EIROPAS KOMISIJA

Briselē, 10.11.2022

COM(2022) 577 final

PIELIKUMI

dokumentam

PADOMES LĒMUMS

par to, lai noslēgtu nolīgumu starp Eiropas Savienību un Seišelu Republiku par Seišelu zvejas kuģu piekļuvi Majotas ūdeņiem

I PIELIKUMS

Nolīgums starp Eiropas Savienību un Seišelu Republiku par Seišelu zvejas kuģu piekļuvi Majotas ūdeņiem

EIROPAS SAVIENĪBA, turpmāk “Savienība”,

un

SEIŠELU REPUBLIKA, turpmāk “Seišelas”,

turpmāk “Puses”,

ŅEMOT VĒRĀ ciešo sadarbību starp Savienību un Seišelām, īpaši reģionālo sadarbību Indijas okeāna dienvidrietumu daļā, un abpusējo vēlmi šo sadarbību pastiprināt,

ATZĪMĒJOT, ka zivsaimniecības jomā līdz ar 1987. gadā noslēgto Eiropas Ekonomikas Kopienas un Seišelu Republikas nolīgumu par zveju pie Seišelu salām Savienībai un Seišelām ir izveidojušās ciešas attiecības. Minēto nolīgumu Puses nostiprinājušas, 2006. gadā noslēdzot zivsaimniecības partnerattiecību nolīgumu un 2020. gadā – Ilgtspējīgas zivsaimniecības partnerattiecību nolīgumu un jaunu īstenošanas protokolu,

ŅEMOT VĒRĀ Apvienoto Nāciju Organizācijas 1982. gada 10. decembra Jūras tiesību konvenciju (UNCLOS) un 1995. gada Nolīgumu par transzonālo zivju krājumu un tālu migrējošo zivju krājumu saglabāšanu un pārvaldību,

APZINOTIES, cik svarīgi ir principi, kas noteikti Pārtikas un lauksaimniecības organizācijas (FAO) 1995. gada konferencē pieņemtajā Atbildīgas zivsaimniecības rīcības kodeksā un FAO Nolīgumā par ostas valsts pasākumiem, kuru mērķis ir aizkavēt, novērst un izskaust nelegālu, nereģistrētu un neregulētu (NNN) zveju, un APŅEMOTIES veikt to īstenošanai vajadzīgos pasākumus,

APŅEMOTIES piemērot Indijas okeāna tunzivju komisijas (IOTC) un citu relevanto reģionālo organizāciju rezolūcijas,

APŅEMOTIES abpusējās interesēs sadarboties, lai censtos ieviest atbildīgas zvejniecības, kas nodrošinātu dzīvo jūras resursu saglabāšanu ilgtermiņā un ilgtspējīgu izmantošanu,

PĀRLIECĪBĀ par to, ka šādai sadarbībai jāizpaužas tādu iniciatīvu un pasākumu veidā, kas gan kopā, gan atsevišķi cits citu papildina un nodrošina dažādu rīcībpolitiku saskanību un centienu sinerģiskumu,

VĒLOTIES pieņemt noteikumus un nosacījumus, ar kādiem Seišelu kuģi drīkst veikt zvejas darbības Savienības ūdeņos un ar kādiem Seišelas atbalsta ilgtspējīgas, atbildīgas zvejas attīstību minētajos ūdeņos,

VĒLOTIES atbalstīt zvejniecību pārvaldību Majotā un ilgtspējīgu vietējā zvejniecības sektora attīstību,

IR VIENOJUŠĀS PAR TURPMĀKO.

1. pants

Darbības joma

Ar šo nolīgumu nosaka principus, noteikumus un procedūras šādās jomās:

—    ekonomiskā, finansiālā, tehniskā un zinātniskā sadarbība zvejniecības sektorā ar mērķi Savienības ūdeņos veicināt ilgtspējīgu zveju, kas garantē zvejas resursu saglabāšanu un ilgtspējīgu izmantošanu, un attīstīt Majotas zvejniecības sektoru,

—    pielikumā noteiktie nosacījumi, ar kādiem Seišelu zvejas kuģi piekļūst ES ūdeņiem,

—    kārtība, kādā Savienības ūdeņos notiekošo zvejas darbību pārvaldības, kontroles un pārraudzības pasākumi tiek veikti, lai nodrošinātu iepriekš minēto noteikumu un nosacījumu izpildi, lai zivju krājumu saglabāšanas un ilgtspējīgas izmantošanas un zvejas darbību pārvaldības pasākumi būtu rezultatīvi un lai nepieļautu nelegālu, nereģistrētu un neregulētu zveju.

2. pants

Definīcijas

Šajā nolīgumā:

a) “Seišelu iestādes” ir par zivsaimniecību atbildīgā ministrija;

b) “Seišelu kuģi” ir zvejas kuģi, kuri ir reģistrēti Seišelās un kuģo ar Seišelu karogu;

c) “Savienības iestādes” ir Eiropas Komisija;

d) “ES ūdeņi” šā nolīguma kontekstā ir Majotas ūdeņi, kas ir Savienības jurisdikcijā;

e) “Apvienotā komiteja” ir komiteja, kuras sastāvā ir Savienības un Seišelu pārstāvji un kura pilda šā nolīguma 8. pantā aprakstītās funkcijas;

f) “ilgtspējīga zvejniecība” ir zvejniecība, kurā tiek zvejots saskaņā ar mērķiem un principiem, kas noteikti ANO Pārtikas un lauksaimniecības organizācijas (FAO) 1995. gada konferencē pieņemtajā Atbildīgas zivsaimniecības rīcības kodeksā;

g) “zvejas darbība” ir zivju meklēšana, zvejas rīku ievietošana, vilkšana un pacelšana, nozvejas pacelšana uz kuģa, apstrāde uz kuģa, zivju pārvietošana, ievietošana sprostos, nobarošana un zvejas produktu izkraušana;

h) “zvejas kuģis” ir jebkurš kuģis, kas aprīkots dzīvo jūras resursu komerciālai izmantošanai;

i) “zvejas atļauja” ir derīgs pilnvarojums zvejas darbību veikšanai saskaņā ar minēto zvejas atļauju, kas savukārt izdota saskaņā ar šo nolīgumu;

j) “atbalsta kuģis” ir jebkurš Seišelu kuģis, kas palīdz zvejas kuģiem;

k) “pārkraušana citā kuģī” nozīmē to pašu ko IOTC kontekstā.

3. pants

Principi un mērķi

1.Puses apņemas veicināt atbildīgu zveju Savienības ūdeņos un pamatoties uz principu par nediskriminējošu attieksmi pret dažādajām flotēm, kas minētajos ūdeņos zvejo.

2.Puses vienojas, ka Seišelu kuģi iegūst tikai pieļaujamās nozvejas pārpalikumu, kas minēts UNCLOS 62. panta 2. un 3. punktā un ir skaidrā un pārredzamā veidā noteikts, pamatojoties uz pieejamajiem un relevantajiem zinātniskajiem ieteikumiem un informāciju, ar kuru Puses apmainījušās attiecībā uz relevanto krājumu apzvejošanas kopējo piepūli, ko īsteno visas flotes, kuras darbojas pielikumā minētajā zvejas zonā.

3.Puses ievēro saglabāšanas un pārvaldības pasākumus, ko pieņēmušas relevantās reģionālās zvejniecības pārvaldības organizācijas un jo īpaši IOTC, un pienācīgi ņem vērā reģionālos zinātniskos novērtējumus.

4.Puses apņemas nodrošināt, ka šis nolīgums tiek īstenots saskaņā ar Savienības un Seišelu zivsaimniecības politikas un pārredzamības un ekonomiskās un sociālās pārvaldības principiem.

5.Pirms tādu lēmumu pieņemšanas, kas varētu ietekmēt Seišelu kuģu darbības saskaņā ar šo nolīgumu, Puses viena ar otru apspriežas.

4. pants

Statistiskā un zinātniskā sadarbība atbildīgas zvejas jomā

Šā nolīguma laikā Savienība un Seišelas sadarbojas, lai veiktu resursu dinamikas monitoringu Savienības ūdeņos un atbalstītu IOTC veikto novērtēšanas darbu.

Dzīvo resursu pārvaldīšanas un saglabāšanas nolūkā Puses turklāt pēc vajadzības apmainās ar relevanto statistisko, bioloģisko, kā arī saglabāšanas un vides jomas informāciju, un sadarbojas relevantajās zinātniskajās sanāksmēs.

Puses, pamatojoties uz labākajiem pieejamajiem IOTC zinātniskajiem ieteikumiem, var apspriesties Apvienotajā komitejā un vajadzības gadījumā vienoties veikt pasākumus, kuru mērķis ir nodrošināt zvejas resursu ilgtspējīgu pārvaldību.

5. pants

Seišelu kuģu piekļuve zvejniecībām, kuras darbojas

Savienības ūdeņos

Ar šo Savienība apņemas iedalīt zvejas iespējas Seišelu kuģiem, lai tie varētu piekļūt Savienības ūdeņiem un iesaistīties zvejas darbībās saskaņā ar šo nolīgumu un tā pielikumu.

Savienība zvejas atļaujas Seišelu kuģiem izdod tikai saskaņā ar šo nolīgumu.

Seišelas nodrošina, ka to kuģi ievēro šo nolīgumu un tiesību aktus, kas reglamentē Savienībā darbojošās zvejniecības, un relevantos Francijas tiesību aktus.

Šo nosacījumu un šīs kārtības īstenošanas pareizību Puses nodrošina ar pienācīgu administratīvo sadarbību starp savām attiecīgajām kompetentajām iestādēm.

6. pants

Zvejas atļaujas

1.Seišelu kuģi drīkst Savienības ūdeņos zvejot tikai tad, ja tiem ir saskaņā ar šo nolīgumu izdota zvejas atļauja.

2.Kuģa zvejas atļaujas izdošanas kārtība, no kuģa īpašnieka iekasējamās maksas un maksāšanas kārtība ir noteikta pielikumā.

7. pants

Nolīguma aptvertās sugas

Zvejas atļaujas izdod vienīgi tādām specializētās zvejas darbībām, kurās iegūtās zivis pieder pie tālu migrējošu zivju sugām (uzskaitītas ANO 1982. gada Jūras tiesību konvencijas 1. pielikumā), izņemot Alopiidae dzimtu, Sphyrnidae dzimtu, kā arī šādas sugas: Cetorhinus maximus, Rhincodon typus, Carcharodon carcharias, Carcharhinus falciformis, Carcharhinus longimanus.

8. pants

Apvienotā komiteja

Izveido Apvienoto komiteju, kura uzrauga šā nolīguma piemērošanu un veic šādas funkcijas:

·uzrauga šā nolīguma sniegumu, interpretāciju un piemērošanu;

·nodrošina vajadzīgo saziņu abas Puses interesējošajos jautājumos, kas saistīti ar    zvejniecībām, arī jautājumos par nozvejas datu statistisko analīzi;

·kalpo par forumu izlīguma panākšanai domstarpībās par šā nolīguma interpretēšanu vai piemērošanu;

·vajadzības gadījumā no jauna izvērtē zvejas iespēju apjomu (pamatojas uz    zinātniskajiem ieteikumiem) un kuģu īpašnieku maksu apjomu;

·vajadzības gadījumā pārskata šā nolīguma un tā pielikuma tehniskos noteikumus;

·    pilda jebkādas citas funkcijas, par kurām Puses var lemt, abpusēji vienojoties.

Apvienotā komiteja savas funkcijas pilda saskaņā ar šā nolīguma mērķiem.

Apvienotā komiteja sanāk vismaz reizi gadā, pārmaiņus Savienībā un Seišelās, un sanāksmi vada tās rīkotāja Puse. Ja kāda no Pusēm to pieprasa, Apvienotā komiteja pulcējas ārkārtas sanāksmē.

Steidzamības gadījumā Apvienotā komiteja lēmumus var pieņemt uz vēstuļu apmaiņas pamata.

9. pants

Zvejas iespēju koriģēšana

Kā paredzēts šā nolīguma 8. pantā, Apvienotā komiteja var no jauna izvērtēt pielikumā minētās zvejas iespējas, ciktāl IOTC ieteikumi un rezolūcijas apliecina, ka šāda koriģēšana veicinās tunzivju un tunzivjveidīgo sugu ilgtspējīgu pārvaldību Indijas okeānā.

10. pants

Nolīguma īstenošanas apturēšana

Pēc jebkuras Puses iniciatīvas šā nolīguma īstenošanu var apturēt šādos gadījumos:

a)    sakarā ar ārkārtējiem apstākļiem, kuri nav dabas parādības, nav iespējams veikt zvejas darbības Savienības ūdeņos esošajos zvejas apgabalos;

b)    Pušu starpā rodas nopietnas un neatrisināmas domstarpības par šā nolīguma un tā pielikuma interpretēšanu un īstenošanu;

c)    netiek ievēroti šā nolīguma un tā pielikuma noteikumi;

d)    kāda no Pusēm ievieš būtiskas rīcībpolitisko vadlīniju izmaiņas, kuras ietekmē relevantos šā nolīguma noteikumus;

e)    ir pārkāpti cilvēktiesību svarīgākie principi un pamatprincipi, kas noteikti Kotonū nolīguma 9. pantā vai pēctecīgajā nolīgumā.

Par nolīguma piemērošanas apturēšanu otrai Pusei paziņo rakstiski, un apturēšana stājas spēkā trīs mēnešus pēc šāda paziņojuma saņemšanas. Ar minētā paziņojuma saņemšanu sākas Pušu apspriešanās Apvienotajā komitejā, lai domstarpības raudzītu samērīgā termiņā atrisināt ar izlīgumu.

Tiklīdz šāds izlīgums tiek panākts, nolīguma piemērošanu atsāk.

11. pants

Izbeigšana

Šo nolīgumu jebkura no Pusēm drīkst izbeigt šādos gadījumos:

–izveidojušās situācijas, kas nav dabas parādības un ko Puses nespēj pienācīgi kontrolēt, un kas traucē zvejot Savienības ūdeņos,

–labākie pieejamie zinātniskie ieteikumi, kas ir neatkarīgi un uzticami un ko apstiprinājušas abas Puses, liecina, ka attiecīgie krājumi ir noplicināti vai novājināti,

–būtiski samazinājies Seišelu kuģiem piešķirto zvejas iespēju izmantošanas apjoms,

–nopietni pārkāptas saistības, ko Puses uzņēmušās nelegālas, nereģistrētas un neregulētas zvejas apkarošanas jomā,

–radušies jebkādi citi apstākļi, kuru iznākumā kāda no Pusēm nolīgumu pārkāpj.

Par nolīguma izbeigšanu otrai Pusei paziņo rakstiski, un izbeigšana stājas spēkā sešus mēnešus pēc paziņojuma saņemšanas, ja vien Puses pēc abpusējas vienošanās nenolemj šo termiņu pagarināt. Pēc minētā paziņojuma par nolīguma izbeigšanu Puses ar Apvienotās komitejas starpniecību sāk apspriešanos, lai domstarpības raudzītu samērīgā termiņā atrisināt ar izlīgumu.

12. pants

Piemērojamie tiesību akti

1.    Ja šajā nolīgumā un tā pielikumā nav paredzēts citādi, Seišelu zvejas kuģu darbības Savienības ūdeņos saskaņā ar starptautisko tiesību principiem reglamentē Savienības normatīvie un administratīvie akti, jo īpaši Regula (ES) 2017/2403 par ārējo zvejas flotu ilgtspējīgu pārvaldību, un relevantie Francijas tiesību akti.

2.    Savienība Seišelām tūlīt paziņo par visām kopējās zivsaimniecības politikas un saistīto tiesību aktu izmaiņām.

13. pants

Konfidencialitāte

1.Puses apņemas nodrošināt, ka visus atbilstoši šim nolīgumam iegūtos nominatīvos datus par zvejas darbībām Savienības ūdeņos, t. sk. novērotāju savāktos datus, apstrādā saskaņā ar konfidencialitātes un datu aizsardzības principiem, kas noteikti attiecīgās Puses piemērojamajos tiesību aktos.

Puses nodrošina, ka publiski pieejami tiek darīti tikai agregēti dati par zvejas darbībām Savienības ūdeņos.

2.Šā panta 1. punktā minētos datus un informāciju kompetentās iestādes izmanto vienīgi šā nolīguma īstenošanas un zvejniecību pārvaldības, uzraudzības, kontroles un pārraudzības nolūkā.

3.Personas datus Savienība apstrādā pienācīgā veidā, kurš nodrošina to aizsardzību, arī aizsardzību pret neatļautu vai nelikumīgu apstrādi, un neglabā ilgāk par laiku, kas vajadzīgs, lai sasniegtu datu iegūšanas mērķi. Apvienotā komiteja var noteikt pienācīgus aizsardzības pasākumus un tiesiskās aizsardzības līdzekļus, kuri ir saskaņā ar relevantajiem Savienības tiesību aktiem par personas datu aizsardzību.

14. pants

Elektroniska datu apmaiņa

1.    Seišelas un Savienība apņemas īstenot sistēmas, kas vajadzīgas, lai elektroniski apmainītos ar visu informāciju un dokumentiem, kuri saistīti ar nolīguma un tā pielikuma īstenošanu. Dokumentu elektroniskā formā vienmēr uzskata par līdzvērtīgu dokumenta oriģinālam.

2.    Jebkura no Pusēm nekavējoties otrai Pusei paziņo par datorizētās sistēmas darbības traucējumiem, kuri šādu apmaiņu kavē. Šādos apstākļos ar nolīguma un pielikuma īstenošanu saistīto informāciju un dokumentus automātiski aizstāj ar dokumentiem papīra formā un to dara tā, kā noteikts pielikumā.

15. pants

Vidusposma pārskats

Lai novērtētu nolīguma darbību un rezultativitāti, Puses var nolemt sagatavot vidusposma pārskatu.

16. pants

Pienākumi pēc nolīguma termiņa beigām vai pēc nolīguma izbeigšanas

Pēc šā nolīguma termiņa beigām vai nolīguma izbeigšanas gadījumā, kas paredzēts 11. pantā, Seišelu kuģu īpašniekiem saglabājas atbildība par nolīguma vai Savienības tiesību aktu pārkāpumiem, kuri notikuši pirms nolīguma termiņa beigām vai nolīguma izbeigšanas, vai par atļaujas maksu vai citu prasīto maksājumu nokārtošanu, kas līdz tam nav bijusi izdarīta.

17. pants

Piemērošanas periods

Šo nolīgumu piemēro no tā provizoriskās piemērošanas sākuma dienas līdz 2028. gada 31. decembrim, ja vien saskaņā ar 11. pantu netiek paziņots par nolīguma izbeigšanu.

18. pants

Provizoriska piemērošana

Šo nolīgumu provizoriski piemēro no dienas, kad Puses to parakstījušas. Tomēr provizorisko piemērošanu nesāk agrāk kā 2023. gada 1. janvārī.

19. pants

Atcelšana

Ar šo atceļ Padomes 2014. gada 14. aprīļa Lēmuma (2014/331/ES) aptverto Nolīgumu starp Eiropas Savienību un Seišelu Republiku par to zvejas kuģu piekļuvi Eiropas Savienības jurisdikcijā esošajiem Majotas ūdeņiem un jūras bioloģiskajiem resursiem, kuri kuģo ar Seišelu karogu.

20. pants

Stāšanās spēkā

Šis nolīgums stājas spēkā dienā, kad Puses viena otrai ir paziņojušas par minētajam nolūkam vajadzīgo procedūru pabeigšanu.

21. pants

 
Valodas

Šis nolīgums ir sagatavots divos eksemplāros angļu, bulgāru, čehu, dāņu, franču, grieķu, horvātu, igauņu, itāļu, īru, latviešu, lietuviešu, maltiešu, nīderlandiešu, poļu, portugāļu, rumāņu, slovāku, slovēņu, somu, spāņu, ungāru, vācu un zviedru valodā, un visi teksti ir vienlīdz autentiski.

PIELIKUMS 
Nosacījumi, kas piemērojami Seišelu kuģu zvejas darbībām Majotas ūdeņos

I nodaļa

Vispārīgi noteikumi

Vispārīgi pienākumi

Seišelu kuģiem, kuriem zvejas atļauja izdota saskaņā ar šo nolīgumu, jāpilda Savienības kopējās zivsaimniecības politikas (KZP) noteikumi par saglabāšanas un kontroles pasākumiem un citi relevantie noteikumi, ar ko reglamentē zveju Savienības ūdeņos, un šā nolīguma noteikumi.

Zvejas zona

a)    Pirms šā nolīguma provizoriskās piemērošanas sākuma Savienība dara Seišelām zināmas tās zvejas zonas ģeogrāfiskās koordinātas, kurā Seišelu kuģi drīkst darboties.

b)    Seišelu kuģiem ir aizliegts riņķvadus tunzivju un tunzivjveidīgo sugu zivju baros izmantot apgabalos, kas, mērīti no bāzes līnijām, pēc kurām nosaka teritoriālos ūdeņus, atrodas 24 jūras jūdžu robežās no Majotas salas krastiem. Zvejas zonas noteikšanā ņem vērā arī to, ka pastāv aizsargājama jūras teritorija (AJT), kura aptver visu Majotas ekskluzīvo ekonomikas zonu (EEZ) un kuras mērķis ir veicināt Majotas jūras biodaudzveidību un atbalstīt vietējā zvejniecības sektora attīstību, un kura izveidota ar attiecīgu tiesību aktu (Décret 2010-71 du 18 janvier 2010 portant création du parc naturel marin de Mayotte) un no tā izrietošajiem pārvaldības pasākumiem.

c)    Par visām zvejas zonas izmaiņām pirms to stāšanās spēkā paziņo Seišelu iestādēm.

Nodarbinātības nosacījumi

Zvejnieku nodarbināšanu reglamentē Starptautiskās Darba organizācijas (SDO) 1998. gada Deklarācija par pamatprincipiem un pamattiesībām darbā (grozīta 2022. gadā) un relevantās SDO konvencijas, to vidū par biedrošanās brīvību un par koplīgumu slēgšanas tiesību faktisku atzīšanu, par diskriminācijas izskaušanu attiecībā uz nodarbinātību un profesijām, par piespiedu darba un bērnu darba izskaušanu, par drošu un veselīgu darba vidi, kā arī par pienācīgiem darba un dzīves apstākļiem uz zvejas kuģiem.

II nodaļa

Zvejas iespējas

Zvejas iespējas, kas piešķirtas saskaņā ar šā nolīguma 5. pantu, saņem astoņi riņķvada kuģi, kuri zvejo tunzivis. Atbalsta kuģiem atļauju piešķir saskaņā ar šā pielikuma nosacījumiem un relevantajām Indijas okeāna tunzivju komisijas (IOTC) rezolūcijām.

Seišelu kuģi zvejas darbības Savienības ūdeņos veic tikai tad, ja tiem ir zvejas atļauja, kas izdota saskaņā ar nolīguma 6. pantu un šā pielikuma nosacījumiem.

III nodaļa

Zvejas atļaujas

1. iedaļa

Zvejas atļaujas pieteikums un izdošana

Zvejas atļauja ir derīga vienu kalendāro gadu, t. i., no 1. janvāra līdz 31. decembrim. Tomēr sākotnējā atļauju periodā sākuma diena ir šā nolīguma provizoriskās piemērošanas sākuma diena.

Zvejas atļaujas saņemšanas nosacījumi

Seišelu kuģis ir tiesīgs saņemt zvejas atļauju, kas izdota saskaņā ar šo nolīgumu, ja tas:

–ir saņēmis Seišelu atļauju veikt zvejas darbības saskaņā ar nolīgumu,

–ir iekļauts IOTC zvejottiesīgo kuģu sarakstā,

–nav iekļauts nevienas reģionālās zvejniecības pārvaldības organizācijas NNN zvejas kuģu sarakstā,

–ir izpildījis savus pienākumus, kas izriet no iepriekšējām darbībām Majotas EEZ, un samaksājis piemērojamo avansa maksu, kas paredzēta šajā pielikumā.

Zvejas atļaujas pieteikums

Ikvienu Seišelu kuģi, kas piesakās uz zvejas atļauju, pārstāv aģents, kurš ir Majotas rezidents, vai — ja šāda aģenta nav — aģents, kurš ir Seišelu rezidents. Pieteikumā norāda minētā aģenta vārdu/nosaukumu un adresi.

Vismaz 45 kalendārās dienas pirms gaidāmā zvejas darbību sākuma Seišelu iestādes Savienības kompetentajām iestādēm iesniedz zvejas atļaujas pieteikumu par katru Seišelu kuģi, kurš vēlas zvejot saskaņā ar šo nolīgumu.

Katram pieteikumam pievieno:

–pierādījumu par to, ka ir nokārtota avansa maksa par visu zvejas atļaujas derīguma laiku,

–nesen uzņemtu digitālu krāsainu kuģa fotoattēlu ar piemērotu izšķirtspēju, kurā kuģis redzams sānskatā un redzams arī kuģa vārds un identifikācijas numurs uz korpusa, un visus citus dokumentus vai sertifikātus, kas prasīti saskaņā ar īpašajiem noteikumiem, kurus attiecīgā tipa kuģiem piemēro, ievērojot šo nolīgumu.

Visus maksājumus par atļaujām un nozvejām iemaksā Savienības bankas kontā, kura rekvizītus Savienība paziņo pirms nolīguma provizoriskās piemērošanas sākuma dienas. Ar bankas pārskaitījumu saistītās izmaksas sedz kuģa īpašnieks vai aģents.

Maksās ietilpst valsts un vietējie nodokļi, izņemot ostas nodokļus un maksu par pakalpojumiem. Tās ietver visas ar ekspluatāciju nesaistītās izmaksas.

Zvejas atļaujas izdošana

Zvejas atļaujas Seišelu kuģa īpašniekam vai aģentam izdod 30 dienu laikā no dienas, kad Savienība ir saņēmusi visus prasītos dokumentus, kas minēti 3. punktā. Savienības iestādes pieņem lēmumu, kurā iekļauts atļauju saņēmušo kuģu saraksts, un nosūta zvejas atļauju kopiju Seišelu iestādēm.

Seišelu kuģis, kuram piešķirta atļauja, uz kuģa tur zvejas atļauju vai iepriekš minētā lēmuma kopiju.

Zvejas atļaujas nodošana

Zvejas atļauju izdod konkrētam Seišelu kuģim, un tā, izņemot nepārvaramas varas gadījumus, nav nododama citam kuģim.

Ja ir pierādīts nepārvaramas varas gadījums, Seišelu kuģa zvejas atļauju pēc Seišelu pieprasījuma līdz tās derīguma termiņa beigām bez papildu maksas var nodot citam zvejottiesīgam Seišelu kuģim ar līdzīgiem parametriem.

Jaunā zvejas atļauja stājas spēkā dienā, kurā to izdevušas Savienības iestādes. Seišelu iestādes tiek informētas par izmaiņām un saņem jaunās atļaujas kopiju.

2. iedaļa

Atbalsta kuģi

Savienība atļauj Seišelu kuģiem, kuriem ir zvejas atļauja, izmantot atbalsta kuģu palīdzību. Atbalsta kuģiem ir jābūt ar Seišelu karogu kuģojošiem kuģiem, un tie nedrīkst būt aprīkoti zvejai vai tikt izmantoti pārkraušanai citā kuģī.

Ziņošanas prasībās, kas attiecas uz atbalsta kuģiem, ņem vērā relevantos IOTC noteiktos pienākumus un citus relevantos valsts tiesību aktu noteikumus.

Atbalsta kuģiem, kas kuģo ar Seišelu karogu, piemēro tās pašas iepriekš 1. iedaļā aprakstītās atļaujas piešķiršanas procedūras – ciktāl tās ir šādiem kuģiem piemērojamas –, kas reglamentē zvejas atļauju pieteikumu saņemšanu un nosūtīšanu.

3. iedaļa

Zvejas atļaujas izdošanas nosacījumi: maksas un avansa maksājumi

No kuģu īpašniekiem pienācīgās maksas aprēķina, pamatojoties uz 135 EUR likmi par tonnu nozvejoto zivju.

Ikgadējais avansa maksājums, kas Seišelu kuģu īpašniekiem jānokārto laikā, kad tie piesakās uz Savienības izdotu zvejas atļauju, ir šāds.

Riņķvada kuģi, kas zvejo tunzivis

13 500 EUR par kuģi: šāda summa atbilst Majotas zvejas zonā nozvejotām 100 tonnām tunzivju un tunzivjveidīgo sugu zivju.

Atbalsta kuģi

5000 EUR par kuģi.

Ikgadējais paziņojums par maksām

Majotas zvejas zonā gūto nozveju datus Seišelas Savienībai sniedz saskaņā ar IV nodaļas 1. iedaļu. Pamatojoties uz šo informāciju, Savienības iestādes sagatavo paziņojumu par maksām, kas jāmaksā par iepriekšējo kalendāro gadu.

Paziņojumu par maksām, kas sagatavots, pamatojoties uz Seišelu iestāžu iesniegtajām nozvejas deklarācijām, Seišelu iestādēm nosūta pirms nākamā gada 30. aprīļa. Seišelu iestādes kuģa īpašniekam nosūta uz viņu attiecošos paziņojumu par maksām, kurš sagatavots par tālākajiem maksājumiem, kas atbilst nozvejai, kura pārsniedz 100 tonnas uz kuģi. Ja galīgajā paziņojumā norādītā summa ir mazāka nekā 2. punktā minētais avansa maksājums, starpību kuģu īpašniekiem neatmaksā.

Ja starp Savienības un Seišelu iesniegto datu kopām pastāv atšķirības, Seišelām ir 60 dienas, lai saņemtos datus apstrīdētu un Savienības iestādēm iesniegtu alternatīvu paziņojumu par nozvejām, kuram pievienoti apliecinoši dokumenti, tādi kā zvejas žurnāla dati, inspekcijas ziņojumi un zinātniskie dati.

Savienība var ziņot par jebkādām ERS elektroniskā zvejas žurnāla, kuģu žurnālu un novērotāju datu vai citas informācijas nekonsekvencēm. Šādā gadījumā Seišelu iestādes veic izmeklēšanu un vajadzības gadījumā datus atjaunina.

Visas domstarpības Puses atrisina viena mēneša laikā, un mērķis ir sagatavot galīgo paziņojumu par maksām.

Kuģu īpašnieki maksājumus attiecīgi nokārto 30 dienu laikā pēc tam, kad abas Puses ir vienojušās par galīgo paziņojumu par maksām, un Seišelu iestādes Savienības iestādēm nosūta maksājuma apstiprinājumu.

IV NODAĻA

Uzraudzība

1. iedaļa

Nozvejas ziņojumu sniegšana

Visi Seišelu kuģi, kuriem zvejot Savienības ūdeņos atļauts saskaņā ar šo nolīgumu, katru dienu savas nozvejas paziņo Savienības kompetentajām iestādēm, un, ja abas Puses nav ieviesušas elektronisko ziņošanas sistēmu (ERS), paziņojumus izdara tālāk norādītajā kārtībā.

Seišelu kuģi, kam atļauts zvejot Savienības ūdeņos, katru dienu aizpilda IOTC rezolūcijām atbilstošu nozvejas paziņojuma veidlapu par katru zvejas rīku iemetienu katrā zvejas reisā, ko tie veic Savienības ūdeņos. Kad Seišelu kuģi atrodas Savienības ūdeņos, tie ik pēc trim dienām Savienības un Seišelu kompetentajām iestādēm 4. papildinājumā noteiktajā formātā elektroniski ziņo prasīto informāciju. Visus minētā formāta grozījumus apstiprina Apvienotā komiteja.

Nozvejas paziņojuma veidlapu aizpilda arī tad, ja nozveja nav gūta. Veidlapu aizpilda salasāmi, un to paraksta kuģa kapteinis vai viņa pārstāvis, un par nozvejas paziņojuma veidlapā reģistrēto un nosūtīto datu pareizību atbild kapteinis.

Ja nozveju paziņošanas noteikumi netiek ievēroti, Savienība var attiecīgā Seišelu kuģa zvejas atļauju apturēt līdz trūkstošā nozvejas ziņojuma iesniegšanai un kuģa īpašnieku sodīt saskaņā ar relevantajiem spēkā esošo valsts tiesību aktu noteikumiem. Atkārtota pārkāpuma gadījumā Savienība var atteikt zvejas atļaujas atjaunošanu. Savienība nekavējoties informē Seišelu iestādes par jebkādām šajā ziņā piemērotajām sankcijām.

Seišelas pirms katra ceturkšņa beigām Savienības iestādēm iesniedz agregētus datus par nozvejas daudzumiem (sadalījumā pa nozvejas mēnešiem un sugām), ko katrs kuģis guvis kārtējā gada iepriekšējos ceturkšņos. Šos datus uzskata par provizoriskiem.

Kad ERS ir pilnā darba kārtībā, prasītos datus Seišelu iestādes sniedz, izmantojot xml formāta veidni un saskaņā ar 3. papildinājuma vadlīnijām. Līdz ERS īstenošanai izmanto attiecīgo 4. papildinājumā noteikto formātu.

2. iedaļa 
Elektroniskā ziņošanas sistēma (ERS)

Kad ERS sākusi darboties abām Pusēm, Seišelu kuģi nozveju deklarēšanai izmanto ERS ar šādiem nosacījumiem:

Seišelu kuģa kapteinis, kura kuģis veic zvejas darbības saskaņā ar šo nolīgumu, kārto elektronisku zvejas žurnālu, kas integrēts ERS;

Seišelu kuģim, kas nav aprīkots ar ERS, nav atļauts ieiet Majotas zvejas zonā, lai tur iesaistītos zvejas darbībās.

Kapteinis ir atbildīgs par elektroniskajā zvejas žurnālā reģistrēto datu pareizību. Elektroniskais zvejas žurnāls atbilst relevantajām IOTC rezolūcijām.

Kapteinis katru dienu un par katru zvejas operāciju un katru sugu reģistrē nozvejoto, uz kuģa paturēto vai jūrā izmesto daudzumu dzīvsvara aplēsi.

Ja Seišelu kuģis atrodas Majotas zvejas zonā, bet nezvejo, reģistrē kuģa pozīciju plkst. 12.00.

Kapteinis nodrošina to, ka elektroniskā zvejas žurnāla dati katru dienu automātiski tiek pārraidīti Seišelu zvejas uzraudzības centram (FMC). Pārraida vismaz šādus datus:

–zvejas kuģa identifikācijas numuri un vārds,

–katras sugas FAO trīsburtu kods,

–relevantais ģeogrāfiskais apgabals (ģeogrāfiskais platums un garums), kurā nozvejas gūtas,

–nozveju gūšanas datums un laiks,

–datums un laiks, kad kuģis izgājis no ostas un ienācis ostā,

–zvejas rīka tips un — attiecīgā gadījumā — tehniskās specifikācijas un izmēri,

–uz kuģa paturēto zivju daudzuma aplēse, par katru sugu norādot dzīvsvara kilogramus vai — attiecīgā gadījumā — īpatņu skaitu,

–izmesto zivju daudzuma aplēse, par katru sugu norādot dzīvsvara kilogramus vai — attiecīgā gadījumā — īpatņu skaitu.

Seišelu iestādes nodrošina datu saņemšanu un reģistrēšanu datorizētā datubāzē, kura ļauj tos drošā veidā glabāt vismaz 36 mēnešus.

Seišelu, Savienības un relevantās dalībvalsts iestādes nodrošina, ka tām ir IT aprīkojums un programmatūra, kas vajadzīgi, lai automātiski apmainītos ar ERS datiem. ERS datu apmaiņā izmanto elektroniskus sakaru līdzekļus, kurus attiecībā uz standartizētām zvejniecību datu apmaiņām apkalpo Eiropas Komisija. Standartu izmaiņas īsteno sešu mēnešu laikā.

Dalībvalsts FMC, kas ir atbildīgs par šajā nolīgumā paredzētajām uzraudzības darbībām, ir Francijas FMC.

Seišelu FMC nodrošina, ka tik ilgi, kamēr kuģis atrodas zvejas zonā, un arī tad, ja nozveja nav gūta, zvejas žurnāli ar ERS starpniecību katru dienu tiek automātiski darīti pieejami Francijas FMC.

Seišelu FMC automātiski un nekavējoties pārraida Francijas FMC no Seišelu kuģiem saņemtās laikizšķirīgās ERS ziņas (COE, COX, PNO).

Seišelu kuģu ikdienas zvejas darbības ziņojumus (FAR) automātiski un nekavējoties dara pieejamus Seišelu FMC.

ERS datu pārraidīšanai izmanto Savienības iestāžu pārvaldītos elektroniskos saziņas līdzekļus, kas identificēti kā DEH (data exchange highway).

Savienība un Seišelas katra izraugās ERS korespondentu, kurš darbojas kā kontaktpunkts. Tās viena otrai paziņo sava attiecīgā ERS korespondenta kontaktinformāciju.

ERS izmantotā nozveju ziņošanas kārtība un procedūra, kas jāievēro ERS darbības traucējumu gadījumā, ir noteikta 3. papildinājumā.

Ar datiem par individuālu Seišelu kuģu zvejas darbībām Savienības iestādes rīkojas konfidenciālā un drošā veidā.

Tehnisku ERS problēmu vai darbības traucējumu gadījumā nozvejas deklarē tā, kā noteikts 1. iedaļā.

3. iedaļa

Nozvejas paziņošana: ieiešana Savienības ūdeņos un iziešana no tiem

Seišelu kuģa reisa ilgums ir:

–vai nu laikposms starp kuģa ieiešanu Savienības ūdeņos un iziešanu no tiem,

–vai laikposms starp kuģa ieiešanu Savienības ūdeņos un piestāšanu Majotas ostā.

Savu nodomu ieiet Savienības ūdeņos vai iziet no tiem Seišelu kuģi Savienības iestādēm paziņo vismaz sešas stundas iepriekš.

Kad Seišelu kuģi paziņo par ieiešanu vai iziešanu, tie paziņo arī savu tābrīža pozīciju (ģeogrāfisko platumu un garumu) un uz kuģa paturēto nozveju apjomu (tonnās) un sugas. Šos paziņojumus 4. papildinājumā norādītajā formātā pa e-pastu vai ERS nosūta uz Savienības kompetento iestāžu norādīto kontaktadresi.

Ja konstatē, ka Seišelu kuģis zvejo, iepriekš par to nepaziņojis Savienības kompetentajām iestādēm, uzskata, ka tas izdarījis pārkāpumu. Šādam Seišelu kuģim piemēro sankcijas, kas minētas VIII nodaļā.

4. iedaļa

Pārkraušana citā kuģī

Jūrā veikt pārkraušanu citā kuģī ir aizliegts, un personām, kas šo noteikumu pārkāpj, piemēro Savienības tiesību aktos paredzētos izpildes panākšanas pasākumus. Pārkraušanu citā kuģī drīkst veikt tikai Majotas ostā.

Ja Majotas ostā veic pārkraušanu citā kuģī, Seišelu kuģa īpašnieks vai aģents vismaz 48 stundas iepriekš paziņo Francijas kompetentajām iestādēm un vienlaikus arī Majotas ostas pārvaldei šādu informāciju:

–pārkraušanas osta vai teritorija, kur šī operācija notiks,

–pārkrāvējkuģa vārds un starptautiskais radio izsaukuma signāls (IRCS),

–attiecīgā gadījumā — saņēmējkuģa vai refrižeratorkuģa vārds un IRCS,

–attiecīgā gadījumā — uzglabāšanas iekārtas,

–pārkraušanas datums un laiks,

–ja iespējams, nākamais galamērķis,

–citā kuģī pārkraujamais daudzums kilogramos, sadalījumā pa sugām,

–produktu sagatavošanas veids.

Pārkraušanu citā kuģī uzskata par iziešanu no Savienības ūdeņiem, kas definēta 3.1. iedaļā. Seišelu kuģi nozvejas deklarācijas Savienības kompetentajām iestādēm (ar kopiju Majotas ostas pārvaldei) iesniedz ne vēlāk kā 24 stundas pēc citā kuģī pārkraušanas beigām un katrā ziņā pirms pārkrāvējkuģa iziešanas no ostas (izvēlas īsāko laikposmu).

5. iedaļa
Kuģu satelītnovērošanas sistēma (VMS)

Seišelu kuģi, kuri atļauju saņēmuši saskaņā ar šo nolīgumu, ir aprīkoti ar kuģu satelītlokalizācijas iekārtu un/vai kuģu monitoringa iekārtu, kas atbilst Savienības tiesību aktiem, un izmanto VMS, to darot saskaņā ar relevantajiem 5. papildinājuma noteikumiem. Pirms sākusies nolīguma provizoriskā piemērošana, Puses var vienoties par to, ka VMS dati pārraidāmi UN/CEFACT formātā, izmantojot FLUX.

Aizliegts pārvietot, atvienot, iznīcināt, bojāt, traucēt vai izslēgt pastāvīgās lokalizācijas iekārtu, kas izmanto satelītsakarus, un/vai monitoringa iekārtu, kas uz Seišelu kuģa uzstādīta datu pārraidīšanas nolūkā, vai tīši izmainīt, pāradresēt vai viltot datus, ko šāda sistēma pārraida vai ieraksta.

Savu pozīciju Seišelu kuģi automātiski un pastāvīgi vismaz reizi stundā paziņo Seišelu FMC, un to dara saskaņā ar 5. papildinājumu.

Pozīcijas ziņu droša nosūtīšana no Seišelām

Seišelu FMC, izmantojot tiešu HTTPS savienojumu, automātiski nosūta attiecīgo Seišelu kuģu pozīcijas ziņas Francijas FMC. Francijas FMC un Seišelu FMC apmainās ar e-pasta kontaktadresēm un nekavējoties informē viens otru par šo adrešu izmaiņām.

Francijas FMC informē Seišelu FMC par visiem pārtraukumiem secīgu pozīcijas ziņojumu saņemšanā no zvejas atļauju saņēmuša Seišelu kuģa, ja šis kuģis nav paziņojis par iziešanu no Majotas zvejas zonas.

Sakaru sistēmas darbības traucējumi

Francijas FMC nodrošina sava elektroniskā aprīkojuma sadarbspēju ar Seišelu FMC un pēc iespējas drīzāka tehniska risinājuma atrašanas nolūkā nekavējoties informē Seišelu FMC par visiem darbības traucējumiem, kas ietekmē pozīcijas ziņu nosūtīšanu un saņemšanu.

Ja Francijas FMC VMS datus nesaņem tāpēc, ka pienācīgi nedarbojas Seišelu, Francijas vai Eiropas Komisijas pārraudzītā elektroniskā sistēma, attiecīgā Puse tūlīt rīkojas, lai problēmu ātri atrisinātu. Par problēmas atrisināšanu nekavējoties paziņo otrai Pusei. Datus, ko Francijas FMC nav saņēmis, tam nosūta, tiklīdz problēma ir atrisināta. Kamēr problēma nav atrisināta, Seišelu FMC ik pēc 24 stundām pa e-pastu nosūta Francijas FMC pozīcijas ziņas, kas saņemtas par laikposmiem, kad Seišelu kuģi atradušies Savienības ūdeņos. Ja rodas domstarpības, tās risina Apvienotajā komitejā.

Seišelu FMC un Francijas FMC sakaru kanālu kļūmēm nevajadzētu ietekmēt kuģu zvejas darbību parasto gaitu. Konkrētāk, ja šāda veida kļūme tiek konstatēta, neuzskata, ka kuģis ir izdarījis pārkāpumu.

Par visām kuģa lokalizācijas ierīces (VTD) manipulācijām, kas veiktas ar nolūku traucēt tās darbību vai viltot pozīcijas ziņas, atbildīgs ir Seišelu kuģa kapteinis. Par pārkāpumiem piemēro relevantajos Savienības, Francijas un Seišelu tiesību aktos paredzētos sodus.

Pozīcijas ziņu sūtīšanas biežuma pārskatīšana

Ja pastāv dokumentāri pierādījumi par pārkāpumu, Francijas FMC var pieprasīt Seišelu FMC (ar kopiju Savienības un Seišelu iestādēm) uz noteiktu izmeklēšanas laiku saīsināt Seišelu kuģa pozīcijas ziņu sūtīšanas intervālu līdz 30 minūtēm. Francijas FMC šos dokumentāros pierādījumus nosūta Seišelu FMC un Savienības un Seišelu iestādēm. Seišelu FMC tūlīt sāk Francijas FMC adresētās pozīcijas ziņas sūtīt, ievērojot jauno nosūtīšanas biežumu.

Pēc noteiktā izmeklēšanas laika beigām Francijas FMC informē Seišelu FMC un Savienības un Seišelu iestādes par vajadzīgo turpinošo rīcību.

V nodaļa

Novērotāji

Puses atzīst to, cik svarīgi ir ievērot relevantajās IOTC rezolūcijās noteiktos pienākumus attiecībā uz zinātnisko novērotāju programmu un relevantos Savienības un Seišelu normatīvos un administratīvos aktus, arī elektroniskas novērotāju shēmas. Tomēr, nosakot kārtību, kādā īstenojamas elektroniskas novērotāju shēmas, ņem vērā praktisko ietekmi uz flotēm un pārejai nepieciešamo laiku.

Izraudzītie kuģi un norīkotie novērotāji

Seišelu kuģi, kam atļauts zvejot Majotas zvejas zonā, pēc Savienības iestāžu pieprasījuma nacionālas vai reģionālas novērotāju programmas kontekstā uzņem uz kuģa vienu novērotāju, un to dara saskaņā ar tālāk izklāstītajiem noteikumiem. Par papildu novērotāju uzņemšanu vienojas katrā gadījumā atsevišķi.

Savienības iestādes, ņemot vērā kuģu parametrus un iespējamos telpiskos ierobežojumus, kas saistīti ar drošības prasībām, izveido sarakstu ar Seišelu kuģiem, kas izraudzīti novērotāja uzņemšanai, un sarakstu ar norīkotajiem novērotājiem. Sarakstu pastāvīgi atjaunina un Seišelu iestādēm nosūta, tiklīdz tas sagatavots, un katru reizi, kad tas atjaunināts.

Norīkotā novērotāja vārdu Savienības iestādes attiecīgā Seišelu kuģa aģentam vai īpašniekam paziņo ne vēlāk kā 15 dienas pirms plānotās novērotāja uzņemšanas uz kuģa.

Nosacījumi par uzņemšanu uz kuģa

Laiku, ko novērotāji pavada uz kuģa, nosaka Savienības vai dalībvalsts kompetentās iestādes, bet parasti tas nepārsniedz laiku, kas vajadzīgs novērotāja pienākumu izpildei. Reģionālas novērotāju programmas kontekstā novērotājs uz kuģa var pavadīt laikposmu, kas pagarināts pēc savstarpējas vienošanās.

Par to Savienības iestādes Seišelu kuģu īpašniekus vai aģentus informē, kad tās paziņo norīkotā novērotāja vārdu.

Pēc norīkoto novērotāju paziņošanas kuģu īpašnieki un Savienības vai dalībvalstu kompetentās iestādes vienojas par nosacījumiem, ar kādiem novērotāju uzņem uz kuģa.

Divu nedēļu laikā, brīdinot desmit dienas iepriekš, attiecīgo Seišelu kuģu īpašnieki dara zināmu, kurā ostā un kurā dienā tie plāno novērotājus uzņemt uz kuģa.

Ja novērotājus uz kuģa uzņem ārvalstu ostā, viņu ceļa izdevumus sedz kuģa īpašnieks. Ja Seišelu kuģis, uz kura atrodas Savienības norīkots novērotājs, iziet no Savienības ūdeņiem, tiek darīts viss, lai nodrošinātu novērotāja iespējami drīzu un drošu atgriešanos ES, un – ja vien novērotājs, pildot savus novērošanas pienākumus, darbu uz Seišelu kuģa neturpina saistībā ar citu nolīgumu vai novērotāju programmu – minētās atgriešanās izmaksas sedz kuģa īpašnieks.

Ja novērotājs norunātajā laikā un vietā neierodas un neierodas arī turpmākajās sešās stundās pēc norunātā laika, Seišelu kuģa īpašnieks tiek atbrīvots no pienākuma uzņemt novērotāju uz kuģa.

Seišelu kuģu īpašnieki sedz izmaksas par novērotāju ēdināšanu un izmitināšanu tādos pašos apstākļos, kādi nodrošināti kuģa virsniekiem.

Novērotājiem uz kuģa ir virsnieka statuss.

Novērotāju algu un piemērojamos nodokļus maksā Francijas kompetentās iestādes.

Novērotāja uzdevumi

Novērotājs zinātniskos nolūkos novēro un reģistrē kuģu zvejas darbības, jo īpaši:

–nozvejoto zivju sugu, daudzumu, izmēru un stāvokli (aptver mērķsugas un piezvejas sugas) un nejaušas jūras zīdītāju, bruņrupuču un jūrasputnu nozvejas,

–zivju ieguves metodes, apgabalus un dziļumu,

–zvejas operācijās iesaistījušos Seišelu kuģu pozīciju un izmantotos zvejas rīkus,

–zvejas žurnālā reģistrētos Majotas zvejas zonā gūto nozveju datus, arī piezveju procentuālo daļu un aplēstos izmetumus,

–attiecīgā gadījumā — zivju apstrādi, pārkraušanu citā kuģī, uzglabāšanu vai iznīcināšanu.

Izmantojot uz Seišelu kuģa pieejamos sakaru līdzekļus, novērotājs uztur regulārus sakarus ar Savienības vai dalībvalsts iestādēm.

Turklāt novērotājs var pildīt citus pienākumus, piemēram:

–ņemt bioloģiskos paraugus zinātniskas programmas kontekstā,

–monitorēt zvejas darbību ietekmi uz resursiem un vidi,

–vākt informāciju par sastapšanos ar jūras zīdītājiem (fotoattēli, kuģa pozīcija, dzīvnieku skaits, uzvedība utt.).

Seišelu kuģu kapteiņi nodrošina novērotāju fizisko drošību un labklājību uz kuģa.

Novērotāju rīcībā nodod visus līdzekļus, kas vajadzīgi viņu pienākumu izpildei. Kapteiņi dod novērotājiem piekļuvi sakaru līdzekļiem, kas vajadzīgi viņu pienākumu izpildei, dokumentiem, kas saistīti ar kuģa zvejas darbībām, jo īpaši zvejas žurnālam un navigācijas žurnālam, un tām kuģa daļām, kurām nepieciešams piekļūt, lai atvieglotu novērotāja uzdevumu veikšanu.

Novērotāja pienākumi

Atrodoties uz kuģa, novērotājs:

–veic visus pasākumus, kas vajadzīgi, lai nodrošinātu, ka viņa ierašanās un uzturēšanās uz Seišelu kuģa nepārtrauc un nekavē zvejas operācijas,

–ar pienācīgu rūpību izturas pret materiāliem un aprīkojumu, kas atrodas uz kuģa,

–nodrošina visu to datu un dokumentu konfidencialitāti, kas attiecas uz Seišelu kuģi un tā darbībām, un visas savāktās informācijas konfidencialitāti.

Uzturēšanās laika beigās un pirms nokāpšanas no Seišelu kuģa novērotājs sagatavo savu darbību aprakstošu ziņojumu, kas 15 dienu laikā nosūtāms Savienības iestādēm ar kopiju Seišelu kompetentajām iestādēm. Novērotājs ziņojumu paraksta. Kad novērotājs nokāpj no Seišelu kuģa, vienu ziņojuma kopiju nodod kuģa kapteinim.

VI nodaļa

Tehniskie saglabāšanas pasākumi

Tehniskie saglabāšanas pasākumi, kas piemērojami Seišelu kuģiem, kuriem ir atļauja zvejot Majotas zvejas zonā, ir izklāstīti 2. papildinājumā pievienotajā tehnisko datu lapā.

Seišelu kuģi ievēro visas IOTC pieņemtās rezolūcijas un relevantos Savienības un Francijas tiesību aktu noteikumus, ja vien nolīgumā nav paredzēts citādi un ja tas ir saskaņā ar starptautisko tiesību principiem.

Visas atļautās zvejas darbības Seišelu kuģi veic tā, lai nekaitētu nerūpnieciskajām un tradicionālajām vietējām zvejniecībām.

IOTC rezolūciju piemērošanas kontekstā Puses vienojas sadarboties, lai mazinātu nejaušas aizsargājamo sugu, jo īpaši jebkādu jūras bruņrupuču un jūras zīdītāju, nozvejas un nejaušas jūrasputnu un rifu zivju nozvejas. Šādā nolūkā Seišelu kuģi cenšas piemērot tehniskos pasākumus ar mērķi uzlabot zvejas rīku selektivitāti un samazināt nemērķa sugu nejaušu nozveju.

Lai samazinātu haizivju, jūras bruņrupuču vai citu nemērķa sugu iepīšanos, Seišelu kuģi zivju pievilināšanas ierīcēs (ZPI) izmanto neiepinošas konstrukcijas un materiālus. Turklāt, lai samazinātu ZPI ietekmi uz ekosistēmu un sintētisko drazu daudzumu jūrā, Seišelu kuģi ZPI izgatavo no dabiska vai bionoārdāma materiāla un izgūst ZPI no Majotas ūdeņiem, kad tās vairs nedarbojas.

Vidiskās pārvaldības nolūkā kuģu īpašnieki par pasākumiem, kuri veicina biodaudzveidības aizsardzību un jūras ekosistēmu novērošanu un saglabāšanu Majotas ūdeņos, maksā 2,25 EUR/GT. Apvienotajai komitejai regulāri ziņo par šo iemaksu izlietojumu.

VII nodaļa

Kontrole un inspekcija

Kontroles un inspekcijas veic saskaņā ar relevantajiem Savienības tiesību aktiem, jo īpaši Padomes Regulu (EK) Nr. 1224/2009, ar ko izveido Savienības kontroles sistēmu, lai nodrošinātu atbilstību kopējās zivsaimniecības politikas noteikumiem.

Inspekcija jūrā un ostā 

Seišelu kuģus, kuriem ir zvejas atļauja, Majotas ūdeņos vai Majotas ostā inspicē Savienības vai tās dalībvalstu inspektori, kas ir skaidri identificējami kā tādi, kuri pilnvaroti veikt zvejas inspekcijas.

To Seišelu kuģu kapteiņi, kuri ir iesaistījušies zvejas darbībās Savienības ūdeņos, sadarbojas ar visām pilnvarotajām un pienācīgi identificētajām amatpersonām, kas veic zvejas darbību inspekciju un kontroli.

Lai inspekcijas procedūra veicinātu inspekcijas drošumu un neskarot ES tiesību aktus, uzkāpšanai uz kuģa jānotiek tādā veidā, lai inspekcijas platformu un inspektorus varētu identificēt kā tādus, kam piešķirtas šāda uzdevuma veikšanas pilnvaras.

Pilnvarotie inspektori uz Seišelu kuģa uzturas tikai tik ilgi, cik vajadzīgs ar inspekciju saistīto uzdevumu veikšanai. Inspekciju veic tādā veidā, kas minimāli ietekmē kuģi, tā zvejas darbību un kravu.

Inspekcijas laikā uzņemtie attēli (fotogrāfijas vai video) ir paredzēti par zvejas kontroli un pārraudzību atbildīgajām iestādēm. Tie nav publiskojami, ja vien valsts tiesību aktos nav noteikts citādi.

Pēc Seišelu vai to norīkotas struktūras pieprasījuma Savienības vai Francijas iestādes var Seišelu inspektoriem atļaut Seišelu kuģu darbību inspicēšanā piedalīties kā novērotājiem vai veikt kopīgas inspekcijas, arī tādas, kurās inspicē pārkraušanu citā kuģī. Pušu sūtītie inspektori savu pienākumu izpildē ievēro inspicēšanas noteikumus, kas noteikti attiecīgi Savienības, Francijas un Seišelu tiesību aktos.

Kad inspekcija ir pabeigta un inspektors parakstījis inspekcijas ziņojumu, to dara pieejamu kapteinim, kurš ziņojumu paraksta un attiecīgā gadījumā pievieno komentārus un piezīmes. Šī parakstīšana neskar Pušu tiesības, kas saistītas ar iespējamām pārkāpuma procedūrām. Ja kapteinis atsakās parakstīt dokumentu, viņš rakstiski paskaidro atteikuma iemeslus, un inspektors dokumentā pievieno norādi “Paraksts atteikts”. Pilnvarotais inspektors pirms nokāpšanas no kuģa nodod Seišelu kuģa kapteinim inspekcijas ziņojuma kopiju.

Savienības vai Francijas iestādes 24 stundu laikā pēc inspekciju pabeigšanas informē Seišelu iestādes par veiktajām inspekcijām un par visiem konstatētajiem pārkāpumiem un pēc iespējas drīzāk nosūta inspekcijas ziņojumu. Pārkāpuma paziņojuma kopiju Seišelu iestādēm attiecīgā gadījumā nosūta ne vēlāk kā septiņas dienas pēc pilnvarotā inspektora atgriešanās ostā.

Ja šīs nodaļas noteikumi nav ievēroti, Savienības iestādes patur tiesības apturēt pārkāpumu izdarījušā Seišelu kuģa zvejas atļauju līdz attiecīgo formalitāšu nokārtošanai un piemērot Savienības un Francijas tiesību aktos noteikto sodu. Par to informē Seišelu iestādes.

Līdzdalīga uzraudzība cīņā pret NNN zveju

Lai pastiprinātu cīņu pret NNN zveju, Seišelu kuģu kapteiņi ziņo, ja ir pamanījuši tādu kuģu atrašanos Majotas ūdeņos, kas iesaistījušies darbībās, kuras potenciāli varētu būt NNN zveja, un cenšas par pamanīto sniegt tik daudz informācijas, cik iespējams. Ziņojumus par pamanītajiem kuģiem nekavējoties nosūta Savienības iestādēm.

Savienības vai Francijas iestādes nosūta Seišelu iestādēm visus to rīcībā esošos ziņojumus par Majotas ūdeņos pamanītajiem Seišelu kuģiem, kas iesaistījušies darbībās, kuras potenciāli varētu būt NNN zveja.

VIII nodaļa

Izpildes panākšana

Sankcijas

Ja netiek ievēroti iepriekšējo nodaļu noteikumi, jūras dzīvo resursu pārvaldības un saglabāšanas pasākumi vai Savienības un Francijas tiesību akti, Seišelu kuģiem piemēro Savienības un Francijas tiesību aktos paredzētos sodus un sankcijas.

Par visām sankcijām un visiem ar tām saistītajiem relevantajiem faktiem nekavējoties un pilnībā informē Seišelu iestādes.

Ja sankcijas izpaužas kā zvejas atļaujas apturēšana vai atsaukšana, Seišelas var prasīt, lai uz apturētās vai atsauktās zvejas atļaujas derīguma termiņa atlikušo periodu tiktu izdota cita zvejas atļauja citam kuģu īpašniekam piederošam Seišelu kuģim, un šī cita atļauja aizstātu apturēto vai atsaukto zvejas atļauju.

Zvejas kuģu arests un aizturēšana

Savienības iestādes nekavējoties informē Seišelu iestādes par jebkura tāda Seišelu kuģa arestu vai aizturēšanu, kas darbojas saskaņā ar šo nolīgumu, un 48 stundu laikā nosūta aresta vai aizturēšanas apstākļus un iemeslus sīki izklāstoša inspekcijas ziņojuma kopiju.

Arestēšanas vai aizturēšanas gadījumā piemērojamā informācijas apmaiņas procedūra

Pēc iepriekš minētās informācijas saņemšanas Savienības un Seišelu iestādes, ievērodamas tiesvedības termiņus un procedūras, kas attiecībā uz arestu vai aizturēšanu paredzētas Savienības un Francijas tiesību aktos, tiekas konsultatīvā sanāksmē.

Sanāksmē Puses apmainās ar visiem relevantajiem dokumentiem vai informāciju, kas var palīdzēt noskaidrot ar konstatētajiem faktiem saistītos apstākļus. Kuģa īpašnieku vai aģentu informē par sanāksmes iznākumu un par visiem pasākumiem, kas izriet no arestēšanas vai aizturēšanas.

Noregulējums arestēšanas vai aizturēšanas gadījumā

Potenciālā pārkāpuma situāciju mēģina atrisināt izlīguma ceļā. Šo procedūru saskaņā ar Savienības un Francijas tiesību aktiem pabeidz ne vēlāk kā trīs darbdienās pēc aresta vai aizturēšanas.

Ja mēģina panākt izlīgumu, to dara saskaņā ar Savienības un Francijas tiesību aktos paredzētajām procedūrām. Ja izlīgumu panākt neizdodas, uzsāk tiesvedību.

Tiklīdz ir izpildīti no izlīguma izrietošie pienākumi vai pabeigta tiesvedība, Seišelu kuģi un tā kapteini atbrīvo.

Par visiem ierosinātajiem tiesas procesiem un piemērotajiem sodiem informē Seišelu iestādes.

Papildinājumi

1.    Zvejas atļaujas pieteikumā sniedzamā informācija

2.    Tehnisko datu lapa Seišelu kuģiem, kas veic zvejas darbības Majotas ūdeņos

3.    Zvejas darbību elektroniskās reģistrēšanas un ziņošanas sistēmas (ERS) īstenošana

4.    Paziņojamo datu formāts

5.    Kuģu satelītnovērošanas sistēma (VMS)

1. papildinājums

Zvejas atļaujas pieteikumā sniedzamā informācija

I. IESNIEDZĒJS

Iesniedzēja vārds/nosaukums:

Īpašnieka vārds/nosaukums:

Īpašnieka adrese:

Ražotāju organizācijas (RO) nosaukums:

Kuģa īpašnieka aģenta vārds/nosaukums un adrese:

Kuģa īpašnieka aģenta tālr.:

 Kuģa īpašnieka aģenta e-pasts: 

Kapteiņa vārds:

Kapteiņa valstspiederība:

Kapteiņa e-pasts:

II. KUĢA IDENTIFIKĀCIJAS DATI

1.    Kuģa vārds:

2.    Karoga valsts:

Reģistrācijas osta:

   IRCS:

MMSI:

SJO Nr.:

 IOTC Nr.:

3.    Pašreizējais karogs reģistrēts (DD/MM/GGGG):

Iepriekšējais karogs (ja ir):

4.    Kuģa būves vieta:

Kuģis uzbūvēts (DD/MM/GGGG):

5.    Radio izsaukuma frekvence (HF, VHF):

Kuģa satelīttālruņa numurs:

III. KUĢA TEHNISKIE DATI

1.    Lielākais garums (m): ....................................

       Bruto tilpība (GT): …………………….……….……

   2.    Korpusa materiāls:    tērauds     koks     poliesteris     cits 

3.    Dzinēja tips:

   Dzinēja jauda (kW):

   Dzinēja izgatavotājs:

4.    Maksimālais apkalpes locekļu skaits:

5.    Nozvejas uz kuģa tiek glabātas:    uz ledus     atdzesētā veidā    jauktā veidā     saldētā veidā 

6.    Apstrādes jauda dienā (24 h) tonnās:

Zivju tilpņu skaits:

Zivju tilpņu kopējā tilpība (m³):

7.    Kuģa tips:  riņķvada kuģis  atbalsta kuģis (*)

8.    VMS izgatavotājs:

   VMS modelis:

   VMS sērijas Nr.:

   VMS programmatūras versija:

   VMS satelītoperators (MCSP):

IV. ZVEJAS DARBĪBAS

1.    Atļautie zvejas rīki:

2.    Mērķsugas: ______________________________________________________________________________________

3.    Vēlamais zvejas atļaujas termiņš no/līdz (DD/MM/GGGG):

   Datums:

   Iesniedzēja vārds/nosaukums un paraksts:                    

 (*) Pieteikumam jāpievieno šā atbalsta kuģa atbalstīto zvejas kuģu saraksts. Sarakstā jānorāda kuģu vārds un IOTC numurs.

2. papildinājums

Tehnisko datu lapa Seišelu kuģiem, kas veic zvejas darbības Majotas ūdeņos

3. papildinājums

Zvejas darbību elektroniskās reģistrēšanas un ziņošanas sistēmas (ERS) īstenošana 

Vispārīgi noteikumi

Visiem Seišelu kuģiem jābūt aprīkotiem ar elektronisku sistēmu (turpmāk “ERS”), kas spēj visu laiku, kamēr kuģis darbojas pielikuma I nodaļas 2. punktā norādītajā zvejas zonā, reģistrēt un pārraidīt ar kuģa zvejas darbībām saistītus datus (turpmāk “ERS dati”).

Seišelu kuģim, kurš nav aprīkots ar ERS vai uz kura uzstādītā ERS nedarbojas, nav atļauts ieiet Savienības zvejas zonā, lai tur veiktu zvejas darbības.

ERS datus saskaņā ar šīm vadlīnijām pārraida uz Seišelu FMC, kurš savukārt nodrošina to automātisku pārraidīšanu Francijas FMC.

ERS paziņojumi

Savienības un Seišelu iestādes norīko ERS korespondentu, kurš darbojas kā kontaktpunkts jautājumos, kas saistīti ar šo noteikumu īstenošanu. Savienības un Seišelu iestādes cita citai paziņo sava ERS korespondenta kontaktinformāciju un vajadzības gadījumā šo informāciju nekavējoties atjaunina.

ERS datus Seišelu kuģis pārraida Seišelām, kas tos automātiski dara pieejamus Savienībai.

Datu pārraidi veic UN/CEFACT formātā, izmantojot FLUX (Fisheries Language for Universal Exchange).

Tomēr Puses var vienoties par pārejas periodu, kurā datus pārraida EU-ERS (v 3.1) formātā, izmantojot DEH (Data Exchange Highway).

Seišelu FMC automātiski un nekavējoties uz Francijas FMC pārraida no Seišelu kuģa saņemtās tūlītējās ziņas (COE, COX, PNO).

Arī citu tipu ziņas automātiski pārraida reizi dienā, sākot no dienas, kad faktiski uzsākta UN/CEFACT formāta lietošana, vai, kamēr tas vēl nav noticis, ziņas pēc pieprasījuma nekavējoties dara pieejamas Francijas FMC un arī Seišelu FMC.

No faktiskās jaunā formāta ieviešanas dienas šo otro iespēju izmanto tikai īpašiem vēsturisko datu pieprasījumiem.

Tūlītējo ERS datu saņemšanu Francijas FMC apstiprina ar atgriezes ziņu, kurā apliecina, ka ziņa ir saņemta un derīga. To datu saņemšanu, kurus Savienība saņem kā atbildi uz pieprasījumu, neapstiprina. Savienība ievēro visu ERS datu konfidencialitāti.

Elektroniskās pārraides sistēmas kļūme

Seišelu FMC un Francijas FMC nekavējoties informē viens otru par visiem notikumiem, kas varētu ietekmēt ERS datu pārraidīšanu no viena vai vairākiem Seišelu kuģiem, un attiecīgi informē ES iestādes.

Ja Francijas FMC nesaņem datus, kas Seišelu kuģim jāpārraida, kad tas atrodas Majotas ūdeņos, Francijas FMC par to nekavējoties paziņo Seišelu FMC. Seišelu FMC tūlīt cenšas noskaidrot, kāpēc ERS dati netiek saņemti, un par šīs izmeklēšanas iznākumu informē Francijas FMC.

Ja datu pārraidīšanā starp Seišelu kuģi un Seišelu FMC rodas kļūme, Seišelu FMC par to nekavējoties paziņo Seišelu kuģa kapteinim vai operatoram. Saņēmis šādu paziņojumu, Seišelu kuģa kapteinis ar jebkādiem piemērotiem telesakaru līdzekļiem katru dienu ne vēlāk kā pusnaktī (plkst. 23.59) Seišelu kompetentajām iestādēm nosūta trūkstošos datus.

Ja kļūme radusies uz Seišelu kuģa uzstādītās elektroniskās pārraides sistēmas darbībā, kuģa kapteinis vai operators nodrošina, ka desmit dienu laikā pēc kļūmes konstatēšanas ERS tiek salabota vai bojātais aprīkojums nomainīts. Pēc šā termiņa beigām Seišelu kuģim vairs nav atļauts turpināt zveju, un tam 24 stundu laikā jāatstāj Majotas zvejas zona vai jāpiestāj Majotas ostā. Atgriezties Majotas zvejas zonā Seišelu kuģis drīkst tikai pēc tam, kad Seišelu FMC ir konstatējis, ka kuģa ERS atkal darbojas pareizi.

a) Ja Francijas iestādes ERS datus nesaņem Francijas vai Seišelu iestāžu pārraudzībā esošas elektroniskās sistēmas kļūmes dēļ, attiecīgā Puse tūlīt rīkojas, lai problēmu ātri atrisinātu. Kad problēma ir atrisināta, par to paziņo otrai Pusei.

b) Seišelu FMC ik pēc 24 stundām ar jebkādiem pieejamiem elektronisko sakaru līdzekļiem nosūta Francijas FMC visus ERS datus, kurus tas saņēmis kopš iepriekšējās pārraidīšanas reizes. Tādu pašu procedūru pēc Francijas FMC pieprasījuma var piemērot sistēmas uzturēšanas operācijas gadījumā, ja tā ilgst vairāk nekā 24 stundas un tādējādi ietekmē Seišelu iestāžu pārraudzītās sistēmas. Šādā gadījumā netiek uzskatīts, ka Seišelu kuģi nepilda savu pienākumu pārraidīt ERS datus. Seišelu FMC nodrošina, ka trūkstošie dati tiek ievadīti IV nodaļas 2. iedaļas 6. punktā minētajā elektroniskajā datubāzē, kuru tas uztur.

Alternatīvi sakaru līdzekļi

Francijas FMC e-pasta adreses ( cnsp-france@developpement-durable.gouv.fr un appd.dpma@agriculture.gouv.fr) izmanto ERS/VMS sakaru kļūmes gadījumā un:

paziņojumiem par ieiešanu zonā/iziešanu no tās un paziņojumiem par nozvejām, kas ieiešanas vai iziešanas brīdī atrodas uz kuģa,

paziņojumiem par pārkraušanu citā kuģī un paziņojumiem par nozvejām, kas pārkrautas no cita kuģa un paturētas, un

lai kļūmes gadījumā īslaicīgi aizstātu ERS un VMS sakarus.

4. papildinājums

Paziņojamo datu formāts

Ziņojums “Nozveja, ieejot apgabalā” (COE) 1  

Ziņojums “Nozveja, izejot no apgabala” (COX) 2

Iepriekšējs paziņojums (PNO) 3

Ikdienas zvejas darbības ziņojums (FAR), kas jāsūta no Savienības zvejas zonas 4

Visus ziņojumus kompetentajai iestādei iesūta uz šādu e-pasta adresi:     cnsp-france@developpement-durable.gouv.fr

   appd.dpma@agriculture.gouv.fr

5. papildinājums

Kuģu satelītnovērošanas sistēma (VMS)

Kuģa pozīcijas ziņas

Pirmo Seišelu kuģa pozīciju, kas reģistrēta pēc ieiešanas Majotas zvejas zonā, apzīmē ar kodu “ENT”. Visas nākamās pozīcijas apzīmē ar kodu “POS”, izņemot pirmo pozīciju, kas reģistrēta pēc iziešanas no Majotas zvejas zonas un ko apzīmē ar kodu “EXI”.

Seišelu FMC nodrošina Seišelu kuģu pozīcijas ziņu automātisku apstrādi un – vajadzības gadījumā – elektronisku pārraidīšanu. Seišelu kuģu pozīcijas ziņas Seišelu FMC reģistrē drošā veidā un glabā trīs gadus.

Seišelu zvejas kuģa datu pārraidīšana kuģa lokalizācijas ierīces (VTD) sabojāšanās gadījumā

Seišelu kuģa kapteinim ir pienākums vienmēr nodrošināt sava kuģa VTD uzturēšanu pilnā darba kārtībā un pozīcijas ziņu pareizu pārraidīšanu Seišelu FMC.

Ja Seišelu kuģa VTD sabojājas, to salabo vai nomaina 30 dienu laikā. Ja VTD 30 dienu laikā nav salabota vai nomainīta, Seišelu kuģim vairs nav atļauts zvejot Majotas zvejas zonā.

Seišelu kuģi, kuri zvejo Majotas zvejas zonā un kuru VTD ir sabojājusies, vismaz reizi četrās stundās ar elektroniskiem sakaru līdzekļiem nosūta savas pozīcijas ziņas Seišelu FMC, sniedzot visu obligāto informāciju, arī par kuģa pozīciju ik pēc stundas.

VMS ziņu nosūtīšana Savienībai

Ziņas beigas apzīmē ar kodu “ER” un divām slīpsvītrām (//).

NAF formātā datus pārraida pēc turpmāk norādītā parauga.

Izmantotās rakstzīmes atbilst ISO 8859.1. Ziņas sākumu apzīmē ar divām slīpsvītrām (//) un burtiem “SR”.

Katru datu elementu identificē ar tā kodu un no citiem datu elementiem atdala ar divām slīpsvītrām (//).

Datu elementa kodu no datiem atdala ar vienu slīpsvītru (/).

II PIELIKUMS
KĀRTĪBA, KĀDĀ APSTIPRINĀMI NOLĪGUMA GROZĪJUMI, KURI JĀPIEŅEM APVIENOTAJĀ KOMITEJĀ

Ja Apvienotā komiteja tiek lūgta pieņemt nolīguma grozījumus saskaņā ar 8. un 9. pantu Nolīgumā starp Eiropas Savienību un Seišelu Republiku par Seišelu zvejas kuģu piekļuvi Majotas ūdeņiem, Komisija ir pilnvarota ierosinātos grozījumus Savienības vārdā apstiprināt ar šādiem nosacījumiem.

1.Komisija gādā par to, lai apstiprināšana Savienības vārdā:

(a)atbilstu kopējās zivsaimniecības politikas mērķiem;

(b)atbilstu relevantajiem reģionālo zvejniecības pārvaldības organizāciju noteikumiem un būtu kontekstā ar piekrastes valstu kopīgi īstenoto pārvaldību;

(c)ņemtu vērā jaunāko statistisko un bioloģisko informāciju un citu relevanto informāciju, kas nosūtīta Komisijai.

2.Pirms Savienības vārdā apstiprināt ierosinātos grozījumus, Komisija pietiekami savlaicīgi pirms Apvienotās komitejas relevantās sanāksmes tos iesniedz Padomei.

3.Padome novērtē ierosināto grozījumu atbilstību šā pielikuma 1. punkta kritērijiem.

4.Ja pret ierosinātajiem grozījumiem neiebilst noteikts dalībvalstu skaits, kas Padomē veido bloķējošo mazākumu saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību 16. panta 4. punktu, Komisija minētos grozījumus Savienības vārdā apstiprina. Ja šāds bloķējošais mazākums izveidojas, Komisija ierosinātos grozījumus Savienības vārdā noraida.

5.Ja Apvienotās komitejas turpmākajās sanāksmēs, arī uz vietas, vienošanos panākt nav iespējams, tad, lai Savienības nostājā būtu ņemti vērā jaunie elementi, jautājumu vēlreiz nodod Padomei saskaņā ar 2.–4. punktā noteikto kārtību.

6.Komisija tiek aicināta laikus pieņemt visus pasākumus, kas vajadzīgi Apvienotās komitejas lēmuma turpinājumā, un relevanto lēmumu attiecīgā gadījumā arī publicēt Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī un iesniegt minētā lēmuma īstenošanai vajadzīgos priekšlikumus.

Attiecībā uz citiem jautājumiem, kuri neattiecas uz nolīguma grozījumiem saskaņā ar tā 8. un 9. pantu, Savienības nostāju, kas tai jāieņem Apvienotajā komitejā, nosaka saskaņā ar Līgumiem un iedibināto darba praksi.

(1)    Nosūtāms sešas stundas pirms ieiešanas Savienības zvejas zonā.

(2)    Nosūtāms sešas stundas pirms iziešanas no Savienības zvejas zonas.

(3)    Nosūtāms pirms ierašanās ostā.

(4)    Nosūtāms reizi trijās dienās pēc ieiešanas Savienības zvejas zonā.