<?xml version="1.0" encoding="UTF-8"?><CONCLUSION NNC="YES" xmlns:fmx="http://opoce" xmlns:xsi="http://www.w3.org/2001/XMLSchema-instance" xsi:noNamespaceSchemaLocation="http://formex.publications.europa.eu/schema/formex-05.55-20141201.xd"><BIB.CONCLUSION><REF.CASE FILE="n.a."><NO.CASE>C‑417/15</NO.CASE></REF.CASE><NO.CELEX>62015CC0417</NO.CELEX><NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2016:535">EU:C:2016:535</NO.ECLI><NO.SEQ>0001</NO.SEQ><PAGE.FIRST.ECR>1</PAGE.FIRST.ECR><PAGE.SEQ>1</PAGE.SEQ><PAGE.LAST.ECR>9</PAGE.LAST.ECR><PAGE.TOTAL>9</PAGE.TOTAL></BIB.CONCLUSION><CURR.TITLE><PAGE.HEADER><P><HT TYPE="ITALIC">J. KOKOTT</HT> SECINĀJUMI – LIETA C‑417/15</P><P><HT TYPE="ITALIC">SCHMIDT</HT></P></PAGE.HEADER></CURR.TITLE><TITLE><TI><P><HT TYPE="UC">Ģenerāladvokātes Julianas Kokotes [<HT TYPE="ITALIC">Juliane Kokott</HT>]</HT></P><P><HT TYPE="UC">Secinājumi</HT>,</P><P>sniegti <DATE ISO="20160707">2016. gada 7. jūlijā</DATE><NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0001"><P>Oriģinālvaloda – vācu.</P></NOTE></P></TI><STI><P><HT TYPE="BOLD">Lieta C‑417/15</HT></P><P><HT TYPE="BOLD">Wolfgang Schmidt</HT></P><P><HT TYPE="BOLD">pret</HT></P><P><HT TYPE="BOLD">Christiane Schmidt</HT></P><P><HT TYPE="NORMAL">(Landesgericht für Zivilrechtssachen Wien (Austrija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu)</HT></P></STI></TITLE><INDEX><KEYWORD>Brīvības, drošības un tiesiskuma telpa</KEYWORD><KEYWORD>Jurisdikcija civillietās un komerclietās</KEYWORD><KEYWORD>Regula (ES) Nr. 1215/2012</KEYWORD><KEYWORD>Piemērošanas joma</KEYWORD><KEYWORD>1. panta 2. punkta a) apakšpunkts</KEYWORD><KEYWORD>Izņēmuma jurisdikcija</KEYWORD><KEYWORD>24. panta 1) punkts</KEYWORD><KEYWORD>Lietas, kuru priekšmets ir lietu tiesības saistībā ar nekustamo īpašumu</KEYWORD><KEYWORD>Zemesgabala dāvinājums</KEYWORD><KEYWORD>Dāvinājuma atcelšana dāvinātāja darījumnespējas dēļ</KEYWORD><KEYWORD>Prasība dzēst reģistrācijas atzīmi publiskos reģistros</KEYWORD><KEYWORD>Jurisdikcija lietu saistības gadījumā</KEYWORD><KEYWORD>8. panta 4. punkts</KEYWORD></INDEX><CONTENTS.CONCLUSION><GR.SEQ LEVEL="1"><TITLE><TI><NP><NO.P>I –</NO.P><TXT><HT TYPE="BOLD">Ievads</HT></TXT></NP></TI></TITLE><NP.ECR IDENTIFIER="NP0001"><NO.P>1.</NO.P><TXT>Šī lieta ir par tā saucamās Briseles I <HT TYPE="ITALIC">bis</HT> regulas<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0002"><P>Eiropas Parlamenta un Padomes <DATE ISO="20121212">2012. gada 12. decembra</DATE> Regula (ES) Nr. 1215/2012 par jurisdikciju un spriedumu atzīšanu un izpildi civillietās un komerclietās (pārstrādāta versija) (<REF.DOC.OJ COLL="L" NO.OJ="351" PAGE.FIRST="1" DATE.PUB="2012">OV 2012, L 351, 1. lpp.</REF.DOC.OJ>).</P></NOTE> 24. panta 1) punkta interpretāciju.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0002"><NO.P>2.</NO.P><TXT>Šajā tiesību normā ir paredzēta izņēmuma jurisdikcija lietās, kuru priekšmets ir nekustamā īpašuma lietu tiesības. Šajā ziņā jurisdikcija ir tās dalībvalsts tiesām, kurā atrodas nekustamais īpašums.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0003"><NO.P>3.</NO.P><TXT>Iesniedzējtiesa vēlas zināt, vai šī tiesību norma ir piemērojama lietā, kurā, pirmkārt, runa ir par dāvinājuma spēkā neesamību dāvinātāja darījumnespējas dēļ un, otrkārt, par pēc tam sekojošu apdāvinātās īpašumtiesību reģistrācijas atzīmes dzēšanu.</TXT></NP.ECR></GR.SEQ><GR.SEQ LEVEL="1"><TITLE><TI><NP><NO.P>II –</NO.P><TXT><HT TYPE="BOLD">Atbilstošās tiesību normas</HT></TXT></NP></TI></TITLE><GR.SEQ LEVEL="2"><TITLE><TI><NP><NO.P>A –</NO.P><TXT><HT TYPE="ITALIC">Savienības tiesības</HT></TXT></NP></TI></TITLE><NP.ECR IDENTIFIER="NP0004"><NO.P>4.</NO.P><TXT>Briseles I <HT TYPE="ITALIC">bis</HT> regulas preambulas 15. apsvērums ir formulēts šādi:</TXT><P><QUOT.S LEVEL="1"><CONSID><P><QUOT.START CODE="201C" ID="QS0001" REF.END="QE0001"/>Jurisdikcijas noteikumiem vajadzētu būt ļoti paredzamiem, un tiem būtu jābalstās uz principu, ka jurisdikcijas pamatā ir atbildētāja domicils. Jurisdikcijai vienmēr vajadzētu būt pieejamai ar šādu pamatojumu, izņemot dažās skaidri noteiktās situācijās, kurās strīda priekšmets vai pušu autonomija garantē citu sasaistes faktoru. [..]<QUOT.END REF.START="QS0001" CODE="201D" ID="QE0001"/></P></CONSID></QUOT.S></P></NP.ECR><?PAGE NO="2"?><NP.ECR IDENTIFIER="NP0005"><NO.P>5.</NO.P><TXT>Briseles I <HT TYPE="ITALIC">bis</HT> regulas 1. panta 1. punktā un 2. punkta a) apakšpunktā regulas piemērošanas joma ir reglamentēta šādi:</TXT><P><QUOT.S LEVEL="1"><PARAG IDENTIFIER="001.001"><NO.PARAG><QUOT.START CODE="201C" ID="QS0002" REF.END="QE0002"/>1.</NO.PARAG><ALINEA>Šo regulu piemēro civillietās un komerclietās neatkarīgi no tiesas būtības. [..]</ALINEA></PARAG><PARAG IDENTIFIER="001.002"><NO.PARAG>2.</NO.PARAG><ALINEA><P>Šo regulu nepiemēro attiecībā uz:</P><LIST TYPE="alpha"><ITEM><NP><NO.P>a)</NO.P><TXT>fizisko personu juridisko statusu vai tiesībspēju un rīcībspēju, [..].<QUOT.END REF.START="QS0002" CODE="201D" ID="QE0002"/></TXT></NP></ITEM></LIST></ALINEA></PARAG></QUOT.S></P></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0006"><NO.P>6.</NO.P><TXT>Saskaņā ar Briseles I <HT TYPE="ITALIC">bis</HT> regulas 7. panta 1. punkta a) apakšpunktu <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0003" REF.END="QE0003"/>lietās, kas attiecas uz līgumiem<QUOT.END REF.START="QS0003" CODE="201D" ID="QE0003"/>, pastāv īpaša jurisdikcija saistības izpildes vietā.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0007"><NO.P>7.</NO.P><TXT>Briseles I <HT TYPE="ITALIC">bis</HT> regulas 8. panta 4) punktā ir paredzēta jurisdikcija faktiskās saistības dēļ šādā gadījumā:</TXT><P><QUOT.S LEVEL="1"><ALINEA><P><QUOT.START CODE="201C" ID="QS0004" REF.END="QE0004"/>Personu, kuras domicils ir kādā dalībvalstī, var arī iesūdzēt: [..]</P><NP><NO.P>4)</NO.P><TXT>lietās, kas attiecas uz līgumu, ja tiesvedību var apvienot ar tiesvedību pret to pašu atbildētāju jautājumos par lietu tiesībām uz nekustamo īpašumu, – tās dalībvalsts tiesā, kurā atrodas īpašums.<QUOT.END REF.START="QS0004" CODE="201D" ID="QE0004"/></TXT></NP></ALINEA></QUOT.S></P></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0008"><NO.P>8.</NO.P><TXT>Briseles I <HT TYPE="ITALIC">bis</HT> regulas 24. panta 1) punkts ir formulēts šādi:</TXT><P><QUOT.S LEVEL="1"><ALINEA><P><QUOT.START CODE="201C" ID="QS0005" REF.END="QE0005"/>Šādām dalībvalsts tiesām ir izņēmuma jurisdikcija neatkarīgi no pušu domicila:</P><NP><NO.P>1)</NO.P><TXT>lietā, kuras priekšmets ir lietu tiesības saistībā ar nekustamo īpašumu vai nekustamā īpašuma noma/īre – tās dalībvalsts tiesām, kurā atrodas īpašums.</TXT><P>[..]<QUOT.END REF.START="QS0005" CODE="201D" ID="QE0005"/></P></NP></ALINEA></QUOT.S></P></NP.ECR></GR.SEQ><GR.SEQ LEVEL="2"><TITLE><TI><NP><NO.P>B –</NO.P><TXT><HT TYPE="ITALIC">Austrijas tiesības</HT></TXT></NP></TI></TITLE><NP.ECR IDENTIFIER="NP0009"><NO.P>9.</NO.P><TXT>Pamatlietā piemērojamās Austrijas tiesību normas ir atrodamas <HT TYPE="ITALIC">Allgemeines Bürgerliches Gesetzbuch</HT> (Vispārējais civilkodekss, turpmāk tekstā – <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0006" REF.END="QE0006"/><HT TYPE="ITALIC">ABGB</HT><QUOT.END REF.START="QS0006" CODE="201D" ID="QE0006"/>) un <HT TYPE="ITALIC">Allgemeines Grundbuchsgesetz</HT> (Zemesgrāmatu likums, turpmāk tekstā – <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0007" REF.END="QE0007"/><HT TYPE="ITALIC">GBG</HT><QUOT.END REF.START="QS0007" CODE="201D" ID="QE0007"/>).</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0010"><NO.P>10.</NO.P><TXT><HT TYPE="ITALIC">ABGB</HT> 431. pants ir formulēts šādi:</TXT><P><QUOT.S LEVEL="1"><P><QUOT.START CODE="201C" ID="QS0008" REF.END="QE0008"/>Nekustamā īpašuma īpašumtiesību nodošanas darījums ir jāieraksta tam paredzētajos publiskajos reģistros. Šo ierakstu dēvē par nostiprinājumu (reģistrācija).<QUOT.END REF.START="QS0008" CODE="201D" ID="QE0008"/></P></QUOT.S></P></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0011"><NO.P>11.</NO.P><TXT>Dzēšanas prasības un strīda atzīmes ir reglamentētas <HT TYPE="ITALIC">GBG</HT> 61. pantā:</TXT><P><QUOT.S LEVEL="1"><NP><NO.P><QUOT.START CODE="201C" ID="QS0009" REF.END="QE0009"/>1.</NO.P><TXT>Ja persona, kurai šķiet, ka tās zemesgrāmatā nostiprināmās tiesības ir aizskāris nostiprinājums, apstrīd nostiprinājuma spēkā esamību tiesā un lūdz agrākā stāvokļa zemesgrāmatā atjaunošanu, tā var prasīt uzreiz izdarīt atzīmi par šādu strīdu zemesgrāmatā vai arī vēlāk. [..]</TXT></NP><NP><NO.P>2.</NO.P><TXT>Šī strīda atzīme nozīmē, ka par prasību pieņemtais spriedums ir pilnā mērā izpildāms arī attiecībā uz personām, kas zemesgrāmatā nostiprināmas tiesības ir ieguvušas tikai pēc tam, kad lūgums par strīda atzīmi tika iesniegts zemesgrāmatu nodaļas tiesnesim.<QUOT.END REF.START="QS0009" CODE="201D" ID="QE0009"/></TXT></NP></QUOT.S></P></NP.ECR></GR.SEQ></GR.SEQ><GR.SEQ LEVEL="1"><TITLE><TI><NP><NO.P>III –</NO.P><TXT><HT TYPE="BOLD">Pamatlieta un prejudiciālais jautājums</HT></TXT></NP></TI></TITLE><NP.ECR IDENTIFIER="NP0012"><NO.P>12.</NO.P><TXT>Prasītājam pamatlietā piederēja nekustamais īpašums Vīnē. Ar <DATE ISO="20131114">2013. gada 14. novembra</DATE> dāvinājuma līgumu viņš nekustamo īpašumu uzdāvināja savai meitai, atbildētājai pamatlietā. Viņa, pamatojoties uz dāvinājuma līgumu, tika reģistrēta zemesgrāmatā kā īpašniece. Atbildētāja pamatlietā tobrīd dzīvoja Vācijas Federatīvajā Republikā un tur dzīvo joprojām.</TXT></NP.ECR><?PAGE NO="3"?><NP.ECR IDENTIFIER="NP0013"><NO.P>13.</NO.P><TXT>Prasītājs pamatlietā lūdz iesniedzējtiesai atzīt dāvinājuma līgumu par spēkā neesošu un dzēst atbildētājas īpašumtiesību reģistrācijas atzīmi, jo dāvinājuma brīdī viņš esot bijis darījumnespējīgs.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0014"><NO.P>14.</NO.P><TXT>Atbildētāja pamatlietā iebilst pret Austrijas tiesas, kurā ir celta prasība, jurisdikciju. Tā norāda, ka prasītājs neceļot prasību saistībā ar lietu tiesībām Briseles I <HT TYPE="ITALIC">bis</HT> regulas 24. panta 1) punkta izpratnē.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0015"><NO.P>15.</NO.P><TXT>Iesniedzējtiesa pēc tam, kad prasītājs pamatlietā bija lūdzis izdarīt strīda atzīmi zemesgrāmatā, apturēja tiesvedību un uzdeva Tiesai šādu prejudiciālu jautājumu:</TXT><P><QUOT.S LEVEL="1"><P><QUOT.START CODE="201C" ID="QS0010" REF.END="QE0010"/>Vai uz tiesvedību par dāvinājuma līguma atcelšanu dāvinātāja rīcībnespējas dēļ un dāvinājuma saņēmējās īpašumtiesību dzēšanas reģistrāciju attiecas Briseles I <HT TYPE="ITALIC">bis</HT> regulas 24. panta 1) punkts, kurā attiecībā uz lietu tiesībām saistībā ar nekustamo īpašumu ir paredzēta izņēmuma jurisdikcija?<QUOT.END REF.START="QS0010" CODE="201D" ID="QE0010"/></P></QUOT.S></P></NP.ECR></GR.SEQ><GR.SEQ LEVEL="1"><TITLE><TI><NP><NO.P>IV –</NO.P><TXT><HT TYPE="BOLD">Juridiskais vērtējums</HT></TXT></NP></TI></TITLE><NP.ECR IDENTIFIER="NP0016"><NO.P>16.</NO.P><TXT>Ar šo jautājumu iesniedzējtiesa būtībā vēlas noskaidrot, vai tiesvedībai par zemesgabala dāvinājuma spēkā esamību un apdāvinātā īpašumtiesību dzēšanu zemesgrāmatā ir piemērojams Briseles I <HT TYPE="ITALIC">bis</HT> regulas 24. panta 1) punkts, atbilstoši kuram lietās, kuru priekšmets ir lietu tiesības saistībā ar nekustamo īpašumu, izņēmuma jurisdikcija ir tās dalībvalsts tiesām, kurā atrodas attiecīgais īpašums.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0017"><NO.P>17.</NO.P><TXT>Pirms tiek atsevišķi analizēta šī tiesību norma, ir jāpārbauda, vai Briseles I <HT TYPE="ITALIC">bis</HT> regula vispār var tikt piemērota šajā gadījumā. Proti, ja tas tā nebūtu, nepastāvētu nekāda saikne starp uzdoto jautājumu un strīdu pamatlietā un lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu būtu nepieņemams.</TXT></NP.ECR><GR.SEQ LEVEL="2"><TITLE><TI><NP><NO.P>A –</NO.P><TXT><HT TYPE="ITALIC">Briseles I bis regulas piemērojamība</HT></TXT></NP></TI></TITLE><NP.ECR IDENTIFIER="NP0018"><NO.P>18.</NO.P><TXT>No iesniedzējtiesas lūguma gan neizriet nekādas šaubas par Briseles I <HT TYPE="ITALIC">bis</HT> regulas piemērojamību. Taču tās piemērojamība šajā lietā nav pašsaprotama.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0019"><NO.P>19.</NO.P><TXT>Pirmkārt, pastāv šaubas par tiesību normas piemērojamību laikā, jo no lūguma sniegt prejudiciālu nolēmumu nevar secināt, kurā brīdī iesniedzējtiesā tika iesniegts procesuālais dokuments, kas ir procesa uzsākšanas pamatā. Taču saskaņā ar Briseles I <HT TYPE="ITALIC">bis</HT> regulas 66. pantu tā ir piemērojama tikai tiesvedībām, kas ir uzsāktas <DATE ISO="20150110">2015. gada 10. janvārī</DATE> vai vēlāk.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0020"><NO.P>20.</NO.P><TXT>Tomēr šai neskaidrībai nevajadzētu Tiesu kavēt no atbildes sniegšanas uz prejudiciālo jautājumu. Tas tādēļ, ka, pirmkārt, prasības celšanas brīdi var secināt no lietas dalībnieku rakstveida paskaidrojumiem<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0003"><P>Atbilstoši šajā ziņā savstarpēji saskanīgajiem prasītāja un atbildētājas pamatlietā rakstveida paskaidrojumiem (skat. tajos attiecīgi 2. lpp.) prasība tika celta <DATE ISO="20150324">2015. gada 24. martā</DATE>.</P></NOTE>. Taču, ja tajos ietverto informāciju, ņemot vērā Tiesas Reglamenta 94. pantu, atbilstoši kuram pašā iesniedzējtiesas lūgumā sniegt prejudiciālu nolēmumu ir jābūt ievērtām būtiskām ziņām par lietas faktiem un valsts tiesību normām, uzskatītu par nepietiekamu, otrkārt, ir jānorāda, ka jau tiesību normā priekštecē, tātad Briseles I regulas<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0004"><P>Padomes <DATE ISO="20001222">2000. gada 22. decembra</DATE> Regula (EK) Nr. 44/2001 par jurisdikciju un spriedumu atzīšanu un izpildi civillietās un komerclietās (<REF.DOC.OJ COLL="L" NO.OJ="012" PAGE.FIRST="1" DATE.PUB="2000">OV 2000, L 12, 1. lpp.</REF.DOC.OJ>; Īpašais izdevums latviešu valodā, 19. nod., 4. sēj., 42. – 64. lpp.)</P></NOTE> 22. panta 1. punktā, ir ietverts ar strīdīgo Briseles I <HT TYPE="ITALIC">bis</HT> regulas 24. panta 1) punktu satura ziņā būtībā identisks tiesiskais regulējums. Tātad, ja attiecīgā tiesvedība patiešām būtu tikusi uzsākta vēl pirms <DATE ISO="20150110">2015. gada 10. janvāra</DATE>, Tiesai tāpat būtu jāpārbauda iesniedzējtiesas norādītās problēmas, ņemot vērā tos pašus apsvērumus, lai arī Briseles I regulas gaismā.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0021"><NO.P>21.</NO.P><TXT>Ņemot vērā minēto un attiecīgos apstākļus, būtu pārāk formāli apsvērt lūguma sniegt prejudiciālu nolēmumu nepieņemamību tikai tādēļ, ka precīzais tiesvedības uzsākšanas datums nav atrodams pašā lūgumā sniegt prejudiciālu nolēmumu.</TXT></NP.ECR><?PAGE NO="4"?><NP.ECR IDENTIFIER="NP0022"><NO.P>22.</NO.P><TXT>Taču, otrkārt, pastāv šaubas arī par Briseles I <HT TYPE="ITALIC">bis</HT> regulas materiālo piemērošanas jomu.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0023"><NO.P>23.</NO.P><TXT>Proti, strīda pamatā esošās regulas 1. panta 2. punkta a) apakšpunktā ir norādīts, ka to nepiemēro attiecībā uz <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0011" REF.END="QE0011"/>fizisko personu [..] tiesībspēju un rīcībspēju<QUOT.END REF.START="QS0011" CODE="201D" ID="QE0011"/>. Tomēr konkrētajā lietā, kas attiecas uz dāvinājuma spēkā neesamību dāvinātāja darījumnespējas dēļ, regulas piemērojamība sākotnēji šķiet strīdīga.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0024"><NO.P>24.</NO.P><TXT>1. panta 2. punkta a) apakšpunktā, tā vācu valodas redakcijā, gan nav minēts <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0012" REF.END="QE0012"/>darījumspējas<QUOT.END REF.START="QS0012" CODE="201D" ID="QE0012"/> jēdziens atšķirībā no, piemēram, atbilstošas tiesību normas Mantojuma tiesību regulā<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0005"><P>Eiropas Parlamenta un Padomes <DATE ISO="20120704">2012. gada 4. jūlija</DATE> Regula (ES) Nr. 650/2012 par jurisdikciju, piemērojamiem tiesību aktiem, nolēmumu atzīšanu un izpildi un publisku aktu akceptēšanu un izpildi mantošanas lietās un par Eiropas mantošanas apliecības izveidi (<REF.DOC.OJ COLL="L" NO.OJ="201" PAGE.FIRST="107" DATE.PUB="2012">OV 2012, L 201, 107. lpp.</REF.DOC.OJ>); saskaņā ar šīs regulas 1. panta 2. punkta b) apakšpunktu no Mantojumu tiesību regulas darbības jomas ir izslēgts jautājums par <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0013" REF.END="QE0013"/>fizisku personu tiesībspēju un rīcībspēju<QUOT.END REF.START="QS0013" CODE="201D" ID="QE0013"/>.</P></NOTE>.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0025"><NO.P>25.</NO.P><TXT>Taču no minētā nevar izdarīt secinājumu <HT TYPE="ITALIC">a contrario</HT>, ka jautājumi par darījumspēju pilnībā ietilptu Briseles I <HT TYPE="ITALIC">bis</HT> regulas piemērošanas jomā. Pirmkārt, pret minēto liecina judikatūra par tiesību normas priekštecēm<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0006"><P>Skat., piemēram, spriedumu <REF.DOC.ECR><NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Schneider</HT></NAME.CASE> (<NO.CASE>C‑386/12</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2013:633">EU:C:2013:633</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0031">31.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>).</P></NOTE> Briseles I regulā un Briseles konvencijā<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0007"><P><DATE ISO="19680927">1968. gada 27. septembra</DATE> Konvencija par jurisdikciju un spriedumu atzīšanu un izpildi civillietās un komerclietās (<REF.DOC.OJ COLL="L" NO.OJ="299" PAGE.FIRST="32" DATE.PUB="1968">OV 1968, L 299, 32. lpp.</REF.DOC.OJ>)</P></NOTE>. Otrkārt, ir jānorāda, ka jēdziens <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0014" REF.END="QE0014"/>tiesībspēja un rīcībspēja<QUOT.END REF.START="QS0014" CODE="201D" ID="QE0014"/> un ar to saistītie jautājumi Savienības tiesībās ir jāinterpretē autonomi un ka regulas citu valodu redakcijās ir atrodami tādi daļēji vispārēji apzīmējumi kā <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0015" REF.END="QE0015"/>capacité<QUOT.END REF.START="QS0015" CODE="201D" ID="QE0015"/> vai <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0016" REF.END="QE0016"/>legal capacity<QUOT.END REF.START="QS0016" CODE="201D" ID="QE0016"/>. Šie tiesību jēdzieni pretēji vācu valodas redakcijai neliek domāt, ka Briseles I <HT TYPE="ITALIC">bis</HT> regulas 1. panta 2. punkta a) apakšpunktā ietvertajai izņēmuma klauzulai nav jāattiecas tieši uz jautājumiem par darījumspēju. Tieši pretēji, izšķiršana, kāda tā notiek Vācijas doktrīnā saistībā ar jēdzienu trio <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0017" REF.END="QE0017"/>fizisko personu tiesībspēja, darījumspēja un rīcībspēja<QUOT.END REF.START="QS0017" CODE="201D" ID="QE0017"/>, izmantojot tādu monistisku konceptu kā <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0018" REF.END="QE0018"/>capacité<QUOT.END REF.START="QS0018" CODE="201D" ID="QE0018"/>, vispār nevar notikt.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0026"><NO.P>26.</NO.P><TXT>Tātad tam, ka tiesību normas vācu valodas redakcijā netiek norādīts uz <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0019" REF.END="QE0019"/>darījumspēju<QUOT.END REF.START="QS0019" CODE="201D" ID="QE0019"/>, nav jāpiešķir izšķiroša nozīme. Drīzāk ir jāpieņem, ka arī uz jautājumiem par darījumspēju var attiekties 1. panta 2. punktā ietvertais izņēmuma noteikums.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0027"><NO.P>27.</NO.P><TXT>Tomēr nozīme saistībā ar jautājumu, vai tiesvedība ietilpst Briseles I <HT TYPE="ITALIC">bis</HT> regulas piemērošanas jomā, ir apstākļiem, kuri raksturo tiesiskās attiecības starp lietas pusēm, un tiesvedības priekšmetam<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0008"><P>Skat. tostarp spriedumus <REF.DOC.ECR><NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Aannemingsbedrijf Aertssen</HT> un <HT TYPE="ITALIC">Aertssen Terrassements</HT></NAME.CASE> (<NO.CASE>C‑523/14</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2015:722">EU:C:2015:722</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0030">30.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>), <REF.DOC.ECR><NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">flyLAL‑Lithuanian Airlines</HT></NAME.CASE> (<NO.CASE>C‑302/13</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2014:2319">EU:C:2014:2319</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0026">26.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>), <REF.DOC.ECR><NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Sapir</HT> u.c.</NAME.CASE> (<NO.CASE>C‑645/11</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2013:228">EU:C:2013:228</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0032">32.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>), <REF.DOC.ECR><NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Sunico</HT> u.c.</NAME.CASE> (<NO.CASE>C‑49/12</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2013:545">EU:C:2013:545</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0033">33.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>).</P></NOTE>. Ņemot vērā minēto, kā jau tika uzsvērts <HT TYPE="ITALIC">P. Schlosser</HT> ziņojumā par Briseles konvenciju<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0009"><P><REF.DOC.OJ COLL="C" NO.OJ="059" PAGE.FIRST="71" DATE.PUB="1979">OV 1979, C 59, 71. lpp.</REF.DOC.OJ></P></NOTE>, uz jautājumu par Briseles I <HT TYPE="ITALIC">bis</HT> regulas nepiemērojamību var atbildēt apstiprinoši tikai lietās, kurās viena no jomām, uz ko neattiecas regula, ir <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0020" REF.END="QE0020"/>tiešais lietas priekšmets<QUOT.END REF.START="QS0020" CODE="201D" ID="QE0020"/>. Turpretim regulas piemērojamība netiek ietekmēta, ja no piemērošanas jomas izslēgtām tiesību jomām ir <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0021" REF.END="QE0021"/>prejudiciāla nozīme<QUOT.END REF.START="QS0021" CODE="201D" ID="QE0021"/> tiesas spriešanā, pat tad, ja uz tām attiecināmiem <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0022" REF.END="QE0022"/>tiesību jautājumiem [..] tiesvedībā ir būtiska nozīme<QUOT.END REF.START="QS0022" CODE="201D" ID="QE0022"/><NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0010"><P>Šādi <HT TYPE="ITALIC">P. Schlosser</HT> ziņojuma 51. punktā.</P></NOTE>.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0028"><NO.P>28.</NO.P><TXT>Tātad pat tad, ja tiesvedībā izvirzīti tiesību jautājumi, ņemot vērā to raksturu, neietilpst regulas piemērošanas jomā, tā tomēr ir jāpiemēro, ciktāl tikai lietas galvenais priekšmets ietilpst regulas piemērošanas jomā.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0029"><NO.P>29.</NO.P><TXT>Tādēļ šajā lietā nozīme ir tam, kas ir patiesais tiesvedības priekšmets. Šis jautājums noteikti nesakrīt ar jautājumu, par ko konkrētajā gadījumā ir strīds.</TXT></NP.ECR><?PAGE NO="5"?><NP.ECR IDENTIFIER="NP0030"><NO.P>30.</NO.P><TXT>Tas tādēļ, ka, pat ja jautājums par prasītāja darījumspēju acīmredzot veido pamatlietas kodolu un prasības pamatotība ir nesaraujami saistīta ar atbildi uz šo jautājumu, tas nav faktiskais lietas priekšmets<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0011"><P>Atšķirīga bija spriedumā <REF.DOC.ECR><NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Schneider</HT></NAME.CASE> (<NO.CASE>C‑386/12</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2013:633">EU:C:2013:633</NO.ECLI></REF.DOC.ECR>) analizētā pamatlieta, kurā runa bija par no darījuma par zemesgabalu nošķiramu bezstrīdus tiesvedību minētā tiesiskā darījuma apstiprināšanai.</P></NOTE>. Proti, ar to <HT TYPE="ITALIC">netiek</HT> lūgts, piemēram, konstitutīvs, visās tiesiskajās attiecībās piemērojams nolēmums par jautājumu, vai prasītājs pamatlietā ir darījumnespējīgs un tādēļ pār to ir nodibināma aizgādnība. Drīzāk runa ir par dāvinājuma spēkā esamību un no tā izrietošajām ar īpašumtiesībām saistītajām sekām. Attiecībā uz šīs prasības vērtējumu jautājums par prasītāja darījumspēju ir tikai prejudiciāls jautājums, kas neskar attiecīgās tiesvedības raksturu un priekšmetu.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0031"><NO.P>31.</NO.P><TXT>Līdz ar to, tā kā jautājumi par darījumspēju nav pamatlietas galvenais priekšmets, Tiesa var pieņemt, ka Briseles I <HT TYPE="ITALIC">bis</HT> regulas 1. panta 2. punkta a) apakšpunkts neliedz to piemērot šajā lietā.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0032"><NO.P>32.</NO.P><TXT>Līdz ar to uz lūgumu sniegt prejudiciālu nolēmumu, kurā tiek uzdots jautājums par Briseles I <HT TYPE="ITALIC">bis</HT> regulas 24. pantu, ir jāsniedz atbilde. Tādēļ turpinājumā ir jāpārbauda, vai prasībai ir jāpiemēro Briseles I <HT TYPE="ITALIC">bis</HT> regulas 24. panta 1) punkts un līdz ar to attiecībā uz lietu ir spēkā izņēmuma jurisdikcija Austrijas Republikas tiesām.</TXT></NP.ECR></GR.SEQ><GR.SEQ LEVEL="2"><TITLE><TI><NP><NO.P>B –</NO.P><TXT><HT TYPE="ITALIC">Briseles I bis regulas 24. panta 1) punkta piemērojamība</HT></TXT></NP></TI></TITLE><NP.ECR IDENTIFIER="NP0033"><NO.P>33.</NO.P><TXT>Vispirms ir jākonstatē, ka pamatlietas strīdā runa ir par diviem savstarpēji nošķiramiem aspektiem: pirmkārt, tiek lūgts atzīt dāvinājuma līgumu par spēkā neesošu, otrkārt, tiek lūgts dzēst apdāvinātās īpašumtiesību reģistrācijas atzīmi zemesgrāmatā.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0034"><NO.P>34.</NO.P><TXT>Attiecībā uz katru no šiem aspektiem turpinājumā ir jāpārbauda, vai tā priekšmets ir <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0023" REF.END="QE0023"/>lietu tiesības<QUOT.END REF.START="QS0023" CODE="201D" ID="QE0023"/> saistībā ar nekustamo īpašumu Briseles I <HT TYPE="ITALIC">bis</HT> regulas 24. panta izpratnē.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0035"><NO.P>35.</NO.P><TXT>Šis tiesību jēdziens Savienības tiesībās ir jāinterpretē autonomi, un, tā kā Briseles I <HT TYPE="ITALIC">bis</HT> regulas 24. panta gadījumā runa ir par izņēmumu no noteikuma, ka jurisdikcijas pamatā ir atbildētāja domicils, tas ir jāinterpretē šauri<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0012"><P>Šajā ziņā skat. spriedumu <REF.DOC.ECR><NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Reichert</HT> un <HT TYPE="ITALIC">Kockler</HT></NAME.CASE> (<NO.CASE>C‑115/88</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:1990:3">EU:C:1990:3</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0008">8.</REF.NP.ECR> un <REF.NP.ECR REF="NP0009">9.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>).</P></NOTE>. Līdz ar to, lai tiesvedības priekšmetu atzītu par <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0024" REF.END="QE0024"/>lietu tiesībām<QUOT.END REF.START="QS0024" CODE="201D" ID="QE0024"/> Briseles I <HT TYPE="ITALIC">bis</HT> regulas izpratnē, nav nozīmes tam, vai valsts tiesību sistēmā tas tiek atzīts par lietu tiesībām.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0036"><NO.P>36.</NO.P><TXT>Saskaņā ar Tiesas judikatūru<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0013"><P>Šajā ziņā skat. rīkojumu <REF.DOC.ECR><NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Gaillard</HT></NAME.CASE> (<NO.CASE>C‑518/99</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2001:209">EU:C:2001:209</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0017">17.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>).</P></NOTE> pieņēmums par <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0025" REF.END="QE0025"/>lietu tiesībām<QUOT.END REF.START="QS0025" CODE="201D" ID="QE0025"/> saistībā ar nekustamo īpašumu Briseles I <HT TYPE="ITALIC">bis</HT> regulas izpratnē drīzāk ir jāizdara tikai tad, ja strīdīgās tiesības ir spēkā attiecībā pret jebkuru personu (<HT TYPE="ITALIC">erga omnes</HT>). Turklāt, tā kā šīm lietu tiesībām ir jābūt arī tiesvedības <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0026" REF.END="QE0026"/>priekšmetam<QUOT.END REF.START="QS0026" CODE="201D" ID="QE0026"/>, nepietiek ar to, ja prasībai ir tikai saistība ar nekustamo īpašumu vai ar tiesībām uz to. Drīzāk attiecīgajai prasībai ir jābūt tieši balstītai uz lietu tiesībām<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0014"><P>Rīkojums <REF.DOC.ECR><NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Gaillard</HT></NAME.CASE> (<NO.CASE>C‑518/99</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2001:209">EU:C:2001:209</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0016">16.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>).</P></NOTE>, un to saturam vai apjomam ir jābūt tiesvedības priekšmetam<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0015"><P>Šajā ziņā skat. spriedumus <REF.DOC.ECR><NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Reichert</HT> un <HT TYPE="ITALIC">Kockler</HT></NAME.CASE> (<NO.CASE>C‑115/88</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:1990:3">EU:C:1990:3</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0011">11.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>) un <REF.DOC.ECR><NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Weber</HT></NAME.CASE> (<NO.CASE>C‑438/12</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2014:212">EU:C:2014:212</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0042">42.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>).</P></NOTE>.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0037"><NO.P>37.</NO.P><TXT>Šajā ziņā ir jāņem vērā, ka galvenais Briseles I <HT TYPE="ITALIC">bis</HT> regulas 24. panta 1) punktā paredzētās izņēmuma piekritības iemesls ir tāds, ka nekustamā īpašuma atrašanās valsts tiesa, fiziski atrodoties tuvu attiecīgajai lietai, vislabāk var iegūt nepieciešamo informāciju par faktiskajiem un juridiskajiem apstākļiem<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0016"><P>Šādi jau (saistībā ar Briseles konvenciju) spriedumos <REF.DOC.ECR><NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Rösler</HT></NAME.CASE> (<NO.CASE>241/83</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:1985:6">EU:C:1985:6</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0020">20.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>), kā arī <REF.DOC.ECR><NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Reichert</HT> un <HT TYPE="ITALIC">Kockler</HT></NAME.CASE> (<NO.CASE>C‑115/88</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:1990:3">EU:C:1990:3</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0010">10.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>).</P></NOTE>. Turpretim, ja, izlemjot par lietu, šādai saiknei ar nekustamo īpašumu nav nozīmes, tas liecina pret izņēmuma jurisdikciju.</TXT></NP.ECR><?PAGE NO="6"?><NP.ECR IDENTIFIER="NP0038"><NO.P>38.</NO.P><TXT>Ņemot vērā minēto, ir jāpārbauda, vai prasības par dāvinājuma atcelšanu (1) punkts) vai arī prasības par atbildētājas kā īpašnieces reģistrācijas atzīmes dzēšanu (2) punkts) priekšmets ir <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0027" REF.END="QE0027"/>lietu tiesības<QUOT.END REF.START="QS0027" CODE="201D" ID="QE0027"/> Briseles I <HT TYPE="ITALIC">bis</HT> regulas 24. panta izpratnē.</TXT></NP.ECR><GR.SEQ LEVEL="3"><TITLE><TI><NP><NO.P>1)</NO.P><TXT>Par prasību par dāvinājuma atcelšanu</TXT></NP></TI></TITLE><NP.ECR IDENTIFIER="NP0039"><NO.P>39.</NO.P><TXT>Prasības par dāvinājuma atcelšanu, kā pareizi uzsver Austrijas valdība un Eiropas Komisija, priekšmets nav lietu tiesības saistībā ar nekustamo īpašumu Briseles I <HT TYPE="ITALIC">bis</HT> regulas izpratnē. Drīzāk tā ir par starp divām pusēm noslēgta līguma spēkā esamību, kuru novērtējot, nav jāizdara ar lietu tiesībām saistīti apsvērumi.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0040"><NO.P>40.</NO.P><TXT>Zemesgabala dāvinājuma spēkā neesamība gan saskaņā ar Austrijas tiesībām ietekmē arī īpašumtiesību nodošanas spēkā esamību. Taču prasības <HT TYPE="ITALIC">tiešais</HT> priekšmets saistībā ar dāvinājuma spēkā neesamību nav attiecībā pret jebkuru personu spēkā esošas lietu tiesības, kuru apjoms vai saturs būtu jānosaka tiesai<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0017"><P>Šajā ziņā skat. spriedumu <REF.DOC.ECR><NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Reichert</HT> un <HT TYPE="ITALIC">Kockler</HT></NAME.CASE> (<NO.CASE>C‑115/88</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:1990:3">EU:C:1990:3</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0012">12.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>).</P></NOTE>. Arī ja šajā gadījumā ir konstatējama saikne ar nekustamo īpašumu, tam attiecībā uz jautājumu par dāvinājuma spēkā esamību nav galvenā nozīme, un šajā ziņā tā nav jāuzskata par lietas <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0028" REF.END="QE0028"/>priekšmetu<QUOT.END REF.START="QS0028" CODE="201D" ID="QE0028"/> Briseles I <HT TYPE="ITALIC">bis</HT> regulas izpratnē. Proti, tam, vai līgums, uz kura spēkā neesamību darījumnespējas dēļ tiek norādīts, attiecas uz kustamu vai nekustamu lietu, nav nozīmes, izdarot apsvērumus par tā spēkā esamību. Tādēļ, vērtējot šo lietu, nav runa arī par jautājumiem, kas ir īpaši saistīti ar nekustamo īpašumu un kas varētu pamatot izņēmuma jurisdikcijas piemērošanu.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0041"><NO.P>41.</NO.P><TXT>Šo vērtējumu negroza arī apstāklis, ka prasītājs pamatlietā, ņemot vērā tā saucamo atzīmi par strīdu zemesgrāmatā, ja viņa prasība tiktu apmierināta, ir aizsargāts pret viņam nelabvēlīgiem starpnolēmumiem. Tas tādēļ, ka minētais ir tikai tā prasības pagaidu nodrošinājums, kas nemaina tās raksturu.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0042"><NO.P>42.</NO.P><TXT>Tātad saistībā ar prasību par <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0029" REF.END="QE0029"/>dāvinājuma līguma atcelšanu<QUOT.END REF.START="QS0029" CODE="201D" ID="QE0029"/><NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0018"><P>Šādi formulējumā lūguma sniegt prejudiciālu nolēmumu 2. lpp.</P></NOTE> uz jautājumu par Briseles I <HT TYPE="ITALIC">bis</HT> regulas 24. panta izņēmuma jurisdikciju ir jāatbild noliedzoši.</TXT></NP.ECR></GR.SEQ><GR.SEQ LEVEL="3"><TITLE><TI><NP><NO.P>2)</NO.P><TXT>Par dzēšanas prasību</TXT></NP></TI></TITLE><NP.ECR IDENTIFIER="NP0043"><NO.P>43.</NO.P><TXT>Atšķirīga situācija ir dzēšanas prasības gadījumā.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0044"><NO.P>44.</NO.P><TXT>Tajā prasītājs pamatlietā izsaka lūgumu par spēkā neesošā dāvinājuma labuma guvējas īpašumtiesību dzēšanu no zemesgrāmatas. Turklāt runa ir par prasītāja tiesību, kas izriet no lietu tiesībām, izmantošanu, proti, no tāda strīdīgā zemesgabala īpašuma, saistībā ar kuru kā īpašniece zemesgrāmatā ir reģistrēta prasītāja.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0045"><NO.P>45.</NO.P><TXT>Tomēr, ja saskaņā ar Austrijas tiesībām nebūtu arī notikusi faktiska īpašuma nodošana atbildētajai, tā ir jādzēš no zemesgrāmatas, lai prasītājs pilnā apmērā var izmantot viņa īpašumtiesības uz zemesgabalu. Proti, attiecībās ar citām trešajām personām īpašniece būtībā joprojām ir zemesgrāmatā ierakstītā persona. Līdz ar to ar lūgto dzēšanu prasītājs pamatlietā ceļ prasību par īpašumtiesību nodošanas atbildētājai spēkā neesamību un tātad – izmantojot savu īpašnieka statusu – par lietu tiesībām saistībā ar strīda pamatā esošo zemesgabalu. Šīs tiesības saistībā ar prasītāja dzēšanas prasību ir lietas priekšmets Briseles I <HT TYPE="ITALIC">bis</HT> regulas 24. panta 1) punkta izpratnē.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0046"><NO.P>46.</NO.P><TXT>Ņemot vērā minēto, ir jāpieņem, ka prasībai par atbildētājas īpašumtiesību dzēšanu zemesgrāmatā – pretēji prasībai par dāvinājuma līguma atcelšanu – ir jāpiemēro Briseles I <HT TYPE="ITALIC">bis</HT> regulas 24. panta 1) punkts.</TXT></NP.ECR></GR.SEQ><?PAGE NO="7"?><GR.SEQ LEVEL="3"><TITLE><TI><NP><NO.P>3)</NO.P><TXT>Briseles I <HT TYPE="ITALIC">bis</HT> regulas 24. panta 1) punkta piemērojamība attiecībā uz visu <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0030" REF.END="QE0030"/>tiesvedību<QUOT.END REF.START="QS0030" CODE="201D" ID="QE0030"/>?</TXT></NP></TI></TITLE><NP.ECR IDENTIFIER="NP0047"><NO.P>47.</NO.P><TXT>Taču papildus rodas jautājums par to, vai apstāklis, ka lūgumam par dzēšanu tomēr ir piemērojams Briseles I <HT TYPE="ITALIC">bis</HT> regulas 24. panta 1) punkts, nevar pamatot izņēmuma piekritību Austrijas Republikas tiesām arī attiecībā uz pārējo tiesvedības daļu. Šis arguments ir jo pamatotāks, ja ņem vērā, ka 24. panta 1) punktā tā tagadējā vācu valodas redakcijā<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0019"><P>Tiesību normas priekšteces vācu valodas redakcijā Briseles I regulā bija vēl runa par <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0031" REF.END="QE0031"/>prasībām<QUOT.END REF.START="QS0031" CODE="201D" ID="QE0031"/>. Taču, raugoties no šī aspekta, dažādās valodu redakcijas nav (un nebija) saskaņotas, kas nozīmē, ka uz formulējumu balstītam argumentam nevar būt izšķiroša nozīme. Par līdzīgām problēmām skat. manus secinājumus lietā <REF.DOC.ECR><NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Kostanjevec</HT></NAME.CASE> (<NO.CASE>C‑185/15</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2016:397">EU:C:2016:397</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0033">33.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>).</P></NOTE> ir vispārīgi runa par lietām, kuru priekšmets ir lietu tiesības saistībā ar nekustamo īpašumu; dzēšanas prasība ir šāda lieta.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0048"><NO.P>48.</NO.P><TXT>Tomēr, vērtējot lietu no sistēmiskā un teleoloģiskā aspekta, nav pienākums izmantot tik plašu 24. panta 1) punkta interpretāciju. Tiesību norma kā izņēmuma noteikums drīzāk ir jāinterpretē šauri, un ir jāsaprot, ka <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0032" REF.END="QE0032"/>lietas<QUOT.END REF.START="QS0032" CODE="201D" ID="QE0032"/> jēdziens attiecas tikai uz lūgumu, kuras priekšmets ir konkrētas lietu tiesības. Proti, pretējā gadījumā prasītājs jau tādēļ vien, ka viņš līdz ar citiem prasījumiem ceļ prasību par lietu tiesībām saistībā ar nekustamo īpašumu, varētu panākt pārāk plašu izņēmuma jurisdikciju attiecībā pret atbildētāju, proti, nekustamā īpašuma atrašanās vietas jurisdikciju, pat ja viņa pārējiem ar lietu tiesībām nesaistītajiem prasījumiem nebūtu nekādas saistības ar šo jurisdikciju. Šāds <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0033" REF.END="QE0033"/>forum shopping<QUOT.END REF.START="QS0033" CODE="201D" ID="QE0033"/> būtu pretrunā gan Briseles I <HT TYPE="ITALIC">bis</HT> regulas jurisdikcijas sistēmai, gan principam, ka izņēmuma jurisdikcija nekustamā īpašuma atrašanās vietā ir jāinterpretē šauri un tiek pamatota ar tur esošās tiesas tuvumu – arguments, kas nav izmantojams attiecībā uz prasībām par lietu tiesībām, kas nav saistītas ar nekustamo īpašumu.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0049"><NO.P>49.</NO.P><TXT>Ņemot vērā minēto, jurisdikcija saskaņā ar Briseles I <HT TYPE="ITALIC">bis</HT> regulas 24. panta 1) punktu ir attiecināma tikai uz dzēšanas prasību.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0050"><NO.P>50.</NO.P><TXT>Taču pilnības labad šajā sakarā ir jānorāda, ka attiecībā uz prasībā izteikto lūgumu saistībā ar dāvinājumu katrā ziņā no Briseles I <HT TYPE="ITALIC">bis</HT> regulas 7. panta 1. punkta a) apakšpunkta izriet tā sauktā <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0034" REF.END="QE0034"/>īpašā jurisdikcija<QUOT.END REF.START="QS0034" CODE="201D" ID="QE0034"/> Austrijas Republikā, jo saistībā ar prasību par spēkā neesamību tiesvedības priekšmets ir <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0035" REF.END="QE0035"/>līgums<QUOT.END REF.START="QS0035" CODE="201D" ID="QE0035"/>, kas, ja tas būtu spēkā, būtu jāizpilda Austrijas Republikā<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0020"><P>Šajā ziņā skat. jau spriedumu <REF.DOC.ECR><NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Effer</HT></NAME.CASE> (<NO.CASE>38/81</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:1982:79">EU:C:1982:79</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0004">4.</REF.NP.ECR>–<REF.NP.ECR REF="NP0008">8.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>).</P></NOTE>. Šajā ziņā jurisdikcija ir dāvinājuma izpildes vietas tiesai.</TXT></NP.ECR></GR.SEQ><GR.SEQ LEVEL="3"><TITLE><TI><NP><NO.P>4)</NO.P><TXT>Briseles I <HT TYPE="ITALIC">bis</HT> regulas 8. panta 4. punkta piemērojamība?</TXT></NP></TI></TITLE><NP.ECR IDENTIFIER="NP0051"><NO.P>51.</NO.P><TXT>Turklāt tas, vai prasība par spēkā neesamību saskaņā ar Briseles I <HT TYPE="ITALIC">bis</HT> regulas 8. panta 4. punktu var tikt apvienota ar dzēšanas prasību un var tikt izskatīta saskaņā ar 24. panta 1) punktu par dzēšanu kompetentajā tiesā, ir jāpārbauda turpinājumā.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0052"><NO.P>52.</NO.P><TXT>Saskaņā ar minētās regulas 8. panta 4. punktu jurisdikcija ir nekustamā īpašuma atrašanās dalībvalstij <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0036" REF.END="QE0036"/>lietās, kas attiecas uz līgumu, ja tiesvedību var apvienot ar tiesvedību pret to pašu atbildētāju jautājumos par lietu tiesībām uz nekustamo īpašumu<QUOT.END REF.START="QS0036" CODE="201D" ID="QE0036"/>.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0053"><NO.P>53.</NO.P><TXT>Šīs tiesību normas priekšnoteikumi šajā ziņā ir izpildīti, jo pamatlietas priekšmets, pirmkārt, – saistībā ar prasību par dāvinājuma atcelšanu – ir <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0037" REF.END="QE0037"/>līgums<QUOT.END REF.START="QS0037" CODE="201D" ID="QE0037"/> un, otrkārt, – saistībā ar dzēšanas prasību – ir <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0038" REF.END="QE0038"/>tiesvedība [..] jautājumos par lietu tiesībām uz nekustamo īpašumu<QUOT.END REF.START="QS0038" CODE="201D" ID="QE0038"/>, kas attiecas uz vienu un to pašu atbildētāju.</TXT></NP.ECR><?PAGE NO="8"?><NP.ECR IDENTIFIER="NP0054"><NO.P>54.</NO.P><TXT>Tas, vai starp prasību, kas attiecas uz līgumu, un prasību, kas attiecas uz lietu tiesībām, ir jāpastāv arī faktiskai saistībai, neizriet tieši no tiesību normas formulējumu, bet gan no tās sistēmiskās atrašanās vietas Briseles I <HT TYPE="ITALIC">bis</HT> regulas 8. pantā, jo 8. pantā turklāt bez nosacījumiem ir reglamentēta jurisdikcija, kas izriet no faktiskās saistības<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0021"><P>Attiecībā uz saistītiem prasījumiem, kuru gadījumā pastāvētu pretrunīgu nolēmumu risks (1) punkts), regresa prasību (2) punkts) un pretprasību (skat. 3) punktu).</P></NOTE>. Šāda saistība šajā lietā ir konstatējama arī tādēļ, ka atbildētājas dzēšana zemesgrāmatā<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0022"><P>Par ierakstu zemesgrāmatā grozīšanu un faktisko saistību skat. Winter, W., <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0039" REF.END="QE0039"/>Ineinandergreifen von EuGVVO und nationalem Zivilverfahrensrecht am Beispiel des Gerichtsstands des Sachzusammenhangs, Art. 6 EuGVVO<QUOT.END REF.START="QS0039" CODE="201D" ID="QE0039"/>, Berlīne, 2007, 139., 144. un nākamās lpp.</P></NOTE> tiek lūgta tieši saistībā ar līguma spēkā neesamību.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0055"><NO.P>55.</NO.P><TXT>Saskaņā ar Briseles I <HT TYPE="ITALIC">bis</HT> regulas 8. panta 4. punktu strīda pamatā esošajām prasībām ir jābūt arī tādām, kuras konkrētajā gadījumā <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0040" REF.END="QE0040"/>var apvienot<QUOT.END REF.START="QS0040" CODE="201D" ID="QE0040"/>. Kas ar to ir domāts, Tiesa līdz šim vēl nav paskaidrojusi. Tiesību doktrīnā tiek aizstāvēts viedoklis, ka ar to varētu tikt norādīts uz attiecīgajām piemērojamām valsts procesuālajām tiesībām: tikai tad, ja <HT TYPE="ITALIC">vienlaikus</HT> tiekot izpildīti Briseles I <HT TYPE="ITALIC">bis</HT> regulas 8. panta 4. punktā un valsts procesuālajās tiesībās paredzētie tiesvedību apvienošanas priekšnoteikumi, attiecībā uz strīda pamatā esošajām prasībām varot būt runa par kopīgu jurisdikciju nekustamā īpašuma atrašanās vietā<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0023"><P>Skat. tostarp <HT TYPE="ITALIC">Dörner</HT>: <HT TYPE="ITALIC">Saenger, Zivilprozessordnung</HT>, 6. izd., 2015, 8. panta 15. punkts; par Briseles I regulu skat. <HT TYPE="ITALIC">Winter</HT> (23. zemsvītras piezīme), 149. lpp., Muir Watt: <HT TYPE="ITALIC">Magnus/Mankowski, Brussels I Regulation</HT>, 2. izd., 2012, 6. panta 52. punkts, kā arī Nagel/Gottwald, <HT TYPE="ITALIC">Internationales Zivilprozessrecht</HT>, 7. izd., 2013, 3. panta 128. punkts.</P></NOTE>. Atbilstoši minētajam iesniedzējtiesai pašai būtu jāpārbauda, vai Briseles I <HT TYPE="ITALIC">bis</HT> regulas 8. panta 4. punkts un tās valsts procesuālās tiesības šajā gadījumā pieļautu tiesvedību apvienošanu.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0056"><NO.P>56.</NO.P><TXT>Taču ar šo tiesību doktrīnā aizstāvēto interpretāciju netiek ņemts vērā tiesību normas formulējums, jo ar vārdkopu <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0041" REF.END="QE0041"/>var apvienot<QUOT.END REF.START="QS0041" CODE="201D" ID="QE0041"/> var būt domāta arī vienkārša norāde uz tādu divu lietu vienlaicīgu izskatīšanu tajā pašā tiesā, attiecībā uz kurām tādēļ var būt runa par apvienošanu.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0057"><NO.P>57.</NO.P><TXT>Turklāt, ja šajā vārdkopā, kā to piedāvā tiesību doktrīna, saskatītu norādi uz papildu procesa priekšnoteikumiem valsts tiesībās, minētā sekas būtu tādas, ka Briseles I <HT TYPE="ITALIC">bis</HT> regulas 8. panta 4. punkts būtu jāpiemēro nevis visā Savienībā vienoti, bet gan būtībā atšķirīgi katrā dalībvalstī, proti, ņemot vērā attiecīgās piemērojamās valsts procesuālās tiesības. Šāds saskaņotības trūkums būtu pretrunā mērķim piemērot regulas tiesību normas pēc iespējas vienveidīgi un tiesību aizsardzību meklējošajai personai pēc iespējas paredzamā veidā. Turklāt, tā kā norāde uz valsts tiesībām neizriet viennozīmīgi no tiesību normas formulējuma, tiktu pārkāpts princips, atbilstoši kuram Savienības tiesības parasti tiek interpretētas autonomi un vienveidīgi, savukārt iespējamai norādei uz valsts tiesībām ir skaidri jāizriet no attiecīgā tiesību akta<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0024"><P>Skat., piemēram, spriedumus <REF.DOC.ECR><NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">EMU Tabac</HT> u.c.</NAME.CASE> (<NO.CASE>C‑296/95</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:1998:152">EU:C:1998:152</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0030">30.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>), <REF.DOC.ECR><NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Nokia</HT></NAME.CASE> (<NO.CASE>C‑316/05</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2006:789">EU:C:2006:789</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0021">21.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>) un <REF.DOC.ECR><NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Spasic</HT></NAME.CASE> (<NO.CASE>C‑129/14 PPU</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2014:586">EU:C:2014:586</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0079">79.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>).</P></NOTE>.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0058"><NO.P>58.</NO.P><TXT>Tādēļ ir konstatējami pamatoti argumenti tam, ka vārdkopā <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0042" REF.END="QE0042"/>var apvienot<QUOT.END REF.START="QS0042" CODE="201D" ID="QE0042"/> Briseles I <HT TYPE="ITALIC">bis</HT> regulas 8. panta 4. punktā nav ietverta norāde uz valsts procesuālajām tiesībām un tātad uz jautājumu par kopīgu jurisdikciju nekustamā īpašumā atrašanās vietā ir jāatbild apstiprinoši jau tad, ja tajā, kā šajā gadījumā, vienlaicīgi tiek izskatītas divas prasības, kas atbilst 8. panta 4. punkta priekšnoteikumiem.</TXT></NP.ECR></GR.SEQ></GR.SEQ></GR.SEQ><GR.SEQ LEVEL="1"><TITLE><TI><NP><NO.P>V –</NO.P><TXT><HT TYPE="BOLD">Secinājumi</HT></TXT></NP></TI></TITLE><NP.ECR IDENTIFIER="NP0059"><NO.P>59.</NO.P><TXT>Ņemot vērā iepriekš minētos apsvērumus, ierosinu Tiesai uz prejudiciālo jautājumu atbildēt šādi:</TXT><P>Tādai prasībai par dāvinājuma līguma atcelšanu saistībā ar nekustamo īpašumu kā pamatlietā celtajai nav piemērojams Briseles I <HT TYPE="ITALIC">bis</HT> regulas 24. panta 1) punkts. Turpretim prasībai par apdāvinātā īpašumtiesību dzēšanu zemesgrāmatā ir piemērojama šī tiesību norma.</P><?PAGE NO="9"?><P>Tādā lietā kā pamatlietā abas prasības saskaņā ar Briseles I <HT TYPE="ITALIC">bis</HT> regulas 8. panta 4. punktu var tikt apvienotas saskaņā ar 24. panta 1) punktu kompetentajā tiesā.</P></NP.ECR></GR.SEQ></CONTENTS.CONCLUSION></CONCLUSION>