(1)

Pamatojoties uz pamatregulas 5. pantu, Eiropas Komisija (“Komisija”) 2021. gada 18. februārī sāka antidempinga izmeklēšanu attiecībā uz Ķīnas Tautas Republikas (“attiecīgā valsts”, “ĶTR” jeb “Ķīna”) izcelsmes kalcija silīcija importu. Komisija Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī publicēja paziņojumu par procedūras sākšanu (2) (“paziņojums par procedūras sākšanu”).

(2)

Komisija sāka izmeklēšanu, reaģējot uz sūdzību, ko 2021. gada 4. janvārī iesniedza Euroalliages (“sūdzības iesniedzējs”). Sūdzība tika iesniegta Savienības kalcija silīcija ražošanas nozares vārdā pamatregulas 5. panta 4. punkta nozīmē. Sūdzībā bija ietverti pierādījumi par dempingu un no tā izrietošu būtisku kaitējumu, un tie bija pietiekami, lai pamatotu izmeklēšanas sākšanu.

(3)

Saskaņā ar pamatregulas 14. panta 5.a punktu Komisijai iepriekšējas informācijas izpaušanas periodā būtu jāreģistrē imports, attiecībā uz kuru tiek veikta antidempinga izmeklēšana, ja vien tai 5. panta nozīmē nav pietiekamu pierādījumu par to, ka nav ievērotas 10. panta 4. punkta c) vai d) apakšpunktā minētās prasības.

(4)

Sūdzības iesniedzējs šajā lietā nelūdza veikt reģistrēšanu, un Komisija konstatēja, ka nav ievērotas d) apakšpunktā minētās prasības, jo papildus importa līmenim, kas radījis kaitējumu izmeklēšanas periodā, importa apjoms pēc tam neturpināja ievērojami pieaugt. Saskaņā ar Eurostat datiem importa apjoms no Ķīnas samazinājās par 86 % pirmajos četros mēnešos (t. i., no 2021. gada marta līdz jūnijam) pēc izmeklēšanas sākšanas, salīdzinot ar tiem pašiem mēnešiem izmeklēšanas periodā. Mēneša griezumā vidējais importa apjoms no Ķīnas pirmajos četros mēnešos pēc izmeklēšanas sākšanas samazinājās par 74 %, salīdzinot ar vidējo mēneša importa apjomu izmeklēšanas periodā. Tādēļ Komisija iepriekšējas informācijas izpaušanas periodā nereģistrēja importu.

(5)

Paziņojumā par procedūras sākšanu Komisija aicināja pieteikties ieinteresētās personas, kuras vēlas piedalīties izmeklēšanā. Turklāt Komisija par pārskatīšanas sākšanu atsevišķi informēja sūdzības iesniedzēju, zināmos Savienības ražotājus, zināmos ražotājus eksportētājus un ĶTR iestādes, zināmos importētājus, piegādātājus un lietotājus, kā arī apvienības, par kurām bija zināms, ka tās skar izmeklēšanas sākšana, un aicināja tos piedalīties.

(6)

Ieinteresētajām personām bija iespēja sniegt piezīmes par izmeklēšanas sākšanu un prasīt, lai tās uzklausītu Komisija un/vai tirdzniecības procedūru uzklausīšanas amatpersona.

(7)

Šajā izmeklēšanas posmā netika pieprasīta neviena uzklausīšana.

(8)

Komisija saņēma piezīmes par procedūras sākšanu no Eurofer un Vācijas Tērauda federācijas (Wirtschaftsvereinigung Stahl), kurās tika lūgts izbeigt izmeklēšanu.

(9)

Eurofer apgalvoja, ka Savienības ražošanas nozares slikto rādītāju galvenais iemesls ir tērauda ražošanas apjoma samazināšanās, nevis imports no Ķīnas, tādēļ sūdzības iesniedzējs nav atklājis cēloņsakarību starp importu no Ķīnas un Savienības ražošanas nozares situāciju. Tāpat Eurofer argumentēja, ka sūdzības iesniedzējs nav sniedzis nekādu informāciju par to, kādā mērā kalcija silīcija ražotāji spēj ražot citus ferosakausējumus, izmantojot tos pašus mehānismus. Turklāt Eurofer apgalvoja, ka papildus importam par dempinga cenām sūdzības iesniedzējs nav pienācīgi analizējis citus faktorus, kas varētu būt noveduši pie Savienības kalcija silīcija nozares situācijas, piemēram, Covid-19 pandēmiju un saikni ar tēraudrūpniecības jaudas pārpalikumu. Tāpat Eurofer norādīja, ka importa no Ķīnas iespējamo pieplūdumu nav iespējams saskaņot, balstoties uz Eurostat/Comext importa datiem par KN kodu 7202 99 80. Saskaņā ar minētajiem datiem importa no Ķīnas pieaugums nebija redzams izmeklēšanas periodā, savukārt Brazīlijas importa pieaugums bija daudz spēcīgāks. Turklāt, runājot par rentabilitāti, Eurofer un Vācijas Tērauda federācija apgalvoja, ka tās samazināšanās bija loģiskas sekas lielākajai ekonomikas krīzei, kāda pieredzēta vairāk nekā desmit pēdējo gadu laikā. Eurofer norādīja, ka pie sūdzības iesniedzēja sliktajiem rādītājiem noveda vispārējā ekonomikas situācija, nevis imports. It sevišķi attiecībā uz izmaksām Eurofer norādīja, ka pretēji sūdzības iesniedzēja apgalvojumiem izmeklēšanas periodā enerģijas izmaksas samazinājās, tādēļ tās nevarēja sekmēt izmaksu pieaugumu. Turklāt Eurofer atzīmēja, ka nav pieaugušas pastāvīgās izmaksas, jo bija zemāks pieprasījums pēc tērauda. Vācijas Tērauda federācija piebilda, ka ir jāņem vēra arī tas, ka Ķīnas leģējošo elementu ražotājiem ir ievērojamas salīdzināmas izmaksu priekšrocības sakausējumu ražošanā, jo tiem ir zemākas enerģijas un darbaspēka izmaksas un pašu izejvielu resursi. Tas viss vēlreiz, iespējams, apliecināja, ka rentabilitātes samazināšanos nenoteica imports no Ķīnas, bet gan vispārējās ekonomikas situācijas un Covid-19 pandēmijas loģiskās sekas.

(10)

Sūdzībā cenas starpība tika konstatēta, balstoties uz konkrētiem darījumiem, kas bija sūdzības iesniedzējam tobrīd labākā pieejamā informācija. Eurofer šo metodi kritizēja un norādīja arī, ka cenu starpībā būtu jāņem vērā tas, vai kalcija silīcijs ir pārdots beztaras veidā vai kā satīta stieple.

(11)

Komisijas veiktā analīze apliecināja, ka neviens no minētajiem elementiem, neatkarīgi no tā, vai apgalvotie fakti ir pareizi, nebija pietiekams, lai apšaubītu secinājumu, ka sūdzībā bija pietiekami daudz pierādījumu tam, ka attiecīgais ražojums Savienībā tika ievests par dempinga cenām un, šķiet, ir nodarījis būtisku kaitējumu Savienības ražotājiem. Šie aspekti tika noteikti, pamatojoties uz labākajiem pierādījumiem, kas tobrīd bija pieejami sūdzības iesniedzējam, un tie bija pietiekami reprezentatīvi un ticami. Turklāt Eurofer un Vācijas Tērauda federācijas izvirzītie apgalvojumi tika sīki pārbaudīti izmeklēšanas gaitā un ir sīkāk aplūkoti turpmāk tekstā.

(12)

Pamatojoties uz iepriekš minēto, Komisija apstiprināja, ka sūdzības iesniedzējs sniedza pietiekamus pierādījumus par dempingu, kaitējumu un cēloņsakarību, tādējādi izpildot pamatregulas 5. panta 2. punktā noteiktās prasības.

(13)

Paziņojumā par procedūras sākšanu Komisija norādīja, ka tā varētu veidot noteiktu veidu ieinteresēto personu izlasi saskaņā ar pamatregulas 17. pantu.

(14)

Paziņojumā par procedūras sākšanu Komisija norādīja, ka tā darīs pieejamas anketas vienīgajiem diviem zināmajiem Savienības ražotājiem, proti, OFZ a.s. un Ferropem. Tomēr Komisija arī aicināja citus Savienības ražotājus, ja tādi ir, vērsties pie Komisijas un pieprasīt anketu ne vēlāk kā septiņu dienu laikā pēc paziņojuma par procedūras sākšanu publicēšanas.

(15)

Komisijai nepieteicās neviens cits Savienības ražotājs. Tāpēc uzskata, ka divi minētie Savienības ražotāji veido 100 % no Savienības ražošanas nozares.

(16)

Lai lemtu par to, vai ir jāveic atlase, un vajadzības gadījumā veidotu izlasi, Komisija aicināja nesaistītos importētājus sniegt informāciju, kas norādīta paziņojumā par procedūras sākšanu.

(17)

Četri nesaistīti importētāji (Affival SAS, Coftech GmbH, Sider Trading SpA, SKW Stahl-Metallurgie GmbH) sniedza pieprasīto informāciju un piekrita, ka tos iekļauj izlasē. Ņemot vērā atbilžu nelielo skaitu, Komisija nolēma, ka atlase nav vajadzīga. Komisija aicināja četrus norādītos uzņēmumus aizpildīt importētājiem paredzēto anketu.

(18)

Lai lemtu, vai ir vajadzīga atlase, un vajadzības gadījumā izveidotu izlasi, Komisija aicināja visus ĶTR zināmos ražotājus eksportētājus sniegt paziņojumā par procedūras sākšanu norādīto informāciju. Turklāt Komisija lūdza Ķīnas Tautas Republikas pārstāvniecību Eiropas Savienībā apzināt citus tādus ražotājus eksportētājus (ja tādi ir), kas vēlētos piedalīties izmeklēšanā, un/vai ar tiem sazināties.

(19)

Trīs ĶTR ražotāji eksportētāji sniedza prasīto informāciju un piekrita, ka tos iekļauj izlasē. Ņemot vērā atbilžu nelielo skaitu, Komisija nolēma, ka atlase nav vajadzīga.

(20)

Komisija Ķīnas Tautas Republikas valdībai (“ĶV”) nosūtīja anketu par nozīmīgiem kropļojumiem Ķīnas Tautas Republikā pamatregulas 2. panta 6.a punkta b) apakšpunkta nozīmē.

(21)

Sūdzības iesniedzējs sūdzībā arī sniedza pietiekamus pierādījumus par kropļojumiem, kas ĶTR pastāv saistībā ar attiecīgā ražojuma izejvielām. Tāpēc, kā tika norādīts paziņojumā par procedūras sākšanu, izmeklēšana attiecās uz šiem kropļojumiem saistībā ar izejvielām, lai noteiktu, vai attiecībā uz ĶTR piemērot pamatregulas 7. panta 2.a punkta un 2.b punkta noteikumus. Tādēļ Komisija šajā saistībā nosūtīja papildu anketu ĶV.

(22)

Savienības ražotāju, nesaistītu importētāju, lietotāju un ražotāju eksportētāju anketas tika publicētas tiešsaistē (3) procedūras sākšanas dienā.

(23)

Komisija saņēma atbildes uz anketas jautājumiem no diviem Savienības ražotājiem, diviem Savienības importētājiem (Affival un Coftech), diviem lietotājiem (AFV Acciaierie Beltrame S.p.A. un Filo d.o.o.) un trim ražotājiem eksportētājiem, kas sadarbojās (Ningxia Ketong New Material Technology Co. Ltd., Ningxia Shun Tai Smelting Co. Ltd. un tā saistītā tirgotāja Overseas Metallurgy Co. Ltd., kā arī Shaanxi Shenghua Metallurgy-Chemical Co. Ltd.).

(24)

Komisija pieprasīja un pārbaudīja visu informāciju, ko tā uzskatīja par vajadzīgu, lai provizoriski konstatētu dempingu, tā radīto kaitējumu un Savienības intereses. Saistībā ar Covid-19 pandēmijas uzliesmojumu un no tās izrietošajiem pasākumiem, kuri tika veikti cīņai pret uzliesmojumu (“Covid-19 paziņojums”) (4), Komisija nevarēja veikt pārbaudes apmeklējumus uzņēmumu, kas sadarbojās, telpās. Tā vietā Komisija, izmantojot videokonferenci, veica turpmāk norādīto uzņēmumu sniegtās informācijas attālinātu pārbaudi.

—

OFZ, a.s., Istebné, Slovākija,

—

Ferropem, Chambéry, Francija.

—

Affival SAS, Solesmes, Francija.

—

Ningxia Ketong New Material Technology Co. Ltd. (“ Ketong ”),

—

Ningxia Shun Tai Smelting Co. Ltd. un tā saistītais tirgotājs Overseas Metallurgy Co. Ltd. (“ Shun Tai ”),

—

Shaanxi Shenghua Metallurgy-Chemical Co. Ltd. (“ Shenghua ”).

(25)

Dempinga un kaitējuma izmeklēšana aptvēra laikposmu no 2020. gada 1. janvāra līdz 2020. gada 31. decembrim (“izmeklēšanas periods”). Kaitējuma novērtēšanai būtisko tendenču pārbaude aptvēra laikposmu no 2017. gada 1. janvāra līdz izmeklēšanas perioda beigām (“attiecīgais periods”).

(26)

Attiecīgais ražojums ir sakausējums vai ķīmiskais savienojums, kurš pēc masas satur 16 % vai vairāk kalcija, 45 % vai vairāk silīcija, mazāk nekā 14 % dzelzs un ne vairāk kā 10 % jebkāda cita elementa; nav svarīgi, vai tas ir beztaras veidā, iepakots maisos vai tērauda mucās, iestrādāts metāla plāksnēs (vai kā satīta stieple) vai citādā veidā, ar ĶTR izcelsmi, patlaban atbilst KN kodiem ex 7202 99 80 un ex 2850 00 60 (Taric kodiem 7202998030 un 2850006091) (“attiecīgais ražojums”). To parasti dēvē par kalcija silīciju jeb “CaSi”.

(27)

Kalcija silīciju izmanto īpašu metāla sakausējumu izgatavošanā. CaSi sakausējumus izmanto kā dezoksidētāju un desulfurizatoru augstvērtīga tērauda izgatavošanā.

(28)

Izmeklēšana ir parādījusi, ka visiem turpmāk minētajiem ražojumiem ir vienādas fizikālās, ķīmiskās un tehniskās pamatīpašības un tie paši pamatlietojumi:

(29)

Tāpēc Komisija šajā posmā izlēma, ka minētie ražojumi ir līdzīgi ražojumi pamatregulas 1. panta 4. punkta nozīmē.

(30)

Komisija nesaņēma nekādus apgalvojumus par ražojuma tvērumu.

(31)

Ņemot vērā izmeklēšanas sākumā pieejamos pietiekamos pierādījumus par to, ka attiecībā uz ĶTR pastāv nozīmīgi kropļojumi pamatregulas 2. panta 6.a punkta b) apakšpunkta nozīmē, Komisija, ievērojot pamatregulas 2. panta 6.a punktu, atzina par pareizu sākt izmeklēšanu par ražotājiem eksportētājiem no minētās valsts.

(32)

Tādēļ, lai savāktu pamatregulas 2. panta 6.a punkta iespējamai piemērošanai nepieciešamos datus, Komisija paziņojumā par procedūras sākšanu aicināja visus Ķīnas ražotājus eksportētājus sniegt informāciju par kalcija silīcija ražošanā izmantotajiem izejresursiem. Attiecīgo informāciju iesniedza trīs Ķīnas ražotāji eksportētāji.

(33)

Lai iegūtu informāciju, ko Komisija uzskatīja par vajadzīgu izmeklēšanai attiecībā uz apgalvojumiem par nozīmīgajiem kropļojumiem, tā nosūtīja anketu ĶV. Turklāt paziņojuma par procedūras sākšanu 5.3.2. punktā Komisija aicināja visas ieinteresētās personas 37 dienu laikā no paziņojuma par procedūras sākšanu publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī darīt zināmu savu viedokli, iesniegt informāciju un sniegt apstiprinošus pierādījumus par pamatregulas 2. panta 6.a punkta piemērošanu. ĶV nesniedza nekādu atbildi uz pieprasīto informāciju. Pēc tam Komisija informēja ĶV, ka tā izmantos pieejamos faktus pamatregulas 18. panta nozīmē, lai noteiktu, vai ĶTR pastāv nozīmīgi kropļojumi.

(34)

Paziņojuma par procedūras sākšanu 5.3.2. punktā Komisija kā iespējamu reprezentatīvo valsti normālās vērtības noteikšanai uz neizkropļotu cenu vai atsauces vērtību pamata saskaņā ar pamatregulas 2. panta 6.a punkta a) apakšpunktu noteica Brazīliju. Turklāt Komisija norādīja, ka pārbaudīs citas iespējamas attiecīgas reprezentatīvās valstis saskaņā ar pamatregulas 2. panta 6.a punkta a) apakšpunkta pirmajā ievilkumā noteiktajiem kritērijiem.

(35)

Komisija 2021. gada 7. maijā ar paziņojumu (“pirmais paziņojums”) informēja ieinteresētās personas par to, kurus attiecīgos avotus tā plāno izmantot normālās vērtības noteikšanai. Minētajā paziņojumā Komisija uzskaitīja visus ražošanas faktorus, piemēram, izejvielas, darbaspēku un enerģiju, kas tiek izmantoti kalcija silīcija ražošanā. Turklāt Komisija noteica Brazīliju un Argentīnu kā iespējamās reprezentatīvās valstis. Komisija saņēma piezīmes no sūdzības iesniedzēja un ražotājiem eksportētājiem Ketong un Shenghua. Minētās piezīmes ir sīkāk analizētas 93.–119. apsvērumā.

(36)

Komisija 2021. gada 14. jūnijā ar otro paziņojumu (“otrais paziņojums”) informēja ieinteresētās personas par to, kurus attiecīgos avotus tā plāno izmantot normālās vērtības noteikšanai, par reprezentatīvo valsti izmantojot Brazīliju. Tā arī informēja ieinteresētās personas, ka noteiks pārdošanas, vispārējās un administratīvās izmaksas (“PVA”) un peļņu, pamatojoties uz pieejamo informāciju par uzņēmumu Rima Industrial S.A. (“Rima Industrial”) reprezentatīvajā valstī. Otrajā paziņojumā tika arī atbildēts uz piezīmēm par pirmo paziņojumu. Piezīmes par otro paziņojumu tika saņemtas no sūdzības iesniedzēja un ražotājiem eksportētājiem Ketong un Shenghua. Minētās piezīmes ir sīkāk analizētas 122.–136. apsvērumā.

(37)

Pamatregulas 2. panta 1. punktā ir noteikts, ka “normālo vērtību parasti nosaka, pamatojoties uz cenām, kādas eksportētājvalstī ir maksājuši vai maksās neatkarīgie klienti”.

(38)

Tomēr pamatregulas 2. panta 6.a punkta a) apakšpunktā ir noteikts, ka “ja (..) tiek konstatēts, ka nav pareizi izmantot iekšzemes cenas un izmaksas eksportētājvalstī, jo minētajā valstī pastāv nozīmīgi kropļojumi b) apakšpunkta nozīmē, normālo vērtību nosaka, pamatojoties tikai un vienīgi uz ražošanas un pārdošanas izmaksām, kas atspoguļo neizkropļotas cenas vai atsauces vērtības, saskaņā ar turpmāk minētajiem noteikumiem”, turklāt tā “ietver neizkropļotas un samērīgas administratīvās, pārdošanas un vispārējās izmaksas un peļņu”.

(39)

Kā sīkāk paskaidrots turpmāk, Komisija šajā izmeklēšanā secināja, ka, pamatojoties uz pieejamajiem pierādījumiem un ņemot vērā ĶV nesadarbošanos, kā minēts 33. apsvērumā, ir pareizi piemērot pamatregulas 2. panta 6.a punktu.

(40)

Nesenā izmeklēšanā par ĶTR izcelsmes ferosilīciju, kura ražotāji līdzīgi kā kalcija silīcija ražotāji ir no ferosakausējumu nozares (5), Komisija konstatēja, ka minētajā nozarē pastāv nozīmīgi kropļojumi pamatregulas 2. panta 6.a punkta b) apakšpunkta nozīmē. Šajā izmeklēšanā Komisija secināja, ka, pamatojoties uz pieejamajiem pierādījumiem, arī ir atbilstīgi piemērot pamatregulas 2. panta 6.a punktu.

(41)

Minētajā izmeklēšanā Komisija konstatēja, ka ĶTR notiek ievērojama valdības iejaukšanās, kā rezultātā tiek kropļota efektīva resursu sadale atbilstoši tirgus principiem (6). It sevišķi Komisija secināja, ka ferosilīcija nozarē ne tikai pastāv ĶV ievērojama līdzdalība pamatregulas 2. panta 6.a punkta b) apakšpunkta pirmā ievilkuma nozīmē (7), bet ka ĶV ir arī iespēja iejaukties cenās un izmaksās, pateicoties valsts klātbūtnei uzņēmumos pamatregulas 2. panta 6.a punkta b) apakšpunkta nozīmē (8). Turklāt Komisija konstatēja, ka arī valsts klātbūtne un iejaukšanās finanšu tirgos, kā arī izejvielu un izejresursu nodrošināšanā kropļo tirgu vēl vairāk. Patiešām kopumā plānošanas sistēma ĶTR nodrošina, ka resursi tiek piešķirti tām nozarēm, kuras ĶV atzinusi par stratēģiskām vai citādi politiski nozīmīgām, nevis tiek sadalīti atbilstoši tirgus spēkiem (9). Turklāt Komisija secināja, ka Ķīnas bankrota un īpašuma tiesību akti pienācīgi nedarbojas pamatregulas 2. panta 6.a punkta b) apakšpunkta ceturtā ievilkuma nozīmē un tā rezultātā, īpaši saglabājot maksātnespējīgus uzņēmumus un piešķirot zemes izmantošanas tiesības ĶTR, rodas kropļojumi (10). Tāpat Komisija konstatēja algu izmaksu kropļojumus ferosilīcija nozarē pamatregulas 2. panta 6.a punkta b) apakšpunkta piektā ievilkuma nozīmē (11), kā arī finanšu tirgu kropļojumus pamatregulas 2. panta 6.a punkta b) apakšpunkta sestā ievilkuma nozīmē, īpaši attiecībā uz kapitāla pieejamību uzņēmumiem ĶTR (12). Izmantoto izejresursu un ražošanas procesu tuvās līdzības dēļ šie konstatējumi lielā mērā attiecas arī uz kalcija silīcija nozari, kura ir daļa no ferosakausējumu nozares.

(42)

Tāpat kā izmeklēšanā par ĶTR ferosilīcija nozari Komisija pašreizējās izmeklēšanas ietvaros pārbaudīja, vai, ņemot vērā to, ka pastāv nozīmīgi kropļojumi pamatregulas 2. panta 6.a punkta b) apakšpunkta nozīmē, ir pareizi izmantot iekšzemes cenas un izmaksas ĶTR. Komisija to darīja, pamatojoties uz lietas materiālos pieejamajiem pierādījumiem, tostarp sūdzībā, kā arī ziņojumā ietvertajiem pierādījumiem, kuru pamatā ir publiski pieejami avoti. Minētajā analīzē tika pārbaudīta valdības būtiskā iejaukšanās ĶTR ekonomikā kopumā, kā arī tika aplūkota konkrētā tirgus situācija attiecīgajā nozarē, kas ietver izmeklējamo ražojumu. Komisija šos pierādījumus papildināja ar savu pētījumu par dažādiem kritērijiem, kas ir būtiski, lai apstiprinātu nozīmīgu kropļojumu pastāvēšanu ĶTR, ko tā konstatēja arī savās iepriekšējās izmeklēšanās šajā saistībā.

(43)

Sūdzībā šajā saistībā bija minēts ziņojums, it sevišķi kropļojumi enerģētikas nozarē un saistībā ar konkrētiem minerālu izejresursiem. Turklāt sūdzības iesniedzējs arī iesniedza pētījumu par valsts izraisītiem tirgus kropļojumiem Ķīnas ferosakausējumu un silīcija nozarēs. Šajā pētījumā ir dokumentēts, ka Ķīnas ferosakausējumu nozarē tiek īstenoti stingri valdības norādījumi un patvaļīga iejaukšanās, kā arī secināts, ka šīs nozares Ķīnas uzņēmumi “darbojas izkropļotā tirgus vidē, kurā konkurences spēkiem netiek ļauts strukturēt iekšzemes tirgu un to saskaņot ar pasaules tirgiem.”. Izmeklēšanas sākumposmā šis pētījums tika iekļauts izmeklēšanas materiālos. Par šo pētījumu neviena ieinteresētā persona, tostarp ĶV un ražotāji eksportētāji, neiesniedza piezīmes. Sūdzībā bija arī atsauces uz ESAO Rūpniecisko izejvielu eksporta ierobežojumu sarakstu.

(44)

Kalcija silīcija nozarē ĶV ir konkrēta līdzdalība un kontrole pamatregulas 2. panta 6.a punkta b) apakšpunkta pirmā ievilkuma nozīmē. Izmeklēšanā tika konstatēts, ka viens no ražotājiem eksportētājiem, kuri sadarbojās, – Shenghua – 65 % apmērā pieder uzņēmumam Shaanxi Metallurgical & Mining Group Co., kas savukārt ir valstij piederošā uzņēmuma Shaanxi Non-ferrous Metals Holding Group Co. meitasuzņēmums (13). Uzņēmums atzīst, ka tas atrodas valsts īpašumā esoša uzņēmuma ietekmē un gūst labumu no valdības spēcīgā atbalsta (14). Turklāt, lai gan divi pārējie ražotāji eksportētāji, kas sadarbojās, ir šķietami privāti uzņēmumi, vienam no tiem, proti, Ningxia Shun Tai Smelting, arī, šķiet, ir ciešas attiecības ar vietējām iestādēm: tas atrodas Džunvei Industriālajā parkā, kas iedibinātajiem uzņēmumiem piedāvā dažādas preferenciālas politikas pieejas, piemēram, samazinātus nodokļus vai elektroenerģijas cenas (15). Džunvei Industriālā parka tīmekļa vietnē ir arī norādīts, ka “Džunvei pašvaldībai Ningxia Shuntai Smelting Company silīcija un kalcija sakausējuma iegremdētā loka krāsns un atlikumsiltuma elektroenerģijas ražošanas projekts ir nozīmīgs investīciju veicināšanas projekts.”

(45)

Tā kā neviens izmeklējamā ražojuma eksportētājs no Ķīnas nesadarbojās, nebija iespējams noteikt privātu un valstij piederošu kalcija silīcija ražotāju precīzu attiecību.

(46)

Turklāt izmeklēšanā apstiprinājās saskaņā ar pamatregulas 2. panta 6.a punkta b) apakšpunkta pirmo ievilkumu, ka elektroenerģijas nozarē, kas kalcija silīcija izgatavošanā ir galvenais ražošanas faktors, liela daļa īpašumtiesību pieder ĶV. Kā Komisija konstatēja savā ziņojumā, Ķīnas elektroenerģijas tirgum ir raksturīga valsts īpašumā esošu uzņēmumu spēcīga iesaistīšanās dažādos piegādes ķēdes posmos, un aptuveni 50 % ražošanas jaudas 2017. gadā piederēja valstij, savukārt viss pārvades tīkls pieder diviem valsts īpašumā esošiem uzņēmumiem (16).

(47)

Runājot par ĶV iespēju iejaukties cenās un izmaksās, pateicoties klātbūtnei uzņēmumos pamatregulas 2. panta 6.a punkta b) apakšpunkta otrā ievilkuma nozīmē, izmeklēšanas laikā Komisija konstatēja, ka pastāv personīgas saiknes starp Ķīnas Komunistisko partiju (ĶKP) un vismaz vienu uzņēmumu, kas ražo izmeklējamo ražojumu. Shenghua izpilddirektors un uzņēmuma 35 % akciju īpašnieks ir arī partijas sekretārs (17).

(48)

Gan uz valsts, gan privātiem uzņēmumiem kalcija silīcija nozarē attiecas arī politikas uzraudzība un vadlīnijas. Tāpat kā jebkurā citā nozarē ĶTR šiem ražotājiem ir jāorganizē partijas saliedēšanas pasākumi un jāuztur ciešas saiknes ar ĶKP un tās ideoloģiju. Turpmāk sniegtais piemērs atspoguļo minēto tendenci, proti, ĶV pieaugošo iejaukšanos arī kalcija silīcija nozarē. Izmeklēšanā atklājās, ka uzņēmumā Shenghua norisinās plaši partijas saliedēšanas pasākumi. Ražotāja mājaslapā ir īpaši skaidri aprakstīti uzņēmuma partijas saliedēšanas pasākumi un partijas loma uzņēmumā: “Shaanxi Shenghua Metallurgical Chemical Co., Ltd. ĶKP komiteja 17. jūlijā sasauca kopā ceturto Partijas komitejas centra grupas pētniecisko sesiju. Sanāksmi vadīja partijas sekretārs un izpilddirektors Wei Xinhua. Sanāksmē piedalījās Partijas komitejas locekļi, citi partijā neesošo komiteju locekļi, kā arī filiāļu sekretāri. Sanāksmes laikā Partijas komitejas sekretāra vietnieks Yang Hui iepazīstināja ar pētījuma materiālu “Ķīnas Komunistiskās partijas pamatlikums – Ķīnas Komunistiskās partijas 19. Nacionālā kongresa partijas Konstitūcija” un nodrošināja kopīgu izpēti par Metalurģijas grupas priekšsēdētāja runu 1. jūlija Cildināšanas konferencē “Tieksimies līdzi progresīvākajiem un apvienosim un veicināsim kausēšanas jaudu!”. Dalībnieki apmainījās ar viedokļiem un apsprieda, kā pildīt partijas locekļu pienākumus un savus uzdevumus. (..) [Wei Xinhua] ierosināja vairākas prasības līderības grupai un partijas locekļiem-biedriem: 1. Sevis pastāvīga pilnveide, uzcītīgi lasot partijas Konstitūciju, (..) 2. Ideoloģijas un pārliecības stiprināšana, uzņēmuma Partijas komitejas vadības nemainīga ievērošana, “Yan’an gara” un “Nail gara” nešana un enerģijas koncentrēšana uz uzdevumiem, lai pildītu savus pienākumus un nodrošinātu laba darba izpildi uzņēmumam. (..) 4. Ar sava darba veida saistīto problēmu analizēšana un labošana saskaņā ar partijas Konstitūciju un disciplīnu. Visām filiālēm ir rūpīgi jāīsteno partijas locekļu un darbinieku izglītošana par ideoloģiju, kā arī jāuzlabo to partijas gars. (..) Uzņēmuma Disciplīnas pārbaudes komitejai un Disciplīnas pārbaudes un uzraudzības birojam ir stingri jāpilda to uzraudzības pienākumi” (18).

(49)

Turklāt tika konstatēts, ka kalcija silīcija nozarē tiek īstenota diskriminējoša politika, kas ir labvēlīga pret vietējiem ražotājiem vai citādi ietekmē tirgu pamatregulas 2. panta 6.a punkta b) apakšpunkta trešā ievilkuma nozīmē.

(50)

Šī nozare kopā ar citām ferosakausējumu apakšnozarēm, kam ir liela nozīme tērauda ražošanā, ir ĶV svarīga nozare. Konkrētāk, Komisija konstatēja, ka šī nozare tiek uzskatīta par veicināmu nozari Ninsjas provincē saskaņā ar Nacionālās attīstības un reformu komisijas (NDRC) 2020. gada Rietumu provincēs atbalstīto nozaru katalogu (19).

(51)

Tāpat attiecībā uz kalcija silīcija ražošanai vajadzīgajiem izejresursiem dažādos līmeņos ir izdoti vairāki plāni, norādījumi un citi dokumenti. Šie dokumenti liecina par valsts iejaukšanās pakāpi šo izejresursu tirgos.

(52)

Runājot par elektroenerģiju, kas veido lielāko daļu no izejresursu izmaksām, kā Komisija konstatēja ziņojumā, elektroenerģijas cenas ĶTR nav balstītas uz tirgu, un arī tās ietekmē nozīmīgi kropļojumi (centralizētas cenu noteikšanas, cenu diferenciācijas un tiešās elektroenerģijas iegādes prakses dēļ) (20). Lai gan Ķīnas enerģijas tirgū ir ieviestas vairākas izmaiņas un reformas (21), dažas ar energosistēmu saistītas cenas joprojām nebalstās uz tirgu. Valdība atzīst, ka cenas joprojām lielā mērā kontrolē valsts: “Elektroenerģijas cenas pašreizējā pārvaldība joprojām balstās uz valdības cenām. Cenu korekcijas nereti atpaliek no izmaksu izmaiņām, un ir grūti laikus un pamatoti atspoguļot elektroenerģijas izmantošanas izmaksas (..). Vēl nav izveidots efektīvs konkurences mehānisms elektroenerģijas tirdzniecībai, tirgus darījumi elektroenerģijas ražošanas uzņēmumu un lietotāju starpā ir ierobežoti un ir grūti iesaistīt tirgus izšķirīgo lomu resursu sadalē” (22). Šī valsts radītā tirgus nepilnība veicina turpmākus centienus pārvaldīt tirgu, un to atspoguļo vairāki izrietošie administratīvie dokumenti. Piemēram, 2020. gada novembrī NDRC izdeva Paziņojumu par vidēja termiņa līdz ilgtermiņa 2021. gada elektroenerģijas līgumu parakstīšanas veicināšanu (23). Dokumentā it sevišķi ir norādīts, ka “ir jācenšas nodrošināt, lai elektroenerģijas apjoms, par ko ir noslēgti līgumi, nebūtu mazāks par 80 % no vidējā apjoma pēdējos trīs gados” un attiecībā uz cenu noteikšanu ir norādīts, ka “ir jāizveido noviržu izlīdzināšanas mehānisms (..) vietējā tirgus noteikumos, lai risināto novirzes starp elektroenerģijas apjomu, par ko ir noslēgti līgumi, un faktisko īstenošanu” un ka ”ir jāuzlabo vidēja termiņa un ilgtermiņa darījumu cenas mehānisms. Visiem apgabaliem ir stingri jāievēro valdības apstiprinātās elektroenerģijas pārvades un sadales cenas.”. Paziņojumā ir ietverti arī konkrēti noteikumi par īstenošanu, it sevišķi izveidojot izsekošanas mehānismu līgumu parakstīšanas virzībai vai stiprinot līgumu uzraudzību, izpaušanu un izpildi (24). Turklāt 2021. gada janvārī Valsts padome izdeva NDRC Atzinumu par pilsētas ūdens, elektroenerģijas un siltumenerģijas apgādes cenu standartizēšanu, lai veicinātu nozares kvalitatīvu attīstību. Paziņojumā ir ietverti īpaši noteikumi attiecībā uz valdības īstenotu cenu noteikšanu “(..) Projektiem, uz ko attiecas valdības īstenota vai ierosināta cenu noteikšana, ir pamatoti jānosaka izmaksu sastāvs, jāstiprina izmaksu uzraudzība un pārbaude, jāuzlabo cenu veidošanas mehānisms un zinātniski jānosaka cenu līmenis. (..)”. Runājot par “galvenajiem mērķiem”, paziņojumā ir konkrēta atsauce uz valdības iesaistes mehānismu saistībā ar cenu noteikšanu, kā arī cenu noteikšanas metožu diferencēšanu atkarībā no nozares: “Līdz 2025. gadam gūst skaidrus rezultātus attiecībā uz maksu precizēšanu un standartizēšanu ūdensapgādes, elektroenerģijas apgādes un siltumenerģijas apgādes nozarē. Ir izveidots pamats zinātniskam, standartizētam un pārredzamam cenu noteikšanas mehānismam, kā arī ir pilnveidots valdības iesaistes mehānisms. Ir ievērojami uzlabotas saistītajām nozarēm piemērojamās cenu noteikšanas metodes, izmaksu uzraudzības un pārbaudes metodes, cenu dinamika un pakalpojumu standarta visaptverošs klāsts, kā arī ūdens, elektroenerģijas, siltumenerģijas un citu produktu un pakalpojumu piedāvājuma kvalitāte un efektivitāte.” (25).

(53)

Akmeņogles ir vēl viena izejviela, ko izmanto kalcija silīcija izgatavošanā. Kā Komisija konstatējusi savā ziņojumā, ĶTR ogļu tirgū ir vērojami kropļojumi, it sevišķi subsīdiju rezultātā (26), kā arī ogļu resursu izmantošanas pārvaldības un kontroles dēļ (27). Turklāt izmeklēšanā par ĶTR un Indonēzijas izcelsmes mononātrija glutamātu Komisija konstatēja, ka valsts ir iejaukusies tirgus spēku darbībā Ķīnas akmeņogļu nozarē provinču līmenī, it sevišķi Šaņdunas provincē, izmantojot plānošanas dokumentus, kas reglamentē piegādi, lokalizāciju un rūpniecības modeļus (28). Pašreizējā izmeklēšanā Komisija atklāja valsts iejaukšanās papildu elementus. 2021. gada maijā Valsts enerģētikas pārvalde (VEP) un NDRC kopīgi izdeva Paziņojumu par pārvaldības pasākumiem attiecībā uz akmeņogļu raktuvju ražošanas jaudu un apstiprināšanas kritērijiem, lai regulētu akmeņogļu raktuvju jaudu un īstenotu attiecīgos ierobežojumus, kas aprēķināti, pamatojoties uz paziņojumu (29). Kā vēl viens piemērs valsts veiktai tālejošai regulējošās darbības īstenošanai akmeņogļu tirgū ir tas, ka NDRC 2020. gada decembrī izdeva Paziņojumu par vidēja termiņa un ilgtermiņa līgumu parakstīšanu un izpildi akmeņogļu jomā 2021. gadā (30). Paziņojumā ir nepārprotami uzsvērts mērķis palielināt valsts ietekmi un uzraudzību līgumu slēgšanas procesā: “Palielināt valdības nozīmi, koncentrēt uzmanību uz sistēmas izveides stiprināšanu, uzlabot darījumu noteikumus, stiprināt kredītu uzraudzību un virzīt attiecīgās partijas, lai vairotu informētību par vispārējo situāciju, uzņemties sociālos pienākumus, standartizēt līgumu izpildi un nodrošināt akmeņogļu tirgus netraucētu darbību.”. Tāpat paziņojumā ir norādīts, ka “ir jāstiprina nozares pašdisciplīna. Visām attiecīgajām nozares asociācijām ir jāveicina pašdisciplīnas stiprināšana uzņēmumos, vidēja termiņa un ilgtermiņa līgumu prasību pienācīga īstenošana un tas, lai netiktu izmantota tirgus piedāvājuma un pieprasījuma situācija, kā arī nozares izdevīgais stāvoklis, lai parakstītu nelīdzsvarotus līgumus. Liela mēroga uzņēmumiem ir jārāda piemērs, pašiem jāregulē līgumu parakstīšana, jāuzlabo sava informētība par saistību izpildi, jāuzņemas iniciatīva sociālo pienākumu izpildē, lai nodrošinātu piedāvājumu un stabilas cenas, un jāveicina akmeņogļu tirgus netraucēta darbība valsts līmenī.”. It sevišķi ir jāatzīmē skaidrais norādījums līgumu parakstīšanā neizmantot piedāvājuma un pieprasījuma situāciju tirgū. NDRC 2021. gada aprīlī izdeva papildu paziņojumu par 2021. gada vidēja termiņa un ilgtermiņa līgumu akmeņogļu jomā uzraudzības un pārvaldības nodrošināšanu, kura mērķis ir labāk pārraudzīt pārdošanas līgumu atbilstību un nodrošināt ogļu piegādi (it sevišķi pamatojoties uz iepriekš minētā paziņojuma Nr. 902 noteikumiem). Uz minētā pamata attiecīgajām pusēm būtu it sevišķi jānodrošina, lai mēneša atbilstības rādītājs ir vismaz 80 % un ceturkšņa un gada atbilstības rādītājs ir vismaz 90 % (31).

(54)

Valsts iejaukšanās akmeņogļu tirgū ir redzama arī nesenajā lēmumā par slēgtu akmeņogļu raktuvju izmēģināšanas darbības laika pagarināšanu par vēl vienu gadu, lai palielinātu izlaidi un piedāvājumu nolūkā kompensēt izejvielu cenu pieaugumu (pēc tam, kad raktuvju ieguve tika iepriekš apturēta) (32).

(55)

Turklāt divas citas svarīgas izejvielas, ko izmanto kalcija silīcija izgatavošanā, proti, kvarcīts un kaļķakmens, ir ietvertas 13. piecgades plānā minerālresursu jomā, kas ļauj valstij pārvaldīt svarīgāko minerālresursu tirgus ĶTR gandrīz visos apgabalos (33). Turklāt izmeklēšanā apstiprinājās, ka saskaņā ar ESAO Rūpniecisko izejvielu eksporta ierobežojumu saraksta 2020. gada izdevumu kvarcītam (HS kods: 250590) 2019. gadā ĶTR piemēroja neautomātiskās eksporta licencēšanas prasību (34), kas var ierobežot eksporta darbību un tādējādi kropļot tirgu.

(56)

Kā parāda iepriekš minētie piemēri, ĶV pārvalda kalcija silīcija nozares attīstību ar plašu politikas instrumentu un norādījumu kopumu un kontrolē gandrīz ikvienu nozares darbības aspektu. Šie valdības norādījumi un iejaukšanās attiecas arī uz galvenajiem izejresursiem, ko izmanto izmeklējamā ražojuma izgatavošanā. Piemēram, Shenghua atzīst, ka savu darījumdarbību saskaņo ar centrāliem plānošanas dokumentiem un valsts galvenajiem politikas virzieniem, kā aprakstīts šā uzņēmuma darbības mērķos: “Censties līdz 13. piecgades plāna beigām izstrādāt un nodot ekspluatācijā tādus projektus kā augstas tīrības pakāpes metāla kalcija, ķīmiskā rūpnieciskā silīcija un mikroviļņu metalurģiskās ražošanas līnijas, kā arī citus projektus”. Tāpat arī uzņēmums norāda, ka tas “aktīvi pielāgojas valsts ekonomikas attīstības jaunajam ritumam, rūpīgi seko līdzi piedāvājuma puses reformu politikas jaunajam virzienam, apzinīgi īsteno pienākumu par drošu un videi nekaitīgu ražošanu un, pamatojoties uz stabilo līderpozīciju, kas uzņēmumam ir kalcija silīcija sakausējumu nozarē, tas paļaujas uz Shaanxi Nonferrous Group vadību, talantiem un zinātniskajiem pētījumiem” (35).

(57)

Papildus iepriekš minētajam kalcija silīcija ražotāji arī saņem dažāda veida valsts atbalstu, kas skaidri liecina par iestāžu ieinteresētību šajā nozarē. Izmeklēšanas laikā Komisija konstatēja, ka Ningxia Shun Tai Smelting saņēma atbalstu, jo tas ir izveidots Džunvei Industriālajā parkā (skatīt 44. apsvērumu), savukārt uzņēmums Ketong tika atzīts par “2020. gada autonomā reģiona uzņēmumu tehnoloģiju centru”. Šajā saistībā vietējie mediji ziņoja, ka: “Saskaņā ar attiecīgajiem noteikumiem autonomā reģiona līmeņa uzņēmumu tehnoloģiju centrs, ko par tādu atzīst pirmo reizi, saņems finansiālu atbalstu 1 miljona RMB apmērā.” (36) Citu vietējo mediju paziņojumi ir apstiprinājuši provinces atbalstu uzņēmumam: “Attiecīgā atbildīgā persona autonomā reģiona Rūpniecības un informācijas tehnoloģiju departamentā norādīja, ka mūsu apgabals aktīvi veicina rūpniecības uzņēmumu strukturālu pārveidi, zaļo pārveidi, viedo pārveidi un tehnoloģisko pārveidi, pagarinot rūpniecības ķēdi, ko uzskata par prioritāti, kā arī īstenojot zaļo pārveidi, viedo pārveidi un tehnoloģisko pārveidi, kuras uzskata par galvenajiem instrumentiem, un ka tas arī veicina strukturālu pielāgošanos un ražojumu modernizāciju izejvielu nozarē. (..) Runājot par īpašiem sakausējuma materiāliem, mūsu reģions atbalsta augstas temperatūras sakausējumu, korozijizturīgu sakausējumu, ārkārtīgi izturīgu sakausējumu un citu materiālu ar īpašām īpašībām un funkcijām izstrādi. Pateicoties tādiem uzņēmumiem kā Shengyan Industrial, Ketong New Materials un Jun Magnetic New Materials tiks panākts pamattehnoloģiju radikāls progress, lai izstrādātu sakausējumu materiālus, kuri atbilst īpašām prasībām, piemēram, ir ar augstu temperatūras izturību, augstu izturību un augstu korozijizturību, un kurus plaši izmanto nerūsējošā tērauda un specializētā tērauda jomā.” (37)

(58)

Kopumā ĶV ir ieviesusi pasākumus, kuru mērķis ir panākt, lai ekonomikas dalībnieki ievērotu valsts politikas mērķus, proti, atbalstīt veicināmās nozares, arī kalcija silīcija un šā ražojuma izgatavošanā izmantoto galveno izejvielu ražošanu. Šādi pasākumi traucē tirgus spēkiem brīvi darboties.

(59)

Pašreizējā izmeklēšanā nav atklāti pierādījumi, ka kalcija silīcija nozarē notiekošā bankrota un īpašuma tiesību diskriminējoša piemērošana vai neatbilstīga izpilde pamatregulas 2. panta 6.a punkta b) apakšpunkta ceturtā ievilkuma nozīmē, kā minēts iepriekš 41. apsvērumā, neietekmētu izmeklējamā ražojuma izgatavotājus.

(60)

Kalcija silīcija nozari ietekmē arī algu izmaksu kropļojumi pamatregulas 2. panta 6.a punkta b) apakšpunkta piektā ievilkuma nozīmē, kā minēts arī iepriekš 41. apsvērumā. Šie kropļojumi skar nozari gan tieši (izmeklējamā ražojuma izgatavošanā vai tā izgatavošanā izmantoto galveno izejvielu ražošanā), gan netieši (kad nozarei ir pieejams kapitāls vai izejresursi no uzņēmumiem, uz kuriem attiecas tā pati ĶTR darba tiesību sistēma).

(61)

Turklāt šajā izmeklēšanā netika iesniegti pierādījumi, kas liecinātu, ka uz kalcija silīcija nozari neattiecas valdības iejaukšanās finanšu sistēmā pamatregulas 2. panta 6.a punkta b) apakšpunkta sestā ievilkuma nozīmē, kā minēts arī iepriekš 41. apsvērumā. Tāpēc vispārējā būtiskā valdības iejaukšanās finanšu sistēmā izraisa to, ka visos līmeņos tiek nopietni ietekmēti tirgus apstākļi.

(62)

Visbeidzot, Komisija atgādina, ka izmeklējamā ražojumu ražošanai ir vajadzīgi vairāki izejresursi. Kad kalcija silīcija ražotāji iegādājas šos izejresursus/slēdz līgumu par tiem, cenas, ko tie maksā (un kas tiek reģistrētas kā to izmaksas), ir nepārprotami pakļautas tiem pašiem sistēmiskajiem kropļojumiem, kuri minēti iepriekš. Piemēram, kropļojumi skar izejresursu piegādātāju izmantoto darbaspēku. Tie var aizņemties naudu, kuru skar kropļojumi finanšu sektorā/kapitāla sadalē. Turklāt uz tiem attiecas plānošanas sistēma, kura tiek piemērota visos valdības līmeņos un visās nozarēs.

(63)

Attiecīgi ne vien nav pareizi izmantot kalcija silīcija iekšzemes pārdošanas cenas pamatregulas 2. panta 6.a punkta a) apakšpunkta nozīmē, bet ir skartas arī visas izejresursu izmaksas (ieskaitot izejvielas, enerģiju, zemi, finansējumu, darbaspēku utt.), jo to cenu veidošanu ietekmē būtiska valdības iejaukšanās, kā aprakstīts ziņojuma A un B daļā. Valdības iejaukšanās, kas aprakstīta saistībā ar kapitāla, zemes, darbaspēka, enerģijas un izejvielu sadali, ir izplatīta visā ĶTR. Tas nozīmē, ka, piemēram, izejresursi, kas paši ir ražoti ĶTR, apvienojot vairākus ražošanas faktorus, ir pakļauti nozīmīgiem kropļojumiem. Tas pats attiecas uz izejresursu izejresursiem un tā tālāk.

(64)

ĶV nav sniegusi pierādījumus vai argumentus par pretējo. Tomēr ražotāji eksportētāji Ketong un Shenghua iesniedza vairākas piezīmes.

(65)

Ketong argumentēja, ka pamatregulas 2. panta 6.a punktā paredzētā metodika normālās vērtības noteikšanai neatbilst Protokolam par Ķīnas pievienošanos PTO, PTO Antidempinga nolīgumam (ADA) un PTO Strīdu izšķiršanas padomes (SIP) spriedumam un ka tādēļ to nevajadzētu izmantot.

(66)

Pirmkārt, Ketong atgādināja, ka Protokola par Ķīnas pievienošanos PTO 15. iedaļā ir atļautas atkāpes no standarta metodikas normālās vērtības noteikšanai un cenu salīdzināšanai saskaņā ar 1994. gada Vispārējo vienošanos par tarifiem un tirdzniecību un ADA, bet uz šīm atkāpēm attiecās laika ierobežojums un to termiņš beidzās 2016. gada 11. decembrī. Pēc Ketong domām, sākot no 2016. gada 12. decembra, Savienībai nevajadzētu atkāpties no standarta metodikas normālās vērtības noteikšanai eksportētājvalsts ražotājiem un no tikai eksportētājvalsts iekšzemes cenu un izmaksu izmantošanas, ja vien citos PTO nolīgumu noteikumos, ieskaitot ADA, nav ļauts rīkoties citādi. Ketong apgalvoja, ka pamatregulas 2. panta 6.a punkts, ciktāl tas atļauj Savienībai izmantot attiecīgās reprezentatīvās valsts datus, ir pretrunā Savienības saistībām PTO nolīgumos, it sevišķi tās saistībām saskaņā ar Protokola par Ķīnas pievienošanos PTO 15. iedaļu.

(67)

Ketong arī norādīja, ka ADA 2. pants normālās vērtības noteikšanai neļauj izmantot citu informāciju, kā tikai to, kas nākusi no eksportētājvalsts. Arī izņēmuma apstākļos, aprēķinot normālo vērtību, ar ražošanas izmaksām, PVA izmaksām un peļņu saistītie dati ir jāiegūst no eksportētājvalsts avotiem. Ketong uzskata, ka ADA nemaz nav nozīmīgu kropļojumu jēdziena.

(68)

Otrkārt, Ketong atgādināja, ka PTO Apelācijas institūcija lietā European Union – Anti-dumping measures on biodiesel from Argentina (38) konstatēja, ka Savienība, neizmantojot izmeklēšanai pakļauto ražotāju uzskaites dokumentāciju izmeklējamā ražojuma ražošanas izmaksu aprēķināšanā, ir rīkojusies neatbilstīgi ADA 2.2.1.1. pantam. Ketong it sevišķi norādīja, ka, ņemot vērā minēto spriedumu, kropļojumi Argentīnā, kuri izraisīja atšķirību starp attiecīgā ražojuma galveno izejvielu iekšzemes cenām un starptautiskajām cenām, saskaņā ar 2.2.1.1. pantu paši par sevi nebija pietiekams pamats secinājumam, ka ražotāja uzskaites dokumentācija samērīgi neatspoguļoja ar attiecīgā ražojuma ražošanu un pārdošanu saistīto izejvielu izmaksas, vai šo izmaksu neņemšanai vērā, aprēķinot attiecīgā ražojuma normālo vērtību.

(69)

Līdzīgi Shenghua apgalvoja, ka pamatregulas 2. panta 6.a punkts nav saderīgs ar PTO tiesību aktiem.

(70)

Pirmkārt, Shenghua apgalvoja, ka ADA neatzīst nozīmīgu kropļojumu jēdzienu 2.2. pantā, un tas ļauj normālo vērtību aprēķināt tikai tad, ja parastajā tirdzniecības apritē nenotiek pārdošana. Shenghua konstatēja, ka ADA nav neviena panta, kurā būtu paredzēta iespēja normālās vērtības noteikšanai izmantot trešo valstu datus, kas nevar atspoguļot cenu vai izmaksu līmeni eksportētājvalstī. Tādējādi ADA paredz noteikt normālo vērtību, pamatojoties uz pārdošanas cenām vai izmaksām, kas atbilst cenu vai izmaksu līmenim izcelsmes valstī. Tādēļ uz reprezentatīvās valsts cenu pamata aprēķinātā cena nevar atspoguļot cenu un izmaksu līmeni eksportētājvalstī.

(71)

Otrkārt, Shenghua apgalvoja, ka pat tad, ja nozīmīgu kropļojumu jēdziens būtu saskaņā ar PTO tiesību aktiem, aprēķinātā vērtība būtu jāaprēķina saskaņā ar ADA 2.2.1.1. pantu un PTO Apelācijas institūcijas sniegto interpretāciju lietā “EU – Biodiesel” (DS473). Nozīmīgiem kropļojumiem eksportētājvalstī būtu jāatbilst vai nu pārdošanas ārpus “parastās tirdzniecības aprites” definīcijai, vai “īpašas tirgus situācijas” definīcijai. Shenghua apgalvoja, ka, lai gan ADA nav skaidri definēts tāds jēdziens kā “parastā tirdzniecības aprite”, 2.2.1. pants paredz, ka ražojuma pārdošanu var uzskatīt par tādu, kas nav notikusi parastā tirdzniecības apritē, un to var neņemt vērā “tikai, ja (..) šāda realizācija tiek veikta paplašināta laika perioda ietvaros un ievērojamos daudzumos, un par cenām, kas neparedz visu izmaksu pilnīgu atgūšanu (..)”. Ņemot vērā minēto, Shenghua apgalvoja, ka sūdzības iesniedzējs nav pierādījis, ka iespējamie nozīmīgie kropļojumi ietilpst vai nu pārdošanas “ārpus parastās tirdzniecības aprites”, vai “īpašas tirgus situācijas” kategorijā.

(72)

Komisija uzskatīja, ka 2. panta 6.a punkta noteikums pilnībā atbilst Eiropas Savienības PTO saistībām un Ketong un Shenghua citētajai judikatūrai. Attiecībā uz saistībām saskaņā ar Protokola par Ķīnas pievienošanos PTO 15. daļu Komisija atgādina, ka antidempinga procedūrās saistībā ar Ķīnas izcelsmes ražojumiem tie protokola 15. daļas noteikumi, kuri nav zaudējuši spēku, joprojām ir piemērojami normālās vērtības aprēķināšanā gan attiecībā uz tirgus ekonomikas standartu, gan tādas metodikas izmantošanu, kas nav balstīta uz tiešu salīdzinājumu ar Ķīnas cenām vai izmaksām.

(73)

Runājot par lietu EU – Biodiesel, attiecīgais spriedums neattiecās uz pamatregulas 2. panta 6.a punkta piemērošanu, bet gan uz konkrēta pamatregulas 2. panta 5. punkta noteikuma piemērošanu. Komisija uzskata, ka PTO tiesību akti (kā tos PTO ekspertu grupa un Apelācijas institūcija ir interpretējušas lietā EU – Biodiesel) atļauj izmantot trešās valsts datus, ja tie ir pienācīgi koriģēti gadījumos, kad šādas korekcijas ir vajadzīgas un pamatotas. Nozīmīgu kropļojumu pastāvēšanas dēļ izmaksas un cenas eksportētājvalstī nav derīgas normālās vērtības aprēķināšanai. Šādos apstākļos pamatregulas 2. panta 6.a punkts paredz ražošanas un pārdošanas izmaksu aprēķināšanu, pamatojoties uz neizkropļotām cenām vai atsauces vērtībām, tostarp attiecīgā reprezentatīvā valstī ar līdzīgu attīstības līmeni, kāds ir eksportētājvalstī.

(74)

Attiecībā uz apgalvojumu par to, ka sūdzības iesniedzējs nav iesniedzis pietiekamus pierādījumus, juridiskais pamats un sūdzības pamatā esošie pierādījumi attiecās uz pamatregulas 2. panta 6.a punkta piemērošanas nosacījumiem. Kā norādīts paziņojuma par procedūras sākšanu 3. punktā, Komisija uzskatīja, ka sūdzības iesniedzējs sniedza pietiekamus pierādījumus par nozīmīgiem kropļojumiem izmeklēšanas sākšanai, kā to prasa pamatregulas 2. panta 6.a punkta e) apakšpunkts. Pamatregulas 2. panta 6.a punktā nav nekādu papildu prasību attiecībā uz pierādījumiem, par kādām runā minētā persona.

(75)

Tāpēc Komisija noraidīja Ketong un Shenghua apgalvojumus.

(76)

Ketong norādīja, ka tā izmaksu vai cenu elementus, par kuriem Komisija nav pierādījusi, ka tie ir izkropļoti, nevajadzētu koriģēt vai noteikt saskaņā ar citu pamatu.

(77)

Shenghua norādīja, ka, ja Komisija izvēlas piemērot pamatregulas 2. panta 6.a punktu, būtu nepamatoti aizstāt visus izmaksu faktorus ar datiem no citiem avotiem, jo saskaņā ar minētā noteikuma formulējumu ar neizkropļotām cenām un atsauces vērtībām aizstāj tikai tās ražošanas un pārdošanas izmaksas, par kurām ir pierādīts, ka tās ir izkropļotas. Proti, Shenghua norādīja, ka sūdzības iesniedzējs nav pierādījis, ka darbaspēka izmaksas Ķīnas kalcija silīcija nozarē ir izkropļotas, tādēļ Komisijai vajadzēja izmantot faktiskās darbaspēka izmaksas, par kurām ziņoja ražotāji eksportētāji. Shenghua paziņoja, ka nebija pamatoti aizstāt darbaspēka izmaksas ar darbaspēka izmaksām trešā valstī, jo tās ietekmē dažādi faktori, piemēram, piedāvājuma un pieprasījuma attiecības attiecīgajā tirgū, ražošanas automatizācijas pakāpe un preču cenu līmenis reģionā, kur atrodas ražotāji. Shenghua piebilda, ka darbaspēka izmaksas atšķiras ne tikai starp dažādām valstīm, bet arī starp dažādiem Ķīnas ražotājiem. Shenghua norādīja, ka tas pats attiecas arī uz enerģiju, pārdošanas, vispārējām un administratīvajām (PVA) izmaksām un peļņu.

(78)

Atbildot uz apgalvojumu par pierādījumu trūkumu attiecībā uz to, ka pastāv darbaspēka izmaksu kropļojumi sākotnējā posmā, Komisija atsaucas uz savu pamatojumu 41. un 63. apsvērumā. Nozīmīgu kropļojumu faktiskās pastāvēšanas noteikšana un no tās izrietoša pamatregulas 2. panta 6.a punkta a) apakšpunktā paredzētās metodikas izmantošana notiek tikai pagaidu un/vai galīgās informācijas izpaušanas laikā. Šajā gadījumā Komisija uzskatīja, ka sūdzības iesniedzēja iesniegtie pierādījumi par nozīmīgiem kropļojumiem ir pietiekami, lai uz šā pamata sāktu izmeklēšanu. Lai gan Komisija atzīst, ka algu izmaksas dažādās valstīs vai pat nozarēs var atšķirties, veiktās izmeklēšanas rezultātā tā konstatēja, ka ĶTR darba tirgu ietekmē valsts mēroga kropļojumi. Ķīnas darba tirgum raksturīgajām problēmām, tostarp no valdības neatkarīgu arodbiedrību trūkumam un mājsaimniecību reģistrācijas sistēmas radītajiem darbaspēka mobilitātes ierobežojumiem, ir kropļojoša ietekme uz algu noteikšanu ĶTR, kas skar visus ekonomikas dalībniekus. Fakts, ka algu izmaksas citās valstīs varētu atšķirties vai ka tās var būt dažādas ĶTR mērogā, nemaina minēto konstatējumu.

(79)

Turklāt izmeklēšanas gaitā Komisija konstatēja, ka, kā aprakstīts 51.–55. apsvērumā, kalcija silīcija ražotāju izmantoto izejresursu tirgi ĶTR bija pakļauti vairākiem nozīmīgiem kropļojumiem – ne tikai konkrētiem, bet arī transversāla rakstura. Tāda pati situācija attiecās uz ražotājiem, kuri ražo pamata izejresursus, ko izmanto kalcija silīcija, kā arī tā izejvielu izgatavošanā. Tāpēc Komisija konstatēja, ka visas izmeklējamā ražojuma izgatavošanā izmantoto izejresursu, tostarp enerģijas, izmaksas ĶTR bija izkropļotas. Tas, ka, kā apgalvoja Shenghua, valstu starpā pastāv atšķirības enerģijas izmaksās, nemaina Komisijas novērtējumu attiecībā uz enerģijas cenu kropļojumiem ĶTR.

(80)

Šajā ziņā, lai gan pamatregulas 2. panta 6.a punkta a) apakšpunkts ļauj izmantot iekšzemes izmaksas, ieskaitot darbaspēka vai enerģijas izmaksas, ja ir nešaubīgi noteikts, ka tās nav izkropļotas, lietas materiālos nav pierādījumu tam, ka valsts mēroga kropļojumi neattiektos uz kalcija silīcija ražotājiem. Tāpēc šādas iekšzemes izmaksas nevarēja izmanot normālās vērtības aprēķināšanai.

(81)

Runājot par PVA izmaksām un peļņu, Komisija norādīja, ka, ja ir konstatēts, ka nav pareizi izmantot iekšzemes cenas un izmaksas eksportētājvalstī, jo minētajā valstī saskaņā ar pamatregulas 2. panta 6.a punkta b) apakšpunktu pastāv nozīmīgi kropļojumi, Komisija var aprēķināt normālo vērtību katram ražotājam eksportētājam, izmantojot neizkropļotas cenas vai atsauces vērtības attiecīgā reprezentatīvā valstī saskaņā ar 2. panta 6.a punkta a) apakšpunktu. Komisija uzsver, ka pēdējā no iepriekš minētajiem noteikumiem ir arī konkrēti noteikts, ka saliktā normālā vērtība ietver neizkropļotas un samērīgas administratīvās, pārdošanas un vispārējās izmaksas un peļņu. Ja izmeklēšanas gaitā, pamatojoties uz visiem lietas materiālos esošajiem pierādījumiem, Komisija pierāda tādu nozīmīgu kropļojumu pastāvēšanu, kuri ietekmē attiecīgo ražojumu eksportētājvalstī, no tā izriet, ka šie kropļojumi ietekmē arī attiecīgo ražotāju eksportētāju PVA izmaksas.

(82)

Tāpēc Ketong un Shenghua izteiktie apgalvojumi tika noraidīti.

(83)

Shenghua arī apgalvoja, ka, pat ja dati no citiem avotiem tiktu izmantoti, būtu nepamatoti izmantot trešās valsts datus kā neizkropļotu cenu. Shenghua minēja Komisijas nolūku skatīt Global Trade Atlas (GTA) datubāzi, lai uzzinātu reprezentatīvās valsts importa cenas, un norādīja, ka izmeklēšanas periodā tas visas izejvielas izmeklējamā ražojuma ražošanai iegādājās iekšzemē. Tādēļ Komisijai būtu jāizmanto uzticamāks un pamatotāks datu avots; turklāt neatkarīgi no izmantotā datu avota būtu jāievieš atbilstīgas korekcijas (piemēram, saistībā ar piegādes izdevumiem), lai nodrošinātu, ka uz iespējami neizkropļoto cenu attiecas tādi paši iegādes noteikumi, kādi piemēroti Shenghua iegādātajām izejvielām.

(84)

Attiecībā uz šo argumentu Komisija atzīmēja, ka 41.–63. apsvērumā izklāstīto iemeslu dēļ šajā izmeklēšanā tā piemēro pamatregulas 2. panta 6.a punktu. Tādēļ Komisijai ir jāizmanto neizkropļotās izmaksas atbilstīgā reprezentatīvā valstī, lai nodrošinātu, ka piemērotās izmaksas neskar kropļojumi un ka tās balstās uz viegli pieejamiem datiem, piemēram, GTA datubāzē ietvertajiem importa datiem. Tā kā Shenghua nav sniedzis datus, lai pamatotu savu apgalvojumu par atbilstīgām korekcijām (piemēram, saistībā ar augstākiem piegādes izdevumiem), uzskata, ka reprezentatīvās valsts importa vērtības atbilst pamatregulas 2. panta 6.a punkta kritērijiem un nodrošina pamatotas aplēses par cenu reprezentatīvajā valstī, ietverot piegādes izdevumus. Turklāt, tā kā importētie izejresursi reprezentatīvās valsts iekšzemes tirgū konkurē ar cenu, Komisija to uzskatīja par ticamu aizstājējvērtību. Ja visi piegādes izdevumi importa gadījumā netiktu ņemti vērā, galīgā cena neatspoguļotu neizkropļotu cenu reprezentatīvās valsts tirgū. Tas būtu pretrunā pamatregulas 2. panta 6.a punkta a) apakšpunktam, tāpēc šis apgalvojums tika noraidīts.

(85)

Ņemot vērā iepriekš izklāstīto, pieejamie pierādījumi liecināja, ka izmeklējamā ražojuma cenas vai izmaksas, arī izejvielu, enerģijas un darbaspēka izmaksas, nav noteiktas tirgus spēku brīvā mijiedarbībā, tāpēc ka tās skar būtiska valdības iejaukšanās pamatregulas 2. panta 6.a punkta b) apakšpunkta nozīmē, kā par to liecina viena vai vairāku attiecīgo minētajā regulā uzskaitīto faktoru ietekme. Tādējādi un ņemot vērā, ka Ķīnas valdība nesadarbojās, Komisija secināja, ka šajā lietā normālās vērtības noteikšanai nav pareizi izmantot iekšzemes cenas un izmaksas. Tāpēc Komisija, kā izklāstīts nākamajā iedaļā, noteica salikto normālo vērtību, pamatojoties vienīgi uz ražošanas un pārdošanas izmaksām, kas atspoguļo neizkropļotas cenas vai atsauces vērtības, t. i., šajā gadījumā saskaņā ar pamatregulas 2. panta 6.a punkta a) apakšpunktu pamatojoties uz atbilstošām ražošanas un pārdošanas izmaksām attiecīgā reprezentatīvā valstī.

(86)

Reprezentatīvās valsts izvēle, ievērojot pamatregulas 2. panta 6.a punktu, tika balstīta uz šādiem kritērijiem:

(87)

Kā paskaidrots 35. un 36. apsvērumā, Komisija ir izdevusi divus lietas materiāliem pievienotus paziņojumus par normālās vērtības noteikšanai izmantojamajiem avotiem. Šajos paziņojumos aprakstīti fakti un pierādījumi, uz kuriem balstīti attiecīgie kritēriji, un atbildēts uz piezīmēm, ko personas saņēmušas par šiem elementiem un attiecīgajiem avotiem. Otrajā paziņojumā par ražošanas faktoriem Komisija informēja ieinteresētās personas par savu nolūku izmantot Brazīliju kā attiecīgu reprezentatīvo valsti pašreizējā izmeklēšanā, ja tiktu apstiprināta nozīmīgu kropļojumu pastāvēšana saskaņā ar pamatregulas 2. panta 6.a punktu.

(88)

Pirmajā paziņojumā par ražošanas faktoriem Komisija identificēja Argentīnu, Brazīliju, Kazahstānu, Malaiziju un Meksiku kā valstis, kuru ekonomiskās attīstības līmenis pēc Pasaules Bankas datiem ir līdzīgs kā Ķīnā, proti, Pasaules Banka tās visas pēc nacionālā kopienākuma klasificē pie valstīm ar vidēji augstiem ienākumiem.

(89)

No ieinteresētajām personām netika saņemtas nekādas piezīmes par ĶTR ekonomikas attīstības salīdzināmību ar Komisijas noteiktajām valstīm.

(90)

Ketong atzīmēja, ka Pasaules Banka par valsti ar vidēji augstiem ienākumiem līdzīgi kā ĶTR ir klasificējusi arī Krieviju, un lūdza Komisijai arī šo valsti apsvērt kā iespējamu reprezentatīvu valsti. Tomēr Komisija nav atradusi nevienu kalcija silīcija ražotāju Krievijā ar publiski pieejamu finanšu informāciju, kas būtu reprezentatīvs izmeklējamā ražojuma normālās vērtības aprēķināšanai, tādēļ tā neturpināja šīs valsts izvērtēšanu.

(91)

Pirmajā paziņojumā Komisija identificēja Brazīliju un Argentīnu kā valstis, par kurām ir zināms, ka tajās tiek ražots kalcija silīcijs. Šajā paziņojumā Komisija turklāt identificēja Kazahstānu, Malaiziju un Meksiku kā valstis, kuras ražo ferosakausējumus, kas ir kalcija silīcija nozarei ļoti līdzīga nozare ražošanas procesa un ražošanas faktoru ziņā, un kuras tā varētu izmantot gadījumā, ja trūktu atbilstīgu datu no kalcija silīciju ražojošajām valstīm. Tika saņemtas piezīmes no Ketong, Shenghua un sūdzības iesniedzēja.

(92)

Komisija Brazīlijā identificēja divus un Argentīnā vienu kalcija silīcija ražotāju ar publiski pieejamu finanšu informāciju. Tomēr jauni finanšu dati (t. i., par 2019. gadu) bija pieejami tikai par Argentīnas ražotāju un vienu no diviem Brazīlijas ražotājiem (Rima Industrial S.A.).

(93)

Sūdzības iesniedzējs atzīmēja, ka Brazīlija joprojām ir viena no iespējamām reprezentatīvajām valstīm, un atbalstīja tās izraudzīšanos par reprezentatīvo valsti, kā bija sākotnēji ierosinājis sūdzībā.

(94)

Gan Shenghua, gan Ketong savās piezīmēs par pirmo paziņojumu apgalvoja, ka Brazīlija nevar būt atbilstoša reprezentatīva valsts, jo vairāku izejvielu (piemēram, elektrodu pastas un kvarca/kvarcīta) importa apjomi ir zemi un tāpēc nav reprezentatīvi.

(95)

Tomēr elektrodu pastas gadījumā imports Brazīlijā aptvēra vismaz 10 % no paziņotā patēriņa Ķīnā, tādēļ to uzskata par reprezentatīvu. Kvarcīta gadījumā Komisija uzskatīja, ka nelielais importa apjoms Brazīlijā nav reprezentatīvs, un atgriezās pie Savienības ražotāju maksātās vidējās iepirkuma cenas kā piemērota kritērija.

(96)

Shenghua apgalvoja, ka elektroenerģijas cena Brazīlijā ir pārāk augsta, un lūdza Komisiju tādēļ neuzskatīt Brazīliju par reprezentatīvu valsti.

(97)

Komisija norādīja, ka pamatregulā izklāstītajos reprezentatīvās valsts izraudzīšanās kritērijos nekur nav minēts, ka komunālo pakalpojumu cenām jābūt konkrētā diapazonā. Tāpēc šis arguments tika noraidīts.

(98)

Ketong savās piezīmēs par pirmo paziņojumu apgalvoja, ka elektroenerģijas tirgus Brazīlijā ir izkropļots, jo 1) Brazīlijas valdība ir elektroenerģijas ražotāja Eletrobrás vairākuma akcionārs un 2) Brazīlijas valdība regulē elektroenerģijas cenu ar regulatīvās iestādes Agência Nacional de Energia Elétrica (ANEEL) starpniecību. Tāpēc Brazīlija nebūtu piemērota reprezentatīvā valsts.

(99)

Komisija norādīja, ka Ketong nav sniedzis pierādījumus tam, ka valdības īpašumtiesības uz Eletrobrás ir radījušas elektroenerģijas tirgus kropļojumu Brazīlijā un jo īpaši to, ka izmeklēšanas periodā tās ir ietekmējušas kalcija silīcija ražotāju maksāto cenu par elektroenerģiju. Piemēram, lai gan 52 % Eletrobrás akciju pieder valstij, pārējās akcijas tiek publiski tirgotas. Šis jautājums ir sīkāk aplūkots turpmāk 133. apsvērumā, pamatojoties uz papildu pierādījumiem, ko saņēmušas ieinteresētās personas, un 152. apsvērumā.

(100)

Shenghua apgalvoja, ka Brazīlijā ir ļoti aizsargāts tirgus un tā ir valsts, kura ir piemērojusi “lielu skaitu pasākumu, kas varētu ierobežot tirdzniecību”, kā Komisija ir apstiprinājusi savā izvērtējumā par Brazīlijas importa ierobežojumiem (40).

(101)

Pirmajā paziņojumā Komisija norādīja, ka tā nav Brazīlijā atklājusi nekādus tirdzniecības kropļojumus, kas skartu kalcija silīcija ražošanas galvenos izejresursus. Shenghua neiesniedza pierādījumus par šādiem kropļojumiem ne attiecībā uz kalcija silīciju, ne ražošanas galvenajiem faktoriem. Apgalvojumu uzskatīja par nepamatotu, tāpēc to noraidīja.

(102)

Ketong turklāt apgalvoja, ka Komisijas identificētie Brazīlijas ražotāji nodarbojas ar ļoti dažādām saimnieciskajām darbībām, tādēļ to izmaksas, ieņēmumi un peļņa neatspoguļo kalcija silīcija ražotāja izmaksas, ieņēmumus un peļņu.

(103)

Komisija pirmajā paziņojumā atzina, ka Brazīlijas ražotāji nodarbojas ne tikai ar kalcija silīcija ražošanu un pārdošanu un ka to finanšu pārskati neļauj finanšu rezultātus sadalīt pēc ražojumiem. Komisija paskaidroja, ka tas pats par sevi neietekmē uzņēmumu reprezentativitāti, tāpēc tā varētu izmantot uzņēmumu līmeņa finanšu rezultātus, lai noteiktu atsauces vērtības PVA izmaksām un peļņai. Tāpēc apgalvojums tika noraidīts.

(104)

Shenghua apgalvoja, ka viena uzņēmuma PVA izmaksas un peļņa nav uzticami vai reprezentatīvi dati normālās vērtības aprēķināšanai.

(105)

Komisija atzīmēja, ka Shenghua nepamatoja, kādēļ viena uzņēmuma PVA izmaksas un peļņa nav uzticami vai reprezentatīvi dati normālās vērtības aprēķināšanai. Shenghua nenorādīja uz citiem ražotājiem Brazīlijā ar viegli pieejamu publisku finanšu informāciju, kuru varētu pievienot datu kopai. Tāpēc apgalvojums tika noraidīts.

(106)

Ketong arī apgalvoja, ka nav pareizi izmantot Dun & Bradstreet sniegtos finanšu datus, jo tie nav pietiekami detalizēti, lai iegūtu dempinga starpības aprēķināšanai vajadzīgo informāciju.

(107)

Komisija norādīja, ka Dun & Bradstreet nodrošinātā globālā finanšu datubāze ir instruments, ko tā izmanto, lai iegūtu ar konkrētu uzņēmumu saistītus finanšu pārskatus un rādītājus par uzņēmumiem iespējamās reprezentatīvajās valstīs. Šajā saistībā Komisija precizēja, ka Dun & Bradstreet datubāzē izmantotie termini “tiešās izmaksas” un “netiešās izmaksas” skar attiecīgi “pārdoto preču izmaksas” (PPI) un “pamatdarbības izmaksas”. Pretēji Ketong apgalvojumam Komisijas rīcībā ir dati, kas ir pietiekami detalizēti, lai tā varētu atrast attiecīgo informāciju, kura vajadzīga, lai aprēķinātu normālo vērtību, kā noteikts pamatregulas 2. panta 6.a punktā. Tāpēc apgalvojums tika noraidīts.

(108)

Gan Shenghua, gan Ketong apgalvoja, ka Argentīna nav attiecīga reprezentatīvā valsts, jo pastāv tirdzniecības kropļojumi attiecībā uz puskoksu, kas ir viens no svarīgākajiem ražošanas faktoriem, kuru Komisija jau minēja pirmajā paziņojumā.

(109)

Komisija piekrita, ka tirdzniecības kropļojumi (šajā gadījumā eksporta licences un nodokļi) varētu skaidrot puskoksa zemo importa apjomu Argentīnā un attiecīgi nozīmēt, ka importa cenu nav piemēroti izmantot kā atsauces cenu.

(110)

Ketong arī apgalvoja, ka, ja Komisija secināja, ka daudzu izejresursu tirgus Ķīnā ir izkropļots, tai par izkropļotu ir jāuzskata arī Argentīnas tirgus, jo daudzi Argentīnā izmantotie galvenie izejresursi ir ar Ķīnas izcelsmi.

(111)

Komisija šo apgalvojumu noraidīja, jo, pretēji Ketong apgalvojumam, lielākā daļa izejresursu, izņemot puskoksu, tiek importēta Argentīnā no citām valstīm, nevis Ķīnas. Pirmajā paziņojumā Komisija norādīja, ka Argentīnā tiek importēts ļoti neliels daudzums puskoksa, kas nenāktu no Ķīnas. Tādēļ Komisija šajā posmā uzskatīja, ka puskoksa importa apjoms Argentīnā nav reprezentatīvs. Puskokss veido aptuveni 10 % no attiecīgā ražojuma ražošanas izmaksām.

(112)

Sūdzības iesniedzējs arī apgalvoja, ka Argentīna nevarētu atbilst kritērijiem, lai to šajā posmā izraudzītos kā reprezentatīvu valsti, ņemot vērā publiski pieejamo informāciju par attiecīgā ražojuma vienīgo ražotāju šajā valstī, kas uzrādīja zaudējumu gūšanu.

(113)

Komisija piekrita, ka vienīgo Argentīnas CaSi ražotāju, par kuru bija publiski pieejami finanšu dati, nevar izmantot kā atsauces vērtību peļņas procentam, jo uzņēmums 2019. gadā guva zaudējumus. Gadījumā, ja vēlāk kļūs pieejami finanšu dati par 2020. gadu, Komisija var atkārtoti apsvērt Argentīnu kā reprezentatīvu valsti.

(114)

Ketong lūdza Komisijai izmantot Krieviju kā reprezentatīvu valsti, jo Pasaules Banka to ir klasificējusi par valsti ar vidēji augstiem ienākumiem līdzīgi kā ĶTR, tajā notiek kalcija silīcija ražošana un ir vismaz viens ražotājs, proti, Kluchevsky Ferroalloy Plant PJSC.

(115)

Komisija analizēja Ketong apgalvojumu attiecībā uz Krievijas izmantošanu kā attiecīgu reprezentatīvo valsti. Tā izskatīja jaunākos Ketong iesniegtos datus par Krievijas ferosakausējumu ražotāju Kluchevsky Ferroalloy Plant PJSC, kas, kā norādīts tā tīmekļa vietnē, it kā ražo arī kalcija silīciju. Dati attiecās uz gadu pirms izmeklēšanas perioda. Tā kā šie dati parādīja peļņu tuvu nullei un ļoti mazas PVA izmaksas, Komisija tos neuzskatīja par reprezentatīviem izmeklējamā ražojuma normālās vērtības noteikšanai saskaņā ar pamatregulas 2. panta 6.a punkta a) apakšpunktu.

(116)

Tā kā Komisija nevarēja atrast reprezentatīvus finanšu datus par citiem iespējamiem kalcija silīcija ražotājiem Krievijā un tā kā arī Ketong šādus datus nesniedza, Komisija secināja, ka šajā posmā Krievija nav attiecīga reprezentatīvā valsts.

(117)

Shenghua un Ketong apgalvoja, ka ne Brazīlija, ne Argentīna nav attiecīga reprezentatīva valsts 94., 96., 98., 100., 102., 104., 106., 108., 110. un 112. apsvērumā minēto iemeslu dēļ, un ierosināja, ka, tā kā kalcija silīcija ražošana pasaulē ir ierobežota, Komisijai būtu jāizmanto ferosakausējumu izgatavotāju un/vai silīcija metāla ražotāju dati, jo šo ražojumu izmaksu struktūra ir līdzīga kā kalcija silīcijam. Tie ierosināja izmantot Kazahstānu, jo tā ir viena no lielākajām ferosakausējumu ražotājām ar vairākiem izgatavotājiem, kuru PVA izmaksu un peļņas datus varētu izmantot.

(118)

Komisija norādīja, ka, tā kā ir valstis, kurās notiek kalcija silīcija ražošana, šajā posmā Kazahstānu neuzskatīja par attiecīgu reprezentatīvo valsti saskaņā ar pamatregulas 2. panta 6.a punkta a) apakšpunktā noteiktajiem kritērijiem, jo tā nav kalcija silīcija ražotāja un nav pieejami attiecīgi publiski dati.

(119)

Ketong arī apgalvoja, ka GTA dati par Kazahstānu un Krieviju ir nekvalitatīvāki par Starptautiskā tirdzniecības centra (ITC) datiem, un ierosināja tos izmantot GTA vietā. Tā kā Komisija neplāno izmantot nevienu no šīm valstīm kā reprezentatīvo valsti, šo apgalvojumu šajā posmā neturpināja izskatīt.

(120)

Ņemot vērā iepriekš minēto, Komisija ar otro paziņojumu informēja ieinteresētās personas, ka tā saskaņā ar pamatregulas 2. panta 6.a punkta a) apakšpunkta pirmo ievilkumu plāno izmantot Brazīliju kā attiecīgu reprezentatīvo valsti un uzņēmuma Rima Industrial S.A. finanšu datus, lai iegūtu neizkropļotas cenas vai atsauces vērtības normālās vērtības aprēķināšanai.

(121)

Ieinteresētās personas tika aicinātas sniegt piezīmes par Brazīlijas kā reprezentatīvās valsts un par Rima Industrial S.A. kā reprezentatīvās valsts ražotāja atbilstību. Tika saņemtas piezīmes no Ketong, Shenghua un sūdzības iesniedzēja.

(122)

Sūdzības iesniedzējs atbalstīja Brazīlijas izraudzīšanos par reprezentatīvu valsti, noraidot Kazahstānu, Argentīnu un Krieviju kā nepiemērotas reprezentatīvās valstis. Kopā ar piezīmēm sūdzības iesniedzējs iesniedza jaunākos pieejamos finanšu datus par diviem zināmajiem Brazīlijas CaSi ražotājiem, kas publicēti Minas Gerais oficiālajā vēstnesī (41), (42). Sūdzības iesniedzējs arī apgalvoja, ka Krievijas uzņēmums Kluchevsky Ferroalloy Plant PJSC (lai gan tā tīmekļa vietnē ir norādīts, ka tas it kā ražo kalcija silīciju) nav ražojis CaSi pēdējos sešos gados, ietverot izmeklēšanas periodu, un ka tas neplāno tuvākajā nākotnē ražot CaSi.

(123)

Shenghua vēlreiz norādīja, ka Brazīlijas elektroenerģijas cenas ir pārāk augstas un tādēļ Brazīliju nevajadzētu uzskatīt par attiecīgu reprezentatīvo valsti. Shenghua apgalvoja, ka Komisijas apgalvojums par to, ka kritērijos pamatregulā nekur nav minēts, ka komunālo pakalpojumu cenām reprezentatīvā valstī jābūt konkrētā diapazonā, lai valsti izraudzītos kā reprezentatīvu valsti, kā noteikts 97. apsvērumā, neatbilst pamatregulai un PTO Antidempinga nolīgumam, kas paredz, ka, pat ja Komisija izlemj neizmantot izcelsmes valsts uzņēmumu pārdošanas cenas vai izmaksas, tai būtu jāizmanto pamatoti aizstājējdati normālās vērtības noteikšanai.

(124)

Kā minēts 86. apsvērumā, lai izraudzītos reprezentatīvo valsti, Komisija izmanto attiecīgos kritērijus saskaņā ar pamatregulas 2. panta 6.a punktu. Brazīlija atbilda visiem šiem kritērijiem. Fakts, ka Brazīlijā ir augstākas elektroenerģijas cenas nekā citās valstīs, nemaina to, ka Brazīlija ir uzskatāma par attiecīgu reprezentatīvo valsti. Tāpēc apgalvojums tika noraidīts.

(125)

Ketong apgalvoja, ka vienīgais iemesls, kādēļ Komisija neizmantoja Krieviju kā reprezentatīvo valsti, bija tas, ka Kluchevsky Ferroalloy Plant PJSC bija nereprezentatīvs (t. i., pārāk zems) peļņas procents un PVA izmaksas 2019. gadā. Turklāt Ketong apgalvoja, ka peļņas procents neveido daļu no pamatregulas 2. panta 6.a punktā paredzētās pārbaudes, ko veic, lai izraudzītos reprezentatīvu valsti, un ka datiem ir vienīgi jābūt viegli pieejamiem. Pēc Ketong domām, no tiesību normas nav iespējams ekstrapolēt nekādu papildu “reprezentatīvu pārbaudi”, tāpēc tas nav kritērijs reprezentatīvās valsts piemērotības novērtēšanai. Turklāt Ketong apgalvoja, ka, pat ja peļņas procents tiktu ietverts pārbaudē, nav skaidrs, kādēļ Rima Industrial S.A. ar tikai 3 % peļņas procentu būtu labāks par zemo, bet vienalga pozitīvo Kluchevsky Ferroalloy Plant peļņas procentu.

(126)

Komisija šo apgalvojumu noraidīja. Saskaņā ar pamatregulas 2. panta 6.a punkta a) apakšpunktu noteiktā normālā vērtība ietver neizkropļotas un samērīgas PVA izmaksas un peļņu. Komisija neuzskata, ka peļņas procents tuvu nullei ir “samērīga summa” pamatregulas 2. panta 6.a punkta a) apakšpunkta pēdējās daļas nozīmē.

(127)

Turklāt Ketong norādīja, ka Krievijai vairāku iemeslu dēļ ir labākas kvalitātes dati nekā Brazīlijai. Pirmkārt, Rima Industrial nodarbojas ar daudzveidīgākām darbībām nekā Kluchevsky Ferroalloy Plant, kura darbība ir koncentrēta uz ferosakausējumiem. Otrkārt, Ketong apgalvoja, ka Komisija nav pamatojusi savu paziņojumu, ka Rima Industrial tiešās izmaksas, kas norādītas Dun&Bradstreet datubāzē, ir pārdoto preču izmaksas (PPI) un netiešās izmaksas ir pamatdarbības izmaksas. Savukārt Kluchevsky Ferroalloy Plant dati ļāva novērtēt, ko ietvēra dažādās izmaksu kategorijas. Treškārt, Kluchevsky Ferroalloy Plant bija detalizētākas PVA izmaksas.

(128)

Kā skaidrots 122. apsvērumā, kļuva pieejami jaunāki finanšu dati par diviem Komisijas identificētajiem Brazīlijas ražotājiem. Saskaņā ar šiem datiem Rima Industrial S.A. 2020. gadā guva zaudējumus. Savukārt Bozel Brasil S.A. 2020. gadā guva peļņu. Kā prognozēts pirmajā paziņojumā, Komisija izmantoja 2020. gada datus, jo tie kļuva pieejami. Tādējādi, ņemot vērā to, ka, no vienas puses, nerentabls uzņēmums nav reprezentatīvs attiecībā uz iekšzemes tirgus situāciju un, no otras puses, Bozel Brasil S.A. ražo gandrīz tikai un vienīgi kalcija silīciju, Komisija izmantoja Bozel Brasil datus. Tāpēc šie apgalvojumi tika noraidīti.

(129)

Turklāt Ketong atkārtoja savu apgalvojumu, ka Brazīlijas kvarcīta imports varētu nebūt reprezentatīvs, savukārt Krievijas importa statistikas dati par kvarcītu no ITC nodrošina uzticamu atsauces vērtību rūpniecībā izmantota kvarcīta cenai.

(130)

Kā skaidrots 90. un 115. apsvērumā, Komisija neuzskatīja Krieviju par attiecīgu reprezentatīvo valsti. Runājot par kvarcīta atsauces vērtību, tā kā nav reprezentatīvu importa apjomu Brazīlijā, Komisija izmantoja kvarcīta cenu Savienības tirgū, kā skaidrots 95. apsvērumā. Tāpēc apgalvojums tika noraidīts.

(131)

Turklāt Ketong apgalvoja, ka, ja Komisija izvēlas Brazīliju kā reprezentatīvo valsti, tai ir jāizvēlas visprecīzākās un neizkropļotas Brazīlijā elektroenerģijas izmaksas. It sevišķi Ketong norādīja, ka Brazīlijā elektroenerģija tiek tirgota divās līgumiskās vidēs: regulētajā tirgū (ACR) un brīvajā tirgū (ACL). Ketong apgalvoja, ka rūpnieciskie pircēji galvenokārt iegādātos elektroenerģiju ACL tirgū, jo ACL tirgus vairāk nekā ACR tirgus būtu pareizais reprezentatīvas cenas avots rūpnieciskiem elektroenerģijas patērētājiem. Tas it sevišķi attiektos uz lieliem rūpnieciskiem elektroenerģijas patērētājiem, tostarp kalcija silīcija ražotājiem. Ketong uzskata, ka būtu pamatoti pieņemt, ka kalcija silīcija ražotājs ar elektroenerģijas patēriņu, kas krietni pārsniedz 3 MW (vienas krāsns nominālā jauda ir vairāk nekā 20 MW) elektroenerģiju iegādātos tieši no elektroenerģijas ražotāja par labāku cenu ACL tirgū. Turklāt Ketong apgalvoja, ka uzņēmuma EDP Brasil elektroenerģijas cenas, kuras Komisija izmantoja otrajā paziņojumā, atspoguļoja elektroenerģijas tarifu ACR tirgū, kas nebūtu reprezentatīva attiecībā uz elektroenerģijas cenām, par kurām lielie rūpnieciskie patērētāji, tādi kā CaSi ražotāji, pērk elektroenerģiju. Ketong arī apgalvoja, ka EDP Brasil elektroenerģijas tarifs ir maksimālā cena, ko regulē regulatīvā iestāde ANEEL, nevis faktiskā cena, par kuru pārdod elektroenerģiju. Lai pamatotu šo apgalvojumu, Ketong iesniedza preses relīzi, kurā bija norādīts, ka ANEEL apstiprināja maksimālo cenu 2020. gada decembrī plānotai izsolei. Turklāt Ketong norādīja, ka EDP Brasil darbības dati liecina, ka faktiskā cena, ko ir maksājuši EDP Brasil klienti vai nu ACR, vai ACL tirgū, ir zemāka nekā tarifs, un tāpēc Komisijai būtu jāizmanto šie dati.

(132)

Komisija norādīja, ka par elektroenerģijas cenām ACL tirgū vienojas divpusēji, un tās nepublisko (43). Turklāt, kad patērētāji iegādājas elektroenerģiju ACL tirgū, tiem ir jāparaksta divi līgumi: viens ar elektroenerģijas ražotāju, kas atbild par elektroenerģijas ražošanu, un otrs ar sadales uzņēmumu par infrastruktūras (pārvades elektrolīniju) izmantošanu (44). Parasti elektroenerģijas tarifā ir ietvertas izmaksas, kas saistītas ar ražošanu, pārvadi, sadali, nozares maksājumiem un nodokļiem. Elektroenerģijas cenas, ko Ketong norādīja EDP Brasil gada pārskatā, ietver tikai elektroenerģijas (hidroelektroenerģijas un siltumenerģijas) ražošanas cenu, kas nav gala cena, kuru maksā patērētājs, un tāpēc to nevar izmantot kā atsauces vērtību.

(133)

Turklāt Komisija norādīja, ka Ketong nav sniedzis citus pierādījumus kā vien savu pieņēmumu, ka kalcija silīcija ražotāji tiek apgādāti ACL tirgū, nevis ACR tirgū. Turklāt nav pierādījumu tam, ka Komisijas izmantotie tarifi, kas ņemti no EDP Brasil, kas ir privāts uzņēmums, tīmekļa vietnes, faktiski ir Ketong ieteiktā maksimālā cena, nevis tarifi, ko maksā patērētāji. Pierādījumi, ko šajā saistībā ir iesniedzis Ketong, nepamato šo apgalvojumu. Iesniegtajā preses relīzē ir vienkārši noteikts, ka ANEEL ir paaugstinājusi maksimālo cenu. Faktiski Komisija norādīja, ka vidējais elektroenerģijas tarifs rūpnieciskajiem lietotājiem izmeklēšanas periodā bija 391 R$/MWh, bet Ketong iesniegtajā EDP gada ziņojumā teikts, ka elektroenerģijas tarifs rūpnieciskajam lietotājam 2020. gada pēdējā ceturksnī bija 508 R$/MWh, tātad daudz lielāks nekā tarifs, kuru Komisija izmantoja atsauces vērtības aprēķināšanai. Tā kā lietā nav nekādu atbilstīgu alternatīvu datu, Komisija provizoriski izlēma izmantot EDP Brasil publicētās tarifu cenas. Tāpēc apgalvojums tika noraidīts.

(134)

Ketong norādīja, ka, ja Komisija izlems izmantot Rima Industrial finanšu datus no Dun&Bradstreet, kā arī ņemot vērā to, ka šie dati ir sniegti neprecīzā un vispārējā formātā, kas neļauj noteikt “netiešajās izmaksās” iekļautos izdevumus, eksporta cenas koriģēšana ar pārdošanas izmaksām nebūtu pamatota, jo tie paši izdevumi būtu iekļauti saliktajā normālajā vērtībā.

(135)

Kā norādīts 128. apsvērumā, Komisija izmantos Bozel Brasil S.A. finanšu pārskatus. Tāpēc šis apgalvojums vairs nav būtisks.

(136)

Shenghua vēlreiz norādīja, ka Kazahstāna būtu jāizraugās kā attiecīga reprezentatīvā valsts. Komisijai patiešām vajadzētu ņemt vērā valstis, kurās tiek ražoti ferosakausējumi, jo kalcija silīcija ražošana notiek tikai Argentīnā un Brazīlijā; Komisija Argentīnu izslēdza, savukārt Shenghua uzskatīja, ka Brazīlija nav piemērota augstās elektroenerģijas maksas dēļ, kā minēts 123. apsvērumā.

(137)

Tā kā Brazīlijā ir ražotāji ar publiski pieejamu finanšu informāciju, nav nepieciešams apsvērt valstis, kurās ražo ferosakausējumus, piemēram, Kazahstānu. Tāpēc apgalvojums tika noraidīts.

(138)

Tā kā, pamatojoties uz visiem iepriekš minētajiem elementiem, izmeklēšanas pagaidu posmā tika noteikts, ka Brazīlija ir attiecīgā reprezentatīvā valsts, nav vajadzības novērtēt sociālās un vides aizsardzības līmeni saskaņā ar pamatregulas 2. panta 6.a punkta a) apakšpunkta pirmā ievilkuma pēdējo teikumu.

(139)

Ņemot vērā iepriekš sniegto analīzi, Brazīlija atbilst pamatregulas 2. panta 6.a punkta a) apakšpunkta pirmajā ievilkumā noteiktajiem kritērijiem, lai to varētu uzskatīt par attiecīgu reprezentatīvo valsti.

(140)

Komisija pirmajā paziņojumā uzskaitīja ražošanas faktorus, piemēram, materiālus, enerģiju un darbaspēku, ko ražotāji eksportētāji izmanto attiecīgā ražojuma ražošanā, un aicināja ieinteresētās personas sniegt piezīmes un viegli pieejamu informāciju par katra minētajā paziņojumā norādītā ražošanas faktora neizkropļotu vērtību.

(141)

Pēc tam otrajā paziņojumā Komisija norādīja, ka, lai aprēķinātu normālo vērtību saskaņā ar pamatregulas 2. panta 6.a punkta a) apakšpunktu, tā izmantos GTA datus, lai noteiktu neizkropļotās izmaksas lielākajai daļai ražošanas faktoru, jo īpaši izejvielām. Turklāt, kā skaidrots 151. un 152. apsvērumā, Komisija norādīja, ka tā izmantos Starptautiskās Darba organizācijas (SDO) statistikas datus un viegli pieejamos avotus par darbaspēka izmaksām Brazīlijā, lai noteiktu darbaspēka neizkropļotas izmaksas, un viegli pieejamus avotus ar rūpnieciskiem sadales tarifiem, kurus publicējis elektroenerģijas nodrošinātājs, lai noteiktu elektroenerģijas neizkropļotas izmaksas.

(142)

Ņemot vērā visu ieinteresēto personu iesniegto un attālinātajās pārbaudēs savākto informāciju, ir noteikti turpmāk norādītie ražošanas faktori un to avoti, kas jāņem vērā, nosakot normālo vērtību saskaņā ar pamatregulas 2. panta 6.a punkta a) apakšpunktu.

1. tabula

Kalcija silīcija ražošanas faktori

(143)

Komisija ietvēra arī izgatavošanas pieskaitāmo izmaksu vērtību, lai ietvertu izmaksas, kas nav ietvertas iepriekš minētajos ražošanas faktoros. Šīs summas noteikšanas metodika ir pienācīgi izskaidrota 154. apsvērumā.

(144)

Lai noteiktu neizkropļotu cenu izejvielām ar piegādi līdz reprezentatīvās valsts ražotāja rūpnīcas vārtiem, Komisija par pamatu izmantoja GTA norādīto vidējo svērto importa cenu reprezentatīvajā valstī un tai pieskaitīja ievedmuitas nodokļus un transporta izmaksas. Importa cena reprezentatīvajā valstī tika noteikta kā vidējā svērtā vienības cena importam no visām trešām valstīm, izņemot ĶTR un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2015/755 (48) I pielikumā minētās valstis, kas nav PTO dalībvalstis. Komisija nolēma neņemt vērā no ĶTR veikto importu reprezentatīvajā valstī, jo, kā tā secinājusi 85. apsvērumā, nozīmīgu kropļojumu dēļ pamatregulas 2. panta 6.a punkta b) apakšpunkta nozīmē nav pareizi izmantot iekšzemes cenas un izmaksas ĶTR. Ņemot vērā, ka nav pierādījumu tam, ka šie paši kropļojumi tādā pašā mērā neietekmē eksportam paredzētos ražojumus, Komisija uzskatīja, ka šie kropļojumi ietekmē eksporta cenas. Pēc Ķīnas un tādu valstu, kas nav tirgus ekonomikas valstis, importa Brazīlijā izslēgšanas Komisija konstatēja, ka galveno izejvielu imports no citām trešām valstīm joprojām ir reprezentatīvs (vairāk nekā 98 % no kopējā Brazīlijā importētā apjoma). GTA Brazīlijas importa vērtības ir norādītas FOB (franko uz kuģa klāja) līmenī. Lai iegūtu Brazīlijas CIF importa vērtības, FOB vērtībām tika pieskaitīts 3,1 %, kas ir starpība starp izmeklēšanas periodā noteikto kalcija silīcija vidējo CIF un vidējo FOB eksporta cenu, kuru paziņoja Ķīnas ražotāji eksportētāji, kas sadarbojās.

(145)

Tā kā nav datu par importu Brazīlijā un nav attiecīgas neizkropļotas starptautiskas akmeņogļu cenas, Komisija uzskatīja, ka bitumenogļu svērtā vidējā importa cena ir piemērota atsauces vērtība.

(146)

Tā kā kvarcīta importa apjomi Brazīlijā bija nelieli un tādēļ tie uzskatāmi par nereprezentatīviem un tā kā nebija neizkropļotas starptautiskas kvarcīta cenas, Komisija uzskatīja, ka Savienības ražotāju maksātā vidējā iepirkuma cena ir piemērota atsauces vērtība.

(147)

Viens ražotājs eksportētājs arī ziņoja par kvarca smiltīm kā ražošanas faktoru. Attiecībā uz šo ražošanas faktoru faktiskās izmaksas, kas radās ražotājiem eksportētājiem, kuri sadarbojās, veidoja mazu daļu no kopējām izgatavošanas izmaksām izmeklēšanas periodā. Tā kā attiecībā uz šiem ražošanas faktoriem izmantotā vērtība būtiski neietekmēja dempinga starpības aprēķinu neatkarīgi no izmantotā avota, Komisija nolēma iekļaut šīs izmaksas palīgmateriālu izmaksu kategorijā. Komisija aprēķināja palīgmateriālu procentuālo daļu kā daļu no kopējām izejvielu izmaksām un piemēroja šo procentuālo daļu pārrēķinātajām izejvielu izmaksām, izmantojot noteiktās neizkropļotās cenas.

(148)

Tādi blakusprodukti kā mikrosilīcijs (kas HS ir klasificēts kā sārņi) un silīcija kalcijs smalka pulvera veidā (kas ir atkritumi, kuri klasificēti ar to pašu HS kodu, kurā klasificēts kalcija silīcijs) katrs veidoja mazāk nekā 1 % no kopējām izgatavošanas izmaksām. Tā kā izmeklēšanas periodā Brazīlijā netika importēti sārņi, Komisija šā blakusprodukta atsauces cenu noteica, pamatojoties uz attiecību starp tā iekšzemes pārdošanas vērtību ĶTR un kopējām materiālu izmaksām, un piemēroja šo attiecību aprēķinātajām neizkropļotajām kopējām materiālu izmaksām. Pēc tam iegūto summu sadalīja ar faktiski pārdoto daudzumu, lai iegūtu neizkropļotu vienības cenu, kas norādīta 1. tabulā 142. apsvērumā. Otra blakusprodukta, proti, kalcija silīcija atkritumu, gadījumā Komisija koriģēja atsauces cenu, piemērojot attiecību starp blakusprodukta pārdošanas cenu un kalcija silīcija iekšzemes pārdošanas cenu ĶTR reprezentatīvās valsts kalcija silīcija atsauces cenai. Iegūtā koriģētā atsauces vērtība ir norādīta 1. tabulā.

(149)

Lai noteiktu neizkropļotas izejvielu cenas, Komisija, ievērojot pamatregulas 2. panta 6.a punkta a) apakšpunkta pirmo ievilkumu, piemēroja attiecīgās reprezentatīvās valsts ievedmuitas nodokļus.

(150)

Komisija izejvielu piegādes transportēšanas izmaksas, kas radušās izlasē iekļautajiem ražotājiem eksportētājiem, izteica procentos no šādu izejvielu faktiskajām izmaksām, un pēc tam to pašu procentuālo daļu piemēroja to pašu izejvielu neizkropļotajām izmaksām, lai iegūtu neizkropļotas transportēšanas izmaksas. Komisija uzskatīja, ka šīs izmeklēšanas kontekstā attiecību starp ražotāja eksportētāja izejvielu izmaksām un paziņotajām transportēšanas izmaksām varētu pamatoti izmantot par norādi, lai aplēstu neizkropļotas izejvielu transportēšanas izmaksas ar piegādi līdz uzņēmuma rūpnīcai.

(151)

Darbaspēks ir svarīgs ražošanas faktors, kas veido aptuveni 5–10 % no kopējām izgatavošanas izmaksām. Lai noteiktu algas Brazīlijā, Komisija izmantoja SDO statistikas datus. SDO statistikas dati (49) sniedz informāciju par Brazīlijas apstrādes rūpniecības nozares darba ņēmēju mēnešalgām un vidējo nostrādāto stundu skaitu nedēļā 2020. gadā. Komisija aprēķināja darbinieka darbaspēka izmaksas Brazīlijā, izmantoja publiski pieejamus avotus (50) par darbaspēka izmaksām Brazīlijā.

(152)

Komisija izmantoja viegli pieejamo jaunāko (no 2021. gada augusta) elektroenerģijas cenu, ko prasīja EDP Brasil (51). Šī cena tika koriģēta atbilstoši inflācijai, lai iegūtu cenu, kas piemērojama 2020. gadam. Pieejamā informācija ļauj noteikt elektroenerģijas cenu un sadales sistēmas (modalidade tarifaria azul) izmantošanas cenu, ko maksā rūpnieciskie lietotāji. Tajā ir pat iekļauti dati par tādu rūpniecisko lietotāju maksāto cenu, kuri izvēlējās diferencētas likmes, pamatojoties uz dienas laiku, kad tiek patērēta elektroenerģija (modalidade tarifaria verde). Jāņem vērā, ka Brazīlijā regulatīvā iestāde ANEEL (52) ir noteikusi elektroenerģijas piegādātājiem pienākumu laiku pa laikam palielināt tarifus par konkrētu procentuālo lielumu, lai regulētu elektroenerģijas patēriņu valstī. ANEEL izmanto karogu sistēmu (53) (zaļš, dzeltens, sarkans 1. līmenis, sarkans 2. līmenis), lai norādītu, vai elektroenerģijas cenai būtu jāpaliek tādai, kādu ierosinājis piegādātājs (zaļš), vai tā jāpaaugstina par 0,01343 BRL/kWh (dzeltens), 0,04169 BRL/kWh (sarkans 1. līmenis) vai 0,06243 BRL/kWh (sarkans 2. līmenis) (2020. gada dati). Šos karogus ANEEL publicē katru mēnesi, un tie ir viegli pieejami EDP Brasil (54) tīmekļa vietnē par izmeklēšanas periodu. Izmeklēšanas periodā karogu sistēma galvenokārt bija zaļa. Tikai 2020. gada janvārī bija dzeltens karogs un 2020. gada decembrī bija sarkans 2. līmenis, tāpēc elektroenerģijas tarifi bija nedaudz jāpaaugstina. Kopumā šim pieaugumam bija neliela ietekme uz tarifu.

(153)

Pamatregulas 2. panta 6.a punkta a) apakšpunktā ir teikts, ka “saliktā normālā vērtība ietver neizkropļotas un samērīgas administratīvās, pārdošanas un vispārējās izmaksas un peļņu”. Turklāt, lai aptvertu izmaksas, kas nav ietvertas iepriekš minētajos ražošanas faktoros, ir jānosaka izgatavošanas pieskaitāmo izmaksu vērtība.

(154)

Ražotāju eksportētāju, kas sadarbojās, izgatavošanas pieskaitāmās izmaksas un amortizācija tika izteiktas kā daļa no ražotāju eksportētāju faktiskajām izgatavošanas izmaksām. Šo procentuālo daļu piemēroja neizkropļotajām izgatavošanas izmaksām.

(155)

Lai noteiktu neizkropļotas un samērīgas PVA izmaksas un peļņu, Komisija izmantoja no Minas Gerais žurnāla (55) iegūtos 2020. gada finanšu datus par Bozel Brasil S.A.

(156)

Pamatojoties uz iepriekš aprakstītajām neizkropļotajām cenām un atsauces vērtībām, Komisija saskaņā ar pamatregulas 2. panta 6.a punkta a) apakšpunktu aprēķināja normālo vērtību katram ražojuma veidam EXW līmenī.

(157)

Pirmkārt, Komisija noteica neizkropļotās izgatavošanas izmaksas, pamatojoties uz katra uzņēmuma iegādātajiem ražošanas faktoriem. Tad attiecībā uz katru ražotāju eksportētāju, kurš sadarbojās, atsevišķu ražošanas faktoru faktiskajam patēriņam tika piemērotas neizkropļotas vienības izmaksas. Šie pieprasījuma iesniedzēja norādītie patēriņa rādītāji tika pārbaudīti pārbaudē. Komisija reizināja izmantošanas koeficientus ar neizkropļotām vienības izmaksām reprezentatīvajā valstī, kā aprakstīts 1. tabulā. Komisija samazināja izgatavošanas izmaksas, atskaitot blakusproduktu neizkropļotās izmaksas.

(158)

Tad Komisija pieskaitīja izgatavošanas pieskaitāmās izmaksas un amortizāciju, kā skaidrots 154. apsvērumā, neizkropļotām izgatavošanas izmaksām, lai iegūtu neizkropļotas ražošanas izmaksas.

(159)

Ražošanas izmaksām, kas tika noteiktas, kā paskaidrots iepriekšējā apsvērumā, Komisija piemēroja Bozel Brasil S.A. PVA izmaksas un peļņu. PVA izmaksas, kas tika izteiktas procentos no PPI un piemērotas neizkropļotām ražošanas izmaksām, sasniedza 11,98 %. Peļņa, izteikta procentos no PPI un piemērota neizkropļotām ražošanas izmaksām, sasniedza 18,96 %.

(160)

Uz šā pamata Komisija saskaņā ar pamatregulas 2. panta 6.a punkta a) apakšpunktu aprēķināja katra ražojumu veida normālo vērtību EXW līmenī.

(161)

Ražotāji eksportētāji eksportēja uz Savienību vai nu tieši neatkarīgiem pircējiem, vai arī izmantojot saistītus uzņēmumus ārpus Savienības.

(162)

Saskaņā ar pamatregulas 2. panta 8. punktu eksporta cena bija cena, kas faktiski samaksāta vai maksājama par attiecīgo ražojumu, to pārdodot eksportam uz Savienību.

(163)

Komisija salīdzināja normālo vērtību un ražotāju eksportētāju eksporta cenu EXW līmenī.

(164)

Ja tas bija nepieciešams taisnīgai salīdzināšanai, Komisija saskaņā ar pamatregulas 2. panta 10. punktu koriģēja normālo vērtību un/vai eksporta cenu, lai ņemtu vērā atšķirības, kas ietekmē cenas un to salīdzināmību. Korekcijas attiecās uz transportēšanas, apdrošināšanas, kravas apstrādes, iekraušanas un saistītajām izmaksām, iepakošanas izmaksām, kredītu izmaksām, tirgotāju uzcenojumu un bankas maksām.

(165)

Attiecībā uz ražotājiem eksportētājiem, kas sadarbojās, Komisija saskaņā ar pamatregulas 2. panta 11. un 12. punktu salīdzināja katra līdzīgā ražojuma veida vidējo svērto normālo vērtību ar attiecīgā ražojuma atbilstošā veida vidējo svērto eksporta cenu.

(166)

Pamatojoties uz to, vidējās svērtās provizoriskās dempinga starpības, kas izteiktas procentos no CIF cenas ar piegādi līdz Savienības robežai pirms nodokļa nomaksas, ir šādas:

(167)

Visiem pārējiem ĶTR ražotājiem eksportētājiem Komisija dempinga starpību noteica saskaņā ar pamatregulas 18. pantu, pamatojoties uz pieejamiem faktiem. Tālab Komisija noteica ražotāju eksportētāju sadarbības līmeni. Sadarbības līmenis ir ražotāju eksportētāju, kas sadarbojās, eksporta apjoms uz Savienību, izteikts kā daļa no kopējā importa, kurš noteikts pēc Eurostat datiem, no attiecīgās valsts uz Savienību izmeklēšanas periodā.

(168)

Šajā gadījumā ražotāju eksportētāju, kas sadarbojās, eksporta apjoms veidoja aptuveni 57,5 % no kopējā importa izmeklēšanas periodā. Pamatojoties uz minēto, Komisija nolēma noteikt atlikušo dempinga starpību augstākās atsevišķas dempinga starpības līmenī, kura noteikta viena ražotāja eksportētāja, kurš sadarbojās, reprezentatīva ražojuma veidam.

(169)

Provizoriskās dempinga starpības, kas izteiktas procentos no CIF cenas ar piegādi līdz Savienības robežai pirms nodokļa nomaksas, ir šādas:

(170)

Izmeklēšanas periodā līdzīgo ražojumu izgatavoja divi Savienības ražotāji. Tie veido “Savienības ražošanas nozari” pamatregulas 4. panta 1. punkta nozīmē.

(171)

Tā kā datus saistībā ar kaitējuma novērtējumu galvenokārt ieguva tikai no diviem Savienības ražotājiem, skaitļi kaitējuma analīzē ir norādīti diapazonos konfidencialitātes apsvērumu dēļ. Tomēr indeksi ir balstīti uz faktiskajiem datiem, nevis diapazoniem.

(172)

Tika noteikts, ka Savienības ražošanas kopējais apjoms izmeklēšanas periodā bija apmēram 1 313–1 590 tonnas. Komisija šo skaitli noteica, pamatojoties uz visu pieejamo informāciju par Savienības ražošanas nozari un vislielākā mērā pamatojoties uz antidempinga anketās sniegtajām atbildēm, kas saņemtas no Savienības ražotājiem, kuri sadarbojās. Kā norādīts 15. apsvērumā, divi Savienības ražotāji, kas sadarbojās, veidoja 100 % no līdzīgā ražojuma kopējā ražošanas apjoma Savienībā.

(173)

Lai noskaidrotu, vai Savienības ražošanas nozarei ir nodarīts kaitējums, un lai noteiktu patēriņu un dažādus ekonomiskos rādītājus, kas attiecas uz Savienības ražošanas nozares stāvokli, Komisija pārbaudīja Savienības ražošanas nozares saražotā līdzīgā ražojuma pakārtoto lietojumu integrēto Savienības ražotāju kontekstā.

(174)

Lai sniegtu maksimāli pilnīgu priekšstatu par Savienības ražošanas nozari, Komisija apkopoja datus par visu darbību, kas saistīta ar kalcija silīciju, un noteica, vai ražošana bija paredzēta pašpatēriņam vai brīvajam tirgum. Atšķirība starp ierobežoto un brīvo tirgu kaitējuma analīzes kontekstā ir būtiska, jo ražojumi, kas ir paredzēti pašpatēriņam, nav pakļauti tiešai konkurencei ar importu. Gluži pretēji, produkcija, ko paredzēts pārdot brīvā tirgū, tieši konkurē ar attiecīgo ražojumu, kuru importē.

(175)

Komisija konstatēja, ka 7,6 % no Savienības kopējā patēriņa izmeklēšanas periodā veidoja pašpatēriņš, kā parādīts turpmāk 2. tabulā. Pašpatēriņš kā daļa no kopējā patēriņa attiecīgajā periodā bija samērā stabils – tas palielinājās tikai par 3 %. Šajā saistībā attiecīgais ražotājs kalcija silīciju izmantoja, lai ražotu pakārtotus ferosakausējumus, un tāpēc nenotika nekādi pārdošanas darījumi ar faktiskiem rēķiniem.

(176)

Komisija pārbaudīja dažus ar Savienības ražošanas nozari saistītos ekonomiskos rādītājus, pamatojoties uz brīvā tirgus datiem. Šie rādītāji ir šādi: pārdošanas apjoms un pārdošanas cenas Savienības tirgū; tirgus daļa; izaugsme; eksporta apjoms un cenas; rentabilitāte; ienākums no ieguldījumiem; naudas plūsma.

(177)

Tomēr citus ekonomiskos rādītājus pilnvērtīgi varētu pārbaudīt, tikai ietverot visas darbības, tostarp pašpatēriņu Savienības ražošanas nozarē. Tie ir šādi rādītāji: ražošanas apjoms; jauda, jaudas izmantojums; ieguldījumi; krājumi; nodarbinātība; ražīgums; algas; spēja piesaistīt kapitālu. Tie ir atkarīgi no visas darbības neatkarīgi no tā, vai ražojums ir paredzēts pašpatēriņam, vai pārdošanai brīvajā tirgū.

(178)

Komisija noteica patēriņu Savienībā, Savienības ražotāju pārdošanas apjomiem Savienības tirgū pieskaitot kalcija silīcija importu. Savienības pārdošanas apjomus ieguva no Savienības ražotāju atbildēm, kas sniegtas uz antidempinga anketas jautājumiem. Importa datus ieguva no dalībvalstu muitas iestādēm, kā aprakstīts turpmāk 4.4.1. iedaļā.

(179)

Patēriņam Savienībā bija šāda dinamika:

2. tabula

Patēriņš Savienībā (tonnās)

(180)

Attiecīgajā periodā patēriņš Savienībā un patēriņš brīvajā tirgū stabili samazinājās, sasniedzot aptuveni pusi no sava sākotnējā līmeņa izmeklēšanas periodā. Patēriņa samazināšanos radīja importa samazināšanās par aptuveni 25 % un Savienības iekšzemes pārdošanas apjomu samazināšanās par aptuveni 75 % attiecīgajā periodā, kā attiecīgi norādīts 6. un 12. tabulā. Viens no galvenajiem patēriņa būtiskas samazināšanās iemesliem bija neapstrādāta tērauda ražošanas apjoma samazināšanās, jo kalcija silīcijs ir tērauda izgatavošanas procesa izejresurss, kā arī tērauda izgatavošana ir izteikti lielākais kalcija silīcija tirgus, un tērauda nozare zināmā mērā iepirka mazāk kalcija silīcija, jo izmantoja krājumos esošo.

(181)

Sūdzībā importa statistikas dati bija iegūti no Eurostat ar KN kodiem 7202 99 80 un 2850 00 60 un tika koriģēti, balstoties uz importa cenu, lai izslēgtu ražojumus, kuri nav izmeklējamais ražojums. Eurofer savā iesniegumā par izmeklēšanas sākšanu kritizēja šajā posmā izmantoto importa datu kvalitāti (gan apjoma, gan cenu ziņā). Tomēr tie bija visuzticamākie pierādījumi, kas bija pieejami minētajā posmā. Taču pašreizējās izmeklēšanas gaitā bija iespējams iegūt precīzākus importa datus, kas aprakstīja importēto ražojumu katrā dalībvalstu muitas iestādēm iesniegtajā importa deklarācijā. Komisija pieprasīja detalizētu informāciju par importu, uz ko attiecas KN kodi 7202 99 80 un 2850 00 60, no Francijas, Itālijas, Slovēnijas un Spānijas, proti, četrām dalībvalstīm ar visaugstāko importa apjomu sūdzībā. Tad Komisija trijām no šīm dalībvalstīm (Francijai, Slovēnijai un Spānijai) noteica kalcija silīcija importa apjomus un cenas, pamatojoties uz analīzi ražojuma aprakstam, kas ietverts no šīm dalībvalstīm saņemtajā informācijā. Par Itāliju, kas importa apjoma ziņā bija ceturtā dalībvalsts, sniegtie dati nebija vajadzīgajā formātā, tāpēc Komisijai pagaidu posmā bija jāpaļaujas uz sūdzības iesniedzēja sniegtajiem datiem. Sūdzībā bija norādīts, kādu procentuālo attiecību katrā attiecīgā perioda gadā veidoja šīs četras dalībvalstis. Komisija izmantoja šos procentuālos lielumus, lai aprēķinātu importa apjomu.

(182)

Importa tirgus daļu noteica, pamatojoties uz importu no ĶTR, salīdzinot ar patēriņa apjomu brīvajā tirgū, kā norādīts 2. tabulā.

(183)

Importam no ĶTR bija šāda dinamika:

3. tabula

Importa apjoms (tonnās) un tirgus daļa

(184)

Pēc neliela importa pieauguma par 6 % laikā no 2017. līdz 2018. gadam imports no Ķīnas stabili samazinājās par 27 % no 2018. gada līdz izmeklēšanas periodam. Tomēr šī importa tirgus daļa stabili palielinājās par 57 % laikā no 2017. līdz 2020. gadam. Tādējādi, lai gan imports no Ķīnas samazinājās, šis samazinājums bija daudz neizteiktāks nekā ES patēriņa samazinājums.

(185)

Komisija noteica importa no ĶTR svērtās vidējās cenas, pamatojoties uz valstu muitas datiem, kas atspoguļoja kalcija silīcija importu no ĶTR, kā noteikts saskaņā ar 181. apsvērumu iepriekš. Šādas cenas bija CIF līmenī.

(186)

Importa no ĶTR vidējai svērtajai cenai bija šāda dinamika:

4. tabula

Importa cenas (EUR/tonna)

(187)

Importa no ĶTR cenas paaugstinājās par 6 % laikā no 2017. līdz 2018. gadam un atkal laikā no 2018. līdz 2019. gadam, bet tad krasi pazeminājās par 15,5 % laikā no 2019. gada līdz izmeklēšanas periodam, sasniedzot cenu līmeni, kas bija par 5 % zemāks nekā 2017. gadā. Importa no ĶTR cenas bija zemākas par Savienības pārdošanas cenām, kā norādīts 8. tabulā, ar atšķirību 15–30 % izmeklēšanas periodā.

(188)

Komisija noteica cenu starpību izmeklēšanas periodā, salīdzinot:

(189)

Cenu salīdzinājums tika veikts darījumiem pa ražojuma veidiem vienā un tajā pašā tirdzniecības līmenī, ja vajadzīgs, izdarot atbilstīgas korekcijas saistībā ar atlaidēm un komisijas maksām. Šādā katra veida analīzē ņēma vērā to, vai ražojums ir pārdots kā beztaras vai kā satīta stieple, kā Eurofer bija norādījis savās piezīmēs par izmeklēšanas sākšanu, kas aprakstītas 9. apsvērumā. Salīdzinājuma rezultāts tika izteikts procentos no Savienības ražotāju teorētiskā apgrozījuma izmeklēšanas periodā. Tika konstatēts, ka vidējā svērtā cenu starpība ir 10,6 %. Paturot prātā, ka izmeklējamais ražojums ir izejviela, to uzskatīja par būtisku cenu starpību. Cenas starpība tika konstatēta visiem ražotāju eksportētāju, kas sadarbojās, ražojumu veidiem. Šis imports veidoja aptuveni 57 % no kopējā importa.

(190)

Saskaņā ar pamatregulas 3. panta 5. punktu, pārbaudot importa par dempinga cenām ietekmi uz Savienības ražošanas nozari, tiek novērtēti visi ekonomiskie rādītāji, kas raksturo Savienības ražošanas nozares stāvokli attiecīgajā periodā.

(191)

Kaitējuma noteikšanai visi rādītāji balstījās uz diviem Savienības ražotājiem, kuri sadarbojās un kuri veidoja visu Savienības ražošanas nozari, kā norādīts 15. apsvērumā.

(192)

Attiecīgajā periodā Savienības kopējam ražošanas apjomam, ražošanas jaudai un jaudas izmantojumam bija šāda dinamika:

5. tabula

Ražošanas apjoms, ražošanas jauda un jaudas izmantojums

(193)

Savienības ražošanas nozares ražošanas apjoms dramatiski samazinājās par 91 % laikā no 2017. līdz 2020. gadam, savukārt jauda palielinājās par 3 %, kā rezultātā par 91 % samazinājās jaudas izmantojums.

(194)

Savienības ražošanas nozare ražo kalcija silīciju krāsnīs, kuras var izmantot arī citu ferosakausējumu ražošanai. Šādos apstākļos kalcija silīcija ražošana Savienībā attiecīgajā periodā nebija nepārtraukta, jo Savienības ražotāji var optimizēt peļņu vai samazināt zaudējumus, tajās pašās krāsnīs ražojot visizdevīgāko ražojumu.

(195)

Vēl atklājās ražošanas pārtraukumi tehnisku problēmu dēļ saistībā ar ražošanas aprīkojumu un būtisku apkopi. Lai periodos, kad nenotiek ražošana, apgādātu savus galvenos klientus, Savienības ražošanas nozare veica piegādes no krājumiem un reizēm no iepirkumiem.

(196)

Ražošanas apjoms 2019. gadā bija zems, un sevišķi zems tas bija izmeklēšanas periodā, kad ražotāji saskārās ar cenu iesaldēšanu, kuru radīja lieli kalcija silīcija importa apjomi par zemu cenu, galvenokārt no ĶTR, neraugoties uz mazāku pieprasījumu Savienībā tērauda ražošanas samazinājuma un Covid-19 pandēmijas dēļ.

(197)

Turklāt bija augstas enerģijas cenas, kas veido būtisku daļu no izgatavošanas izmaksām. Tā kā Ferropem bija 2018. un 2019. gadā izveidojis kalcija silīcija krājumus, tas izlēma 2020. gadā ievērojami samazināt ražošanu.

(198)

Ferropem patlaban īsteno savu darbību nozīmīgu pārstrukturēšanas programmu. Attiecībā uz kalcija silīciju Ferroglobe (Ferropem mātesuzņēmums) ir norādījis, ka ir apņēmies turpināt attiecīgā ražojuma ražošanu Savienībā un ka tam šajā saistībā ir divi aktuāli projekti.

(199)

Otrs Savienības ražotājs (OFZ) norādīja, ka tam ir ievērojama rezerves jauda, ko varētu izmantot Savienības ražošanas apjoma palielināšanai, ja tirgū valdītu godīgi konkurences apstākļi.

(200)

Savienības ražošanas nozarei norādītās ražošanas jaudas pamatā ir to krāšņu jauda, kuras attiecīgajā periodā izmantoja kalcija silīcija ražošanai. Tomēr, kā savā iesniegumā par izmeklēšanas sākšanu ir minējis Eurofer un Vācijas Tērauda federācija, būtu jāprecizē, ka šīs krāsnis izmantoja arī citu ražojumu ražošanai, tāpēc 5. tabulā (kurā aplūkots tikai kalcija silīcijs) jaudas izmantojuma rādītāji attiecīgajā periodā bija zemi. Tomēr Savienībā norādīto jaudu varētu ātri ievērojami palielināt, ražojot kalcija silīciju pārējās krāsnīs, kurās attiecīgajā periodā ražoja citus ferosakausējumus. Ražošanas jaudas nelielo pieaugumu attiecīgajā periodā radīja efektivitātes uzlabojumi.

(201)

Tādējādi izmeklēšanā secināja, ka 5. tabulā norādītā Savienības ražošanas jauda parāda attiecīgajā periodā pastāvošos apstākļus, bet ka to īsā laikā būtu iespējams ievērojami palielināt.

(202)

Savienības ražošanas nozares pārdošanas apjomam un tirgus daļai attiecīgajā periodā bija šāda dinamika:

6. tabula

Pārdošanas apjoms un tirgus daļa

(203)

Iepriekš norādītā tabula parāda Savienības ražotāju pašu saražoto ražojumu pārdošanas apjomu. Brīvā tirgus pārdošanas apjoms Savienības tirgū samazinājās par 75 % laikā no 2017. gada līdz izmeklēšanas perioda beigām. Pārdošanas apjoms samazinājās pēc ražošanas dramatiskā samazinājuma, kā parādīts 5. tabulā.

(204)

Savienības ražošanas nozare laikā no 2017. gada līdz izmeklēšanas perioda beigām zaudēja apmēram pusi no savas tirgus daļas. Tirgus daļas samazinājums nebija tik izteikts kā pārdošanas apjomu samazinājums, bet to izraisīja importa turpināšanās ievērojamos daudzumos, it sevišķi no ĶTR.

(205)

Patēriņa samazināšanās apstākļos Savienības ražošanas nozare ne tikai zaudēja ievērojamus pārdošanas apjomus Savienības tirgū, bet arī tirgus daļu. Tādējādi ir skaidrs, ka Savienības ražošanas nozares pozīcija Savienības tirgū ir skaidri samazinājusies gan absolūtā, gan relatīvā izteiksmē.

(206)

Nodarbinātībai un ražīgumam attiecīgajā periodā bija šāda dinamika:

7. tabula

Nodarbinātība un ražīgums

(207)

Attiecīgajā periodā darbinieku skaits mainījās, parādot konkrētu darbinieku pārorientēšanu uz citiem ražojumiem mainīgā ražošanas apjoma periodā. Tādējādi attiecīgajā periodā FTE darbinieku skaits, kas strādāja ar kalcija silīciju, samazinājās par 73 %.

(208)

Ražīgums palielinājās par 11 % laikā no 2017. līdz 2018. gadam un tad samazinājās par 21 % laikā no 2018. līdz 2019. gadam, būtiski samazinoties par 63 % laikā no 2019. gada līdz izmeklēšanas periodam. Ņemot vērā nodarbinātības līmeņa svārstības, kuras parādītas 7. tabulā, tendence galvenokārt sekoja ražošanai, kas attiecīgajā periodā būtiski samazinājās.

(209)

Visas dempinga starpības būtiski pārsniedza minimālo līmeni. Ņemot vērā attiecīgās valsts importa apjomu un cenas, faktisko dempinga starpību lieluma ietekme uz Savienības ražošanas nozari bija būtiska.

(210)

Šī ir vienīgā antidempinga izmeklēšana, kas skar attiecīgo ražojumu. Tāpēc nebija pieejami dati, kas vajadzīgi, lai novērtētu iespējama iepriekšēja dempinga ietekmi.

(211)

Savienības ražotāju vidējai svērtajai vienības pārdošanas cenai nesaistītiem pircējiem Savienībā attiecīgajā periodā bija šāda dinamika:

8. tabula

Pārdošanas cenas Savienībā (EUR/tonna)

(212)

Vidējā vienības pārdošanas cena Savienības brīvajā tirgū nesaistītiem pircējiem paaugstinājās par 14 % laikā no 2017. līdz 2018. gadam un palika šādā līmenī 2019. gadā, pazeminoties par 8 % izmeklēšanas periodā. Izmeklēšanas periodā cenas bija par 5 % augstākas nekā 2017. gadā. Pārdošanas cenu pieaugums 2018. un 2019. gadā atbilda izmaksu pieaugumam. Pārdošanas apjomiem būtiski samazinoties, pārdošanas cenas Savienības tirgū 2019. gadā palika nemainīgas un tad 2020. gadā būtiski pazeminājās. Savienības ražotāju cenas negatīvi ietekmēja nepārtrauktais imports no Ķīnas par zemām cenām, kas samazināja cenas Savienības tirgū.

(213)

Vienības ražošanas izmaksas stabili palielinājās par vairāk nekā 50 % laikā no 2017. līdz 2020. gadam. Šo izmaksu pieaugumu lielā mērā izraisīja tāds ražošanas ievērojamais samazinājums izmeklēšanas periodā, kurš radās 193.–197. apsvērumā izklāstīto iemeslu dēļ. Konkrētāk, zemais ražošanas līmenis 2019. un 2020. gadā nozīmēja, ka fiksētās izmaksas (piemēram, amortizācija) bija jāatgūst no mazāka ražošanas apjoma, kā rezultātā paaugstinājās vienības ražošanas izmaksas. Turklāt paaugstinājās noteiktas ražošanas izmaksas, piemēram, enerģijas cena.

(214)

Savienības ražotāju vidējo darbaspēka izmaksu dinamika attiecīgajā periodā bija šāda:

9. tabula

Vidējās darbaspēka izmaksas uz vienu nodarbināto (EUR/FTE)

(215)

Darbaspēka izmaksas uz vienu nodarbināto paaugstinājās par 22 % laikā no 2017. līdz 2018. gadam un tad pazeminājās par 27 % laikā no 2018. gada līdz izmeklēšanas periodam. Šīs svārstības izriet no ievērojamām atšķirībām abu Savienības ražotāju ražošanas apjomos un darbaspēka rādītājos.

(216)

Savienības ražotāju krājumu apjoma dinamika attiecīgajā periodā bija šāda:

10. tabula

Krājumi

(217)

Perioda beigu krājumu apjoms stabili palielinājās laikā no 2017. līdz 2019. gadam, bet ievērojami samazinājās laikā no 2019. gada līdz izmeklēšanas perioda beigām. Savienības ražotāji neveica ražošanu visā attiecīgajā periodā, bet gan pieņēma ražošanas lēmumus atkarībā no kalcija silīcija un citu ferosakausējumu tirgus situācijas, kā arī no krājumos esošā kalcija silīcija apjoma. Tādējādi krājumu apjoms parasti ir augstāks pēc ražošanas periodiem un tad samazinās periodos, kad ražotāji izlemj pārdot krājumus.

(218)

Perioda beigu krājumu apjoms, izteikts procentos no ražošanas apjoma, palielinājās attiecīgajā periodā, ko it sevišķi radīja ražošanas ievērojamais samazinājums, kas parādīts 4. tabulā.

(219)

Savienības ražotāju rentabilitātes, naudas plūsmas, ieguldījumu un ienākuma no ieguldījumiem dinamika attiecīgajā periodā bija šāda:

11. tabula

Rentabilitāte, naudas plūsma, ieguldījumi un ienākums no ieguldījumiem

(220)

Komisija noteica Savienības ražotāju pašu produkcijas pārdošanas rentabilitāti, neto peļņu pirms nodokļu nomaksas no līdzīgā ražojuma pārdošanas nesaistītiem pircējiem Savienībā izsakot procentos no šīs pārdošanas apgrozījuma. Rentabilitāte 2018. gadā tika saglabāta līdzīgā līmenī kā 2017. gadā, jo izmaksu paaugstināšanos kompensēja ar augstākām pārdošanas cenām, tādēļ Savienības ražošanas nozare sasniedza peļņas līmeni no 9,7 % līdz 12,5 % apmērā no apgrozījuma. Tomēr mazāku pārdošanas apjomu, stagnējošu tirgus cenu un izmaksu turpmāka pieauguma dēļ rentabilitāte 2019. gadā samazinājās, sasniedzot no 0,9 % līdz 2,7 %. 2020. gadā ražošanas un pārdošanas apjomi turpināja samazināties, tirgus cenas pazeminājās un izmaksas atkal pieauga, novedot pie ļoti lieliem zaudējumiem. Eurofer izmantoja Ferroglobe gada pārskatus, lai apstrīdētu sūdzībā norādītos peļņas procentus. Tomēr iepriekš minētie peļņas procenti ir saistīti ar ražojošu uzņēmumu (Ferropem un OFZ) pārdošanas apjomiem un tikai un vienīgi ar kalcija silīciju, savukārt minētajos pārskatos rentabilitāte uzrādīta visiem Ferroglobe izgatavotajiem ražojumiem.

(221)

Neto naudas plūsma norāda Savienības ražotāju spēju pašfinansēt savu darbību. Naudas plūsma 2017. gadā un izmeklēšanas periodā pamatā bija pozitīva, savukārt 2018. un 2019. gadā – pamatā negatīva. Šī tendence kopumā atbilda izmaiņām perioda beigu krājumu apjomā. Kad perioda beigu krājumu apjoms samazinājās izmeklēšanas periodā, naudas plūsma bija pozitīva, jo pārdošanas apjomi tika veidoti no krājumiem, savukārt 2018. un 2019. gadā, kad perioda beigu krājumu apjoms palielinājās, naudas plūsma no pārdošanas samazinājās.

(222)

Vidējie ieguldījumi attiecīgajā periodā bija nelieli, mazāk nekā 600 000 EUR gadā. Lielāki ieguldījumi 2019. gadā atbilst jaudas nelielajam pieaugumam 2020. gadā.

(223)

Ienākums no ieguldījumiem ir peļņa, kas izteikta procentos no ieguldījumu neto uzskaites vērtības. Lai gan attiecīgajā periodā nedaudz palielinājās ieguldījumu uzskaites neto vērtība, ienākuma no ieguldījumiem dramatisko samazinājumu 2019. un 2020. gadā radīja rentabilitātes būtiskā pazemināšanās minētajos gados.

(224)

Lai gan attiecīgajā periodā nebija plānoti nekādi lieli ieguldījumi, Savienības ražotāju spēja piesaistīt kapitālu būtu šajā periodā pasliktinājusies, jo samazinājās to rentabilitāte.

(225)

Attiecīgajā periodā imports no attiecīgās valsts samazinājās par 22 %, bet ieņēma ievērojami lielāku tirgus daļu, jo patēriņš samazinājās par 50 %. Imports no ĶTR ievērojami palielināja tās tirgus daļu (no 38,7 % uz 60,8 %). Turklāt attiecīgajā periodā importa no Ķīnas cenas bija nemainīgi zemas un daudz zemākas par Savienības ražošanas nozares cenām. Izmeklēšanas periodā ražotāju eksportētāju, kas sadarbojās, importa cenas bija vidēji par 10,6 % zemākas nekā Savienības ražošanas nozares cenas. Tādējādi Savienības ražošanas nozare nespēja paaugstināt cenas tādā pašā apmērā kā paaugstinājās izmaksas, jo uz cenām lejupēju spiedienu radīja imports no Ķīnas.

(226)

Savienības ražošanas nozarei nodarītais kaitējums izrietēja gan no apjoma, gan cenu ietekmes. Daudzi apjoma rādītāji attiecīgajā periodā uzrādīja būtiski negatīvu tendenci: ražošana samazinājās par 91 %, jaudas izmantojums – par 91 %, pārdošanas apjoms Savienības tirgū – par 75 % un tās tirgus daļa samazinājās par 25 procentpunktiem. Turklāt nodarbinātība samazinājās par 73 %, vidējās darbaspēka izmaksas samazinājās par 11 % un ražīgums samazinājās par 67 %.

(227)

Savienības ražošanas nozares vidējās cenas attiecīgajā periodā paaugstinājās tikai par 5 %, savukārt izmaksas paaugstinājās par 51 %. Tam bija liela ietekme uz rentabilitāti un ienākumu no ieguldījumiem, kas pazeminājās no samērīga līmeņa 2017. un 2018. gadā līdz būtiskiem zaudējumiem izmeklēšanas periodā. Ieguldījumi šajā periodā bija nelieli.

(228)

Ļoti mazs skaits rādītāju uzrādīja pozitīvu attīstību. Jauda uzrādīja nedaudz pozitīvu tendenci, pateicoties ražošanas efektivitātes uzlabojumiem. Kalcija silīciju parasti pārdod no krājumiem, un bija skaidrs, ka naudas plūsmas dinamika un krājumi ir cieši saistīti. Tā kā 2018. un 2019. gadā tika veidoti krājumi, naudas plūsma bija negatīva, bet tad 2020. gadā, kad ražošana bija samazināta un lielāku apjomu pārdeva no krājumiem, naudas plūsma uzlabojās un kļuva pozitīva. Samērā mazais pašpatēriņš šajā periodā palielinājās par 3 %, bet šī attīstība tikai nedaudz ietekmēja nozares vispārējo situāciju.

(229)

Kopumā patēriņš Savienības tirgū strauji samazinājās, bet Savienības ražošanas nozare nespēja saglabāt savu tirgus daļu. Attiecīgajā periodā imports no ĶTR notika lielos apjomos par cenām, kas bija zemākas par Savienības ražošanas nozares cenām. Savienības ražošanas nozare 2019. gada beigās un 2020. gadā pārdeva par cenām, kas vairs nesedza izmaksas, un tādēļ nozare būtiski samazināja ražošanas un pārdošanas apjomus. Lielākais Savienības ražotājs būtiski samazināja ražošanu 2020. gadā, un izmeklēšanas periodā pārdošana lielākoties notika no krājumiem. Šāda situācija nebija ilgtspējīga, un tika izstrādāts pārstrukturēšanas plāns, kas paredzēja kalcija silīcija ražošanai izmantotās ražotnes iespējamu slēgšanu.

(230)

Ņemot vērā iepriekš minēto, Komisija šajā posmā secināja, ka Savienības ražošanas nozarei ir nodarīts būtisks kaitējums pamatregulas 3. panta 5. punkta nozīmē.

(231)

Saskaņā ar pamatregulas 3. panta 6. punktu Komisija pārbaudīja, vai attiecīgās valsts imports par dempinga cenām ir nodarījis būtisku kaitējumu Savienības ražošanas nozarei. Saskaņā ar pamatregulas 3. panta 7. punktu Komisija pārbaudīja, vai kaitējumu Savienības ražošanas nozarei vienlaikus varētu būt izraisījuši arī citi zināmi faktori. Komisija nodrošināja, lai iespējamais kaitējums, ko varētu būtu izraisījuši citi faktori, kuri nav attiecīgās valsts imports par dempinga cenām, netiktu attiecināts uz importu par dempinga cenām. Šie faktori ir šādi: patēriņa samazināšanās ietekme, ko radīja tērauda nozares pieprasījuma pazemināšanās, imports no trešām valstīm, Savienības ražošanas nozares eksporta rādītāji, ražošanas izmaksu pieaugums Savienībā, importa ietekme uz pieprasījuma apmierināšanu un pašpatēriņš.

(232)

Importa no ĶTR apjoms samazinājās (kā parādīts 3. tabulā) par 22 % laikā no 2017. gada līdz izmeklēšanas periodam. Tomēr ĶTR tirgus daļa palielinājās par 57 %, t. i., no 38,7 % līdz 60,8 %. Tas kaitēja Savienības ražošanas nozarei. Patiešām tajā pašā periodā (kā redzams 6. tabulā) Savienības ražošanas nozares pārdošanas apjoms brīvajā tirgū samazinājās par 75 % un tās tirgus daļa brīvajā tirgū samazinājās no 50,5 % līdz 25,1 % jeb par 50 %.

(233)

Dempinga importa cenas attiecīgajā periodā samazinājās par 5 % (kā parādīts 4. tabulā). Salīdzinājumam – tajā pašā periodā Savienības ražošanas nozares cenas brīvajā tirgū paaugstinājās par 6 %. Imports no Ķīnas, kas attiecīgajā periodā ieguva arvien lielāku klātbūtni Savienības tirgū, bija par cenām, kuras pastāvīgi bija zemākas par Savienības ražošanas nozares cenām.

(234)

Spiediens, kuru radīja imports par dempinga cenām, arī izraisīja ievērojamu cenu iesaldēšanu, ko apliecina fakts, ka Savienības ražošanas nozare nespēja paaugstināt cenas tādā pašā tempā kā izmaksas. Patiešām, kā redzams 8. tabulā, ražošanas izmaksas izmeklēšanas periodā bija vairāk nekā par 20 % augstākas nekā Savienības ražošanas nozares pārdošanas cenas. Pienākot 2019. gadam, cenu paaugstināšanas neiespējamība bija samazinājusi Savienības ražošanas nozares rentabilitāti līdz mazāk nekā 3 %, kas nepārprotami nav ilgtspējīgs līmenis. Laikā no 2017. līdz 2019. gadam importa apjoms no ĶTR samazinājās tikai par 6 %, taču tās tirgus daļa palielinājās no 38,7 % līdz 55,3 %, savukārt Savienības ražošanas nozares tirgus daļa samazinājās no 50,5 % uz 29,5 %. Lai gan laikā no 2017. līdz 2019. gadam patēriņš samazinājās par 34 %, imports no Ķīnas turpināja pārņemt tirgus daļu no Savienības ražošanas nozares. Tajā pašā periodā importa no Ķīnas cenas paaugstinājās par 12 % (4. tabula), savukārt Savienības ražošanas nozares cenas pieauga vēl vairāk, proti, par 14 %, bet daudz mazāk nekā ražošanas izmaksas, kas pieauga par 27 %. Tātad jau 2019. gadā Savienības ražošanas nozare saskārās ar būtisku kaitējumu, ko radīja imports par dempinga cenām.

(235)

Ķīnas cenas 2020. gadā samazinājās par papildu 16 %, salīdzinot ar 2019. gadu, un importa no Ķīnas tirgus daļa palielinājās no 55 % uz 61 %, kas ir pieaugums 10 % apmērā. Tajā pašā periodā Savienības ražošanas nozares cenas pazeminājās par 8,2 %, tās ražošanas izmaksas paaugstinājās par 19 % un tirgus daļa samazinājās par 15 %, proti, no 29,5 % uz 25,1 %. Tas būtiski ietekmēja Savienības ražošanas nozari, novedot pie izteikti negatīvas rentabilitātes izmeklēšanas periodā.

(236)

Pamatojoties uz iepriekš minēto, Komisija provizoriski secināja, ka imports no Ķīnas nodarīja būtisku kaitējumu Savienības ražošanas nozarei. Minētais kaitējums tika nodarīts gan apjoma, gan arī cenu ziņā.

(237)

Eurofer un Vācijas Tērauda federācija savā iesniegumā par izmeklēšanas sākšanu par galveno kaitējuma cēloni uzskatīja patēriņa dinamiku (2. tabula). Attiecīgajā periodā tas samazinājās par 50 %. Šī dinamika atspoguļoja mazāku pieprasījumu no galvenās lietotāju nozares (tērauda nozares). Tērauda nozare samazināja savus kalcija silīcija iepirkumus un izmantoja savus kalcija silīcija krājumus, turklāt attiecīgajā periodā neapstrādāta tērauda ražošanas apjoms samazinājās par 18 %.

(238)

Kalcija silīcija patēriņš 2018. gadā samazinājās par 14 %, salīdzinot ar 2017. gadu, un Savienības ražošanas nozare vēl spēja pielāgot savu darījumdarbību šim samazinājumam, tāpēc kalcija silīcija pārdošanas rentabilitāte saglabājās līmenī virs 10 %. Tomēr 2019. gadā situācija Savienības ražošanas nozarei vairs nebija ilgtspējīga, jo importa no Ķīnas iespiešanās nozīmēja, ka Savienības ražošanas nozares ražošanas un pārdošanas apjomi pazeminājās līdz līmenim, kas neļāva segt vienības izmaksu pieaugumu. Patēriņš samazinājās vēl par 25 % 2020. gadā, kas bija Covid-19 pandēmijas sākšanās gads.

(239)

Gan Eurofer, gan Vācijas Tērauda federācija apgalvoja, ka galvenais kalcija silīcija nozares ciestā kaitējuma iemesls bija neapstrādāta tērauda ražošanas apjoma samazināšanās, nevis imports no Ķīnas.

(240)

Tomēr patēriņa samazināšanās apstākļos ĶTR tirgus daļa palielinājās par 57 %, t. i., no 38,7 % līdz 60,8 %, savukārt Savienības ražošanas nozares ražošanas, pārdošanas apjoma, tirgus daļas, rentabilitātes, nodarbinātības un ienākuma no ieguldījumiem samazinājums bija lielāks nekā patēriņa samazinājums. To izraisīja Ķīnas iespiešanās tirgū ar zemām cenām, kas ievērojami iedragāja šos kaitējuma rādītājus.

(241)

Tāpēc patēriņa samazināšanās nepārtrauc cēloņsakarību starp importu par dempinga cenām no ĶTR un Savienības ražošanas nozarei nodarīto būtisko kaitējumu. Turklāt, kā norādījis Eurofer, Covid-19 pandēmija sāka ietekmēt situāciju 2020. gadā, savukārt kaitējums tika radīts jau 2019. gadā. Tādējādi Covid-19 pandēmiju būtu jāuzskata par saasinošu faktoru 2020. gadā.

(242)

Savienības ražošanas nozares ražošanas izmaksas paaugstinājās divu galveno iemeslu dēļ. Pirmkārt, lielākajam Savienības ražotājam attiecīgajā periodā par vairāk nekā 30 % paaugstinājās izmaksas elektroenerģijai, ko izmanto kalcija silīcija ražošanā un kas veido būtisku daļu no ražošanas izmaksām (līdz 40 % attiecīgajā periodā).

(243)

Otrkārt, attiecīgajā periodā vienības ražošanas izmaksas būtiski paaugstinājās Savienības ražošanas nozares mazāka ražošanas un pārdošanas apjoma dēļ. Tas nozīmēja, ka fiksētās izmaksas tika atgūtas no mazāka ražošanas un pārdošanas apjoma, un tas palielināja vienības fiksēto izmaksu elementu vienības ražošanas izmaksās.

(244)

Eurofer apgalvoja, ka Ferroglobe 2020. gada otrā ceturkšņa darījumdarbības pārskats uzrāda izmaksu uzlabojumus, kas saistīti ar enerģijas cenu pazemināšanos. Tomēr šis darījumdarbības pārskats attiecas uz Ferroglobe, kas strādā vairākās valstīs, un tas nav saistīts tikai ar Ferrropem ražotni, kuru izmanto kalcija silīcija ražošanai. Tāpēc šo argumentu nevarēja pieņemt.

(245)

Savienības ražošanas nozare 2018. gadā spēja saglabāt savu peļņas līmeni virs 10 %, neraugoties uz elektroenerģijas izmaksu pieaugumu, jo spēja šo izmaksu pieaugumu piemērot saviem pircējiem. Tomēr 2019. gadā Savienības ražošanas nozare vairs nespēja paaugstināt cenas importa no Ķīnas radītā cenu spiediena dēļ, jo, pienākot 2019. gadam, šis imports dominēja tirgū (ar 55 % tirgus daļu) un noteica cenu. Savienības ražošanas nozare nespēja sekot tik zemām importa cenām 2019. gadā. Tas veicināja Ferrropem lēmumu 2020. gadā būtiski samazināt ražošanu.

(246)

Tādējādi būtu jāsecina, ka ražošanas izmaksu pieaugums nebija kaitējuma cēlonis. Tieši imports no Ķīnas par zemu cenu palielināja tās daļu Savienības tirgū, pat pie patēriņa samazināšanās, kaitējot Savienības ražošanas nozarei un liedzot tai paaugstināt cenas līdz rentablam līmenim.

(247)

Savienības ražošanas nozare attiecīgajā periodā iepirka kalcija silīciju no ārpussavienības valstīm (galvenokārt no Argentīnas). Tādēļ Komisija izskatīja, vai lēmums importēt kalcija silīciju, radīja kaitējumu Savienības ražošanas nozarei, jo ietekmēja ražošanas un pārdošanas apjomu un attiecīgi rentabilitāti. Šis imports, kas attiecīgajā periodā bija svārstīgs un veido tikai 15 % no kopējā pārdošanas apjoma minētajā periodā, parasti tika izmantots Savienības ražošanas iekārtu tehnisku problēmu gadījumos, lai izpildītu pircēju pasūtījumus. Tādējādi šis imports ļāva Savienības ražošanas nozarei apmierināt pieprasījumu, un tāpēc tas nav uzskatāms par faktoru, kas sekmēja Savienības ražošanas nozarei nodarīto kaitējumu. Turklāt minētie pirkumi netika veikti izmeklēšanas periodā, kad Savienības ražošanas nozare saskārās ar būtiskāko kaitējumu.

(248)

Eurofer norādīja, ka, tā kā Savienības ražošanas nozare kalcija silīciju ražo uz tāda paša aprīkojuma, uz kura izgatavo citus ražojumus, pāreja uz citiem ražojumiem liegtu ražot kalcija silīciju.

(249)

Tomēr izmeklēšanā atklājās, ka Savienības ražotājiem bija neizmantotā jauda visā attiecīgajā periodā, pat ņemot vērā šos citus ferosakausējumus. Tādējādi ir skaidrs, ka citu ražojumu ražošana neliedza ražot kalcija silīciju un nebija kaitējuma netiešs cēlonis attiecīgajā periodā.

(250)

Importa apjomam no citām trešām valstīm attiecīgajā periodā bija šāda dinamika:

12. tabula

Imports no trešām valstīm

(251)

Imports no Brazīlijas attiecīgajā periodā pieauga par 30 %. Šajā periodā tā tirgus daļa pieauga no 4,4 % līdz 11,5 %. Šā importa cena bija līdzīga importa no Ķīnas cenai laikā no 2017. līdz 2019. gadam, savukārt 2020. gadā bija zemāka par Ķīnas cenām par 10 %. Tādējādi imports no Brazīlijas būtu jāuzskata par Savienības ražošanas nozares ciestā kaitējuma veicinošu faktoru, it sevišķi 2020. gadā. Šo jautājumu piezīmēs par sūdzību izvirzīja arī Eurofer un Vācijas Tērauda federācija.

(252)

Tomēr, tā kā šāda importa apjoms vienmēr bija vismaz piecas reizes mazāks nekā importa no Ķīnas apjoms, ir skaidrs, ka imports no Ķīnas bija svarīgs cēloņa faktors.

(253)

Imports no citām trešām valstīm galvenokārt bija no Argentīnas, ietverot viena no Savienības ražotājiem iepirkumus no saistīta uzņēmuma, bet šāds imports nenotika tādā apjomā un par tādām cenām, kas radīja kaitējumu attiecīgajā periodā, un, kā skaidrots 247. apsvērumā, tas ļāva Savienības ražošanas nozarei apmierināt pieprasījumu tehnisku problēmu gadījumā.

(254)

Tāpēc, lai gan imports no Brazīlijas notika ievērojamos apjomos un par zemām cenām, tas nebija pietiekami būtisks, lai samazinātu cēloņsakarību starp kalcija silīcija lielo importa apjomu no Ķīnas par zemām cenām un Savienības ražošanas nozarei nodarīto kaitējumu.

(255)

Savienības ražotāju eksporta apjomam attiecīgajā periodā bija šāda dinamika:

13. tabula

Savienības ražotāju eksporta rādītāji

(256)

Savienības ražošanas nozares eksports attiecīgajā periodā samazinājās par 46 %, kas ir ievērojami mazāk par Savienības ražotāju pārdošanas apjoma samazinājumu 75 % apmērā Savienības tirgū tajā pašā periodā.

(257)

Šā eksporta vidējā cena vispirms paaugstinājās par 25 % 2018. gadā. Šāds līmenis tika saglabāts 2019. gadā, bet tad tas izmeklēšanas periodā samazinājās līdz līmenim, kas joprojām bija ievērojami augstāks par 2017. gada līmeni (+ 14 %). Šā eksporta vidējā cena bija nedaudz mazāka par to, kādu Savienības ražošanas nozare būtu varējusi sasniegt Savienības tirgū 2017. gadā, bet tad eksporta un iekšzemes pārdošanas cenas līmenis saglabājās līdzīgā līmenī pārējā attiecīgajā periodā.

(258)

Ņemot vērā Savienības ražošanas nozares importa uz trešām valstīm apjomus un cenu līmeņus un to, ka eksporta pārdošanas apjomi nepasliktinājās tikpat lielā mērā kā pārdošanas apjomi Savienības tirgū (parādīts 6. tabulā), Komisija provizoriski secināja, ka eksporta rādītāji veicināja, bet tikai nelielā mērā, Savienības ražošanas nozarei nodarīto būtisko kaitējumu.

(259)

Savienības ražošanas nozare attiecīgo ražojumu izmantoja tikai pašu vajadzībām, lai ražotu citus pakārtotus ferosakausējumus. Kā parādīts 2. tabulā, pašpatēriņš palielinājās 2018. un 2019. gadā, bet attiecīgajā periodā tas palielinājās tikai par 3 %. Turklāt ierobežotais tirgus attiecīgajā periodā veidoja mazāk nekā 10 % no kopējā tirgus.

(260)

Tādējādi tika provizoriski secināts, ka attīstībai ierobežotajā tirgū nav būtiskas ietekmes uz Savienības ražošanas nozari.

(261)

Imports no Ķīnas par dempinga cenām nodarīja Savienības ražošanas nozarei būtisku kaitējumu 2019. un 2020. gadā, jo uz Savienības ražošanas nozares rēķina tika pārņemta milzīga tirgus daļa. Runājot par cenām, importa pieaugošā tirgus daļa nozīmēja, ka importa cenas nepārtraukti bija zemākas par Savienības ražošanas nozares cenām un radīja ievērojamu spiedienu, kā arī neļāva paaugstināt tirgus cenas, lai gan tas bija vajadzīgs, lai Savienības ražošanas nozare panāktu samērīgu peļņas līmeni.

(262)

Bija arī citi faktori, kas ietekmēja Savienības ražošanas nozari. Svarīgākie no tiem bija patēriņa samazināšanās, jo samazinājās tērauda nozares pieprasījums. Tomēr, ņemot vērā, ka Savienības ražošanas nozare saskārās ar ražošanas apjoma, pārdošanas apjoma, tirgus daļas un rentabilitātes samazinājumu, kas bija daudz lielāks nekā patēriņa samazinājums (50 %), un ka, šādi samazinoties patēriņam, ĶTR tirgus daļa palielinājās par 57 %, t. i., no 38,7 % uz 60,8 %, ir secināts, ka patēriņa samazināšanās bija vien veicinošs faktors. Galvenais kaitējuma cēlonis bija imports no Ķīnas, kas attiecīgajā periodā bija būtiski iespiedies Savienības tirgū ar zemām cenām.

(263)

Papildus minētajam Savienības nozares situāciju ietekmēja imports no Brazīlijas un Savienības nozares eksporta rādītāji. Tomēr šiem faktoriem bija ļoti maza ietekme uz nozari, jo imports no Brazīlijas notika par cenām, kuras bija līdzības importa no Ķīnas cenām, tikai daudz mazākos apjomos. Apjomīgais imports no Ķīnas par cenām, kas bija daudz zemākas par Savienības ražošanas nozares cenām, ir galvenais iemesls, kāpēc Savienības ražošanas nozare zaudēja pārdošanas apjomu un nespēja paaugstināt savas cenas atbilstīgi ražošanas izmaksām, tādējādi gūstot smagus zaudējumus.

(264)

Tādējādi Komisija nošķīra un nodalīja visu zināmo faktoru ietekmi uz Savienības ražošanas nozares stāvokli no tā kaitējuma, kuru izraisījis imports par dempinga cenām.

(265)

Pamatojoties uz iepriekš izklāstīto, Komisija šajā posmā secināja, ka imports par dempinga cenām no attiecīgās valsts radīja būtisku kaitējumu Savienības ražošanas nozarei un citi faktori atsevišķi vai kopā nemazināja cēloņsakarību starp importu par dempinga cenām un būtisko kaitējumu. Ir skaidri redzams kaitējums ražošanas dinamikā, jaudas izmantojumā, pārdošanas apjomā Savienības tirgū, tirgus daļā, nodarbinātībā, ražīgumā, ražošanas izmaksās, rentabilitātē un ienākumos no ieguldījumiem.

(266)

Sūdzības iesniedzēji šajā lietā apgalvoja, ka pastāvēja izejvielu kropļojumi pamatregulas 7. panta 2.a punkta nozīmē. Tādēļ, lai novērtētu, kāds pasākumu līmenis būtu piemērots, Komisija vispirms noteica maksājuma summu, kas būtu nepieciešama, lai novērstu Savienības ražošanas nozarei radīto kaitējumu, ja nebūtu kropļojumu pamatregulas 7. panta 2.a punkta nozīmē. Pēc tam Komisija vērtēja, vai ražotāju eksportētāju, kas sadarbojās, dempinga starpība būtu augstāka nekā mērķa cenas samazinājuma starpība (sk. turpmāk 275.–281. apsvērumu).

(267)

Kaitējums tiktu novērsts, ja Savienības ražošanas nozare spētu panākt mērķa peļņu, veicot pārdošanu par mērķa cenu pamatregulas 7. panta 2.c punkta un 2.d punkta nozīmē.

(268)

Saskaņā ar pamatregulas 7. panta 2.c punktu, lai noteiktu mērķa peļņu, Komisija ņēma vērā šādus faktorus: rentabilitātes līmeni, pirms palielinājās imports no valsts, uz kuru attiecas izmeklēšana, rentabilitātes līmeni, kas vajadzīgs, lai segtu visas izmaksas un ieguldījumus, pētniecību, izstrādi un inovāciju, un rentabilitātes līmeni, kas sagaidāms normālos konkurences apstākļos. Šādam peļņas procentam nevajadzētu būt zem 6 %.

(269)

Vispirms Komisija noteica pamatpeļņu, kas normālos konkurences apstākļos sedz visas izmaksas. Savienības nozares svērtais vidējais rentabilitātes rādītājs 2017. un 2018. gadā pirms tā saskārās ar būtisku kaitējumu bija no 9,7 % līdz 12,5 % no apgrozījuma, kā parādīts 11. tabulā. Šajā izmeklēšanā šādu peļņas procentu atzina par pamatpeļņu, kas normālos konkurences apstākļos sedz visas izmaksas.

(270)

Tā kā viens no Savienības ražotājiem izmeklēšanas periodā neražoja būtiskus kalcija silīcija daudzumus, tā izmaksas neuzskatīja par uzticamiem un piemērotiem datiem mērķa cenas noteikšanai. Šā ražotāja pārdošanas apjomi galvenokārt tika veidoti no 2019. gadā izveidotajiem krājumiem, tāpēc šai izmeklēšanai par piemērotām uzskatīja minētā gada ražošanas izmaksas.

(271)

Pamatojoties uz minēto, cena, kas nerada kaitējumu, ir 1 650–1 750 EUR/t, un tā tika iegūta, Savienības ražotāju vidējām svērtām ražošanas izmaksām piemērojot iepriekš minēto peļņas procentu 9,7–12,5 % apmērā.

(272)

Saskaņā ar pamatregulas 7. panta 2.d punktu Komisija pēdējā solī novērtēja turpmākās izmaksas, kas izriet no daudzpusējiem vides nolīgumiem un to protokoliem, kuru līgumslēdzēja puse ir Savienība, un Ia pielikumā minētajām SDO konvencijām un kas Savienības ražošanas nozarei radīsies pasākuma piemērošanas periodā, kurš atbilst 11. panta 2. punktam. Pamatojoties uz pagaidu posmā pieejamajiem pierādījumiem, Komisija konstatēja, ka šajā saistībā uz Savienības ražošanas nozari neattiecas nekādas papildu izmaksas.

(273)

Tad Komisija noteica mērķa cenu starpības līmeni, attiecīgās valsts ražotāju eksportētāju, kas sadarbojās, vidējo svērto importa cenu, kas noteikta cenu starpības aprēķiniem, salīdzinot ar Savienības ražotāju izmeklēšanas periodā Savienības tirgū pārdotā līdzīgā ražojuma vidējo svērto cenu, kas nerada kaitējumu. Minētajā salīdzinājumā iegūtā starpība tika izteikta procentos no vidējās svērtās importa CIF vērtības.

(274)

Kaitējuma novēršanas līmenis “pārējiem uzņēmumiem, kas sadarbojās” un “visiem pārējiem uzņēmumiem” ir noteikts tādā pašā veidā kā dempinga starpība minētajiem uzņēmumiem (sk. 168. apsvērumu).

(275)

Tā kā šādi aprēķinātā mērķa cenas samazinājuma starpība bija zemāka nekā dempinga starpība, Komisija veica pārbaudi saskaņā ar pamatregulas 7. panta 2.a punktu.

(276)

Sūdzības iesniedzējs ir iesniedzis pietiekamus pierādījums tam, ka ĶTR attiecībā uz attiecīgo ražojumu pastāv izejvielu tirgus kropļojumi pamatregulas 7. panta 2.a punkta nozīmē. Kā liecina sūdzībā sniegtie pierādījumi, elektroenerģijai, kas veido 20 % no attiecīgā ražojuma ražošanas izmaksām, ĶTR piemēro divējādu cenu shēmu. Tāpēc, kā paziņots paziņojumā par procedūras sākšanu, saskaņā ar pamatregulas 7. panta 2.a punktu Komisija izmeklēšanas ietvaros pārbaudīja iespējamos kropļojumus un jebkādus citus kropļojumus ĶTR pamatregulas 7. panta 2.a punkta nozīmē.

(277)

Komisija vispirms noteica galvenās izejvielas, tostarp enerģiju, ko attiecīgā ražojuma ražošanā izmanto katrs ražotājs eksportētājs, kas sadarbojās. Par galvenajām izejvielām tika atzītas tās, kuru īpatsvars attiecīgā ražojuma ražošanas izmaksās, visticamāk, būtu vismaz 17 %. Komisija konstatēja, ka elektroenerģija ir vienīgā izejviela, kas veido vairāk nekā 17 % no attiecīgā ražojuma ražošanas izmaksām.

(278)

Pēc tam Komisija izskatīja, vai elektroenerģiju izkropļo divējādā cenu shēma vai kāds cits no pamatregulas 7. panta 2.a punktā uzskaitītajiem pasākumiem. Šajā nolūkā Komisija izmantoja sūdzībā sniegto informāciju, kā arī ražotāju eksportētāju, kas sadarbojās, sniegto informāciju. Kā skaidrots 21. apsvērumā, Komisija šajā saistībā nosūtīja anketu ĶV. ĶV nesniedza atbildes uz šīs anketas jautājumiem. Pēc tam Komisija informēja ĶV ar 2021. gada 31. marta vēstuli, ka tai varētu nākties izmantot šajā saistībā pieejamos faktus saskaņā ar pamatregulas 18. pantu. ĶV neatbildēja arī uz šo vēstuli.

(279)

Sūdzībā sūdzības iesniedzējs apgalvoja, ka elektroenerģijas cenu ĶTR ziemeļu provincēs izkropļo divējādā cenu shēma. Lai pamatotu šo apgalvojumu, sūdzībā bija ietverts elektroenerģijas cenu salīdzinājums ĶTR ziemeļu provincēs, kur atrodas CaSi galvenie eksportētāji, ar elektroenerģijas eksporta cenām no tām pašām provincēm, kurš liecina, ka eksporta cena vienmēr ir ievērojami augstāka.

(280)

Izmeklēšanā netika atrasti pierādījumi divējādai cenu shēmai vai kādam citam no pamatregulas 7. panta 2.a punktā uzskaitītajiem pasākumiem ĶTR. Turklāt neviens no ražotājiem eksportētājiem, kas sadarbojās, neatrodas sūdzībā norādītajos ziemeļu reģionos. Divi no ražotājiem eksportētājiem, kas sadarbojās, norādīja, ka iegādājas elektroenerģiju par tirgus cenu savā provincē; viens no tiem iesniedza pierādījumus, ka elektroenerģijas cenas tā reģionā ir daudz augstākas nekā norādīts sūdzībā.

(281)

Tādējādi Komisija provizoriski secināja, ka, balstoties uz šajā izmeklēšanas posmā lietā pieejamajiem pierādījumiem un šīs lietas īpašajiem apstākļiem, elektroenerģija nebija pakļauta kropļojumiem pamatregulas 7. panta 2.a punkta nozīmē.

(282)

Atbilstīgi minētajam vērtējumam būtu jānosaka šādi pagaidu antidempinga maksājumi saskaņā ar pamatregulas 7. panta 2. punktu.

(283)

Komisija, nolēmusi piemērot pamatregulas 7. panta 2. punktu, pārbaudīja, vai tā saskaņā ar pamatregulas 21. pantu var izdarīt nepārprotamu secinājumu, ka šajā lietā pieņemt pasākumus nav Savienības interesēs, lai gan ir konstatēts dempings, kas izraisa kaitējumu. Nosakot Savienības intereses, tika ņemtas vērā visas dažādās iesaistītās intereses, tostarp Savienības ražošanas nozares, importētāju un lietotāju, piemēram, satītas stieples izgatavotāju un tērauda rūpniecības nozares, intereses.

(284)

Savienības ražošanas nozare šajā izmeklēšanā veido 100 % no Savienības ražošanas apjoma. Vairāki faktori, tostarp importa no Ķīnas ienākšana par zemām cenām, radīja sarežģītus tirgus apstākļus 2019. gadā, un šo situāciju 2020. gadā pasliktināja turpmāka importa iespiešanās un patēriņa kritums, ko daļēji izraisīja Covid-19 pandēmija. Savienības nozare saskārās ar būtisku ražošanas, pārdošanas apjomu, nodarbinātības un rentabilitātes samazinājumu.

(285)

Savienības lielākais ražotās Ferrropem bija spiests sākt īstenot pārstrukturēšanas plānu, kas ietvēra galvenās kalcija silīcija ražotnes iespējamu slēgšanu Chateau Feuillet. Pasākumu piemērošana importam no Ķīnas ļautu Ferrropem atsākt kalcija silīcija ražošanu citā ražotnē Savienībā. Chateau Feuillet ražotnē bija nodarbināti aptuveni 250 FTE, no kuriem liela daļa bija saistīti ar kalcija silīciju attiecīgajā periodā.

(286)

Pasākumi uzlabotu tirgus apstākļus abiem Savienības ražotājiem, jo tie palīdzētu atgūt pazaudēto tirgus daļu un samazinātos cenu spiediens, ja antidempinga maksājumu dēļ importa no Ķīnas cenas būtu augstākas. Pasākumi arī atvieglotu Ferrropem pārstrukturēšanas plāna īstenošanu.

(287)

Ja pasākumi netiktu piemēroti, tiktu apdraudēta Savienības ražošanas nozare, jo neilgtspējīgās tirgus situācijas, kāda pastāvēja 2019. un 2020. gadā, turpināšanās vēl vairāk apdraudētu kalcija silīcija ražošanu Savienībā.

(288)

Turklāt būtu apdraudēta citu ferosakausējumu ražošanas rentabilitāte vai pat pastāvēšana, ja šādiem ražojumiem izmanto tās pašas iekārtas, ko izmanto kalcija silīcijam. Tas tā ir tāpēc, ka ferosakausējumu ražotnes ir atkarīgas no fiksētu izmaksu dalīšanas, lai samazinātu vienības ražošanas izmaksas nolūkā panākt ražotņu rentabilitāti.

(289)

Ir skaidrs, ka pasākumu piemērošana būtu gan kalcija silīcija nozares, gan plašākas ferosakausējumu nozares interesēs.

(290)

Izmeklēšanā tika atklāts, ka lielākā daļa importa no visām valstīm notiek pulvera vai granulu veidā un to parasti Savienībā pārstrādā satītas stieples ražojumos pirms pārdošanas lielākajai tiešā lietotāja nozarei, proti, tērauda rūpniecības nozarei. Tādēļ satītas stieples izgatavotāju intereses šeit tiek ņemtas vēra kopā ar importētāju interesēm.

(291)

Kā minēts iepriekš, divi importētāji iesniedza atbildes uz anketas jautājumiem pēc lēmuma par atlases neveikšanu. Tie bija Affival SAS no Francijas un Coftech G.m.b.H. no Vācijas. Vēl viens satītas stieples izgatavotājs, Filo D.o.o. Slovēnijā, sadarbojās, iesniedzot lietotāju anketu, jo pats šis ražotājs tieši neimportē.

(292)

Izmeklēšanā tika atklāts, ka satītas stieples ražotāji satītas stieples veidā ražo arī citus ražojumus. Iepriekš minētajiem uzņēmumiem, kas sadarbojās, kalciju silīciju saturošu ražojumu apgrozījums salīdzinājumā ar kopējo apgrozījumu svārstījās no mazāk nekā 10 % līdz gandrīz 50 %.

(293)

Satītas stieples ražotāji iegūst kalcija silīciju no attiecīgās valsts, citām trešām valstīm un Savienības ražošanas nozares. Galvenokārt tie pauda bažas par to, ka importam no Ķīnas piemērotie pasākumi traucētu kalcija silīcija tirgu Savienībā un varētu ierobežot importu no kāda galvenā piegādes avota, kas tiem ir.

(294)

Tomēr jāatgādina, ka pasaulē ir vēl citi piegādes avoti, no kuriem attiecīgajā periodā galvenie bija Brazīlija un Argentīna, un ka pasākumu mērķis ir atjaunot godīgu konkurenci Savienības tirgū, lai nodrošinātu ieguvumus visiem šā tirgus dalībniekiem. Ja pasākumi netiks piemēroti, tas varētu apdraudēt kalcija silīcija piegādi no diviem Savienības ražotājiem, un tas kaitētu visiem kalcija silīcija piegādes ķēdes dalībniekiem.

(295)

Sūdzībā sniegtā informācija liecina, ka galvenā lietotāja nozare ir tērauda nozare. Tomēr kalcija silīciju izmanto arī lietuvēs un ķīmisko vielu nozarē.

(296)

Tikai viens tērauda ražotājs, proti, AFV Acciaierie Beltrame S.p.A., atbildēja uz anketas jautājumiem. Turklāt Eurofer un Vācijas Tērauda federācija (Wirtschaftsvereinigung Stahl) iesniedza ar izmeklēšanu saistītu informāciju.

(297)

Eurofer un Vācijas Tērauda federācija norādīja, ka antidempinga maksājumu piemērošana nav Savienības interesēs un ka nav ekonomiski pamatoti piemērot antidempinga pasākumus. Galvenokārt tika paustas bažas par piegādes pieejamību tērauda nozarei. Tika apgalvots, ka Savienības ražošanas nozare nekad nav nepiegādājusi vairāk nekā 42 % no Savienības domājamā patēriņa.

(298)

Turklāt tika apgalvots, ka viena no Savienības ražotājiem publicētie jaudas rādītāji liecināja par tikai nelielu neizmantoto jaudu. Tādēļ ir stipri apšaubāmi, vai Savienības ražošanas nozare spētu apgādāt lietotājus, ja importam no Ķīnas tiktu piemēroti antidempinga maksājumi.

(299)

Turklāt tie apgalvoja, ka neesot alternatīva avota, kas varētu aizstāt Ķīnas apjomus, un ka maksājumi Savienībā jau ir iekasēti kā muitas nodevas, kuras piemēro importam no Ķīnas.

(300)

Šajā saistībā Savienības ražošanas nozare norādīja, ka neuzskata, ka nebūtu vajadzīgi dažādi piegādes avoti, ciktāl šāds imports notiek par godīgām cenām. Tomēr patlaban imports no ĶTR notiek par kaitējošām cenām, kas apdraud Savienības ražošanu.

(301)

Attiecībā uz piegādes avotiem Komisija secināja, ka patlaban ir vairāki piegādes avoti, kas ietver Savienības ražotājus, kuriem ir liela rezerves jauda, un importu no Ķīnas, Brazīlijas un Argentīnas. Tomēr Savienības interesēs nav turpināt atļaut importu no Ķīnas par dempinga cenām, kas apdraud Savienības kalcija silīcija ražošanas nozares pastāvēšanu, kura tradicionāli ir apgādājusi lielu daļu no Savienības tirgus. Bez pasākumiem noteikti tiktu radītas piegādes problēmas tērauda nozarei, jo ražošana Savienībā varētu vairs nebūt iespējama.

(302)

Komisija arī pārbaudīja pasākumu iespējamo finansiālo ietekmi uz tērauda nozari pasākumu piemērošanas gadījumā. Pēc sūdzības iesniedzēja domām, godīgu tirgus apstākļu atjaunošana pakārtotajai nozarei neradītu nesamērīgas izmaksas. Informācijā, ko savā atbildē sniedza AFV Acciaierie Beltrame S.p.A., norādīts, ka kalcija silīcija iepirkumi veido ļoti nelielu īpatsvaru no tā izmaksām (mazāk nekā 0,5 %). Tādēļ pasākumu piemērošanai būs ļoti neliela finansiāla ietekme uz tērauda nozari.

(303)

Pamatojoties uz iepriekš minēto, Komisija secināja, ka nav pārliecinošu iemeslu, kas šajā izmeklēšanas posmā liecinātu par to, ka pasākumu noteikšana attiecīgās valsts izcelsmes kalcija silīcija importam nebūtu Savienības interesēs.

(304)

Ņemot vērā Komisijas provizoriskos secinājumus par dempingu, kaitējumu, cēloņsakarību un Savienības interesēm, būtu jānosaka pagaidu pasākumi, lai novērstu turpmāku kaitējumu Savienības ražošanas nozarei, ko varētu izraisīt imports par dempinga cenām.

(305)

Attiecīgās valsts izcelsmes kalcija silīcija importam būtu jānosaka pagaidu antidempinga pasākumi saskaņā ar mazākā maksājuma noteikumu, kas paredzēts pamatregulas 7. panta 2. punktā. Komisija salīdzināja mērķa cenu samazinājuma starpības ar dempinga starpībām, kā noteikts iepriekš 275. apsvērumā. Maksājumu summa tika noteikta dempinga vai mērķa cenas samazinājuma starpības apmērā atkarībā no tā, kurš no šiem lielumiem ir mazāks.

(306)

Pamatojoties uz iepriekš minēto, pagaidu antidempinga maksājuma likmēm, kas izteiktas kā CIF cena ar piegādi līdz Savienības robežai pirms muitas nodokļa nomaksas, vajadzētu būt šādām:

(307)

Individuālās uzņēmumu antidempinga maksājuma likmes, kas norādītas šajā regulā, tika noteiktas, pamatojoties uz šīs izmeklēšanas konstatējumiem. Tādējādi tās atspoguļo izmeklēšanas gaitā konstatēto stāvokli attiecībā uz šiem uzņēmumiem. Šīs maksājumu likmes ir piemērojamas tikai tāda attiecīgā ražojuma importam, kura izcelsme ir attiecīgajā valstī un kuru ražojuši nosauktie tiesību subjekti. Uz tādu attiecīgā ražojuma importu, kuru ražojis kāds cits, šīs regulas rezolutīvajā daļā konkrēti neminēts uzņēmums, ieskaitot tiesību subjektus, kas ir saistīti ar konkrēti minētajiem tiesību subjektiem, būtu jāattiecina maksājuma likme, kura piemērojama “visiem pārējiem uzņēmumiem”. Uz tiem nebūtu jāattiecina individuālās antidempinga maksājuma likmes.

(308)

Lai nodrošinātu antidempinga maksājumu pareizu piemērošanu, antidempinga maksājums, kas noteikts “visiem pārējiem uzņēmumiem”, būtu jāpiemēro ne tikai attiecībā uz ražotājiem eksportētājiem, kuri šajā izmeklēšanā nesadarbojās, bet arī attiecībā uz ražotājiem, kuri izmeklēšanas periodā neveica eksportu uz Savienību.

(309)

Lai līdz minimumam samazinātu antidempinga pasākumu apiešanas risku maksājuma likmju atšķirību dēļ, ir nepieciešami īpaši pasākumi, kas nodrošina individuālo antidempinga maksājumu piemērošanu. Uzņēmumiem, uz kuriem attiecas individuālie antidempinga maksājumi, ir jāuzrāda derīgs komercrēķins dalībvalstu muitas dienestiem. Rēķinam ir jāatbilst prasībām, kas izklāstītas šīs regulas 1. panta 3. punktā. Uz importu, kuram nav pievienots šāds rēķins, būtu jāattiecina antidempinga maksājums, kas piemērojams “visiem pārējiem uzņēmumiem”.

(310)

Kaut arī uzrādīt šo rēķinu dalībvalstu muitas dienestiem ir vajadzīgs, lai importam piemērotu antidempinga maksājuma individuālās likmes, tas nav vienīgais elements, kas muitas dienestiem ir jāņem vērā. Pat tad, ja uzrādītais rēķins atbilst visām šīs regulas 1. panta 3. punktā minētajām prasībām, dalībvalstu muitas dienestiem, ievērojot tiesību aktus muitas jomā, ir jāpilda ierastās pārbaudes, un tiem, tāpat kā citos gadījumos, var būt vajadzīgi papildu dokumenti (nosūtīšanas dokumenti utt.), lai pārbaudītu deklarācijās sniegto ziņu precizitāti un nodrošinātu, ka nākamais pieprasījums piemērot zemāko maksājuma likmi ir pamatots.

(311)

Ja uzņēmumam, kam noteiktas mazākas individuālās maksājuma likmes, pēc attiecīgo pasākumu noteikšanas būtiski palielinās eksporta apjoms, šādu apjoma palielinājumu pašu par sevi var uzskatīt par pārmaiņām tirdzniecības modelī, ko izraisījusi pasākumu noteikšana, pamatregulas 13. panta 1. punkta nozīmē. Tādos apstākļos un tad, ja ir ievēroti nosacījumi, var sākt pretapiešanas izmeklēšanu. Šajā izmeklēšanā cita starpā var pārbaudīt vajadzību atcelt individuālo(-ās) maksājuma likmi(-es) un noteikt valsts mēroga maksājumu.

(312)

Komisija saskaņā ar pamatregulas 19.a pantu informēja ieinteresētās personas par pagaidu maksājumu plānoto noteikšanu. Šī informācija tika arī publiskota Tirdzniecības ģenerāldirektorāta tīmekļa vietnē. Ieinteresētajām personām tika dotas trīs darbdienas, lai sniegtu piezīmes par to, vai konkrēti tām izpaustie aprēķini ir pareizi.

(313)

Piezīmes par aprēķinu pareizību netika saņemtas.

(314)

Pareizas pārvaldības nolūkos Komisija aicinās ieinteresētās personas konkrētā termiņā sniegt rakstiskas piezīmes un/vai lūgt uzklausīšanu Komisijā un/vai pie tirdzniecības procedūru uzklausīšanas amatpersonas.

(315)

Konstatējumi, kas attiecas uz pagaidu maksājumu noteikšanu, ir provizoriski un izmeklēšanas galīgajā posmā var tikt grozīti,