrozījuma. Kā parādīts 9. tabulā, vienības ražošanas izmaksas palielinājās straujāk nekā vienības pārdošanas cena, tāpēc rentabilitāte attiecīgajā periodā pastāvīgi un ievērojami pasliktinājās. |
|
(201) |
Neto naudas plūsma norāda Savienības ražotāju spēju pašfinansēt savu darbību. Izņemot 2022. gadu, kad krājumu līdzsvara atjaunošana pēc Covid-19 pandēmijas pozitīvi ietekmēja naudas plūsmu, šis kaitējuma rādītājs attiecīgajā periodā pasliktinājās un pārskatīšanas izmeklēšanas periodā kļuva izteikti negatīvs. Naudas plūsmu samazināšanās dēļ samazinājās arī spēja piesaistīt kapitālu. |
|
(202) |
Ieguldījumi attiecīgajā periodā pieauga par 25 %. Tika konstatēts, ka tie galvenokārt ir saistīti ar vides un sociālo tiesību aktu aizstāšanu, racionalizāciju un ievērošanu. |
|
(203) |
Ienākums no ieguldījumiem ir peļņa, kas izteikta procentos no ieguldījumu neto uzskaites vērtības. Sākumā, proti, 2021. gadā, tas bija pozitīvs, pēc tam attiecīgajā periodā pastāvīgi samazinājās un pārskatīšanas izmeklēšanas periodā bija nokrities zem – 25 %. |
|
(204) |
Lai gan naudas plūsmai un ienākumam no ieguldījumiem bija tendence samazināties, tomēr, kā aprakstīts 202. apsvērumā, Savienības ražošanas nozare spēja finansēt vajadzīgos ieguldījumus. |
5.6. Secinājums par kaitējumu
|
(205) |
Lielāka daļa kaitējuma rādītāju attiecīgajā periodā bija ar negatīvu tendenci. |
|
(206) |
Savienības ražošanas nozares ražošanas apjoms attiecīgajā periodā samazinājās, un pārdošanas apjoms Savienības tirgū samazinājās par 2 %, lai gan patēriņš Savienībā pieauga par 13 %. Rezultātā tika zaudēta tirgus daļa, kas samazinājās no 76 % 2021. gadā līdz 66 % pārskatīšanas izmeklēšanas periodā. Attiecīgajā periodā šis tirgus daļas zaudējums augošā tirgū nāca par labu Ķīnai, Ēģiptei un citām trešām valstīm. |
|
(207) |
Savienības ražošanas nozares tirgus daļas zaudējumu Savienības tirgū vēl ļaunāku darīja tas, ka attiecīgajā periodā par 49 % samazinājās eksporta pārdošanas apjoms, kā tas parādīts tālāk 13. tabulā. |
|
(208) |
Attiecīgajā periodā Savienības ražošanas nozares ražošanas jauda samazinājās par 2 % un ražošanas apjoma samazināšanās dēļ jaudas izmantojums samazinājās no 45 % līdz 41 %. |
|
(209) |
Nodarbinātība attiecīgajā periodā saglabājās stabila. Ražīguma dinamika atbilda ražošanas apjoma izmaiņām un attiecīgajā periodā samazinājās par 13 %. |
|
(210) |
Attiecīgajā periodā vienības ražošanas izmaksas palielinājās par 20 %. |
|
(211) |
Savienības ražotāju vidējā pārdošanas cena tirgū, ko ietekmēja zemu cenu spiediens, palielinājās tikai par 9 %, bet šāds pieaugums pietiekami neatbilst ražošanas izmaksu pieaugumam. |
|
(212) |
Savienības ražošanas nozares rentabilitāte attiecīgajā periodā pastāvīgi samazinājās un pārskatīšanas izmeklēšanas periodā sasniedza [– 7 % līdz – 10 %] diapazonu. |
|
(213) |
Pamatojoties uz iepriekš minēto, Komisija secināja, ka pārskatīšanas izmeklēšanas periodā Savienības ražošanas nozarei ir nodarīts būtisks kaitējums pamatregulas 3. panta 5. punkta nozīmē. |
6. CĒLOŅSAKARĪBA
|
(214) |
Saskaņā ar pamatregulas 3. panta 6. punktu Komisija pārbaudīja, vai imports par dempinga cenām no attiecīgajām valstīm ir radījis būtisku kaitējumu Savienības ražošanas nozarei. Saskaņā ar pamatregulas 3. panta 7. punktu Komisija pārbaudīja arī to, vai kaitējumu Savienības ražošanas nozarei vienlaikus varētu būt izraisījuši citi zināmi faktori. |
6.1. Importa par dempinga cenām ietekme
|
(215) |
Kā skaidrots 5.3.2. iedaļā, lai gan bija antidempinga un antisubsidēšanas pasākumi, importa apjoms no Ķīnas un Ēģiptes attiecīgajā periodā palielinājās, un tā tirgus daļa palielinājās no 6 % 2021. gadā līdz 10 % pārskatīšanas izmeklēšanas periodā. |
|
(216) |
Pastāvīgais tirgus daļas pieaugums importam par dempinga cenām no Ēģiptes un Ķīnas attiecīgajā periodā radīja jauktu, proti, cenu un apjoma, spiedienu uz Savienības ražošanas nozari. Tas izraisīja pārdošanas apjomu samazināšanos un cenu apspiešanu, kas bija tiešs Savienības ražošanas nozarei pārskatīšanas izmeklēšanas periodā nodarītā kaitējuma cēlonis. |
6.2. Citu faktoru ietekme
6.2.1. Imports no citām trešām valstīm
|
(217) |
Dinamika, kas attiecīgajā periodā bija raksturīga importa apjomam no citām trešām valstīm, ir parādīta 5. tabulā. |
|
(218) |
Šīs regulas 169.–171. apsvērums liecina, ka 2023. gadā un pārskatīšanas izmeklēšanas periodā vidējā DDP importa cena no Indijas, no Turcijas un no Taizemes bija ievērojami zemāka nekā vidējā DDP importa cena no Ķīnas un no Ēģiptes. Ņemot vērā to lielo tirgus daļu un zemās vidējās DDP cenas, Komisija secināja, ka arī imports no Indijas, Turcijas un Taizemes radījis cenu spiedienu un veicinājis Savienības ražošanas nozarei nodarīto kaitējumu. Tā kā imports no Ķīnas un Ēģiptes attiecīgajā periodā gandrīz divkāršojās, īpaši pieaugdams no 2023. gada līdz pārskatīšanas izmeklēšanas periodam, un tā cenas radīja ievērojamu cenu spiedienu, tad Komisija tomēr secināja, ka imports no trešām valstīm šo faktu nav mainījis un nav mazinājis cēloņsakarību. |
6.2.2. Savienības ražošanas nozares eksporta rādītāji
|
(219) |
Savienības ražošanas nozares kopējam eksporta apjomam un izlasē iekļauto Savienības ražotāju vidējām eksporta pārdošanas cenām attiecīgajā periodā bija šāda dinamika: 13. tabula Izlasē iekļauto Savienības ražotāju eksporta rādītāji
|
||||||||||||||||||||||||||||||||
|
(220) |
Trešo valstu tirgos Savienības ražotāji saskārās ar sīvu konkurenci vēja enerģijas ražojumu jomā un arvien vairāk tika iespiesti šaurākos tirgos, piemēram, uz vietas cietējoša cauruļu oderējuma un brīvā laika (kuģu korpusu, pārvietojamu māju) tirgū, kam raksturīgas kā augstākas cenas, tā augstākas ražošanas izmaksas. |
|
(221) |
Attiecīgajā periodā eksporta rādītāji pastāvīgi pasliktinājās un rezultātā eksporta apjoms samazinājās par 49 %. |
|
(222) |
Tā kā Savienības ražošanas nozares pārdošanas apjoms lielā mērā bija vērsts uz Savienības tirgu, nevis galvenokārt uz eksportu, tad Komisija secināja, ka Savienības ražošanas nozares eksporta rādītāji nemazina cēloņsakarību. |
6.3. Secinājums par cēloņsakarību
|
(223) |
Pamatojoties uz iepriekš minēto, Komisija secināja, ka būtisko kaitējumu, kas tika nodarīts Savienības nozarei, radījis eksports par dempinga cenām no Ķīnas un Ēģiptes. Vienlaikus pārskatīšanas izmeklēšanas periodā arī imports no trešām valstīm veicinājis Savienības ražošanas nozarei nodarīto kaitējumu. Tomēr Komisija secināja, ka šie faktori ne atsevišķi, ne kopā nemazina cēloņsakarību starp importu par dempinga cenām no Ķīnas un Ēģiptes un Savienības ražošanas nozarei pārskatīšanas izmeklēšanas periodā nodarīto kaitējumu. |
7. KAITĒJUMA TURPINĀŠANĀS UN/VAI ATKĀRTOŠANĀS IESPĒJAMĪBA
|
(224) |
Komisija ir secinājusi, ka Savienības ražošanas nozarei pārskatīšanas izmeklēšanas periodā nodarīts būtisks kaitējums. |
|
(225) |
Komisija ir secinājusi, ka pārskatīšanas izmeklēšanas periodā imports no Ķīnas un Ēģiptes radījis kaitējumu Savienības ražošanas nozarei un būtisko kaitējumu zināmā mērā veicinājis imports no trešām valstīm. Tāpēc Komisija saskaņā ar pamatregulas 11. panta 2. punktu novērtēja, vai gadījumā, ja pasākumi pret Ķīnu un Ēģipti zaudētu spēku, varētu turpināties vai atkārtoties kaitējums, ko radījis imports par dempinga cenām no šīm valstīm. |
|
(226) |
Šajā sakarā Komisija pārbaudīja ražošanas jaudu un neizmantoto jaudu attiecīgajās valstīs, Savienības tirgus pievilcīgumu un iespējamo importa no attiecīgajām valstīm cenu līmeni gadījumā, ja nebūtu antidempinga pasākumu, un to ietekmi uz Savienības ražošanas nozari. |
7.1. Ražošanas jauda un neizmantotā jauda Ķīnā un Ēģiptē
|
(227) |
Kā skaidrots iepriekš 141. apsvērumā, kopējā SŠA ražošanas jauda Ķīnā pārskatīšanas izmeklēšanas periodā bija aptuveni 1 400 000 t liela. Ķīnas ražotāju neizmantotā Savienības tirgum pieejamā jauda, no kuras atņemts iekšzemes pieprasījums un kopējais eksporta apjoms, ir aptuveni 700 000 t, proti, piecas reizes pārsniedz kopējo patēriņu Savienībā. |
|
(228) |
Kā jau skaidrots 142.–144. apsvērumā, SŠA ražošanas jauda Ēģiptē ir vismaz 30 000 t jeb aptuveni 22 % no kopējā patēriņa Savienībā, savukārt Ēģiptes SŠA iekšzemes tirgus šķiet minimāls. |
|
(229) |
Tāpēc var secināt, ka Ķīnā ir ievērojama neizmantotā jauda un Ēģiptē – ievērojama jauda, ko gadījumā, ja antidempinga pasākumi zaudētu spēku, par dempinga cenām var virzīt uz Savienības tirgu vēl lielākos daudzumos. |
7.2. Savienības tirgus pievilcīgums
|
(230) |
Kā jau skaidrots iepriekš 4.2. iedaļā, Savienības tirgus pievilcīgumu pierāda tas, ka pat relatīvi augsts spēkā esošo antidempinga maksājumu līmenis papildus konvencionālajiem ievedmuitas nodokļiem, kas diapazonā no 5 % līdz 7 % piemērojami importam no Ķīnas, Savienība vēl aizvien ir viens no galvenajiem Ķīnas un Ēģiptes ražotāju eksportētāju eksporta tirgiem un attiecīgajā periodā tie ir pat palielinājuši eksporta apjomu – par 102 % Ķīna un par 115 % Ēģipte –, turklāt, lai gan spēkā ir pasākumi, eksporta cenas no Ķīnas uz Savienību ir augstākas nekā citos tirgos. |
|
(231) |
Papildu pierādījums par Savienības tirgus pievilcīgumu ir attiecīgajā periodā piekoptā apiešanas un absorbcijas prakse, pret kuru vērstas iepriekš 1.1. iedaļā minētās regulas:
|
7.3. Iespējamie importa cenu līmeņi gadījumā, ja nebūtu antidempinga pasākumu
|
(232) |
Kā parādīts 4. tabulā, no Ķīnas veiktā importa CIF cenas Savienībā pārskatīšanas izmeklēšanas periodā bija 1 744 EUR/t, proti, zemākas par 9. tabulā norādīto Savienības ražošanas nozares vidējo pārdošanas cenu [2 100–2 400] EUR/t un arī ražošanas izmaksām [2 300–2 600] EUR/t. |
|
(233) |
Ja nebūtu antidempinga pasākumu un būtu ieviesti tikai antisubsidēšanas pasākumi, imports no Ķīnas Savienībā nonāktu par vēl zemākām cenām. Kā jau skaidrots 165. apsvērumā, faktiski gaidāmais cenu samazinājums varētu būt vēl lielāks. |
|
(234) |
Kā parādīts 4. tabulā, no Ēģiptes veiktā importa CIF cenas Savienībā pārskatīšanas izmeklēšanas periodā bija 1 431 EUR/t, proti, zemākas par 9. tabulā norādīto Savienības ražošanas nozares vidējo pārdošanas cenu [2 100–2 400] EUR/t un zemākas arī par ražošanas izmaksām [2 300–2 600] EUR/t. |
|
(235) |
Ja nebūtu antidempinga pasākumu un būtu ieviesti tikai antisubsidēšanas pasākumi, imports no Ēģiptes Savienībā nonāktu par vēl zemākām cenām. |
|
(236) |
Tāpēc ir iespējams, ka bez antidempinga maksājumiem importam no Ķīnas un Ēģiptes būtu vēl lielāka negatīva ietekme uz Savienības cenām. |
|
(237) |
Šis konstatējums skaidri parāda, ka katrā ziņā varētu atkārtoties kaitējums, ko radījis imports, kurš turklāt varētu sasniegt ievērojami lielākus daudzumus, ja pasākumi zaudētu spēku. |
7.4. Secinājums
|
(238) |
Pamatojoties uz iepriekš minēto analīzi, Komisija secināja, ka Savienības ražošanas nozarei ir nodarīts būtisks kaitējums, ko radījis Ķīnas un Ēģiptes izcelsmes imports par dempinga cenām. Turklāt, neskarot šo konstatējumu, Komisija konstatēja, ka nepārprotami pastāv minētā importa radītā būtiskā kaitējuma atkārtošanās risks gadījumā, ja pasākumi zaudētu spēku. Ja pasākumi netiktu pagarināti, imports par dempinga cenām no abām izcelsmes valstīm, pilnīgi iespējams, atgrieztos ievērojami lielākos apjomos un par cenām, kas rada kaitējumu. Tāpēc pasākumu termiņa pagarināšana ir pamatota gan tāpēc, ka imports no attiecīgajām valstīm turpina radīt kaitējumu, gan – neatkarīgi no pirmā minētā pamatojuma – tāpēc, ka pastāv šāda kaitējuma atkārtošanās risks. |
8. SAVIENĪBAS INTERESES
|
(239) |
Saskaņā ar pamatregulas 21. pantu Komisija pārbaudīja, vai spēkā esošo antidempinga pasākumu saglabāšana būtu pretrunā Savienības interesēm kopumā. Nosakot Savienības intereses, tika ņemtas vērā visas dažādās saistītās intereses, ieskaitot Savienības ražošanas nozares, importētāju, lietotāju un piegādātāju intereses. |
8.1. Savienības ražošanas nozares intereses
|
(240) |
Izmeklēšanā atklājās, ka pasākumu izbeigšana varētu izraisīt būtisku negatīvu ietekmi uz Savienības ražošanas nozari. Savienības ražošanas nozares stāvoklis, kas jau ir nestabils, strauji pasliktinātos zemāku pārdošanas apjomu un pārdošanas cenu ziņā, rezultātā ievērojami samazinātos rentabilitāte, radot potenciālus draudus nozares izdzīvošanai. |
|
(241) |
Tāpēc spēkā esošo antidempinga pasākumu saglabāšana ir Savienības ražošanas nozares interesēs. |
8.2. Nesaistītu importētāju intereses
|
(242) |
Komisija sazinājās ar visiem zināmajiem nesaistītajiem importētājiem un aicināja tos sadarboties šajā izmeklēšanā. Importētāji nesadarbojās. |
|
(243) |
Sākotnējā izmeklēšanā sadarbojās viens importētājs un tika konstatēts, ka tas importē nelielus SŠA apjomus. |
|
(244) |
Gan sākotnējā izmeklēšanā, gan šajā izmeklēšanā tika konstatēts, ka lielākajai daļai liela apjoma lietotāju ir vajadzīgi īpaši SŠA, kas izgatavoti pēc pasūtījuma, un tāpēc SŠA nav prece, ko neatkarīgi importētāji regulāri importē lielos apjomos. |
|
(245) |
Tādēļ Komisija secināja, ka pašlaik spēkā esošajiem pasākumiem nav bijis būtiskas negatīvas ietekmes uz importētāju finansiālo stāvokli un ka pasākumu turpināšana tos neietekmētu vai ietekmētu niecīgā mērā. |
8.3. Lietotāju intereses
|
(246) |
Komisija šajā izmeklēšanā sazinājās ar visiem zināmajiem lietotājiem un aicināja tos sadarboties. Lietotāji nesadarbojās, tātad spēkā esošie pasākumi lietotājus nav ietekmējuši ļoti negatīvi. |
|
(247) |
Pārskatīšanas izmeklēšanas periodā Savienības ražošanas nozares ražošanas jauda (246 427 t) bija lielāka nekā patēriņš Savienībā (136 112 t). Kopējais Savienības ražošanas nozares jaudas izmantojums pārskatīšanas izmeklēšanas periodā bija 41 %. Jo īpaši, abiem izlasē iekļautajiem uzņēmumiem, kas ir sertificēti SŠA piegādātāji vēja enerģijas nozarei, ir gan ievērojama neizmantotā jauda, gan spēja apmierināt papildu pieprasījumu. Turklāt Savienības ražošanas nozari veido vairāk nekā desmit grupas vai uzņēmumi, tātad Savienības ražošanas nozare ir konkurētspējīga. |
|
(248) |
Izmeklēšana arī parādīja, ka antidempinga pasākumi nebloķē importu no Ķīnas un Ēģiptes, kuru kopējā tirgus daļa pārskatīšanas izmeklēšanas periodā bija 10 %. Turklāt citas trešās valstis pārskatīšanas izmeklēšanas periodā palielināja savu tirgus daļu no 18 % līdz 24 %. |
|
(249) |
Tāpēc Komisija secināja, ka pasākumu turpināšana neapdraudētu piegādes stabilitāti. |
|
(250) |
Sākotnējā izmeklēšanā parādīja (56), ka SŠA veido 4 %–14 % no turbīnu lāpstiņu kopējām izgatavošanas izmaksām, ka lāpstiņas netiek pārdotas atsevišķi, bet gan kā daļa no vējturbīnām un ka vējturbīnu ražotāji regulāri pārdod papildu materiālus un pakalpojumus vējparku attīstītājiem. Tāpēc Komisija aprēķināja SŠA izmaksu īpatsvaru vējturbīnas kopējās izmaksās un visa vējparka būvniecības kopējās izmaksās. Tādējādi tika noteikts, ka SŠA īpatsvars vējturbīnu ražotāju izmaksās ir 0,1 %–2 %. Sākotnējā izmeklēšanā Komisija secināja, ka antidempinga maksājumu izraisīto izmaksu pieaugumu vai nu varētu novirzīt uz vējparku attīstītājiem, vai arī varētu absorbēt vējturbīnu ražotāji. |
|
(251) |
Šī izmeklēšana parādīja, ka Savienības ražošanas nozares cena attiecīgajā periodā bijusi vidēji tikai par [5–6] % augstāka nekā vidējā cena sākotnējās izmeklēšanas attiecīgajā periodā, t. i., 2015.–2018. gadā. Tāpēc var secināt – ja antidempinga pasākums SŠA cenu vispār ir ietekmējis, tad maz. |
|
(252) |
Komisija tāpēc secināja, ka pasākumu turpināšana neietekmētu vēja enerģijas nozares konkurētspēju. |
|
(253) |
Antidempinga pasākumi, kā secināts 249. un 252. apsvērumā, neapdraud ne SŠA piegādes stabilitāti, ne konkurētspēju, tāpēc nav gaidāms, ka tie veicinās ražošanas pārvietošanu, turklāt tie ir saderīgi ar Savienības atjaunīgās enerģijas mērķiem. |
|
(254) |
Sākotnējā izmeklēšanā vairāki slēpošanas inventāra ražošanas nozares lietotāji apgalvoja, ka tas, ka Savienībā ir SŠA ražotāji, ir svarīgi to piegādes stabilitātei, jo tiem ir vajadzīgs vietējs partneris ciešai sadarbībai īpaši pielāgotu SŠA izstrādē. |
|
(255) |
Tāpēc Komisija secināja, ka, ciktāl ir runa par lietotāju interesēm, nav pārliecinošu iemeslu pasākumus nesaglabāt. |
8.4. Piegriešanas un komplektēšanas pakalpojumu sniedzēju intereses
|
(256) |
Sākotnējā un šī izmeklēšana parādīja, ka Savienības ražošanas nozare un lietotāji izmanto ārpakalpojumu sniedzēju, parasti dēvētu par piegriezējiem un komplektētājiem, pakalpojumus. Piegriešana ietver SŠA ruļļu saņemšanu un audumu piegriešanu vajadzīgajā izmērā. Komplektēšana ietver piegriezto SŠA detaļu salikšanu komplektā un iepakošanu pielāgotos komplektos – tādējādi tā atvieglo ražošanu lejupējā nozarē. |
|
(257) |
Šajā izmeklēšanā nepieteicās ne piegriešanas, ne komplektēšanas pakalpojumu sniedzēji. |
|
(258) |
Sākotnējā izmeklēšanā tika lēsts, ka Savienības piegriešanas pakalpojumu sniedzēji nodarbina aptuveni 2 000 cilvēku, un tika konstatēts, ka Ķīnas un Ēģiptes ražotāji eksportētāji savos pakalpojumos arvien vairāk integrē piegriešanas un komplektēšanas pakalpojumus. Nekas neliecināja, ka situācija būtu mainījusies. Ja pasākumi tiktu atcelti, šie pakalpojumu sniedzēji zaudētu būtisku darījumdarbības daļu. |
|
(259) |
Tāpēc Komisija secināja, ka pasākumu turpināšana ir Savienības piegriešanas un komplektēšanas pakalpojumu sniedzēju interesēs. |
8.5. Piegādātāju intereses
|
(260) |
Savienības stikla šķiedras grīstu, t. i., galvenās SŠA ražošanas izejvielas, ražotāji šajā izmeklēšanā nesadarbojās. Tomēr ir skaidrs, ka to interesēs ir saglabāt antidempinga pasākumus, kas aizsargā to klientus. |
8.6. Secinājums par Savienības interesēm
|
(261) |
Pamatojoties uz iepriekš minēto, Komisija secināja, ka nav pārliecinošu ar Savienības interesēm saistītu iemeslu nesaglabāt attiecīgo valstu izcelsmes SŠA importam noteiktos spēkā esošos pasākumus. |
9. ANTIDEMPINGA PASĀKUMI
|
(262) |
Pamatojoties uz Komisijas izdarītajiem secinājumiem par dempinga turpināšanos un kaitējuma turpināšanos un atkārtošanos attiecībā uz Ķīnu, kaitējuma turpināšanos attiecībā uz Ēģipti un Savienības interesēm, antidempinga pasākumi attiecībā uz SŠA importu no Ķīnas un Ēģiptes būtu jāsaglabā. |
|
(263) |
Lai līdz minimumam samazinātu apiešanas risku, kas saistīts ar maksājuma likmju atšķirību, ir vajadzīgi īpaši pasākumi, kuri nodrošinātu, ka tiek piemēroti individuālie antidempinga maksājumi un atbrīvojumi no pasākumiem, kas paplašināti pēc pretapiešanas izmeklēšanām. Individuālos antidempinga maksājumus vai atbrīvojumus piemēro tikai tad, ja dalībvalstu muitas dienestiem tiek uzrādīts derīgs komercrēķins. Rēķinam jāatbilst prasībām, kas izklāstītas šīs regulas 1. panta 7. punktā. Kamēr šāds rēķins nav uzrādīts, uz importu būtu jāattiecina antidempinga maksājums, kas piemērojams “visam pārējam Ķīnas Tautas Republikas izcelsmes importam” vai “visam pārējam Ēģiptes Arābu Republikas izcelsmes importam”. |
|
(264) |
Šis rēķins jāuzrāda dalībvalstu muitas dienestiem, lai importam tiktu piemērotas individuālās antidempinga maksājuma likmes un atbrīvojumi, taču tas nav vienīgais elements, kas muitas dienestiem ir jāņem vērā. Pat ja dalībvalstu muitas dienestiem tiek uzrādīts rēķins, kas atbilst visām šīs regulas 1. panta 7. punktā izklāstītajām prasībām, tiem saskaņā ar muitas jomas tiesību aktiem tāpat ir jāveic ierastās pārbaudes, un, tāpat kā visos pārējos gadījumos, tiem var būt vajadzīgi papildu dokumenti (kravas nosūtīšanas dokumenti utt.), lai pārbaudītu deklarācijā sniegto ziņu pareizību un pārliecinātos, ka ir pamatoti pēc tam piemērot zemāku maksājuma likmi vai atbrīvojumu. |
|
(265) |
Ja uzņēmumam, kam piemēro zemākas individuālās maksājuma likmes, pēc attiecīgo pasākumu noteikšanas būtiski pieaug eksporta apjoms, šāda pieauguma dēļ var uzskatīt, ka tirdzniecības modelī notikušas pārmaiņas, kuras izraisījusi pasākumu noteikšana, pamatregulas 13. panta 1. punkta nozīmē. Šādos apstākļos un tad, ja ir ievēroti nosacījumi, var sākt pretapiešanas izmeklēšanu. Minētajā izmeklēšanā cita starpā var pārbaudīt vajadzību atcelt individuālās maksājuma likmes un pēc tam piemērot valsts mēroga maksājumu. |
|
(266) |
Individuālās uzņēmumu antidempinga maksājuma likmes, kas precizētas šajā regulā, ir piemērojamas tikai tāda Ķīnas un Ēģiptes izcelsmes pārskatāmā ražojuma importam, ko ražojuši tiesību subjekti, kuru nosaukums ir norādīts. Uz tādu pārskatāmā ražojuma importu, kuru ražojis kāds cits, šīs regulas rezolutīvajā daļā konkrēti neminēts uzņēmums, arī subjekti, kas ir saistīti ar konkrēti minētajiem subjektiem, būtu jāattiecina maksājuma likme, kura piemērojama “visam pārējam Ķīnas Tautas Republikas izcelsmes importam” vai “visam pārējam Ēģiptes Arābu Republikas izcelsmes importam”. Uz to nebūtu jāattiecina individuālās antidempinga maksājuma likmes. |
|
(267) |
Ja uzņēmums pēc tam maina nosaukumu, tas var pieprasīt, lai tam piemērotu minētās individuālās antidempinga maksājuma likmes. Šāds pieprasījums ir adresējams Komisijai (57). Pieprasījumā jāietver visa attiecīgā informācija, ar ko var pierādīt, ka šāda maiņa neietekmē uzņēmuma tiesības izmantot tam piemērojamo maksājuma likmi. Ja uzņēmuma nosaukuma maiņa neietekmē tā tiesības izmantot tam piemērojamo maksājuma likmi, Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī tiks publicēta regula par nosaukuma maiņu. |
|
(268) |
Visas ieinteresētās personas tika informētas par būtiskajiem faktiem un apsvērumiem, uz kuru pamata tika plānots ieteikt spēkā esošo pasākumu saglabāšanu. Pēc informācijas izpaušanas šīm personām arī tika dots laiks, lai tās varētu paust viedokli. Piezīmes netika saņemtas. |
|
(269) |
Ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES, Euratom) 2024/2509 (58) 109. pantu, ja summa jāatmaksā pēc Eiropas Savienības Tiesas sprieduma, maksājamā procentu likme ir likme, ko Eiropas Centrālā banka piemēro savām galvenajām refinansēšanas operācijām un kas publicēta Eiropas Savienības Oficiālā Vēstneša C sērijā katra mēneša pirmajā kalendārajā dienā. |
|
(270) |
Šajā regulā noteiktie pasākumi ir saskaņā ar atzinumu, kuru sniegusi komiteja, kas izveidota ar Regulas (ES) 2016/1036 15. panta 1. punktu. |
IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.
1. pants
1. Tiek noteikts galīgs antidempinga maksājums importētiem Ķīnas Tautas Republikas un Ēģiptes Arābu Republikas izcelsmes austiem un/vai sašūtiem audumiem no nepārtrauktas stikla elementāršķiedras grīstēm un/vai pavedieniem, ar vai bez citiem elementiem (izņemot impregnētus vai priekšpiesūcinātus (pre-preg) izstrādājumus un izņemot sieta audumus, kam gan garumā, gan platumā sieta acs izmērs ir lielāks par 1,8 mm un kas sver vairāk nekā 35 g/m2), kurus patlaban klasificē ar KN kodiem ex 7019 61 00 , ex 7019 62 10 , ex 7019 62 90 , ex 7019 63 00 , ex 7019 64 00 , ex 7019 65 00 , ex 7019 66 00 , ex 7019 69 10 , ex 7019 69 90 un ex 7019 90 00 (Taric kodi 7019 61 00 81, 7019 61 00 83, 7019 61 00 84, 7019 62 10 81, 7019 62 10 83, 7019 62 10 84, 7019 62 90 81, 7019 62 90 83, 7019 62 90 84, 7019 63 00 81, 7019 63 00 83, 7019 63 00 84, 7019 64 00 81, 7019 64 00 83, 7019 64 00 84, 7019 65 00 81, 7019 65 00 83, 7019 65 00 84, 7019 66 00 81, 7019 66 00 83, 7019 66 00 84, 7019 69 10 81, 7019 69 10 83, 7019 69 10 84, 7019 69 90 81, 7019 69 90 83, 7019 69 90 84, 7019 90 00 81, 7019 90 00 83 un 7019 90 00 84).
2. Galīgā antidempinga maksājuma likmes, ko piemēro tālāk uzskaitīto uzņēmumu ražotā 1. punktā aprakstītā ražojuma neto cenai ar piegādi līdz Savienības robežai pirms nodokļa nomaksas, ir šādas:
|
Izcelsmes valsts |
Uzņēmums |
Antidempinga maksājums (%) |
Taric papildu kods |
|
Ķīnas Tautas Republika |
Jushi Group Co. Ltd; Zhejiang Hengshi Fiberglass Fabrics Co. Ltd; Taishan Fiberglass Inc. |
69,0 |
C531 |
|
PGTEX China Co. Ltd; Chongqing Tenways Material Corp. |
37,6 |
C532 |
|
|
I pielikumā uzskaitītie citi uzņēmumi, kas sadarbojās gan sākotnējā antisubsidēšanas, gan sākotnējā antidempinga izmeklēšanā |
37,6 |
Skatīt I pielikumu. |
|
|
II pielikumā uzskaitītie citi uzņēmumi, kas sadarbojās sākotnējā antidempinga izmeklēšanā, bet nesadarbojās sākotnējā antisubsidēšanas izmeklēšanā |
34,0 |
Skatīt II pielikumu |
|
|
Viss pārējais Ķīnas Tautas Republikas izcelsmes imports |
69,0 |
C999 |
|
|
Ēģiptes Arābu Republika |
Jushi Egypt For Fiberglass Industry S.A.E; Hengshi Egypt Fiberglass Fabrics S.A.E. |
33,1 |
C533 |
|
Viss pārējais Ēģiptes Arābu Republikas izcelsmes imports |
33,1 % |
C999 |
3. Galīgais antidempinga maksājums, kas piemērojams 2. punktā aprakstītajam Ķīnas Tautas Republikas izcelsmes importam, ar šo tiek paplašināts, to attiecinot uz importētiem austiem un/vai sašūtiem audumiem no nepārtrauktas stikla elementāršķiedras grīstēm un/vai pavedieniem, ar vai bez citiem elementiem (izņemot impregnētus vai priekšpiesūcinātus (pre-preg) izstrādājumus un izņemot sieta audumus, kam gan garumā, gan platumā sieta acs izmērs ir lielāks par 1,8 mm un kas sver vairāk nekā 35 g/m2), kuri nosūtīti no Marokas, neatkarīgi no tā, vai tiem deklarēta Marokas izcelsme (Taric kodi 7019 61 00 81, 7019 62 10 81, 7019 62 90 81, 7019 63 00 81, 7019 64 00 81, 7019 65 00 81, 7019 66 00 81, 7019 69 10 81, 7019 69 90 81 un 7019 90 00 81). Paplašinātais maksājums ir antidempinga maksājums, kas piemērojams “visam pārējam Ķīnas Tautas Republikas izcelsmes importam”.
4. Galīgais antidempinga maksājums, kas piemērojams 2. punktā aprakstītajam Ķīnas Tautas Republikas un Ēģiptes Arābu Republikas izcelsmes importam, ar šo tiek paplašināts, to attiecinot uz importētiem austiem un/vai sašūtiem audumiem no nepārtrauktas stikla elementāršķiedras grīstēm un/vai pavedieniem, ar vai bez citiem elementiem (izņemot impregnētus vai priekšpiesūcinātus (pre-preg) izstrādājumus un izņemot sieta audumus, kam gan garumā, gan platumā sieta acs izmērs ir lielāks par 1,8 mm un kas sver vairāk nekā 35 g/m2), kuri nosūtīti no Turcijas, neatkarīgi no tā, vai tiem deklarēta Turcijas izcelsme (Taric kodi 7019 61 00 83, 7019 62 10 83, 7019 62 90 83, 7019 63 00 83, 7019 64 00 83, 7019 65 00 83, 7019 66 00 83, 7019 69 10 83, 7019 69 90 83 un 7019 90 00 83), izņemot tālāk uzskaitīto uzņēmumu ražotos:
|
Valsts |
Uzņēmums |
Taric papildu kods |
|
Turcija |
Saertex Turkey Tekstil Ltd. Şti. |
C115 |
|
Turcija |
Sonmez Asf Iplik Dokuma Ve Boya San Tic A. Ş. |
C116 |
|
Turcija |
Telateks Tekstil Ürünleri Sanayi ve Ticaret Anonim Şirketi Telateks Dış Ticaret ve Kompozit Sanayi Anonim Şirketi |
C117 |
|
Turcija |
Fibroteks Dokuma Sanayi Ve Ticaret AS |
899G |
Paplašinātais maksājums ir antidempinga maksājums, kas piemērojams “visam pārējam Ķīnas Tautas Republikas izcelsmes importam”.
5. Galīgais antidempinga maksājums, kas piemērojams 2. punktā aprakstītajam Ķīnas Tautas Republikas un Ēģiptes Arābu Republikas izcelsmes importam, ar šo tiek paplašināts, to attiecinot arī uz austiem un/vai sašūtiem audumiem no nepārtrauktas stikla elementāršķiedras grīstēm un/vai pavedieniem, ar vai bez citiem elementiem (izņemot impregnētus vai priekšpiesūcinātus (pre-preg) izstrādājumus un izņemot sieta audumus, kam gan garumā, gan platumā sieta acs izmērs ir lielāks par 1,8 mm un kas sver vairāk nekā 35 g/) (Taric kodi 7019 61 00 81, 7019 61 00 83, 7019 61 00 84, 7019 62 10 81, 7019 62 10 83, 7019 62 10 84, 7019 62 90 81, 7019 62 90 83, 7019 62 90 84, 7019 63 00 81, 7019 63 00 83, 7019 63 00 84, 7019 64 00 81, 7019 64 00 83, 7019 64 00 84, 7019 65 00 81, 7019 65 00 83, 7019 65 00 84, 7019 66 00 81, 7019 66 00 83, 7019 66 00 84, 7019 69 10 81, 7019 69 10 83, 7019 69 10 84, 7019 69 90 81, 7019 69 90 83, 7019 69 90 84, 7019 90 00 81, 7019 90 00 83 un 7019 90 00 84), ko Savienības Muitas kodeksa nozīmē reeksportē uz mākslīgu salu, fiksētu vai peldošu iekārtu vai citu struktūru kādas dalībvalsts kontinentālajā šelfā vai ekskluzīvajā ekonomikas zonā, kuru dalībvalsts paziņojusi, ievērojot UNCLOS).
6. Galīgais antidempinga maksājums, kas piemērojams 2. punktā aprakstītajam Ķīnas Tautas Republikas un Ēģiptes Arābu Republikas izcelsmes importam, ar šo tiek paplašināts, to attiecinot arī uz austiem un/vai sašūtiem audumiem no nepārtrauktas stikla elementāršķiedras grīstēm un/vai pavedieniem, ar vai bez citiem elementiem (izņemot impregnētus vai priekšpiesūcinātus (pre-preg) izstrādājumus un izņemot sieta audumus, kam gan garumā, gan platumā sieta acs izmērs ir lielāks par 1,8 mm un kas sver vairāk nekā 35 g/m2) (Taric kodi 7019 61 00 81, 7019 61 00 83, 7019 61 00 84, 7019 62 10 81, 7019 62 10 83, 7019 62 10 84, 7019 62 90 81, 7019 62 90 83, 7019 62 90 84, 7019 63 00 81, 7019 63 00 83, 7019 63 00 84, 7019 64 00 81, 7019 64 00 83, 7019 64 00 84, 7019 65 00 81, 7019 65 00 83, 7019 65 00 84, 7019 66 00 81, 7019 66 00 83, 7019 66 00 84, 7019 69 10 81, 7019 69 10 83, 7019 69 10 84, 7019 69 90 81, 7019 69 90 83, 7019 69 90 84, 7019 90 00 81, 7019 90 00 83 un 7019 90 00 84), kas tiek saņemti uz mākslīgas salas, fiksētā vai peldošā iekārtā vai citā struktūrā kādas dalībvalsts kontinentālajā šelfā vai ekskluzīvajā ekonomikas zonā, kuru dalībvalsts paziņojusi, ievērojot UNCLOS), un uz ko neattiecas 5. punkts.
7. Šā panta 2. punktā minētajiem uzņēmumiem individuālās maksājuma likmes un 4. punktā minētos atbrīvojumus no pasākumiem, kas paplašināti pēc pretapiešanas izmeklēšanām, piemēro tikai tad, ja dalībvalstu muitas dienestiem tiek uzrādīts derīgs komercrēķins, kurā ir šāda deklarācija, ko datējusi un parakstījusi šo rēķinu izdevušā subjekta amatpersona un kur norādīts tās vārds, uzvārds un ieņemamais amats: “Es, apakšā parakstījies, apliecinu, ka šajā rēķinā norādītos eksportam uz Eiropas Savienību pārdotos (apjoms) (pārskatāmā ražojuma) ir ražojis (uzņēmuma nosaukums un adrese) (Taric papildu kods) [attiecīgajā valstī]. Apliecinu, ka šajā rēķinā sniegtā informācija ir pilnīga un pareiza.” Kamēr šāds rēķins netiek uzrādīts, piemēro visam pārējam attiecīgās valsts izcelsmes importam piemērojamo maksājumu.
8. Ja jauns ražotājs eksportētājs no Ķīnas Tautas Republikas Komisijai sniedz pietiekamus pierādījumus, tad pielikumu var grozīt, pievienojot šo jauno ražotāju eksportētāju sarakstam, kurā iekļauti uzņēmumi, kas sadarbojās, bet netika iekļauti izlasē, un tādējādi jaunajam ražotājam eksportētājam tiek piemērota attiecīga vidējā svērtā antidempinga maksājuma likme. Jauns ražotājs eksportētājs sniedz pierādījumus, ka:
|
a) |
tas nav eksportējis 1. panta 1. punktā aprakstītās Ķīnas Tautas Republikas izcelsmes preces laikposmā no 2018. gada 1. janvāra līdz 2018. gada 31. decembrim (“sākotnējās izmeklēšanas periodā”); |
|
b) |
tas nav saistīts ar eksportētāju vai ražotāju, uz kuru attiecas ar šo regulu noteiktie pasākumi un kurš ir sadarbojies vai būtu varējis sadarboties izmeklēšanā, kuras rezultātā noteikts maksājums, un |
|
c) |
pēc sākotnējās izmeklēšanas perioda beigām tas ir vai nu faktiski eksportējis Ķīnas Tautas Republikas izcelsmes pārskatāmo ražojumu, vai arī uzņēmies neatsaucamas līgumsaistības eksportēt uz Savienību ievērojamu tā daudzumu. |
9. Ja galīgie kompensācijas maksājumi, kas noteikti ar 1. pantu Komisijas Īstenošanas regulā (ES) 2020/776, kas grozīta ar Īstenošanas regulu (ES) 2022/1233, tiks grozīti vai atcelti, 2. punktā norādītie maksājumi tiks tādā pašā mērā proporcionāli palielināti, nepārsniedzot attiecīgi no šīs regulas spēkā stāšanās dienas uzņēmumam konstatēto faktisko dempinga starpību vai kaitējuma starpību.
10. Gadījumos, kad kompensācijas maksājums ir atņemts no konkrētu ražotāju eksportētāju antidempinga maksājuma un saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2016/1037 (59) 21. pantu ir saņemti atmaksas pieprasījumi, automātiski tiek novērtēta arī konkrētā ražotāja eksportētāja dempinga starpība, kas dominējusi atmaksāšanas izmeklēšanas periodā. Atmaksas pieprasītājam atmaksājamā summa nedrīkst pārsniegt starpību starp iekasēto maksājumu un kombinēto kompensācijas un antidempinga maksājumu, kas noteikts atmaksas izmeklēšanā.
11. Ja nav noteikts citādi, piemēro spēkā esošos noteikumus par muitas nodokļiem.
2. pants
Šī regula stājas spēkā nākamajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.
Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.
Briselē, 2026. gada 8. jūnijā
Komisijas vārdā –
priekšsēdētāja
Ursula VON DER LEYEN
(1) OV L 176, 30.6.2016., 21. lpp. ELI: http://data.europa.eu/eli/reg/2016/1036/oj.
(2) Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2020/492 (2020. gada 1. aprīlis), ar ko nosaka galīgos antidempinga maksājumus konkrētu Ķīnas Tautas Republikas un Ēģiptes izcelsmes austu un/vai sašūtu stikla šķiedras audumu importam (OV L 108, 6.4.2020., 1. lpp., ELI: http://data.europa.eu/eli/reg_impl/2020/492/oj).
(3) Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2020/776 (2020. gada 12. jūnijs), ar kuru nosaka galīgos kompensācijas maksājumus konkrētu Ķīnas Tautas Republikas un Ēģiptes izcelsmes austu un/vai sašūtu stikla šķiedras audumu importam un groza Komisijas Īstenošanas regulu (ES) 2020/492, ar ko nosaka galīgos antidempinga maksājumus konkrētu Ķīnas Tautas Republikas un Ēģiptes izcelsmes austu un/vai sašūtu stikla šķiedras audumu importam (OV L 189, 15.6.2020., 1. lpp., ELI: http://data.europa.eu/eli/reg_impl/2020/776/oj).
(4) Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2022/806 (2022. gada 23. maijs), ar kuru groza Īstenošanas regulu (ES) 2020/492, ar ko nosaka galīgos antidempinga maksājumus konkrētu Ķīnas Tautas Republikas un Ēģiptes izcelsmes austu un/vai sašūtu stikla šķiedras audumu importam, un Īstenošanas regulu (ES) 2020/776, ar kuru nosaka galīgos kompensācijas maksājumus konkrētu Ķīnas Tautas Republikas un Ēģiptes izcelsmes austu un/vai sašūtu stikla šķiedras audumu importam, un nosaka galīgos antidempinga maksājumus un galīgos kompensācijas maksājumus tādu konkrētu Ķīnas Tautas Republikas un Ēģiptes izcelsmes austu un/vai sašūtu stikla šķiedras audumu importam, kuri ievesti uz mākslīgas salas, fiksētā vai peldošā iekārtā vai jebkādā citā struktūrā kādas dalībvalsts kontinentālajā šelfā vai ekskluzīvajā ekonomikas zonā, ko dalībvalsts paziņojusi, ievērojot UNCLOS (OV L 145, 24.5.2022., 20. lpp., ELI: http://data.europa.eu/eli/reg_impl/2022/806/oj).
(5) Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2022/302 (2022. gada 24. februāris), ar kuru galīgais antidempinga maksājums, kas ar Īstenošanas regulu (ES) 2020/492, kura grozīta ar Īstenošanas regulu (ES) 2020/776, noteikts konkrētu Ķīnas Tautas Republikas (“ĶTR”) izcelsmes austu un/vai sašūtu stikla šķiedras audumu (“SŠA”) importam, tiek paplašināts, to attiecinot arī uz SŠA importu, kas nosūtīts no Marokas, neatkarīgi no tā, vai tam ir deklarēta Marokas izcelsme, un ar kuru tiek izbeigta izmeklēšana par antidempinga pasākumu, kas ar Īstenošanas regulu (ES) 2020/492 noteikti Ēģiptes izcelsmes SŠA importam, iespējamo apiešanu, kura notiek, importējot SŠA, kas nosūtīti no Marokas, neatkarīgi no tā, vai tiem ir deklarēta Marokas izcelsme (OV L 46, 25.2.2022., 49. lpp., ELI: http://data.europa.eu/eli/reg_impl/2022/302/oj).
(6) Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2022/301 (2022. gada 24. februāris), ar ko galīgais kompensācijas maksājums, kurš ar Īstenošanas regulu (ES) 2020/776 noteikts konkrētu Ķīnas Tautas Republikas (“ĶTR”) izcelsmes austu un/vai sašūtu stikla šķiedras audumu (“SŠA”) importam, tiek paplašināts, to attiecinot arī uz SŠA importu, kas nosūtīts no Marokas, neatkarīgi no tā, vai tam ir deklarēta Marokas izcelsme, un ar ko tiek izbeigta izmeklēšana par kompensācijas pasākumu, kuri ar Īstenošanas regulu (ES) 2020/776 noteikti Ēģiptes izcelsmes SŠA importam, iespējamo apiešanu, kura notiek, importējot SŠA, kas nosūtīti no Marokas, neatkarīgi no tā, vai tiem ir deklarēta Marokas izcelsme (OV L 46, 25.2.2022., 31. lpp., ELI: http://data.europa.eu/eli/reg_impl/2022/301/oj).
(7) Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2022/1233 (2022. gada 18. jūlijs), ar kuru groza Īstenošanas regulu (ES) 2020/492, ar ko nosaka galīgos antidempinga maksājumus konkrētu Ķīnas Tautas Republikas un Ēģiptes izcelsmes austu un/vai sašūtu stikla šķiedras audumu importam (OV L 190, 19.7.2022., 70. lpp., ELI: http://data.europa.eu/eli/reg_impl/2022/1233/oj).
(8) Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2022/1477 (2022. gada 6. septembris), ar kuru galīgo antidempinga maksājumu, kas ar Īstenošanas regulu (ES) 2020/492, kura grozīta ar Īstenošanas regulu (ES) 2020/776, noteikts konkrētu Ķīnas Tautas Republikas un Ēģiptes izcelsmes austu un/vai sašūtu stikla šķiedras audumu importam, paplašina, to attiecinot arī uz konkrētu austu un/vai sašūtu stikla šķiedras audumu importu, kas nosūtīts no Turcijas, neatkarīgi no tā, vai tam ir deklarēta Turcijas izcelsme (OV L 233, 8.9.2022., 1. lpp., ELI: http://data.europa.eu/eli/reg_impl/2022/1477/oj).
(9) Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2022/1478 (2022. gada 6. septembris), ar ko galīgo kompensācijas maksājumu, kurš ar Īstenošanas regulu (ES) 2020/776 noteikts konkrētu Ķīnas Tautas Republikas un Ēģiptes izcelsmes austu un/vai sašūtu stikla šķiedras audumu importam, attiecina uz tādu konkrētu austu un/vai sašūtu stikla šķiedras audumu importu, kas nosūtīti no Turcijas, neatkarīgi no tā, vai tiem ir deklarēta Turcijas izcelsme (OV L 233, 8.9.2022., 18. lpp., ELI: http://data.europa.eu/eli/reg_impl/2022/1478/oj).
(10) Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2023/2169 (2023. gada 17. oktobris), ar ko groza Īstenošanas regulu (ES) 2022/1477, ar kuru galīgo antidempinga maksājumu, kas ar Īstenošanas regulu (ES) 2020/492, kura grozīta ar Īstenošanas regulu (ES) 2020/776, noteikts konkrētu Ķīnas Tautas Republikas un Ēģiptes izcelsmes austu un/vai sašūtu stikla šķiedras audumu importam, paplašina, to attiecinot arī uz konkrētu austu un/vai sašūtu stikla šķiedras audumu importu, kas nosūtīts no Turcijas, neatkarīgi no tā, vai tam ir deklarēta Turcijas izcelsme (OV L, 2023/2169, 18.10.2023., ELI: http://data.europa.eu/eli/reg_impl/2023/2169/oj).
(11) Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2023/2158 (2023. gada 17. oktobris), ar kuru groza Īstenošanas regulu (ES) 2022/1478, ar ko galīgo kompensācijas maksājumu, kurš ar Īstenošanas regulu (ES) 2020/776 noteikts konkrētu Ķīnas Tautas Republikas un Ēģiptes izcelsmes austu un/vai sašūtu stikla šķiedras audumu importam, attiecina uz tādu konkrētu austu un/vai sašūtu stikla šķiedras audumu importu, kas nosūtīti no Turcijas, neatkarīgi no tā, vai tiem ir deklarēta Turcijas izcelsme (OV L, 2023/2158, 18.10.2023., ELI: http://data.europa.eu/eli/reg_impl/2023/2158/oj).
(12) OV C, C/2024/4357, 9.7.2024., ELI: http://data.europa.eu/eli/C/2024/4357/oj.
(13) Paziņojums par konkrētu Ķīnas Tautas Republikas un Ēģiptes izcelsmes austu un/vai sašūtu stikla šķiedras audumu importam piemērojamo antidempinga pasākumu termiņbeigu pārskatīšanas sākšanu (OV C, C/2025/2022, 3.4.2025., ELI: http://data.europa.eu/eli/C/2025/2022/oj).
(14) Paziņojums par konkrētu Ķīnas Tautas Republikas un Ēģiptes izcelsmes austu un/vai sašūtu stikla šķiedras audumu importam piemērojamu antisubsidēšanas pasākumu termiņbeigu pārskatīšanas sākšanu (OV C, C/2025/3223, 13.6.2025., ELI: http://data.europa.eu/eli/C/2025/3223/oj).
(15) Iekļauts lietas materiālos ieinteresētajām personām ar numuru t25.010131.
(16) https://tron.trade.ec.europa.eu/investigations/case-view?caseId=2784.
(17) Iekļauts lietas materiālos ieinteresētajām personām ar numuru t25.005259.
(18) Pieprasījums (atklātā versija), 45.–48. punkts.
(19) Pieprasījums (atklātā versija), 46.–49. punkts.
(20) Pieprasījums (atklātā versija), 50. punkts.
(21) Pieprasījums (atklātā versija), 52.–54. punkts.
(22) Pieprasījums (atklātā versija), 55.–72. punkts.
(23) Sk. Komisijas Īstenošanas regulu (ES) 2023/1452 (2023. gada 13. jūlijs), ar ko pēc termiņa beigu pārskatīšanas, kas veikta, ievērojot Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2016/1036 11. panta 2. punktu, nosaka galīgo antidempinga maksājumu dažu Ķīnas Tautas Republikas izcelsmes nepārtrauktās stikla elementāršķiedras izstrādājumu importam (OV L 179, 14.7.2023., 57. lpp., ELI: http://data.europa.eu/eli/reg_impl/2023/1452/oj), 42.–68. apsvērumu; Komisijas Īstenošanas regulu (ES) 2024/2673 (2024. gada 11. oktobris), ar ko nosaka pagaidu antidempinga maksājumu Ķīnas Tautas Republikas izcelsmes stiklšķiedras diegu importam (OV L, 2024/2673, 14.10.2024., ELI: http://data.europa.eu/eli/reg_impl/2024/2673/oj), 44.–70. apsvērumu.
(24) Pieprasījums (atklātā versija), 74. punkts.
(25) Pieprasījums (atklātā versija), 75. punkts.
(26) Pieprasījums (atklātā versija), 76. punkts.
(27) Pieprasījums (atklātā versija), 77. punkts.
(28) Pieprasījums (atklātā versija), 79.–88. punkts.
(29) Īstenošanas regula (ES) 2023/1452, 53.–68. apsvērums; Īstenošanas regula (ES) 2024/2673, 54.–70. apsvērums.
(30) Īstenošanas regula (ES) 2023/1452, 68. apsvērums; Īstenošanas regula (ES) 2024/2673, 70. apsvērums.
(31) Īstenošanas regula (ES) 2023/1452, 53.–55. apsvērums; Īstenošanas regula (ES) 2024/2673, 54.–56. apsvērums.
(32) Īstenošanas regula (ES) 2023/1452, 56.–59. apsvērums; Īstenošanas regula (ES) 2024/2673, 57.–60. apsvērums.
(33) Īstenošanas regula (ES) 2023/1452, 60. un 61. apsvērums; Īstenošanas regula (ES) 2024/2673, 61.–63. apsvērums.
(34) Īstenošanas regula (ES) 2023/1452, 62. apsvērums; Īstenošanas regula (ES) 2024/2673, 63. apsvērums.
(35) Īstenošanas regula (ES) 2023/1452, 63. apsvērums; Īstenošanas regula (ES) 2024/2673, 64. apsvērums.
(36) Īstenošanas regula (ES) 2023/1452, 64. apsvērums; Īstenošanas regula (ES) 2024/2673, 65. apsvērums.
(37) Īstenošanas regula (ES) 2020/492, 98.–162. apsvērums.
(38) Komisijas dienestu darba dokuments On Significant Distortions in the Economy of the People’s Republic of China for the Purposes of Trade Defence Investigations (SWD(2024) 91 final), 2024. gada 10. aprīlis.
(39) World Bank Open Data – Upper Middle Income, https://data.worldbank.org/income-level/upper-middle-income.
(40) Ja nevienā valstī, kam ir līdzīgs attīstības līmenis, pārskatāmais ražojums netiek ražots, var aplūkot tāda ražojuma ražošanu, kas ietilpst tajā pašā vispārīgajā kategorijā un/vai nozarē, kurā pārskatāmais ražojums.
(41) TÜİK - Veri Portalı (tuik.gov.tr).
(42) https://ec.europa.eu/eurostat/databrowser/view/nrg_pc_205/default/table?lang=en.
(46) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2015/755 (2015. gada 29. aprīlis) par kopējiem noteikumiem importam no dažām trešām valstīm (OV L 123, 19.5.2015., 33. lpp., ELI: http://data.europa.eu/eli/reg/2015/755/oj). Pamatregulas 2. panta 7. punktā atzīts, ka normālās vērtības noteikšanai nevar izmantot iekšzemes cenas šajās valstīs.
(47) Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2020/870 (2020. gada 24. jūnijs), ar ko nosaka galīgo kompensācijas maksājumu un galīgi iekasē pagaidu kompensācijas maksājumu, kas noteikts Ēģiptes izcelsmes nepārtrauktās stikla elementāršķiedras izstrādājumu importam, un piemēro galīgo kompensācijas maksājumu Ēģiptes izcelsmes nepārtrauktās stikla elementāršķiedras izstrādājumu reģistrētajam importam (OV L 201, 25.6.2020., 10. lpp., ELI: http://data.europa.eu/eli/reg_impl/2020/870/oj).
(48) Saimniecisko darbību statistiskā klasifikācija, parasti dēvēta par NACE.
(49) Turcijas Statistikas institūts – Darbaspēka izmaksu indeksi: TÜİK - Veri Portalı (tuik.gov.tr). Pēdējo reizi skatīts 2026. gada 30. martā. Attiecīgie dokumenti ir iekļauti lietas materiālos ieinteresētajām personām ar numuru t25.010131.
(50) https://ec.europa.eu/eurostat/databrowser/view/nrg_pc_205/default/table?lang=en, pēdējo reizi skatīts 2025. gada 10. septembrī.
(51) https://www.sisecam.com/en/investor-relations/annual-reports, pēdējo reizi skatīts 2025. gada 13. oktobrī.
(52) https://comtradeplus.un.org/.
(53) https://www.globalpetrolprices.com/Egypt/electricity_prices/.
(54) https://www.salaryexplorer.com/average-salary-wage-comparison-egypt-c64.
(55) Īstenošanas regula (ES) 2022/1477.
(56) Sk. Īstenošanas regulas (ES) 2020/492 480. un 481. apsvērumu.
(57) European Commission, Directorate-General for Trade and Economic Security, 1040, Directorate G, Rue de la Loi/Wetstraat 170, 1040 Bruxelles/Brussels, BELGIQUE/BELGIË.
(58) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES, Euratom) 2024/2509 (2024. gada 23. septembris) par finanšu noteikumiem, ko piemēro Savienības vispārējam budžetam (OV L, 2024/2509, 26.9.2024., ELI: http://data.europa.eu/eli/reg/2024/2509/oj).
(59) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2016/1037 (2016. gada 8. jūnijs) par aizsardzību pret subsidētu importu no valstīm, kas nav Eiropas Savienības dalībvalstis (OV L 176, 30.6.2016., 55. lpp., ELI: http://data.europa.eu/eli/reg/2016/1037/oj).
I PIELIKUMS
Citi uzņēmumi, kas sadarbojās gan sākotnējā antisubsidēšanas, gan sākotnējā antidempinga izmeklēšanā
|
Uzņēmuma nosaukums |
Taric papildu kods |
|
Changshu Dongyu Insulated Compound Materials Co., Ltd |
B995 |
|
Changzhou Pro-Tech Industry Co., Ltd |
C534 |
|
Jiangsu Changhai Composite Materials Holding Co., Ltd; |
C535 |
|
Neijiang Huayuan Electronic Materials Co., Ltd |
C537 |
|
NMG Composites Co., Ltd |
C538 |
|
Zhejiang Hongming Fiberglass Fabrics Co., Ltd |
C539 |
II PIELIKUMS
Citi uzņēmumi, kas sadarbojās sākotnējā antidempinga izmeklēšanā, bet nesadarbojās sākotnējā antisubsidēšanas izmeklēšanā
|
Uzņēmuma nosaukums |
Taric papildu kods |
|
Jiangsu Jiuding New Material Co., Ltd |
C536 |
ELI: http://data.europa.eu/eli/reg_impl/2026/1203/oj
ISSN 1977-0715 (electronic edition)