L_2005016LV.01006101.xml

KOMISIJAS LĒMUMS

(2005. gada 11. janvāris),

ar ko ievieš saskaņotus standartus, nosakot atsevišķas atliekas dzīvnieku izcelsmes produktos, kas ievesti no trešām valstīm

(izziņots ar dokumenta numuru K(2004) 4992)

(Dokuments attiecas uz EEZ)

(2005/34/EK)

EIROPAS KOPIENU KOMISIJA,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu,

ņemot vērā Padomes 1997. gada 18. decembra Direktīvu 97/78/EK, ar ko nosaka principus, kuri reglamentē veterināro pārbaužu organizēšanu attiecībā uz produktiem, ko ieved Kopienā no trešām valstīm (1), un jo īpaši tās 4. panta 5. un 17. panta 7. punktu,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 29. aprīļa Regulu (EK) Nr. 882/2004 par oficiālu kontroli, ko veic, lai pārbaudītu atbilstību barības un pārtikas likumam, dzīvnieku veselības un dzīvnieku labturības noteikumiem, un jo īpaši tās 11. panta 4. punktu un 63. panta 1. punkta e) apakšpunktu,

tā kā:

(1)

Direktīvā 97/78/EK ir izvirzīta prasība, lai tiktu veikta visu no trešām valstīm ievesto partiju veterinārā kontrole. Šāda kontrole ietver analītiskus testus, kuru mērķis ir noteikt farmakoloģiski aktīvu vielu atliekas, lai pārbaudītu, vai partijas atbilst Kopienas tiesību aktos izvirzītajām prasībām.

(2)

Saskaņā ar Padomes 1996. gada 29. aprīļa Direktīvu 96/23/EK, ar ko paredz pasākumus, lai kontrolētu noteiktas vielas un atliekas dzīvos dzīvniekos un dzīvnieku izcelsmes produktos, un ar ko atceļ Direktīvu 85/358/EEK un Direktīvu 86/469/EEK, kā arī Lēmumu 89/187/EEK un Lēmumu 91/664/EEK (2), farmakoloģiski aktīvo vielu maksimālo pieļaujamo atlieku daudzumu (MPAD) reglamentē Padomes 1990. gada 26. jūnija Regula (EK) Nr. 2377/90, ar ko nosaka Kopienas procedūru veterināro zāļu maksimāli pieļaujamo atlieku daudzumu noteikšanai dzīvnieku izcelsmes produktos (3). MPAD piemēro ievestajām partijām.

(3)

Tomēr Regula (EK) Nr. 2377/90 neparedz MPAD attiecībā uz visām vielām, un jo īpaši attiecībā uz tām vielām, kuru izmantošana Kopienā ir vai nu aizliegta, vai arī nav atļauta. Šo vielu gadījumā jebkuras šādas vielas konstatēšana kādā partijā ir pietiekams pamats attiecīgās partijas izbrāķēšanai vai iznīcināšanai tās ievešanas brīdī.

(4)	Tālab Kopienai būtu jāievieš saskaņota pieeja attiecībā uz tādu vielu atlieku kontroli ievešanai paredzētās partijās, kas Kopienā ir aizliegtas vai nav atļautas.

(5)

Minimālas vajadzīgās veiktspējas robežas (MRPL), kas noteiktas saskaņā ar Komisijas 2002. gada 12. augusta Lēmumu 2002/657/EK, ar ko īsteno Padomes Direktīvu 96/23/EK par analīzes metožu veiktspēju un rezultātu interpretēšanu (4), ir pieņemtas kā veiktspēju standarts, ar ko tiek nodrošināta Kopienas tiesību aktu efektīva kontrole, veicot oficiālo paraugu testēšanu, lai noteiktu atsevišķu aizliegtu vai neatļautu vielu klātbūtni; MRPL atbilst vidējam daudzumam, kuru pārsniedzot var uzskatīt, ka vielas vai tās atlieku noteikšana ir metodoloģiski pamatota.

(6)

Eiropas Parlamenta un Padomes 2002. gada 28. janvāra Regula (EK) Nr. 178/2002, ar ko paredz pārtikas aprites tiesību aktu vispārīgos principus un prasības, izveido Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestādi un paredz procedūras saistībā ar pārtikas nekaitīgumu (5), līdztekus Codex Alimentarius Riska analīzes darba principiem (6) noteic, ka pārtikas aprites tiesību aktiem jābalstās tādos ar šo izskatāmo jautājumu saistītos faktoros kā kontroļu īstenošanas iespējas.

(7)

Tādēļ gadījumā, ja, atsevišķi nosakot kādas vielas atlieku daudzumu, tiek konstatēts, kas tas ir zemāks nekā Lēmumā 2002/657/EK paredzētās MRPL, tad šāds jautājums nav viss nekavējoties jārisina, bet gan jāuzskata par problēmu, kas dalībvalstīm jāuzrauga, un, ja atļautās robežas ir noteiktas, tās jāizmanto kā atskaites vērtības darbībai, kuras mērķis ir nodrošināt saskaņotu Direktīvas 97/78/EK piemērošanu.

(8)

Ja analītisko pārbaužu rezultāti uzrāda tādas vielas atlieku klātbūtni, attiecībā uz kuru MRPL ir noteiktas saskaņā ar Komisijas Lēmumu 2002/657/EK, kamēr vēl nav sākta Regulas (EK) Nr. 882/2004 piemērošana, kas paredzēta no 2006. gada 1. janvāra, jāprecizē pasākumi, kuri jāveic, apzinoties to draudu nopietnību, ko šāda partija varētu izraisīt cilvēku veselībai, kā arī noteikumi, kas ietverti Direktīvās 96/23/EK un 97/78/EK, kā arī Regulā (EK) Nr. 178/2002.

(9)

Dalībvalstīm jo īpaši jākontrolē ievedumi, lai konstatētu jebkuru parādību, kas liecinātu par šādas problēmas atkārtošanos, jo šāda veida konstatācijas liecinātu par ļaunprātīgu kādas konkrētas vielas izmantošanu vai arī par tādu garantiju neievērošanu, ko trešās valstis paredzējušas, ražojot produktus, kas paredzēti ievešanai Kopienā. Ja šādas problēmas atkārtojas, tad dalībvalstīm par to jāinformē Komisija.

(10)	Ar šo lēmumu paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Pārtikas aprites un dzīvnieku veselības pastāvīgās komitejas atzinumu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.

1. pants

Lēmuma piemērošanas joma

1. Ar šo lēmumu tiek noteiktas atskaites vērtības tādu vielu atlieku noteikšanai, attiecībā uz kurām MRPL ir noteiktas saskaņā ar Lēmumu 2002/657/EK, ja ievešanai paredzētu dzīvnieku izcelsmes produktu analītiskās pārbaudes, ko veic atbilstīgi Direktīvai 97/78/EK, apstiprina šādu vielu klātbūtni, un šādā gadījumā ir jāveic attiecīgi pasākumi.

2. Šo lēmumu piemēro gan tad, kad kā pastiprināto pārbaudes procedūru sastāvdaļa tiek veiktas parastās analītiskās pārbaudes, gan tad, kad no trešām valstīm tiek ievestas dzīvnieku izcelsmes produktu partijas.

2. pants

Darbības atskaites vērtības

Lai veiktu tādu atsevišķu vielu atlieku pārbaudi, kuru lietošana Kopienā ir vai nu aizliegta, vai arī nav atļauta, Lēmuma 2002/657/EK II pielikumā paredzētās minimālās vajadzīgās veiktspējas robežas (MRPL) izmanto kā atskaites vērtības, neatkarīgi no tā, kāda ir pārbaudāmā matrica.

3. pants

Darbība gadījumā, ja apstiprināta aizliegtu vai neatļautu vielu klātbūtne

1. Ja analītisko pārbaužu rezultāti sasniedz vai pārsniedz Lēmumā 2002/657/EK paredzēto MRPL, tad uzskata, ka attiecīgās partijas neatbilst Kopienas tiesību aktos izvirzītajām prasībām.

2. Kamēr vēl nav sākta Regulas (EK) Nr. 882/2004 piemērošana no 2006. gada 1. janvāra, dalībvalstu kompetentās iestādes aiztur oficiālā uzraudzībā neatbilstošās partijas, kuru izcelsme ir trešās valstis, un pēc tam, kad uzklausīti pārtikas nozares uzņēmēji, kas atbild par šo partiju, veic šādus pasākumus:

a)	izdod rīkojumu iznīcināt vai pārsūtīt šo partiju ārpus Kopienas saskaņā ar 3. punktu;

b)	ja partija jau ir laista tirgū, izdod rīkojumu to no tirgus izņemt, pēc tam veicot arī iepriekšējā punktā minētos pasākumus.

3. Kompetentās iestādes izsniedz atļauju pārsūtīt kādu partiju tikai tad, ja:

a)	ir panākta vienošanās ar barības un pārtikas nozares uzņēmējiem, kas atbildīgi par šo partiju; un

b)	pārtikas nozares uzņēmējs vispirms ir ziņojis trešai valstij, kas ir izcelsmes valsts vai galamērķa valsts, ja tās atšķiras, par iemesliem un apstākļiem, kādēļ šādas partijas laišana Kopienas tirgū nav pieļaujama; un

c)	ja trešā valsts, kas ir galamērķa valsts, nav izcelsmes valsts, tās trešās valsts kompetentā iestāde, kas ir galamērķa valsts, paziņo kompetentajai iestādei, ka tā ir gatava pieņemt partiju.

4. Neskarot dalībvalstu tiesību normas attiecībā uz administratīvo lēmumu pārskatīšanu, pārsūtīšana jāveic ne vairāk kā 60 dienu laikā pēc dienas, kad kompetentā iestāde ir pieņēmusi lēmumu par šīs partijas galamērķi, ja vien nav uzsākta tiesvedība. Ja, beidzoties 60 dienu laikposmam, pārsūtīšana nav notikusi, partiju iznīcina, ja vien kompetentā iestāde nav konstatējusi, ka šāda kavēšanās ir pamatota.

5. Ja produktu analītisko pārbaužu rezultāti ir zemāki par MRPL, ko paredz Lēmums 2002/657/EK, produktu nokļūšana pārtikas apritē nav aizliegta. Kompetentā iestāde pārbaužu rezultātus piereģistrē, ja tie atkārtojas. Ja rezultāti analītiskajām pārbaudēm, ko veic vienas izcelsmes produktiem, liecina par scenārija atkārtošanos, atklājot potenciālu problēmu, kura saistīta ar vienu vai vairākām aizliegtām vai neatļautām vielām, piemēram, ja sešu mēnešu laikā attiecībā uz kādu konkrētu vielu tiek reģistrēti četri vai vairāki gadījumi, kad no kādas vietas ievesto produktu pārbaužu apstiprinātie rezultāti ir zemāki par atskaites vērtībām, kompetentās iestādes informē Komisiju un pārējās dalībvalstis Pastāvīgajā pārtikas aprites un dzīvnieku veselības komitejā. Komisija vērsīs izcelsmes valsts vai valstu kompetento iestāžu uzmanību uz šo jautājumu un izteiks attiecīgus priekšlikumus.

6. Barības vai pārtikas nozares uzņēmējs, kas atbild par partiju, vai tā pārstāvis ir atbildīgs par izmaksām, kas radušās kompetentajām iestādēm, veicot šā panta 1. līdz 4. punktā minētās darbības.

4. pants

Šo lēmumu piemēro no 2005. gada 19. februāra.

5. pants

Šis lēmums ir adresēts dalībvalstīm.

Briselē, 2005. gada 11. janvārī

Komisijas vārdā —

Komisijas loceklis

Markos KYPRIANOU

(1) OV L 24, 30.1.1998., 9. lpp. Direktīvā jaunākie grozījumi izdarīti ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 882/2004 (OV L 165, 30.4.2004., 1. lpp.).

(2) OV L 125, 23.5.1996., 10. lpp. Direktīvā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 882/2004.

(3) OV L 224, 18.8.1990., 1. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Komisijas Regulu (EK) Nr. 2232/2004 (OV L 379, 24.12.2004., 71. lpp.).

(4) OV L 221, 17.8.2002., 8. lpp. Lēmumā jaunākie grozījumi izdarīti ar Lēmumu 2004/25/EK (OV L 6, 10.1.2004., 38. lpp.).

(5) OV L 31, 1.2.2002., 1. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 1642/2003 (OV L 245, 29.9.2003., 4. lpp.).

(6) Pieejams vietnē ftp://ftp.fao.org/codex/alinorm03/Al03_33e.pdf