<!DOCTYPE html PUBLIC "yes" "xhtml1-strict.dtd">
<html xmlns="http://www.w3.org/1999/xhtml">
<!--GENDOC2XHTML # converter_version: 1.2.15-->
  <head>
    <title>2025-09-202509C104202203050-00-TRA-DOC-LV-ARRET-C-0305-22-202507522-07_00</title>
    <meta content="text/html; charset=utf-8" http-equiv="Content-Type"/>
    <meta content="" name="Gendoc_DGTGeneratedDate"/>
    <meta content="0" name="MSIP_Label_6bd9ddd1-4d20-43f6-abfa-fc3c07406f94_ContentBits"/>
    <meta content="Commission Use" name="MSIP_Label_6bd9ddd1-4d20-43f6-abfa-fc3c07406f94_Name"/>
    <meta content="lv-LV" name="Gendoc_Lang"/>
    <meta content="" name="Gendoc_GenerationDate"/>
    <meta content="" name="IsFlattened"/>
    <meta content="1" name="NumProc"/>
    <meta content="Final" name="Gendoc_EditionType"/>
    <meta content="0001" name="Gendoc_CaseNumberSuite"/>
    <meta content="9/09/2025 13:45:40" name="Gendoc_LastVerificationDate"/>
    <meta content="" name="Gendoc_ProcedureNumber"/>
    <meta content="lv" name="Gendoc_LangCode"/>
    <meta content="ARR" name="TypeDoc"/>
    <meta content="XVNiNOJ33Z5aqNqKVNITDU3z3PrU1F6iSUbM3PcfJVmDqYxsXfW7bTgaua2a7MwOJ6aB8nIWmSGGawa2wnlTSd7pycHs0vZxX4L77hYvAaAaDtgyIgTmU80Q6BbjHP21aZPATJWRJrSh1nysEy42ROP3SrzmIg4jwwKTJjB6e1M=" name="GenDocUID"/>
    <meta content="P" name="TypeProc"/>
    <meta content="" name="CreateCustomParts"/>
    <meta content="OK" name="ReadyToPublish"/>
    <meta content="suninda" name="Gendoc_User"/>
    <meta content="10, 3, 0, 1" name="MSIP_Label_6bd9ddd1-4d20-43f6-abfa-fc3c07406f94_Tag"/>
    <meta content="" name="EP_Mode"/>
    <meta content="" name="Gendoc_DGTGenerated"/>
    <meta content="" name="Gendoc_Vademecum"/>
    <meta content="true" name="MSIP_Label_6bd9ddd1-4d20-43f6-abfa-fc3c07406f94_Enabled"/>
    <meta content="01359c99-63a7-4bae-9a17-e03183d612ba" name="MSIP_Label_6bd9ddd1-4d20-43f6-abfa-fc3c07406f94_ActionId"/>
    <meta content="0305" name="NumeroOrdre"/>
    <meta content="2022" name="Annee"/>
    <meta content="P" name="Gendoc_ProcedureType"/>
    <meta content="" name="EP_Version"/>
    <meta content="LV" name="Langue"/>
    <meta content="suninda" name="Gendoc_DGTGeneratedUser"/>
    <meta content="b24c8b06-522c-46fe-9080-70926f8dddb1" name="MSIP_Label_6bd9ddd1-4d20-43f6-abfa-fc3c07406f94_SiteId"/>
    <meta content="FAST_document_go_ok" name="Gendoc_LastVerificationStatus"/>
    <meta content="ARR_C" name="Gendoc_GendocTemplateType"/>
    <meta content="TRUE" name="WithoutAuthorBlockFlatP"/>
    <meta content="GenDoc 26-08-25 18:07:39" name="Created"/>
    <meta content="" name="Canevas3_Vademecum"/>
    <meta content="2025-09-05T10:52:33Z" name="MSIP_Label_6bd9ddd1-4d20-43f6-abfa-fc3c07406f94_SetDate"/>
    <meta content="TRUE" name="WithoutAuthorBlock"/>
    <meta content="" name="Gendoc_CaseYear"/>
    <meta content="false" name="Generation_In_Progress"/>
    <meta content="C" name="Juridiction"/>
    <meta content="b04cf4e8441949dbbf12a15cfa6502c9" name="DocumentIdentifier"/>
    <meta content="0305" name="Gendoc_CaseNumber"/>
    <meta content="ImportedWithoutSource" name="SdlIdentifier"/>
    <meta content="RP" name="NatureAff"/>
    <meta content="RP" name="Gendoc_CaseNature"/>
    <meta content="0001" name="NumSuite"/>
    <meta content="C" name="Gendoc_Juridiction"/>
    <meta content="Standard" name="MSIP_Label_6bd9ddd1-4d20-43f6-abfa-fc3c07406f94_Method"/>
  </head>
  <body>
    <div style="header">
      <div id="rId24" style="first"/>
      <div id="rId20" style="even">Spriedums, 4.9.2025. – Lieta C‑305/22</div>
      <div id="rId21" style="default">C.J. (Soda izpilde saskaņā ar EAO)</div>
    </div>
    <p class="C19Centre" id="para-1" title="page-1">
      TIESAS SPRIEDUMS (virspalāta)
    </p>
    <p class="C19Centre" id="para-2" title="page-1">
      2025. gada 4. septembrī  (<span class="note footnote notemarker">
<a id="c-1" href="#t-1">*</a>
</span>)
    </p>
    <p class="C71Indicateur" id="para-3" title="page-1">
      Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu – Brīvības, drošības un tiesiskuma telpa – Tiesu iestāžu sadarbība krimināllietās – Pamatlēmums 2002/584/TI – Eiropas apcietināšanas orderis, kas izdots brīvības atņemšanas soda izpildei – 4. panta 6. punkts – Eiropas apcietināšanas ordera fakultatīvas neizpildīšanas pamats – Nosacījumi šī soda izpildes pārņemšanai izpildes valstī – 3. panta 2. punkts – Jēdziens “galīgs spriedums attiecībā uz tādām pašām darbībām” – Pamatlēmums 2008/909/TI – Spriedumu krimināllietās savstarpēja atzīšana, lai tos izpildītu citā dalībvalstī – 25. pants – Šajā pamatlēmumā paredzēto nosacījumu un procedūras ievērošana gadījumos, kad dalībvalsts apņemas izpildīt sodu, kas piespriests ar sprieduma valsts tiesas pasludinātu spriedumu – Prasība par sprieduma valsts piekrišanu tam, ka cita dalībvalsts uzņemas šāda soda izpildi – 4. pants – Sprieduma valstij piešķirtā iespēja nosūtīt izpildes valstij šajā pantā minēto spriedumu un apliecinošo dokumentu – Šādas nenosūtīšanas sekas – Lojālas sadarbības princips – 22. pants – Sprieduma valsts tiesības izpildīt šo sodu – Eiropas apcietināšanas ordera atstāšana spēkā – Izpildes tiesu iestādes pienākums izpildīt Eiropas apcietināšanas orderi
    </p>
    <p class="C02AlineaAltA" id="para-4" title="page-1">
      Lietā C‑305/22
    </p>
    <p class="C02AlineaAltA" id="para-5" title="page-1">
      par lūgumu sniegt prejudiciālu nolēmumu atbilstoši LESD 267. pantam, ko Curtea de Apel Bucureşti (Bukarestes apelācijas tiesa, Rumānija) iesniegusi ar 2022. gada 11. aprīļa lēmumu un kas Tiesā reģistrēts 2022. gada 6. maijā, tiesvedībā par tāda Eiropas apcietināšanas ordera izpildi, kurš izsniegts attiecībā uz
    </p>
    <p class="C02AlineaAltA" id="para-6" title="page-1">
      C.J.,
    </p>
    <p class="C19Centre" id="para-7" title="page-1">
      TIESA (virspalāta)
    </p>
    <p class="C02AlineaAltA" id="para-8" title="page-1">
      priekšsēdētājs K. Lēnartss [K. Lenaerts], priekšsēdētāja vietnieks T. fon Danvics [T. von Danwitz], palātu priekšsēdētāji F. Biltšens [F. Biltgen], K. Jirimēe [K. Jürimäe], K. Likurgs [C. Lycourgos], M. L. Arasteja Saūna [M. L. Arastey Sahún], S. Rodins [S. Rodin], A. Kumins [A. Kumin], N. Jēskinens [N. Jääskinen] (referents), D. Gracijs [D. Gratsias] un M. Gavalecs [M. Gavalec], tiesneši J. Regans [E. Regan], I. Ziemele, Z. Čehi [Z. Csehi] un O. Spinjana‑Matei [O. Spineanu‑Matei],
    </p>
    <p class="C02AlineaAltA" id="para-9" title="page-1">
      ģenerāladvokāts: Ž. Rišārs Delatūrs [J. Richard de la Tour],
    </p>
    <p class="C02AlineaAltA" id="para-10" title="page-1">
      sekretāre: R. Šereša [R. Şereş], administratore,
    </p>
    <p class="C02AlineaAltA" id="para-11" title="page-1">
      ņemot vērā rakstveida procesu un 2024. gada 13. marta tiesas sēdi,
    </p>
    <p class="C02AlineaAltA" id="para-12" title="page-1">
      ņemot vērā apsvērumus, ko snieguši:
    </p>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">–</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">C.J. savā vārdā,</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">–</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Rumānijas valdības vārdā – M. Chicu un E. Gane, pārstāves,</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">–</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Čehijas valdības vārdā – L. Halajová, M. Smolek, T. Suchá un J. Vláčil, pārstāvji,</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">–</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Francijas valdības vārdā – B. Dourthe, pārstāve,</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">–</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Nīderlandes valdības vārdā – M. K. Bulterman, M. H. S. Gijzen un C. S. Schillemans, pārstāves,</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">–</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Eiropas Komisijas vārdā – H. Leupold un L. Nicolae, pārstāvji,</p>
</td>
</tr>
</table>
    <p class="C02AlineaAltA" id="para-19" title="page-1">
      noklausījusies ģenerāladvokāta secinājumus 2024. gada 13. jūnija tiesas sēdē,
    </p>
    <p class="C02AlineaAltA" id="para-20" title="page-1">
      ņemot vērā 2024. gada 13. septembra rīkojumu par mutvārdu procesa atkārtotu sākšanu un 2024. gada 14. oktobra tiesas sēdi,
    </p>
    <p class="C02AlineaAltA" id="para-21" title="page-1">
      ņemot vērā apsvērumus, ko snieguši:
    </p>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">–</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Rumānijas valdības vārdā – M. Chicu, E. Gane un L. Liţu, pārstāves,</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">–</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Čehijas valdības vārdā – L. Halajová, M. Smolek, T. Suchá un J. Vláčil, pārstāvji,</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">–</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Francijas valdības vārdā – B. Dourthe, pārstāve,</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">–</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Nīderlandes valdības vārdā – C. S. Schillemans, pārstāve,</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">–</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Eiropas Komisijas vārdā – H. Leupold, L. Nicolae un J. Vondung, pārstāvji,</p>
</td>
</tr>
</table>
    <p class="C02AlineaAltA" id="para-27" title="page-1">
      noklausījusies ģenerāladvokāta secinājumus 2024. gada 12. decembra tiesas sēdē,
    </p>
    <p class="C02AlineaAltA" id="para-28" title="page-1">
      pasludina šo spriedumu.
    </p>
    <p class="C75Debutdesmotifs" id="para-29" title="page-1">
      Spriedums
    </p>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">1</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu ir par to, kā interpretēt Padomes Pamatlēmuma 2002/584/TI (2002. gada 13. jūnijs) par Eiropas apcietināšanas orderi un par nodošanas procedūrām starp dalībvalstīm (OV 2002, L 190, 1. lpp.) 4. panta 5. un 6. punktu un 8. panta 1. punkta c) apakšpunktu, kā arī Padomes Pamatlēmuma 2008/909/TI (2008. gada 27. novembris) par savstarpējas atzīšanas principa piemērošanu attiecībā uz spriedumiem krimināllietās, ar kuriem piespriesti brīvības atņemšanas sodi vai ar brīvības atņemšanu saistīti pasākumi, lai tos izpildītu Eiropas Savienībā (OV 2008, L 327, 27. lpp.), 4. panta 2. punktu, 22. panta 1. punktu un 25. pantu.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">2</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Šis lūgums iesniegts saistībā ar tiesvedību par Curtea de Apel Bucureşti – Biroul executări penale (Bukarestes apelācijas tiesa – Sodu izpildes birojs, Rumānija) attiecībā uz C.J. izdota Eiropas apcietināšanas ordera izpildi, lai izpildītu viņam piespriesto brīvības atņemšanas sodu.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count"/>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Atbilstošās tiesību normas</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count"/>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Starptautiskās tiesības</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">3</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">1983. gada 21. martā Strasbūrā parakstītās Eiropas Padomes Konvencijas par notiesāto personu nodošanu soda izciešanai 3. panta “Nodošanas noteikumi” 1. punktā paredzēts:</p>
</td>
</tr>
</table>
    <p class="C02AlineaAltA" id="para-35" title="page-1">
      “Notiesāto personu var nodot soda izciešanai saskaņā ar šo Konvenciju tikai šādos gadījumos:
    </p>
    <p class="C02AlineaAltA" id="para-36" title="page-1">
      [..]
    </p>
    <p class="C09Marge0avecretrait" id="para-37" title="page-1">
      f) ja nodošanai soda izciešanai piekrīt valsts, kurā persona notiesāta, un valsts, kurā sods tiks izciests.”
    </p>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count"/>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Savienības tiesības</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count"/>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Pamatlēmums 2002/584</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">4</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Pamatlēmuma 2002/584 6. apsvērumā noteikts:</p>
</td>
</tr>
</table>
    <p class="C02AlineaAltA" id="para-41" title="page-1">
      “Eiropas apcietināšanas orderis, kuru paredz šis pamatlēmums, ir pirmais konkrētais pasākums, ar kuru krimināltiesību jomā īsteno savstarpējas atzīšanas principu, kuru Eiropadome raksturojusi kā tiesu iestāžu sadarbības “stūrakmeni”.”
    </p>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">5</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Šī pamatlēmuma 1. pantā “Eiropas apcietināšanas ordera definīcija un pienākums to izpildīt” paredzēts:</p>
</td>
</tr>
</table>
    <p class="C02AlineaAltA" id="para-43" title="page-1">
      “1. Eiropas apcietināšanas orderis ir tiesas nolēmums, ko izsniedz dalībvalsts, lai cita dalībvalsts apcietinātu un nodotu pieprasīto personu kriminālvajāšanas veikšanai vai lai izpildītu brīvības atņemšanas sodu, vai arī lai piemērotu ar brīvības atņemšanu saistītu drošības līdzekli.
    </p>
    <p class="C02AlineaAltA" id="para-44" title="page-1">
      2. Dalībvalstis izpilda ikvienu Eiropas apcietināšanas orderi, pamatojoties uz savstarpējas atzīšanas principu un saskaņā ar šī pamatlēmuma noteikumiem.
    </p>
    <p class="C02AlineaAltA" id="para-45" title="page-1">
      [..]”
    </p>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">6</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Minētā pamatlēmuma 3. pantā “Eiropas apcietināšanas ordera obligātas neizpildīšanas pamats” noteikts:</p>
</td>
</tr>
</table>
    <p class="C02AlineaAltA" id="para-47" title="page-1">
      “Izpildes dalībvalsts tiesas iestāde (šeit turpmāk – “izpildes tiesas iestāde”) atsaka Eiropas apcietināšanas ordera izpildīšanu šādos gadījumos:
    </p>
    <p class="C02AlineaAltA" id="para-48" title="page-1">
      [..]
    </p>
    <p class="C09Marge0avecretrait" id="para-49" title="page-1">
      2) Ja izpildes tiesas iestāde ir informēta par to, ka par pieprasīto personu dalībvalstī pieņemts galīgs spriedums attiecībā uz tādām pašām darbībām, ar nosacījumu, ka, ja ir piespriests sods, tad tas ir izciests vai to pašlaik izcieš, vai to vairs nevar izpildīt saskaņā ar notiesāšanas dalībvalsts tiesībām;
    </p>
    <p class="C09Marge0avecretrait" id="para-50" title="page-1">
      [..].”
    </p>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">7</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Šī paša pamatlēmuma 4. pants “Eiropas apcietināšanas ordera fakultatīvas neizpildīšanas pamats” formulēts šādi:</p>
</td>
</tr>
</table>
    <p class="C02AlineaAltA" id="para-52" title="page-1">
      “Izpildes tiesu iestāde var atteikt Eiropas apcietināšanas ordera izpildīšanu:
    </p>
    <p class="C02AlineaAltA" id="para-53" title="page-1">
      [..]
    </p>
    <p class="C09Marge0avecretrait" id="para-54" title="page-1">
      5) Ja izpildes tiesas iestāde ir informēta par to, ka trešajā valstī par pieprasīto personu pieņemts galīgs spriedums attiecībā uz tām pašām darbībām, ar nosacījumu, ka, ja ir piespriests sods, tad tas ir izciests vai to pašlaik izcieš, vai to vairs nevar izpildīt saskaņā ar notiesāšanas valsts tiesībām;
    </p>
    <p class="C09Marge0avecretrait" id="para-55" title="page-1">
      6) Ja Eiropas apcietināšanas orderis ir izsniegts brīvības atņemšanas soda vai ar brīvības atņemšanu saistīta drošības līdzekļa izpildei, ja pieprasītā persona paliek izpildes dalībvalstī, ir izpildes dalībvalsts pilsonis vai rezidents un šī valsts apņemas izpildīt spriedumu vai piespiedu līdzekli saskaņā ar tās tiesību aktiem;
    </p>
    <p class="C09Marge0avecretrait" id="para-56" title="page-1">
      [..].”
    </p>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">8</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Pamatlēmuma 2002/584 5. pantā “Garantijas, kas izsniegšanas dalībvalstij jāsniedz īpašos gadījumos” paredzēts:</p>
</td>
</tr>
</table>
    <p class="C02AlineaAltA" id="para-58" title="page-1">
      “Izpildes dalībvalsts tiesībās var noteikt, ka izpildes tiesu iestāde izpilda Eiropas apcietināšanas orderi ar šādiem nosacījumiem:
    </p>
    <p class="C02AlineaAltA" id="para-59" title="page-1">
      [..]
    </p>
    <p class="C09Marge0avecretrait" id="para-60" title="page-1">
      3) Ja persona, attiecībā uz kuru ir izsniegts Eiropas apcietināšanas orderis tās kriminālvajāšanai, ir izpildes dalībvalsts pilsonis vai rezidents, tad nodošanu var pakļaut nosacījumam, ka personu, pēc tās nopratināšanas, nogādā atpakaļ izpildes dalībvalstī, lai izciestu brīvības atņemšanas sodu vai piespiedu līdzekli, kas tai piespriests izsniegšanas dalībvalstī.”
    </p>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">9</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Šā pamatlēmuma 8. pantā “Eiropas apcietināšanas ordera saturs un forma” noteikts:</p>
</td>
</tr>
</table>
    <p class="C02AlineaAltA" id="para-62" title="page-1">
      “1. Eiropas apcietināšanas orderis ietver šādu informāciju, kas izkārtota formā, kas norādīta pielikumā:
    </p>
    <p class="C02AlineaAltA" id="para-63" title="page-1">
      [..]
    </p>
    <p class="C09Marge0avecretrait" id="para-64" title="page-1">
      c) pierādījums tam, ka pastāv izpildāms spriedums, lēmums par apcietinājuma piemērošanu [apcietināšanas orderis] vai jebkurš cits izpildāms tiesas nolēmums ar tādu pašu spēku, kas ietilpst 1. un 2. panta piemērošanas jomā;
    </p>
    <p class="C02AlineaAltA" id="para-65" title="page-1">
      [..].”
    </p>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">10</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Minētā pamatlēmuma 12. pants “Personas turēšana apcietinājumā” formulēts šādi:</p>
</td>
</tr>
</table>
    <p class="C02AlineaAltA" id="para-67" title="page-1">
      “Ja personu apcietina, pamatojoties uz Eiropas apcietināšanas orderi, izpildes tiesu iestāde lemj par to, vai pieprasītajai personai ir jāpaliek apcietinājumā saskaņā ar izpildes dalībvalsts tiesībām. [..]”
    </p>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">11</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Šī paša pamatlēmuma 26. panta “Laikposma, kas pavadīts apcietinājumā izpildes dalībvalstī, ieskaitīšana” 1. punktā paredzēts:</p>
</td>
</tr>
</table>
    <p class="C02AlineaAltA" id="para-69" title="page-1">
      “Izsniegšanas dalībvalsts ieskaita visus apcietinājuma termiņus, kas izciesti Eiropas apcietināšanas ordera izpildes rezultātā, kopējā brīvības atņemšanas laikā, kas būtu jāizcieš izsniegšanas dalībvalstī brīvības atņemšanas soda vai piespiedu līdzekļa piespriešanas rezultātā.”
    </p>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count"/>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Pamatlēmums 2008/909</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">12</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Pamatlēmuma 2008/909 2., 8. un 12. apsvērumā noteikts:</p>
</td>
</tr>
</table>
    <p class="C09Marge0avecretrait" id="para-72" title="page-1">
      “(2) Padome 2000. gada 29. novembrī saskaņā ar Tamperē izdarītajiem secinājumiem pieņēma pasākumu programmu, lai īstenotu principu, kas paredz tādu lēmumu savstarpēju atzīšanu, kas pieņemti krimināllietās; šajā programmā tā aicināja novērtēt nepieciešamību ieviest modernus mehānismus, kas vajadzīgi, lai savstarpēji atzītu galīgos spriedumus, kas paredz brīvības atņemšanu [..], kā arī, lai paplašinātu notiesāto personu nodošanas principa piemērošanu, attiecinot to uz personām, kas dzīvo kādā no dalībvalstīm [..].
    </p>
    <p class="C02AlineaAltA" id="para-73" title="page-1">
      [..]
    </p>
    <p class="C09Marge0avecretrait" id="para-74" title="page-1">
      (8) Ja spriedumu un apliecinošo dokumentu nosūta atbilstīgi Pamatlēmuma 4. panta 1. punkta c) apakšpunktam, tad pirms tam jānotiek sprieduma valsts un izpildes valsts kompetento iestāžu konsultācijām, kā arī jāsaņem izpildes valsts kompetentās iestādes piekrišana. [..]
    </p>
    <p class="C02AlineaAltA" id="para-75" title="page-1">
      [..]
    </p>
    <p class="C09Marge0avecretrait" id="para-76" title="page-1">
      (12) Šis pamatlēmums būtu jāpiemēro mutatis mutandis arī sodu izpildei lietās, uz ko attiecas 4. panta 6. punkts un 5. panta 3. punkts [Pamatlēmumā 2002/584]. Tas inter alia nozīmē, ka, neskarot minēto pamatlēmumu, izpildes valsts varētu pārbaudīt neatzīšanas un neizpildes pamata esamību, kā noteikts šā pamatlēmuma 9. pantā, tostarp – pārbaudot abpusējo sodāmību tiktāl, ciktāl izpildes valsts ir deklarējusi abpusējās sodāmības pārbaudes saglabāšanu saskaņā ar šā pamatlēmuma 7. panta 4. punktu, veicot šo pārbaudi kā nosacījumu sprieduma atzīšanai un izpildei, lai apsvērtu, vai nodot personu vai izpildīt sodu gadījumos, kuri atbilst Pamatlēmuma [2002/584] 4. panta 6. punktam.”
    </p>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">13</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Šī pamatlēmuma 3. panta “Mērķis un darbības joma” 1. punktā noteikts:</p>
</td>
</tr>
</table>
    <p class="C02AlineaAltA" id="para-78" title="page-1">
      “Šā pamatlēmuma mērķis ir izstrādāt noteikumus, saskaņā ar kuriem dalībvalstij jāatzīst spriedums un jāizpilda sods, lai sekmētu notiesātās personas sociālo rehabilitāciju.”
    </p>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">14</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Minētā pamatlēmuma 4. pants “Kritēriji sprieduma un apliecinošā dokumenta pārsūtīšanai uz citu dalībvalsti” formulēts šādi:</p>
</td>
</tr>
</table>
    <p class="C02AlineaAltA" id="para-80" title="page-1">
      “1. Ar noteikumu, ka notiesātā persona atrodas sprieduma valstī vai izpildes valstī, un ar noteikumu, ka šī persona ir devusi savu piekrišanu, kā noteikts saskaņā ar 6. pantu, spriedumu līdz ar apliecinošo dokumentu, kura veidlapas paraugs dots I pielikumā, var nosūtīt uz vienu no šīm dalībvalstīm:
    </p>
    <p class="C09Marge0avecretrait" id="para-81" title="page-1">
      a) uz notiesātās personas valstspiederības dalībvalsti, kurā šī persona dzīvo; vai
    </p>
    <p class="C09Marge0avecretrait" id="para-82" title="page-1">
      b) uz valstspiederības dalībvalsti, kas nav valsts, kurā šī persona dzīvo, uz kuru notiesāto personu paredzēts izraidīt pēc soda izciešanas, pamatojoties uz izraidīšanas vai izsūtīšanas rīkojumu [..]; vai
    </p>
    <p class="C09Marge0avecretrait" id="para-83" title="page-1">
      c) uz jebkuru dalībvalsti, kura nav minēta a) vai b) apakšpunktā, kuras kompetentā iestāde ir piekritusi, ka šai valstij pārsūta spriedumu un apliecinošo dokumentu.
    </p>
    <p class="C02AlineaAltA" id="para-84" title="page-1">
      2. Spriedumu un apliecinošā dokumenta pārsūtīšana var notikt, ja vajadzības gadījumā pēc sprieduma valsts un izpildes valsts kompetento iestāžu konsultēšanās sprieduma valsts kompetentā iestāde ir pārliecināta, ka sprieduma izpilde izpildes valstī atbildīs mērķim sekmēt notiesātās personas sociālo rehabilitāciju.
    </p>
    <p class="C02AlineaAltA" id="para-85" title="page-1">
      3. Pirms sprieduma un apliecinošā dokumenta pārsūtīšanas sprieduma valsts kompetentā iestāde ar jebkādiem piemērotiem līdzekļiem var konsultēties ar izpildes valsts kompetento iestādi. Konsultācijas ir obligātas 1. punkta c) apakšpunktā minētajos gadījumos. Šādos gadījumos izpildes valsts kompetentā iestāde nekavējoties informē sprieduma valsti par lēmumu piekrist vai nepiekrist sprieduma pārsūtīšanai.
    </p>
    <p class="C02AlineaAltA" id="para-86" title="page-1">
      [..]
    </p>
    <p class="C02AlineaAltA" id="para-87" title="page-1">
      5. Izpildes valsts var arī pēc savas ierosmes lūgt sprieduma valsti pārsūtīt spriedumu līdz ar apliecinošo dokumentu. [..] Lūgumi, kas izteikti saskaņā ar šo punktu, nerada pienākumu sprieduma valstij pārsūtīt spriedumu līdz ar apliecinošo dokumentu.
    </p>
    <p class="C02AlineaAltA" id="para-88" title="page-1">
      6. Īstenojot pamatlēmumu, dalībvalstis paredz pasākumus, kuros jo īpaši ņem vērā mērķi sekmēt notiesātās personas sociālo rehabilitāciju un kuri ir pamats, saskaņā ar ko attiecīgās kompetentās iestādes lemj par to, vai piekrist pārsūtīt spriedumu un apliecinošo dokumentu 1. punkta c) apakšpunktam atbilstīgos gadījumos.
    </p>
    <p class="C02AlineaAltA" id="para-89" title="page-1">
      [..]”
    </p>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">15</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Šī paša pamatlēmuma 8. pantā “Sprieduma atzīšana un soda izpilde” paredzēts:</p>
</td>
</tr>
</table>
    <p class="C02AlineaAltA" id="para-91" title="page-1">
      “1. Saskaņā ar 4. pantu pārsūtīto spriedumu un pēc tam, kad veikta procedūra atbilstīgi 5. pantam, izpildes valsts kompetentā iestāde atzīst un tūlīt veic visus soda izpildei vajadzīgos pasākumus, izņemot gadījumus, kad tā nolemj izmantot kādu no 9. pantā paredzētajiem sprieduma neatzīšanas un neizpildīšanas pamatiem.
    </p>
    <p class="C02AlineaAltA" id="para-92" title="page-1">
      2. Ja soda ilgums neatbilst izpildes valsts tiesību aktiem, izpildes valsts kompetentā iestāde var nolemt sodu pielāgot, bet tikai tad, ja minētais sods pārsniedz augstāko iespējamo sodu, kas paredzēts attiecībā uz līdzīgiem nodarījumiem saskaņā ar šīs valsts tiesību aktiem. Pielāgotais sods nav mazāks par augstāko iespējamo sodu, kas paredzēts attiecībā uz līdzīgiem nodarījumiem saskaņā ar izpildes valsts tiesību aktiem.
    </p>
    <p class="C02AlineaAltA" id="para-93" title="page-1">
      3. Ja soda veids neatbilst izpildes valsts tiesību aktiem, izpildes valsts kompetentā iestāde var pielāgot to sodam vai pasākumam, kas paredzēts šīs valsts tiesību aktos attiecībā uz līdzīgiem nodarījumiem. Tāds sods vai pasākums pēc iespējas atbilst sodam, kas piespriests sprieduma valstī, un tādēļ sodu nepārvērš par naudassodu.
    </p>
    <p class="C02AlineaAltA" id="para-94" title="page-1">
      4. Pielāgotais sods nepastiprina sprieduma valstī piespriesto sodu saistībā ar tā veidu vai ilgumu.”
    </p>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">16</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Saskaņā ar Pamatlēmuma 2008/909 13. pantu “Apliecinošā dokumenta atsaukšana”:</p>
</td>
</tr>
</table>
    <p class="C02AlineaAltA" id="para-96" title="page-1">
      “Kamēr soda izpilde izpildes valstī nav sākusies, sprieduma valsts var atsaukt apliecinošo dokumentu no minētās valsts, pamatojot tādu rīcību. Pēc apliecinošā dokumenta atsaukšanas izpildes valsts sodu vairs neizpilda.”
    </p>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">17</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Šī pamatlēmuma 22. panta “Notiesātās personas nodošanas sekas” 1. punktā noteikts:</p>
</td>
</tr>
</table>
    <p class="C02AlineaAltA" id="para-98" title="page-1">
      “Ievērojot 2. punktu, sprieduma valsts neturpina soda izpildi, ja tā izpilde ir sākusies izpildes valstī.”
    </p>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">18</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Minētā pamatlēmuma 23. panta “Valodas” 1. punktā paredzēts:</p>
</td>
</tr>
</table>
    <p class="C02AlineaAltA" id="para-100" title="page-1">
      “Apliecinošo dokumentu tulko izpildes valsts valodā vai vienā no tās valsts valodām. Šā pamatlēmuma pieņemšanas laikā vai vēlāk ikviena dalībvalsts deklarācijā, kuru deponē Padomes Ģenerālsekretariātā, var paredzēt, ka tā pieņems tulkojumu vienā vai vairākās citās Eiropas Savienības iestāžu oficiālajās valodās.”
    </p>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">19</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Šī paša pamatlēmuma 25. pantā “Sodu izpilde saskaņā ar Eiropas apcietināšanas orderi” noteikts:</p>
</td>
</tr>
</table>
    <p class="C02AlineaAltA" id="para-102" title="page-1">
      “Neskarot Pamatlēmumu [2002/584], šā pamatlēmuma noteikumus piemēro mutatis mutandis tiktāl, ciktāl tie atbilst noteikumiem minētajā pamatlēmumā, sodu izpildei gadījumos, ja dalībvalsts apņemas izpildīt sodu lietās atbilstīgi 4. panta 6. punktam minētajā pamatlēmumā vai ja, rīkojoties saskaņā ar 5. panta 3. punktu minētajā pamatlēmumā, tā ir izvirzījusi nosacījumu, ka persona jānodod soda izciešanai attiecīgajā dalībvalstī, lai novērstu to, ka attiecīgā persona paliek nesodīta.”
    </p>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">20</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Pamatlēmuma 2008/909 26. panta “Saistība ar citiem nolīgumiem un pasākumiem” 1. punktā paredzēts:</p>
</td>
</tr>
</table>
    <p class="C02AlineaAltA" id="para-104" title="page-1">
      “Neskarot piemērošanu starp dalībvalstīm un trešām valstīm un to nodošanas piemērošanu saskaņā ar 28. pantu, ar šo pamatlēmumu no 2011. gada 5. decembra aizstāj šādu konvenciju atbilstīgus noteikumus, ko piemēro dalībvalstu attiecībām:
    </p>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">–</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">[1983. gada 21. martā parakstītā] Eiropas Konvencija par notiesāto personu nodošanu [soda izciešanai] [(Série des traités européens, Nr. 112)], un tās 1997. gada 18. decembra papildprotokols,</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">–</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">[1970. gada 28. maijā Hāgā parakstītā] Eiropas Konvencija par kriminālspriedumu starptautisko spēkā esamību [(Série des traités européens, Nr. 70)],</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">–</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">III sadaļas 5. nodaļa [1990. gada 19. jūnijā Šengenā starp Beniluksa Ekonomikas savienības valstu valdībām, Vācijas Federatīvās Republikas valdību un Francijas Republikas valdību parakstītajā] Konvencijā, ar ko īsteno 1990. gada 19. jūnija Šengenas Līgumu par kontroles pakāpenisku atcelšanu pie kopīgajām robežām (OV 2000, L 239, 19. lpp.),</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">–</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">1991. gada 13. novembra Eiropas Kopienu dalībvalstu Konvencija par ārvalstīs pieņemtu spriedumu krimināllietās izpildi.”</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count"/>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Pamatlietas tiesvedība un prejudiciālie jautājumi</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">21</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">2020. gada 25. novembrī iesniedzējtiesa Curtea de Apel București (Bukarestes apelācijas tiesa, Rumānija) attiecībā uz C.J. izdeva Eiropas apcietināšanas orderi, lai izpildītu brīvības atņemšanas sodu, kas viņam piespriests ar iesniedzējtiesas otrās Krimināllietu palātas 2017. gada 27. jūnija spriedumu. Šis spriedums kļuva galīgs pēc Înalta Curte de Casație și Justiție (Augstā kasācijas tiesa, Rumānija) Krimināllietu palātas 2020. gada 10. novembra sprieduma (turpmāk tekstā – “notiesājošs spriedums”).</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">22</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">2020. gada 29. decembrī C.J. tika aizturēts Itālijā.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">23</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">2020. gada 31. decembrī Ministero della Giustizia (Tieslietu ministrija, Itālija) par šo aizturēšanu informēja iesniedzējtiesu. Pēc šīs ministrijas lūguma attiecībā uz C.J. izsniegtais Eiropas apcietināšanas orderis tika nodots izpildes tiesu iestādei Corte d’appello di Roma (Romas apelācijas tiesa, Itālija).</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">24</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">2021. gada 14. janvārī pēc Itālijas iestāžu lūguma sprieduma tiesu iestāde tām nosūtīja notiesājošo spriedumu. Iesniedzējtiesa pauda nepiekrišanu šī sprieduma atzīšanai un C.J. piespriestā soda izpildes pārņemšanai Itālijā.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">25</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Pēc Itālijas tiesu iestāžu pieprasījuma šī tiesa 2021. gada 20. janvārī precizēja, ka gadījumā, ja tiks atteikts izpildīt saskaņā ar Pamatlēmuma 2002/584 4. panta 6. punktu attiecībā uz C.J. izdoto Eiropas apcietināšanas orderi, tā nepiekritīs minētā sprieduma pakārtotai atzīšanai un tam, ka Itālijas Republika attiecībā uz C.J. uzņemas piespriestā soda izpildi, un ka tā vēlāk pieprasīs šādu atzīšanu un uzņemšanos, pamatojoties uz Pamatlēmumu 2008/909.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">26</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Ar 2021. gada 6. maija spriedumu Corte d’appello di Roma (Romas apelācijas tiesa) atteicās nodot C.J., atzina notiesājošo spriedumu un izdeva rīkojumu par šī soda izpildi Itālijā (turpmāk tekstā – “atzīšanas un izpildes nolēmums”). Šī tiesa uzskatīja, ka minētais sods jāizpilda Itālijā, lai palielinātu C.J., kurš likumīgi un faktiski dzīvo Itālijā, sociālās reintegrācijas iespējas.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">27</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Atskaitot laikposmus, ko C.J. jau bija pavadījis apcietinājumā, proti, laikposmus no 2019. gada 17. septembra līdz 16. decembrim un no 2020. gada 29. decembra līdz atzīšanas un izpildes nolēmuma pasludināšanai, minētā tiesa uzskatīja, ka kopējais sods, kas viņam vēl jāizcieš, ir 3 gadi, 6 mēneši un 21 diena.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">28</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">2021. gada 20. maijā atzīšanas un izpildes nolēmums tika paziņots iesniedzējtiesai.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">29</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Pēc tam Romas prokuratūras Kriminālsodu izpildes biroja 2021. gada 11. jūnija apliecība tika nosūtīta Rumānijas iestādēm; no tās izrietēja, ka attiecībā uz C.J. 2021. gada 20. maijā tika izdots izpildes orderis “mājas aresta, vienlaicīgi paredzot tā nosacītu izpildi”, veidā, un ka sods, kas viņam vēl bija jāizcieš, bija brīvības atņemšana uz trim gadiem un vienpadsmit mēnešiem, un ka šī soda izpildes sākums tika noteikts 2020. gada 29. decembrī, savukārt tā beigas – 2024. gada 28. novembrī.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">30</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Ar 2021. gada 28. jūnija vēstuli, kas adresēta Ministero della Giustizia (Tieslietu ministrija), kā arī Corte d’appello di Roma (Romas apelācijas tiesa), Rumānijas tiesu iestādes atkārtoja savu šī sprieduma 24. punktā minēto nostāju un precizēja, ka tikmēr, kamēr tās netiks informētas par C.J. brīvības atņemšanas soda izpildes sākumu, tās saglabās tiesības izpildīt notiesājošo spriedumu. Tās arī norādīja, ka attiecībā uz C.J. piespriestā brīvības atņemšanas soda izpildes valsts orderis un attiecībā uz viņu izsniegtais Eiropas apcietināšanas orderis nav atcelti un joprojām ir spēkā.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">31</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">2021. gada 15. oktobrī Curtea de Apel București (Bukarestes apelācijas tiesa) Otrās krimināllietu palātas izpildes birojs iesniedzējtiesā iesniedza iebildumus par notiesājošā sprieduma izpildi.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">32</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Lai lemtu par šo iebildumu, šai tiesai jāspriež par C.J. piespriestā brīvības atņemšanas soda izpildes valsts ordera un attiecībā uz viņu izsniegtā Eiropas apcietināšanas ordera spēkā esību.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">33</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Šādos apstākļos Curtea de Apel Bucureşti (Bukarestes apelācijas tiesa) nolēma apturēt tiesvedību un uzdot Tiesai šādus prejudiciālus jautājumus:</p>
</td>
</tr>
</table>
    <p class="C09Marge0avecretrait" id="para-123" title="page-1">
      “1) Vai Pamatlēmuma 2008/909 25. pants jāinterpretē tādējādi, ka tiesu iestādei, kurai jāizpilda Eiropas [apcietināšanas] orderis, ja tā vēlas piemērot Pamatlēmuma 2002/584 4. panta 6. punktu, nolūkā atzīt notiesājošo spriedumu, ir jāprasa taisītā sprieduma un izdotās apliecības [pārsūtīšana] saskaņā ar Pamatlēmumu 2008/909, kā arī jāsaņem notiesāšanas valsts piekrišana saskaņā ar Pamatlēmuma 2008/909 4. panta 2. punktu?
    </p>
    <p class="C09Marge0avecretrait" id="para-124" title="page-1">
      2) Vai Pamatlēmuma 2002/584 4. panta 6. punkta noteikumi kopsakarā ar Pamatlēmuma 2008/909 25. pantu un 4. panta 2. punktu jāinterpretē tādējādi, ka pēc atteikuma izpildīt Eiropas apcietināšanas orderi, kas izdots nolūkā izpildīt brīvības atņemšanas sodu, un pēc notiesājoša sprieduma atzīšanas bez faktiskas tā izpildes, notiesātajai personai nepiemērojot cietumsodu, jo ir notikusi apžēlošana un soda izpilde ir apturēta atbilstoši izpildes valsts tiesību aktiem, un nesaņemot notiesāšanas valsts piekrišanu atzīšanas procedūras ietvaros, notiesāšanas valsts zaudē tiesības veikt soda izpildi atbilstoši Pamatlēmuma 2008/909 22. panta 1. punktam?
    </p>
    <p class="C09Marge0avecretrait" id="para-125" title="page-1">
      3) Vai Pamatlēmuma 2002/584 8. panta 1. punkta c) apakšpunkts jāinterpretē tādējādi, ka savu izpildāmību zaudē notiesājošs spriedums, ar ko piespriests brīvības atņemšanas sods un uz kā pamata ir izdots Eiropas apcietināšanas orderis, kura izpilde ir atteikta saskaņā ar [tā paša pamatlēmuma] 4. panta 6. punktu, un kas atzīts bez faktiskas tā izpildes, notiesātajai personai nepiemērojot cietumsodu, jo ir notikusi apžēlošana un soda izpilde ir apturēta atbilstoši izpildes valsts tiesību aktiem, un nesaņemot notiesāšanas valsts piekrišanu atzīšanas procedūras ietvaros?
    </p>
    <p class="C09Marge0avecretrait" id="para-126" title="page-1">
      4) Vai Pamatlēmuma 2002/584 4. panta 5. punkta noteikumi ir jāinterpretē tādējādi, ka spriedums, ar kuru tiek atteikts izpildīt Eiropas apcietināšanas orderi, kas izdots nolūkā izpildīt brīvības atņemšanas sodu, un atzīts notiesājošs spriedums saskaņā ar [šī pamatlēmuma] 4. panta 6. punktu bez faktiskas tā izpildes, notiesātajai personai nepiemērojot cietumsodu, jo ir notikusi apžēlošana un soda izpilde ir apturēta atbilstoši izpildes valsts ([Eiropas] Savienības dalībvalsts) tiesību aktiem, un, nesaņemot notiesāšanas valsts piekrišanu atzīšanas procedūras ietvaros, ir “trešās valsts taisīts notiesājošs spriedums par tiem pašiem nodarījumiem”?
    </p>
    <p class="C10Marge1" id="para-127" title="page-1">
      Ja atbilde uz ceturto jautājumu ir apstiprinoša:
    </p>
    <p class="C09Marge0avecretrait" id="para-128" title="page-1">
      5) Vai Pamatlēmuma 2002/584 4. panta 5. punkta noteikumi ir jāinterpretē tādējādi, ka spriedums, ar kuru tiek atteikts izpildīt Eiropas apcietināšanas orderi, kas izdots nolūkā izpildīt brīvības atņemšanas sodu, un atzīts notiesājošs spriedums saskaņā ar [šī pamatlēmuma] 4. panta 6. punktu, apturot soda izpildi atbilstoši izpildes valsts tiesību aktiem, ir “spriedums izpildes stadijā”, ja notiesātās personas uzraudzība vēl nav sākta?”
    </p>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count"/>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Tiesvedība Tiesā</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">34</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">2024. gada 23. janvārī Tiesa nolēma šo lietu nodot pirmajai palātai. Tiesas sēde notika 2024. gada 13. martā, un ģenerāladvokāts secinājumus sniedza 2024. gada 13. jūnijā, pēc tam tiesvedības mutvārdu daļa tika slēgta.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">35</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Pēc Tiesas pirmās palātas lūguma, kas iesniegts saskaņā ar Tiesas Reglamenta 60. panta 3. punktu, Tiesa 2024. gada 9. jūlijā nolēma nodot lietu virspalātai.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">36</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Ar 2024. gada 13. septembra rīkojumu C.J. (Soda izpilde saskaņā ar EAO) (C‑305/22, EU:C:2024:783) Tiesa pēc ģenerāladvokāta uzklausīšanas izdeva rīkojumu par tiesvedības mutvārdu daļas atsākšanu šajā lietā atbilstoši Reglamenta 83. pantam. Otra tiesas sēde notika 2024. gada 14. oktobrī.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">37</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">2024. gada 12. decembrī ģenerāladvokāts sniedza papildu secinājumus.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count"/>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Par prejudiciālajiem jautājumiem</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count"/>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Pirmais līdz trešais jautājums</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">38</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Ar pirmo līdz trešo jautājumu, kuri jāizskata kopā, iesniedzējtiesa būtībā vēlas noskaidrot, vai Pamatlēmuma 2002/584 4. panta 6. punkts un Pamatlēmuma 2008/909 4., 22. un 25. pants jāinterpretē tādējādi, ka:</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">–</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">pirmkārt, izpildes tiesu iestādes atteikums, kas balstīts uz Pamatlēmuma 2002/584 4. panta 6. punktā paredzēto fakultatīvas neizpildīšanas pamatu, nodot personu, attiecībā uz kuru ir izsniegts Eiropas apcietināšanas orderis, lai izpildītu brīvības atņemšanas sodu, nozīmē, ka šī tiesu iestāde ievēro Pamatlēmumā 2008/909 paredzētos nosacījumus un procedūru attiecībā uz šī notiesājošā sprieduma, ar kuru piespriests šis sods, atzīšanu un minētā soda izpildes uzņemšanos, un</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">–</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">otrkārt, attiecīgā gadījumā sprieduma valsts saglabā tiesības izpildīt to pašu sodu un tātad atstāt spēkā Eiropas apcietināšanas orderi apstākļos, kad, neievērojot Pamatlēmumā 2008/909 paredzētos nosacījumus un procedūru attiecībā uz šī sprieduma atzīšanu un šo uzņemšanos, izpildes tiesu iestāde, pamatojoties uz šo pamatu, atsakās izpildīt šo Eiropas apcietināšanas orderi.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count"/>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Par Pamatlēmuma 2008/909 ietekmi uz Pamatlēmuma 2002/584 4. panta 6. punktā paredzētā fakultatīvas neizpildīšanas pamata īstenošanu</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">39</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Vispirms jāatgādina, ka ar Pamatlēmumu 2002/584, ieviešot vienkāršotu un efektīvu sistēmu par krimināllikuma pārkāpumu notiesāto vai aizdomās turēto personu nodošanai, ir paredzēts atvieglot un paātrināt tiesu iestāžu sadarbību ar mērķi veicināt Savienībai paredzētā mērķa kļūt par brīvības, drošības un tiesiskuma telpu īstenošanu, balstoties uz augstu uzticības līmeni, kam jāpastāv starp dalībvalstīm (spriedums, 2022. gada 22. februāris, Openbaar Ministerie (Izsniegšanas dalībvalsts tiesību aktos noteikta tiesa) (C‑562/21 PPU un C‑563/21 PPU, EU:C:2022:100, 42. punkts, kā arī tajā minētā judikatūra).</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">40</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Jomā, kas tiek regulēta ar šo pamatlēmumu, savstarpējās atzīšanas princips, kas – kā it īpaši izriet no šā pamatlēmuma 6. apsvēruma – ir uzskatāms par tiesu iestāžu sadarbības krimināllietās “stūrakmeni”, rod savu izpausmi minētā pamatlēmuma 1. panta 2. punktā, kurā nostiprināts princips, ka dalībvalstīm jāizpilda ikviens Eiropas apcietināšanas orderis, pamatojoties uz savstarpējās atzīšanas principu un ievērojot šā pamatlēmuma noteikumus (šajā nozīmē skat. spriedumu, 2023. gada 6. jūnijs, O. G. (Attiecībā uz trešās valsts valstspiederīgo izdots Eiropas apcietināšanas orderis), C‑700/21, EU:C:2023:444, 32. punkts un tajā minētā judikatūra).</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">41</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">No tā izriet, pirmkārt, ka izpildes tiesu iestādes Eiropas apcietināšanas orderi var atteikties izpildīt vienīgi atbilstoši Pamatlēmumā 2002/584 – kā to interpretējusi Tiesa – paredzētajiem pamatiem. Otrkārt, lai gan Eiropas apcietināšanas ordera izpilde ir princips, atteikums to izpildīt tiek saprasts kā izņēmums, kas tātad ir jāinterpretē šauri (spriedums, 2023. gada 6. jūnijs, O. G. (Attiecībā uz trešās valsts valstspiederīgo izdots Eiropas apcietināšanas orderis), C‑700/21, EU:C:2023:444, 33. punkts un tajā minētā judikatūra).</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">42</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Saistībā ar šādiem pamatiem šī pamatlēmuma 3. pantā ir paredzēti Eiropas apcietināšanas ordera obligātas neizpildīšanas pamati un tā 4. un 4.a pantā – tā fakultatīvas neizpildīšanas pamati.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">43</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Attiecībā uz Pamatlēmuma 2002/584 4. pantā uzskaitītajiem fakultatīvas neizpildīšanas pamatiem šī panta 6. punktā paredzētā pamata piemērošana ir atkarīga no tā, vai ir izpildīti divi nosacījumi, proti, pirmkārt, pieprasītā persona paliek izpildes valstī, ir izpildes valsts pilsonis vai rezidents un, otrkārt, šī valsts apņemas saskaņā ar savām iekšējām tiesībām izpildīt sodu vai drošības līdzekli, par kuru ir izsniegts Eiropas apcietināšanas orderis (spriedums, 2023. gada 6. jūnijs, O. G. (Attiecībā uz trešās valsts valstspiederīgo izdots Eiropas apcietināšanas orderis), C‑700/21, EU:C:2023:444, 46. punkts un tajā minētā judikatūra).</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">44</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Ja izpildes tiesu iestāde konstatē, ka šie abi nosacījumi ir izpildīti, tai vēl jānovērtē, vai pastāv likumīga interese, kas pamato to, kādēļ sprieduma valstī piespriestais sods tiek izpildīts izpildes valsts teritorijā. Šāds vērtējums ļauj šai iestādei ņemt vērā Pamatlēmuma 2002/584 4. panta 6. punkta mērķi, kas saskaņā ar iedibināto judikatūru ir vairot pieprasītās personas sociālās reintegrācijas iespējas pēc pēdējai minētajai piespriestā soda [izpildāmības] beigām (šajā nozīmē skat. spriedumu, 2023. gada 6. jūnijs, O. G. (Attiecībā uz trešās valsts valstspiederīgo izdots Eiropas apcietināšanas orderis), C‑700/21, EU:C:2023:444, 49. punkts un tajā minētā judikatūra).</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">45</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Attiecībā uz Pamatlēmuma 2008/909 ietekmi uz Pamatlēmuma 2002/584 4. panta 6. punktā paredzētā fakultatīvas neizpildīšanas pamata īstenošanu jāatgādina, ka, tāpat kā Pamatlēmumā 2002/584, arī Pamatlēmumā 2008/909 krimināltiesību jomā ir konkretizēti savstarpējas uzticēšanās un savstarpējas atzīšanas principi, ar kuriem it īpaši attiecībā uz brīvības, drošības un tiesiskuma telpu katrai dalībvalstij ir noteikts pienākums uzskatīt, izņemot ārkārtas apstākļus, ka citas dalībvalstis ievēro Savienības tiesības, it īpaši šajās tiesībās atzītās pamattiesības. Šis pamatlēmums tādējādi pastiprina tiesu iestāžu sadarbību attiecībā uz spriedumu krimināllietās atzīšanu un izpildi gadījumos, kad citā dalībvalstī personām ir piespriests brīvības atņemšanas sods vai kāds ar brīvības atņemšanu saistīts pasākums, lai sekmētu viņu sociālo rehabilitāciju (šajā nozīmē skat. spriedumu, 2023. gada 9. novembris, Staatsanwaltschaft Aachen, C‑819/21, EU:C:2023:841, 19. punkts).</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">46</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Pamatlēmuma 2008/909 mērķis – kā noteikts tā 3. panta 1. punktā – ir paredzēt noteikumus, saskaņā ar kuriem dalībvalstij ir jāatzīst spriedums un jāizpilda sods, ko pasludinājusi vai piespriedusi citas dalībvalsts tiesa, lai sekmētu notiesātās personas sociālo rehabilitāciju. Kā izriet no šī pamatlēmuma 26. panta 1. punkta, tas aizstāj pēdējā minētajā pantā minētās konvencijas par notiesāto personu nodošanu normas, kas piemērojamas attiecībās starp dalībvalstīm (šajā nozīmē skat. spriedumu, 2019. gada 24. jūnijs, Popławski, C‑573/17, EU:C:2019:530, 36. un 37. punkts).</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">47</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Tādējādi, ņemot vērā tā mērķa identiskumu, kas sasniedzams, pirmkārt, ar Pamatlēmuma 2002/584 4. panta 6. punktā paredzēto fakultatīvas neizpildīšanas pamatu un, otrkārt, ar Pamatlēmumā 2008/909 paredzētajiem noteikumiem, proti, atvieglot notiesāto personu sociālo rehabilitāciju citā dalībvalstī, jāuzskata, ka tad, ja izpildes valsts tiesu iestāde vēlas piemērot šo pamatu, tai jāņem vērā šie noteikumi.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">48</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Šajā ziņā jāuzsver – līdzīgi kā ģenerāladvokāts to darījis 2024. gada 13. jūnija secinājumu 45. punktā –, ka nekas neļauj uzskatīt, ka Savienības likumdevējs būtu vēlējies paredzēt divus dažādus tiesiskos režīmus attiecībā uz spriedumu krimināllietās atzīšanu un izpildi atkarībā no tā, vai pastāv Eiropas apcietināšanas orderis.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">49</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Šajā ziņā Pamatlēmuma 2008/909 25. pantā, lasot to tā 12. apsvēruma gaismā, noteikts, ka šo pamatlēmumu, ciktāl tā noteikumi atbilst Pamatlēmuma 2002/584 noteikumiem, mutatis mutandis piemēro sodu izpildei gadījumos, kad dalībvalsts apņemas izpildīt sodu saskaņā ar pēdējā minētā pamatlēmuma 4. panta 6. punktu. Tā tas ir arī gadījumā, ja dalībvalsts, rīkojoties saskaņā ar pēdējā minētā pamatlēmuma 5. panta 3. punktu, kā nosacījumu Eiropas apcietināšanas ordera izpildei kriminālvajāšanas veikšanai sprieduma valstī ir izvirzījusi attiecīgās personas nogādāšanu uz izpildes valsti sprieduma valstī piespriestā soda izciešanai.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">50</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Attiecībā uz pēdējo minēto gadījumu, kas minēts Pamatlēmuma 2002/584 5. panta 3. punktā, no Tiesas judikatūras izriet, ka soda izpildi reglamentē Pamatlēmums 2008/909. Proti, kā norādījusi Tiesa, ja kriminālvajāšanas veikšanai izsniegta Eiropas apcietināšanas ordera izpilde ir pakļauta 5. panta 3. punktā paredzētajam nosacījumam, izpildes valstij, lai izpildītu brīvības atņemšanas sodu vai ar brīvības atņemšanu saistītu drošības līdzekli, kas attiecīgajai personai piespriests sprieduma valstī, ir jāievēro atbilstošie Pamatlēmuma 2008/909 noteikumi (šajā nozīmē skat. spriedumu, 2020. gada 11. marts, SF (Eiropas apcietināšanas orderis – Atpakaļnogādes garantija uz izpildes valsti), C‑314/18, EU:C:2020:191, 68. punkts).</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">51</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Tāpat kā Pamatlēmuma 2002/584 5. panta 3. punktā minētajā gadījumā – jāuzskata, ka tad, ja izpildes tiesu iestāde, pamatojoties uz Pamatlēmuma 2002/584 4. panta 6. punktā paredzēto fakultatīvās neizpildīšanas pamatu, plāno atteikties izpildīt Eiropas apcietināšanas orderi, kas izsniegts, lai izpildītu brīvības atņemšanas sodu, šī notiesājošā sprieduma, ar kuru piespriests šis sods, atzīšana un minētā soda izpildes uzņemšanās ir reglamentēta Pamatlēmumā 2008/909.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">52</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Proti, uz Pamatlēmuma 2002/584 4. panta 6. punktu balstīta atteikuma izpildīt Eiropas apcietināšanas orderi priekšnoteikums ir izpildes valsts patiesa apņemšanās izpildīt brīvības atņemšanas sodu, kas piespriests pieprasītajai personai (šajā nozīmē skat. spriedumu, 2023. gada 6. jūnijs, O. G. (Attiecībā uz trešās valsts valstspiederīgo izdots Eiropas apcietināšanas orderis), C‑700/21, EU:C:2023:444, 48. punkts un tajā minētā judikatūra). Tā kā šī persona ir notiesāta sprieduma valstī, tas noteikti nozīmē, ka izpildes valsts iestādēm saskaņā ar Pamatlēmuma 2008/909 noteikumiem jāatzīst attiecībā uz minēto personu pasludinātais notiesājošais spriedums.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">53</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Ir taisnība, ka Tiesa no Pamatlēmuma 2008/909 25. panta ir secinājusi, ka neviens no tā noteikumiem nevar ietekmēt ne Pamatlēmuma 2002/584 4. panta 6. punktā noteiktā fakultatīvas neizpildīšanas pamata tvērumu, ne tā piemērošanas kārtību (spriedums, 2018. gada 13. decembris, Sut, C‑514/17, EU:C:2018:1016, 48. punkts).</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">54</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Tomēr šis konstatējums nenozīmē, ka Pamatlēmumā 2008/909 paredzētie spriedumu krimināllietās atzīšanas un izpildes nosacījumi nav piemērojami, ja dalībvalsts apņemas izpildīt sodu saskaņā ar Pamatlēmuma 2002/584 4. panta 6. punktu, lai gan Pamatlēmuma 2008/909 piemērošana neizraisītu nekādu nesaderību vai nekonsekvenci šo abu aktu kombinētajā piemērošanā. Kā ģenerāladvokāts norādījis 2024. gada 13. jūnija secinājumu 63. punktā, Pamatlēmumā 2008/909 paredzētie spriedumu krimināllietās atzīšanas un izpildes nosacījumi ir piemērojami, īstenojot Pamatlēmuma 2002/584 4. panta 6. punktā paredzēto fakultatīvas neizpildīšanas pamatu, ciktāl, kā tas skaidri paredzēts Pamatlēmuma 2008/909 25. pantā un kā Tiesa pati norādījusi 2018. gada 13. decembra sprieduma Sut (C‑514/17, EU:C:2018:1016) 48. punktā, šie nosacījumi ir saderīgi ar Pamatlēmuma 2002/584 noteikumiem. Tas ļauj nodrošināt ar šo pamatlēmumu izveidotās vienkāršotās un efektīvās pieprasīto personu nodošanas sistēmas pareizu darbību.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">55</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Šajā ziņā jānorāda, ka saskaņā ar Pamatlēmuma 2008/909 26. panta 1. punktu ar to no 2011. gada 5. decembra ir aizstātas atbilstošās Eiropas Konvencijas par notiesāto personu nodošanu soda izciešanai un tās 1997. gada 18. decembra papildprotokola normas.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">56</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Kā tostarp Francijas valdība norādīja 2024. gada 14. oktobra tiesas sēdē mutvārdu paskaidrojumu uzklausīšanai, šīs konvencijas 3. panta 1. punkta f) apakšpunktā bija paredzēts, ka notiesājošā sprieduma valstij un izpildes valstij jāvienojas par notiesātās personas nodošanu.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">57</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Pēc Pamatlēmuma 2008/909 pieņemšanas 3. panta 1. punkta f) apakšpunkts tika aizstāts ar prasību par sprieduma valsts piekrišanu uzņemties šajā valstī piespriestā soda izpildi. Piekrišana saskaņā ar šī pamatlēmuma 4. pantā noteikto kārtību izpaužas kā sprieduma valsts tiesas pasludināta notiesājoša sprieduma, kam pievienots apliecinošs dokuments, kura paraugs ir ietverts minētā pamatlēmuma I pielikumā, pārsūtīšana izpildes valstij.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">58</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Proti, no Pamatlēmuma 2008/909 I pielikumā ietvertā apliecinošā dokumenta parauga f) punkta skaidri izriet, ka tieši Pamatlēmuma 2002/584 4. panta 6. punktā paredzētā fakultatīvas neizpildīšanas pamata īstenošanas kontekstā Pamatlēmuma 2008/909 normas var būt piemērojamas un ka šajā apliecinošajā dokumentā jāatsaucas uz minēto pamatu, kad tas ir izvirzīts.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">59</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Nepieciešamība saņemt sprieduma valsts piekrišanu attiecībā uz piespriestā soda izpildes uzņemšanos izriet arī no Pamatlēmuma 2008/909 13. panta. No šī panta izriet – kamēr šī soda izpilde izpildes valstī nav sākusies, sprieduma valsts var atsaukt attiecīgo apliecinošo dokumentu no izpildes valsts, un ka pēc atsaukšanas izpildes valsts minēto sodu vairs neizpilda.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">60</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Taču Pamatlēmuma 2002/584 4. panta 6. punktā paredzētajā fakultatīvas neizpildīšanas pamata īstenošanā Pamatlēmumā 2008/909 paredzēto nosacījumu attiecībā uz tādas notiesāšanas atzīšanu izpildes valstī, pamatojoties uz kuru izsniegts Eiropas apcietināšanas orderis, un uz piespriestā soda izpildes uzņemšanos šajā pašā izpildes valstī, it īpaši prasības par sprieduma valsts piekrišanu attiecībā uz šādu uzņemšanos, piemērošana ir saderīga ar šajā noteikumā izvirzīto mērķi palielināt pieprasītās personas sociālās reintegrācijas iespējas pēc šī soda [izpildāmības] beigām.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">61</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Proti, pirmkārt, no Pamatlēmuma 2008/909 4. panta 1. punkta c) apakšpunkta un šī panta 2. punkta, lasot tos kopsakarā ar minētā pamatlēmuma 8. apsvērumu, izriet, ka tikai tad, ja sprieduma valsts kompetentā iestāde ir guvusi pārliecību, ka soda izpilde izpildes valstī veicinās notiesātās personas sociālo reintegrāciju, tā pēdējās minētās valsts kompetentajai iestādei var nosūtīt notiesājošo spriedumu un tam pievienoto apliecinošo dokumentu, kura paraugs ietverts šī pamatlēmuma I pielikumā.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">62</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Otrkārt, no Tiesas judikatūras izriet, ka mērķis palielināt pieprasītās personas sociālās reintegrācijas iespējas pēc tai piespriestā soda [izpildāmības] beigām, lai cik nozīmīgs tas būtu, nav absolūts, jo šis mērķis it īpaši jāsaskaņo ar Pamatlēmuma 2002/584 1. panta 2. punktā paredzēto pamatnoteikumu, saskaņā ar kuru dalībvalstis principā izpilda ikvienu Eiropas apcietināšanas orderi (šajā nozīmē skat. spriedumus, 2009. gada 6. oktobris, Wolzenburg, C‑123/08, EU:C:2009:616, 62. punkts, un 2018. gada 13. decembris, Sut, C‑514/17, EU:C:2018:1016, 46. punkts).</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">63</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Tādējādi, kā ģenerāladvokāts norādījis 2024. gada 13. jūnija secinājumu 68. punktā, ņemot vērā dažādās soda funkcijas sabiedrībā, dalībvalsts, kurā persona ir notiesāta, var likumīgi atsaukties uz saviem krimināltiesību politikas apsvērumiem, lai pamatotu piespriestā soda izpildi tās teritorijā, līdz ar to atsakoties pārsūtīt notiesājošo spriedumu un apliecinošo dokumentu, kas tam jāpievieno saskaņā ar Pamatlēmumu 2008/909, pat ja apsvērumi, kas saistīti ar pieprasītās personas sociālo reintegrāciju, varētu liecināt par labu šī soda izpildei citas dalībvalsts teritorijā.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">64</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Šī sprieduma 61.–63. punktā izklāstīto sprieduma valsts rīcības brīvību attiecībā uz Pamatlēmuma 2008/909 4. panta 1. punkta c) apakšpunktā un 2. punktā paredzēto piekrišanu turklāt apstiprina šī panta 5. punkts, kurā paredzēts – ja izpildes valsts pēc savas iniciatīvas lūdz šai pirmajai valstij pārsūtīt spriedumu kopā ar apliecinošo dokumentu, šāds lūgums sprieduma valstij nerada pienākumu to apmierināt.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">65</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Toties neviens nedz šī pamatlēmuma, nedz Pamatlēmuma 2002/584 noteikums neļauj uzskatīt – tas, ka izpildes tiesu iestāde atsaucas uz pēdējā minētā pamatlēmuma 4. panta 6. punktā paredzēto fakultatīvas neizpildīšanas pamatu, liktu apšaubīt minēto sprieduma valsts rīcības brīvību.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">66</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Šajā ziņā tas, ka dalībvalsts ir izsniegusi Eiropas apcietināšanas orderi brīvības atņemšanas soda izpildei, liecina tieši par to, ka šī valsts principā dod priekšroku soda izpildei savā teritorijā, nevis Pamatlēmumā 2008/909 paredzētā spriedumu krimināllietās atzīšanas un izpildes mehānisma īstenošanai, lai šādu izpildi veiktu citā dalībvalstī. Šajā kontekstā ar Pamatlēmumu 2002/584 ieviestās nodošanas sistēmas starp dalībvalstīm efektivitāte tiktu apdraudēta, ja izpildes valsts šādā gadījumā vienpusēji varētu atkāpties no Eiropas apcietināšanas ordera izpildes principa, īstenojot šo fakultatīvas neizpildīšanas pamatu, neizpildīdama Pamatlēmumā 2008/909 paredzētos notiesājošā sprieduma atzīšanas un izpildes nosacījumus.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">67</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">No tā izriet, ka, īstenojot Pamatlēmuma 2002/584 4. panta 6. punktā paredzēto fakultatīvas neizpildīšanas pamatu, izpildes valsts uzņemšanās izpildīt sodu, kas piespriests ar sprieduma valstī pasludinātu notiesājošu spriedumu, pamatojoties uz kuru izsniegts Eiropas apcietināšanas orderis, ir pakārtota sprieduma valsts piekrišanai saskaņā ar Pamatlēmumā 2008/909 paredzētajiem noteikumiem.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">68</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Tomēr, lai gan sprieduma valsts veiktā notiesājošā sprieduma un tā pavadošā apliecinošā dokumenta pārsūtīšana tādējādi ir paredzēta kā vienkārša iespēja, tostarp gadījumā, ja izpildes valsts plāno uzņemties soda izpildi, īstenojot šo neizpildīšanas pamatu, jāatgādina – lai tostarp nodrošinātu, ka Eiropas apcietināšanas ordera darbība netiek paralizēta, LES 4. panta 3. punkta pirmajā daļā paredzētais lojālas sadarbības pienākums ir jāīsteno dialogā starp izpildes tiesu iestādēm un izsniegšanas tiesu iestādēm. No šī principa tostarp izriet, ka dalībvalstis ar patiesu savstarpēju cieņu palīdz cita citai veikt no Līgumiem izrietošus uzdevumus (šajā nozīmē skat. spriedumu, 2022. gada 22. februāris, Openbaar Ministerie (Saskaņā ar izsniegšanas dalībvalsts tiesību aktiem izveidota tiesa) (C‑562/21 PPU un C‑563/21 PPU, EU:C:2022:100, 48. punkts, kā arī tajā minētā judikatūra).</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">69</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Līdz ar to izsniegšanas un izpildes tiesu iestādēm, lai nodrošinātu efektīvu sadarbību krimināllietās, ir pilnībā jāizmanto tostarp Pamatlēmumos 2002/584 un 2008/909 paredzētie instrumenti, piemēram, apspriešanās pirms sprieduma valsts tiesas pasludinātā notiesājošā sprieduma, kā arī apliecinošā dokumenta, kura paraugs ietverts Pamatlēmuma 2008/909 I pielikumā, nosūtīšanas, lai veicinātu savstarpēju uzticēšanos, kas ir šīs sadarbības pamatā (šajā nozīmē skat. spriedumu, 2022. gada 22. februāris, Openbaar Ministerie (Saskaņā ar izsniegšanas dalībvalsts tiesību aktiem izveidota tiesa) (C‑562/21 PPU un C‑563/21 PPU, EU:C:2022:100, 49. punkts, kā arī tajā minētā judikatūra). Šajā ziņā jāatgādina, ka saskaņā ar pēdējā minētā pamatlēmuma 4. panta 3. punktu šāda apspriešanās ir obligāta, ja, kā tas ir šajā gadījumā, soda izpilde paredzēta dalībvalstī, kas nav attiecīgās personas valstspiederības dalībvalsts, proti, šī paša pamatlēmuma 4. panta 1. punkta c) apakšpunktā minētajā gadījumā.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">70</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Ja izpildes valstī nav iespējams faktiski uzņemties soda izpildi jebkādu iemeslu dēļ, tostarp Pamatlēmumā 2008/909 paredzēto nosacījumu un procedūras neievērošanas dēļ, no savstarpējās atzīšanas principa izriet – lai novērstu pieprasītās personas nesodāmību, Eiropas apcietināšanas orderis ir jāizpilda. Kā norādīts šī sprieduma 41. punktā, Eiropas apcietināšanas ordera izpilde ir princips, jo atteikums to izpildīt ir izņēmums, kas tātad jāinterpretē šauri.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">71</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Attiecībā uz sprieduma valsts pienākumiem jāuzsver, ka šai valstij jānodrošina, lai tai Pamatlēmumā 2008/909 piešķirtā prerogatīva nenosūtīt izpildes valstij notiesājošu spriedumu, ko pasludinājusi kāda no tās tiesām, kā arī apliecinošo dokumentu, kura paraugs ietverts šī pamatlēmuma I pielikumā, tiktu īstenota tādā veidā, kas ļauj dalībvalstu kompetentajām iestādēm efektīvi sadarboties krimināllietās un nodrošina, ka netiek paralizēta Eiropas apcietināšanas ordera darbība un spriedumu krimināllietās savstarpēja atzīšana, lai tos izpildītu citā dalībvalstī.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">72</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Līdz ar to, ja izpildes tiesu iestāde, pamatojoties uz Pamatlēmuma 2002/584 4. panta 6. punktā paredzēto fakultatīvas neizpildīšanas pamatu, plāno atteikt Eiropas apcietināšanas ordera izpildi, sprieduma valsts kompetentā iestāde var atteikt šādu pārsūtīšanu, ja tā, pamatojoties uz objektīviem apstākļiem, uzskata, ka sods faktiski netiks izpildīts izpildes valstī vai ka šī soda izpilde šajā valstī nesekmēs pieprasītās personas sociālās reintegrācijas mērķi pēc tai piespriestā brīvības atņemšanas soda [izpildāmības] beigām. Sprieduma tiesu iestāde vēl var atteikt šo nodošanu, pamatojoties uz apsvērumiem, kas saistīti ar pašas sprieduma valsts krimināltiesību politiku.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count"/>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Par sprieduma valsts tiesībām izpildīt brīvības atņemšanas sodu, ja izpildes tiesu iestāde ir atteikusies izpildīt šā soda izpildei – pamatojoties uz Pamatlēmuma 2002/584 4. panta 6. punktu – izsniegtu Eiropas apcietināšanas orderi, neievērodama Pamatlēmumā 2008/909 paredzētos nosacījumus un procedūru attiecībā uz minētā notiesājošā sprieduma atzīšanu un ar to piespriestā soda izpildes uzņemšanos</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">73</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Jāpārbauda, vai apstākļos, kad, neievērojot Pamatlēmumā 2008/909 paredzētos nosacījumus un procedūru, izpildes tiesu iestāde, pamatojoties uz Pamatlēmuma 2002/584 4. panta 6. punktā paredzēto fakultatīvas neizpildīšanas pamatu, ir atteikusies izpildīt Eiropas apcietināšanas orderi, kas izsniegts, lai izpildītu brīvības atņemšanas sodu, sprieduma valsts saglabā tiesības izpildīt šo sodu.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">74</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Šajā gadījumā no iesniedzējtiesas nolēmuma izriet, ka, izskatot Eiropas apcietināšanas orderi, kas attiecībā uz C.J. izsniegts, lai viņam izpildītu brīvības atņemšanas sodu, izpildes tiesu iestāde uzskatīja – lai palielinātu šīs personas sociālās reintegrācijas iespējas, šis sods jāizpilda Itālijā. Tādējādi šī iestāde ar atzīšanas un izpildes nolēmumu atteicās nodot minēto personu, atzina notiesājošo spriedumu un izdeva rīkojumu par minētā soda izpildi Itālijā. Šis lēmums tika pieņemts, lai gan iesniedzējtiesa izpildes tiesu iestādei bija paziņojusi šo spriedumu, bet ne apliecinošo dokumentu, kura paraugs ietverts Pamatlēmuma 2008/909 I pielikumā, un šī tiesa bija paudusi nepiekrišanu attiecībā uz minētā sprieduma atzīšanu un C.J. piespriestā brīvības atņemšanas soda Itālijā izpildes uzņemšanos.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">75</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Šajā ziņā, kā izriet no šī sprieduma 54.–67. punkta, piemērojot Pamatlēmuma 2002/584 4. panta 6. punktā paredzēto fakultatīvas neizpildīšanas pamatu, sprieduma valsts tiesas pasludināta notiesājoša sprieduma, ar kuru piespriests brīvības atņemšanas sods, atzīšana un šī soda izpildes uzņemšanās izpildes valstī jāveic, ievērojot Pamatlēmumā 2008/909 paredzētos nosacījumus un procedūru, un tas tostarp nozīmē, ka sprieduma valstij jāpiekrīt, ka notiek šāda uzņemšanās.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">76</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Jākonstatē, ka tad, ja, kā tas ir šajā gadījumā, izpildes tiesu iestāde, neievērojot Pamatlēmumā 2008/909 paredzētos nosacījumus un procedūru, ir atteikusies izpildīt Eiropas apcietināšanas orderi, kas izsniegts, lai izpildītu brīvības atņemšanas sodu, sprieduma tiesu iestāde var atstāt spēkā šo apcietināšanas orderi. Tāpat sprieduma valsts saglabā tiesības izpildīt šo sodu.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">77</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Tiesai jau ir bijusi iespēja nospriest, ka Eiropas apcietināšanas ordera atstāšana spēkā, ko veic sprieduma tiesu iestāde, var izrādīties nepieciešama, it īpaši, ja lēmums par atteikumu nav saderīgs ar Savienības tiesībām, lai pabeigtu pieprasītās personas nodošanas procedūru un tādējādi veicinātu šajā pamatlēmumā izvirzītā mērķa cīnīties pret nesodāmību īstenošanu. Tāpēc tas vien, ka izpildes tiesu iestāde ir atteikusies izpildīt Eiropas apcietināšanas orderi, pats par sevi nevar būt šķērslis, lai sprieduma tiesu iestāde atstātu spēkā šo apcietināšanas orderi (šajā nozīmē skat. spriedumu, 2024. gada 29. jūlijs, Breian, C‑318/24 PPU, EU:C:2024:658, 51. un 53. punkts).</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">78</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Tādos apstākļos, kādi minēti šī sprieduma 76. punktā, šie apsvērumi mutatis mutandis attiecas uz sprieduma valsts tiesībām izpildīt brīvības atņemšanas sodu, kas piespriests personai, attiecībā uz kuru ir izsniegts Eiropas apcietināšanas orderis, un tos nevar apšaubīt, ņemot vērā Pamatlēmuma 2008/909 22. panta 1. punktu, kurā paredzēts, ka sprieduma valsts vairs nevar izpildīt piespriesto sodu, ja tā izpilde ir sākusies izpildes valsts teritorijā.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">79</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Proti, jāuzsver, ka šī tiesību norma nav piemērojama, ja, kā tas ir šajā gadījumā, izpildes valsts atteikums nodot personu, pamatojoties uz Pamatlēmuma 2002/584 4. panta 6. punktu, nav noticis atbilstoši Pamatlēmumā 2008/909 paredzētajiem noteikumiem. Pirmkārt, kā ģenerāladvokāts norādījis 2024. gada 12. decembra secinājumu 81. punktā, ja tiktu atzīts, ka šādā situācijā soda izpildes sākums izpildes dalībvalstī var atņemt sprieduma valstij kompetenci izpildīt šo sodu, tas pavērtu ceļu šajā pamatlēmumā paredzēto noteikumu apiešanai.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">80</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Otrkārt, tas, ka šādā situācijā sprieduma valsts zaudē kompetenci izpildīt minēto sodu, ne tikai pārkāptu sprieduma valsts sprieduma atzīšanas un izpildes noteikumus, kas paredzēti Pamatlēmumā 2008/909, bet arī apdraudētu ar Pamatlēmumu 2002/584 ieviestās vienkāršotās un efektīvās pieprasīto personu nodošanas sistēmas darbību, it īpaši, ļaujot apšaubīt tajā izvirzīto mērķi apkarot nesodāmību (šajā nozīmē skat. spriedumus, 2023. gada 6. jūlijs, Minister for Justice and Equality (Piekrišanas pieprasījums – Sākotnējā Eiropas apcietināšanas ordera sekas), C‑142/22, EU:C:2023:544, 51. punkts, kā arī 2024. gada 29. jūlijs, Breian, C‑318/24 PPU, EU:C:2024:658, 51. punkts un tajā minētā judikatūra).</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">81</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Ir taisnība, ka no judikatūras izriet, ka Savienības likumdevēja paredzētajai sasaistei starp Pamatlēmumu 2002/584 un Pamatlēmumu 2008/909 jāpalīdz sasniegt šī sprieduma 46. punktā norādīto mērķi – atvieglot attiecīgās personas sociālo rehabilitāciju (spriedums, 2020. gada 11. marts, SF (Eiropas apcietināšanas orderis – Atpakaļnogādes garantija uz izpildes valsti), C‑314/18, EU:C:2020:191, 51. punkts un tajā minētā judikatūra).</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">82</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Tomēr, ja izpildes valsts, pamatojoties uz šo mērķi, varētu atteikties izpildīt Eiropas apcietināšanas orderi, kas izsniegts, lai izpildītu brīvības atņemšanas sodu, bez sprieduma valsts piekrišanas tam, ka izpildes valsts uzņemas šo izpildi, tas varētu radīt paaugstinātu risku, ka personas, kuras mēģina izvairīties no tiesas pēc tam, kad tās ir notiesātas kādā dalībvalstī, paliktu nesodītas, un galu galā apdraudētu ar Pamatlēmumu 2002/584 izveidotās vienkāršotās nodošanas sistēmas starp dalībvalstīm efektīvu darbību.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">83</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Jāpiebilst, ka šī sprieduma 79. punktā izklāstīto Pamatlēmuma 2008/909 22. panta interpretāciju, saskaņā ar kuru iespēja piemērot Pamatlēmuma 2002/584 4. panta 6. punktā paredzēto fakultatīvas neizpildīšanas pamatu ir atkarīga no sprieduma valsts piekrišanas soda izpildei izpildes valstī, apstiprina fakts, kā norādīts šī sprieduma 57. punktā, ka piekrišana izpaužas kā notiesājoša sprieduma un apliecinošā dokumenta, kura paraugs ietverts Pamatlēmuma 2008/909 I pielikumā, pārsūtīšana. Šajos dokumentos, it īpaši šajā apliecinošajā dokumentā, ir ietvertas būtiskas norādes, lai varētu efektīvi izpildīt piespriesto sodu. Šajā nolūkā Pamatlēmuma 2008/909 23. panta 1. punktā turklāt paredzēts, ka minētais apliecinošais dokuments jātulko izpildes valsts oficiālajā valodā vai valodās.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">84</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">No tā izriet, ka tādos apstākļos, kādi ir pamatlietā, Pamatlēmumiem 2002/584 un 2008/909 nav pretrunā tas, ka attiecībā uz C.J. izsniegtais Eiropas apcietināšanas orderis tiek paturēts spēkā un ka viņam piespriestais sods tiek izpildīts sprieduma valstī, proti, Rumānijā.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">85</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Tomēr, ņemot vērā, ka šāda paturēšana spēkā var apdraudēt pieprasītās personas individuālo brīvību, vēl jāprecizē, ka sprieduma tiesu iestādei jāpārbauda, vai, ņemot vērā lietas īpatnības, šī paturēšana spēkā ir samērīga. Veicot šādu pārbaudi, šai iestādei tostarp jāņem vērā sekas, ko uz šo personu atstāj attiecībā uz viņu izsniegtā Eiropas apcietināšanas ordera atstāšana spēkā, kā arī šī apcietināšanas ordera izpildes perspektīvas (šajā nozīmē skat. spriedumu, 2024. gada 29. jūlijs, Breian, C‑318/24 PPU, EU:C:2024:658, 54. punkts un tajā minētā judikatūra).</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">86</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Gadījumā, ja sprieduma valsts pēc šīs pārbaudes nolemtu atstāt spēkā Eiropas apcietināšanas orderi, tai – ja pieprasītā persona tiek nodota šai valstij vai ja tā brīvprātīgi atgriežas tās teritorijā – būtu jāņem vērā Pamatlēmuma 2002/584 26. panta 1. punkts. Šī tiesību norma, ciktāl tā nosaka pienākumu ņemt vērā jebkuru laikposmu, kurā notiesātā persona tika turēta apcietinājumā izpildes valstī, nodrošina, ka šai personai galu galā nav jāizcieš brīvības atņemšanas sods, kura kopējais ilgums gan izpildes valstī, gan sprieduma valstī pārsniegtu brīvības atņemšanas soda ilgumu, kas tai piespriests sprieduma valstī (šajā nozīmē skat. spriedumu, 2016. gada 28. jūlijs, JZ, C‑294/16 PPU, EU:C:2016:610, 43. punkts).</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">87</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Ņemot vērā visus iepriekš minētos apsvērumus, uz pirmo līdz trešo jautājumu jāatbild, ka Pamatlēmuma 2002/584 4. panta 6. punkts un Pamatlēmuma 2008/909 4., 22. un 25. pants jāinterpretē tādējādi, ka:</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">–</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">pirmkārt, izpildes tiesu iestādes atteikums, kas balstīts uz Pamatlēmuma 2002/584 4. panta 6. punktā paredzēto fakultatīvās neizpildīšanas pamatu, nodot personu, attiecībā uz kuru izsniegts Eiropas apcietināšanas orderis, lai izpildītu brīvības atņemšanas sodu, nozīmē, ka šī tiesu iestāde ievēro Pamatlēmumā 2008/909 paredzētos nosacījumus un procedūru attiecībā uz notiesājošā sprieduma, ar kuru piespriests šis sods, atzīšanu un minētā soda izpildes uzņemšanos, un</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">–</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">otrkārt, sprieduma valsts saglabā tiesības izpildīt to pašu sodu un tādējādi atstāt spēkā Eiropas apcietināšanas orderi apstākļos, kad, neievērojot Pamatlēmumā 2008/909 paredzētos nosacījumus un procedūru attiecībā uz šī sprieduma atzīšanu un šo uzņemšanos, izpildes tiesu iestāde, balstīdamās uz šo pamatu, ir atteikusies izpildīt šo Eiropas apcietināšanas orderi.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count"/>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Par ceturto jautājumu</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">88</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Jāatgādina, ka saskaņā ar pastāvīgo judikatūru ar LESD 267. pantu iedibinātajā sadarbības starp valstu tiesām un Tiesu procedūrā otrai minētajai ir jāsniedz valsts tiesai lietderīga atbilde, kas ļautu izlemt tās izskatīšanā esošo strīdu. No šāda viedokļa raugoties, Tiesai attiecīgā gadījumā jāpārformulē tai uzdotie jautājumi (spriedums, 2025. gada 25. februāris, Alphabet u.c., C‑233/23, EU:C:2025:110, 33. punkts, kā arī tajā minētā judikatūra).</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">89</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Saskaņā ar Pamatlēmuma 2002/584 4. panta 5. punktu, uz kuru attiecas ceturtais jautājums, izpildes tiesu iestāde var atteikties izpildīt Eiropas apcietināšanas orderi, ja no tās rīcībā esošās informācijas izriet, ka par tiem pašiem nodarījumiem attiecībā uz pieprasīto personu ir pieņemts galīgs spriedums trešā valstī, ar nosacījumu, ka notiesāšanas gadījumā tas ir izciests vai to pašlaik izcieš, vai to vairs nevar izpildīt saskaņā ar notiesāšanas valsts tiesībām. Šajā gadījumā no lūguma sniegt prejudiciālu nolēmumu izriet, ka atzīšanas un izpildes nolēmumu ir pieņēmusi Savienības dalībvalsts tiesa, proti, Itālijas Republikas tiesa.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">90</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Šādos apstākļos nozīme ir tikai Pamatlēmuma 2002/584 3. panta 2. punktā paredzētajam obligātas neizpildīšanas pamatam, kurā ir konkretizēts ne bis in idem princips, kura ievērošana jānodrošina dalībvalstīm.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">91</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Līdz ar to jāuzskata, ka ar ceturto jautājumu iesniedzējtiesa būtībā vaicā, vai Pamatlēmuma 2002/584 3. panta 2. punkts jāinterpretē tādējādi, ka par “galīgu spriedumu par tādām pašām darbībām” šīs tiesību normas izpratnē uzskatāms lēmums, ar kuru izpildes tiesu iestāde, pamatojoties uz šī pamatlēmuma 4. panta 6. punktu, ir atteikusies nodot personu, attiecībā uz kuru izsniegts Eiropas apcietināšanas orderis brīvības atņemšanas soda izpildei, ir atzinusi notiesājošu spriedumu, ar ko piespriests šis sods, un ir izdevusi rīkojumu par minētā soda izpildi izpildes valstī.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">92</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Saskaņā ar Pamatlēmuma 2002/584 3. panta 2. punktu, ja no izpildes tiesu iestādes rīcībā esošās informācijas izriet, ka par pieprasīto personu dalībvalstī ir pieņemts galīgs spriedums par tiem pašiem nodarījumiem, šai iestādei jāatsaka Eiropas apcietināšanas ordera izpilde ar nosacījumu, ka notiesājoša sprieduma gadījumā sods ir izciests vai to pašlaik izpilda, vai to vairs nevar izpildīt saskaņā ar notiesāšanas dalībvalsts tiesību aktiem.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">93</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Šajā ziņā Tiesa ir nospriedusi, ka jāuzskata, ka par pieprasīto personu pieņemts “galīgs spriedums attiecībā uz tādām pašām darbībām” 3. panta 2. punkta izpratnē, ja pēc kriminālprocesa turpmāka tiesvedība ir galīgi aizliegta vai arī ja dalībvalsts tiesu iestādes ir pasludinājušas spriedumu, ar kuru apsūdzētais tiek galīgi attaisnots pierādījumu trūkuma dēļ (šajā nozīmē skat. spriedumu, 2010. gada 16. novembris, Mantello, C‑261/09, EU:C:2010:683, 45. punkts un tajā minētā judikatūra).</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">94</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Turklāt, runājot konkrētāk par nodošanas pieprasījumu, no judikatūras izriet, ka izpildes tiesu iestādes lēmums atteikt apcietināšanas ordera izpildi nevar tikt uzskatīts par “galīgu spriedumu attiecībā uz tādām pašām darbībām” Pamatlēmuma 2002/584 3. panta 2. punkta izpratnē. Taču šāda nodošanas pieprasījuma izskatīšana nenozīmē nodošanai pieprasītās personas saukšanu pie kriminālatbildības izpildes valstī un lietas izskatīšanu pēc būtības (pēc analoģijas skat. spriedumu, 2023. gada 14. septembris, Sofiyska gradska prokuratura (Secīgi apcietināšanas orderi), C‑71/21, EU:C:2023:668, 52.–54. punkts).</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">95</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Tas pats attiecas uz tādu nolēmumu kā atzīšanas un izpildes nolēmums, ar kuru ir atzīts citā dalībvalstī pasludināts notiesājošs spriedums un noteikta ar šo spriedumu piespriestā soda izpilde.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">96</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Proti, kā izriet no šī sprieduma 94. punktā minētās judikatūras, šajā kontekstā veiktā pārbaude nenozīmē kriminālvajāšanas sākšanu pret notiesāto personu un neietver lietas vērtējumu pēc būtības. Tā vietā, lai panāktu, ka par tiem pašiem nodarījumiem tiek piespriests jauns sods, šāda nolēmuma mērķis ir ļaut sprieduma valstī piespriesto sodu izpildīt izpildes valstī.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">97</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Līdz ar to nolēmums, ar kuru izpildes tiesu iestāde, balstoties uz Pamatlēmuma 2002/584 4. panta 6. punktu, ir atteikusies izpildīt Eiropas apcietināšanas orderi, kas izsniegts, lai izpildītu brīvības atņemšanas sodu, ir atzinusi notiesājošu spriedumu, ar kuru piespriests šis sods, un ir izdevusi rīkojumu par minētā soda izpildi, nevar tikt uzskatīts par “galīgu spriedumu attiecībā uz tādām pašām darbībām” šī pamatlēmuma 3. panta 2. punkta izpratnē.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">98</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Ņemot vērā visus iepriekš minētos apsvērumus, uz ceturto jautājumu jāatbild, ka Pamatlēmuma 2002/584 3. panta 2. punkts jāinterpretē tādējādi, ka par “galīgu spriedumu attiecībā uz tādām pašām darbībām” šīs tiesību normas izpratnē nav uzskatāms lēmums, ar kuru izpildes tiesu iestāde, pamatojoties uz šī pamatlēmuma 4. panta 6. punktu, ir atteikusies nodot personu, attiecībā uz kuru izsniegts Eiropas apcietināšanas orderis, lai izpildītu brīvības atņemšanas sodu, ir atzinusi notiesājošu spriedumu, ar kuru piespriests šis sods, un ir izdevusi rīkojumu par minētā soda izpildi izpildes valstī.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count"/>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Par piekto jautājumu</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">99</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Ņemot vērā uz ceturto jautājumu sniegto atbildi, uz piekto jautājumu nav jāatbild.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count"/>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Par tiesāšanās izdevumiem</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">100</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Attiecībā uz pamatlietas pusēm šī tiesvedība izriet no tiesvedības, kas notiek iesniedzējtiesā, tāpēc tā lemj par tiesāšanās izdevumiem. Izdevumi, kas radušies, iesniedzot apsvērumus Tiesai, un kas nav minēto pušu izdevumi, nav atlīdzināmi.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <p class="C41DispositifIntroduction" id="para-208" title="page-1">
      Ar šādu pamatojumu Tiesa (virspalāta) nospriež:
    </p>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">1)</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Padomes Pamatlēmuma 2002/584/TI (2002. gada 13. jūnijs) par Eiropas apcietināšanas orderi un par nodošanas procedūrām starp dalībvalstīm 4. panta 6. punkts un Padomes Pamatlēmuma 2008/909/TI (2008. gada 27. novembris) par savstarpējas atzīšanas principa piemērošanu attiecībā uz spriedumiem krimināllietās, ar kuriem piespriesti brīvības atņemšanas sodi vai ar brīvības atņemšanu saistīti pasākumi, lai tos izpildītu Eiropas Savienībā, 4., 22. un 25. pants</p>
</td>
</tr>
</table>
    <p class="C32Dispositifmarge1" id="para-210" title="page-1">
      jāinterpretē tādējādi, ka:
    </p>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">–</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">pirmkārt, izpildes tiesu iestādes atteikums, kas balstīts uz Pamatlēmuma 2002/584 4. panta 6. punktā paredzēto fakultatīvās neizpildīšanas pamatu, nodot personu, attiecībā uz kuru izsniegts Eiropas apcietināšanas orderis, lai izpildītu brīvības atņemšanas sodu, nozīmē, ka šī tiesu iestāde ievēro Pamatlēmumā 2008/909 paredzētos nosacījumus un procedūru attiecībā uz notiesājošā sprieduma, ar kuru piespriests šis sods, atzīšanu un minētā soda izpildes uzņemšanos, un</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">–</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">otrkārt, sprieduma valsts saglabā tiesības izpildīt to pašu sodu un tādējādi atstāt spēkā Eiropas apcietināšanas orderi apstākļos, kad, neievērojot Pamatlēmumā 2008/909 paredzētos nosacījumus un procedūru attiecībā uz šī sprieduma atzīšanu un šo uzņemšanos, izpildes tiesu iestāde, balstīdamās uz šo pamatu, ir atteikusies izpildīt šo Eiropas apcietināšanas orderi.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">2)</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Pamatlēmuma 2002/584 3. panta 2. punkts</p>
</td>
</tr>
</table>
    <p class="C32Dispositifmarge1" id="para-214" title="page-1">
      jāinterpretē tādējādi, ka
    </p>
    <p class="C32Dispositifmarge1" id="para-215" title="page-1">
      par “galīgu spriedumu attiecībā uz tādām pašām darbībām” šīs tiesību normas izpratnē nav uzskatāms lēmums, ar kuru izpildes tiesu iestāde, pamatojoties uz šī pamatlēmuma 4. panta 6. punktu, ir atteikusies nodot personu, attiecībā uz kuru izsniegts Eiropas apcietināšanas orderis, lai izpildītu brīvības atņemšanas sodu, ir atzinusi notiesājošu spriedumu, ar kuru piespriests šis sods, un ir izdevusi rīkojumu par minētā soda izpildi izpildes valstī.
    </p>
    <div class="signatures">
<p class="C77Signatures" id="para-216" title="page-1">
<span class="signatory">[Paraksti]</span>
</p>
</div>
    <div/>
  <hr class="note"/>
<p class="note footnote">(<span class="note footnote notemarker">
<a id="t-1" href="#c-1">*</a>
</span>) Tiesvedības valoda – rumāņu.</p>
</body>
</html>
