(1)

Eiropas Komisija (“Komisija”) 2020. gada aprīlī ar Komisijas Īstenošanas regulu (ES) 2020/492 (2), kura grozīta ar Īstenošanas regulu (ES) 2020/776 (3), noteica galīgo antidempinga maksājumu konkrētu Ķīnas Tautas Republikas (“ĶTR” jeb “Ķīna”) un Ēģiptes izcelsmes austu un/vai sašūtu stikla šķiedras audumu (“SŠA”) importam. Spēkā esošie antidempinga maksājumi ir robežās no 34 % līdz 69 % ĶTR izcelsmes importam un 20 % apmērā – Ēģiptes izcelsmes importam. Izmeklēšana, pamatojoties uz kuru noteica šos maksājumus, tika sākta 2019. gada februārī (“sākotnējā izmeklēšana”) (4).

(2)

Komisija saskaņā ar pamatregulas 13. panta 3. punktu un 14. panta 5. punktu saņēma pieprasījumu izmeklēt Ķīnas un Ēģiptes izcelsmes SŠA importam noteikto antidempinga pasākumu iespējamu apiešanu, importējot no Turcijas nosūtītus SŠA, neatkarīgi no tā, vai tiem ir deklarēta Turcijas izcelsme, un noteikts, ka šāds imports ir jāreģistrē.

(3)

Pieprasījumu 2021. gada 3. novembrī iesniedza TECH-FAB Europe e.V., ES SŠA ražotāju apvienība (“pieprasījuma iesniedzējs”).

(4)

Pieprasījumā bija pietiekami pierādījumi tam, ka pēc tam, kad Ķīnas un Ēģiptes izcelsmes SŠA tika piemēroti pasākumi, mainījās tirdzniecības modelis, kas saistīts ar eksportu no Ķīnas, Ēģiptes un Turcijas uz Savienību. Šķiet, ka pārmaiņas tirdzniecības modelī izraisīja SŠA sūtīšana no Turcijas uz Savienību pēc tam, kad Turcijā tika pabeigtas montāžas / nobeiguma apstrādes operācijas, kuras jo īpaši veica uzņēmums Turkiz Composite Materials Technology Üretim Sanayi ve Ticaret Anonim Şirketi (“Turkiz Composite” (5)). Pierādījumi liecināja, ka šādas montāžas operācijas ir apiešana, jo tās sākās vai būtiski palielinājās pēc vai īsi pirms sākās antidempinga izmeklēšana, uz kuras pamata ir noteikti antidempinga maksājumi SŠA importam no Ķīnas un Ēģiptes. Turklāt pieprasījumā bija pietiekami pierādījumi tam, ka detaļas no Ķīnas un Ēģiptes veido 60 % vai vairāk no kopējās samontētā ražojuma vērtības un montāžas vai nobeiguma apstrādes laikā ievestajām detaļām pievienotā vērtība ir mazāka par 25 % no izgatavošanas izmaksām.

(5)

Turklāt pieprasījumā bija ietverti pietiekami pierādījumi tam, ka prakse, process vai darbs gan daudzumu, gan cenu ziņā mazināja spēkā esošo antidempinga pasākumu koriģējošo ietekmi. ES tirgū, šķiet, ir nonākuši ievērojami izmeklējamā ražojuma importa apjomi. Turklāt bija pietiekami pierādījumi tam, ka SŠA imports tika veikts par cenām, kas rada kaitējumu.

(6)

Visbeidzot, pieprasījumā bija pietiekami pierādījumi tam, ka no Turcijas nosūtītie SŠA tika eksportēti par dempinga cenām attiecībā pret SŠA normālo vērtību, kas noteikta iepriekš.

(7)

Attiecīgais ražojums ir tādi austi un/vai sašūti audumi no nepārtrauktas stikla elementāršķiedras grīstēm un/vai pavedieniem, ar vai bez citiem elementiem, izņemot impregnētus vai priekšpiesūcinātus (pre-preg) izstrādājumus un izņemot sieta audumus, kam gan garumā, gan platumā sieta acs izmērs ir lielāks par 1,8 mm un kas sver vairāk nekā 35 g/m2, kuri Īstenošanas regulas (ES) 2020/492 spēkā stāšanās dienā klasificēti ar KN kodiem ex 7019 39 00, ex 7019 40 00, ex 7019 59 00 un ex 7019 90 00 (TARIC kodi 7019390080, 7019400080, 7019590080 un 7019900080) un kuru izcelsme ir Ķīnas Tautas Republikā un Ēģiptē (“attiecīgais ražojums”). Tas ir ražojums, kam patlaban tiek piemēroti spēkā esošie pasākumi.

(8)

Izmeklējamais ražojums ir tas pats ražojums, kas definēts iepriekšējā apsvērumā, bet nosūtīts no Turcijas, neatkarīgi no tā, vai tam ir deklarēta Turcijas izcelsme (Komisijas Īstenošanas regulas (ES) 2021/2230 (6) (“izmeklēšanas sākšanas regula”) spēkā stāšanās dienā klasificēts ar TARIC kodiem 7019390083, 7019400083, 7019590083 un 7019900083) (“izmeklējamais ražojums”).

(9)

Izmeklēšanā tika konstatēts, ka SŠA, kas no Ķīnas un Ēģiptes tiek eksportēti uz Savienību, un SŠA, kas nosūtīti no Turcijas, neatkarīgi no tā, vai tiem ir Turcijas izcelsme, ir vienas un tās pašas fizikālās un ķīmiskās īpašības, tāpēc tie uzskatāmi par līdzīgiem ražojumiem pamatregulas 1. panta 4. punkta nozīmē.

(10)

Pēc dalībvalstu informēšanas konstatējusi, ka ir pietiekami pierādījumi, lai sāktu izmeklēšanu saskaņā ar pamatregulas 13. panta 3. punktu, Komisija ar Īstenošanas regulu (ES) 2021/2230 sāka izmeklēšanu un noteica, ka jāreģistrē no Turcijas nosūtītais SŠA imports neatkarīgi no tā, vai tam deklarēta Turcijas izcelsme.

(11)

LM Wind Power, Savienībā iedibināts vējturbīnu lāpstiņu ražotājs, apgalvoja, ka nav pamata sākt izmeklēšanu, jo trūkst pietiekamu pierādījumu, tādēļ izmeklēšana nekavējoties būtu jāizbeidz.

(12)

Tas apgalvoja, ka apiešana nav notikusi, jo tirdzniecības modelī starp Turciju un Savienību, no vienas puses, vai starp Ķīnu un Ēģipti un Savienību, no otras puses, nav notikušas pārmaiņas, kas liecinātu par apiešanas praksi. Tas arī apgalvoja, ka neviena no pamatregulas 13. panta 1. punkta ceturtās daļas kategorijām neietver praksi, procesu vai darbu, kas notiek Turcijā. Proti, pieprasījumā nebija tiešu pierādījumu tam, ka būtu notikusi Ķīnas un Ēģiptes izcelsmes SŠA sūtīšana caur Turciju uz Savienību. Turklāt prakse, process vai darbs nav kvalificējams nedz kā neliels pārveidojums, jo izmeklējamais ražojums ir lejupējs ražojums, kas pēc būtības atšķiras no tā izejmateriāliem (galvenokārt stikla šķiedras grīstēm), nedz kā montāžas operācija, īpaši tāpēc, ka izmeklējamais ražojums un stikla šķiedras grīstes nav klasificētas vienās un tajās pašās tarifa pozīcijās.

(13)

Tas arī apgalvoja, ka pamatregulas 13. panta 1. punkta nozīmē ir pietiekams cēlonis un ekonomiskais pamatojums praksei, procesam vai darbam, kas notiek Turcijā, izveidojot SŠA ražotni Turcijā. Turcijā bija būtisks SŠA pieprasījums, ko lielā mērā veicināja Turcijas vēja enerģijas nozare, un 2020. gadā tai bija nepieciešamas aptuveni 20 000–25 000 tonnu. Pieprasījums palielinājās, par ko liecina tas, ka 2018. gadā Turcijas uzņēmums Turcijā izveidoja jaunu stikla šķiedras ražotni ar papildu ražošanas jaudu 70 000 tonnu gadā. Visbeidzot, tas apgalvoja, ka SŠA pieprasījums pieauga arī kaimiņu reģionos, kas atrodas netālu no Turcijas, piemēram, Tuvajos Austrumos un Āfrikā, un ka arī šie fakti pamatoja ražotnes izveidi Turcijā.

(14)

Līdzīgas piezīmes tika saņemtas no cita Eiropas vējturbīnu lāpstiņu ražotāja, kas veic uzņēmējdarbību Savienībā, t. i., Vestas Wind Systems A/S, un no viena Turcijas SŠA ražotāja eksportētāja, t. i., Turkiz Composite, uzņēmuma, kas atrodas ASB Eiropas brīvajā zonā Marmarā, Turcijā.

(15)

Attiecībā uz ekonomisko pamatojumu uzņēmuma izveidei Turcijā Turkiz Composite arī apgalvoja, ka tā Ķīnas mātesuzņēmuma direktoru padome pieņēma lēmumu izveidot uzņēmumu Turcijā jau 2018. gada 24. aprīlī, t. i., pirms Komisija sāka sākotnējo izmeklēšanu (7), pēc kuras tika piemēroti 1. apsvērumā minētie pasākumi.

(16)

Ēģiptes iestādes apgalvoja, ka Ēģipte ir nepamatoti iesaistīta pašreizējā izmeklēšanā, jo pasākumu apiešanas prakse, kurā iesaistīta Ēģipte, nav notikusi. Turklāt tās, līdzīgi uzņēmumam LM Wind Power, apgalvoja, ka trūkst pierādījumu, kas pierādītu apiešanu, kura notikusi, vai nu veicot montāžas operācijas Turcijā, kurā iesaistīts stikla šķiedras grīstu eksports no Ēģiptes, vai arī veicot sūtīšanu starp Turciju un ES, kurā iesaistīts SŠA no Ēģiptes un Ķīnas. Turklāt Ēģiptes iestādes apgalvoja, ka nav pierādījumu pārmaiņām tirdzniecības modelī.

(17)

Turcijas iestādes uzsvēra, ka Turcijā ir būtiska SŠA uzstādītā jauda un ražošana, un pauda uzskatu, ka Turcijas vietēji ražotāji, kas izpilda attiecīgos nosacījumiem, būtu jāatbrīvo no pasākumu paplašināšanas.

(18)

Visbeidzot, Amiblu Holding GmbH, kas Savienībā piegādā ar stikla šķiedru armētu plastmasas cauruļu sistēmas un risinājumus, apgalvoja, ka Savienības interesēs ir vērsties pret tirgu kropļojošo apiešanas praksi attiecībā uz SŠA importu no trešām valstīm, tostarp Turcijas. Jo īpaši tas apgalvoja, ka, tā kā uz tā konkurentiem no Turcijas neattiecas antidempinga un kompensācijas pasākumi attiecībā uz stikla šķiedras grīstu importu, ir ietekmēta Savienības ražošanas nozares konkurētspēja. Tas arī mudināja Komisiju sistemātiski pārbaudīt apiešanas mehānismus trešās valstīs, tostarp Turcijā.

(19)

Attiecībā uz apgalvojumiem par izmeklēšanas sākšanu Komisija atgādināja, ka izmeklēšana tika sākta, pamatojoties uz pieprasījumā sniegtajiem pierādījumiem par SŠA sūtīšanu caur Turciju uz Savienību pēc Turcijā pabeigtām montāžas operācijām, jo īpaši tām, ko veicis uzņēmums Turkiz Composite.

(20)

Turklāt pieprasījumā bija pietiekami pierādījumi tam, ka bez maksājumu noteikšanas nav cita ekonomiskā pamatojuma, piemēram, atsauce uz China Hengshi Foundation Company Limited 2018. gada pārskatu (12). Saskaņā ar pieprasījumu darbības riski, kas konstatēti 2018. gada pārskatā saistībā ar China National Building Materials Group darbību paplašināšanu Turcijā, ir “riski, kas saistīti ar antidempinga maksājumiem, kurus mūsu ražojumiem noteikusi Eiropas Savienība un Ķīnas un ASV tirdzniecības saspīlētā situācija” (13).

(21)

Tāpēc Komisija noraidīja apgalvojumus, ka pieprasījumā neesot pietiekamu pierādījumu, lai pamatotu izmeklēšanas sākšanu. Komisija ņēma vērā Amiblu Holding GmbH un Turcijas iestāžu paziņojumus.

(22)

Izmeklēšanas periods aptvēra laikposmu no 2019. gada 1. janvāra līdz 2021. gada 30. jūnijam (“izmeklēšanas periods” jeb “IP”). Par IP tika vākti dati, lai cita starpā izmeklētu apgalvojumu par pārmaiņām tirdzniecības modelī pēc pasākumu noteikšanas attiecīgajam ražojumam un par tādas prakses, procesa vai darba pastāvēšanu, kam bez maksājuma noteikšanas nav cita pietiekama cēloņa vai ekonomiskā pamatojuma. Par laikposmu no 2020. gada 1. jūlija līdz 2021. gada 30. jūnijam (“pārskata periods” jeb “PP”) tika savākti sīkāki dati, lai pārbaudītu, vai imports cenu un/vai daudzumu ziņā nemazina spēkā esošo pasākumu koriģējošo ietekmi un vai pastāv dempings.

(23)

Par izmeklēšanas sākšanu Komisija oficiāli informēja Ķīnas, Ēģiptes un Turcijas iestādes, šo valstu zināmos ražotājus eksportētājus, Savienības ražošanas nozari un ES un Turcijas Asociācijas padomes priekšsēdētāju.

(24)

Turklāt Komisija lūdza Turcijas pārstāvniecībai Eiropas Savienībā sniegt to ražotāju eksportētāju un/vai apvienību, kas tos pārstāv, nosaukumus un adreses, kuri varētu būt ieinteresēti piedalīties izmeklēšanā, papildus Turcijas ražotājiem eksportētājiem, kuri ir norādīti pieprasījuma iesniedzēja pieprasījumā.

(25)

Ražotājiem/eksportētājiem Turcijā aizpildāmās atbrīvojuma pieprasījuma veidlapas, ražotājiem/eksportētājiem Ķīnā un Ēģiptē aizpildāmās anketas un importētājiem Savienībā aizpildāmās anketas tika darītas pieejamas Tirdzniecības ĢD tīmekļa vietnē.

(26)

No sešiem zināmajiem ražotājiem Turcijā četri iesniedza atbrīvojuma pieprasījuma veidlapas. Tie bija:

(27)

Turklāt atbildes uz anketas jautājumiem iesniedza seši Ķīnas un Ēģiptes uzņēmumi, no kuriem visi ir saistīti ar Turkiz Composite.

(28)

Turklāt atbildes uz anketas jautājumiem iesniedza Ungārijas uzņēmums “Metyx Hungary Korlátolt Felelősségű Társaság” (saistīts Telateks Tekstil Ürünleri Sanayi ve Ticaret Anonim Şirketi ražotu SŠA importētājs) un Vācijas uzņēmums Saertex GmbH & Co. KG (SŠA ražotāja un importētāja Saertex Turkey Teksil Ltd. Şti. mātesuzņēmums).

(29)

Ieinteresētajām personām tika sniegta iespēja izmeklēšanas sākšanas regulā noteiktajā termiņā rakstiski darīt zināmu savu viedokli un pieprasīt uzklausīšanu. Visas personas tika informētas, ka tad, ja netiek iesniegta visa attiecīgā informācija vai ja tiek sniegta nepilnīga, nepatiesa vai maldinoša informācija, var piemērot pamatregulas 18. pantu un konstatējumus izdarīt, pamatojoties uz pieejamajiem faktiem.

(30)

Uzklausīšana ar LM Wind Power notika 2022. gada 4. februārī. Pēc informācijas izpaušanas 12. jūlijā notika uzklausīšana ar Turkiz Composite.

(31)

Lai novērtētu iespējamu apiešanu, saskaņā ar pamatregulas 13. panta 1. punktu būtu jāanalizē šādi elementi:

(32)

Pieprasījumā tika apgalvots, ka pārsūtīšana un jo īpaši attiecīgā ražojuma nosūtīšana no Turcijas uz Savienību notika pēc tam, kad tika pabeigtas montāžas / nobeiguma apstrādes operācijas Turcijā (sk. 4. apsvērumu).

(33)

Attiecībā uz pārsūtīšanu izmeklēšanā netika atklāti pierādījumi tam, ka kāds no četriem ražotājiem eksportētājiem, kas sadarbojās, būtu iesaistīts šādā praksē. Tāpēc šajā izmeklēšanā šo apgalvojumu nevarēja apstiprināt.

(34)

Attiecībā uz montāžas / nobeiguma apstrādes operācijām Komisija detalizēti analizēja, vai ir izpildīti pamatregulas 13. panta 2. punkta kritēriji, jo īpaši:

(35)

Kā norādīts 26. apsvērumā, četri Turcijas ražotāji eksportētāji pieprasīja, lai tos atbrīvo no pasākumiem, ja tos attiecina arī uz Turciju. Tie sadarbojās visas procedūras laikā, iesniedzot atbrīvojuma pieprasījuma veidlapas un sniedzot atbildes uz vēstulēm par nepilnībām. Turcijas ražotāju eksportētāju sadarbības līmenis bija augsts, jo to kopējais iesniegtajās atbrīvojuma pieprasījuma veidlapās paziņotais SŠA eksporta apjoms uz Savienību kopā bija vienāds ar visu Turcijas importa apjomu pārskata periodā, kā ziņots Eurostat importa statistikā.

(36)

Komisija saskaņā ar pamatregulas 16. pantu veica pārbaudes apmeklējumu Turkiz Composite telpās. Pretstatā pārējiem trim ražotājiem, kuri pieteicās, šis uzņēmums importēja gandrīz visus izejmateriālus un jo īpaši 100 % galvenā izejmateriāla (stikla šķiedras grīstes) no saistītajiem uzņēmumiem Ķīnā un Ēģiptē. Turklāt šis uzņēmums pārskata periodā bija pārliecinoši lielākais Turcijas SŠA ražotājs eksportētājs. Pārskata periodā tas kopā eksportēja vairāk SŠA uz Savienību nekā trīs pārējie Turcijas ražotāji eksportētāji, kas sadarbojās.

(37)

Turpmāk 1. tabulā ir redzama SŠA importa no Ķīnas, Ēģiptes un Turcijas dinamika izmeklēšanas periodā.

1. tabula

SŠA imports Savienībā izmeklēšanas periodā (tonnās)

(38)

1. tabulā redzams, ka SŠA imports no Turcijas palielinājās no 2 334 tonnām 2019. gadā līdz 8 367 tonnām pārskata periodā. Būtiskais pieaugums pārskata periodā salīdzinājumā ar 2019. gadu laika ziņā sakrita ar Turkiz Composite ražošanas apjoma pieaugumu, kurš sāka ražošanu 2019. gada martā.

(39)

SŠA imports no Ķīnas samazinājās no 43 460 tonnām 2019. gadā līdz 33 263 tonnām pārskata periodā, savukārt SŠA imports no Ēģiptes samazinājās no 11 349 tonnām 2019. gadā līdz 3 608 tonnām pārskata periodā.

(40)

Turpmāk 2. tabulā redzama dinamika stikla šķiedras grīstu importam Turcijā no Ķīnas un Ēģiptes, pamatojoties ir GTA datubāzes statistiku par importu Turcijā.

2. tabula

Stikla šķiedras grīstu imports Turcijā no Ēģiptes un Ķīnas izmeklēšanas periodā (tonnās)

(41)

SŠA ražošanā galvenais izejmateriāls ir stikla šķiedras grīstes. Šis izejmateriāls tālāk tiek apstrādāts, lai ražotu SŠA. Spriežot pēc Komisijas rīcībā esošajiem pierādījumiem, no Turcijas uz Savienību eksportētie SŠA tika ražoti pārsvarā no stikla šķiedras grīstēm.

(42)

2. tabulā redzams, ka Ķīnas stikla šķiedras grīstu imports Turcijā būtiski palielinājās no 6 996 tonnām 2019. gadā līdz 19 201 tonnām pārskata periodā. Būtiski palielinājās arī no Ēģiptes Turcijā importēto stikla šķiedras grīstu apjoms no 9 142 tonnām 2019. gadā līdz 30 149 tonnām pārskata periodā. Gan 2020. gadā, gan pārskata periodā tiklab imports no Ķīnas, kā arī no Ēģiptes veidoja 70 % no Turcijā importētā kopējā stikla šķiedras grīstu apjoma. Turklāt stikla šķiedras grīstu importa būtiskais pieaugums no Ķīnas un Ēģiptes uz Turciju sakrita arī ar to, ka Turkiz Composite sāka apgādāt savus lielākos pircējus Eiropā tikai no 2020. gada maija, tādējādi palielinot stikla šķiedras grīstu patēriņu SŠA ražošanai.

(43)

Turkiz Composite apgalvoja, ka tas visas stikla šķiedras grīstes, ko izmantoja SŠA ražošanai, pirka no Ķīnas un Ēģiptes, jo īpaši no saviem saistītajiem uzņēmumiem Ķīnā un Ēģiptē. Tas importēja minētās grīstes ar KN kodu 7019 12. Imports ar minēto kodu Turcijā visvairāk pieauga no Ķīnas un Ēģiptes.

(44)

Par šādu izejmateriālu augošu pieprasījumu Turcijā liecināja būtisks stikla šķiedras grīstu importa apjoma pieaugums tiklab no Ķīnas, kā arī no Ēģiptes, un vismaz daļēji to varētu skaidrot SŠA ražošanas un eksporta kāpums no Turcijas pārskata periodā. To apstiprināja arī Turkiz Composite sniegtā informācija.

(45)

Pamatregulas 13. panta 1. punkta nozīmē pārmaiņas tirdzniecības modelī starp Turciju un Savienību ir SŠA eksporta pieaugums no Turcijas uz Savienību, no vienas puses, un SŠA eksporta samazinājums no Ķīnas un Ēģiptes uz Savienību, no otras puses, kā arī stikla šķiedras grīstu būtiskais pieaugums Turcijā no Ķīnas un Ēģiptes pārskata periodā, salīdzinot ar 2019. gadu, kā tas redzams 2. tabulā.

(46)

Turkiz Composite apgalvoja, ka tā izveidošanai bija pietiekams cēlonis un ekonomiskais pamatojums. Tas apgalvoja, ka tā izveidi Turcijā izraisīja būtiskais SŠA pieprasījums Turcijā un pieaugošais SŠA pieprasījums Turcijas kaimiņvalstīs, izņemot ES (galvenokārt Ēģiptē, Jordānijā, Irānā un zināmā mērā Saūda Arābijā), kā arī būtiskais un pieaugošais stikla šķiedras grīstu pieprasījums Turcijā.

(47)

Izmeklēšanā atklājās, ka Turkiz Composite bija nolēmis izveidot uzņēmumu Turcijā pirms sākotnējās izmeklēšanas sākšanas. Tas tika izveidots 2018. gada 1. jūnijā, bet ražošana sākās tikai 2019. gada martā, jo joprojām bija jāatrod telpas un jāiegādājas, jāpārvieto, jāuzstāda un jātestē visas SŠA iekārtas. Ražošanas sākšanas datums sakrita ar sākotnējās izmeklēšanas sākšanas datumu attiecībā uz SŠA importu no Ķīnas un Ēģiptes.

(48)

Turklāt pamatregulas 13. panta 1. punktā ir noteikta saikne starp attiecīgo praksi, procesu vai darbu un pārmaiņām tirdzniecības modelī, jo šīm pārmaiņām ir “jāizriet” no minētās saiknes. Tāpēc praksei, procesam vai darbam, kas izraisa pārmaiņas tirdzniecības modelī, ir jābūt pietiekamam cēlonim vai ekonomiskam pamatojumam, kas nav maksājuma noteikšana, lai to nevarētu uzskatīt par apiešanu pamatregulas 13. panta 1. punkta nozīmē.

(49)

Ņemot vērā iepriekš minēto, arguments, ka uzņēmums tika izveidots, lai apkalpotu vietējos, Āfrikas un Tuvo Austrumu tirgus, nav būtisks, jo uzņēmuma izveide nav prakse, process vai darbs, kas izraisa pārmaiņas tirdzniecības modelī. Prakse, kas izraisa minētās pārmaiņas, ir montāžas / nobeiguma apstrādes operācijas Turcijā, kuru dēļ būtiski palielinājās SŠA (samontētā ražojuma) eksports uz Savienību. Turkiz Composite SŠA eksporta pārdošanas apjoms uz Savienību būtiski palielinājās, kad tas no 2020. gada maija sāka pakāpeniski palielināt piegādes savam lielākajam pircējam Eiropā (sk. 42. apsvērumu), kas sakrita ar sākotnējo pasākumu noteikšanas datumu (sk. 1. apsvērumu).

(50)

Turklāt tas, ka uzņēmums, kas, iespējams, izveidots, lai apkalpotu iekšzemes, Āfrikas un Tuvo Austrumu tirgu, pēc antidempinga lietas sākšanas faktiski apkalpo iekšzemes un Savienības tirgu (14), liek domāt, ka tā montāžas operācijas tika attīstītas, reaģējot uz izmeklēšanu, un pēc tam palielinājās, reaģējot uz maksājumu noteikšanu.

(51)

Pēc informācijas izpaušanas Turkiz Composite un LM Wind Power apgalvoja, ka Komisijas argumentācijā nebija iekļauta juridiskā analīze par ekonomisko pamatojumu, jo nebija novērtēts, vai šādai praksei, procesam vai darbam bija ekonomisks pamatojums vai pietiekams cēlonis. Tie arī norādīja, ka Komisija ir izmantojusi nepareizu laika pārbaudi, jo tā nav atzinusi, ka “maksājumu noteikšanai” – nevis izmeklēšanas sākšanai – ir jābūt prakses, procesa vai darba iemeslam. Visbeidzot, tie apgalvoja, ka, ja Komisija būtu veikusi pareizas juridiskās pārbaudes, tā būtu secinājusi, ka Turkiz Composite izveidei ir pietiekams cēlonis un ekonomiskais pamatojums. Tie apgalvoja, ka galvenais iemesls Turcijas rūpnīcas izveidei bija Turcijas iekšzemes tirgus apkalpošana.

(52)

Komisija šos apgalvojumus noraidīja. Pirmkārt, Komisija novērtēja, vai praksei, procesam vai darbam ir ekonomisks pamatojums vai pietiekams cēlonis. Šis novērtējums tika veikts, kā nepārprotami paskaidrots 48. un 49. apsvērumā. Komisija skaidri noteica praksi, procesu vai darbu, kas izraisīja pārmaiņas tirdzniecības modelī, un pēc tam analizēja šīs prakses iespējamo pamatojumu. Pretēji tam, ko apgalvoja ieinteresētās personas, un kā paskaidrots 49. apsvērumā, attiecīgā prakse, process vai darbs nav Turkiz Composite izveide vai tā pārdošanas apjomi iekšzemes tirgū, jo tie neizraisīja tirdzniecības modeļa pārmaiņas, kas aplūkotas iepriekš 2.3. punktā.

(53)

Otrkārt, Komisija izmantoja pareizu laika pārbaudi. Tā 47. apsvērumā atsaucās uz to, ka ražošanas sākšanas datums sakrīt ar sākotnējās izmeklēšanas sākšanas datumu. Šis konstatējums, kura pamatā bija pārbaudīta informācija, ko sniedza Turkiz Composite, ir juridiski būtisks, jo viens no pamatregulas 13. panta 2. punkta nosacījumiem, kā minēts arī 34. apsvērumā, ir šāds: “.. operācija ir sākusies vai ir ievērojami pieaudzis tās apmērs pēc vai īsi pirms antidempinga izmeklēšanas uzsākšanas un attiecīgās detaļas nāk no valsts, uz kuru attiecas pasākumi”. Pamatregulas 13. panta 1. punktā ir definēta pasākumu apiešana un tādējādi galvenā uzmanība pievērsta maksājuma noteikšanai, jo bez maksājuma noteikšanas pasākumu nevar apiet. Tas neizslēdz to, ka prakses, procesa vai darba sākšanu pēc izmeklēšanas sākšanas var uzskatīt par pierādījumu tam, ka vēlāk uzliktais (un pamatoti paredzamais) maksājums bija attiecīgās prakses pamatojums. Ieinteresētās personas ierosinātā 13. panta 1. punkta interpretācija būtu ne tikai nesaderīga ar iepriekš citēto 13. panta 2. punkta formulējumu, bet arī faktiski izslēgtu apiešanas praksi, kas sākas laikposmā no izmeklēšanas sākšanas līdz maksājumu noteikšanai, no 13. panta 1. punkta darbības jomas. Tas būtu pretrunā pašam pamatregulas 13. panta mērķim, kā to noteikusi Tiesa (15).

(54)

Attiecībā uz apgalvojumu, ka Turcijas rūpnīcas izveides galvenais iemesls bija Turcijas iekšzemes tirgus apkalpošana, Komisija norādīja, ka šīs procedūras laikā Turkiz Composite nedaudz mainīja savu argumentāciju, jo pirms informācijas izpaušanas uzņēmums apgalvoja, ka iemesls bija apkalpot vietējos, Āfrikas un Tuvo Austrumu tirgus. Kā minēts 50. apsvērumā, izmeklēšanas periodā Turkiz Composite apkalpoja iekšzemes un Savienības tirgu. Jebkurā gadījumā Turkiz Composite darbība izmeklēšanas periodā būtiski palielinājās, par ko liecina šādi konstatējumi:

(55)

Ņemot vērā iepriekš minēto, izmeklēšanā netika atklāts cits pietiekams cēlonis vai ekonomiskais pamatojums Turkiz Composite samontētā ražojuma eksporta uz Savienību būtiskajam pieaugumam kā vien izvairīšanās no pašlaik spēkā esošo antidempinga maksājumu nomaksas.

(56)

Pamatregulas 13. panta 2. punkta a) apakšpunktā ir noteikts, ka montāžas vai nobeiguma apstrādes operācijai ir jābūt sāktai vai tās apmēram ir jābūt ievērojami pieaugušam pēc vai īsi pirms antidempinga izmeklēšanas sākšanas, ja attiecīgās detaļas galvenokārt nāk no valsts, uz kuru attiecas antidempinga pasākumi.

(57)

Sākotnējā izmeklēšana tika sākta 2019. gada 21. februārī, un galīgie antidempinga maksājumi tika noteikti 2020. gada 1. aprīlī. Turkiz Composite tika oficiāli izveidots 2018. gada 1. jūnijā un sāka ražošanu 2019. gada martā. Tāpēc ražošanas sākšanas datums sakrita ar sākotnējās izmeklēšanas sākšanas datumu attiecībā uz SŠA importu no Ķīnas un Ēģiptes (sk. 7. zemsvītras piezīmi).

(58)

Turklāt izmeklēšanas periodā Turkiz Composite būtiski palielināja eksporta pārdošanas apjomu un gandrīz visus izejmateriālus un jo īpaši 100 % galvenā izejmateriāla (stikla šķiedras grīstes) iegādājās no tā saistītajiem uzņēmumiem Ķīnā un Ēģiptē.

(59)

Tāpēc Komisija secināja, ka montāžas vai nobeiguma apstrādes operācija sākās laikā, kad sākās sākotnējā izmeklēšana, kā noteikts pamatregulas 13. panta 2. punkta a) apakšpunktā.

(60)

Pamatregulas 13. panta 2. punkta b) apakšpunktā ir noteikts, ka attiecībā uz montāžas vai nobeiguma apstrādes operācijām vēl viens nosacījums, lai konstatētu apiešanu, ir tāds, ka detaļas no valstīm, uz kurām attiecas pasākumi, veido 60 % vai vairāk no kopējās samontētā ražojuma detaļu vērtības un ka montāžas vai nobeiguma apstrādes laikā ievestajām detaļām pievienotā vērtība ir mazāka nekā 25 % no izgatavošanas izmaksām.

(61)

Galvenā izejviela SŠA ražošanai ir stikla šķiedras grīstes. Turkiz Composite iegādājās 100 % izmantoto stikla šķiedras grīstu no saistītiem uzņēmumiem Ķīnā un Ēģiptē. Šūšanas un adīšanas procesā, kas ir Turcijā veikta nobeiguma apstrāde, šīs stikla šķiedras grīstes tika pārveidotas, iegūstot SŠA. Turkiz Composite iesniegtā un pārbaudītā informācija liecina, ka galvenais izejmateriāls, proti, stikla šķiedras grīstes, veido gandrīz 100 % no samontētā / nobeiguma apstrādē iegūtā ražojuma detaļu kopējās vērtības pamatregulas 13. panta 2. punkta b) apakšpunkta nozīmē.

(62)

Pēc informācijas izpaušanas Turkiz Composite un LM Wind Power atkārtoja savu apgalvojumu, ka SŠA izgatavošana no importētā galvenā izejmateriāla – stikla šķiedras grīstēm – nav “detaļu montāža” pamatregulas 13. panta 2. punkta nozīmē un ka stikla šķiedras grīstes ir nevis detaļas, bet gan materiāli Harmonizētās sistēmas interpretācijas 2. vispārīgā noteikuma a) punkta otrās daļas skaidrojuma (VII) nozīmē, ar nosacījumu, ka samontējamās detaļas “nevar tikt apstrādātas tādējādi, ka tiek pabeigta to ražošana.”. Šajā saistībā tie apgalvoja, ka stikla šķiedras grīstes nav SŠA “detaļas” un nevis tiek “montētas”, iegūstot SŠA, bet gan tiek apstrādātas kompleksās iekārtās, kurās dažādu veidu stikla šķiedras grīstes, kā arī citi materiāli tiek austi un sašūti, iegūstot SŠA. Līdzīgas piezīmes tika saņemtas arī no Ēģiptes iestādēm.

(63)

Komisija šos apgalvojumus noraidīja. Iepriekš 60. apsvērumā aprakstīto praksi var raksturot kā nobeiguma apstrādi, uz kuru, kā arī minēts iepriekš 34. apsvērumā, attiecas montāžas operāciju jēdziens saskaņā ar pamatregulas 13. panta 2. punktu. Turklāt, kā paskaidrots turpmāk, tika apsvērti arī citi elementi.

(64)

Pirmkārt, atsaucei uz Harmonizētās sistēmas interpretācijas 2. vispārīgā noteikuma a) punkta otrās daļas skaidrojumu (VII) nav nozīmes, jo tiešais juridiskais pamats ir pamatregulas 13. pants, nevis muitas tiesības, kā to skaidri precizējusi Tiesa (16).

(65)

Otrkārt, interpretējot pamatregulas 13. panta 2. punktu, Tiesa vispirms atgādināja, ka “saskaņā ar pastāvīgo judikatūru, interpretējot Savienības tiesību normu, ir jāņem vērā ne tikai tās teksts, bet arī tās konteksts un ar tiesisko regulējumu, kurā šī norma ir ietverta, izvirzītie mērķi” (17). Pamatregulā nav definēti termini “montāžas operācija” vai “nobeiguma apstrādes operācija”. Tomēr veids, kādā ir izklāstīts pamatregulas 13. panta 2. punkts, palīdz interpretēt terminu “montāžas operācija”, jo saskaņā ar 13. panta 2. punkta b) apakšpunktu tajā paredzēts nepārprotami ietvert arī “nobeiguma apstrādes operāciju”. No tā var secināt, ka “montāžas operācija” 13. panta 2. punkta nozīmē attiecas ne tikai uz operācijām, kas ietver salikta izstrādājuma detaļu montāžu, bet var ietvert arī turpmāku pārstrādi, t. i., ražojuma pabeigšanu.

(66)

Turklāt, kā norādījusi Tiesa (18), saskaņā ar pamatregulas 13. pantu veiktās izmeklēšanas mērķis ir nodrošināt antidempinga maksājumu efektivitāti un novērst to apiešanu. Attiecīgi pamatregulas 13. panta 2. punkta mērķis ir aptvert praksi, procesus vai darbus, kuros galvenokārt izmanto detaļas no valsts, uz kuru attiecas pasākumi, un tās samontē vai pabeidz, piešķirot šīm detaļām ierobežotu vērtību.

(67)

Pēc informācijas izpaušanas Turkiz Composite, LM Wind Power un Ēģiptes iestādes nepiekrita Komisijas pieejai kumulēt Ēģiptes izcelsmes stikla šķiedras grīstu vērtību ar Ķīnas izcelsmes stikla šķiedras grīstu vērtību, lai noteiktu, vai stikla šķiedras grīstu vērtība veido 60 % vai vairāk no SŠA “detaļu” kopējās vērtības. Tie norādīja uz formulējumu “detaļas no valsts, uz kuru attiecas pasākumi” (vienskaitlī) pamatregulas 13. panta 2. punkta b) apakšpunktā.

(68)

Komisija noraidīja šo apgalvojumu turpmāk minēto iemeslu dēļ. Pirmkārt, kā minēts 1. apsvērumā, sākotnējā izmeklēšanā SŠA imports no Ķīnas un Ēģiptes tika novērtēts kumulatīvi. Tāpēc bija atbilstoši šajā pretapiešanas izmeklēšanā piemērot to pašu metodiku, lai pagarinātu sākotnējos pasākumus.

(69)

Otrkārt, pamatregulu 13. pants neliedz Komisijai veikt šādu kumulatīvu analīzi, lai pārbaudītu atbilstību pamatregulas 13. panta 2. punkta b) apakšpunktā noteiktajam 60 % kritērijam. Gluži pretēji, pamatregulas 13. panta 2. punkta formulējuma “valsts, uz kuru attiecas pasākumi” interpretācija veidā, kas neļauj kumulēt detaļu vērtību, ja apiešana notiek vairāk nekā vienā valstī, ir pretrunā esošajai ES judikatūrai. Kolachi lietā Tiesa pievērsās īpašai apiešanas praksei (gadījumā, kad velosipēdu detaļas vispirms tika daļēji samontētas Šrilankā un pēc tam to montēšana turpinājās Pakistānā) un apstiprināja, ka uz šādu apiešanas praksi attiecas pamatregulas 13. panta 2. punkts, neraugoties uz to, ka minētajā noteikumā formulējums ir vienskaitlī. Tiesa (19) arī uzsvēra, ka jebkura cita interpretācija ļautu ražotājiem eksportētājiem mazināt pretapiešanas pasākumu efektivitāti saskaņā ar pamatregulas 13. pantu. Tāpēc tas pats pamatojums attiecas uz mēģinājumiem izvairīties no pretapiešanas noteikumu piemērošanas, iegūstot izejvielas no divām valstīm, uz kurām attiecas pasākumi.

(70)

Treškārt, saskaņā ar Turkiz Composite sniegto pamatojumu, ja 50 % izejmateriālu tiktu iepirkti no Ķīnas un pārējie 50 % no Ēģiptes, apiešana nenotiktu, ja 100 % detaļu būtu iegūti no valstīm, uz kurām attiecas pasākumi. Šāds rezultāts nepārprotami būtu pretrunā 13. panta 2. punkta mērķim, ņemot vērā arī to, ka visu uz Savienību eksportēto SŠA sastāvā bija vai nu 100 % no Ķīnas iegūto detaļu, vai 100 % no Ēģiptes iegūto detaļu.

(71)

Tāpēc Komisija secināja, ka ir izpildīts pamatregulas 13. panta 2. punkta b) apakšpunktā noteiktais 60 % kritērijs.

(72)

Turkiz Composite apgalvoja, ka tā pievienotās vērtības izmaksas pārsniegtu 25 % no kopējām izgatavošanas izmaksām. Galvenie pievienotās vērtības aprēķina posteņi bija amortizācijas izmaksas, nomas izmaksas, iepakojuma materiālu izmaksas, tiešās un netiešās darbaspēka izmaksas un citas izgatavošanas netiešās izmaksas, kas bija daļa no pārskata perioda finanšu datiem, kurus Turkiz Composite iesniedza atbrīvojuma pieprasījuma veidlapā.

(73)

Komisija analizēja visus šos izmaksu posteņus un novērtēja, ka dažus radušos izdevumus nevar klasificēt kā daļu no izgatavošanas izmaksām vai arī tie ir novērtēti par augstu:

(74)

Ņemot vērā iepriekš minēto, Komisijas aprēķinātā ievesto detaļu pievienotā vērtība bija daudz zemāka nekā Turkiz Composite aprēķinātā vērtība.

(75)

Turklāt Turkiz Composite gandrīz visus izejmateriālus un jo īpaši 100 % tā galvenā izejmateriāla (stikla šķiedras grīstu) iegādājās no saistītiem uzņēmumiem Ķīnā un Ēģiptē. Turkiz Composite neiesniedza apstiprinošus pierādījumus, kas apliecinātu, ka šīs cenas atbilda nesaistītu pušu darījuma principam un tās ietekmēja nevis attiecības, bet gan transfertcenas starp saistītiem uzņēmumiem. No otras puses, Komisija konstatēja, ka šīs cenas bija daudz zemākas par cenām, ko pārskata periodā nesaistītiem piegādātājiem maksāja trīs pārējie Turcijas ražotāji eksportētāji, kas sadarbojās.

(76)

Tāpēc, lai izdarītu pietiekami precīzu konstatējumu, Turkiz Composite maksātās cenas tika uzskatītas par transfertcenām starp uzņēmumiem un tās aizstāja ar vidējām svērtajām cenām, ko maksāja trīs pārējie ražotāji eksportētāji, kas sadarbojās.

(77)

Pēc informācijas izpaušanas Turkiz Composite un LM Wind Power apgalvoja, ka Komisija nevarēja aizstāt transfertcenas ar vidējām svērtajām cenām, ko pārskata periodā maksāja trīs pārējie Turcijas ražotāji eksportētāji saviem nesaistītajiem piegādātājiem. Tie apgalvoja, ka šāda pieeja nav atļauta, un neuzskatīja, ka ir juridisks pamats, lai pēc analoģijas piemērotu pamatregulas 2. panta 5. punktu. Abas personas arī apgalvoja, ka Komisija nav pareizi veikusi pārbaudi atbilstoši nesaistītu pušu darījuma principam un ka Komisija nav nodrošinājusi, ka salīdzinātās cenas ir salīdzināmas daudzuma ziņā un ka ir iekļauti visi cenas elementi.

(78)

Komisija noraidīja šos apgalvojumus tālāk minēto iemeslu dēļ. Pirmkārt, Komisija savā vispārējā informācijas izpaušanas dokumentā neatsaucās uz pamatregulas 2. panta 5. punktu kā šīs korekcijas juridisko pamatu. Lai noteiktu to detaļu vērtību, kas ievestas no valstīm, uz kurām attiecas pasākumi, Komisija ņēma vērā pamatregulas 13. panta 2. punkta b) apakšpunkta formulējumu un mērķi. 13. panta 2. punkta b) apakšpunkta formulējums nekādi neliedz Komisijai veikt konkrētas korekcijas, lai noteiktu detaļu vērtību, jo īpaši gadījumā, ja uzņēmuma izmaksas neataino detaļu vērtību, kā tas varētu būt gadījumā, ja detaļas tiek iegādātas no saistītiem uzņēmumiem. Tāpēc, lai noteiktu detaļu vērtību, Komisijai bija atļauts veikt vajadzīgās korekcijas, tostarp aizstāt transfertcenas starp saistītajiem uzņēmumiem, jo tika konstatēts, ka šīs cenas neatbilst nesaistītu pušu darījuma principam. Šāda pieeja atbilst arī 13. panta mērķim un tā reglamentētajai izmeklēšanai, kas aplūkota 65. apsvērumā, jo tā neļauj uzņēmumiem, kas veic apiešanu, novērtēt ievestās detaļas pārāk zemu, lai novērtētu pārāk augstu šīm detaļām pievienoto vērtību.

(79)

Otrkārt, attiecībā uz apgalvojumu, ka Komisija nav pareizi veikusi pārbaudi atbilstoši nesaistītu pušu darījuma principam, jāatgādina, ka Turkiz Composite ietilpst China National Building Materials Group, kas ir Ķīnas valstij piederoša uzņēmumu grupa. Pasākumi attiecas uz tās saistītajiem Ķīnas un Ēģiptes uzņēmumiem. Izmeklēšanā atklājās, ka to stikla šķiedras grīstu cenas, ko Turkiz Composite iegādājās no Ēģiptes un Ķīnas saistītajiem uzņēmumiem, bija daudz zemākas nekā cenas, ko maksāja trīs pārējie Turcijas ražotāji eksportētāji. Tāpēc tā salīdzināja un pēc tam aizstāja starpuzņēmumu cenas ar vidējām svērtajām cenām, ko pārskata periodā maksāja trīs pārējie Turcijas ražotāji eksportētāji saviem nesaistītajiem piegādātājiem.

(80)

Komisija nodrošināja, ka salīdzinātās cenas ir salīdzināmas daudzuma ziņā un ka ir iekļauti visi cenas elementi. Pirmkārt, salīdzinājumam tika izmantots tas pats periods, proti, pārskata periods. Otrkārt, stikla šķiedras grīstu daudzums, ko pārskata periodā iegādājušies trīs pārējie Turcijas ražotāji eksportētāji no nesaistītiem piegādātājiem, bija pietiekami liels (no 10 000 līdz 25 000 tonnām) un attiecīgi reprezentatīvs, lai attiecīgās cenas varētu izmantot kā ticamas cenas Turkiz Composite transfertcenu aizstāšanai, lai pareizi noteiktu pievienoto vērtību. Treškārt, pārējie trīs Turcijas ražotāji eksportētāji, kas sadarbojās, ražoja SŠA tāpat kā Turkiz Composite – no stikla šķiedras grīstēm. Izmeklēšanā neatklājās kvalitātes atšķirības, jo ražošanas process ir līdzīgs visiem četriem Turcijas ražotājiem eksportētājiem, kas sadarbojās. Ceturtkārt, pārējie Turcijas ražotāji eksportētāji iegādājās lielu daudzumu stikla šķiedras grīstu iekšzemes tirgū, savukārt Turkiz Composite iegādājās stikla šķiedras grīstes vienīgi no Ēģiptes un Ķīnas. Iekšzemes tirgū reprezentatīvu daudzumu iegāde parasti izraisītu zemākas, nevis augstākas cenas. Piektkārt, četru Turcijas ražotāju eksportētāju salīdzinājums tika veikts konsekventi, proti, pamatojoties uz kopējām iepirkumu izmaksām, kā norādīts to iesniegtajās un pārbaudītajās tabulās.

(81)

Pēc informācijas izpaušanas Turkiz Composite apgalvoja, ka tā iepirkuma cena no saistītajiem Ķīnas uzņēmumiem bija augstāka nekā tā saistīto uzņēmumu pārdošanas cenas nesaistītiem pircējiem Turcijā. Tāpēc tas apgalvoja, ka Turkiz Composite veiktie iepirkumi ir jāvērtē pēc nesaistītu pušu darījuma principa.

(82)

Komisija noraidīja šo apgalvojumu. Pamatojoties uz iesniegtajām tabulām C.3 R un C.3.U Jushi Group Co., Ltd. (“Jushi Group” (21)) atbildēs uz anketas jautājumiem, pārskata periodā tā stikla šķiedras grīstu vienības vidējā pārdošanas cena nesaistītiem pircējiem Turcijā bija daudz augstāka nekā tā saistītajam pircējam Turcijā, t. i., Turkiz Composite. Komisija analizēja arī cenas citam Turkiz Composite saistītajam Ķīnas uzņēmumam, proti, Tongxiang Hengxian Trading Company Limited (“Tongxian” (22)). Pārskata periodā Tongksian pārdeva Turkiz Composite vienīgi stikla šķiedras grīstes, turklāt tā vienības vidējā pārdošanas cena arī bija zemāka nekā vienības vidējā pārdošanas cena, ko Jushi Group uzrādīja rēķinos saviem nesaistītajiem pircējiem Turcijā. Turklāt pārskata periodā Turkiz Composite iegādājās no Jushi Group un Tongxian vairāk nekā 90 % visu stikla šķiedras grīstu. Ņemot vērā iepriekš minēto, Komisija secināja, ka Turkiz Composite vienības vidējā iepirkuma cena no saistītajiem Ķīnas uzņēmumiem Jushi Group un Tongxian bija konsekventi daudz zemāka nekā vienības vidējā nesaistītā pirkuma cena, ko Jushi Group maksāja citi Turcijas uzņēmumi (23), kā arī konsekventi daudz zemāka par cenām, ko maksāja pārējie trīs Turcijas ražotāji eksportētāji, kas sadarbojās, un tādējādi neatbilda nesaistītu pušu darījuma principam.

(83)

Pēc informācijas izpaušanas Turkiz Composite apgalvoja, ka Komisija savā lapā “Pievienotās vērtības pārbaude” ir izmantojusi nepareizu formulu, lai aprēķinātu “% no pievienotās vērtības izmaksām” (54. rinda), jo Komisija nepareizi sadalīja izgatavošanas kopējās izmaksas (50. rinda) ar “visām detaļām, kas ievestas (no Ēģiptes, Ķīnas un citām vietām)” (49. rinda), bet pareizi būtu bijis izmantot “visas detaļas, kas ievestas no Ēģiptes un Ķīnas” (48. rinda).

(84)

Komisija noraidīja šo apgalvojumu, jo Turkiz Composite neuzrādīja Komisijas aprēķina ietekmi. Pat ja Komisija būtu izmantojusi nepareizu formulu, quod non, un, lai aprēķinātu “% no pievienotās vērtības izmaksām”, izmantotu Turkiz Composite ieteikto metodi, tas būtu radījis tikai nenozīmīgu “pievienotās vērtības” atšķirību, nekādi neietekmējot Komisijas konstatējumu, ka montāžas vai nobeiguma apstrādes laikā ievestajām detaļām pievienotā vērtība bija mazāka nekā 25 % no izgatavošanas izmaksām.

(85)

Pēc informācijas izpaušanas Turkiz Composite apgalvoja, ka Komisija nevarēja izslēgt komplektus no saviem aprēķiniem, jo komplekti ir daļa no izmeklējamā ražojuma. Komisija noraidīja šo apgalvojumu to pašu iemeslu dēļ, kas izklāstīti tās 2022. gada 5. jūlija īpašajā informācijas izpaušanas dokumentā, kurš adresēts Turkiz Composite. Pirmkārt, komplektu ražošana un pārdošana veidoja nelielu daļu no uzņēmuma kopējā ražošanas un pārdošanas apjoma pārskata periodā. Pārskata periodā uz Savienību eksportētais SŠA daudzums vismaz 170 reizes pārsniedza uz Savienību eksportēto komplektu daudzumu. Otrkārt, uzņēmums nenošķīra izmaksas, kas radušās SŠA ražotnēm un komplektu ražošanas iekārtām vispārējās virsgrāmatas līmenī, izņemot to, ka tika izveidota atsevišķa uzskaite par darbaspēka izmaksām griešanas cehā. Treškārt, komplektus pārdeva galvenokārt iekšzemes tirgū.

(86)

Turklāt, pamatojoties uz Turkiz Composite sniegto informāciju, pat ja Komisija būtu nolēmusi neizslēgt komplektus no saviem aprēķiniem, “% no pievienotās vērtības izmaksām” nebūtu mainījis Komisijas konstatējumu, ka montāžas vai nobeiguma apstrādes laikā ievestajām detaļām pievienotā vērtība bija mazāka nekā 25 % no izgatavošanas izmaksām, galvenokārt tāpēc, ka komplektu ražošana bija ierobežota.

(87)

Koriģējot paziņotās izgatavošanas izmaksas un aizstājot paziņotās stikla šķiedras grīstu transfertcenas, tika konstatēts, ka vidējā pievienotā vērtība pārskata periodā nepārsniedz pamatregulas 13. panta 2. punkta b) apakšpunktā noteiktos 25 %. Tādējādi Komisija secināja, ka montāžas vai nobeiguma apstrādes laikā ievestajām detaļām pievienotā vērtība bija mazāka nekā 25 % no ražošanas izmaksām, kā nosaka pamatregulas 13. panta 2. punkta b) apakšpunkts, lai šīs operācijas tiktu uzskatītas par apiešanu.

(88)

Saskaņā ar pamatregulas 13. panta 1. punktu Komisija pārbaudīja, vai izmeklējamā ražojuma imports gan daudzumu, gan cenu ziņā mazina patlaban spēkā esošo pasākumu koriģējošo ietekmi.

(89)

Pamatojoties uz Turkiz Composite iesniegtajām un pārbaudītajām tabulām, 2019. gadā tas importēja 0–300 tonnas salīdzinājumā ar 6 000–8 000 tonnām pārskata periodā. Tajā pašā laikā pieprasījuma iesniedzējs aplēsa, ka patēriņš Savienībā 2020. un 2021. gadā bija attiecīgi aptuveni 150 000 tonnas un 170 000 tonnas. No Turcijas veiktā importa tirgus daļa pārskata periodā veidoja vairāk nekā 4 %.

(90)

Attiecībā uz cenām Komisija salīdzināja sākotnējā izmeklēšanā noteikto vidējo cenu, kas nerada kaitējumu, ar vidējo svērto eksporta CIF cenu, kura noteikta, pamatojoties uz Turkiz Composite sniegto informāciju, un pienācīgi koriģēta, lai iekļautu izmaksas pēc muitošanas. Šis cenu salīdzinājums parādīja, ka imports no Turkiz Composite bija par cenām, kuras bija par vairāk nekā 10 % zemākas nekā Savienības cenas.

(91)

Komisija secināja, ka spēkā esošo pasākumu koriģējošo ietekmi gan daudzumu, gan cenu ziņā mazina tas imports no Turcijas, uz ko attiecas šī izmeklēšana.

(92)

Saskaņā ar pamatregulas 13. panta 1. punktu Komisija pārbaudīja arī, vai ir pierādījumi par dempingu saistībā ar līdzīgajam ražojumam agrāk noteiktajām normālajām vērtībām.

(93)

Tālab Turkiz Composite eksporta cenas ex-works līmenī tika salīdzinātas ar normālajām vērtībām, kas noteiktas sākotnējā izmeklēšanā.

(94)

Normālo vērtību un eksporta cenu salīdzinājums liecina, ka pārskata periodā Turkiz Composite importēja SŠA par dempinga cenām.

(95)

Pamatojoties uz iepriekš minētajiem konstatējumiem, Komisija secināja, ka Turkiz Composite apiet ĶTR izcelsmes SŠA importam noteikto galīgo antidempinga maksājumu, importējot izmeklējamo ražojumu, kas nosūtīts no Turcijas.

(96)

Ņemot vērā to, ka sadarbības līmenis bija augsts un ka paziņotais Turkiz Composite eksporta pārdošanas apjoms bija lielāks nekā trīs pārējo Turcijas ražotāju eksportētāju, kas sadarbojās, paziņotie eksporta pārdošanas apjomi kopā, un neviens cits Turcijas uzņēmums nepieteicās, lai pieprasītu atbrīvojumu, Komisija secināja, ka konstatējumi par apiešanas praksi attiecībā uz Turkiz Composite būtu jāattiecina uz visu importu no Turcijas.

(97)

Tāpēc saskaņā ar pamatregulas 13. panta 1. punktu attiecībā uz Ķīnas un Ēģiptes izcelsmes SŠA importu spēkā esošie antidempinga pasākumi būtu jāpaplašina, attiecinot tos arī uz izmeklējamā ražojuma importu.

(98)

Ievērojot pamatregulas 13. panta 1. punkta otro daļu, paplašināmajam pasākumam vajadzētu būt Īstenošanas regulas (ES) 2020/492, kas grozīta ar Īstenošanas regulu (ES) 2020/776, 1. panta 2. punktā “visiem pārējiem uzņēmumiem” noteiktajam pasākumam, proti, galīgajam antidempinga maksājumam 69 % apmērā, kas piemērojams neto cenai ar piegādi līdz Savienības robežai pirms muitas nodokļa nomaksas.

(99)

Pārskata periodā Turkiz Composite importēja daļu stikla šķiedras grīstu no Ēģiptes un daļu no ĶTR. Turkiz Composite izmantoja stikla šķiedras grīstes no saistītajiem uzņēmumiem Ēģiptē un ĶTR, lai samontētu SŠA, ko eksportēja uz Savienību, apejot gan maksājumus, kas noteikti SŠA importam no Ēģiptes (20 %), gan SŠA importam no ĶTR (69 %). Tādējādi, lai saglabātu spēkā esošo pasākumu efektivitāti, ir pamatoti paplašināt lielāko no abiem maksājumiem, t. i., maksājumu visiem “pārējiem uzņēmumiem” ĶTR (69 %), kā noteikts Īstenošanas regulas (ES) 2020/492 1. panta 2. punktā.

(100)

Pēc informācijas izpaušanas Turkiz Composite apgalvoja, ka Komisija nevar paplašināt maksājumus, attiecinot tos uz SŠA importu no Ķīnas, jo stikla šķiedras grīstu importa vērtība veido mazāku daļu no to stikla šķiedras grīstu kopējās vērtības, ko Turkiz Composite izmantoja SŠA ražošanai, un tādējādi tā neatbilst 60 % kritērijam, kas noteikts pamatregulas 13. panta 2. punkta b) apakšpunktā. Pretējā gadījumā šāda pasākumu paplašināšana attiecībā uz SŠA importu no Ķīnas būtu pretrunā proporcionalitātes principam, kā minēts lietas T-278/20, Zhejang Hantong / Komisija, 127. punktā.

(101)

Komisija noraidīja apgalvojumu, ka tā nevar paplašināt maksājumus, attiecinot tos uz SŠA importu no Ķīnas, pamatojoties uz saviem argumentiem par importa kumulāciju, kā izklāstīts 67. apsvērumā. Komisija arī atgādināja, ka pamatregulas mērķis ir aizsargāt ES ražošanas nozari no negodīga importa, un jo īpaši pamatregulas 13. panta mērķis ir novērst tirdzniecības aizsardzības pasākumu apiešanu. Paplašinot maksājumus, attiecinot tos vienīgi uz importu no Ēģiptes (20 %), tiktu ignorēts tas, ka pret Ķīnu vērstie pasākumi arī tika apieti, un mazinātu spēkā esošo pasākumu efektivitāti.

(102)

Komisija arī noraidīja apgalvojumu, ka šāda pasākumu paplašināšana attiecībā uz SŠA importu no Ķīnas būtu pretrunā proporcionalitātes principam. Ņemot vērā konstatējumus, ka sākotnējie antidempinga pasākumi, kas tika noteikti importam no Ķīnas un Ēģiptes, ir apieti, Komisija nesaskatīja, kāpēc būtu nesamērīgi paplašināt lielāko no abiem maksājumiem, kuri tika apieti. Tādējādi, kā minēts iepriekš 98. apsvērumā, lai saglabātu spēkā esošo pasākumu efektivitāti, ir pamatoti paplašināt lielāko no abiem maksājumiem, t. i., maksājumu visiem “pārējiem uzņēmumiem” ĶTR (69 %), kā noteikts Īstenošanas regulas (ES) 2020/492 1. panta 2. punktā.

(103)

Pēc informācijas izpaušanas LM Wind Power norādīja, ka antidempinga maksājumu attiecināšana uz SŠA importu no Turcijas nopietni ietekmētu SŠA importētāju uzņēmējdarbību, kas savukārt varētu ietekmēt Savienības spēju sasniegt tās vides mērķus, jo pieaugtu SŠA cenas, kuras būtu jāmaksā Savienības vējturbīnu ražotājiem.

(104)

Komisija ņēma vērā LM Wind Power apgalvojumus, bet atkārtoti uzsvēra, ka saskaņā ar pamatregulas 13. pantu veiktās izmeklēšanas galvenais mērķis ir nodrošināt sākotnējā antidempinga maksājuma efektivitāti un novērst tā apiešanu. Šajā izmeklēšanā Komisija konstatēja, ka pamatregulas 13. pantā noteiktie kritēriji ir izpildīti, un tāpēc tā nolēma attiecināt antidempinga pasākumus arī uz Turciju. Tomēr trīs no četriem ražotājiem eksportētājiem, kas sadarbojās, tika atzīti par patiesiem Turcijas ražotājiem, un tāpēc tie tika atbrīvoti no paplašinātajiem pasākumiem. Tāpēc SŠA lietotāji var veikt iepirkumus no atbrīvotajiem ražotājiem, kā arī no Savienības ražotājiem un/vai citiem trešo valstu ražotājiem.

(105)

Visbeidzot, pēc informācijas izpaušanas pieprasījuma iesniedzējs norādīja, ka atzinīgi vērtē Komisijas nodomu attiecināt antidempinga pasākumus arī uz SŠA importu no Turcijas un ka tam nav piezīmju par Komisijas izpausto informāciju.

(106)

Ievērojot pamatregulas 13. panta 3. punktu, kurā noteikts, ka visi paplašinātie pasākumi būtu jāattiecina uz importu, kas nonācis Savienībā, ievērojot prasību par reģistrāciju, kura noteikta ar izmeklēšanas sākšanas regulu, un par šādu reģistrēto pārskatāmā ražojuma importu jāiekasē maksājumi.

(107)

Kā aprakstīts iepriekš, tika konstatēts, ka Turkiz Composite ir iesaistīts apiešanas praksē. Tāpēc šim uzņēmumam nevar piešķirt atbrīvojumu saskaņā ar pamatregulas 13. panta 4. punktu.

(108)

Saskaņā ar pieprasījumu divi citi ražotāji eksportētāji, kas sadarbojās, bija galvenie patiesie SŠA ražotāji Turcijā, proti, “Metyx Composites” grupas uzņēmumi (sk. 26. apsvērumu) un Saertex Turkey Tekstil Ltd. Şirketi, un tie neiesaistījās apiešanas praksē (24). Izmeklēšanā patiešām apstiprinājās, ka šie divi ražotāji eksportētāji neimportēja vai diez vai importēja stikla šķiedras grīstes no Ķīnas un/vai Ēģiptes.

(109)

Trešais ražotājs, kas sadarbojās (Sonmez Asf Iplik Dokuma Ve Boya San Tic A.Ş), bija mazs SŠA ražotājs. Tas nodarbināja mazāk nekā desmit cilvēkus, tam bija mazāk nekā piecas SŠA iekārtas, un pārskata periodā tas veica tikai divus salīdzinoši neliela apjoma eksporta pārdevumus uz Savienību. Tas tika izveidots 1975. gadā, sāka ražot SŠA 2011. gadā un pārskata periodā neimportēja stikla šķiedras grīstes no Ķīnas vai Ēģiptes.

(110)

Tāpēc, ņemot vērā to, ka trīs iepriekš minētie Turcijas ražotāji eksportētāji ir patiesi ražotāji, kas nav iesaistījušies nedz pārsūtīšanas, nedz citās apiešanas darbībās, piemēram, montāžas operācijās, uz tiem netiks attiecināti paplašinātie pasākumi.

(111)

Komisija otrdiena, 2022. gada 5. jūlijā visām ieinteresētajām personām izpauda būtiskos faktus un apsvērumus, kuri ļāva izdarīt iepriekš minētos secinājumus, un aicināja tās izteikt piezīmes.

(112)

Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar atzinumu, kuru sniegusi komiteja, kas izveidota ar Regulas (ES) 2016/1036 15. panta 1. punktu,