<?xml version="1.0" encoding="UTF-8"?><JUDGMENT xmlns:fmx="http://opoce" xmlns:xsi="http://www.w3.org/2001/XMLSchema-instance" xsi:noNamespaceSchemaLocation="http://formex.publications.europa.eu/schema/formex-05.58-20161101.xd"><BIB.JUDGMENT><REF.CASE FILE="n.a."><NO.CASE>C-360/19</NO.CASE></REF.CASE><NO.CELEX>62019CJ0360</NO.CELEX><NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2020:805">EU:C:2020:805</NO.ECLI><NO.SEQ>0001</NO.SEQ><PAGE.FIRST.ECR>1</PAGE.FIRST.ECR><PAGE.SEQ>1</PAGE.SEQ><PAGE.LAST.ECR>9</PAGE.LAST.ECR><PAGE.TOTAL>9</PAGE.TOTAL><AUTHOR>CJ</AUTHOR></BIB.JUDGMENT><CURR.TITLE><PAGE.HEADER><P><HT TYPE="SC">Spriedums, <DATE ISO="20201008">8.10.2020</DATE></HT>. – <HT TYPE="SC">Lieta C‑360/19</HT></P><P><HT TYPE="ITALIC"><HT TYPE="SC">Crown Van Gelder</HT></HT></P></PAGE.HEADER></CURR.TITLE><TITLE><TI><P><HT TYPE="UC">Tiesas spriedums</HT> (piektā palāta)</P><P><DATE ISO="20201008">2020. gada 8. oktobrī</DATE><NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="STAR" NOTE.ID="E0001"><P>Tiesvedības valoda – holandiešu.</P></NOTE></P></TI></TITLE><INTERMEDIATE><INDEX IDX.CLOSE="" SEPARATOR=" – " IDX.OPEN=""><KEYWORD>Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu</KEYWORD><KEYWORD>Elektroenerģijas iekšējais tirgus</KEYWORD><KEYWORD>Direktīva 2009/72/EK</KEYWORD><KEYWORD>37. pants</KEYWORD><KEYWORD>Regulatīvās iestādes pienākumi un pilnvaras</KEYWORD><KEYWORD>Strīdu izšķiršana ārpustiesas kārtībā</KEYWORD><KEYWORD>Jēdziens <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0001" REF.END="QE0001"/>persona, kam ir sūdzība<QUOT.END REF.START="QS0001" CODE="201D" ID="QE0001"/></KEYWORD><KEYWORD>Tiešā klienta sūdzība par pārvades sistēmas operatoru, kuram šī klienta iekārtas nav tieši pieslēgtas</KEYWORD><KEYWORD>Bojājums, kas radies šajā sistēmā</KEYWORD><KEYWORD>Minētā klienta un šīs sistēmas operatora savstarpēju tiešu līgumisko attiecību neesamība</KEYWORD><KEYWORD>Sūdzības pieņemamība</KEYWORD></INDEX></INTERMEDIATE><JUDGMENT.INIT><P>Lietā C‑360/19</P><P>par lūgumu sniegt prejudiciālu nolēmumu atbilstoši LESD 267. pantam, ko <HT TYPE="ITALIC">College van Beroep voor het bedrijfsleven</HT> (Administratīvā sociālekonomisko lietu apelācijas tiesa, Nīderlande) iesniedza ar lēmumu, kas pieņemts <DATE ISO="20190423">2019. gada 23. aprīlī</DATE> un kas Tiesā reģistrēts <DATE ISO="20190503">2019. gada 3. maijā</DATE>, tiesvedībā</P></JUDGMENT.INIT><PARTIES><PLAINTIFS><P><HT TYPE="BOLD"><HT TYPE="ITALIC">Crown Van Gelder BV</HT></HT></P></PLAINTIFS><AGAINST>pret</AGAINST><DEFENDANTS><P><HT TYPE="BOLD"><HT TYPE="ITALIC">Autoriteit Consument en Markt</HT></HT> <HT TYPE="BOLD">(<HT TYPE="ITALIC">ACM</HT>)</HT>,</P><P>piedaloties</P><P><HT TYPE="BOLD"><HT TYPE="ITALIC">TenneT TSO BV,</HT></HT></P></DEFENDANTS></PARTIES><PREAMBLE><PREAMBLE.INIT><P>TIESA (piektā palāta)</P><P>šādā sastāvā: palātas priekšsēdētājs J. Regans [<HT TYPE="ITALIC">E. Regan</HT>], tiesneši M. Ilešičs [<HT TYPE="ITALIC">M</HT>. <HT TYPE="ITALIC">Ilešič</HT>], E. Juhāss [<HT TYPE="ITALIC">E</HT>. <HT TYPE="ITALIC">Juhász</HT>], K. Likurgs [<HT TYPE="ITALIC">C</HT>. <HT TYPE="ITALIC">Lycourgos</HT>] un I. Jarukaitis [<HT TYPE="ITALIC">I</HT>. <HT TYPE="ITALIC">Jarukaitis</HT>] (referents),</P><P>ģenerāladvokāts: Dž. Pitrucella [<HT TYPE="ITALIC">G. Pitruzzella</HT>],</P><P>sekretāre: M. Ferreira [<HT TYPE="ITALIC">M. Ferreira</HT>], galvenā administratore,</P></PREAMBLE.INIT><GR.VISA><VISA>ņemot vērā rakstveida procesu un <DATE ISO="20200305">2020. gada 5. marta</DATE> tiesas sēdi,</VISA></GR.VISA><GR.CONSID><CONSID><P>ņemot vērā apsvērumus, ko sniedza:</P><LIST TYPE="NDASH"><ITEM><P><HT TYPE="ITALIC">Crown Van Gelder BV</HT> vārdā – <HT TYPE="ITALIC">M</HT>. <HT TYPE="ITALIC">R. het Lam</HT>, <HT TYPE="ITALIC">advocaat</HT>,</P></ITEM><ITEM><P><HT TYPE="ITALIC">TenneT TSO BV</HT> vārdā – <HT TYPE="ITALIC">L</HT>. <HT TYPE="ITALIC">Baljon</HT>, kurai palīdz <HT TYPE="ITALIC">I. Brinkman</HT>, <HT TYPE="ITALIC">advocaat</HT>,</P></ITEM><ITEM><P>Nīderlandes valdības vārdā – <HT TYPE="ITALIC">M. K. Bulterman</HT> un <HT TYPE="ITALIC">P</HT>. <HT TYPE="ITALIC">Huurnink</HT>, pārstāves,</P></ITEM><?PAGE NO="2"?><ITEM><P>Somijas valdības vārdā – <HT TYPE="ITALIC">J</HT>. <HT TYPE="ITALIC">Heliskoski</HT>, pārstāvis,</P></ITEM><ITEM><P>Eiropas Komisijas vārdā – <HT TYPE="ITALIC">E</HT>. <HT TYPE="ITALIC">Manhaeve</HT> un <HT TYPE="ITALIC">O</HT>. <HT TYPE="ITALIC">Beynet</HT>, pārstāvji,</P></ITEM></LIST></CONSID></GR.CONSID><GR.VISA><VISA>noklausījusies ģenerāladvokāta secinājumus <DATE ISO="20200604">2020. gada 4. jūnija</DATE> tiesas sēdē,</VISA></GR.VISA><PREAMBLE.FINAL>pasludina šo spriedumu.</PREAMBLE.FINAL></PREAMBLE><CONTENTS.JUDGMENT><GR.SEQ LEVEL="1"><TITLE><TI><P><HT TYPE="BOLD">Spriedums</HT></P></TI></TITLE><NP.ECR IDENTIFIER="NP0001"><NO.P>1</NO.P><TXT>Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu ir par Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2009/72/EK (<DATE ISO="20090713">2009. gada 13. jūlijs</DATE>) par kopīgiem noteikumiem attiecībā uz elektroenerģijas iekšējo tirgu un par Direktīvas 2003/54/EK atcelšanu (<REF.DOC.OJ COLL="L" NO.OJ="211" PAGE.FIRST="55" DATE.PUB="2009">OV 2009, L 211, 55. lpp.</REF.DOC.OJ>) 37. panta 11. punkta interpretāciju.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0002"><NO.P>2</NO.P><TXT>Šis lūgums ir iesniegts <HT TYPE="ITALIC">Crown Van Gelder BV</HT> un <HT TYPE="ITALIC">Autoriteit Consument en Markt</HT> (<HT TYPE="ITALIC">ACM</HT>) (Patērētāju tiesību aizsardzības un tirgus uzraudzības iestāde, Nīderlande) savstarpējā tiesvedībā saistībā ar pēdējās minētās iestādes lēmumu nepieņemt minētās uzņēmējsabiedrības sūdzību, kas pēc tam, kad valsts augstsprieguma tīklā bija radies bojājums, tika iesniegta par šo tīklu operatoru <HT TYPE="ITALIC">TenneT TSO BV</HT>.</TXT></NP.ECR></GR.SEQ><GR.SEQ LEVEL="1"><TITLE><TI><P><HT TYPE="BOLD">Atbilstošās tiesību normas</HT></P></TI></TITLE><GR.SEQ LEVEL="2"><TITLE><TI><P><HT TYPE="BOLD"><HT TYPE="ITALIC">Savienības tiesības</HT></HT></P></TI></TITLE><NP.ECR IDENTIFIER="NP0003"><NO.P>3</NO.P><TXT>Direktīvas 2009/72 37., 42., 51. un 54. apsvērumā ir noteikts:</TXT><P><CONSID><NP><NO.P>“(37)</NO.P><TXT>Energoregulatoriem vajadzētu būt pilnvarām pieņemt saistošus lēmumus attiecībā uz elektroenerģijas uzņēmumiem un piemērot iedarbīgas, samērīgas un atturošas sankcijas elektroenerģijas uzņēmumiem, kas nepilda saistības, vai ierosināt, lai kompetenta tiesa tiem piemēro šādas sankcijas [..]. Tāpat energoregulatoriem būtu jāpiešķir pilnvaras palīdzēt nodrošināt augstas prasības attiecībā uz universālo un sabiedrisko pakalpojumu, vienlaikus veicinot tirgus atvēršanu, kā arī palīdzēt nodrošināt neaizsargāto lietotāju drošību un patērētāju tiesību aizsardzības pasākumu pilnīgu efektivitāti. [..]</TXT></NP></CONSID><P>[..]</P><CONSID><NP><NO.P>(42)</NO.P><TXT>Visām [Eiropas Savienības] rūpniecības un tirdzniecības nozarēm, tostarp mazajiem un vidējiem uzņēmumiem, un visiem Savienības pilsoņiem, kas izmanto iekšējā tirgus saimniecisko labumu, vajadzētu būt arī iespējai izmantot augstu patērētāju aizsardzības līmeni [..]. Tāpat šiem lietotājiem būtu vajadzīga iespēja izmantot tiesības uz izvēli, taisnīgumu, pārstāvniecību un domstarpību izšķiršanas mehānismus.</TXT></NP></CONSID><P>[..]</P><CONSID><NP><NO.P>(51)</NO.P><TXT>Šajā direktīvā galvenā nozīme būtu jāpiešķir patērētāju interesēm, un pakalpojuma kvalitātei vajadzētu būt vienai no elektroenerģijas uzņēmumu galvenajām atbildībām. Būtu jāpastiprina un jānodrošina pašreizējās patērētāju tiesības, un tam būtu jāietver lielāka pārredzamība. Patērētāju aizsardzībai būtu jānodrošina, ka visi patērētāji plašākā [Savienības] perspektīvā gūst labumu no konkurētspējīga tirgus. Patērētāju tiesību ievērošana būtu jāīsteno dalībvalstīm vai, ja dalībvalsts tā paredz, regulatīvajām iestādēm.</TXT></NP></CONSID><P>[..]</P><?PAGE NO="3"?><CONSID><NP><NO.P>(54)</NO.P><TXT>Efektīvi un visiem patērētājiem pieejami domstarpību izšķiršanas līdzekļi garantē patērētāju lielāku aizsardzību. Dalībvalstīm būtu jāievieš ātras un efektīvas sūdzību izskatīšanas procedūras.</TXT></NP></CONSID></P></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0004"><NO.P>4</NO.P><TXT>Šīs direktīvas 1. pants ir izteikts šādā redakcijā:</TXT><P><QUOT.S LEVEL="1"><ALINEA><QUOT.START CODE="201C" ID="QS0002" REF.END="QE0002"/>Ar šo direktīvu paredz kopīgus noteikumus elektroenerģijas ražošanai, pārvadei, sadalei un piegādei, kā arī patērētāju aizsardzības noteikumus, lai [Savienībā] uzlabotu un integrētu konkurētspējīgus elektroenerģijas tirgus. [..] Tā arī nosaka elektroenerģijas patērētāju vispārējās saistības un tiesības un precizē konkurences prasības.<QUOT.END REF.START="QS0002" CODE="201D" ID="QE0002"/></ALINEA></QUOT.S></P></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0005"><NO.P>5</NO.P><TXT>Minētās direktīvas 2. pantā ir sniegtas šādas definīcijas:</TXT><P><QUOT.S LEVEL="1"><P><QUOT.START CODE="201C" ID="QS0003" REF.END="QE0003"/>Šajā direktīvā piemēro šādas definīcijas:</P><P>[..]</P><LIST TYPE="ARAB"><ITEM><NP><NO.P>3)</NO.P><TXT><QUOT.START CODE="201C" ID="QS0004" REF.END="QE0004"/>pārvade<QUOT.END REF.START="QS0004" CODE="201D" ID="QE0004"/> ir elektroenerģijas transportēšana ļoti augsta sprieguma un augsta sprieguma starpsavienotā sistēmā, lai to piegādātu tiešajiem lietotājiem, bet neietverot piegādi;</TXT></NP></ITEM><ITEM><NP><NO.P>4)</NO.P><TXT><QUOT.START CODE="201C" ID="QS0005" REF.END="QE0005"/>pārvades sistēmas operators<QUOT.END REF.START="QS0005" CODE="201D" ID="QE0005"/> ir fiziska vai juridiska persona, kas ir atbildīga par pārvades sistēmas darbību, uzturēšanas nodrošināšanu un, attiecīgā gadījumā, attīstību noteiktā teritorijā un – attiecīgā gadījumā – par tās starpsavienošanu ar citām sistēmām un par sistēmas spēju ilgtermiņā atbilst pamatotām elektroenerģijas pārvades prasībām;</TXT></NP></ITEM></LIST><P>[..]</P><LIST TYPE="ARAB"><ITEM><NP><NO.P>9)</NO.P><TXT><QUOT.START CODE="201C" ID="QS0006" REF.END="QE0006"/>tiešais lietotājs<QUOT.END REF.START="QS0006" CODE="201D" ID="QE0006"/> ir lietotājs, kas pērk elektroenerģiju paša patēriņam;</TXT></NP></ITEM></LIST><P>[..].<QUOT.END REF.START="QS0003" CODE="201D" ID="QE0003"/></P></QUOT.S></P></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0006"><NO.P>6</NO.P><TXT>Direktīvas 2009/72 3. panta <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0007" REF.END="QE0007"/>Sabiedrisko pakalpojumu sniegšanas saistības un lietotāju aizsardzība<QUOT.END REF.START="QS0007" CODE="201D" ID="QE0007"/> 7. punktā ir noteikts:</TXT><P><QUOT.S LEVEL="1"><ALINEA><QUOT.START CODE="201C" ID="QS0008" REF.END="QE0008"/>Dalībvalstis veic atbilstīgus pasākumus, lai aizsargātu tiešos lietotājus, un jo īpaši nodrošina pietiekamu aizsardzību neaizsargātiem lietotājiem. [..] Tās nodrošina patērētāju aizsardzību augstā līmenī, jo īpaši attiecībā uz [..] domstarpību izšķiršanas kārtību. [..]<QUOT.END REF.START="QS0008" CODE="201D" ID="QE0008"/></ALINEA></QUOT.S></P></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0007"><NO.P>7</NO.P><TXT>Atbilstoši šīs direktīvas 12. pantam <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0009" REF.END="QE0009"/>Pārvades sistēmu operatoru uzdevumi<QUOT.END REF.START="QS0009" CODE="201D" ID="QE0009"/>:</TXT><P><QUOT.S LEVEL="1"><ALINEA><P><QUOT.START CODE="201C" ID="QS0010" REF.END="QE0010"/>Pārvades sistēmas operators atbild par:</P><LIST TYPE="alpha"><ITEM><NP><NO.P>a)</NO.P><TXT>sistēmas darbības nodrošināšanu ilgtermiņā tā, lai elektroenerģijas pārvades apjoms atbilstu saprātīgam elektroenerģijas pārvades pieprasījumam, un par drošas, uzticamas un efektīvas pārvades sistēmas vadīšanu, uzturēšanu un attīstību ar ekonomiski izdevīgiem nosacījumiem;</TXT></NP></ITEM><ITEM><NP><NO.P>b)</NO.P><TXT>atbilstīgu līdzekļu nodrošināšanu, lai izpildītu pakalpojumu sniegšanas saistības;</TXT></NP></ITEM><ITEM><NP><NO.P>c)</NO.P><TXT>piegādes drošuma veicināšanu ar piemērotu pārvades jaudu un sistēmas uzticamību;</TXT></NP></ITEM><ITEM><NP><NO.P>d)</NO.P><TXT>elektroenerģijas plūsmu pārvaldību sistēmā, ņemot vērā apmaiņu ar citām starpsavienotām sistēmām. Lai to panāktu, pārvades sistēmas operators ir atbildīgs par drošas, uzticamas un efektīvas elektroenerģijas sistēmas nodrošināšanu un visu šajā sakarā vajadzīgo palīgpakalpojumu, tostarp to, kuri sniegti atbilstīgi pieprasījumam, pieejamības nodrošināšanu, ja vien šī pieejamība nav atkarīga no kādas citas pārvades sistēmas, ar ko attiecīgā sistēma ir savienota;</TXT></NP></ITEM></LIST><?PAGE NO="4"?><P>[..].<QUOT.END REF.START="QS0010" CODE="201D" ID="QE0010"/></P></ALINEA></QUOT.S></P></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0008"><NO.P>8</NO.P><TXT>Minētās direktīvas 32. panta <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0011" REF.END="QE0011"/>Trešo personu piekļuve<QUOT.END REF.START="QS0011" CODE="201D" ID="QE0011"/> 2. punktā ir paredzēts:</TXT><P><QUOT.S LEVEL="1"><ALINEA><QUOT.START CODE="201C" ID="QS0012" REF.END="QE0012"/>Pārvades vai sadales sistēmas operators var atteikt piekļuvi, ja tam nav vajadzīgās jaudas. [..] Regulatīvās iestādes, ja dalībvalstis tā nosaka, vai dalībvalstis nodrošina, ka šo[s] kritērijus konsekventi piemēro un ka sistēmas lietotājs, kuram pieeja atteikta, var izmantot domstarpību izšķiršanas procedūru. [..]<QUOT.END REF.START="QS0012" CODE="201D" ID="QE0012"/></ALINEA></QUOT.S></P></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0009"><NO.P>9</NO.P><TXT>Direktīvas 2009/72 36. pantā <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0013" REF.END="QE0013"/>Regulatīvās iestādes vispārējie mērķi<QUOT.END REF.START="QS0013" CODE="201D" ID="QE0013"/> ir noteikts:</TXT><P><QUOT.S LEVEL="1"><ALINEA><P><QUOT.START CODE="201C" ID="QS0014" REF.END="QE0014"/>Pildot šajā direktīvā noteiktos regulatīvos uzdevumus, regulatīvā iestāde veic visus piemērotos pasākumus, lai 37. pantā noteikto pienākumu un pilnvaru robežās ciešā sadarbībā ar citām atbilstīgām valsts iestādēm, tostarp konkurences iestādēm, un neskarot to kompetenci, sekmētu šādu mērķu sasniegšanu:</P><P>[..]</P><LIST TYPE="alpha"><ITEM><NP><NO.P>g)</NO.P><TXT>nodrošināt, ka lietotāji gūst labumu no valsts tirgus efektīvas darbības, sekmējot efektīvu konkurenci un palīdzot nodrošināt patērētāju aizsardzību;</TXT></NP></ITEM></LIST></ALINEA><ALINEA>[..].<QUOT.END REF.START="QS0014" CODE="201D" ID="QE0014"/></ALINEA></QUOT.S></P></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0010"><NO.P>10</NO.P><TXT>Šīs pašas direktīvas 37. pantā <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0015" REF.END="QE0015"/>Regulatīvās iestādes pienākumi un pilnvaras<QUOT.END REF.START="QS0015" CODE="201D" ID="QE0015"/> ir noteikts:</TXT><P><QUOT.S LEVEL="1"><PARAG IDENTIFIER="037.001"><NO.PARAG><QUOT.START CODE="201C" ID="QS0016" REF.END="QE0016"/>1.</NO.PARAG><ALINEA><P>Regulatīvajai iestādei ir šādi pienākumi:</P><P>[..]</P><P><LIST TYPE="alpha"><ITEM><NP><NO.P>b)</NO.P><TXT>nodrošināt, ka pārvades un sadales sistēmu operatori un, attiecīgā gadījumā, sistēmu īpašnieki, kā arī visi elektroenerģijas uzņēmumi pilda saistības, kas izriet no šīs direktīvas un citiem attiecīgajiem Kopienas tiesību aktiem, tostarp saistības, kas attiecas uz pārrobežu jautājumiem;</TXT></NP></ITEM></LIST></P><P>[..]</P><LIST TYPE="alpha"><ITEM><NP><NO.P>h)</NO.P><TXT>pārraudzīt tīkla drošuma un uzticamības noteikumu ievērošanu un darbības rezultātu atbilstību, kā arī noteikt vai apstiprināt pakalpojumu un piegādes kvalitātes standartus un prasības vai arī veikt šos uzdevumus kopā ar citām kompetentām iestādēm;</TXT></NP></ITEM></LIST><P>[..]</P><LIST TYPE="alpha"><ITEM><NP><NO.P>m)</NO.P><TXT>pārraudzīt laiku, ko pārvades un sadales sistēmu operatori patērē, lai izveidotu pieslēgumus un veiktu remontdarbus;</TXT></NP></ITEM><ITEM><NP><NO.P>n)</NO.P><TXT>kopā ar citām attiecīgajām iestādēm sekmēt patērētāju tiesību aizsardzības pasākumu, tostarp I pielikumā minēto, efektivitāti un īstenošanu;</TXT></NP></ITEM></LIST></ALINEA></PARAG><P>[..].</P><PARAG IDENTIFIER="037.004"><NO.PARAG>4.</NO.PARAG><ALINEA><P>Dalībvalstis nodrošina, ka regulatīvajām iestādēm ir piešķirtas vajadzīgās pilnvaras, lai tās varētu efektīvi un bez kavēšanās veikt 1., 3. un 6. punktā minētos pienākumus. Tādēļ regulatīvajai iestādei ir vismaz šādas pilnvaras:</P><LIST TYPE="alpha"><ITEM><NP><NO.P>a)</NO.P><TXT>pieņemt elektroenerģijas uzņēmumiem saistošus lēmumus;</TXT></NP></ITEM></LIST><?PAGE NO="5"?><P>[..]</P><LIST TYPE="alpha"><ITEM><NP><NO.P>d)</NO.P><TXT>piemērot iedarbīgas, samērīgas un atturošas sankcijas elektroenerģijas uzņēmumiem, kas nepilda saistības, kuras izriet no šīs direktīvas vai no juridiski saistošiem regulatīvās iestādes vai Aģentūras lēmumiem, vai ierosināt, lai kompetenta tiesa piemēro šādas sankcijas. Tas ietver pilnvaras noteikt vai ierosināt noteikt, attiecīgi, pārvades sistēmas operatoram vai vertikāli integrētam uzņēmumam sankcijas līdz pat 10 % apjomā no pārvades sistēmas operatora gada apgrozījuma vai līdz pat 10 % apjomā no vertikāli integrēta uzņēmuma gada apgrozījuma, ja tie neievēro šajā direktīvā noteiktos attiecīgos pienākumus; un</TXT></NP></ITEM><ITEM><NP><NO.P>e)</NO.P><TXT>atbilstīgas tiesības veikt izmeklēšanu un attiecīgas pilnvaras izšķirt domstarpības atbilstīgi 11. un 12. punktam.</TXT></NP></ITEM></LIST><P>[..]</P></ALINEA></PARAG><PARAG IDENTIFIER="037.011"><NO.PARAG>11.</NO.PARAG><ALINEA>Visas personas, kam ir sūdzības par pārvades vai sadales sistēmas operatoriem saistībā ar šajā direktīvā noteiktajiem operatora pienākumiem, var iesniegt sūdzību regulatīvajai iestādei, kas – rīkojoties kā domstarpību izšķiršanas iestāde – pieņem lēmumu divos mēnešos pēc sūdzības saņemšanas. Šo termiņu var pagarināt par diviem mēnešiem, ja regulatīvā iestād[e] lūdz papildu informāciju. Šo pagarināto termiņu var vēl pagarināt, ja tam piekrīt sūdzības iesniedzējs. Regulatīvās iestādes lēmums ir saistošs, ja vien tas netiek atcelts pārsūdzības kārtībā.</ALINEA><ALINEA>[..]<QUOT.END REF.START="QS0016" CODE="201D" ID="QE0016"/></ALINEA></PARAG></QUOT.S></P></NP.ECR></GR.SEQ><GR.SEQ LEVEL="2"><TITLE><TI><P><HT TYPE="BOLD"><HT TYPE="ITALIC">Nīderlandes tiesības</HT></HT></P></TI></TITLE><NP.ECR IDENTIFIER="NP0011"><NO.P>11</NO.P><TXT>Direktīvas 2009/72 37. panta 11. punkts Nīderlandes tiesībās ir transponēts ar <DATE ISO="19980702">1998. gada 2. jūlija</DATE> <HT TYPE="ITALIC">Wet houdende regels met betrekking tot de productie, het transport en de levering van elektriciteit</HT> (<HT TYPE="ITALIC">Elektriciteitswet 1998</HT>) (Likums par elektroenerģijas ražošanu, piegādi un pārvadi, turpmāk tekstā – <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0017" REF.END="QE0017"/>1998. gada Likums par elektroenerģiju<QUOT.END REF.START="QS0017" CODE="201D" ID="QE0017"/>) (<HT TYPE="ITALIC">Stb</HT>. 1998, Nr. 427) 51. panta 1. punktu. Saskaņā ar šī 51. panta 1. punktu <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0018" REF.END="QE0018"/>ieinteresētā persona, kurai ir radies strīds ar sistēmas operatoru par veidu, kā tas izpilda savus uzdevumus un īsteno savas pilnvaras, kā arī izpilda no šī likuma izrietošos pienākumus, var iesniegt sūdzību [<HT TYPE="ITALIC">ACM</HT>]<QUOT.END REF.START="QS0018" CODE="201D" ID="QE0018"/>.</TXT></NP.ECR></GR.SEQ></GR.SEQ><GR.SEQ LEVEL="1"><TITLE><TI><P><HT TYPE="BOLD">Pamatlieta un prejudiciālais jautājums</HT></P></TI></TITLE><NP.ECR IDENTIFIER="NP0012"><NO.P>12</NO.P><TXT><DATE ISO="20150327">2015. gada 27. martā</DATE> Dīmenes [<HT TYPE="ITALIC">Diemen</HT>] (Nīderlande) 380 kV augstsprieguma punktā, kas ir daļa no <HT TYPE="ITALIC">TenneT TSO</HT> pārvaldītā augstsprieguma tīkla, tika konstatēts vispārējs bojājums, kā rezultātā liela daļa Ziemeļholandes (<HT TYPE="ITALIC">Hollande‑Septentrionale</HT>) provinces un neliela daļa Flevolandes (<HT TYPE="ITALIC">Flevoland</HT>) provinces vairākas stundas palika bez elektroenerģijas.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0013"><NO.P>13</NO.P><TXT>Šī bojājuma dēļ uz vairākām stundām tika pārtraukta elektroenerģijas pārvade līdz <HT TYPE="ITALIC">Crown Van Gelder</HT> rūpnīcai, kura Velsenā‑Nordā [<HT TYPE="ITALIC">Velsen‑Noord</HT>] (Nīderlande) darbināja papīrfabriku, kas pieslēgta <HT TYPE="ITALIC">Liander NV</HT> pārvaldītajam sadales tīklam, kurš saņēma elektroenerģiju no <HT TYPE="ITALIC">TenneT TSO</HT> pārvaldītā augstsprieguma tīkla.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0014"><NO.P>14</NO.P><TXT>Apgalvodama, ka tai ir radušies zaudējumi, <HT TYPE="ITALIC">Crown Van Gelder</HT> vērsās ar sūdzību <HT TYPE="ITALIC">ACM</HT>, lūdzot konstatēt, ka <HT TYPE="ITALIC">TenneT TSO</HT> nav izpildījusi visus iespējamos un no tās sagaidāmos pasākumus, lai novērstu elektroenerģijas pārvades pakalpojuma pārtraukšanu, un ka Dīmenes augstsprieguma sistēmas struktūra nav atbilstīga tiesību aktos noteiktajām prasībām.</TXT></NP.ECR><?PAGE NO="6"?><NP.ECR IDENTIFIER="NP0015"><NO.P>15</NO.P><TXT>Ar <DATE ISO="20180430">2018. gada 30. aprīļa</DATE> lēmumu <HT TYPE="ITALIC">ACM</HT> atzina šo sūdzību par nepieņemamu, jo <HT TYPE="ITALIC">Crown Van Gelder</HT> neesot tiešu attiecību ar <HT TYPE="ITALIC">TenneT TSO</HT> un tādējādi to nevarot uzskatīt par <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0019" REF.END="QE0019"/>ieinteresēt[o] person[u], kurai ir radies strīds ar sistēmas operatoru<QUOT.END REF.START="QS0019" CODE="201D" ID="QE0019"/> 1998. gada Likuma par elektroenerģiju 51. panta 1. punkta izpratnē. Šajā ziņā tā konstatēja, ka <HT TYPE="ITALIC">Crown Van Gelder</HT> rūpnīca nebija pieslēgta <HT TYPE="ITALIC">TenneT TSO</HT> tīklam, <HT TYPE="ITALIC">Crown Van Gelder</HT> nebija noslēgusi līgumu ar šo tīkla operatoru un tā nebija saņēmusi rēķinus no tā.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0016"><NO.P>16</NO.P><TXT><HT TYPE="ITALIC">Crown Van Gelder</HT> šo lēmumu pārsūdzēja iesniedzējtiesā – <HT TYPE="ITALIC">College van Beroep voor het bedrijfsleven</HT> (Administratīvā sociālekonomisko lietu apelācijas tiesa, Nīderlande).</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0017"><NO.P>17</NO.P><TXT>Šī tiesa norāda, ka tajā izskatāmās lietas dalībnieki nav vienisprātis par jēdziena <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0020" REF.END="QE0020"/>visas personas, kam ir sūdzības<QUOT.END REF.START="QS0020" CODE="201D" ID="QE0020"/> interpretāciju Direktīvas 2009/72 37. panta 11. punkta izpratnē. Izskatot jautājumu it īpaši par to, vai sūdzību var iesniegt juridiska persona, kura apsaimnieko tādu uzņēmumu, kurš ir pieslēgts reģionālajam tīklam un kuram elektroenerģijas piegāde tika pārtraukta sakarā ar bojājumu valsts sistēmā, kas apgādā šo reģionālo tīklu, iesniedzējtiesa uzskata, ka šīs tiesību normas tvērums nav tik skaidrs, ka nepastāvētu nekādas pamatotas šaubas par tās interpretāciju.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0018"><NO.P>18</NO.P><TXT>Šādos apstākļos <HT TYPE="ITALIC">College van Beroep voor het bedrijfsleven</HT> (Administratīvā sociālekonomisko lietu apelācijas tiesa) nolēma apturēt tiesvedību un uzdot Tiesai šādus prejudiciālus jautājumus:</TXT><QUOT.S LEVEL="1"><P><QUOT.START CODE="201C" ID="QS0021" REF.END="QE0021"/>Vai [..] Direktīvas 2009/72 [..] 37. panta 11. punkts ir jāinterpretē tādējādi, ka šī tiesību norma tiesības iesniegt sūdzību pret valsts sistēmas operatoru (pārvades sistēmas operatoru) piešķir arī ieinteresētajai personai, kura nav pieslēgta šī sistēmas operatora (pārvades sistēmas operatora) sistēmai, bet gan ir pieslēgta tikai reģionālajam tīklam (sadales tīklam), kurā tiek pārtraukta elektroapgāde traucējumu dēļ valsts sistēmā (pārvades sistēmā), kas apgādā reģionālo tīklu (sadales tīklu)?<QUOT.END REF.START="QS0021" CODE="201D" ID="QE0021"/></P></QUOT.S></NP.ECR></GR.SEQ><GR.SEQ LEVEL="1"><TITLE><TI><P><HT TYPE="BOLD">Par prejudiciālo jautājumu</HT></P></TI></TITLE><NP.ECR IDENTIFIER="NP0019"><NO.P>19</NO.P><TXT>Uzdodama jautājumu, iesniedzējtiesa būtībā vēlas noskaidrot, vai Direktīvas 2009/72 37. panta 11. punkts ir interpretējams tādējādi, ka sūdzību, ko tiešais lietotājs ir iesniedzis regulatīvajā iestādē par pārvades sistēmas operatoru saistībā ar šajā pārvades sistēmā radušos bojājumu, šī regulatīvā iestāde var noraidīt ar pamatojumu, ka šī tiešā lietotāja iekārta nav pieslēgta minētajai pārvades sistēmai tieši, bet tā ir pieslēgta vienīgi sadales tīklam, kuru šī pārvades sistēma apgādā.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0020"><NO.P>20</NO.P><TXT>Lai atbildētu uz uzdoto jautājumu, ir jāinterpretē jēdziens <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0022" REF.END="QE0022"/>persona, kam ir sūdzība<QUOT.END REF.START="QS0022" CODE="201D" ID="QE0022"/>, jo saskaņā ar Direktīvas 2009/72 37. panta 11. punktu visas personas, kurām ir sūdzības par pārvades vai sadales sistēmas operatoru saistībā ar šajā direktīvā noteiktajiem operatora pienākumiem, var iesniegt sūdzību regulatīvajai iestādei, kura – rīkodamās kā domstarpību izšķiršanas iestāde – pieņem lēmumu divu mēnešu laikā pēc sūdzības saņemšanas.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0021"><NO.P>21</NO.P><TXT>Saskaņā ar Tiesas pastāvīgo judikatūru gan no Savienības tiesību vienveidīgas piemērošanas, gan no vienlīdzības principa prasībām izriet, ka Savienības tiesību normas formulējums, kurā nav nevienas tiešas norādes uz dalībvalstu tiesībām, lai noteiktu tās saturu un piemērošanas jomu, visā Savienībā parasti ir interpretējams autonomi un vienveidīgi, ņemot vērā ne vien šīs tiesību normas formulējumu, bet arī tiesību normas kontekstu un attiecīgā tiesiskā regulējuma mērķi (spriedums, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20191219">2019. gada 19. decembris</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">GRDF</HT></NAME.CASE>, <NO.CASE>C‑236/18</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2019:1120">EU:C:2019:1120</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0030">30.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR> un tajā minētā judikatūra).</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0022"><NO.P>22</NO.P><TXT>Šajā gadījumā vispirms attiecībā uz Direktīvas 2009/72 37. panta 11. punkta formulējumu no tā izriet, ka šajā tiesību normā paredzētā regulatīvās iestādes kompetence ir skaidri pakļauta diviem nosacījumiem. Pirmkārt, sūdzībai ir jābūt vērstai pret pārvades vai sadales sistēmas operatoru. Otrkārt, šajā sūdzībā formulētajām pretenzijām ir jāattiecas uz šajā direktīvā noteiktajiem operatora pienākumiem.</TXT></NP.ECR><?PAGE NO="7"?><NP.ECR IDENTIFIER="NP0023"><NO.P>23</NO.P><TXT>Savukārt no Direktīvas 2009/72 37. panta 11. punkta formulējuma neizriet, ka regulatīvās iestādes kompetence, pamatojoties uz šo tiesību normu, būtu atkarīga no tā, vai pastāv tieša saikne starp sūdzības iesniedzēju un minētajā sūdzībā norādīto sistēmas operatoru.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0024"><NO.P>24</NO.P><TXT>Šajā ziņā ir jānorāda, ka gadījumā, ja jēdziena <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0023" REF.END="QE0023"/>[visas] personas, kam ir sūdzības<QUOT.END REF.START="QS0023" CODE="201D" ID="QE0023"/> interpretācijā tiktu ietverts šāds nosacījums, tiktu ierobežots šī jēdziena tvērums, lai gan ar vārdu <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0024" REF.END="QE0024"/>visas<QUOT.END REF.START="QS0024" CODE="201D" ID="QE0024"/>, kuram seko lietvārds <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0025" REF.END="QE0025"/>personas<QUOT.END REF.START="QS0025" CODE="201D" ID="QE0025"/>, gluži pretēji, tiek norādīts, ka minētais jēdziens ir jāsaprot plaši. Turklāt, tāpat kā ģenerāladvokāts ir norādījis secinājumu 30.–32. punktā, jēdziens <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0026" REF.END="QE0026"/>persona<QUOT.END REF.START="QS0026" CODE="201D" ID="QE0026"/> ne vienmēr norāda tikai uz līgumslēdzēju pusi, bet to var saprast arī <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0027" REF.END="QE0027"/>procesuālā<QUOT.END REF.START="QS0027" CODE="201D" ID="QE0027"/> nozīmē kā tādu, kas attiecas uz subjektiem, kuriem ir interese iesniegt sūdzību regulatīvajā iestādē. Turklāt dažās citās šīs tiesību normas valodu versijās tiek izmantoti citi termini, kas nenorāda uz līgumslēdzēju pusi, kā, piemēram, <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0028" REF.END="QE0028"/>Betroffene<QUOT.END REF.START="QS0028" CODE="201D" ID="QE0028"/> (attiecīgā persona) vācu valodas versijā un <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0029" REF.END="QE0029"/>interessado<QUOT.END REF.START="QS0029" CODE="201D" ID="QE0029"/> (ieinteresētā persona) portugāļu valodas versijā.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0025"><NO.P>25</NO.P><TXT>Turpinājumā attiecībā uz Direktīvas 2009/72 37. panta 11. punkta kontekstu jānorāda, ka nevienā šīs direktīvas normā netiek ierobežots jēdziena <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0030" REF.END="QE0030"/>persona, kam ir sūdzība<QUOT.END REF.START="QS0030" CODE="201D" ID="QE0030"/> tvērums, izslēdzot no šī jēdziena personas, kurām nav tiešas saiknes ar attiecīgo sistēmas operatoru. Tieši pretēji – šīs direktīvas 32. panta 2. punktā ir paredzēts, ka sistēmas lietotājam, kuram ir atteikta pieeja, ir jābūt tiesībām izmantot domstarpību izšķiršanas procedūru, lai arī tieši šāda lietotāja gadījumā starp ieinteresēto personu un sistēmas operatoru nav līgumisku attiecību.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0026"><NO.P>26</NO.P><TXT>Visbeidzot attiecībā uz Direktīvas 2009/72 mērķiem ir jānorāda – gan no šīs direktīvas 37., 42., 51. un 54. apsvēruma, gan no tās 1. panta izriet, ka tās mērķis ir piešķirt energoregulatoriem pilnvaras nodrošināt patērētāju tiesību aizsardzības pasākumu pilnīgu efektivitāti, panākt, ka visām Savienības rūpniecības un tirdzniecības nozarēm un visiem Savienības pilsoņiem būtu iespēja izmantot patērētāju augstu aizsardzības līmeni un strīdu izšķiršanas mehānismus, galveno šīs direktīvas nozīmi veltīt patērētāju interesēm un tam, lai regulatīvās iestādes, kurām valsts ir uzticējusi šo uzdevumu, uzraudzītu elektroenerģijas patērētāju tiesību aizsardzību, kā arī izveidotu efektīvus un visiem patērētājiem pieejamus strīdu izšķiršanas mehānismus.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0027"><NO.P>27</NO.P><TXT>Tāpat Direktīvas 2009/72 3. panta 7. punktā dalībvalstīm ir noteikts pienākums nodrošināt patērētāju augstu aizsardzības līmeni, it īpaši attiecībā uz strīdu izšķiršanas mehānismiem, un šīs direktīvas 36. panta g) punktā regulatīvajām iestādēm ir noteikts mērķis veicināt patērētāju tiesību aizsardzības nodrošināšanu (šajā ziņā skat. spriedumu, 2020. gada 23. janvāris, <REF.DOC.ECR><NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Energiavirasto</HT></NAME.CASE>, <NO.CASE>C‑578/18</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2020:35">EU:C:2020:35</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0034">34.</REF.NP.ECR> un <REF.NP.ECR REF="NP0035">35.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>).</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0028"><NO.P>28</NO.P><TXT>Lai sasniegtu šos mērķus, Direktīvas 2009/72 37. panta 1. punkta b) apakšpunktā regulatīvajai iestādei ir uzticēts nodrošināt, ka pārvades un sadales sistēmu operatori un – attiecīgā gadījumā – sistēmu īpašnieki, kā arī visi elektroenerģijas uzņēmumi pilda saistības, kas izriet no šīs direktīvas un citiem attiecīgajiem Savienības tiesību aktiem. Lai to īstenotu, saskaņā ar šīs direktīvas 37. panta 4. punkta a), d) un e) apakšpunktu regulatīvajai iestādei tostarp ir pilnvaras pieņemt elektroenerģijas uzņēmumiem saistošus lēmumus un piemērot iedarbīgas sankcijas vai ierosināt, lai attiecīgā tiesa piemēro šādas sankcijas, kā arī tai ir atbilstīgas tiesības veikt izmeklēšanu un attiecīgas pilnvaras izšķirt domstarpības atbilstoši minētās direktīvas 37. panta 11. punktam.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0029"><NO.P>29</NO.P><TXT>Pamatlietas kontekstā uzmanība ir vēršama uz Direktīvas 2009/72 37. panta 1. punkta h) un m) apakšpunktu, saskaņā ar kuriem regulatīvās iestādes pilnvarās ietilpst pārraudzīt tīkla drošuma un uzticamības noteikumu ievērošanu un darbības rezultātu atbilstību, kā arī pārraudzīt laiku, ko pārvades un sadales sistēmu operatori patērē, lai izveidotu pieslēgumus un veiktu remontdarbus.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0030"><NO.P>30</NO.P><TXT>Gadījumā, ja tiesības vērsties regulatīvajā iestādē ar sūdzību atbilstoši Direktīvas 2009/72 37. panta 11. punktam tiktu ierobežoti attiecinātas tikai uz tiem tiešajiem lietotājiem, kuriem ir tieša saikne ar attiecīgo tīkla operatoru, tas nešķiet atbilstoši šā sprieduma 26. un 27. punktā atgādinātajiem mērķiem,<?PAGE NO="8"?> jo tādējādi patērētājiem tiek ierobežota piekļuve strīdu izšķiršanas mehānismam un līdz ar to tiek ierobežotas arī šīs iestādes iespējas izpildīt tai uzticētos uzdevumus, kas ir izklāstīti šā sprieduma 28. un 29. punktā.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0031"><NO.P>31</NO.P><TXT>Turklāt attiecībā it īpaši uz pārvades sistēmu operatoriem jānorāda – kā ģenerāladvokāts to ir minējis secinājumu 47. punktā –, ka ar Direktīvu 2009/72 tiem uzdotās funkcijas un pienākumi neattiecas vienīgi uz lietotājiem, kuru iekārtas ir pieslēgtas viņu sistēmai. Tādējādi konkrēti saskaņā ar šīs direktīvas 12. panta a) līdz d) apakšpunktu tiem ir uzticēta atbildība tostarp par drošas, uzticamas un efektīvas pārvades sistēmas vadīšanu, uzturēšanu un attīstību ar ekonomiski izdevīgiem nosacījumiem; atbilstīgu līdzekļu nodrošināšanu, lai izpildītu pakalpojumu sniegšanas saistības; piegādes drošuma veicināšanu ar piemērotu pārvades jaudu un sistēmas uzticamību, kā arī par elektroenerģijas plūsmu pārvaldību sistēmā, ņemot vērā apmaiņu ar citām starpsavienotām sistēmām.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0032"><NO.P>32</NO.P><TXT>Tādējādi, ja tiesības vērsties regulatīvajā iestādē ar sūdzību atbilstoši Direktīvas 2009/72 37. panta 11. punktam tiktu attiecinātas tikai uz tiem tiešajiem lietotājiem, kuriem ir tieša saikne ar attiecīgo tīkla operatoru, it īpaši tiktu ierobežota regulatīvās iestādes spēja ar sūdzības mehānismu pildīt tai konkrēti uzticētās pilnvaras, kuras ietver uzdevumu nodrošināt, lai pārvades sistēmu operatori pildītu pienākumus, kas tiem ar šo direktīvu ir uzdoti.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0033"><NO.P>33</NO.P><TXT>No visa iepriekš minētā izriet, ka jēdziens <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0031" REF.END="QE0031"/>persona, kam ir sūdzība<QUOT.END REF.START="QS0031" CODE="201D" ID="QE0031"/> nevar tikt interpretēts tādējādi, ka sūdzības iesniedzējam un pārvades sistēmas operatoram, par kuru ir iesniegta sūdzība, ir jābūt tiešās savstarpējās attiecībās.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0034"><NO.P>34</NO.P><TXT>Tādējādi, lai gan Direktīvas 2009/72 37. pantā dalībvalstīm nav noteikts pienākums piešķirt regulatīvajai iestādei kompetenci izšķirt elektroenerģijas patērētāju un sistēmas operatoru savstarpējos strīdus, bet ir atļauts šo kompetenci nodot citai iestādei (šajā ziņā skat. spriedumu, 2020. gada 23. janvāris, <REF.DOC.ECR><NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Energiavirasto</HT></NAME.CASE>, <NO.CASE>C‑578/18</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2020:35">EU:C:2020:35</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0036">36.</REF.NP.ECR>–<REF.NP.ECR REF="NP0040">40.</REF.NP.ECR> un <REF.NP.ECR REF="NP0043">43.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>), minētā kompetence, ja dalībvalsts to ir piešķīrusi regulatīvajai iestādei, nevar būt atkarīga no tā, vai sūdzības iesniedzējam ir tiešas attiecības ar sistēmas operatoru, par kuru ir iesniegta sūdzība.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0035"><NO.P>35</NO.P><TXT>Līdz ar to, ja regulatīvā iestāde ir saņēmusi kāda tiešā patērētāja sūdzību par to, ka nav izpildīti Direktīvā 2009/72 pārvades sistēmu operatoriem noteiktie pienākumi, tai nav pamata šo sūdzību noraidīt ar pamatojumu, ka šī tiešā klienta iekārta nav pieslēgta minētajai pārvades sistēmai tieši, bet tā ir pieslēgta vienīgi sadales tīklam, ko šī pārvades sistēma apgādā.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0036"><NO.P>36</NO.P><TXT>Ņemot vērā visus iepriekš minētos apsvērumus, uz uzdoto jautājumu ir jāsniedz šāda atbilde: Direktīvas 2009/72 37. panta 11. punkts ir jāinterpretē tādējādi, ka sūdzību, ko tiešais lietotājs ir iesniedzis regulatīvā iestādē par pārvades sistēmas operatoru saistībā ar šajā sistēmā radušos bojājumu, šī regulatīvā iestāde nevar noraidīt ar pamatojumu, ka šī tiešā lietotāja iekārta nav pieslēgta minētajai pārvades sistēmai tieši, bet tā ir pieslēgta vienīgi sadales tīklam, kuru šī pārvades sistēma apgādā.</TXT></NP.ECR></GR.SEQ><GR.SEQ LEVEL="1"><TITLE><TI><P><HT TYPE="BOLD">Par tiesāšanās izdevumiem</HT></P></TI></TITLE><NP.ECR IDENTIFIER="NP0037"><NO.P>37</NO.P><TXT>Attiecībā uz pamatlietas pusēm šī tiesvedība ir stadija procesā, kuru izskata iesniedzējtiesa, un tā lemj par tiesāšanās izdevumiem. Izdevumi, kas radušies, iesniedzot apsvērumus Tiesai, un kas nav minēto pušu izdevumi, nav atlīdzināmi.</TXT></NP.ECR></GR.SEQ><JURISDICTION><INTRO>Ar šādu pamatojumu Tiesa (piektā palāta) nospriež:</INTRO><P><HT TYPE="BOLD">Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2009/72/EK (<DATE ISO="20090713">2009. gada 13. jūlijs</DATE>) par kopīgiem noteikumiem attiecībā uz elektroenerģijas iekšējo tirgu un par Direktīvas 2003/54/EK atcelšanu 37. panta 11. punkts ir jāinterpretē tādējādi, ka sūdzību, ko tiešais lietotājs ir iesniedzis regulatīvā iestādē par pārvades sistēmas operatoru saistībā ar šajā sistēmā radušos bojājumu, šī<?PAGE NO="9"?> regulatīvā iestāde nevar noraidīt ar pamatojumu, ka šī tiešā lietotāja iekārta nav pieslēgta minētajai pārvades sistēmai tieši, bet tā ir pieslēgta vienīgi sadales tīklam, kuru šī pārvades sistēma apgādā.</HT></P></JURISDICTION></CONTENTS.JUDGMENT><SIGNATURE.CASE><SIGNATORY><P>[Paraksti]</P></SIGNATORY></SIGNATURE.CASE></JUDGMENT>