(1)

Savienība 2009. gada 2. aprīlī parakstīja Eiropas Padomes Konvenciju par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanu, kā arī šo līdzekļu meklēšanu, izņemšanu un konfiskāciju (“konvencija”). Konvenciju ir parakstījušas 25 dalībvalstis, no kurām 23 to ir ratificējušas.

(2)

Eiropas Padomes Ministru komiteja 2023. gada 23. novembrī pieņēma uzdevuma ietvarus, ar ko izveido Noziedzīgi iegūtu aktīvu atgūšanas ekspertu komiteju (“uzdevuma ietvari”). Noziedzīgi iegūtu aktīvu atgūšanas ekspertu komitejai ir uzticēts Ministru komitejas un Eiropas Krimināltiesisko problēmu komitejas pakļautībā izstrādāt papildprotokolu, kas papildinātu konvenciju (“papildprotokols”). Minētais darbs sākās 2024. gada 29. maijā un ir jāpabeidz līdz 2025. gada beigām.

(3)

Saskaņā ar uzdevumu ietvariem, papildprotokolā plānots ietvert noteikumus, kuru mērķis ir uzlabot noteiktību un konsekvenci konfiscēto aktīvu sadalē starp Pusēm transnacionālos gadījumos, noteikumus, kuru mērķis ir nodrošināt izņemto, konfiscēto un atgriezto aktīvu efektīvu un lietderīgu pārvaldību, tostarp konfiskācijas lēmumu izpildi, noteikumus, kuru mērķis ir atvieglot konfiskācijas bez notiesājoša sprieduma un paplašinātas konfiskācijas krimināllietās procedūru ieviešanu, tostarp sadarbību attiecībā uz pieprasījumiem transnacionālās lietās un to izpildi, kā arī aptvert citus būtiskus jautājumus, attiecībā uz kuriem Noziedzīgi iegūtu aktīvu atgūšanas ekspertu komiteja uzskata, ka tie stiprinātu Pušu sadarbību aktīvu atgūšanas jomā.

(4)

Savienība jau ir pieņēmusi kopīgus noteikumus, kas lielā mērā pārklājas ar dažiem elementiem, kuri tiek apsvērti saistībā ar papildprotokola saturu. Minētie kopīgie noteikumi ietver jo īpaši Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2018/1805 (1) un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu (ES) 2024/1260 (2), kura aizstāja Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2014/42/ES (3). Turklāt attiecībām starp konkrētām dalībvalstīm joprojām piemēro Padomes Pamatlēmumus 2003/577/TI (4) un 2006/783/TI (5). Konkrēti papildprotokola aspekti varētu ietekmēt minētos Savienības tiesību aktu kopīgos noteikumus vai mainīt to darbības jomu Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 3. panta 2. punkta nozīmē.

(5)

Lai aizsargātu Savienības tiesību integritāti un nodrošinātu, ka starptautisko tiesību un Savienības tiesību normas ir saskanīgas, Komisijai ir jāpiedalās sarunās par papildprotokolu attiecībā uz jautājumiem, kas ir Savienības kompetencē, kā tā definēta Līgumos, un attiecībā uz kuriem Savienība ir pieņēmusi noteikumus vai ir gaidāms, ka pieņems noteikumus paredzamā nākotnē.

(6)

Šis lēmums neskar Līgumos noteikto kompetences sadalījumu starp Savienību un tās dalībvalstīm, dalībvalstu dalību sarunās attiecībā uz jautājumiem, kas neietilpst Komisijai piešķirtajās pilnvarās, vai jebkādu turpmāku lēmumu noslēgt papildprotokolu.

(7)

Šā lēmuma papildinājumā izklāstītās sarunu norādes ir adresētas Komisijai, un atkarībā no sarunu gaitas tās vajadzības gadījumā var pārskatīt un pilnveidot.

(8)

Ņemot vērā, ka visas dalībvalstis ir arī Eiropas Padomes locekles, tām dalībvalstīm, kas piedalās sarunās par papildprotokolu, saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību (LES) 4. panta 3. punktā minēto lojālas sadarbības principu būtu ar patiesu savstarpēju cieņu jāpalīdz Savienības sarunu vedējam veikt tos uzdevumus, kas izriet no Līgumiem. Saskaņā ar lojālas sadarbības principu Komisijai un dalībvalstīm sarunu procesā būtu cieši jāsadarbojas, tostarp, uzturot regulārus kontaktus ar dalībvalstu ekspertiem un pārstāvjiem Strasbūrā.

(9)

Saskaņā ar 1. un 2. pantu Protokolā Nr. 21 par Apvienotās Karalistes un Īrijas nostāju saistībā ar brīvības, drošības un tiesiskuma telpu, kas pievienots LES un LESD, un neskarot minētā protokola 4. pantu, Īrija nepiedalās šā lēmuma pieņemšanā, un šis lēmums tai nav saistošs un nav jāpiemēro.

(10)

Saskaņā ar 1. un 2. pantu Protokolā Nr. 22 par Dānijas nostāju, kas pievienots LES un LESD, Dānija nepiedalās šā lēmuma pieņemšanā, un Dānijai šis lēmums nav saistošs un nav jāpiemēro,