<!DOCTYPE html PUBLIC "yes" "xhtml1-strict.dtd">
<html xmlns="http://www.w3.org/1999/xhtml">
<!--GENDOC2XHTML # converter_version: 1.2.15-->
  <head>
    <title>2025-03-202503C127202302170-00-TRA-DOC-LV-ARRET-C-0217-23-202502751-07_00</title>
    <meta content="text/html; charset=utf-8" http-equiv="Content-Type"/>
    <meta content="" name="Gendoc_DGTGeneratedDate"/>
    <meta content="lv-LV" name="Gendoc_Lang"/>
    <meta content="" name="Gendoc_GenerationDate"/>
    <meta content="" name="IsFlattened"/>
    <meta content="1" name="NumProc"/>
    <meta content="Final" name="Gendoc_EditionType"/>
    <meta content="0001" name="Gendoc_CaseNumberSuite"/>
    <meta content="23/04/2025 16:36:25" name="Gendoc_LastVerificationDate"/>
    <meta content="" name="Gendoc_ProcedureNumber"/>
    <meta content="lv" name="Gendoc_LangCode"/>
    <meta content="ARR" name="TypeDoc"/>
    <meta content="emVbevcIlLC49y44XmIng8k9bL1JNdIctrg55tAChx+yl+q01w46JPAam/GsUj1lA/xRU3+Lrj7qViyOmOaUqMv3dQ7qBQEezQU4k3PnMgNxvB1kTnE3IYXMSmRid6EEEHO11FMbQ0Ie1EAeYMld6xhsC69wcoofaUXE9W9I6KM=" name="GenDocUID"/>
    <meta content="P" name="TypeProc"/>
    <meta content="" name="CreateCustomParts"/>
    <meta content="OK" name="ReadyToPublish"/>
    <meta content="svc_wsgendoc" name="Gendoc_User"/>
    <meta content="" name="EP_Mode"/>
    <meta content="" name="Gendoc_DGTGenerated"/>
    <meta content="" name="Gendoc_Vademecum"/>
    <meta content="0217" name="NumeroOrdre"/>
    <meta content="2023" name="Annee"/>
    <meta content="P" name="Gendoc_ProcedureType"/>
    <meta content="" name="EP_Version"/>
    <meta content="LV" name="Langue"/>
    <meta content="" name="Gendoc_DGTGeneratedUser"/>
    <meta content="FAST_document_go_ok" name="Gendoc_LastVerificationStatus"/>
    <meta content="ARR_C" name="Gendoc_GendocTemplateType"/>
    <meta content="TRUE" name="WithoutAuthorBlockFlatP"/>
    <meta content="GenDoc 28-02-25 14:26:13" name="Created"/>
    <meta content="" name="Canevas3_Vademecum"/>
    <meta content="TRUE" name="WithoutAuthorBlock"/>
    <meta content="" name="Gendoc_CaseYear"/>
    <meta content="false" name="Generation_In_Progress"/>
    <meta content="C" name="Juridiction"/>
    <meta content="5300e92d6a784553affffb7d84d3a659" name="DocumentIdentifier"/>
    <meta content="0217" name="Gendoc_CaseNumber"/>
    <meta content="ImportedWithoutSource" name="SdlIdentifier"/>
    <meta content="RP" name="NatureAff"/>
    <meta content="RP" name="Gendoc_CaseNature"/>
    <meta content="0001" name="NumSuite"/>
    <meta content="C" name="Gendoc_Juridiction"/>
  </head>
  <body>
    <div style="header">
      <div id="rId24" style="first"/>
      <div id="rId20" style="even">Spriedums, 27.3.2025. – Lieta C‑217/23</div>
      <div id="rId21" style="default">Laghman</div>
    </div>
    <p class="C19Centre" id="para-1" title="page-1">
      TIESAS SPRIEDUMS (trešā palāta)
    </p>
    <p class="C19Centre" id="para-2" title="page-1">
      2025. gada 27. martā  (<span class="note footnote notemarker">
<a id="c-1" href="#t-1">*</a>
</span>)
    </p>
    <p class="C71Indicateur" id="para-3" title="page-1">
      Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu – Brīvības, drošības un tiesiskuma telpa – Kopējā patvēruma politika – Direktīva 2011/95/ES – Nosacījumi, kas trešo valstu valstspiederīgajiem jāizpilda, lai varētu iegūt bēgļa statusu – 2. panta d) punkts – Vajāšanas iemesli – 10. panta 1. punkta d) apakšpunkts – Jēdziens “piederība pie noteiktas sociālās grupas” – Nosacījums par to, ka apkārtējā sabiedrība izcelsmes valstī grupu uztver kā atšķirīgu – Alternatīvās aizsardzības piešķiršanas nosacījumi – 2. panta f) punkts – Jēdziens “būtisks kaitējums” – 15. panta a) un b) punkts – Personas, kuras pieder pie vienas ģimenes un pret kurām viņu ģimenes saišu dēļ vērsta asinsatriebība
    </p>
    <p class="C02AlineaAltA" id="para-4" title="page-1">
      Lietā C‑217/23 [Laghman]  (<span class="note footnote notemarker">
<a id="c-2" href="#t-2">i</a>
</span>)
    </p>
    <p class="C02AlineaAltA" id="para-5" title="page-1">
      par lūgumu sniegt prejudiciālu nolēmumu atbilstoši LESD 267. pantam, ko Verwaltungsgerichtshof (Augstākā administratīvā tiesa, Austrija) iesniegusi ar 2023. gada 28. marta lēmumu un kas Tiesā reģistrēts 2023. gada 4. aprīlī, tiesvedībā
    </p>
    <p class="C02AlineaAltA" id="para-6" title="page-1">
      Bundesamt für Fremdenwesen und Asyl
    </p>
    <p class="C02AlineaAltA" id="para-7" title="page-1">
      pret
    </p>
    <p class="C02AlineaAltA" id="para-8" title="page-1">
      A N,
    </p>
    <p class="C19Centre" id="para-9" title="page-1">
      TIESA (trešā palāta)
    </p>
    <p class="C02AlineaAltA" id="para-10" title="page-1">
      šādā sastāvā: otrās palātas priekšsēdētāja K. Jirimēe [K. Jürimäe], kas pilda trešās palātas priekšsēdētāja pienākumus, Tiesas priekšsēdētājs K. Lēnartss [K. Lenaerts], kas pilda trešās palātas tiesneša pienākumus, tiesneši N. Jēskinens [N. Jääskinen], M. Gavalecs [M. Gavalec] un N. Pisarra [N. Piçarra] (referents),
    </p>
    <p class="C02AlineaAltA" id="para-11" title="page-1">
      ģenerāladvokāts: Ž. Rišārs Delatūrs [J. Richard de la Tour],
    </p>
    <p class="C02AlineaAltA" id="para-12" title="page-1">
      sekretārs: A. Kalots Eskobars [A. Calot Escobar],
    </p>
    <p class="C02AlineaAltA" id="para-13" title="page-1">
      ņemot vērā rakstveida procesu,
    </p>
    <p class="C02AlineaAltA" id="para-14" title="page-1">
      ņemot vērā apsvērumus, ko snieguši:
    </p>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">–</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">A N vārdā – R. Lukits, Rechtsanwalt,</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">–</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Austrijas valdības vārdā – A. Posch, J. Schmoll un M. Kopetzki, pārstāvji,</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">–</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Vācijas valdības vārdā – J. Möller un A. Hoesch, pārstāvji,</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">–</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Nīderlandes valdības vārdā – K. Bulterman, A. Hanje un J. M. Hoogveld, pārstāvji,</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">–</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Eiropas Komisijas vārdā – A. Azéma, J. Hottiaux un J. Vondung, pārstāves,</p>
</td>
</tr>
</table>
    <p class="C02AlineaAltA" id="para-20" title="page-1">
      noklausījusies ģenerāladvokāta secinājumus 2024. gada 5. septembra tiesas sēdē,
    </p>
    <p class="C02AlineaAltA" id="para-21" title="page-1">
      pasludina šo spriedumu.
    </p>
    <p class="C75Debutdesmotifs" id="para-22" title="page-1">
      Spriedums
    </p>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">1</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu ir par to, kā interpretēt 10. panta 1. punkta d) apakšpunktu Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2011/95/ES (2011. gada 13. decembris) par standartiem, lai trešo valstu valstspiederīgos vai bezvalstniekus kvalificētu kā starptautiskās aizsardzības saņēmējus, par bēgļu vai personu, kas tiesīgas saņemt alternatīvo aizsardzību, vienotu statusu un par piešķirtās aizsardzības saturu (OV 2011, L 337, 9. lpp.).</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">2</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Šis lūgums iesniegts saistībā ar tiesvedību starp Bundesamt für Fremdenwesen und Asyl (Federālais ārvalstnieku un patvēruma lietu birojs, Austrija; turpmāk tekstā – “BFA”) un A N par šīs personas iesniegtā starptautiskās aizsardzības pieteikuma noraidījumu.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count"/>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Atbilstošās tiesību normas</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count"/>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Starptautiskās tiesības</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">3</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">1951. gada 28. jūlijā Ženēvā parakstītās Konvencijas par bēgļa statusu (Recueil des traités des Nations unies, 189. sēj., 150. lpp., Nr. 2545 (1954)), kas stājusies spēkā 1954. gada 22. aprīlī un papildināta ar 1967. gada 31. janvārī Ņujorkā noslēgto Protokolu par bēgļa statusu, kurš stājies spēkā 1967. gada 4. oktobrī (turpmāk tekstā – “Ženēvas konvencija”), 1. panta A punkta 2. apakšpunktā paredzēts:</p>
</td>
</tr>
</table>
    <p class="C02AlineaAltA" id="para-28" title="page-1">
      “Šīs Konvencijas mērķiem termins “bēglis” attiecināms uz jebkuru personu, kas [..] sakarā ar labi pamatotām bailēm no vajāšanas pēc rases, reliģijas, tautības, piederības īpašai sociālai grupai pazīmēm vai politiskās pārliecības dēļ atrodas ārpus savas pilsonības valsts un nespēj vai sakarā ar šādām bailēm nevēlas izmantot šīs valsts aizsardzību [..].”
    </p>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count"/>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Savienības tiesības</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count"/>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Direktīva 2011/95</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">4</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Direktīvas 2011/95 6., 29., 30., 33., 34. un 39. apsvērumā noteikts:</p>
</td>
</tr>
</table>
    <p class="C09Marge0avecretrait" id="para-32" title="page-1">
      “(6) [Eiropadomes 1999. gada 15. un 16. oktobra] Tamperes secinājumi paredz, ka noteikumi par bēgļa statusu būtu jāpapildina ar pasākumiem par alternatīv[ās] aizsardzības veidiem, piedāvājot atbilstošu statusu jebkurai personai, kam nepieciešama šāda aizsardzība.
    </p>
    <p class="C02AlineaAltA" id="para-33" title="page-1">
      [..]
    </p>
    <p class="C09Marge0avecretrait" id="para-34" title="page-1">
      (29) Viens no nosacījumiem, lai personu kvalificētu kā bēgli Ženēvas konvencijas 1. panta A punkta nozīmē, ir cēloņsakarība starp vajāšanas iemesliem, proti, rase, reliģija, tautība, politiskā pārliecība vai piederība noteiktai sociālai grupai, un vajāšanas darbībām vai aizsardzības pret šādām darbībām trūkums.
    </p>
    <p class="C09Marge0avecretrait" id="para-35" title="page-1">
      (30) Vienlīdz nepieciešams ieviest vienotu jēdzienu attiecībā uz vajāšanas pamatojumu “piederība noteiktai sociālai grupai”. Lai definētu noteiktu sociālo grupu, būtu pienācīgi jāņem vērā jautājumi, kas izriet no pieteikuma iesniedzēja dzimuma, tostarp dzimuma identitāte un seksuālā orientācija, kas var būt saistītas ar noteiktām tiesību tradīcijām un ieražām, kuru dēļ tiek kropļoti dzimumorgāni, notiek piespiedu sterilizācija vai aborts, ciktāl šie jautājumi ir saistīti ar pieteikuma iesniedzēja pamatotām bailēm no vajāšanas.
    </p>
    <p class="C02AlineaAltA" id="para-36" title="page-1">
      [..]
    </p>
    <p class="C09Marge0avecretrait" id="para-37" title="page-1">
      (33) Būtu jānosaka arī standarti, lai definētu alternatīv[ās] aizsardzības statusu un noteiktu tā saturu. Alternatīvajai aizsardzībai vajadzētu būt komplementārai un papildus tai bēgļu aizsardzībai, kāda paredzēta Ženēvas konvencijā.
    </p>
    <p class="C09Marge0avecretrait" id="para-38" title="page-1">
      (34) Nepieciešams ieviest vienotus kritērijus, uz kuru pamata personas, kas iesniedz starptautiskās aizsardzības pieteikumu, ir atzīstamas par tiesīgām saņemt alternatīvo aizsardzību. Minētajiem kritērijiem būtu jāizriet no starptautiskām saistībām saskaņā ar cilvēktiesību instrumentiem un dalībvalstīs pastāvošās prakses.
    </p>
    <p class="C02AlineaAltA" id="para-39" title="page-1">
      [..]
    </p>
    <p class="C09Marge0avecretrait" id="para-40" title="page-1">
      (39) Īstenojot Stokholmas programmas aicinājumu noteikt bēgļu vai tādu personu vienotu statusu, kuras ir tiesīgas saņemt alternatīvo aizsardzību, izņemot atkāpes, kas ir nepieciešamas un objektīvi pamatotas, alternatīvās aizsardzības statusa saņēmējiem būtu jāpiešķir tādas pašas tiesības un pabalsti, ko piešķir bēgļiem saskaņā ar šo direktīvu, un uz tām būtu jāattiecina tādi paši atbilstības nosacījumi.”
    </p>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">5</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Šīs direktīvas 2. pantā “Definīcijas” paredzēts:</p>
</td>
</tr>
</table>
    <p class="C02AlineaAltA" id="para-42" title="page-1">
      “Šajā direktīvā piemēro šādas definīcijas:
    </p>
    <p class="C09Marge0avecretrait" id="para-43" title="page-1">
      a) “starptautiskā aizsardzība” ir bēgļa un alternatīvās aizsardzības statuss, kā noteikts e) un g) apakšpunktā;
    </p>
    <p class="C02AlineaAltA" id="para-44" title="page-1">
      [..]
    </p>
    <p class="C09Marge0avecretrait" id="para-45" title="page-1">
      d) “bēglis” ir trešās valsts valstspiederīgais, kas, pamatoti baidoties no vajāšanas rases, reliģijas, tautības, politisko uzskatu vai piederības kādai noteiktai sociālai grupai dēļ, atrodas ārpus valsts, kuras valstspiederīgais viņš ir, un kas nespēj vai šādu baiļu dēļ nevēlas pieņemt minētās valsts aizsardzību, vai bezvalstnieks, kas, atrazdamies ārpus savas agrākās pastāvīgās dzīvesvietas valsts, to pašu iepriekš minēto iemeslu dēļ nevar vai šādu baiļu dēļ nevēlas tajā atgriezties, un uz kuru neattiecas 12. pants;
    </p>
    <p class="C09Marge0avecretrait" id="para-46" title="page-1">
      e) “bēgļa statuss” nozīmē, ka dalībvalsts atzīst trešās valsts valstspiederīgo vai bezvalstnieku par bēgli;
    </p>
    <p class="C09Marge0avecretrait" id="para-47" title="page-1">
      f) “persona, kas tiesīga saņemt alternatīvo aizsardzību” ir trešās valsts valstspiederīgais vai bezvalstnieks, ko nevar kvalificēt kā bēgli, bet attiecībā uz kuru ir sniegts pietiekams pamatojums, lai uzskatītu, ka attiecīgā persona, ja tā atgrieztos savā izcelsmes valstī vai ja bezvalstnieks atgrieztos savas agrākās pastāvīgās dzīvesvietas valstī, tam draudētu reāls risks ciest būtisku kaitējumu, kā noteikts 15. pantā, un uz kuru neattiecas 17. panta 1. un 2. punkts, un kas nevar vai šāda riska dēļ nevēlas pieņemt minētās valsts aizsardzību;
    </p>
    <p class="C09Marge0avecretrait" id="para-48" title="page-1">
      g) “alternatīvās aizsardzības statuss” nozīmē, ka dalībvalsts atzīst trešās valsts valstspiederīgo vai bezvalstnieku kā personu, kas ir tiesīga saņemt alternatīvo aizsardzību;
    </p>
    <p class="C09Marge0avecretrait" id="para-49" title="page-1">
      h) “starptautiskās aizsardzības pieteikums” ir pieprasījums, ko dalībvalstij iesniedzis trešās valsts valstspiederīgais vai bezvalstnieks, kas cenšas saņemt bēgļa vai alternatīvo aizsardzības statusu un kas nepārprotami nepieprasa cita veida aizsardzību, kura ir ārpus šīs direktīvas darbības jomas un par kuru var iesniegt atsevišķu pieteikumu;
    </p>
    <p class="C09Marge0avecretrait" id="para-50" title="page-1">
      i) “pieteikuma iesniedzējs” ir trešās valsts valstspiederīgais vai bezvalstnieks, kas iesniedzis starptautiskās aizsardzības pieteikumu, par kuru vēl nav pieņemts galīgais lēmums;
    </p>
    <p class="C02AlineaAltA" id="para-51" title="page-1">
      [..].”
    </p>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">6</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Minētās direktīvas 4. panta “Faktu un apstākļu novērtēšana” 3. punktā noteikts:</p>
</td>
</tr>
</table>
    <p class="C02AlineaAltA" id="para-53" title="page-1">
      “Starptautiskās aizsardzības pieteikuma novērtējums jāveic individuāli par katru pieteikuma iesniedzēju un, to darot, jāņem vērā:
    </p>
    <p class="C02AlineaAltA" id="para-54" title="page-1">
      [..]
    </p>
    <p class="C09Marge0avecretrait" id="para-55" title="page-1">
      c) pieteikuma iesniedzēja individuālais stāvoklis un personīgie apstākļi, tostarp tādi faktori kā izcelsme, dzimums un vecums, lai, pamatojoties uz pieteikuma iesniedzēja personīgajiem apstākļiem, novērtētu, vai darbības, ar kādām pieteikuma iesniedzējam bija jāsaskaras vai ar kādām tam var nākties saskarties, būtu uzskatāmas par vajāšanu vai būtisku kaitējumu;
    </p>
    <p class="C02AlineaAltA" id="para-56" title="page-1">
      [..].”
    </p>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">7</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Šīs direktīvas 6. pantā “Vajāšanas vai būtiska kaitējuma dalībnieki” paredzēts:</p>
</td>
</tr>
</table>
    <p class="C02AlineaAltA" id="para-58" title="page-1">
      “Vajāšanas vai būtiska kaitējuma dalībnieki ir:
    </p>
    <p class="C02AlineaAltA" id="para-59" title="page-1">
      a) valsts;
    </p>
    <p class="C09Marge0avecretrait" id="para-60" title="page-1">
      b) partijas vai organizācijas, kas kontrolē valsti vai būtisku valsts teritorijas daļu;
    </p>
    <p class="C09Marge0avecretrait" id="para-61" title="page-1">
      c) nevalstiski dalībnieki, ja var apliecināt, ka a) un b) apakšpunktā minētie dalībnieki, tostarp starptautiskās organizācijas, nav spējīgi vai nevēlas nodrošināt aizsardzību pret vajāšanu vai būtisku kaitējumu, kā noteikts 7. pantā.”
    </p>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">8</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Direktīvas 2011/95 7. pants “Aizsardzības dalībnieki” formulēts šādi:</p>
</td>
</tr>
</table>
    <p class="C02AlineaAltA" id="para-63" title="page-1">
      “1. Aizsardzību pret vajāšanu vai būtisku kaitējumu var nodrošināt vienīgi:
    </p>
    <p class="C09Marge0avecretrait" id="para-64" title="page-1">
      a) valsts; vai
    </p>
    <p class="C09Marge0avecretrait" id="para-65" title="page-1">
      b) partijas vai organizācijas, tostarp starptautiskas organizācijas, kas kontrolē valsti vai būtisku valsts teritorijas daļu,
    </p>
    <p class="C02AlineaAltA" id="para-66" title="page-1">
      ja tās vēlas un spēj nodrošināt aizsardzību saskaņā ar 2. punktu.
    </p>
    <p class="C02AlineaAltA" id="para-67" title="page-1">
      2. Aizsardzībai pret vajāšanu vai būtisku kaitējumu jābūt efektīvai un neierobežotai laikā. Šādu aizsardzību parasti nodrošina, 1. punkta a) un b) apakšpunktā minētajiem dalībniekiem veicot pamatotus pasākumus, lai novērstu vajāšanu vai būtiska kaitējuma nodarīšanu, inter alia uzturot efektīvu tiesību sistēmu, lai atklātu, apsūdzētu un sodītu par darbībām, kas veido vajāšanu vai būtisku kaitējumu, kā arī nodrošinot pieteikuma iesniedzējam pieeju šādai aizsardzībai.
    </p>
    <p class="C02AlineaAltA" id="para-68" title="page-1">
      [..]”
    </p>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">9</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Šīs direktīvas 9. panta “Vajāšanas darbības” 3. punktā noteikts:</p>
</td>
</tr>
</table>
    <p class="C02AlineaAltA" id="para-70" title="page-1">
      “Saskaņā ar 2. panta d) apakšpunktu ir jābūt saiknei starp 10. pantā minētajiem iemesliem un šā panta 1. punktā minētajām vajāšanas darbībām vai aizsardzības pret šādām darbībām trūkumam.”
    </p>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">10</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Minētās direktīvas 10. panta “Vajāšanas iemesli” 1. punktā paredzēts:</p>
</td>
</tr>
</table>
    <p class="C02AlineaAltA" id="para-72" title="page-1">
      “Novērtējot vajāšanas iemeslus, dalībvalstis ņem vērā šo:
    </p>
    <p class="C02AlineaAltA" id="para-73" title="page-1">
      [..]
    </p>
    <p class="C09Marge0avecretrait" id="para-74" title="page-1">
      d) uzskata, ka grupa veido īpašu sociālu grupu jo īpaši, ja:
    </p>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">–</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">šās grupas dalībniekiem piemīt kopīgas iedzimtas pazīmes vai kopēja pagātne, ko nevar mainīt, vai tiem piemīt kopējas pazīmes vai pārliecība, kas ir tik svarīga identitātei vai apziņai, ka personu nevar spiest no tās atteikties, un</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">–</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">minētajai grupai attiecīgajā valstī ir īpatna identitāte, jo apkārtējā sabiedrība to uztver kā atšķirīgu.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <p class="C02AlineaAltA" id="para-77" title="page-1">
      Atkarībā no apstākļiem izcelsmes valstī jēdziens īpaša sociāla grupa var ietvert grupu, kuras pamatā ir seksuālās orientācijas kopīgas pazīmes. Nevar uzskatīt par seksuālai orientācijai piederīgām tādas darbības, kas saskaņā ar dalībvalsts tiesību aktiem tiek uzskatītas par noziedzīgām. Ar dzimumu saistītus aspektus, tostarp dzimuma identitāti, pienācīgi ņem vērā, lai noteiktu piederību īpašai sociālai grupai vai identificētu šādas grupas pazīmes;
    </p>
    <p class="C02AlineaAltA" id="para-78" title="page-1">
      [..].”
    </p>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">11</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Šīs direktīvas 15. pantā “Būtisks kaitējums” paredzēts:</p>
</td>
</tr>
</table>
    <p class="C02AlineaAltA" id="para-80" title="page-1">
      “Būtisku kaitējumu veido:
    </p>
    <p class="C02AlineaAltA" id="para-81" title="page-1">
      a) nāves sods vai tā izpilde; vai
    </p>
    <p class="C09Marge0avecretrait" id="para-82" title="page-1">
      b) pieteikuma iesniedzēja spīdzināšana vai necilvēcīga pazemojoša izturēšanās pret viņu, vai necilvēcīga vai pazemojoša sodīšana izcelsmes valstī, vai
    </p>
    <p class="C09Marge0avecretrait" id="para-83" title="page-1">
      c) smagi un individuāli draudi civiliedzīvotāja dzīvībai vai veselībai plaši izplatītas vardarbības dēļ starptautisku vai iekšēju bruņotu konfliktu gadījumā.”
    </p>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">12</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Direktīvas 2011/95 18. pants “Alternatīvās aizsardzības statusa piešķiršana” formulēts šādi:</p>
</td>
</tr>
</table>
    <p class="C02AlineaAltA" id="para-85" title="page-1">
      “Dalībvalstis piešķir alternatīvās aizsardzības statusu trešās valsts valstspiederīgajam vai bezvalstniekam, kas ir tiesīgs saņemt alternatīvo aizsardzību saskaņā ar II un V nodaļu.”
    </p>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count"/>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Direktīva 2013/32</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">13</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2013/32/ES (2013. gada 26. jūnijs) par kopējām procedūrām starptautiskās aizsardzības statusa piešķiršanai un atņemšanai (OV 2013, L 180, 60. lpp.) 10. panta “Pieteikumu izskatīšanas prasības” 2. punktā paredzēts:</p>
</td>
</tr>
</table>
    <p class="C02AlineaAltA" id="para-88" title="page-1">
      “Izskatot starptautiskās aizsardzības pieteikumus, atbildīgā iestāde vispirms nosaka, vai pieteikuma iesniedzēji ir kvalificējami kā bēgļi, un, ja nē, tad nosaka, vai pieteikuma iesniedzēji ir tiesīgi saņemt alternatīvo aizsardzību.”
    </p>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count"/>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Austrijas tiesības</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">14</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">2005. gada 16. augusta Bundesgesetz über die Gewährung von Asyl (Asylgesetz 2005) (Federālais likums par patvēruma piešķiršanu (2005. gada Patvēruma likums); BGBl. I, 100/2005), redakcijā, kas piemērojama pamatlietā (turpmāk tekstā – “2005. gada Patvēruma likums”), 3. pantā “Personas ar patvēruma tiesībām statuss” noteikts:</p>
</td>
</tr>
</table>
    <p class="C02AlineaAltA" id="para-91" title="page-1">
      “(1) Ārvalstniekam, kas Austrijā iesniedzis starptautiskās aizsardzības pieteikumu, tiek atzīts personas ar patvēruma tiesībām statuss, ja vien šis pieteikums nav noraidāms saskaņā ar 4., 4.a vai 5. pantu un ja ir ticams, ka viņam izcelsmes valstī draud vajāšana [Ženēvas konvencijas] 1. panta A punkta 2. apakšpunkta izpratnē.
    </p>
    <p class="C02AlineaAltA" id="para-92" title="page-1">
      [..]
    </p>
    <p class="C02AlineaAltA" id="para-93" title="page-1">
      (5) Lēmumam, ar kuru ārvalstniekam automātiski vai pamatojoties uz starptautiskās aizsardzības pieteikumu tiek piešķirts personas ar patvēruma tiesībām statuss, jābūt saistītam ar konstatējumu, ka ārvalstniekam ipso iure ir bēgļa statuss.”
    </p>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count"/>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Pamatlieta un prejudiciālie jautājumi</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">15</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Afganistānas valstspiederīgais A N, kas pieder pie paštunu etniskās grupas un ir no Lagmānas [Laghman] provinces (Afganistāna), 2015. gada 4. novembrī atbilstoši 2005. gada Patvēruma likumam iesniedza starptautiskās aizsardzības pieteikumu Austrijā. Pieteikuma pamatošanai A N apgalvoja, ka viņam Afganistānā draud vajāšana, jo pret personām, kurām ir radniecības saites ar viņa tēvu, tiek īstenota asinsatriebība. Šīs asinsatriebības pamatā esot mantisks, ar lauksaimniecības zemi saistīts strīds starp viņa tēvu un tēva brālēniem. Pēc A N sniegtās informācijas, viņa tēva brālēni, īstenojot asinsatriebību, esot nogalinājuši viņa tēvu un brāli.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">16</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">BFA ar 2017. gada 21. jūnija lēmumu noraidīja šo pieteikumu, secinot, ka A N izceļošana no izcelsmes valsts “bija motivēta vienīgi ar vēlmi uzlabot savu ekonomisko un sociālo stāvokli” un ka sniegtā informācija par vajāšanas risku neatbilst patiesībai. A N pārsūdzēja šo lēmumu.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">17</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Ar 2022. gada 26. jūlija nolēmumu Bundesverwaltungsgericht (Federālā administratīvā tiesa, Austrija) apmierināja A N prasību, piešķīra viņam personas ar patvēruma tiesībām statusu saskaņā ar 2005. gada Patvēruma likuma 3. panta 1. punktu un atbilstoši šī likuma 3. panta 5. punktam atzina, ka bēgļa statuss viņam pienākas ipso iure.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">18</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Šīs tiesas skatījumā A N apgalvojumi par iemesliem, kuru dēļ viņš baidās no vajāšanas izcelsmes valstī, ir tikuši apstiprināti. Minētā tiesa konstatēja, ka pret A N ir vērsta asinsatriebība, kuras pamatā ir mantisks strīds, kura dēļ tad, ja viņš atgrieztos izcelsmes valstī, viņš būtu pakļauts riskam, ka viņa tēva brālēni varētu viņam uzbrukt vai pat nogalināt viņa radniecības ar tēvu dēļ, un viņam nav nekādu pamatotu cerību uz Afganistānas iestāžu aizsardzību. Turklāt, ja A N apmestos uz dzīvi citā savas izcelsmes valsts reģionā, būtu risks, ka viņš nespēs nodrošināt savas vajadzības.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">19</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">BFA par šo lēmumu iesniedza revīzijas sūdzību (Revision) Verwaltungsgerichtshof (Augstākā administratīvā tiesa, Austrija), kas ir iesniedzējtiesa, būtībā apgalvojot – to, ka persona pieder pie ģimenes, pret kuru vērsta asinsatriebība, nevar kvalificēt kā “piederību pie noteiktas sociālās grupas” Direktīvas 2011/95 10. panta 1. punkta d) apakšpunkta izpratnē.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">20</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Iesniedzējtiesa norāda, ka saskaņā ar Bundesverwaltungsgericht (Federālā administratīvā tiesa) konstatējumiem, kurus BFA vairs neapstrīd un uz kuriem iesniedzējtiesai ir jābalstās, A N tēva brālēni ir izteikuši viņam draudus, kas rada pietiekami konkrētu fiziskas vardarbības vai pat slepkavības iespējamību, jo viņš pieder pie ģimenes, pret kuru vērsta asinsatriebība mantiska strīda dēļ. Minētā tiesa vēlas noskaidrot, vai personas, kurām izteikti šādi draudi tikai šādu radniecības saišu dēļ, ir uzskatāmas par piederīgām pie “noteiktas sociālās grupas” šīs direktīvas 10. panta 1. punkta d) apakšpunkta izpratnē, kas ir viens no vajāšanas iemesliem, kura dēļ kompetentā valsts iestāde var atzīt tām bēgļa statusu. It īpaši iesniedzējtiesa lūdz Tiesu precizēt tā šīs tiesību normas otrajā ievilkumā paredzētā nosacījuma tvērumu, atbilstoši kuram “noteiktai sociālai grupai” attiecīgajā trešā valstī jābūt īpatnai identitātei, jo apkārtējā sabiedrība to uztver kā atšķirīgu.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">21</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Minētā tiesa ir arī norādījusi – ja no Tiesas atbildēm izrietētu, ka A N nevar atzīt bēgļa statusu, vēl būtu jāizvērtē, vai viņam būtu jāatzīst alternatīvās aizsardzības statuss, ņemot vērā Bundesverwaltungsgericht (Federālā administratīvā tiesa) konstatētos fiziskas vardarbības vai pat slepkavības draudus.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">22</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Šādos apstākļos Verwaltungsgerichtshof (Augstākā administratīvā tiesa) nolēma apturēt tiesvedību un uzdot Tiesai šādus prejudiciālus jautājumus:</p>
</td>
</tr>
</table>
    <p class="C09Marge0avecretrait" id="para-103" title="page-1">
      “1) Vai [Direktīvas 2011/95] 10. panta 1. punkta d) apakšpunkta formulējums “grupai attiecīgajā valstī ir īpatna identitāte, jo apkārtējā sabiedrība to uztver kā atšķirīgu” jāinterpretē tādējādi, ka šādai grupai attiecīgajā valstī īpatna identitāte ir vienīgi tad, ja apkārtējā sabiedrība to uztver kā atšķirīgu, vai tomēr ir nepieciešams patstāvīgi pārbaudīt, vai tai ir šāda “īpatna identitāte”, tātad neatkarīgi no jautājuma, vai šo grupu kā atšķirīgu uztver apkārtējā sabiedrība?
    </p>
    <p class="C10Marge1" id="para-104" title="page-1">
      Ja saskaņā ar atbildi uz pirmo jautājumu ir nepieciešams patstāvīgi pārbaudīt, vai tai ir šāda “īpatna identitāte”:
    </p>
    <p class="C09Marge0avecretrait" id="para-105" title="page-1">
      2) Pēc kādiem kritērijiem ir jāpārbauda, vai tai ir šāda “īpatna identitāte” [Direktīvas 2011/95] 10. panta 1. punkta d) apakšpunkta izpratnē?
    </p>
    <p class="C10Marge1" id="para-106" title="page-1">
      Neatkarīgi no atbildes uz pirmo un otro jautājumu:
    </p>
    <p class="C09Marge0avecretrait" id="para-107" title="page-1">
      3) Vai, novērtējot, vai “apkārtējā sabiedrība” kādu grupu uztver kā atšķirīgu [Direktīvas 2011/95] 10. panta 1. punkta d) apakšpunkta izpratnē, izšķirīgs ir vajāšanas [īstenotāja] vai sabiedrības kā veseluma, vai valsts vai tās daļas sabiedrības būtiskas daļas skatpunkts?
    </p>
    <p class="C09Marge0avecretrait" id="para-108" title="page-1">
      4) Pēc kādiem kritērijiem ir jānovērtē, vai kāda grupa tiek uztverta kā “atšķirīga” [Direktīvas 2011/95] 10. panta 1. punkta d) apakšpunkta izpratnē?”
    </p>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count"/>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Par prejudiciālajiem jautājumiem</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">23</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Ar šiem jautājumiem, kuri jāizskata kopā, iesniedzējtiesa būtībā vaicā, vai Direktīvas 2011/95 10. panta 1. punkta d) apakšpunkts jāinterpretē tādējādi, ka starptautiskās aizsardzības pieteikuma iesniedzēju, pret kuru viņa izcelsmes valstī ir vērsta asinsatriebība tāpēc, ka viņš pieder pie kādas mantiskā strīdā iesaistītas ģimenes, šī iemesla dēļ vien var uzskatīt par piederīgu pie “noteiktas sociālās grupas” šīs tiesību normas izpratnē.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">24</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Vispirms jāatgādina, ka Direktīvas 2011/95 2. panta d) punktā – kurā būtībā ir pārņemta Ženēvas konvencijas 1. panta A punkta 2. apakšpunktā ietvertā definīcija (spriedums, 2019. gada 14. maijs, M u.c. (Bēgļa statusa atcelšana), C‑391/16, C‑77/17 un C‑78/17, EU:C:2019:403, 84. punkts) – bēgļa statuss ir atzīts trešās valsts valstspiederīgajam, kas, pamatoti baidoties no vajāšanas rases, reliģijas, tautības, politisko uzskatu vai piederības pie kādas noteiktas sociālās grupas dēļ, atrodas ārpus valsts, kuras valstspiederīgais viņš ir, un kas nespēj vai šādu baiļu dēļ nevēlas pieņemt minētās valsts aizsardzību.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">25</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Tomēr ar to vien, ka pastāv pierādīts fiziskas vardarbības vai pat slepkavības risks, kā, piemēram, risks, ar kuru A N saskāries viņa izcelsmes valstī, nav pietiekami, lai atzītu viņam “bēgļa statusu” Direktīvas 2011/95 2. panta e) punkta izpratnē. Proti, saskaņā ar šīs direktīvas 9. panta 3. punktu, lasot to kopā ar 6. panta c) punktu, kā arī 7. panta 1. punktu un ņemot vērā 29. apsvērumu, bēgļa statusa atzīšana nozīmē, ka ir jāpierāda saikne vai nu starp minētās direktīvas 10. panta 1. punktā uzskaitītajiem vajāšanas iemesliem un vajāšanas darbībām šīs direktīvas 9. panta 3. punktā minēto noteikumu izpratnē, vai arī starp šiem vajāšanas iemesliem un to, ka “aizsardzības dalībnieki” nenodrošina aizsardzību pret šādām vajāšanas darbībām, ko veic “nevalstiski dalībnieki” (šajā nozīmē skat. spriedumu, 2024. gada 16. janvāris, Intervyuirasht organ na DAB pri MS (No vardarbības ģimenē cietušas sievietes), C‑621/21, EU:C:2024:47, 66. punkts).</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">26</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Iesniedzējtiesa jautā Tiesai, vai šāda saikne pastāv, no vienas puses, starp vardarbības risku, kam pakļauts starptautiskās aizsardzības pieteikuma iesniedzējs, pret kuru viņa izcelsmes valstī vērsta asinsatriebība, un, no otras puses, iemeslu, kas saistīts ar piederību pie “noteiktas sociālās grupas” Direktīvas 2011/95 10. panta 1. punkta d) apakšpunkta izpratnē. Citiem vārdiem, šī tiesa vēlas noskaidrot, vai šādos apstākļos ir jāuzskata, ka šis pieteikuma iesniedzējs var tikt vajāts izcelsmes valstī “viņa piederības pie noteiktas sociālās grupas dēļ”.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">27</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">No šīs direktīvas 10. panta 1. punkta d) apakšpunkta izriet, ka grupa ir uzskatāma par “noteiktu sociālo grupu”, ja ir izpildīti divi kumulatīvi nosacījumi. Pirmkārt, attiecīgās grupas dalībniekiem jāpiemīt vismaz vienai no trim minētās normas pirmajā ievilkumā norādītajām identifikācijas pazīmēm, proti, “kopīgām iedzimtām pazīmēm”, “kopējai pagātnei, ko nevar mainīt”, vai arī “kopējām pazīmēm vai pārliecībai, kas ir tik svarīga identitātei vai apziņai, ka personu nevajadzētu piespiest no tās atteikties”. Otrkārt, šai grupai attiecīgajā izcelsmes valstī jābūt īpatnai identitātei, “jo apkārtējā sabiedrība to uztver kā atšķirīgu” (spriedums, 2024. gada 11. jūnijs, Staatssecretaris van Justitie en Veiligheid (Sievietes, kuras kā pamatvērtību pieņēmušas dzimumu līdztiesību), C‑646/21, EU:C:2024:487, 40. punkts un tajā minētā judikatūra).</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">28</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Par pirmo no šiem nosacījumiem – kura izpilde iesniedzējtiesā netika apstrīdēta –, kā ģenerāladvokāts uzsvēris secinājumu 24.–26. punktā, jānorāda, ka vienas ģimenes locekļiem to ģimenes saišu dēļ – neatkarīgi no tā, vai šīs saites izriet no asinsradniecības, adopcijas vai laulības – piemīt “iedzimtas pazīmes” vai “kopēja pagātne, ko nevar mainīt”. Tas, ka vienas ģimenes locekļi, un it īpaši šīs ģimenes vīrieši un zēni, savas radniecības dēļ ir iesaistīti asinsatriebībā tāpēc, ka tā tiek nodota no paaudzes paaudzē pa tēva līniju, arī ir daļa no šādas kopējas pagātnes, ko nevar mainīt, un tādējādi tā ir šīm personām kopīga papildu pazīme. Tādēļ var uzskatīt, ka minētās personas atbilst pirmajam nosacījumam.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">29</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Saistībā ar otro nosacījumu, kam jābūt izpildītam, lai pastāvētu “noteikta sociālā grupa” Direktīvas 2011/95 10. panta 1. punkta d) apakšpunkta otrā ievilkuma izpratnē, kas ietver šīs grupas īpatno identitāti attiecīgajā izcelsmes valstī, “jo apkārtējā sabiedrība to uztver kā atšķirīgu”, iesniedzējtiesa vēlas noskaidrot, vai atbilstoši šai tiesību normai “īpatnās identitātes” esamība jāizvērtē patstāvīgi un neatkarīgi no tā, vai apkārtējā sabiedrība attiecīgo grupu uztver kā atšķirīgu.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">30</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">No Direktīvas 2011/95 10. panta 1. punkta d) apakšpunkta otrā ievilkuma formulējuma visās valodu versijās izriet, ka izšķiroša nozīme ir tam, kā apkārtējā sabiedrība uztver attiecīgās grupas atšķirīgumu. Kā ģenerāladvokāts būtībā norādījis secinājumu 30.–32. punktā, šajā tiesību normā minētā grupas “īpatnā identitāte” ir nosacījums, kas jāizvērtē nevis atsevišķi un patstāvīgi, ņemot vērā apkārtējās sabiedrības uztveri, bet gan sasaistē ar to.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">31</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Attiecīgajai dalībvalstij jānosaka, kurai “apkārtējai sabiedrībai” šīs tiesību normas izpratnē ir nozīme, izvērtējot sociālas grupas esamību. Šī apkārtējā sabiedrība var sakrist ar visu starptautiskās aizsardzības pieteikuma iesniedzēja izcelsmes valsti vai būt šaurāka, piemēram, kādas teritorijas daļas sabiedrība vai šīs trešās valsts iedzīvotāji (spriedumi, 2024. gada 16. janvāris, Intervyuirasht organ na DAB pri MS (No vardarbības ģimenē cietušas sievietes), C‑621/21, EU:C:2024:47, 54. punkts, un 2024. gada 11. jūnijs, Staatssecretaris van Justitie en Veiligheid (Sievietes, kuras kā pamatvērtību pieņēmušas dzimumu līdztiesību), C‑646/21, EU:C:2024:487, 50. punkts).</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">32</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Turklāt “piederība pie noteiktas sociālās grupas” jākonstatē neatkarīgi no vajāšanas darbību riska, kam šīs grupas locekļi ir pakļauti viņu izcelsmes valstī (šajā nozīmē skat. spriedumu, 2024. gada 16. janvāris, Intervyuirasht organ na DAB pri MS (No vardarbības ģimenē cietušas sievietes), C‑621/21, EU:C:2024:47, 55. punkts).</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">33</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Tā, piemēram, krimināltiesību normatīvo aktu, kas attiecas tieši uz homoseksuālas orientācijas personām, esamība izcelsmes valstī ļauj konstatēt, ka šīs personas veido norobežotu grupu, kuru apkārtējā sabiedrība uztver kā atšķirīgu (spriedums, 2013. gada 7. novembris, X u.c., no C‑199/12 līdz C‑201/12, EU:C:2013:720, 49. punkts).</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">34</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Tāpat atkarībā no apstākļiem, un it īpaši no izcelsmes valstī pastāvošajām sociālajām, morāles vai juridiskajām normām, par piederīgām pie “noteiktas sociālās grupas” Direktīvas 2011/95 10. panta 1. punkta d) apakšpunkta otrā ievilkuma izpratnē var uzskatīt gan sievietes no šīs valsts kopumā, gan mazākas sieviešu grupas, kurām ir kāda papildu pazīme, piemēram, izvairīšanās no piespiedu laulībām vai – precētām sievietēm – aiziešana no mājām, vai arī sieviešu un vīriešu līdztiesības kā pamatvērtības faktiska pieņemšana (šajā nozīmē skat. spriedumus, 2024. gada 16. janvāris, Intervyuirasht organ na DAB pri MS (No vardarbības ģimenē cietušas sievietes), C‑621/21, EU:C:2024:47, 52., 53. un 62. punkts, kā arī 2024. gada 11. jūnijs, Staatssecretaris van Justitie en Veiligheid (Sievietes, kuras kā pamatvērtību pieņēmušas dzimumu līdztiesību), C‑646/21, EU:C:2024:487, 49. un 64. punkts).</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">35</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Šajā ziņā jāuzsver, ka dažu apkārtējās sabiedrības indivīdu uztverei vien nevar būt izšķirošas nozīmes. Lai grupu varētu atzīt par tādu, kurai izcelsmes valstī ir īpatna identitāte, tā jāuztver kā atšķirīga apkārtējā sabiedrībā kopumā, un tas noteikti nozīmē, ka šo uztveri atbalsta ievērojama daļa šīs sabiedrības indivīdu, nevis tikai daži tādu darbību veicēji, ko var kvalificēt kā vajāšanu Direktīvas 2011/95 izpratnē. Pretējā gadījumā ar šīm darbībām būtu pietiekami, lai personas, pret kurām tās vērstas, uzskatītu par piederīgām pie “noteiktas sociālās grupas”, un tas šim nosacījumam liegtu jebkādu lietderīgu iedarbību.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">36</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Tāpat šajā kontekstā pats par sevi nevar būt noteicošs tas, kā šāda veida darbību dēļ cietušās personas pašas uztver savu atšķirīgumu. Apstākļos, kad pret ģimeni tiek īstenota asinsatriebība, tas, kā ģimenes locekļi, pret kuriem vērsta šī asinsatriebība, subjektīvi uztver savu atšķirīgumu, pats par sevi nenozīmē, ka arī apkārtējā sabiedrība šo personu kopā veidoto grupu uztver kā atšķirīgu, kā prasīts minētā 10. panta 1. punkta d) apakšpunkta otrajā ievilkumā.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">37</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Tādēļ ir svarīgi, ka apkārtējā sabiedrība kopumā kādu grupu uztver kā atšķirīgu, citstarp izcelsmes valstī dominējošo sociālo, morālo vai juridisko normu dēļ. Šādu uztveri apkārtējās sabiedrības līmenī it īpaši var pierādīt, pamatojoties uz konkrētām norādēm, piemēram, diskriminējošu attieksmi vai izslēgšanas praksi, vai pat stigmatizāciju, kas vispārīgi ietekmē attiecīgās grupas locekļus, un šī iemesla dēļ tie tiek atstumti no apkārtējās sabiedrības (šajā nozīmē skat. spriedumus, 2024. gada 16. janvāris, Intervyuirasht organ na DAB pri MS (No vardarbības ģimenē cietušas sievietes), C‑621/21, EU:C:2024:47, 53. punkts, un 2024. gada 11. jūnijs, Staatssecretaris van Justitie en Veiligheid (Sievietes, kuras kā pamatvērtību pieņēmušas dzimumu līdztiesību), C‑646/21, EU:C:2024:487, 49. punkts).</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">38</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Šajā lietā, neskarot pārbaudes, kas jāveic iesniedzējtiesai, no Tiesas rīcībā esošajiem lietas materiāliem nav konstatējams, ka grupu, ko veido konkrētas ģimenes locekļi, pret kuriem vērsta asinsatriebība mantiska strīda dēļ, kā atšķirīgu šo personu izcelsmes valstī uztver ne vien šajā asinsatriebībā iesaistīto ģimeņu locekļi, bet arī apkārtējā sabiedrība kopumā.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">39</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">No iepriekš minētā izriet: tas, ka starptautiskās aizsardzības pieteikuma iesniedzējs izcelsmes valstī ir pakļauts riskam, ka pret viņu var tikt vērsta fiziska vardarbība vai pat slepkavība, mantiska strīda dēļ īstenojot pret visiem vai dažiem viņa ģimenes locekļiem vērstu asinsatriebību, neļauj konstatēt, ka šis pieteikuma iesniedzējs pieder pie “noteiktas sociālās grupas” Direktīvas 2011/95 10. panta 1. punkta d) apakšpunkta izpratnē. Tādēļ šādam pieteikuma iesniedzējam kā tādam nevar atzīt bēgļa statusu.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">40</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Tomēr jāprecizē, ka tad, ja, individuāli novērtējot starptautiskās aizsardzības pieteikumu atbilstoši Direktīvas 2011/95 4. pantam, un it īpaši ņemot vērā šī panta 3. punktā norādītos aspektus, kompetentā iestāde konstatē, ka pieteikuma iesniedzējs neatbilst bēgļa statusa atzīšanas nosacījumiem, Direktīvas 2013/32 10. panta 2. punktā šai iestādei ir paredzēts pienākums noteikt, vai pieteikuma iesniedzējs ir tiesīgs saņemt alternatīvo aizsardzību.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">41</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Pirmkārt, kā izriet no Direktīvas 2011/95 33. apsvēruma, alternatīvā aizsardzība papildina Ženēvas konvencijā paredzēto bēgļu aizsardzību. Otrkārt, šīs direktīvas 34. apsvērumā precizēts, ka vienotie kritēriji, uz kuru pamata personas, kas iesniedz starptautiskās aizsardzības pieteikumu, ir atzīstamas par tiesīgām saņemt alternatīvo aizsardzību, izriet no starptautiskām saistībām saskaņā ar cilvēktiesību instrumentiem un dalībvalstīs pastāvošās prakses. Treškārt, no minētās direktīvas 39. apsvēruma izriet, ka, izņemot atkāpes, kas ir nepieciešamas un objektīvi pamatotas, alternatīvās aizsardzības statusa saņēmējiem jābūt tādām pašām tiesībām un pabalstiem, ko piešķir bēgļiem saskaņā ar šo direktīvu, un uz tiem būtu jāattiecina tādi paši atbilstības nosacījumi.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">42</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Direktīvas 2011/95 2. panta f) punktā noteikts, ka alternatīvo aizsardzību ir tiesīgs saņemt trešās valsts valstspiederīgais, kuru nevar kvalificēt kā bēgli, bet attiecībā uz kuru ir pietiekams pamatojums uzskatīt, ka attiecīgajai personai, ja tā atgrieztos savā izcelsmes valstī, draudētu reāls risks ciest būtisku kaitējumu, kā noteikts šīs direktīvas 15. pantā, un tā nevar vai šāda riska dēļ nevēlas pieņemt minētās valsts aizsardzību.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">43</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Saskaņā ar minētā 15. panta a) un b) punktu jēdziens “būtisks kaitējums” citstarp ietver nāvessodu un tā izpildi, spīdzināšanu, necilvēcīgu vai necilvēcīgu pazemojošu izturēšanos pret pieteikuma iesniedzēju vai necilvēcīgu vai pazemojošu sodīšanu viņa izcelsmes valstī. Tā kā šajās tiesību normās nav paredzēts nekāds nošķīrums atkarībā no tā, vai kaitējumu ir nodarījusi valsts iestāde vai nevalstisks dalībnieks, šāds jēdziens aptver reālus draudus, ka pieteikuma iesniedzēju var nogalināt vai pret viņu var varmācīgi izturēties kāds no viņa ģimenes vai kopienas locekļiem, neatkarīgi no šo darbību motīviem (šajā nozīmē skat. spriedumu, 2024. gada 16. janvāris, Intervyuirasht organ na DAB pri MS (No vardarbības ģimenē cietušas sievietes), C‑621/21, EU:C:2024:47, 75. un 80. punkts).</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">44</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Tādējādi kompetentajai valsts iestādei citstarp Direktīvas 2011/95 4. pantā paredzētās procedūras kontekstā ir jāizvērtē, vai tāds starptautiskās aizsardzības pieteikuma iesniedzējs kā A N ir tiesīgs saņemt alternatīvo aizsardzību. Šajā ziņā Tiesa ir precizējusi, ka apstākļi, kas saistīti ar pieteikuma iesniedzēja individuālo stāvokli un personīgajiem apstākļiem, var būt nozīmīgi elementi, kompetentajai valsts iestādei novērtējot alternatīvās aizsardzības pieteikumu, neatkarīgi no konkrētā būtiskā kaitējuma veida Direktīvas 2011/95 15. panta izpratnē, kas ir šāda novērtējuma priekšmets (šajā nozīmē skat. spriedumu, 2023. gada 9. novembris, Staatssecretaris van Justitie en Veiligheid (Būtiska kaitējuma jēdziens), C‑125/22, EU:C:2023:843, 43. punkts).</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">45</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Ja trešās valsts valstspiederīgais vai bezvalstnieks atbilst šajā direktīvā paredzētajiem nosacījumiem, lai saņemtu alternatīvo aizsardzību, dalībvalstīm saskaņā ar minētās direktīvas 18. pantu ir pienākums piešķirt viņiem šo alternatīvās aizsardzības statusu.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">46</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Ņemot vērā iepriekš minēto, uz uzdotajiem jautājumiem jāatbild, ka Direktīvas 2011/95 10. panta 1. punkta d) apakšpunkts jāinterpretē tādējādi, ka starptautiskās aizsardzības pieteikuma iesniedzēju, pret kuru viņa izcelsmes valstī ir vērsta asinsatriebība tāpēc, ka viņš pieder pie kādas mantiskā strīdā iesaistītas ģimenes, šī iemesla dēļ vien var uzskatīt par piederīgu pie “noteiktas sociālās grupas” šīs tiesību normas izpratnē.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count"/>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Par tiesāšanās izdevumiem</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">47</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Attiecībā uz pamatlietas pusēm šī tiesvedība izriet no tiesvedības, kas notiek iesniedzējtiesā, tāpēc tā lemj par tiesāšanās izdevumiem. Izdevumi, kas radušies, iesniedzot apsvērumus Tiesai, un kas nav minēto pušu izdevumi, nav atlīdzināmi.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <p class="C41DispositifIntroduction" id="para-136" title="page-1">
      Ar šādu pamatojumu Tiesa (trešā palāta) nospriež:
    </p>
    <p class="C30Dispositifalinea" id="para-137" title="page-1">
      Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2011/95/ES (2011. gada 13. decembris) par standartiem, lai trešo valstu valstspiederīgos vai bezvalstniekus kvalificētu kā starptautiskās aizsardzības saņēmējus, par bēgļu vai personu, kas tiesīgas saņemt alternatīvo aizsardzību, vienotu statusu un par piešķirtās aizsardzības saturu 10. panta 1. punkta d) apakšpunkts
    </p>
    <p class="C30Dispositifalinea" id="para-138" title="page-1">
      jāinterpretē tādējādi, ka
    </p>
    <p class="C30Dispositifalinea" id="para-139" title="page-1">
      starptautiskās aizsardzības pieteikuma iesniedzēju, pret kuru viņa izcelsmes valstī ir vērsta asinsatriebība tāpēc, ka viņš pieder pie kādas mantiskā strīdā iesaistītas ģimenes, šī iemesla dēļ vien var uzskatīt par piederīgu pie “noteiktas sociālās grupas” šīs tiesību normas izpratnē.
    </p>
    <div class="signatures">
<p class="C77Signatures" id="para-140" title="page-1">
<span class="signatory">[Paraksti]</span>
</p>
</div>
    <div/>
  <hr class="note"/>
<p class="note footnote">(<span class="note footnote notemarker">
<a id="t-1" href="#c-1">*</a>
</span>) Tiesvedības valoda – vācu.</p>
<p class="note footnote">(<span class="note footnote notemarker">
<a id="t-2" href="#c-2">i</a>
</span>) Šīs lietas nosaukums ir izdomāts. Tas neatbilst neviena lietas dalībnieka reālajam personvārdam vai nosaukumam.</p>
</body>
</html>
