<?xml version="1.0" encoding="UTF-8"?><JUDGMENT xmlns:fmx="http://opoce" xmlns:xsi="http://www.w3.org/2001/XMLSchema-instance" xsi:noNamespaceSchemaLocation="http://formex.publications.europa.eu/schema/formex-05.58-20161101.xd"><BIB.JUDGMENT><REF.CASE FILE="n.a."><NO.CASE>C-227/16</NO.CASE></REF.CASE><NO.CELEX>62016CJ0227</NO.CELEX><NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2017:842">EU:C:2017:842</NO.ECLI><NO.SEQ>0001</NO.SEQ><PAGE.FIRST.ECR>1</PAGE.FIRST.ECR><PAGE.SEQ>1</PAGE.SEQ><PAGE.LAST.ECR>5</PAGE.LAST.ECR><PAGE.TOTAL>5</PAGE.TOTAL><AUTHOR>CJ</AUTHOR></BIB.JUDGMENT><CURR.TITLE><PAGE.HEADER><P><DATE ISO="20171109">2017. gada 9. novembra</DATE> spriedums – Lieta C‑227/16</P><P>Arts</P></PAGE.HEADER></CURR.TITLE><TITLE><TI><P><HT TYPE="UC">Tiesas spriedums</HT> (desmitā palāta)</P><P><DATE ISO="20171109">2017. gada 9. novembrī</DATE><NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="STAR" NOTE.ID="E0001"><P>Tiesvedības valoda – holandiešu.</P></NOTE></P></TI></TITLE><INTERMEDIATE><INDEX IDX.CLOSE="" SEPARATOR=" – " IDX.OPEN=""><KEYWORD>Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu</KEYWORD><KEYWORD>Lauksaimniecība</KEYWORD><KEYWORD>Kopējā lauksaimniecības politika</KEYWORD><KEYWORD>Regula (EK) Nr. 73/2009</KEYWORD><KEYWORD>Vienotā maksājumu shēma</KEYWORD><KEYWORD>Integrācijas līgumu noslēdzis teļu audzētājs</KEYWORD><KEYWORD>Līguma noteikums, saskaņā ar kuru vienotais maksājums pienākas integrācijas uzņēmumam</KEYWORD><KEYWORD>Pieļaujamība</KEYWORD></INDEX></INTERMEDIATE><JUDGMENT.INIT><P>Lieta C‑227/16</P><P>par lūgumu sniegt prejudiciālu nolēmumu atbilstoši LESD 267. pantam, ko <HT TYPE="ITALIC">Gerechtshof Arnhem‑Leeuwarden</HT> (Arnemas Leuvardenas apelācijas tiesa, Nīderlande) iesniedza ar lēmumu, kas pieņemts <DATE ISO="20160419">2016. gada 19. aprīlī</DATE> un kas Tiesā reģistrēts <DATE ISO="20160422">2016. gada 22. aprīlī</DATE>, tiesvedībā</P></JUDGMENT.INIT><PARTIES><PLAINTIFS><P><HT TYPE="BOLD"><HT TYPE="ITALIC">Jan Theodorus Arts</HT></HT></P></PLAINTIFS><AGAINST>pret</AGAINST><DEFENDANTS><P><HT TYPE="BOLD"><HT TYPE="ITALIC">Veevoederbedrijf Alpuro BV.</HT></HT></P></DEFENDANTS></PARTIES><PREAMBLE><PREAMBLE.INIT><P>TIESA (desmitā palāta)</P><P>šādā sastāvā: E. Borgs Bartets [<HT TYPE="ITALIC">A. Borg Barthet</HT>] (referents), kas pilda palātas priekšsēdētāja pienākumus, tiesneši M. Bergere [<HT TYPE="ITALIC">M. Berger</HT>] un F. Biltšens [<HT TYPE="ITALIC">F. Biltgen</HT>],</P><P>ģenerāladvokāte E. Šarpstone [<HT TYPE="ITALIC">E. Sharpston</HT>],</P><P>sekretārs A. Kalots Eskobars [<HT TYPE="ITALIC">A. Calot Escobar</HT>],</P></PREAMBLE.INIT><GR.VISA><VISA>ņemot vērā rakstveida procesu,</VISA></GR.VISA><GR.CONSID><CONSID><P>ņemot vērā apsvērumus, ko sniedza:</P><LIST TYPE="NDASH"><ITEM><P><HT TYPE="ITALIC">Veevoederbedrijf Alpuro BV</HT> vārdā – <HT TYPE="ITALIC">J. Geerts</HT>, <HT TYPE="ITALIC">advocaat</HT>,</P></ITEM><ITEM><P>Eiropas Komisijas vārdā – <HT TYPE="ITALIC">A. Bouquet</HT> un <HT TYPE="ITALIC">I. Galindo Martín</HT>, pārstāvji,</P></ITEM></LIST></CONSID></GR.CONSID><GR.VISA><VISA>ņemot vērā pēc ģenerāladvokāta uzklausīšanas pieņemto lēmumu izskatīt lietu bez ģenerāladvokāta secinājumiem,</VISA></GR.VISA><PREAMBLE.FINAL>pasludina šo spriedumu.</PREAMBLE.FINAL></PREAMBLE><?PAGE NO="2"?><CONTENTS.JUDGMENT><GR.SEQ LEVEL="1"><TITLE><TI><P>Spriedums</P></TI></TITLE><NP.ECR IDENTIFIER="NP0001"><NO.P>1</NO.P><TXT>Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu ir par to, kā interpretēt Padomes <DATE ISO="20090119">2009. gada 19. janvāra</DATE> Regulu (EK) Nr. 73/2009, ar ko paredz kopējus noteikumus tiešā atbalsta shēmām saskaņā ar kopējo lauksaimniecības politiku un izveido dažas atbalsta shēmas lauksaimniekiem, kā arī groza Regulas (EK) Nr. 1290/2005, (EK) Nr. 247/2006, (EK) Nr. 378/2007 un atceļ Regulu (EK) Nr. 1782/2003 (<REF.DOC.OJ COLL="L" NO.OJ="030" PAGE.FIRST="16" DATE.PUB="2009">OV 2009, L 30, 16. lpp.</REF.DOC.OJ>).</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0002"><NO.P>2</NO.P><TXT>Šis lūgums ir iesniegts tiesvedībā, kurā <HT TYPE="ITALIC">J. Theodorus Arts</HT> vērsās pret <HT TYPE="ITALIC">Veevoederbedrijf Alpuro BV</HT> (turpmāk tekstā – <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0001" REF.END="QE0001"/><HT TYPE="ITALIC">Alpuro</HT><QUOT.END REF.START="QS0001" CODE="201D" ID="QE0001"/>) par to, vai ir spēkā tāds līguma noteikums, atbilstoši kuram atbalsts, uz ko prasītājs var pretendēt saskaņā ar vienotā maksājuma shēmu, pienākas <HT TYPE="ITALIC">Alpuro</HT>.</TXT></NP.ECR></GR.SEQ><GR.SEQ LEVEL="1"><TITLE><TI><P>Atbilstošās tiesību normas</P></TI></TITLE><NP.ECR IDENTIFIER="NP0003"><NO.P>3</NO.P><TXT>Regulas Nr. 73/2009 preambulas 25. un 27. apsvērums ir formulēti šādi:</TXT><P><QUOT.S LEVEL="1"><CONSID><NP><NO.P><QUOT.START CODE="201C" ID="QS0002" REF.END="QE0002"/>(25)</NO.P><TXT>[Kopējās lauksaimniecības politikas (KLP)] atbalsta shēmas paredz tiešu atbalstu ienākumiem, jo īpaši, lai nodrošinātu pietiekami augstu dzīves līmeni lauku iedzīvotājiem. Šis mērķis ir cieši saistīts ar lauku rajonu saglabāšanu. Lai novērstu Kopienas līdzekļu nepareizu sadali, atbalsta maksājumus nevajadzētu maksāt lauksaimniekiem, kuri ir mākslīgi radījuši apstākļus, kas vajadzīgi tādu maksājumu saņemšanai.</TXT></NP></CONSID><P>[..]</P><CONSID><NP><NO.P>(27)</NO.P><TXT>Ar [Padomes <DATE ISO="20030929">2003. gada 29. septembra</DATE>] Regulu (EK) Nr. 1782/2003[, ar ko izveido kopīgus tiešā atbalsta shēmu noteikumus saskaņā ar kopējo lauksaimniecības politiku un izveido dažas atbalsta shēmas lauksaimniekiem, un groza Regulas (EEK) Nr. 2019/93, (EK) Nr. 1452/2001, (EK) Nr. 1453/2001, (EK) Nr. 1454/2001, (EK) Nr. 1868/94, (EK) Nr. 1251/1999, (EK) Nr. 1254/1999, (EK) Nr. 1673/2000, (EEK) Nr. 2358/71 un (EK) Nr. 2529/2001 (<REF.DOC.OJ COLL="L" NO.OJ="270" PAGE.FIRST="1" DATE.PUB="2003">OV 2003, L 270, 1. lpp.</REF.DOC.OJ>),] izveidoja vienotā maksājuma shēmu, kurā pašreizējos dažādos atbalsta mehānismus apvienoja vienā atsaistīto tiešo maksājumu shēmā. [..]<QUOT.END REF.START="QS0002" CODE="201D" ID="QE0002"/></TXT></NP></CONSID></QUOT.S></P></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0004"><NO.P>4</NO.P><TXT>Regulas Nr. 73/2009 1. panta b) punktā ir noteikts, ka ar šo regulu izveido <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0003" REF.END="QE0003"/>ienākumu atbalsta shēmu lauksaimniekiem (turpmāk –<QUOT.START CODE="201C" ID="QS0004" REF.END="QE0004"/>vienotā maksājuma shēma<QUOT.END REF.START="QS0004" CODE="201D" ID="QE0004"/>)<QUOT.END REF.START="QS0003" CODE="201D" ID="QE0003"/>.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0005"><NO.P>5</NO.P><TXT>Saskaņā ar minētās regulas 4. panta 1. punktu:</TXT><P><QUOT.S LEVEL="1"><ALINEA><QUOT.START CODE="201C" ID="QS0005" REF.END="QE0005"/>Lauksaimnieks, kurš saņem tiešos maksājumus, ievēro II pielikumā minētās likumā noteiktās pārvaldības prasības, kā arī nodrošina labu lauksaimniecības un vides stāvokli, kā noteikts 6. pantā.</ALINEA><ALINEA>[..]<QUOT.END REF.START="QS0005" CODE="201D" ID="QE0005"/></ALINEA></QUOT.S></P></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0006"><NO.P>6</NO.P><TXT>Regulas Nr. 73/2009 5. panta 1. punktā ir paredzēts:</TXT><P><QUOT.S LEVEL="1"><ALINEA><P><QUOT.START CODE="201C" ID="QS0006" REF.END="QE0006"/>Likumā noteiktās pārvaldības prasības, kas minētas II pielikumā, nosaka ar Kopienas tiesību aktiem šādās jomās:</P><LIST TYPE="alpha"><ITEM><NP><NO.P>a)</NO.P><TXT>sabiedrības, dzīvnieku un augu veselība;</TXT></NP></ITEM><ITEM><NP><NO.P>b)</NO.P><TXT>vide;</TXT></NP></ITEM><ITEM><NP><NO.P>c)</NO.P><TXT>dzīvnieku labturība.<QUOT.END REF.START="QS0006" CODE="201D" ID="QE0006"/></TXT></NP></ITEM></LIST></ALINEA></QUOT.S></P></NP.ECR><?PAGE NO="3"?><NP.ECR IDENTIFIER="NP0007"><NO.P>7</NO.P><TXT>Šīs regulas 6. panta 1. punktā ir noteikts:</TXT><P><QUOT.S LEVEL="1"><ALINEA><QUOT.START CODE="201C" ID="QS0007" REF.END="QE0007"/>Dalībvalstis nodrošina to, lai visās lauksaimniecības zemēs, jo īpaši zemē, ko vairs neizmanto ražošanai, tiktu uzturēts labs lauksaimniecības un vides stāvoklis. [..]<QUOT.END REF.START="QS0007" CODE="201D" ID="QE0007"/></ALINEA></QUOT.S></P></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0008"><NO.P>8</NO.P><TXT>Minētās regulas 33. panta 1. punkta a) apakšpunktā ir paredzēts:</TXT><P><QUOT.S LEVEL="1"><ALINEA><P><QUOT.START CODE="201C" ID="QS0008" REF.END="QE0008"/>Saskaņā ar vienotā maksājuma shēmu atbalstu dara pieejamu lauksaimniekiem, ja:</P><LIST TYPE="alpha"><ITEM><NP><NO.P>a)</NO.P><TXT>tiem ir tiesības uz maksājumu, kuras iegūtas saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1782/2003;</TXT></NP></ITEM><ITEM><NP><NO.P>b)</NO.P><TXT>tie iegūst tiesības uz maksājumu saskaņā ar šo regulu [..].<QUOT.END REF.START="QS0008" CODE="201D" ID="QE0008"/></TXT></NP></ITEM></LIST></ALINEA></QUOT.S></P></NP.ECR></GR.SEQ><GR.SEQ LEVEL="1"><TITLE><TI><P>Pamatlieta un prejudiciālie jautājumi</P></TI></TITLE><NP.ECR IDENTIFIER="NP0009"><NO.P>9</NO.P><TXT>Teļu audzētājs <HT TYPE="ITALIC">J. T. Arts</HT> 2008. gadā noslēdza ar <HT TYPE="ITALIC">Alpuro</HT> integrācijas līgumu (turpmāk tekstā – <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0009" REF.END="QE0009"/>integrācijas līgums<QUOT.END REF.START="QS0009" CODE="201D" ID="QE0009"/>), saskaņā ar kuru viņš apņēmās iegādāties no <HT TYPE="ITALIC">Alpuro</HT> jaundzimušus teļus un to nobarošanai paredzēto barību. Beidzoties katram integrācijas līgumā noteiktajam nobarošanas ciklam, kuri kopā bija seši, <HT TYPE="ITALIC">Alpuro</HT> iepirka nobarotos teļus no <HT TYPE="ITALIC">J. T. Arts</HT>. Katra nobarošanas cikla ilgums ir aptuveni 26 nedēļas, un visi cikli tika sadalīti trīs grupās, pirmā no kurām tika izveidota <DATE ISO="20090305">2009. gada 5. martā</DATE>.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0010"><NO.P>10</NO.P><TXT>Atbilstoši integrācijas līguma 6. un 13. pantam <HT TYPE="ITALIC">J. T. Arts</HT> saņēma EUR 200 kā gada atlīdzību par viena teļa nobarošanu.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0011"><NO.P>11</NO.P><TXT>Saskaņā ar šā līguma 9. pantu visi ieņēmumi un atlīdzības, uz ko <HT TYPE="ITALIC">J. T. Arts</HT> varēja pretendēt saskaņā ar vienotā maksājuma shēmu saistībā ar teļu audzēšanu un nobarošanu, pamatojoties uz šo līgumu, pilnā apmērā pienācās <HT TYPE="ITALIC">Alpuro</HT>, turklāt <HT TYPE="ITALIC">J. T. Arts</HT> bija pienākums izpildīt visus izvirzītos nosacījumus, lai gūtu minētos ieņēmumus un atlīdzības.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0012"><NO.P>12</NO.P><TXT>Atbilstoši integrācijas līguma 10. pantam nobarotie teļi <HT TYPE="ITALIC">Alpuro</HT> tika pārdoti par cenu, ko veidoja jaundzimušo teļu iegādes cenas, teļu nobarošanai patērētās barības izmaksu un citu ar audzēšanu saistīto izdevumu summa, no tās atskaitot atlīdzību no vienotā maksājuma shēmas. Tostarp tika veiktas korekcijas, lai ņemtu vērā teļu svara un līguma 7. pantā noteiktā tehniskā standarta atšķirības.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0013"><NO.P>13</NO.P><TXT>2012. gadā pusēm radās domstarpības par vienotā maksājuma summu, kas par 2010.–2012. gadu tika izmaksāta <HT TYPE="ITALIC">J. T. Arts</HT>.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0014"><NO.P>14</NO.P><TXT><HT TYPE="ITALIC">J. T. Arts</HT> vērsās <HT TYPE="ITALIC">Rechtbank Gelderland</HT> (Gelderlandes tiesa, Nīderlande), kurā viņš tostarp apgalvoja, ka integrācijas līguma 9. pants esot pretrunā Regulas Nr. 1782/2003 mērķiem, jo viņam ir jānodod <HT TYPE="ITALIC">Alpuro</HT> – uzņēmumam, kas neatbilst nedz vienoto maksājumu saņemšanas nosacījumiem, nedz šajā regulā noteiktajām vides prasībām – ienākumu atbalstu, kura mērķis ir nodrošināt viņam pietiekami augstu dzīves līmeni.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0015"><NO.P>15</NO.P><TXT>Šajā pašā tiesā <HT TYPE="ITALIC">Alpuro</HT> savukārt uzsvēra, ka vienotais maksājums, kas pienākas <HT TYPE="ITALIC">J. T. Arts</HT>, esot daļa no nobaroto teļu pārdošanas cenas aprēķina, un ka <HT TYPE="ITALIC">Alpuro</HT> pati nepretendējot ne uz kādu atbalstu saskaņā ar vienoto maksājumu shēmu.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0016"><NO.P>16</NO.P><TXT>Pēc tam, kad <HT TYPE="ITALIC">Rechtbank Gelderland</HT> (Gelderlandes tiesa) prasību noraidīja, <HT TYPE="ITALIC">J. T. Arts</HT> šo spriedumu pārsūdzēja iesniedzējtiesā, kas uzskatīja, ka risinājums pamatlietā ir atkarīgs no Savienības tiesību interpretācijas.</TXT></NP.ECR><?PAGE NO="4"?><NP.ECR IDENTIFIER="NP0017"><NO.P>17</NO.P><TXT>Šādos apstākļos <HT TYPE="ITALIC">Gerechtshof Arnhem‑Leeuwarden</HT> (Arnemas Leuvardenas apelācijas tiesa, Nīderlande) nolēma apturēt tiesvedību un uzdot Tiesai šādus prejudiciālus jautājumus:</TXT><P><QUOT.S LEVEL="1"><LIST TYPE="OTHER"><ITEM><NP><NO.P><QUOT.START CODE="201C" ID="QS0010" REF.END="QE0010"/>1)</NO.P><TXT>Vai ir spēkā starp teļu nobarošanas uzņēmumu un integrācijas uzņēmumu noslēgtā vienošanās ietverts noteikumu komplekss, [..] no kura izriet, ka teļu nobarošanas uzņēmumam piešķirts vienotais maksājums kā atskaitījums no izaudzēto teļu cenas pienākas integrācijas uzņēmumam, ņemot vērā Regulas [Nr. 73/2009] mērķus, proti, nodrošināt lauksaimniekam pietiekami augstu dzīves līmeni, lai viņš varētu orientēt sava uzņēmuma pārvaldību uz sabiedrības, dzīvnieku un apkārtējās vides veselības uzlabošanu, kā arī dzīvnieku labturību?</TXT></NP></ITEM><ITEM><NP><NO.P>2)</NO.P><TXT>Ja atbilde uz pirmo jautājumu ir noliedzoša: vai valsts tiesām, ņemot vērā, ka pastāv Regulas Nr. 73/2009 mērķu pārkāpums, ir tiesības, pamatojoties uz <HT TYPE="ITALIC">clausula rebus sic stantibus</HT> doktrīnu, grozīt vienošanos tādējādi, lai tiktu pilnībā vai daļēji novērsts neizdevīgums, kas rodas integrācijas uzņēmumam sakarā ar attiecīgo noteikumu atcelšanu, it īpaši samazinot izaudzēto teļu cenu?<QUOT.END REF.START="QS0010" CODE="201D" ID="QE0010"/></TXT></NP></ITEM></LIST></QUOT.S></P></NP.ECR></GR.SEQ><GR.SEQ LEVEL="1"><TITLE><TI><P>Par prejudiciālajiem jautājumiem</P></TI></TITLE><GR.SEQ LEVEL="2"><TITLE><TI><P>Par pirmo jautājumu</P></TI></TITLE><NP.ECR IDENTIFIER="NP0018"><NO.P>18</NO.P><TXT>Uzdodot pirmo jautājumu, iesniedzējtiesa būtībā vēlas noskaidrot, vai Regula Nr. 73/2009 ir jāinterpretē tādējādi, ka netiek pieļauts tāds līguma noteikums, atbilstoši kuram atbalsts, uz ko teļu audzētājam ir tiesības pretendēt saskaņā ar vienotā maksājuma shēmu, pienākas integrācijas uzņēmumam, ar kuru teļu audzētājam ir līgumiskas attiecības.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0019"><NO.P>19</NO.P><TXT>Vispirms ir jāatgādina, ka, lai gan līgumu raksturo gribas autonomijas princips, saskaņā ar kuru tā puses var brīvi uzņemties saistības viena pret otru, šīs līgumu slēgšanas brīvības ierobežojumi tomēr var izrietēt no piemērojamā Savienības tiesiskā regulējuma (spriedums, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20100520">2010. gada 20. maijs</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Harms</HT></NAME.CASE>, <NO.CASE>C‑434/08</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2010:285">EU:C:2010:285</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0036">36.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>).</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0020"><NO.P>20</NO.P><TXT>It īpaši, līgumu slēgšanas brīvība, kura piemīt tiesību uz maksājuma īpašniekam, tam neļauj uzņemties saistības pretēji Regulā Nr. 73/2009 noteiktajiem mērķiem (skat. pēc analoģijas spriedumu, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20100520">2010. gada 20. maijs</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Harms</HT></NAME.CASE>, <NO.CASE>C‑434/08</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2010:285">EU:C:2010:285</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0037">37.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>).</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0021"><NO.P>21</NO.P><TXT>Šajā sakarā ir jānorāda, ka atbilstoši šīs regulas 1. panta b) punktam vienotā maksājumu shēma ir ienākumu atbalsts lauksaimniekiem. Saskaņā ar tās pašas regulas preambulas 25. apsvērumu mērķis nodrošināt pietiekami augstu dzīves līmeni lauku iedzīvotājiem ir cieši saistīts ar lauku rajonu saglabāšanu, un atbilstoši Regulas Nr. 73/2009 4. panta 1. punktam, lasot to kopsakarā ar šīs regulas 5. panta 1. punktu un 6. panta 1. punktu, ikviens lauksaimnieks, kurš saņem tiešos maksājumus, ievēro noteiktas prasības attiecībā uz vidi, pārtikas nekaitīgumu, dzīvnieku un augu veselību, dzīvnieku labturību un zemes uzturēšanu labā lauksaimniecības un vides stāvoklī.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0022"><NO.P>22</NO.P><TXT>Vienlaikus nedz Regulā Nr. 73/2009, nedz Komisijas <DATE ISO="20091029">2009. gada 29. oktobra</DATE> Regulā (EK) Nr. 1120/2009, ar ko nosaka sīki izstrādātus noteikumus par to, kā īstenot vienotā maksājuma shēmu, kura paredzēta III sadaļā [Regulā Nr. 73/2009] (<REF.DOC.OJ COLL="L" NO.OJ="316" PAGE.FIRST="1" DATE.PUB="2009">OV 2009, L 316, 1. lpp.</REF.DOC.OJ>), vienotās atbalsta shēmas maksājuma saņēmējam nav noteikts pienākums izlietot no šīs shēmas saņemto atbalstu kādam konkrētam nolūkam. Vienotais maksājums ir paredzēts kā atbalsts ienākumiem, un tā lietošana pēc savas būtības nav ierobežota.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0023"><NO.P>23</NO.P><TXT>Pamatlietā nav strīda par to, ka atbalsts par 2010.–2012. gadu tika izmaksāts <HT TYPE="ITALIC">J. T. Arts</HT>. Vienlaikus integrācijas līguma puses būtībā vienojās, ka atbalsts, uz ko <HT TYPE="ITALIC">J. T. Arts</HT> bija tiesības pretendēt saskaņā ar vienotā maksājuma shēmu, pilnā apmērā pienācās <HT TYPE="ITALIC">Alpuro</HT>. Faktiski šo atbalstu atskaitīja no cenas, ko <HT TYPE="ITALIC">Alpuro</HT> maksāja par nobarotajiem teļiem saskaņā ar līguma 9. un 10. pantu.</TXT></NP.ECR><?PAGE NO="5"?><NP.ECR IDENTIFIER="NP0024"><NO.P>24</NO.P><TXT>Šāds līguma noteikums ir pamats jautājumam, vai abu pušu nodoms bija padarīt <HT TYPE="ITALIC">Alpuro</HT> par minētā atbalsta faktisko saņēmēju, neievērojot Regulas Nr. 73/2009 mērķus.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0025"><NO.P>25</NO.P><TXT>Šajā sakarā ir jāatgādina, ka situācija, kad saskaņā ar vienotā maksājuma shēmu atbalstu dara pieejamu personām vai vienībām, kuras neizpilda paredzētos nosacījumus, ir acīmredzami pretrunā minētajiem mērķiem (šajā nozīmē skat. spriedumu, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20100520">2010. gada 20. maijs</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Harms</HT></NAME.CASE>, <NO.CASE>C‑434/08</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2010:285">EU:C:2010:285</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0039">39.</REF.NP.ECR> un <REF.NP.ECR REF="NP0045">45.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>).</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0026"><NO.P>26</NO.P><TXT>Vienlaikus integrācijas uzņēmums nevar tikt uzskatīts par faktisko minētā atbalsta saņēmēju gadījumā, kad atbalstu tam apņemas pārskaitīt lauksaimnieks, kurš par to pretī saņem kompensāciju. Šādā situācijā lauksaimnieks faktiski saņem minēto atbalstu, kuru tas izlieto pēc saviem ieskatiem, kā tas izriet no šā sprieduma 22. punkta.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0027"><NO.P>27</NO.P><TXT>Tieši tāpat arī konkrētajā gadījumā iesniedzējtiesā nav strīda par to, ka atbalsts, uz ko <HT TYPE="ITALIC">J. T. Arts</HT> bija tiesības pretendēt saskaņā ar vienotā maksājuma shēmu, tika nodots atbilstoši integrācijas līguma pušu nolīgtajam savstarpējo tiesību un pienākumu kopumam.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0028"><NO.P>28</NO.P><TXT>Līdz ar to nevar uzskatīt, ka ir pārkāpti šā sprieduma 21. punktā atgādinātie Regulas Nr. 73/2009 mērķi.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0029"><NO.P>29</NO.P><TXT>Ņemot vērā visus iepriekšminētos apsvērumus, uz pirmo jautājumu ir jāatbild, ka Regula Nr. 73/2009 ir jāinterpretē tādējādi, ka tāds līguma noteikums, atbilstoši kuram integrācijas uzņēmumam pienākas atbalsts, uz ko teļu audzētājam ir tiesības pretendēt saskaņā ar vienotā maksājuma shēmu, tiek pieļauts gadījumā, kad šāds atbalsts tiek nodots atbilstoši līgumslēdzēju pušu nolīgtajām savstarpējām tiesībām un pienākumiem.</TXT></NP.ECR></GR.SEQ><GR.SEQ LEVEL="2"><TITLE><TI><P>Par otro jautājumu</P></TI></TITLE><NP.ECR IDENTIFIER="NP0030"><NO.P>30</NO.P><TXT>Ņemot vērā uz pirmo jautājumu sniegto atbildi, uz otro jautājumu nav jāatbild.</TXT></NP.ECR></GR.SEQ></GR.SEQ><GR.SEQ LEVEL="1"><TITLE><TI><P>Par tiesāšanās izdevumiem</P></TI></TITLE><NP.ECR IDENTIFIER="NP0031"><NO.P>31</NO.P><TXT>Attiecībā uz pamatlietas pusēm šī tiesvedība ir stadija procesā, kuru izskata iesniedzējtiesa, un tā lemj par tiesāšanās izdevumiem. Izdevumi, kas radušies, iesniedzot apsvērumus Tiesai, un kas nav minēto pušu izdevumi, nav atlīdzināmi.</TXT></NP.ECR></GR.SEQ><JURISDICTION><INTRO>Ar šādu pamatojumu Tiesa (desmitā palāta) nospriež:</INTRO><P><HT TYPE="BOLD">Padomes <DATE ISO="20090119">2009. gada 19. janvāra</DATE> Regula (EK) Nr. 73/2009, ar ko paredz kopējus noteikumus tiešā atbalsta shēmām saskaņā ar kopējo lauksaimniecības politiku un izveido dažas atbalsta shēmas lauksaimniekiem, kā arī groza Regulas (EK) Nr. 1290/2005, (EK) Nr. 247/2006, (EK) Nr. 378/2007 un atceļ Regulu (EK) Nr. 1782/2003, ir jāinterpretē tādējādi, ka tāds līguma noteikums, atbilstoši kuram integrācijas uzņēmumam pienākas atbalsts, uz ko teļu audzētājam ir tiesības pretendēt saskaņā ar vienotā maksājuma shēmu, tiek pieļauts gadījumā, kad šāds atbalsts tiek nodots atbilstoši līgumslēdzēju pušu nolīgtajām savstarpējām tiesībām un pienākumiem.</HT></P></JURISDICTION></CONTENTS.JUDGMENT><SIGNATURE.CASE><SIGNATORY><P>[Paraksti]</P></SIGNATORY></SIGNATURE.CASE></JUDGMENT>