<?xml version="1.0" encoding="UTF-8"?><ORDER xmlns:xsi="http://www.w3.org/2001/XMLSchema-instance" xsi:noNamespaceSchemaLocation="http://formex.publications.europa.eu/schema/formex-05.00-20081231.xd"><BIB.ORDER><REF.CASE FILE="ECRT12004LVA.0500160301.case.xml"><NO.CASE>T-253/03</NO.CASE></REF.CASE><NO.CELEX>62003B0253(01)</NO.CELEX><NO.SEQ>0009.0001</NO.SEQ><PAGE.FIRST.ECR>1606</PAGE.FIRST.ECR><PAGE.SEQ>1</PAGE.SEQ><PAGE.LAST.ECR>1616</PAGE.LAST.ECR><PAGE.TOTAL>11</PAGE.TOTAL><AUTHOR>T</AUTHOR></BIB.ORDER><CURR.TITLE><LEFT><DATE ISO="20040528">2004. GADA 28. MAIJA</DATE> RĪKOJUMS — LIETA T-253/03</LEFT><RIGHT><HT TYPE="ITALIC">AKZO NOBEL CHEMICALS</HT> UN <HT TYPE="ITALIC">AKCROS CHEMICALS/KOMISIJA</HT></RIGHT></CURR.TITLE><TITLE><TI><P><HT TYPE="UC">Pirmās instances tiesas rīkojums</HT> (piektā palāta)</P><P><DATE ISO="20040528">2004. gada 28. maijā</DATE><NOTE NOTE.ID="E0001" NUMBERING="STAR"><P>Tiesvedības valoda — angļu.</P></NOTE></P></TI></TITLE><ORDER.INIT><P>Lieta T-253/03</P></ORDER.INIT><PARTIES><PLAINTIFS><P><HT TYPE="ITALIC"><HT TYPE="BOLD">Akzo Nobel Chemicals Ltd,</HT></HT> Sarija <HT TYPE="ITALIC">[Surrey]</HT> (Apvienotā Karaliste),</P><P><HT TYPE="ITALIC"><HT TYPE="BOLD">Akcros Chemicals Ltd,</HT></HT> Sarija <HT TYPE="ITALIC">[Surrey],</HT> ko pārstāv C. Svāks [ <HT TYPE="ITALIC">C. Swaak]</HT> un M. Moliks <HT TYPE="ITALIC">[M. Mollica],</HT> advokāti,</P><PARTY.STATUS>prasītājas,</PARTY.STATUS></PLAINTIFS><P>ko atbalsta</P><INTERVENERS><P><HT TYPE="ITALIC"><HT TYPE="BOLD">Council of the Bars and Law Societies of the European Union,</HT></HT> Brisele (Beļģija), ko pārstāv J. Flins [J. <HT TYPE="ITALIC">Flynn], QC,</HT></P><?PAGE NO="II-1607"?><P><HT TYPE="ITALIC"><HT TYPE="BOLD">Algemene Raad van de Nederlandse Orde van Advocaten,</HT></HT> Hága (Nīderlande), ko pārstāv O. Brūvers <HT TYPE="ITALIC">[O. Brouwer],</HT> advokāts,</P><P>un</P><P><HT TYPE="ITALIC"><HT TYPE="BOLD">European Company Lawyers Association (ECLA),</HT></HT> Brisele (Beļģija), ko pārstāv M. Dolmans <HT TYPE="ITALIC">[M. Dolmans],</HT> K. Nordlanders <HT TYPE="ITALIC">[K. Nordlander],</HT> advokāti, un J. Tempis Langs [J. <HT TYPE="ITALIC">Temple Lang], solicitor,</HT></P><PARTY.STATUS>personas, kas iestājušās lietā,</PARTY.STATUS></INTERVENERS><AGAINST>pret</AGAINST><DEFENDANTS><P><HT TYPE="BOLD">Eiropas Kopienu Komisiju,</HT> ko pārstāv R. Veinraits <HT TYPE="ITALIC">[R. Wainwright]</HT> un K. Ingena-Husca [C. <HT TYPE="ITALIC">Ingen-Housz],</HT> pārstāvji, kas norādīja adresi Luksemburgā,</P><PARTY.STATUS>atbildētāja,</PARTY.STATUS></DEFENDANTS></PARTIES><SUBJECT><P>par <HT TYPE="ITALIC"><HT TYPE="BOLD">European Council on Legal Affairs</HT></HT> iesniegto pieteikumu par iestāšanos lietā, lai atbalstītu prasītāju prasījumus šajā lietā, kuras priekšmets ir prasība atcelt <DATE ISO="20030508">2003. gada 8. maija</DATE> Lēmumu C (2003) 1533 galīgā redakcijā, ar ko noraida lūgumu ievērot klienta un advokāta savstarpējās saziņas konfidencialitāti <HT TYPE="ITALIC">(legal profesional privilege)</HT> attiecībā uz noteiktiem dokumentiem, kas izņemti, veicot izmeklēšanu atbilstoši 14. panta 3. punktam Padomes <DATE ISO="19620206">1962. gada 6. februāra</DATE> Regulā Nr. 17 — Pirmā regula par Līguma [81.] un [82.] panta īstenošanu (<REF.DOC.OJ COLL="P" NO.OJ="013" DATE.PUB="1962" PAGE.FIRST="204">OV 1962, 13, 204. lpp.</REF.DOC.OJ>).</P></SUBJECT><?PAGE NO="II-1608"?><PREAMBLE.GEN><PREAMBLE.INIT><P>EIROPAS KOPIENU PIRMĀS INSTANCES TIESA (piektā palāta)</P><P>šādā sastāvā: priekšsēdētāja P. Linda <HT TYPE="ITALIC">[P. Lindh],</HT> tiesneši R. Garsija-Valdekasass <HT TYPE="ITALIC">[R, Garcia-Valdecasas]</HT> un Dž. D. Kuks [J. <HT TYPE="ITALIC">D. Cooke],</HT></P><P>sekretārs H. Jungs <HT TYPE="ITALIC">[H. Jung],</HT></P></PREAMBLE.INIT><PREAMBLE.FINAL><P>izdod šo rīkojumu.</P></PREAMBLE.FINAL></PREAMBLE.GEN><CONTENTS.ORDER><GR.SEQ LEVEL="1"><TITLE><TI><P>Rīkojums</P></TI></TITLE><NP><NO.P>1</NO.P><TXT>Komisija, pamatojoties uz 14. panta 3. punktu Padomes <DATE ISO="19620206">1962. gada 6. februāra</DATE> Regulā Nr. 17 — Pirmā regula par Līguma [81.] un [82.] panta īstenošanu (<REF.DOC.OJ COLL="P" NO.OJ="013" DATE.PUB="1962" PAGE.FIRST="204">OV 1962, 13, 204. lpp.</REF.DOC.OJ>), <DATE ISO="20030130">2003. gada 30. janvārī</DATE> pieņēma Lēmumu C (2003) 85/4, kas uzņēmumiem, tostarp arī <HT TYPE="ITALIC">Alko Nobel Chemicals Ltd</HT> un <HT TYPE="ITALIC">Akcros Chemicals Ltd</HT> (turpmāk tekstā — <QUOT.START ID="QS0001" REF.END="QE0001" CODE="201C"/>prasītāji<QUOT.END ID="QE0001" REF.START="QS0001" CODE="201D"/>) un viņu attiecīgajām filiālēm, uzdeva pakļauties izmeklēšanai, kuras mērķis ir meklēt pierādījumus iespējamām pret konkurenci vērstām darbībām (turpmāk tekstā — <QUOT.START ID="QS0002" REF.END="QE0002" CODE="201C"/><DATE ISO="20030130">2003. gada 30. janvāra</DATE> Lēmums<QUOT.END ID="QE0002" REF.START="QS0002" CODE="201D"/>). <DATE ISO="20030210">2003. gada 10. februārī</DATE> Komisija Regulas Nr. 17 ietvaros pieņēma Lēmumu C (2003) 559/4 (turpmāk tekstā — <QUOT.START ID="QS0003" REF.END="QE0003" CODE="201C"/><DATE ISO="20030201">2003. gada 1. februāra</DATE> Lēmums<QUOT.END ID="QE0003" REF.START="QS0003" CODE="201D"/>), kas arī balstīts uz 14. panta 3. punktu un ar kuru labots <DATE ISO="20030130">2003. gada 30. janvāra</DATE> Lēmums.</TXT></NP><NP><NO.P>2</NO.P><TXT>Pamatojoties uz šiem lēmumiem, <DATE ISO="20030212">2003. gada 12.</DATE> un <DATE ISO="20030213">13. februārī</DATE> prasītāju telpās <HT TYPE="ITALIC">Eccles,</HT> Mančestrā (Apvienotā Karaliste), tika veikta izmeklēšana uz vietas. Šīs izmeklēšanas laikā Komisijas ierēdņi nokopēja lielu daudzumu dokumentu. Pārbaudes laikā prasītāju pārstāvji informēja Komisijas ierēdņus, ka uz noteiktiem dokumentiem var attiekties klienta un advokāta savstarpējās saziņas konfidencialitāte.<?PAGE NO="II-1609"?> Attiecīgo dokumentu pārbaudes laikā radās strīds par pieciem dokumentiem, kas apstrādāti divos dažādos veidos. Komisijas ierēdņi uzreiz nenonāca pie galīgā lēmuma par to, vai uz diviem no dokumentiem attiecas minētā aizsardzība. Tāpēc viņi šos dokumentus nokopēja un ievietoja aizzīmogotā aploksnē, ko, pabeidzot izmeklēšanu, viņi paņēma līdzi. Kas attiecas uz pārējiem trim apskatāmajiem dokumentiem, par pārbaudi atbildīgais Komisijas ierēdnis uzskatīja, ka tos neaizsargā profesionālās juridiskās privilēģijas, tāpēc nokopēja tos un kopijas novietoja kopā ar pārējiem dokumentiem, tos nenošķirot aizzīmogotā aploksnē.</TXT></NP><NP><NO.P>3</NO.P><TXT><DATE ISO="20030217">2003. gada 17. februārī</DATE> prasītāji Komisijai nosūtīja vēstuli, kurā tie izklāstīja, kāpēc, viņuprāt, uz visiem pieciem dokumentiem attiecās profesionālās juridiskās privilēģijas. Ar <DATE ISO="20030401">2003. gada 1. aprīļa</DATE> vēstuli Komisija informēja prasītājus, ka no viņu <DATE ISO="20030217">2003. gada 17. februāra</DATE> vēstulē minētajiem argumentiem nav iespējams secināt, ka uz šiem dokumentiem patiešām attiecas profesionālās juridiskās privilēģijas. Tomēr savā vēstulē Komisija norādīja, ka prasītāji divu nedēļu laikā var iesniegt savus apsvērumus par Komisijas sākotnējiem secinājumiem un pēc šī termiņa beigām Komisija pieņems galīgo lēmumu.</TXT></NP><NP><NO.P>4</NO.P><TXT>Ar pieteikumu, kas Pirmās instances tiesas kancelejā saņemts <DATE ISO="20030411">2003. gada 11. aprīlī</DATE>, prasītāji cēla prasību, ar ko tie būtībā prasa atcelt Komisijas <DATE ISO="20030210">2003. gada 10. februāra</DATE> Lēmumu, un, ciktāl nepieciešams, <DATE ISO="20030130">2003. gada 30. janvāra</DATE> Lēmumu, kas prasa, lai prasītāju sabiedrības un to attiecīgās filiāles pakļautos minētajai izmeklēšanai (lieta T-125/03 Akzo Nobel Chemicals un <HT TYPE="ITALIC">Akcros Chemicals/Komisija).</HT></TXT></NP><NP><NO.P>5</NO.P><TXT><DATE ISO="20030508">2003. gada 8. maijā</DATE> Komisija, pamatojoties uz Regulas Nr. 17 14. panta 3. punktu, pieņēma Lēmumu C (2003) 1533 galīgā redakcijā (turpmāk tekstā — <QUOT.START ID="QS0004" REF.END="QE0004" CODE="201C"/><DATE ISO="20030508">2003. gada 8. maija</DATE> Lēmums<QUOT.END ID="QE0004" REF.START="QS0004" CODE="201D"/>). Šī lēmuma 1. pantā Komisija noraidīja prasītāju pieprasījumu<?PAGE NO="II-1610"?> atdot tiem minētos dokumentus un pieprasījumu, lai Komisija apliecinātu, ka visas šo dokumentu kopijas, kas bija Komisijas rīcībā, ir iznīcinātas. Bez tam <DATE ISO="20030508">2003. gada 8. maija</DATE> Lēmuma 2. pantā Komisija norādīja, ka ir iecerējusi atvērt aizzīmogoto aploksni, kurā atradās divi no šiem dokumentiem.</TXT></NP><NP><NO.P>6</NO.P><TXT>Ar pieteikumu, kas Pirmās instances tiesas kancelejā saņemts <DATE ISO="20030704">2003. gada 4. jūlijā</DATE>, prasītāji, pamatojoties uz EKL 230. panta ceturto daļu, prasa atcelt <DATE ISO="20030508">2003. gada 8. maija</DATE> Lēmumu.</TXT></NP><NP><NO.P>7</NO.P><TXT>Ar pieteikumiem, kas iesniegti, attiecīgi, <DATE ISO="20030730">2003. gada 30. jūlijā</DATE>, <DATE ISO="20030807">7. augustā</DATE> un <DATE ISO="20030818">18. augustā</DATE>, <HT TYPE="ITALIC">Council of Bars and Law Societies of the European Union</HT> (Eiropas Savienības Advokātu apvienību padome, turpmāk tekstā — <QUOT.START ID="QS0005" REF.END="QE0005" CODE="201C"/>CCBE<QUOT.END ID="QE0005" REF.START="QS0005" CODE="201D"/>), <HT TYPE="ITALIC">Agernene Raad van Nederlandse Ordre van Advocaten</HT> (turpmāk tekstā — <QUOT.START ID="QS0006" REF.END="QE0006" CODE="201C"/>Nīderlandes Advokātu padome<QUOT.END ID="QE0006" REF.START="QS0006" CODE="201D"/>) un <HT TYPE="ITALIC">European Company Lawyers Association</HT> (Eiropas Uzņēmumu juristu apvienība, turpmāk tekstā — <QUOT.START ID="QS0007" REF.END="QE0007" CODE="201C"/>ECLA<QUOT.END ID="QE0007" REF.START="QS0007" CODE="201D"/>) iesniedza pieteikumus par iestāšanos lietā, lai atbalstītu prasītāju prasījumus. <HT TYPE="ITALIC">CCBE,</HT> Nīderlandes Advokātu padomei un <HT TYPE="ITALIC">ECLA</HT> ar to pašu piektās palātas priekšsēdētāja rīkojumu tika atļauts iestāties lietā.</TXT></NP><NP><NO.P>8</NO.P><TXT><DATE ISO="20031126">2003. gada 26. novembrī</DATE> <HT TYPE="ITALIC">European Council on Legal Affairs,</HT> ko pārstāvēja I. Foresters <HT TYPE="ITALIC">[I. Forrester],</HT> Q.C,un Dž. Killiks [J. <HT TYPE="ITALIC">Killick),</HT> advokāts, savā un savu biedru vārdā iesniedza pieteikumu par iestāšanos lietā, lai atbalstītu prasītāju prasījumus.</TXT></NP><NP><NO.P>9</NO.P><TXT>Iesniegtajā pieteikumā par iestāšanos lietā pieteikuma iesniedzēja apgalvoja, ka prāvas iznākums skar tās intereses, jo lietas iznākums iespaidotu tās biedru ikdienas darbu. Pieteikuma par iestāšanos lietā iesniedzēja norādīja, ka lieta dod Pirmās instances tiesai iespēju no jauna izvērtēt principus, ko Tiesa iedibināja savā <DATE ISO="19820518">1982. gada 18. maija</DATE> spriedumā lietā <REF.DOC.ECR EDITION="GEN" NO.CASE="155/79" YEAR="1982" PAGE.ECR="1575">155/79 <HT TYPE="ITALIC">AM &amp;</HT> S/Komisija <HT TYPE="ITALIC">(Recueil 1982,</HT><?PAGE NO="II-1611"?> 1575. lpp.</REF.DOC.ECR>), proti — no jauna izskatīt jautājumu par profesionālo juridisko privilēģiju robežām un to, vai procesuālās garantijas adekvāti nodrošina šo privilēģiju ievērošanu. Tā atzīmē, ka šie jautājumi būtiski iespaido to uzņēmumu juristu un individuāli praktizējošu juristu lomu, kuri ir ārpus Eiropas Savienības atrodošos advokātu apvienību locekļi. Pieteikuma par iestāšanos lietā iesniedzēja norāda, ka tā pārstāv Eiropas uzņēmumu juristu intereses un tās mērķis ir aizstāvēt savu biedru intereses.</TXT></NP><NP><NO.P>10</NO.P><TXT>Pieteikums par iestāšanos lietā tika izsniegts pusēm saskaņā ar Pirmās instances tiesas Reglamenta 116. panta 1. punkta pirmo daļu.</TXT></NP><NP><NO.P>11</NO.P><TXT><DATE ISO="20031218">2003. gada 18. decembrī</DATE> iesniegtajos apsvērumos prasītāji norāda, ka pieteikuma par iestāšanos lietā iesniedzēja ir pierādījusi, ka lietas iznākums skar tās intereses, un lūdza Pirmās instances tiesu lūgumu apmierināt. Ar atsevišķu dokumentu, kas tika iesniegts tajā pašā dienā, prasītāji lūdza nodrošināt dažu prasībā ietverto ziņu konfidencialitāti attiecībā uz pieteikuma par iestāšanos lietā iesniedzēju.</TXT></NP><NP><NO.P>12</NO.P><TXT><DATE ISO="20031209">2003. gada 9. decembri</DATE> iesniegtajos apsvērumos Komisija neiebilda pret pieteikumu par iestāšanos lietā. Tā lūdza Pirmās instances tiesu pieteikuma par iestāšanos lietā iesniedzējai uzlikt par pienākumu apmaksāt izdevumus, kas Komisijai radušies saistībā ar šo pieteikumu. Atsevišķā dokumentā, kas tika iesniegts tajā pašā dienā, Komisija norādīja, ka tā nepieprasa nodrošināt konfidencialitāti attiecībā uz pieteikuma par iestāšanos lietā iesniedzēju.</TXT></NP><NP><NO.P>13</NO.P><TXT><DATE ISO="20040107">2004. gada 7. janvāri</DATE> iesniegtajos apsvērumos <HT TYPE="ITALIC">CCBE</HT> apgalvoja, ka pieteikums par iestāšanos lietā ir nepieņemams, jo pieteikuma iesniedzēja nav izpildījusi prasības, kas tiek izvirzītas fiziskām personām vai pārstāvošām apvienībām, kuru mērķis ir<?PAGE NO="II-1612"?> aizstāvēt savu biedru intereses. <HT TYPE="ITALIC">CCBE</HT> uzskata, ka pieteikuma par iestāšanos lietā iesniedzēja, faktiski, ir individuālu personu grupa un ka tai nav tiešu un pastāvošu interešu attiecībā uz spriedumu lietā: tai ir vienīgi intereses attiecībā uz izvirzītajiem prasījumiem. Visbeidzot, <HT TYPE="ITALIC">CCBE</HT> uzskatīja, ka šīs lietas iznākums neiespaidos pieteikuma par iestāšanos lietā iesniedzējas biedru stāvokli.</TXT></NP><NP><NO.P>14</NO.P><TXT>Pārējie pieteikumu par iestāšanos lietā iesniedzēji neiebilda pret šo pieteikumu par iestāšanos lietā.</TXT></NP><NP><NO.P>15</NO.P><TXT>Atbilstoši Reglamenta 116. panta 1. punkta trešajai daļai, piektās palātas priekšsēdētājs nodeva pieteikumu par iestāšanos lietā palātai.</TXT></NP><GR.SEQ LEVEL="2"><TITLE><TI><P>Pirmās instances tiesas vērtējums</P></TI></TITLE><NP><NO.P>16</NO.P><TXT>Saskaņā ar Tiesas Statūtu 40. panta otro daļu, kas attiecībā uz Pirmās instances tiesu piemērojama saskaņā ar šo statūtu 53. pantu pirmo daļu, tiesības iestāties lietās, ko izskata Pirmās instances tiesa, ir ne tikai dalībvalstīm un Kopienu iestādēm, bet tāpat arī visām citām personām, kas pierāda, ka Tiesā iesniegtās lietas iznākums skar to intereses.</TXT></NP><NP><NO.P>17</NO.P><TXT>Pirmkārt, jānorāda, ka pieteikuma par iestāšanos lietā iesniedzējs ir nereģistrēta apvienība, kas nav juridiska persona un kas vieno Eiropā darbojošos vadošo uzņēmumu nodarbinātus juristus.</TXT></NP><?PAGE NO="II-1613"?><NP><NO.P>18</NO.P><TXT>Pirmās instances tiesa šajā sakarā norāda, ka, lai gan vienībām, kas nav juridiskas personas, var atļaut iestāties lietā, tām tomēr jāatbilst juridiskām personām izvirzītiem pamatnosacījumiem, jo īpaši to autonomija un spēja — kaut arī ierobežotā apmērā — uzņemties atbildību (Tiesas <DATE ISO="19731211">1973. gada 11. decembra</DATE> rīkojums apvienotajās lietās no <REF.DOC.ECR EDITION="GEN" NO.CASE="41/73+43/73—48/73+50/73+111/73+113/73+114/73" YEAR="1973" PAGE.ECR="1465">41/73, 43/73 līdz 48/73, 50/73, 111/73, 113/73 un 114/73 <HT TYPE="ITALIC">Genérale suaiére</HT> u.c./Komisija <HT TYPE="ITALIC">(Recueil,</HT> 1465. lpp., 3. punkts)</REF.DOC.ECR>. Pirmās instances tiesa secina, ka pieteikumu par iestāšanos lietā iesniegusi apvienība ir izveidota ar vienkāršu neformālu tās dibinātāju lēmumu, ka tai nav statūtu un ka tā ir tikai forums informācijas un praktiskas pieredzes apmaiņai un diskusijām par tās biedrus interesējošiem jautājumiem.</TXT></NP><NP><NO.P>19</NO.P><TXT>Līdz ar to ir jāsecina, ka pieteikuma par iestāšanos lietā iesniedzēja nav izpildījusi iepriekš minētajā rīkojumā <HT TYPE="ITALIC">Générale sucriére</HT> u.c./Komisija noteiktos pamatnosacījumus, kas tiek izvirzīti juridiskām personām.</TXT></NP><NP><NO.P>20</NO.P><TXT>Jebkurā gadījumā, pieteikuma par iestāšanos lietā iesniedzējai ir 25 biedri, kas pārstāv tādu pašu skaitu uzņēmumu. Visu pieteikuma par iestāšanos lietā iesniedzējas biedru uzdevums ir sniegt uzņēmumiem, kuri viņus nodarbina, konsultācijas par Eiropas konkurences tiesībām un citiem juridiskiem jautājumiem.</TXT></NP><NP><NO.P>21</NO.P><TXT>Saskaņā ar pastāvīgo judikatūru, pārstāvošām apvienībām, kuru mērķis ir aizstāvēt savus biedrus, var atļaut iestāties lietās, kas skar nozīmīgus jautājumus, kuri pēc savas būtības iespaido šos biedrus (Tiesas priekšsēdētāja <DATE ISO="19970617">1997. gada 17. jūnija</DATE> rīkojums lietā <REF.DOC.ECR EDITION="GEN" NO.CASE="C-151/97 P(I)+C-157/97 P(I)" YEAR="1997" PAGE.ECR="I-3491">C-151/97 P(I) un lietā C-157/97 P(I) <HT TYPE="ITALIC">National Power</HT> un <HT TYPE="ITALIC">PowerGen, Recueil,</HT> I-3491. lpp., 66. punkts</REF.DOC.ECR>, un <DATE ISO="19980928">1998. gada 28. septembra</DATE> rīkojums lietā<?PAGE NO="II-1614"?> <REF.DOC.ECR EDITION="GEN" NO.CASE="C-151/98 P" YEAR="1998" PAGE.ECR="I-5441">C-151/98 P Pharos/Komisija, <HT TYPE="ITALIC">Recueil,</HT> I-5441.lpp.</REF.DOC.ECR>, 6. punkts; Pirmās instances tiesas priekšsēdētāja <DATE ISO="19990322">1999. gada 22. marta</DATE> rīkojums lietā T-13/99 R <HT TYPE="ITALIC">Pfizer/Padome,</HT> Krājumā nav publicēts, 15. punkts, un <DATE ISO="20010528">2001. gada 28. maija</DATE> rīkojums lietā <REF.DOC.ECR EDITION="GEN" NO.CASE="T-53/01 R" YEAR="2001" PAGE.ECR="II-1479">T-53/01 R <HT TYPE="ITALIC">Poste</HT> /ŕefíe e/Komisija, <HT TYPE="ITALIC">Recueil 2001,</HT> II-1479.lpp., 51. punkts</REF.DOC.ECR>). Precīzāk, apvienībai var atļaut iestāties lietā, ja tā pārstāv nozīmīgu skaitu uzņēmumu, kas darbojas attiecīgajā nozarē, ja tās mērķi ietver savu biedru interešu aizstāvēšanu, ja lieta var skart nozīmīgus jautājumus, kuri iespaido šīs nozares darbību, un tāpēc spriedums var nozīmīgi iespaidot tās biedru intereses (šajā sakarā skat. Pirmās instances tiesas <DATE ISO="19931208">1993. gada 8. decembra</DATE> rīkojumu lietā <REF.DOC.ECR EDITION="GEN" NO.CASE="T-87/92" YEAR="1993" PAGE.ECR="II-1375">T-87/92 Kruidvat/Komisija, ar ko noraidīts <HT TYPE="ITALIC">Yves Saint Laurent Parfums SA</HT> pieteikums par iestāšanos lietā, <HT TYPE="ITALIC">Recueil,</HT> II-1375.1pp., 14. punkts</REF.DOC.ECR>).</TXT></NP><NP><NO.P>22</NO.P><TXT>Tiesa uzskata, ka pieteikuma par iestāšanos lietā iesniedzēja nav pārstāvoša apvienība, kuras mērķis ir aizstāvēt uzņēmumu juristu intereses iepriekš minētās judikatūras izpratnē. Faktiski, ievērojot to, ka pieteikuma par iestāšanos lietā iesniedzējai ir tikai 25 biedri, to nevar uzskatīt par apvienību, kas pārstāv pietiekošu skaitu attiecīgajā nozarē darbojošos profesionāļu. Tāpat, tā kā pieteikuma par iestāšanos lietā iesniedzējai nav statūtu, nav iespējams noskaidrot, vai tās mērķis patiešām ir rūpēties par savu biedru interešu aizstāvību.</TXT></NP><NP><NO.P>23</NO.P><TXT>Kas attiecas uz iespēju, ka pieteikuma par iestāšanos lietā iesniedzējas biedriem varētu būt individuālas intereses, pietiek norādīt, ka apstrīdētais lēmums biedrus tieši neiespaido, jo tas tieši neskar uzņēmumus, kuri pārstāvēti pieteikumu par iestāšanos lietā iesniegušajā apvienībā. Tāpēc pieteikuma par iestāšanos lietā iesniedzējas biedriem nevar būt tiešas un pastāvošas intereses attiecībā uz īpašo tiesību aktu, kura atcelšana ir lūgta šajā lietā: tiem tikai bija intereses attiecība uz izvirzītajiem prasības pamatiem (šajā sakarā skat. iepriekš minēto rīkojumu lietā <HT TYPE="ITALIC">National Power</HT> un <HT TYPE="ITALIC">PowerGen,</HT> 53. punkts).</TXT></NP><?PAGE NO="II-1615"?><NP><NO.P>24</NO.P><TXT>Ievērojot iepriekš minēto, ir jāsecina, ka pieteikuma par iestāšanos lietā iesniedzēja nav pierādījusi, ka lietas iznākums skar tās intereses Tiesas Statūtu 40. panta otrās daļas izpratnē.</TXT></NP><NP><NO.P>25</NO.P><TXT>Līdz ar to pieteikums par iestāšanos lietā tiek noraidīts.</TXT></NP></GR.SEQ><GR.SEQ LEVEL="2"><TITLE><TI><P>Par tiesāšanās izdevumiem</P></TI></TITLE><NP><NO.P>26</NO.P><TXT>Atbilstoši Reglamenta 87. panta 1. punktam, lēmums par tiesāšanās izdevumiem jāietver galīgajā spriedumā vai rīkojumā par tiesvedības izbeigšanu. Tā kā šis rīkojums ir rīkojums par tiesvedības izbeigšanu attiecībā uz pieteikuma par iestāšanos lietā iesniedzēju, ir jāpieņem lēmums par tiesāšanās izdevumiem attiecībā uz tās iesniegto pieteikumu par iestāšanos lietā.</TXT></NP><NP><NO.P>27</NO.P><TXT>Atbilstoši Pirmās instances tiesas Reglamenta 87. panta 2. punktam, lietas dalībniekam, kam rīkojums ir nelabvēlīgs, piespriež atlīdzināt tiesāšanās izdevumus, ja tas pieprasīts. Tā kā pieteikuma par iestāšanos lietā iesniedzējai rīkojums ir nelabvēlīgs, tai piespriež segt savus tiesāšanās izdevumus un atlīdzināt tiesāšanās izdevumus, kas radušies Komisijai saistībā ar šo procesu par iestāšanos lietā atbilstoši Komisijas iesniegtajiem prasījumiem. Tā kā ne prasītāji, ne personas, kas iestājušās lietā, nav pieprasījuši atlīdzināt to tiesāšanās izdevumus, tie savus tiesāšanās izdevumus sedz paši.</TXT></NP></GR.SEQ></GR.SEQ><?PAGE NO="II-1616"?><JURISDICTION><INTRO><P>Ar šādu pamatojumu</P><P>PIRMĀS INSTANCES TIESA (piektā palāta)</P><P>izdod rīkojumu:</P></INTRO><LIST TYPE="ARAB"><ITEM><NP><NO.P>1)</NO.P><TXT>noraidīt <HT TYPE="ITALIC">European Council on Legal Affairs</HT> pieteikumu par iestāšanos lietā;</TXT></NP></ITEM><ITEM><NP><NO.P>2)</NO.P><TXT>nelemt par prasītāju lūgumu nodrošināt konfidencialitāti attiecībā uz European Council on Legal Affairs;</TXT></NP></ITEM><ITEM><NP><NO.P>3)</NO.P><TXT>European Council on Legal Affairs atlīdzina tiesāšanās izdevumus, kas radušies Komisijai saistībā ar pieteikumu par iestāšanos lietā, un sedz savus tiesāšanās izdevumus;</TXT></NP></ITEM><ITEM><NP><NO.P>4)</NO.P><TXT>prasītājas un personas, kas iestājušās lietā, savus tiesāšanās izdevumus sedz pašas.</TXT></NP></ITEM></LIST></JURISDICTION></CONTENTS.ORDER><SIGNATURE.CASE><P>Pasludināts Luksemburga <DATE ISO="20040528">2004. gada 28. maijā</DATE>.</P><SIGNATORY><P>Sekretārs</P><P>H. Jung</P></SIGNATORY><SIGNATORY><P>Priekšsēdētāja</P><P>P. Lindh</P></SIGNATORY></SIGNATURE.CASE></ORDER>