European flag

Eiropas Savienības
Oficiālais Vēstnesis

LV

L sērija


2025/2393

5.12.2025

Grozījumu protokols Nolīgumam starp Eiropas Savienību un Monako Firstisti par finanšu konta informācijas apmaiņu nolūkā uzlabot saistību ievērošanu nodokļu jomā starptautiskā mērogā atbilstoši Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (ESAO) finanšu konta informācijas automātiskas apmaiņas standartam

EIROPAS SAVIENĪBA

un

MONAKO FIRSTISTE,

turpmāk abas – atsevišķi “Līgumslēdzēja puse” un kopā “Līgumslēdzējas puses”,

TĀ KĀ Līgumslēdzējām pusēm ir ilgstošas un ciešas attiecības saistībā ar savstarpēju palīdzību nodokļu jautājumos, kas sākotnēji ietvēra tādu pasākumu piemērošanu, kuri ir līdzvērtīgi tiem, kas noteikti Padomes Direktīvā 2003/48/EK (1), un kas vēlāk tika pārveidotas par Nolīgumu starp Eiropas Savienību un Monako Firstisti par finanšu konta informācijas apmaiņu nolūkā uzlabot saistību ievērošanu nodokļu jomā starptautiskā mērogā atbilstoši Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (ESAO) finanšu konta informācijas automātiskas apmaiņas standartam (2) (“nolīgums”), kas grozīts ar grozījumu protokolu Nolīgumam starp Eiropas Kopienu un Monako Firstisti, ar ko paredz līdzvērtīgus pasākumus tiem, kuri noteikti Padomes Direktīvā 2003/48/EK (3), un šo attiecību pamats ir savstarpēja automātiska informācijas apmaiņa, īstenojot ESAO standartu finanšu konta informācijas automātiskai apmaiņai nodokļu jomā (“globālais standarts”),

TĀ KĀ pēc ESAO veiktās globālā standarta pirmās visaptverošās pārskatīšanas ESAO Fiskālo lietu komiteja 2022. gada augustā apstiprināja globālā standarta grozījumus un ESAO Padome tos pieņēma 2023. gada 8. jūnijā ar pārskatīto Ieteikumu par starptautiskajiem standartiem automātiskai informācijas apmaiņai nodokļu jomā (“globālā standarta atjauninājums”),

TĀ KĀ visaptverošajā pārskatīšanā ESAO konstatēja finanšu instrumentu arvien lielāku sarežģītību un jaunu digitālo aktīvu veidu rašanos un izmantošanu un atzina nepieciešamību pielāgot globālo standartu, lai nodrošinātu visaptverošu un efektīvu nodokļu saistību izpildi,

TĀ KĀ ar globālā standarta atjauninājumu tika paplašināts ziņošanas tvērums, iekļaujot tajā jaunus digitālos finanšu produktus, piemēram, norādītus elektroniskās naudas produktus un centrālās bankas digitālās valūtas, kas piedāvā uzticamas alternatīvas tradicionālajiem finanšu kontiem, par kuriem jau tiek ziņots saskaņā ar globālo standartu,

TĀ KĀ jaunā ESAO Kriptoaktīvu ziņošanas sistēma (KAZS), kas tika ieviesta līdztekus globālā standarta atjauninājumam, ir pasaules līmenī izmantots papildu mehānisms, kas īpaši izstrādāts, lai reaģētu uz kriptoaktīvu tirgus straujo attīstību un izaugsmi,

TĀ KĀ tika uzskatīts, ka ir obligāti jānodrošina efektīva mijiedarbība starp šīm divām sistēmām, jo īpaši, lai ierobežotu dubultas ziņošanas gadījumus, paredzot: i) izslēgt no KAZS darbības jomas norādītus elektroniskās naudas produktus un centrālās bankas digitālās valūtas, ņemot vērā, ka tie ir iekļauti atjauninātā globālā standarta ziņošanas tvērumā; ii) atzīt kriptoaktīvus, uz kuriem attiecas atjauninātais globālais standarts, par finanšu aktīviem, par ko jāziņo kā par turētāja kontiem, līdzdalības daļām kapitālā vai parādkapitālā ieguldījumu vienībās (izņemot gadījumus, kad tiek sniegti pakalpojumi, ar kuriem klientu uzdevumā vai klientu vārdā tiek veikti maiņas darījumi, uz kuriem attiecas KAZS) vai kā par tādiem netiešiem ieguldījumiem kriptoaktīvos, kas īstenoti, izmantojot citus tradicionālos finanšu produktus, vai tradicionāliem finanšu produktiem, kas emitēti kriptoformā; un iii) iekļaut fakultatīvu noteikumu, kurš finanšu iestādēm, kas sniedz ziņojumus, ļauj izslēgtu bruto ieņēmumu ziņošanu par aktīviem, kas saskaņā ar abām sistēmām ir klasificēti kā kriptoaktīvi, ja šādu informāciju sniedz saskaņā ar KAZS, vienlaikus saskaņā ar globālo standartu turpinot sniegt visu pārējo informāciju, piemēram, par konta bilanci,

TĀ KĀ Eiropas Savienībā KAZS tiek īstenota ar Padomes Direktīvu (ES) 2023/2226 (4), ar ko grozīta Padomes Direktīva 2011/16/ES (5), attiecīgos noteikumus piemērojot no 2026. gada 1. janvāra,

TĀ KĀ ESAO Pasaules forums par pārredzamības un informācijas apmaiņas jautājumiem nodokļu jomā (“Pasaules forums”) Monako Firstisti šajā posmā nav identificējis kā būtisku jurisdikciju KAZS īstenošanai, bet, tāpat kā iepriekš, tā ir gatava veikt visus vajadzīgos pasākumus, lai KAZS īstenotu un piemērotu paātrināti, ja Pasaules forums to par šādu jurisdikciju uzskatītu,

TĀ KĀ, lai ierobežotu dubultas ziņošanas gadījumus, kad Monako Firstiste īsteno KAZS attiecībā uz dalībvalstīm, Līgumslēdzējām pusēm būtu jānošķir nolīguma, KAZS (attiecībā uz Monako Firstisti) un Direktīvas (ES) 2023/2226 (attiecībā uz ES dalībvalstīm) piemērošanas joma tādā veidā, kas atbilst atjauninātā globālā standarta un KAZS piemērošanas jomas nošķiršanai,

TĀ KĀ, lai uzlabotu informācijas, ar kuru apmainās, uzticamību un izmantošanu, ar globālā standarta atjauninājumu ir ieviestas detalizētākas ziņošanas prasības un pastiprinātas pienācīgās pārbaudes procedūras,

TĀ KĀ ar globālā standarta atjauninājumu ir pievienota jauna “izslēgtā konta” kategorija attiecībā uz kapitālieguldījumu kontiem un de minimis robežlielums ziņošanai par noguldījumu kontiem, kuros tiek turēti norādīti elektroniskās naudas produkti,

TĀ KĀ attiecībā uz dalībvalstīm Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) 2016/679 (6) ir paredzēti īpaši datu aizsardzības noteikumi Eiropas Savienībā, ko piemēro arī informācijas, uz kuru attiecas nolīgums, apmaiņai, ko veic dalībvalstis,

TĀ KĀ personas datu aizsardzību Monako Firstistē reglamentē 2024. gada 3. decembra Likums Nr. 1.565 par personas datu aizsardzību, tostarp īstenošanas nosacījumi, kas izklāstīti Firsta rīkojumā (7),

TĀ KĀ šā grozījumu protokola parakstīšanas dienā Eiropas Komisija līdz šim nav pieņēmusi lēmumu, ievērojot Regulas (ES) 2016/679 45. panta 3. punktu, par to, ka Monako Firstiste nodrošina personas datu pietiekamu aizsardzības līmeni,

TĀ KĀ abas Līgumslēdzējas puses apņemas īstenot un ievērot konkrētos datu aizsardzības pasākumus, kas iekļauti nolīgumā, tostarp tā III pielikuma, tādā veidā, lai nodrošinātu, ka neviena no Līgumslēdzējām pusēm nevarētu izmantot jebkādu pamatojumu, lai atteiktu informācijas apmaiņu ar otru Līgumslēdzēju pusi,

TĀ KĀ Finanšu iestādēm, kas sniedz ziņojumus, nosūtītājām kompetentajām iestādēm un saņēmējām kompetentajām iestādēm kā datu pārziņiem būtu jāglabā informācija, kas apstrādāta saskaņā ar nolīgumu, ne ilgāk, kā tas ir nepieciešams, lai sasniegtu tā mērķus, un tā kā, ņemot vērā atšķirības dalībvalstu un Monako Firstistes tiesību aktos, maksimālais glabāšanas periods abām Līgumslēdzējām pusēm būtu jānosaka, atsaucoties uz noilguma termiņiem, ko paredz katras valsts tiesību akti par datu apstrādi,

TĀ KĀ nolīgumā paredzētās informācijas apstrāde ir nepieciešama, lai sasniegtu mērķi – dot iespēju dalībvalstu un Monako Firstistes nodokļu administrācijām pareizi un nekļūdīgi identificēt attiecīgos nodokļu maksātājus, piemērot un izpildīt savus nodokļu jomas tiesību aktus pārrobežu situācijās, izvērtēt iespējamību, ka ir notikusi izvairīšanās no nodokļu maksāšanas, un novērst turpmākas nevajadzīgas pārbaudes – un tā ir samērīga ar šo mērķi,

IR VIENOJUŠĀS PAR TURPMĀKO.

1. pants

Nolīgumu groza šādi:

1)

ievadfrāzi starp virsrakstu un 1. pantu aizstāj ar šādu:

“EIROPAS SAVIENĪBA

un

MONAKO FIRSTISTE,

turpmāk abas – atsevišķi “Līgumslēdzēja puse” un kopā “Līgumslēdzējas puses”,

IR VIENOJUŠĀS NOSLĒGT ŠĀDU NOLĪGUMU.”

;

2)

nolīguma 1. panta 1. punktam pievieno šādu daļu:

“m)

“Kriptoaktīvu ziņošanas sistēma” ir starptautiskā sistēma automātiskai informācijas apmaiņai par kriptoaktīviem (un tā ietver piezīmes), ko ESAO izstrādājusi kopā ar G20 valstīm un apstiprinājusi 2022. gada 26. augustā.”

;

3)

nolīguma 2. pantu groza šādi:

a)

panta 2. punktu groza šādi:

i)

punkta a) un b) apakšpunktu aizstāj ar šādiem:

“a)

par:

i)

katras Personas, par kuru jāsniedz ziņojums un kura ir attiecīgā Konta turētāja, vārdu, uzvārdu vai nosaukumu, adresi, NMIN un dzimšanas datumu un vietu (fiziskas personas gadījumā), kā arī par to, vai Konta turētājs ir iesniedzis derīgu pašapliecinājumu;

ii)

jebkuras tādas Vienības gadījumā, kas ir Konta turētāja un kas pēc pienācīgas pārbaudes procedūru piemērošanas saskaņā ar I un II pielikumu ir identificēta kā tāda, kurai ir viena vai vairākas Kontrolējošās personas, kas ir Persona(-as), par kuru(-ām) jāsniedz ziņojums, – Vienības nosaukumu, adresi, NMIN un katras Personas, par kuru jāsniedz ziņojums, vārdu, uzvārdu, adresi, NMIN un dzimšanas datumu un vietu, kā arī veicamo(-iem) pienākumu(-iem), kura(-u) dēļ katra Persona, par kuru jāsniedz ziņojums, ir Vienības Kontrolējošā persona, un par to, vai attiecībā uz katru Personu, par kuru jāsniedz ziņojums, ir iesniegts derīgs pašapliecinājums; un

iii)

to, vai konts ir kopīgs konts, norādot arī kopīgā konta turētāju skaitu;

b)

konta numurs (vai funkcionāls ekvivalents, ja konta numura nav), konta veids un tas, vai konts ir Iepriekšpastāvējis konts vai Jauns konts;”

;

ii)

punkta f) apakšpunkta beigās vārdu “un” svītro;

iii)

pēc punkta f) apakšpunkta iekļauj šādu apakšpunktu:

“fa)

gadījumā, ja Ieguldījumu vienībā, kas ir juridisks veidojums, tiek turēta līdzdalības daļa kapitālā, – veicamais(-ie) pienākums(-i), kas Personu, par kuru jāsniedz ziņojums, padara par līdzdalības daļas kapitālā turētāju; un”

;

b)

pantam pievieno šādu punktu:

“3.   Neatkarīgi no 2. punkta e) apakšpunkta ii) punkta un ja vien Finanšu iestāde, kas sniedz ziņojumus, saskaņā ar I pielikuma I iedaļas F. punktu attiecībā uz kādu skaidri noteiktu kontu grupu nav izvēlējusies citādi, informācija par bruto ieņēmumiem no Finanšu aktīva pārdošanas vai izpirkšanas nav jāapmaina, ciktāl Monako Kompetentā iestāde ar dalībvalsts Kompetento iestādi vai dalībvalsts Kompetentā iestāde ar Monako Kompetento iestādi saskaņā ar Kriptoaktīvu ziņošanas sistēmu apmainās ar informāciju par šādiem bruto ieņēmumiem no šāda Finanšu aktīva pārdošanas vai izpirkšanas.”

;

4)

nolīguma 3. pantu groza šādi:

a)

panta 3. punktam pievieno šādas daļas:

“Neatkarīgi no pirmās daļas attiecībā uz kontiem, ko uzskata par Kontiem, par kuriem jāsniedz ziņojums, tikai saskaņā ar šā nolīguma grozījumiem, kas izdarīti ar 2025. gada 13. oktobra grozījumu protokolu, un attiecībā uz visiem Kontiem, par kuriem jāsniedz ziņojums, papildu informācijas apmaiņā, kas jāveic, ievērojot minētajā grozījumu protokolā paredzētās 2. panta 2. punkta izmaiņas, ir jāiekļauj informācija par pirmo gadu, sākot no minētā grozījumu protokola stāšanās spēkā, un par visiem turpmākajiem gadiem.

Neatkarīgi no pirmās un otrās daļas attiecībā uz katru Kontu, par kuru jāsniedz ziņojums un kuru Finanšu iestāde, kas sniedz ziņojumus, uztur no 31. decembra pirms 2025. gada 13. oktobra grozījumu protokola stāšanās spēkā, un attiecībā uz pārskata periodiem, kas beidzas līdz otrajam kalendārajam gadam pēc šāda datuma, ir jāapmainās ar informāciju par veicamo(-ajiem) pienākumu(-iem), kura(-u) dēļ katra Persona, par kuru jāsniedz ziņojums, ir Vienības Kontrolējošā persona vai Vienības līdzdalības daļu kapitālā turētāja, ja Finanšu iestāde, kas sniedz ziņojumus, par to ziņo saskaņā ar I pielikuma I iedaļas A. punkta 1. apakšpunkta b) punktu un A. punkta 6.a apakšpunktu.”

;

b)

panta 4. punktu aizstāj ar šādu:

“4.   Kompetentās iestādes automātiski apmainīsies ar 2. pantā minēto informāciju Kopējā ziņošanas standarta sistēmā paplašināmās iezīmēšanas valodā (XML), izmantojot ESAO apstiprināto vienoto pārraides sistēmu vai jebkuru citu piemērotu datu pārraides sistēmu, par ko nākotnē varētu vienoties.”

;

c)

panta 5. punktu svītro;

5)

nolīguma 6. pantu groza šādi:

a)

panta 1. punktu aizstāj ar šādu:

“1.   Papildus šajā nolīgumā izklāstītajiem konfidencialitātes noteikumiem un citiem aizsardzības pasākumiem, tostarp tiem, kas izklāstīti III pielikumā, personas datu apstrādei, ievērojot šo nolīgumu, i) attiecībā uz dalībvalstīm piemēro Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2016/679 (*1) un ii) attiecībā uz Monako piemēro 2024. gada 3. decembra Likumu Nr. 1.565 par personas datu aizsardzību, tostarp īstenošanas nosacījumus, kas izklāstīti Firsta rīkojumā (*2).

Lai pareizi piemērotu 5. pantu, dalībvalstis ierobežo Regulas (ES) 2016/679 13. pantā, 14. panta 1. līdz 4. punktā un 15. pantā paredzēto pienākumu un tiesību darbības jomu, ciktāl tas nepieciešams, lai aizsargātu minētās regulas 23. panta 1. punkta e) apakšpunktā minētās intereses. Monako veic līdzvērtīgus pasākumus saskaņā ar valsts tiesību aktiem.

Neatkarīgi no iepriekšējās daļas, katra dalībvalsts un Monako nodrošina, ka katra tās jurisdikcijā esošā Finanšu iestāde, kas sniedz ziņojumus, informē katru attiecīgo privātpersonu (Monako personu vai dalībvalsts personu), par kuru jāsniedz ziņojums, ka informācija, kura uz to attiecas un kura ir minēta 2. pantā, tiks savākta un nosūtīta saskaņā ar šo nolīgumu, un nodrošina, ka Finanšu iestāde, kas sniedz ziņojumus, minētajai privātpersonai sniedz visu informāciju, uz kādu tai ir tiesības saskaņā ar attiecīgās valsts tiesību aktiem datu aizsardzības jomā, un vismaz šādu:

a)

tās personas datu apstrādes nolūks;

b)

apstrādes darbības juridiskais pamats;

c)

tās personas datu saņēmēji;

d)

datu pārziņu identitāte;

e)

datu glabāšanas termiņš;

f)

šīs personas tiesības lūgt datu pārzinim piekļūt, labot un dzēst personas datus, kas uz šo personu attiecas;

g)

tiesības uz administratīvās un/vai tiesiskās aizsardzības līdzekļiem;

h)

procedūra, lai izmantotu administratīvās un/vai tiesiskās aizsardzības līdzekļus;

i)

tiesības vērties kompetentajā(-ās) datu aizsardzības uzraudzības iestādē(-ēs) un to kontaktinformācija.

Informāciju sniedz laikposmā, kas ir pietiekami ilgs, lai privātpersona varētu izmantot tiesības uz datu aizsardzību, un – jebkurā gadījumā – pirms attiecīgā finanšu iestāde, kas sniedz ziņojumus, 2. pantā minēto informāciju sniedz savas rezidences jurisdikcijas (dalībvalsts vai Monako) Kompetentajai iestādei.

Dalībvalstis un Monako nodrošina, ka katrai privātpersonai (Monako personai vai dalībvalsts personai), par kuru jāsniedz ziņojums, paziņo par to, ka attiecībā uz tās personas datiem ir noticis drošības prasību pārkāpums, ja minētais pārkāpums varētu nelabvēlīgi ietekmēt tās personas datu vai privātās dzīves aizsardzību.

(*1)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2016/679 (2016. gada 27. aprīlis) par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti un ar ko atceļ Direktīvu 95/46/EK (Vispārīgā datu aizsardzības regula) (OV L 119, 4.5.2016., 1. lpp.)."

(*2)   Journal de Monaco, Bulletin officiel de la Principauté, Nr. 8725, 2024. gada 13. decembris.”;"

b)

panta 2. punktu aizstāj ar šādu:

“2.   Personas datus, kurus apstrādāta saskaņā ar šo nolīgumu, glabā ne ilgāk kā nepieciešams šā nolīguma mērķu sasniegšanai un – jebkurā gadījumā – saskaņā ar katra datu pārziņa valsts noteikumiem saistībā ar noilgumu.

Finanšu iestādes, kas sniedz ziņojumus, un katras dalībvalsts un Monako Kompetentās iestādes uzskata par personas datu pārziņiem attiecībā uz personas datiem, ko tās apstrādā saskaņā ar šo nolīgumu. Datu pārziņiem ir jārūpējas par personas datu aizsardzības pasākumu ievērošanu atbilstoši šajā nolīgumā ietvertajam šo pasākumu raksturojumam, ievērojot konkrēto datu subjektu tiesības.”

;

c)

panta 5. punktu aizstāj ar šādu:

“5.   Neatkarīgi no iepriekšējiem punktiem informāciju, ko saņēmusi jurisdikcija (dalībvalsts vai Monako), var izmantot citiem nolūkiem, ja šādu informāciju šiem citiem nolūkiem var izmantot saskaņā ar informāciju sniegušās jurisdikcijas (attiecīgi Monako vai dalībvalsts) tiesību aktiem, tostarp tiesību aktiem par personas datu aizsardzību, un ja minētās jurisdikcijas Kompetentā iestāde šādu izmantošanu atļauj. Informāciju, ko jurisdikcija (dalībvalsts vai Monako) sniegusi citai jurisdikcijai (attiecīgi Monako vai dalībvalstij), pēdējā minētā jurisdikcija var nosūtīt trešai jurisdikcijai (citai dalībvalstij), ja ir piemēroti šajā pantā un III pielikumā paredzētie aizsardzības pasākumi un ja iepriekš ir saņemta pirmās minētās jurisdikcijas, kura ir šīs informācijas izcelsmes vieta, tās Kompetentās iestādes atļauja, kura ir saņēmusi izvērtēšanai vajadzīgo informāciju par attiecīgo aizsardzības pasākumu piemērošanu.

Informāciju, ko viena dalībvalsts ir sniegusi citai dalībvalstij saskaņā ar tās piemērojamiem valsts tiesību aktiem, ar kuriem īsteno Padomes Direktīvu 2011/16/ES par administratīvu sadarbību nodokļu jomā, var nosūtīt Monako, ja iepriekš ir saņemta tās dalībvalsts Kompetentās iestādes atļauja, kura ir šīs informācijas izcelsmes vieta.”

;

6)

nolīguma 7. panta 2. punktu aizstāj ar šādu:

“2.   Ja apspriede attiecas uz būtisku šā nolīguma noteikumu neievērošanu un 1. punktā aprakstītā procedūra nesniedz piemērotu risinājumu, dalībvalsts Kompetentā iestāde vai Monako Kompetentā iestāde var apturēt šajā nolīgumā paredzētās informācijas apmaiņu ar, attiecīgi, Monako vai konkrētu dalībvalsti, par to rakstveidā paziņojot otrai attiecīgajai Kompetentajai iestādei. Šāda apturēšana stāsies spēkā nekavējoties. Šā punkta nolūkos būtiska noteikumu neievērošana cita starpā ietver: i) to noteikumu par konfidencialitāti un datu aizsardzības pasākumiem neievērošanu, kas paredzēti šajā nolīgumā, tostarp tā III pielikumā, Regulā (ES) 2016/679 un 2024. gada 3. decembra Likumā Nr. 1.565 par personas datu aizsardzību, tostarp īstenošanas nosacījumos, kas izklāstīti Firsta rīkojumā, atkarībā no konteksta, ii) dalībvalsts Kompetentās iestādes vai Monako Kompetentās iestādes nespēju sniegt informāciju laikus vai sniegt atbilstīgu informāciju un iii) Vienības noteikšanu par Finanšu iestādi, kas nesniedz ziņojumus, un noteikšanu par Izslēgto kontu tādā veidā, kas kaitē šā nolīguma mērķiem.”

;

7)

nolīguma 9. pantu aizstāj ar šādu:

“9. pants

Izbeigšana

Jebkura no Līgumslēdzējām pusēm var izbeigt šo nolīgumu, nosūtot rakstveida paziņojumu par izbeigšanu otrai Līgumslēdzējai pusei. Šāda izbeigšana stāsies spēkā mēneša pirmajā dienā pēc 12 mēnešu laikposma no paziņojuma par izbeigšanu datuma. Izbeigšanas gadījumā visa informācija, kas iepriekš saņemta saskaņā ar šo nolīgumu, paliks konfidenciāla, un uz to attieksies: i) attiecībā uz dalībvalstīm – Regulas (ES) 2016/679 noteikumi un ii) attiecībā uz Monako – 2024. gada 3. decembra Likuma Nr. 1.565 par personas datu aizsardzību noteikumi, tostarp īstenošanas nosacījumi, kas izklāstīti Firsta rīkojumā, un abos gadījumos – konkrēti datu aizsardzības pasākumi, kas izklāstīti šajā nolīgumā, tostarp III pielikumā.”

;

8)

nolīguma I pielikumu groza šādi:

a)

pielikuma I iedaļas A. punktu groza šādi:

i)

punkta ievadfrāzi un 1. un 2. apakšpunktu aizstāj ar šādiem:

“Ievērojot C. līdz F. punktu, katrai Finanšu iestādei, kas sniedz ziņojumus, jāsniedz savas jurisdikcijas (dalībvalsts vai Monako) Kompetentajai iestādei attiecībā uz šādas Finanšu iestādes, kas sniedz ziņojumus, katru Kontu, par kuru jāsniedz ziņojums:

1.

šāda informācija:

a)

katras Personas, par kuru jāsniedz ziņojums un kura ir attiecīgā Konta turētāja, vārds, uzvārds vai nosaukums, adrese, rezidences jurisdikcija(-as) (dalībvalsts vai Monako), NMIN un dzimšanas datums un vieta (fiziskas personas gadījumā), kā arī norāde par to, vai Konta turētājs ir iesniedzis derīgu pašapliecinājumu;

b)

jebkuras tādas Vienības gadījumā, kas ir Konta turētāja un kas pēc pienācīgas pārbaudes procedūru piemērošanas saskaņā ar V, VI un VII iedaļu ir identificēta kā tāda, kurai ir viena vai vairākas Kontrolējošās personas, kas ir Persona(-as), par kuru(-ām) jāsniedz ziņojums, – Vienības nosaukums, adrese, rezidences jurisdikcija(-as) un NMIN, kā arī katras Personas, par kuru jāsniedz ziņojums, vārds, uzvārds, adrese, rezidences jurisdikcija(-as) (dalībvalsts vai Monako), NMIN un dzimšanas datums un vieta, kā arī veicamais(-ie) pienākums(-i), kura(-u) dēļ katra Persona, par kuru jāsniedz ziņojums, ir Vienības Kontrolējošā persona, un norāde par to, vai attiecībā uz katru Personu, par kuru jāsniedz ziņojums, ir iesniegts derīgs pašapliecinājums; un

c)

norāde, vai konts ir kopīgs konts, norādot arī kopīgā konta turētāju skaitu;

2.

konta numurs (vai funkcionāls ekvivalents, ja konta numura nav), konta veids un tas, vai konts ir Iepriekšpastāvējis konts vai Jauns konts;”

;

ii)

punkta 6. apakšpunkta beigās vārdu “un” svītro;

iii)

pēc punkta 6. apakšpunkta iekļauj šādu apakšpunktu:

“6.a)

gadījumā, ja Ieguldījumu vienībā, kas ir juridisks veidojums, tiek turēta līdzdalības daļa kapitālā, – veicamais(-ie) pienākums(-i), kas Personu, par kuru jāsniedz ziņojums, padara par līdzdalības daļas kapitālā turētāju; un”

;

b)

pielikuma I iedaļas C. punktu aizstāj ar šādu:

“C.

Neatkarīgi no A. punkta 1. apakšpunkta attiecībā uz katru Kontu, par kuru jāsniedz ziņojums, ja šāds konts ir Iepriekšpastāvējis konts, nav jāziņo NMIN vai dzimšanas datums gadījumos, kad šāds(-i) NMIN vai dzimšanas datums nav Finanšu iestādes, kas sniedz ziņojumus, lietvedībā un šādai Finanšu iestādei, kas sniedz ziņojumus, saskaņā ar attiecīgās valsts tiesību aktiem vai jebkuru Eiropas Savienības juridisko instrumentu (attiecīgā gadījumā) nav citādi noteikts pienākums tos vākt. Taču Finanšu iestādei, kas sniedz ziņojumus, ir pienākums veltīt visas nepieciešamās pūles, lai iegūtu NMIN vai dzimšanas datumu attiecībā uz Iepriekšpastāvējušiem kontiem līdz otra kalendārā gada, kas seko gadam, kurā Iepriekšpastāvējuši konti tika identificēti kā Konti, par kuriem jāsniedz ziņojums, beigām, un ikreiz, kad tai ir jāatjaunina informācija par Iepriekšpastāvējušu kontu, ievērojot savas valsts procedūras noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanai un principa “pazīsti savu klientu” nodrošināšanai.”

;

c)

pielikuma I iedaļā pievieno šādu punktu:

“F.

Neatkarīgi no A. punkta 5. apakšpunkta b) punkta un ja vien Finanšu iestāde, kas sniedz ziņojumus, attiecībā uz kādu skaidri noteiktu kontu grupu nav izvēlējusies citādi, informācija par bruto ieņēmumiem no Finanšu aktīva pārdošanas vai izpirkšanas nav jāziņo, ciktāl Finanšu iestāde, kas sniedz ziņojumus, informāciju par šādiem bruto ieņēmumiem no šāda Finanšu aktīva pārdošanas vai izpirkšanas ziņo saskaņā ar Kriptoaktīvu ziņošanas sistēmu.”

;

d)

pielikuma VI iedaļas A. punkta 2. apakšpunkta b) punktu aizstāj ar šādu:

“b)

Konta turētāja Kontrolējošo personu noteikšana. Lai noteiktu Konta turētāja Kontrolējošās personas, Finanšu iestāde, kas sniedz ziņojumus, var izmantot informāciju, kas savākta un uzturēta atbilstīgi noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas un principa “pazīsti savu klientu” nodrošināšanas procedūrām, ja šādas procedūras atbilst FATF 2012. gada ieteikumiem. Ja Finanšu iestādei, kas sniedz ziņojumus, nav juridiski noteikts pienākums piemērot FATF 2012. gada ieteikumiem atbilstošas procedūras noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanai un principa “pazīsti savu klientu” nodrošināšanai, tai Kontrolējošo personu noteikšanai ir jāpiemēro pēc būtības līdzīgas procedūras.”

;

e)

pielikuma VII iedaļā pēc A. punkta iekļauj šādu punktu:

“Aa.

Pašapliecinājuma pagaidu neesamība. Izņēmuma gadījumos, kad Finanšu iestāde, kas sniedz ziņojumus, nevar laikus saņemt pašapliecinājumu par Jaunu kontu, lai izpildītu pienācīgas pārbaudes un ziņošanas pienākumus attiecībā uz pārskata periodu, kurā konts ticis atvērts, Finanšu iestādei, kas sniedz ziņojumus, jāpiemēro pienācīgas pārbaudes procedūras attiecībā uz Iepriekšpastāvējušiem kontiem, līdz šāds pašapliecinājums tiek saņemts un apstiprināts.”

;

f)

pielikuma VIII iedaļas A. punkta 5. līdz 7. apakšpunktu aizstāj ar šādiem:

“5.

“Noguldījumu iestāde” ir jebkura Vienība, kas:

a)

pieņem noguldījumus parastās banku darbības vai līdzīgas darījumdarbības gaitā; vai

b)

tur norādītus elektroniskās naudas produktus vai centrālās bankas digitālās valūtas klientu uzdevumā;

6.

“Ieguldījumu vienība” ir jebkura Vienība:

a)

kuras darījumdarbība galvenokārt ir saistīta ar vienu vai vairākām šādām darbībām vai operācijām klienta uzdevumā vai vārdā:

i)

tirdzniecība ar naudas tirgus instrumentiem (čekiem, vekseļiem, noguldījumu sertifikātiem, atvasinātiem instrumentiem u. c.); ārvalstu valūtu maiņa; valūtas kursa, procentu likmju un indeksa instrumenti; pārvedami vērtspapīri; vai tirdzniecība ar preču nākotnes līgumiem;

ii)

individuāla un kolektīva portfeļa pārvaldība; vai

iii)

citāda Finanšu aktīvu, naudas vai attiecīgo kriptoaktīvu ieguldīšana, administrēšana vai pārvaldība citu personu vārdā; vai

b)

kuras bruto ienākumi galvenokārt ir saistīti ar Finanšu aktīvu vai attiecīgo kriptoaktīvu ieguldīšanu, atkārtotu ieguldīšanu vai tirdzniecību, ja Vienību pārvalda cita Vienība, kas ir Noguldījumu iestāde, Turētājiestāde, Norādīta apdrošināšanas sabiedrība vai Ieguldījumu vienība, kas aprakstīta A. punkta 6. apakšpunkta a) punktā.

Uzskata, ka Vienības darījumdarbība galvenokārt ir viena vai vairākas A. punkta 6. apakšpunkta a) punktā aprakstītās darbības vai ka Vienības bruto ienākumi galvenokārt ir saistīti ar Finanšu aktīvu vai attiecīgo kriptoaktīvu ieguldīšanu, atkārtotu ieguldīšanu vai tirdzniecību A. punkta 6. apakšpunkta b) punkta nozīmē, ja Vienības bruto ienākumi, kas saistīti ar attiecīgajām darbībām, veido vismaz 50 % no Vienības bruto ienākumiem īsākajā no šādiem laikposmiem: i) trīs gadu laikposmā, kurš beidzas tā gada 31. decembrī, kas ir pirms gada, kurā ir veikta noteikšana; vai ii) Vienības pastāvēšanas laikposmā. A. punkta 6. apakšpunkta a) punkta iii) apakšpunkta vajadzībām termins “citāda Finanšu aktīvu, naudas vai attiecīgo kriptoaktīvu ieguldīšana, administrēšana vai pārvaldība citu personu vārdā” neietver tādu pakalpojumu sniegšanu klientu uzdevumā vai klientu vārdā, ar kuriem veic maiņas darījumus. Termins “Ieguldījumu vienība” neietver Vienību, kas ir Aktīva nefinanšu vienība, jo minētā Vienība atbilst jebkuram no D. punkta 9. apakšpunkta d) līdz g) punkta kritērijiem.

Šo apakšpunktu interpretē saskaņā ar līdzīgu formulējumu “finanšu iestādes” definīcijā Finanšu darījumu darba grupas ieteikumos;

7.

Termins “Finanšu aktīvs” ietver vērtspapīrus (piemēram, kapitāla daļas korporācijā; līgumsabiedrība vai līdzdalības daļas vai līdzdalības daļu faktiskais īpašums plaši turētā vai publiski tirgotā līgumsabiedrībā vai trastā; vekseļi, obligācijas, parādzīmes vai cita veida parādsaistību apliecinājumi), līdzdalības daļas līgumsabiedrībā, preču līgumus, mijmaiņas līgumus (piemēram, procentu likmju mijmaiņas līgumi, valūtas mijmaiņas līgumi, bāzes mijmaiņas līgumi, procentu likmju maksimālās robežvērtības līgumi, procentu likmju minimālās robežvērtības līgumi, preču mijmaiņas līgumi, kapitāla vērtspapīru mijmaiņas līgumi, kapitāla vērtspapīru indeksu mijmaiņas līgumi un līdzīgi līgumi), Apdrošināšanas līgumus vai Anuitātes līgumus, vai jebkādu līdzdalību (citstarp regulētā tirgū tirgoti un regulētā tirgū netirgoti nākotnes līgumi vai iespējas līgumi) vērtspapīros, attiecīgajos kriptoaktīvos, līdzdalības daļās līgumsabiedrībās, preču līgumos, mijmaiņas līgumos, Apdrošināšanas līgumos vai Anuitātes līgumos. Termins “Finanšu aktīvs” neietver ar parādfinansējumu nesaistītu tiešu līdzdalību nekustamā īpašumā.”

;

g)

pielikuma VIII iedaļā pēc A. punkta 8. apakšpunkta pievieno šādus apakšpunktus:

“9.

“norādīts elektroniskās naudas produkts” ir jebkurš produkts, kas ir:

a)

digitāls vienotas bezseguma valūtas attēlojums;

b)

izsniegts, saņemot līdzekļus maksājumu darījumu veikšanai;

c)

pārstāvēts ar tādu prasījumu pret emitentu, kurš ir denominēts tajā pašā bezseguma valūtā;

d)

saņemts kā maksājums, un to ir saņēmusi fiziska vai juridiska persona, kas nav emitents; un

e)

dzēšams pēc produkta turētāja pieprasījuma jebkurā laikā saskaņā ar emitentam izvirzītajām regulatīvām prasībām un par tādu pašu bezseguma valūtas nominālvērtību.

Termins “norādīts elektroniskās naudas produkts” neietver produktu, kas izveidots vienīgi ar mērķi atvieglot naudas līdzekļu pārvešanu no klienta citai personai saskaņā ar klienta norādījumiem. Produkts nav izveidots vienīgi ar mērķi atvieglot līdzekļu pārvešanu, ja pārvedumu veicošās Vienības parastajā darbībā ar šādu produktu saistītie līdzekļi tiek turēti ilgāk nekā 60 dienas pēc norādījumu saņemšanas par pārveduma veikšanu, vai, ja norādījumi netiek saņemti, ar šādu produktu saistītie līdzekļi tiek turēti ilgāk nekā 60 dienas pēc līdzekļu saņemšanas.

10.

“centrālās bankas digitālā valūta” ir jebkura digitāla bezseguma valūta, ko emitējusi Centrālā banka vai cita monetārā iestāde.

11.

“bezseguma valūta” ir jurisdikcijas oficiālā valūta, ko emitē jurisdikcija vai jurisdikcijas norīkota Centrālā banka vai monetārā iestāde un kas pieejama kā fiziskas banknotes vai monētas vai kā nauda dažādās digitālās formās, tajā skaitā banku rezerves un centrālās bankas digitālās valūtas. Šis termins ietver arī komercbanku naudu un elektroniskās naudas produktus (arī norādītus elektroniskās naudas produktus).

12.

“kriptoaktīvs” ir digitāls vērtības atveidojums, kura pamatā ir kriptogrāfiski nodrošināta sadalītā virsgrāmata vai līdzīga tehnoloģija darījumu validēšanai un nodrošināšanai.

13.

“attiecīgais kriptoaktīvs” ir jebkurš kriptoaktīvs, kas nav centrālās bankas digitālā valūta, norādīts elektroniskās naudas produkts vai jebkurš kriptoaktīvs, attiecībā uz kuru kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzējs, kas sniedz ziņojumus, ir pienācīgi noteicis, ka to nevar izmantot maksājumu vai ieguldījumu mērķiem.

14.

“maiņas darījums” ir jebkura:

a)

maiņa ar attiecīgajiem kriptoaktīviem un bezseguma valūtām; un

b)

maiņa ar vienu vai vairākiem attiecīgo kriptoaktīvu veidiem”

;

h)

pielikuma VIII iedaļas B. punkta 1. apakšpunkta a) punktu aizstāj ar šādu:

“a)

Valdības vienība, Starptautiska organizācija vai Centrālā banka, izņemot:

i)

attiecībā uz maksājumu, kas rodas tādu saistību rezultātā, kuras izriet no tādas komerciālas finanšu darbības, kas atbilst darbībām, kuras veic Norādīta apdrošināšanas sabiedrība, Turētājiestāde vai Noguldījumu iestāde; vai

ii)

attiecībā uz centrālās bankas digitālo valūtu uzturēšanas darbību Kontu turētājiem, kas nav Finanšu iestādes, Valdības vienības, Starptautiskas organizācijas vai Centrālās bankas;”

;

i)

pielikuma VIII iedaļas C. punkta 2. apakšpunktu aizstāj ar šādu:

“2.

“Noguldījumu konts” ir jebkurš komerckonts, norēķinu konts, krājkonts, termiņa konts vai krājaizdevuma konts, vai konts, kuru apliecina noguldījuma sertifikāts, krājaizdevuma sertifikāts, ieguldījuma sertifikāts, parāda sertifikāts vai cits līdzīgs instruments un kuru uztur Noguldījumu iestāde. Noguldījumu konts ietver arī:

a)

summu, kuru apdrošināšanas sabiedrība saskaņā ar garantētu ieguldījumu līgumu vai citu līdzīgu līgumu tur, lai iemaksātu vai ieskaitītu par šo summu pienākošos procentus;

b)

kontu vai nosacīto kontu, kurā ieskaitīti visi norādīti elektroniskās naudas produkti, kas tiek turēti klienta labā; un

c)

kontu, kurā klienta labā tiek turēta viena vai vairākas centrālās bankas digitālās valūtas.”

;

j)

pielikuma VIII iedaļas C. punkta 9. apakšpunkta a) punktu aizstāj ar šādu:

“a)

Finanšu konts, ko Finanšu iestāde, kas sniedz ziņojumus, ir uzturējusi no 2016. gada 31. decembra, vai, ja konts tiek uzskatīts par Finanšu kontu tikai saskaņā ar grozījumiem, kas šajā nolīgumā izdarīti ar 2025. gada 13. oktobra grozījumu protokolu, – no 31. decembra pirms minētā grozījumu protokola stāšanās spēkā;”

;

k)

pielikuma VIII iedaļas C. punkta 10. apakšpunktu aizstāj ar šādu:

“10.

“Jauns konts” ir Finanšu iestādes, kas sniedz ziņojumus, uzturēts Finanšu konts, kas atvērts 2017. gada 1. janvārī vai pēc šā datuma, vai, ja kontu uzskata par Finanšu kontu, pamatojoties tikai uz šā nolīguma grozījumiem, kas izdarīti ar 2025. gada 13. oktobra grozījumu protokolu, protokola stāšanās dienā vai pēc šā tās, ja vien kontu neuzskata par Iepriekšpastāvējušu kontu saskaņā ar C. punkta 9. apakšpunktā iekļauto paplašināto Iepriekšpastāvējuša konta definīciju.”

;

l)

pielikuma VIII iedaļā pēc C. punkta 17. apakšpunkta e) punkta iv) apakšpunkta iekļauj šādu apakšpunktu:

“v)

uzņēmuma dibināšana vai kapitāla palielināšana, ja konts atbilst šādām prasībām:

—

konts tiek izmantots tikai tāda kapitāla noguldīšanai, ko paredzēts izmantot uzņēmuma dibināšanai vai kapitāla palielināšanai, kā noteikts likumā;

—

visas kontā turētās summas tiek bloķētas līdz brīdim, kad Finanšu iestāde, kas sniedz ziņojumus, saņem neatkarīgu apstiprinājumu par nodibināšanu vai kapitāla palielināšanu;

—

konts pēc dibināšanas vai kapitāla palielināšanas tiek slēgts vai pārveidots par kontu uz uzņēmuma vārda;

—

visi atmaksājumi, kas izriet no neveiksmīga nodibinājuma vai kapitāla palielinājuma, atskaitot pakalpojumu sniedzēja un tamlīdzīgas maksas, tiek veikti tikai tām personām, kuras iemaksājušas summas; un

—

konts nav izveidots pirms vairāk nekā 12 mēnešiem.”

;

m)

pielikuma VIII iedaļā pēc C. punkta 17. apakšpunkta e) punkta iekļauj šādu punktu:

“ea)

Noguldījumu konts, kurā ir visi norādītie elektroniskās naudas produkti, kas tiek turēti klienta labā, ja slīdošā vidējā 90 dienu kopējā konta bilance vai vērtība dienas beigās jebkurā 90 secīgu dienu periodā nepārsniedz 10 000 USD vai līdzvērtīgu summu, kas izteikta katras dalībvalsts vai Monako valūtā, nevienā kalendārā gada vai cita atbilstoša pārskata perioda dienā;”

;

n)

pielikuma VIII iedaļas D. punkta 2. apakšpunktu aizstāj ar šādu:

“2.

“Persona, par kuru jāsniedz ziņojums” ir Jurisdikcijas, par kuru jāsniedz ziņojums, Persona, kas nav: i) Vienība, kuras akcijas regulāri tirgo vienā vai vairākos vispāratzītos vērtspapīru tirgos; ii) jebkura Vienība, kas ir i) punktā aprakstītās Vienības Saistītā vienība; iii) Valdības vienība; iv) Starptautiska organizācija; v) Centrālā banka; vai vi) Finanšu iestāde.”

;

o)

pielikuma VIII iedaļas D. punkta 5. apakšpunkta c) punktu aizstāj ar šādu:

“c)

jebkura cita jurisdikcija: i) ar ko attiecīgā dalībvalsts vai Monako, atkarībā no konteksta, ir noslēgusi nolīgumu, kuru ievērojot minētā cita jurisdikcija sniegs I iedaļā norādīto informāciju; un ii) kas ir norādīta minētās dalībvalsts vai Monako publicētajā sarakstā.”

;

p)

pielikuma VIII iedaļā pēc E. punkta 6. apakšpunkta pievieno šādu apakšpunktu:

“7.

“Valdības verifikācijas pakalpojums” ir elektronisks process, ko Jurisdikcija, par kuru jāsniedz ziņojums, dara pieejamu Finanšu iestādei, kas sniedz ziņojumus, lai pārliecinātos par Konta turētāja vai Kontrolējošās personas identitāti un rezidenci nodokļu vajadzībām.”

;

q)

pēc pielikuma IX iedaļas pievieno šādu iedaļu:

“X IEDAĻA

PĀREJAS PASĀKUMI

Neatkarīgi no I iedaļas A. punkta 1. apakšpunkta b) punkta un A. punkta 6.a) apakšpunkta attiecībā uz katru Kontu, par kuru jāsniedz ziņojums un kuru Finanšu iestāde, kas sniedz ziņojumus, uztur no 31. decembra pirms 2025. gada 13. oktobra grozījumu protokola spēkā stāšanās dienas, un par pārskata periodiem, kas beidzas otrajā kalendārajā gadā pēc šāda datuma, informācija par veicamo(-ajiem) pienākumu(-iem), kura(-u) dēļ katra Persona, par kuru jāsniedz ziņojums, ir Vienības Kontrolējošā persona vai līdzdalības daļu kapitālā turētāja, ir jāziņo tikai tad, ja šāda informācija ir pieejama Finanšu iestādes, kas sniedz ziņojumus, elektroniski pārmeklējamos datos.”

;

9)

nolīguma III pielikumu groza šādi:

a)

virsrakstu aizstāj ar šādu:

“PAPILDU DATU AIZSARDZĪBAS PASĀKUMI ATTIECĪBĀ UZ TĀDU DATU APSTRĀDI, KURUS APSTRĀDĀ SASKAŅĀ AR ŠO NOLĪGUMU”

;

b)

pielikuma 3. un 4. punktu aizstāj ar šādiem:

“3.   Datu minimizēšana

Personas dati, ko Līgumslēdzējas puses apstrādā saskaņā ar šo nolīgumu, ir atbilstīgi un nepārsniedz to, kas ir nepieciešams un samērīgs ar šajā nolīgumā izklāstītajiem nolūkiem.

Līgumslēdzējas puses neapmainās ar personas datiem, kas atklāj rasi vai etnisko izcelsmi, politiskos uzskatus, reliģisko vai filozofisko pārliecību, dalību arodbiedrībās, ģenētiskajiem datiem, biometriskajiem datiem, ko izmanto kā fiziskas personas unikālu identifikatoru, vai datiem par privātpersonas veselību vai seksuālo dzīvi.

4.   Datu pārredzamība, piekļuve, labošana un dzēšana

Ja personas dati saņēmējā jurisdikcijā tiek izmantoti citiem mērķiem, vai saņēmēja jurisdikcija tos nosūta trešai jurisdikcijai (dalībvalstij vai Monako), saskaņā ar šā nolīguma 6. panta 5. punktu saņēmējas jurisdikcijas Kompetentā iestāde, kas minētos personas datus izmanto citiem mērķiem vai nosūta tos trešai jurisdikcijai, informē katru attiecīgo personu. Šāda informēšana notiek savlaicīgi, lai attiecīgā privātpersona varētu izmantot tiesības uz datu aizsardzību, un – jebkurā gadījumā – pirms saņēmēja jurisdikcija ir izmantojusi personas datus citiem mērķiem vai nosūtījusi to trešai jurisdikcijai.

Attiecībā uz personas datiem, kas tiek apstrādāti saskaņā ar šo nolīgumu, jebkurai privātpersonai ir tiesības iegūt piekļuvi saviem personas datiem, kas uz to attiecas, un labot neprecīzus personas datus, kas uz to attiecas. Ja personas dati ir apstrādāti nelikumīgi, persona var panākt to dzēšanu.

Lai atvieglotu šo tiesību īstenošanu, ikvienai privātpersonai ir jābūt iespējai iesniegt pieprasījumu piekļūt saviem datiem, tos labot un/vai dzēst; šos pieprasījumus adresē otrai attiecīgajai Kompetentajai iestādei ar šīs privātpersonas Kompetentās iestādes starpniecību.

Kompetentā iestāde, kurai iesniegts pieprasījums, nodrošina piekļuvi attiecīgajiem datiem un nepieciešamības gadījumā, ja ir konstatēta neprecizitāte vai dati ir nepilnīgi, tos atjaunina un/vai labo.”

;

c)

pielikuma 6. un 7. punktu aizstāj ar šādiem:

“6.   Automatizēta apstrāde

Kompetentās iestādes nepieņem tādus lēmumus, kas rada juridiskas sekas attiecībā uz privātpersonu vai to ievērojami ietekmē, tos balstot vienīgi uz datu automatizētu apstrādi.

7.   Datu pārsūtīšana trešo valstu iestādēm

Kompetentā iestāde var dažkārt pārsūtīt saskaņā ar šo nolīgumu saņemtos personas datus valsts pārvaldes iestādēm trešās valstīs, kas nav dalībvalstis un Monako, ja pastāv visi turpmāk uzskaitītie apstākļi:

a)

pārsūtīšana saņēmējai trešai valstij ir nepieciešama 6. panta 4. punktā norādītajiem mērķiem, un saņēmēja trešā valsts personas datus izmantos vienīgi minētajiem mērķiem;

b)

personas dati ir atbilstīgi un samērīgi tiem mērķiem, kādiem tie ir pārsūtīti;

c)

trešās valsts iestādes pilnvaras ir tieši saistītas ar 6. panta 4. punktā minētajiem mērķiem;

d)

saņēmēja trešā valsts nodrošina tādu personas datu aizsardzības līmeni, kas ir līdzvērtīgs līmenim, kurš ir noteiks ar šo nolīgumu, kā arī apņemas nepārsūtīt saņemtos datus trešām personām;

e)

Kompetentā iestāde, kura ir šīs informācijas izcelsmes vieta, ir sniegusi iepriekšēju atļauju saskaņā ar 6. panta 5. punktu; un

f)

datu subjekts ir informēts par pārsūtīšanu.

Jebkura cita tādas informācijas, kas saņemta saskaņā ar šo nolīgumu, pārsūtīšana trešām personām ir aizliegta.”

;

d)

pielikuma 10. punktu aizstāj ar šādu:

“10.   Pārraudzība

Personas datu apstrādi, ko saskaņā ar šo nolīgumu veic Finanšu iestādes, kuras sniedz ziņojumus, un Kompetentās iestādes, neatkarīgi uzrauga: i) attiecībā uz dalībvalstīm – valsts datu aizsardzības uzraudzības iestādes, kas izveidotas saskaņā ar Regulu (ES) 2016/679, un ii) attiecībā uz Monako – Autorité de protection des données personnelles (Monako datu aizsardzības iestāde).

Minētajām dalībvalstu datu aizsardzības uzraudzības iestādēm un Monako datu aizsardzības iestādei ir efektīvi jāīsteno pārraudzīšanas, izmeklēšanas, iejaukšanās un pārskatīšanas pilnvaras, kā arī jābūt pilnvarām atbilstošos tiesību pārkāpumu gadījumos iesniegt prasību tiesā. Minētās iestādes jo īpaši nodrošina, ka sūdzības par neatbilstību tiek saņemtas, izmeklētas, uz tām tiek atbildēts un saistībā ar tām tiek piemēroti attiecīgie aizsardzības līdzekļi.”

;

10)

nolīguma IV pielikuma ac) punktu svītro.

2. pants

Stāšanās spēkā un piemērošana

1.   Šis grozījumu protokols tiek noslēgts ar nosacījumu, ka to ratificē vai apstiprina Līgumslēdzējas puses saskaņā ar to procedūrām. Līgumslēdzējas puses viena otrai paziņo par šo procedūru pabeigšanu. Šis grozījumu protokols stājas spēkā pirmajā janvārī pēc pēdējā paziņojuma iesniegšanas.

2.   Neatkarīgi no šā panta 1. punkta, šā grozījumu protokola 1. panta 2. punktu, 3. punkta b) apakšpunktu un 8. punkta c) apakšpunktu piemēro no dienas, kad Monako Firstiste sāk piemērot KAZS ar visām dalībvalstīm.

3. pants

Valodas

Šis grozījumu protokols ir sagatavots divos oriģināleksemplāros angļu, bulgāru, čehu, dāņu, franču, grieķu, horvātu, igauņu, itāļu, īru, latviešu, lietuviešu, maltiešu, nīderlandiešu, poļu, portugāļu, rumāņu, slovāku, slovēņu, somu, spāņu, ungāru, vācu un zviedru valodā; visi teksti ir vienlīdz autentiski.

TO APLIECINOT, attiecīgi pilnvarotie ir parakstījuši šo grozījumu protokolu.

Image 1

Image 2


(1)  Padomes Direktīva 2003/48/EK (2003. gada 3. jūnijs) par tādu ienākumu aplikšanu ar nodokļiem, kas gūti kā procentu maksājumi par uzkrājumiem (OV L 157, 26.6.2003., 38. lpp., ELI: http://data.europa.eu/eli/dir/2003/48/oj).

(2)   OV L 19, 21.1.2005., 55. lpp., ELI: http://data.europa.eu/eli/agree_internation/2005/44(1)/oj.

(3)   OV L 225, 19.8.2016., 3. lpp., ELI: http://data.europa.eu/eli/prot/2016/1392/oj.

(4)  Padomes Direktīva (ES) 2023/2226 (2023. gada 17. oktobris), ar ko groza Direktīvu 2011/16/ES par administratīvu sadarbību nodokļu jomā (OV L, 2023/2226, 24.10.2023., ELI: http://data.europa.eu/eli/dir/2023/2226/oj).

(5)  Padomes Direktīva 2011/16/ES (2011. gada 15. februāris) par administratīvu sadarbību nodokļu jomā un ar ko atceļ Direktīvu 77/799/EEK (OV L 64, 11.3.2011., 1. lpp., ELI: http://data.europa.eu/eli/dir/2011/16/oj).

(6)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2016/679 (2016. gada 27. aprīlis) par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti un ar ko atceļ Direktīvu 95/46/EK (Vispārīgā datu aizsardzības regula) (OV L 119, 4.5.2016., 1. lpp., ELI: http://data.europa.eu/eli/reg/2016/679/oj).

(7)   Journal de Monaco, Bulletin officiel de la Principauté, Nr. 8725, 2024. gada 13. decembris.


LĪGUMSLĒDZĒJU PUŠU DEKLARĀCIJAS.

LĪGUMSLĒDZĒJU PUŠU KOPĪGĀ DEKLARĀCIJA PAR NOLĪGUMU UN TĀ PIELIKUMIEM

Līgumslēdzējas puses attiecībā uz nolīguma un tā I un II pielikumu, kas grozīti ar 2025. gada 13. oktobra grozījumu protokolu, īstenošanu vienojas, ka ESAO Kompetentās iestādes nolīguma parauga un Kopējā ziņošanas standarta piezīmēm, kā arī ESAO Kompetentās iestādes nolīguma parauga 2023. gada papildinājuma un Kopējā ziņošanas standarta 2023. gada atjauninājuma piezīmēm ir jābūt ilustrācijas vai interpretācijas avotam, lai nodrošinātu konsekventu piemērošanu.

LĪGUMSLĒDZĒJU PUŠU KOPĪGĀ DEKLARĀCIJA PAR NOLĪGUMA 5. PANTU

Līgumslēdzējas puses vienojas, ka nolīguma 5. pants ir saskaņots ar jaunāko ESAO standartu par pārredzamību un informācijas apmaiņu nodokļu jomā, kas noteikts ESAO Nodokļu paraugkonvencijas 26. pantā. Tāpēc Līgumslēdzējas puses vienojas, ka, īstenojot 5. pantu, kā interpretācijas avots būtu jāizmanto piezīmes par 26. pantu ESAO Paraugkonvencijā par nodokļu uzlikšanu ienākumiem un kapitālam.

LĪGUMSLĒDZĒJU PUŠU KOPĪGĀ DEKLARĀCIJA PAR GROZĪJUMU PROTOKOLA STĀŠANOS SPĒKĀ UN ĪSTENOŠANU

Līgumslēdzējas puses paziņo, ka tās sagaida, ka Monako Firstistes konstitucionālās prasības un Eiropas Savienības tiesību aktu prasības attiecībā uz starptautisku nolīgumu slēgšanu tiks laikus izpildītas, lai grozījumu protokols varētu stāties spēkā 2026. gada pirmajā janvārī. Tās veiks visus iespējamos pasākumus, lai sasniegtu šo mērķi.


ELI: http://data.europa.eu/eli/agree_internation/2025/2393/oj

ISSN 1977-0715 (electronic edition)