<!DOCTYPE html PUBLIC "yes" "xhtml1-strict.dtd">
<html xmlns="http://www.w3.org/1999/xhtml">
<!--GENDOC2XHTML # converter_version: 1.2.15-->
  <head>
    <title>2025-09-202509C104202304890-00-TRA-DOC-LV-CONCL-C-0489-23-202504265-07_00</title>
    <meta content="text/html; charset=utf-8" http-equiv="Content-Type"/>
    <meta content="" name="Gendoc_DGTGeneratedDate"/>
    <meta content="0" name="MSIP_Label_6bd9ddd1-4d20-43f6-abfa-fc3c07406f94_ContentBits"/>
    <meta content="Commission Use" name="MSIP_Label_6bd9ddd1-4d20-43f6-abfa-fc3c07406f94_Name"/>
    <meta content="lv-LV" name="Gendoc_Lang"/>
    <meta content="" name="Gendoc_GenerationDate"/>
    <meta content="" name="IsFlattened"/>
    <meta content="1" name="NumProc"/>
    <meta content="Final" name="Gendoc_EditionType"/>
    <meta content="0001" name="Gendoc_CaseNumberSuite"/>
    <meta content="27/06/2025 17:14:41" name="Gendoc_LastVerificationDate"/>
    <meta content="" name="Gendoc_ProcedureNumber"/>
    <meta content="lv" name="Gendoc_LangCode"/>
    <meta content="CNC" name="TypeDoc"/>
    <meta content="Anm469laLKSc+PwnwqUHu/JaXCVez4ukArrVdj+hddUxjUrWxuKfJYJnh9u2iSFeeGS7L3HNm2hCHs+PCkvie750RmySPOYLRi1fIQetAwRlpO8iO9Slaba8lXpMTIHG5uzsiknNpZhKL+mREmDEYEBKxTOJFg+I1WEG+ym8XZs=" name="GenDocUID"/>
    <meta content="P" name="TypeProc"/>
    <meta content="" name="CreateCustomParts"/>
    <meta content="OK" name="ReadyToPublish"/>
    <meta content="cirulgu" name="Gendoc_User"/>
    <meta content="" name="EP_Mode"/>
    <meta content="" name="Gendoc_DGTGenerated"/>
    <meta content="" name="Gendoc_Vademecum"/>
    <meta content="true" name="MSIP_Label_6bd9ddd1-4d20-43f6-abfa-fc3c07406f94_Enabled"/>
    <meta content="fe5ca8f3-9d80-4c5d-b228-e822f0279fde" name="MSIP_Label_6bd9ddd1-4d20-43f6-abfa-fc3c07406f94_ActionId"/>
    <meta content="0489" name="NumeroOrdre"/>
    <meta content="2023" name="Annee"/>
    <meta content="P" name="Gendoc_ProcedureType"/>
    <meta content="" name="EP_Version"/>
    <meta content="LV" name="Langue"/>
    <meta content="cirulgu" name="Gendoc_DGTGeneratedUser"/>
    <meta content="b24c8b06-522c-46fe-9080-70926f8dddb1" name="MSIP_Label_6bd9ddd1-4d20-43f6-abfa-fc3c07406f94_SiteId"/>
    <meta content="FAST_document_go_ok" name="Gendoc_LastVerificationStatus"/>
    <meta content="CNC_C" name="Gendoc_GendocTemplateType"/>
    <meta content="TRUE" name="WithoutAuthorBlockFlatP"/>
    <meta content="GenDoc 25-04-25 18:01:06" name="Created"/>
    <meta content="" name="Canevas3_Vademecum"/>
    <meta content="2025-05-22T09:32:23Z" name="MSIP_Label_6bd9ddd1-4d20-43f6-abfa-fc3c07406f94_SetDate"/>
    <meta content="TRUE" name="WithoutAuthorBlock"/>
    <meta content="" name="Gendoc_CaseYear"/>
    <meta content="false" name="Generation_In_Progress"/>
    <meta content="C" name="Juridiction"/>
    <meta content="ac656eeda35a48bb8375210240681e28" name="DocumentIdentifier"/>
    <meta content="0489" name="Gendoc_CaseNumber"/>
    <meta content="ImportedWithoutSource" name="SdlIdentifier"/>
    <meta content="RP" name="NatureAff"/>
    <meta content="RP" name="Gendoc_CaseNature"/>
    <meta content="0001" name="NumSuite"/>
    <meta content="C" name="Gendoc_Juridiction"/>
    <meta content="Standard" name="MSIP_Label_6bd9ddd1-4d20-43f6-abfa-fc3c07406f94_Method"/>
  </head>
  <body>
    <div style="header">
      <div id="rId24" style="first"/>
      <div id="rId20" style="even">D. Spielmann secinājumi – Lieta C‑489/23</div>
      <div id="rId21" style="default">Casa Județeană de Asigurări de Sănătate Mureș u.c.</div>
    </div>
    <p class="C36Centre" id="para-1" title="page-1">
      ĢENERĀLADVOKĀTA DĪNA ŠPĪLMANA [DEAN SPIELMANN]
    </p>
    <p class="C36Centre" id="para-2" title="page-1">
      SECINĀJUMI,
    </p>
    <p class="C36Centre" id="para-3" title="page-1">
      sniegti 2025. gada 15. maijā  (<span class="note footnote notemarker">
<a id="c-1" href="#t-1">1</a>
</span>)
      
    </p>
    <p class="C38Centregrasgrandespacement" id="para-4" title="page-1">
      Lieta C‑489/23
    </p>
    <p class="C37Centregras" id="para-5" title="page-1">
      AF
    </p>
    <p class="C37Centregras" id="para-6" title="page-1">
      pret
    </p>
    <p class="C37Centregras" id="para-7" title="page-1">
      Guvernul României,
    </p>
    <p class="C37Centregras" id="para-8" title="page-1">
      Ministerul Sănătății,
    </p>
    <p class="C37Centregras" id="para-9" title="page-1">
      Casa Județeană de Asigurări de Sănătate Mureș
    </p>
    <p class="C39Centreespacement" id="para-10" title="page-1">
      (Înalta Curte de Casație și Justiție (Augstā kasācijas tiesa, Rumānija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu)
    </p>
    <p class="C71Indicateur" id="para-11" title="page-1">
      Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu – Sociālais nodrošinājums – Pārrobežu veselības aprūpe – Pakalpojumu sniegšanas brīvība – LESD 56. pants – Direktīva 2011/24/ES – 7. panta 7. punkts – Apdrošinātās personas veselības aprūpes izdevumu segšana – Atmaksāšana – Prasība, lai tikai apdrošinātās personas piederības dalībvalsts valsts veselības apdrošināšanas sistēmai piederīgs ārsts būtu veicis medicīnisko pārbaudi, kas bijusi par pamatu hospitalizācijas pieprasījumam
    </p>
    <p class="C02AlineaAltA" id="para-12" title="page-2">
      
        <br/>
      
    </p>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count"/>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Ievads</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">1.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Prejudiciālais jautājums, kas pēc Tiesas lūguma ir šo uz konkrēto jautājumu vērsto secinājumu priekšmets, skar LESD 56. panta un Direktīvas 2011/24/ES  (<span class="note footnote notemarker">
<a id="c-2" href="#t-2">2</a>
</span>) 7. panta 7. punkta interpretāciju. Tiesa pirmo reizi ir aicināta lemt par jautājumu, vai šī direktīvas tiesību norma ļauj piederības dalībvalstij pārrobežu stacionārās ārstēšanas izdevumu atmaksāšanas nolūkā prasīt valsts veselības apdrošināšanas sistēmai šajā valstī piederīga ārsta veiktu medicīnisko pārbaudi un no tās izrietošu hospitalizācijas pieprasījuma izsniegšanu.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">2.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Šo lūgumu sniegt prejudiciālu nolēmumu iesniegusi Înalta Curte de Casație și Justiție (Augstā kasācijas tiesa, Rumānija) saistībā ar tiesvedību starp Rumānijas rezidentu AF, no vienas puses, un Guvernul României (Rumānijas valdība), Ministerul Sănătății (Veselības ministrija, Rumānija) un Casa Județeană de Asigurări de Sănătate Mureș (Murešas departamenta Veselības apdrošināšanas fonds, Rumānija), no otras puses, par pēdējā minētā atteikumu atmaksāt šim Rumānijas rezidentam Vācijā sniegtās stacionārās ārstēšanas izdevumus.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count"/>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Atbilstošās tiesību normas</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count"/>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Savienības tiesības</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count"/>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Regula (EEK) Nr. 1408/71</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">3.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Padomes Regulas (EEK) Nr. 1408/71 (1971. gada 14. jūnijs) par sociālā nodrošinājuma sistēmu piemērošanu darbiniekiem un viņu ģimenēm, kas pārvietojas Kopienā, 2008. gada 7. jūlija konsolidētajā redakcijā  (<span class="note footnote notemarker">
<a id="c-3" href="#t-3">3</a>
</span>), 22. pantā “Uzturēšanās ārpus kompetentās valsts – Atgriešanās vai pārcelšanās uz dzīvi citā dalībvalstī slimības vai maternitātes laikā – Nepieciešamība doties uz citu dalībvalsti, lai saņemtu pienācīgu ārstēšanu” bija noteikts:</p>
</td>
</tr>
</table>
    <p class="C02AlineaAltA" id="para-20" title="page-3">
      “1. Tādam darbiniekam vai pašnodarbinātai personai, kas atbilst kompetentās valsts tiesību aktu nosacījumiem par tiesībām uz pabalstiem, attiecīgi ņemot vērā 18. pantu, un
    </p>
    <p class="C09Marge0avecretrait" id="para-21" title="page-3">
      [..]
    </p>
    <p class="C09Marge0avecretrait" id="para-22" title="page-3">
      c) kuram kompetentā institūcija ir atļāvusi doties uz citu dalībvalsti, lai saņemtu tur savam stāvoklim pienācīgu aprūpi,
    </p>
    <p class="C02AlineaAltA" id="para-23" title="page-3">
      ir tiesības:
    </p>
    <p class="C09Marge0avecretrait" id="para-24" title="page-4">
      i) uz pabalstiem natūrā, ko kompetentās institūcijas vārdā nodrošina uzturēšanās [vietas] [..] institūcija saskaņā ar tiesību aktiem, ko piemēro šī institūcija, tā, it kā viņš būtu tajā apdrošināts; kompetentās valsts tiesību akti tomēr reglamentē laika posma ilgumu, kurā tiek nodrošināti šie pabalsti;
    </p>
    <p class="C09Marge0avecretrait" id="para-25" title="page-4">
      [..].
    </p>
    <p class="C02AlineaAltA" id="para-26" title="page-4">
      2. [..]
    </p>
    <p class="C02AlineaAltA" id="para-27" title="page-4">
      Atļauju, kas pieprasīta saskaņā ar šā panta 1. punkta c) apakšpunktu, nevar atteikt, ja minētā ārstēšana ietilpst to pabalstu skaitā, ko nodrošina tās dalībvalsts tiesību akti, kurā attiecīgā persona dzīvojusi, un ja viņai šādu ārstēšanu nevar sniegt tādā termiņā, kas parasti vajadzīgs, lai saņemtu minēto ārstēšanu dzīvesvietas valstī, ņemot vērā viņas pašreizējo veselības stāvokli un iespējamo slimības gaitu.”
    </p>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count"/>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Regula (EK) Nr. 883/2004</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">4.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Regula Nr. 1408/71 no 2010. gada 1. maija tika atcelta un aizstāta ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 883/2004 (2004. gada 29. aprīlis) par sociālās nodrošināšanas sistēmu koordinēšanu  (<span class="note footnote notemarker">
<a id="c-4" href="#t-4">4</a>
</span>).</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">5.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Šīs regulas 20. panta “Ceļojums ar nolūku saņemt pabalstus natūrā – Atļauja saņemt piemērotu ārstēšanu ārpus dzīvesvietas dalībvalsts” 1. un 2. punktā noteikts:</p>
</td>
</tr>
</table>
    <p class="C02AlineaAltA" id="para-31" title="page-4">
      “1. Ja šajā regulā nav noteikts citādi, apdrošināta persona, kas veic ceļojumu uz citu dalībvalsti, lai uzturēšanās laikā saņemtu pabalstus natūrā, lūdz kompetentās iestādes atļauju.
    </p>
    <p class="C02AlineaAltA" id="para-32" title="page-4">
      2. Apdrošināta persona, kurai kompetentā iestāde ir atļāvusi doties uz citu dalībvalsti ar nolūku saņemt savam stāvoklim atbilstošu ārstēšanu, saņem pabalstus natūrā, kurus kompetentās iestādes uzdevumā nodrošina uzturēšan[ās] vietas iestāde, saskaņā ar to tiesību aktu noteikumiem, ko tā piemēro, tā, it kā persona būtu apdrošināta saskaņā ar minētajiem tiesību aktiem. Atļauju piešķir, ja attiecīgā ārstēšana ietilpst pabalstos, ko paredz tiesību akti dalībvalstī, kurā dzīvo attiecīgā persona un kurā viņai nevar nodrošināt šādu ārstēšanu termiņā, kas ir medicīniski pamatots, ņemot vērā viņas tābrīža veselības stāvokli un slimības iespējamo gaitu.”
    </p>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count"/>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Regula (EK) Nr. 987/2009</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">6.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 987/2009 (2009. gada 16. septembris), ar ko nosaka īstenošanas kārtību Regulai (EK) Nr. 883/2004 par sociālās nodrošināšanas sistēmu koordinēšanu  (<span class="note footnote notemarker">
<a id="c-5" href="#t-5">5</a>
</span>), 26. panta 4. punktu kompetentā iestāde patur tiesības jebkurā atļaujas piešķiršanas procedūras brīdī pārbaudīt apdrošināto personu, pieaicinot ārstu, kuru izvēlas pati kompetentā iestāde uzturēšanās vai dzīvesvietas dalībvalstī.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count"/>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Direktīva 2011/24</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">7.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Direktīvas 2011/24 7. panta 7. punktā paredzēts, ka apdrošinātai personai, kas vēlas saņemt atlīdzību par pārrobežu veselības aprūpes izmaksām, tostarp par veselības aprūpi, kas saņemta ar telemedicīnas starpniecību, piederības dalībvalsts var noteikt tādus pašus nosacījumus, atbilstības kritērijus un reglamentējošas un administratīvas formalitātes neatkarīgi no tā, vai tie noteikti vietējā, reģionālā vai valsts līmenī, kādus tā būtu uzlikusi gadījumā, ja šāda veselības aprūpe būtu sniegta tās teritorijā. Ja vajadzīgs, lai noteiktu atsevišķa pacienta tiesības uz veselības aprūpi, šie nosacījumi var ietvert slēdzienu, ko sniedz veselības aprūpes speciālists vai veselības aprūpes administrators, kurš sniedz pakalpojumus piederības dalībvalsts obligātajā valsts sociālā nodrošinājuma sistēmā vai valsts veselības aprūpes sistēmā, piemēram, ģimenes ārsts vai primāro aprūpi sniedzoša persona, pie kuras pacients ir reģistrēts. Tomēr nekādi nosacījumi, atbilstības kritēriji un reglamentējošas un administratīvas formalitātes, kas noteiktas saskaņā ar šo punktu, nevar būt diskriminējošas vai traucēt pacientu brīvu pārvietošanos un pakalpojumu vai preču brīvu apriti, ja vien to objektīvi nepamato plānošanas prasības, lai nodrošinātu pietiekamu un pastāvīgu piekļuvi līdzsvarotai un kvalitatīvai ārstēšanai attiecīgajā dalībvalstī vai sasniegtu izmaksu kontroles mērķi un lai, ciktāl iespējams, novērstu finanšu, tehnisko un personāla resursu nelietderīgu izmantošanu.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">8.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Šīs direktīvas 8. pantā noteikts:</p>
</td>
</tr>
</table>
    <p class="C02AlineaAltA" id="para-38" title="page-5">
      “1. Piederības dalībvalsts var izveidot iepriekšēju atļauju sistēmu, lai varētu saņemt atlīdzību par pārrobežu veselības aprūpes izmaksām, saskaņā ar šo pantu un 9. pantu. Iepriekšējas atļaujas sistēma, tostarp kritēriji un to piemērošana un atsevišķi lēmumi noraidīt atļaujas piešķiršanu, attiecas tikai uz to, kas ir vajadzīgs un samērīgs ar sasniedzamo mērķi, un tas nedrīkst būt patvaļīgi diskriminējošs vai nepamatoti traucēt pacientu brīvu pārvietošanos.
    </p>
    <p class="C02AlineaAltA" id="para-39" title="page-5">
      [..]
    </p>
    <p class="C02AlineaAltA" id="para-40" title="page-5">
      3. Attiecībā uz iepriekšējas atļaujas pieprasījumiem, ko iesniegusi apdrošināta persona, lai saņemtu pārrobežu veselības aprūpi, piederības dalībvalsts pārliecinās, vai ir nodrošināta atbilsme Regulas (EK) Nr. 883/2004 nosacījumiem [pārliecinās, ka ir izpildīti Regulā (EK) Nr. 883/2004 paredzētie nosacījumi]. Ja šie nosacījumi ir izpildīti, iepriekšēju atļauju piešķir saskaņā ar minēto regulu, ja vien pacients nepieprasa citādi.
    </p>
    <p class="C02AlineaAltA" id="para-41" title="page-5">
      [..]
    </p>
    <p class="C02AlineaAltA" id="para-42" title="page-6">
      5. Neskarot 6. punkta a) līdz c) apakšpunktu, piederības dalībvalsts nedrīkst atteikties piešķirt iepriekšēju atļauju, ja pacientam attiecīgā veselības aprūpe pienākas atbilstīgi 7. pantam un ja šo veselības aprūpi, pamatojoties uz objektīvu medicīnisku izvērtējumu par pacienta veselības stāvokli, slimības vēsturi un iespējamo slimības attīstību, pacienta sāpju pakāpi un viņa invaliditātes veidu laikā, kad bija iesniegts vai atjaunināts atļaujas pieprasījums, tās teritorijā nevar sniegt medicīniski pamatojamā laikposmā.”
    </p>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count"/>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Rumānijas tiesības</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">9.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Normele Metodologice privind asistența medicală transfrontalieră (Metodiskie noteikumi par pārrobežu veselības aprūpi; turpmāk tekstā – “metodiskie noteikumi”) ir ietverti pielikumā 2014. gada 16. aprīļa Hotărârea Guvernului no 304/2014 pentru aprobarea Normelor metodologice privind asistența medicală transfrontalieră (Valdības lēmums Nr. 304/2014, ar ko apstiprina Metodiskos noteikumus par pārrobežu veselības aprūpi; turpmāk tekstā – “Valdības lēmums Nr. 304/2014”)  (<span class="note footnote notemarker">
<a id="c-6" href="#t-6">6</a>
</span>), ar ko tie ir apstiprināti.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">10.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Šo metodisko noteikumu II nodaļā “Pārrobežu veselības aprūpes vērtību atspoguļojošu cenu/nosacījumu atlīdzināšanas metodika, tostarp to apmērs” ietvertā 3. panta 1. punkta b) apakšpunkta i) punktā paredzēts:</p>
</td>
</tr>
</table>
    <p class="C02AlineaAltA" id="para-46" title="page-6">
      “1. Pēc apdrošinātās personas, tās ģimenes locekļa (vecāka, laulātā, dēla/meitas) vai tās pilnvarotas personas rakstiska lūguma, kuram pievienoti apliecinoši dokumenti, veselības apdrošināšanas fonds Eiropas [Savienības] dalībvalsts teritorijā sniegtās pārrobežu veselības aprūpes maksu, ko apdrošinātā persona samaksājusi, atmaksā saskaņā ar 4. pantā paredzētajām likmēm, ja:
    </p>
    <p class="C02AlineaAltA" id="para-47" title="page-6">
      [..]
    </p>
    <p class="C09Marge0avecretrait" id="para-48" title="page-6">
      b) ir izpildīti šādi atbilstības kritēriji:
    </p>
    <p class="C10Marge1" id="para-49" title="page-6">
      i) slimnīcas medicīniskie pakalpojumi sniegti citā Eiropas Savienības dalībvalstī pēc medicīniskās pārbaudes, ko veicis ārsts, kurš sniedz medicīniskos pakalpojumus saskaņā ar sociālās veselības apdrošināšanas sistēmu Rumānijā, un kas bijusi par pamatu hospitalizācijas pieprasījumam, izņemot 1. pantā ietvertajā kritērijā Nr. 2 minētās situācijas un situācijas, uz kurām attiecas kritēriji, kas pieļauj uzņemšanu bez uzņemšanas pieprasījuma, kā paredzēts Contractul‑cadru privind condițiile acordării asistenței medicale în cadrul sistemului de asigurări sociale de sănătate [(Pamatlīgums par nosacījumiem, kas piemērojami veselības aprūpes sniegšanai saskaņā ar sociālās veselības apdrošināšanas sistēmu)].”
    </p>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">11.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Metodisko noteikumu 3. panta 2. punktā precizēts, ka “1. punktā minētie “apliecinošie dokumenti” ir jebkurš datēts un to izsniegušā ārsta parakstīts medicīnisks dokuments, tostarp hospitalizācijas pieprasījums, ārsta recepte zāļu un medicīnas ierīču izsniegšanai, medicīniskā izziņa, kas ietver ieteikumu ārstēšanai ar tādām konkrētām valsts veselības aprūpes programmās minētām zālēm ārstnieciskos nolūkos, kuras Rumānijas veselības apdrošināšanas sistēmā izsniedz slēgtās aptiekās, – kopijas veidā – un kas apliecina, ka apdrošinātā persona ir saņēmusi medicīniskos pakalpojumus, zāles un medicīnas ierīces [..]”.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count"/>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Fakti, pamatlieta, prejudiciālie jautājumi un tiesvedība Tiesā</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">12.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">2018. gada 8. martā Klužas‑Napokas [Cluj‑Napoca] (Rumānija) Uroloģijas un androloģijas klīnika Endoplus Rumānijas rezidentam AF diagnosticēja prostatas adenokarcinomu.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">13.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Ņemot vērā priekšrocības pacienta veselībai un turpmākai atveseļošanai, ieteiktā ārstēšana bija prostatektomija, izmantojot ķirurģisko robotu. AF tika informēts, ka Klužas‑Napokas [Cluj‑Napoca] (Rumānija) valsts slimnīcā šāds robots ir, lai gan šajā laikā tas nedarbojās, un AF ir iespēja veikt šādu pašu operāciju privātajā sistēmā, un tas izmaksās aptuveni 13 000 EUR.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">14.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Šajos apstākļos AF nolēma veikt operāciju, izmantojot ķirurģisko robotu, ar tādām pašām izmaksām specializētā klīnikā, kas nodarbojas tikai ar šo patoloģiju un atrodas Vācijā.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">15.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">AF 2018. gada aprīļa sākumā pieprasīja Murešas departamenta Veselības apdrošināšanas fondam izsniegt viņam īpašu veidlapu – E 112 –, kas saskaņā ar Regulu Nr. 1408/71, kura aizstāta ar Regulu Nr. 883/2004, vajadzīga, lai saņemtu atļauju doties uz citas dalībvalsts teritoriju, lai tur ārstētos. Šis viņa pieprasījums tika noraidīts.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">16.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Vienlaikus ar šo procedūru AF tika piedāvāta iespēja veikt ķirurģisko operāciju Vācijā 2018. gada 9. maijā, jo bija atcelta cita pacienta rezervācija uz šo datumu. Ja AF būtu atteicies, viņam būtu vajadzējis gaidīt operācijas datumu astoņas nedēļas pēc tam, kad būtu saņemta Murešas departamenta Veselības apdrošināšanas fonda piekrišana. Tādēļ 2018. gada 24. aprīlī AF veica maksājumu, lai rezervētu datumu – 2018. gada 9. maiju.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">17.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Pēc šī maksājuma veikšanas AF nolēma pieprasījumu izsniegt vajadzīgo veidlapu nosūtīt Murešas departamenta Veselības apdrošināšanas fondam pa pastu ar paziņojumu par saņemšanu. Viņš saņēma atbildi, kurā bija norādīts, ka viņa pieprasījums nav sagatavots, izmantojot pieprasījuma standarta veidlapu, un tam nav pievienoti valsts tiesību aktos paredzētie dokumenti.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">18.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Operācija, kuras veikšanai no 2018. gada 8. līdz 14. maijam bija noteikta “medicīniskā uzņemšana”, beidzot notika 2018. gada 9. maijā.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">19.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Pēc operācijas, atgriezies Rumānijā, AF – pamatojoties uz Regulu Nr. 1408/71, kura aizstāta ar Regulu Nr. 883/2004, kā arī uz 2010. gada 5. oktobra spriedumu Elchinov  (<span class="note footnote notemarker">
<a id="c-7" href="#t-7">7</a>
</span>) – pieprasīja Murešas departamenta Veselības apdrošināšanas fondam atmaksāt 13 069 EUR, kas atbilst tiem veselības aprūpes izdevumiem, ko viņš bija saņēmis Vācijā. Murešas departamenta Veselības apdrošināšanas fonds atteicās maksāt, precizējot, ka veidlapai E 112 bija jābūt izsniegtai pirms saņēmēja izceļošanas un, lai saņemtu atmaksu, AF bija jāievēro Valdības lēmuma Nr. 304/2014 pielikumā paredzētā procedūra.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">20.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">AF atbildēja, ka ir ievērojis arī šo procedūru, taču tā bijusi nesekmīga, un apgalvoja, ka viņam nevarēja atlīdzināt izdevumus, jo viņš nebija iesniedzis ārsta, kas sniedz medicīniskos pakalpojumus saskaņā ar sociālās veselības apdrošināšanas sistēmu Rumānijā, pieprasījumu par uzņemšanu slimnīcā; šis nosacījums paredzēts metodisko noteikumu 3. panta 1. punkta b) apakšpunkta i) punktā.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">21.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Vēl ar vienu pieprasījumu AF lūdza Murešas departamenta Veselības apdrošināšanas fondu atmaksāt pārrobežu veselības aprūpes izdevumus un iesniedza dažu saskaņā ar metodiskajiem noteikumiem prasīto dokumentu kopijas. Šis pieprasījums tika noraidīts, pamatojoties uz to, ka nav pierādījumu tam, ka AF ir veikta medicīniskā pārbaude, kuras iznākumā Rumānijas sociālās veselības apdrošināšanas sistēmai piederīgs ārsts būtu izsniedzis hospitalizācijas pieprasījumu.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">22.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">AF cēla prasību Curtea de Apel Târgu Mureș (Targu Murešas apelācijas tiesa, Rumānija), lai panāktu tostarp metodisko noteikumu 3. panta 1. punkta b) apakšpunkta i) punkta daļēju atcelšanu, kā arī izdevumu, kas saistīti ar viņam Vācijā sniegto ārstēšanu, atmaksāšanu. It īpaši viņš apgalvoja, ka Rumānijas tiesību normas attiecībā uz medicīnisko pakalpojumu atmaksāšanas nosacījumiem un veselības aprūpes atmaksāšanas aprēķināšanas veidu ir atzīstamas par Direktīvas 2011/24 nepareizu transponēšanu un ka viņam ir tiesības uz visu Vācijā veiktās ārstēšanas izdevumu atmaksāšanu vai vismaz atmaksu līdz to honorāru līmenim, kādus Rumānija ar veselības apdrošināšanas sistēmas starpniecību būtu samaksājusi par attiecīgo operāciju, ja iepriekšēja atļauja būtu bijusi.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">23.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Ar Curtea de Apel Târgu Mureș (Targu Murešas apelācijas tiesa) 2019. gada 30. decembra spriedumu civillietā AF celtā prasība tika noraidīta kā nepamatota.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">24.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Pēc tam AF par šo spriedumu iesniedza apelācijas sūdzību Înalta Curte de Casație și Justiție (Augstā kasācijas tiesa), kas ir iesniedzējtiesa.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">25.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Šī tiesa pauž šaubas, vai Savienības tiesībām atbilst Rumānijas tiesību normas, kurās pārrobežu medicīnisko pakalpojumu segšanai izvirzīts nosacījums, ka medicīnisko pārbaudi veic piederības dalībvalsts valsts veselības apdrošināšanas sistēmai piederīgs ārsts, izslēdzot ārstu, kurš pieder pie šīs valsts privātas veselības aprūpes sistēmas, un ka šāds ārsts izsniedz hospitalizācijas pieprasījumu, pat ja attiecīgais medicīniskais pakalpojums tiek sniegts citā dalībvalstī.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">26.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Tā arī šaubās par tā valsts noteikuma atbilstību Savienības tiesībām, ar kuru pārrobežu medicīnisko pakalpojumu izdevumu atmaksas maksimālais apmērs ir būtiski ierobežots salīdzinājumā ar izdevumiem, kas apdrošinātajam faktiski radušās dalībvalstī, kurā šie medicīniskie pakalpojumi sniegti.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">27.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Šādos apstākļos Înalta Curte de Casație și Justiție (Augstā kasācijas tiesa) nolēma apturēt tiesvedību un uzdot Tiesai šādus prejudiciālus jautājumus:</p>
</td>
</tr>
</table>
    <p class="C09Marge0avecretrait" id="para-68" title="page-9">
      “1) Vai [LESD] 49. un 56. pants, kā arī [Direktīvas 2011/24] 7. panta 7. punkts jāinterpretē tādējādi, ka tie nepieļauj tiesisko regulējumu, saskaņā ar kuru to izdevumu atmaksai, kuri radušies dzīvesvietas dalībvalstī obligāti apdrošinātai personai, ir automātiski paredzēts nosacījums par medicīnisko slēdzienu, ko sniedz veselības aprūpes speciālists, kurš sniedz veselības aprūpes pakalpojumus minētās valsts veselības apdrošināšanas sistēmā, kā arī par sekojošo hospitalizācijas pieprasījumu, ko izsniedzis šis speciālists, neļaujot iesniegt līdzvērtīgas privāto veselības aprūpes medicīnas iestāžu izsniegtas medicīniskās izziņas, arī situācijā, ja hospitalizācija ir notikusi un veselības aprūpes pakalpojums ir sniegts dalībvalstī, kas nav apdrošinātās personas dzīvesvietas dalībvalsts?
    </p>
    <p class="C09Marge0avecretrait" id="para-69" title="page-9">
      2) Vai [LESD] 49. un 56. pants, [Regulas Nr. 1408/71] 22. panta 1. punkta c) apakšpunkts, pacientu pārvietošanās brīvības un pakalpojumu brīvas aprites principi, kā arī efektivitātes un samērīguma principi jāinterpretē tādējādi, ka tie nepieļauj valsts tiesisko regulējumu, saskaņā ar kuru gadījumā, ja iepriekšēja atļauja nav saņemta, apmaksājamo pakalpojumu summa ir noteikta to izmaksu līmenī, kuras dzīvesvietas dalībvalsts segtu, ja medicīniskā aprūpe tiktu sniegta tās teritorijā, izmantojot aprēķina formulu, kas ievērojami ierobežo šīs kompensācijas apmēru salīdzinājumā ar izmaksām, kuras ir faktiski radušās apdrošinātajai personai dalībvalstī, kas sniegusi attiecīgos veselības aprūpes pakalpojumus?”
    </p>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">28.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Rakstveida apsvērumus iesniedza Eiropas Komisija un Polijas valdība.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count"/>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Juridiskā analīze</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count"/>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Ievada apsvērumi</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">29.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Atgādināšu, ka veselības aprūpes jomā pastāv zināma pilnvaru sazarotība, kas ir radījusi spriedzi starp dalībvalstu suverenitāti veselības aprūpes sistēmu organizēšanā  (<span class="note footnote notemarker">
<a id="c-8" href="#t-8">8</a>
</span>), no vienas puses, un pamatbrīvībām, no otras puses.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">30.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Saskaņā ar pastāvīgo judikatūru uz medicīniskajiem pakalpojumiem, kas tiek sniegti par atlīdzību, attiecas normas par pakalpojumu sniegšanas brīvību, tostarp – ja aprūpe tiek veikta stacionārā. Pakalpojumu sniegšanas brīvība ietver pakalpojumu saņēmēju, tostarp personu, kurām jāsaņem medicīniskā aprūpe, brīvību doties uz citu dalībvalsti, lai tur saņemtu šos pakalpojumus  (<span class="note footnote notemarker">
<a id="c-9" href="#t-9">9</a>
</span>).</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">31.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">No Tiesas judikatūras arī izriet, ka Savienības tiesības neietekmē dalībvalstu kompetenci organizēt savu sociālā nodrošinājuma sistēmu. Katras dalībvalsts tiesību aktos ir jānosaka, pirmkārt, tiesību vai pienākuma pievienoties kādai sociālā nodrošinājuma sistēmai nosacījumi un, otrkārt, nosacījumi, ar kādiem piešķir tiesības uz pabalstiem. Tomēr, īstenojot šīs pilnvaras, dalībvalstīm ir jāievēro Savienības tiesības  (<span class="note footnote notemarker">
<a id="c-10" href="#t-10">10</a>
</span>), it īpaši normas par pakalpojumu sniegšanas brīvību  (<span class="note footnote notemarker">
<a id="c-11" href="#t-11">11</a>
</span>).</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">32.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Tiesa arī vairākkārt nospriedusi, ka LESD 56. pants nepieļauj, ka tiek piemērots jebkāds valsts tiesiskais regulējums, kura rezultātā pakalpojumu sniegšana starp dalībvalstīm ir apgrūtināta vairāk nekā pakalpojumu sniegšana tikai vienas dalībvalsts iekšienē  (<span class="note footnote notemarker">
<a id="c-12" href="#t-12">12</a>
</span>), un ka valsts pasākumi, kas aizliedz, apgrūtina vai padara mazāk pievilcīgu šīs brīvības īstenošanu, ir pakalpojumu sniegšanas brīvības ierobežojumi  (<span class="note footnote notemarker">
<a id="c-13" href="#t-13">13</a>
</span>).</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">33.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">No Direktīvas 2011/24 4. apsvēruma izriet, ka neatkarīgi no pacientu iespējām saņemt pārrobežu veselības aprūpi saskaņā ar šo direktīvu dalībvalstīm joprojām ir pienākums nodrošināt drošu, augsti kvalitatīvu, efektīvu un kvantitatīvi pietiekamu veselības aprūpi savā teritorijā.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">34.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">No Direktīvas 2011/24 7. un 8. apsvēruma turklāt izriet, ka, ievērojot katras dalībvalsts tiesības lemt, kāds veselības aprūpes veids tai būtu vispiemērotākais, kā arī neierobežojot šīs tiesības, šīs direktīvas mērķis ir nodrošināt to principu vispārīgāku un arī efektīvāku piemērošanu, kuri katrā atsevišķā gadījumā noteikti Tiesas judikatūrā attiecībā uz dažiem aspektiem, kas saistīti ar veselības aprūpi, kura sniegta dalībvalstī, kas nav pakalpojumu saņēmēja dzīvesvietas dalībvalsts, it īpaši attiecībā uz šādas veselības aprūpes atmaksāšanu.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">35.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Šī direktīva atbilstoši tās 2. panta m) punktam ir piemērojama, neskarot Regulu Nr. 883/2004 un Nr. 987/2009 normas.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">36.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Tādējādi Direktīvas 2011/24 III nodaļas, kas reglamentē pārrobežu veselības aprūpes izdevumu atmaksāšanu, 7. panta “Izmaksu atlīdzināšanas vispārējie principi” 1. punktā ir noteikts princips, ka, neskarot Regulu Nr. 883/2004 un ievērojot šīs direktīvas 8. un 9. panta noteikumus, piederības dalībvalsts nodrošina, ka apdrošinātajai personai, kas saņēmusi pārrobežu veselības aprūpi, atlīdzina tai radušās izmaksas, ja attiecīgā veselības aprūpe ir pakalpojums, ko apdrošinātajai personai ir tiesības saņemt piederības dalībvalstī.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">37.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Direktīvas 2011/24 7. panta 4. punkta pirmajā daļā noteikts, ka piederības dalībvalsts atlīdzina izmaksas par pārrobežu veselības aprūpi vai to tieši apmaksā līdz tādam apmēram, kāds par identisku veselības aprūpi tiktu segts piederības dalībvalstī, ja šī veselības aprūpe būtu sniegta tās teritorijā, nepārsniedzot saņemtās veselības aprūpes faktiskās izmaksas.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">38.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">No šīs direktīvas 7. panta 7. punkta būtībā izriet arī tas, ka apdrošinātai personai, kas vēlas saņemt atlīdzību par pārrobežu veselības aprūpes izmaksām, piederības dalībvalsts var noteikt tādus pašus nosacījumus, atbilstības kritērijus un reglamentējošas un administratīvas formalitātes – neatkarīgi no tā, vai tie noteikti vietējā, reģionālā vai valsts līmenī –, kādus tā būtu uzlikusi gadījumā, ja šāda veselības aprūpe būtu sniegta tās teritorijā, tostarp slēdzienu, ko sniedz veselības aprūpes speciālists, ja šādi nosacījumi, atbilstības kritēriji un reglamentējošās un administratīvās formalitātes nav diskriminējošas vai nerada šķēršļus pacientu pārvietošanās brīvībai un pakalpojumu vai preču brīvai apritei, ja vien tie nav objektīvi pamatoti ar plānošanas prasībām.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">39.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Visbeidzot, no Direktīvas 2011/24 7. panta 8. punkta izriet, ka piederības dalībvalsts nenosaka, ka nepieciešama iepriekšēja atļauja, lai varētu saņemt atlīdzību par pārrobežu veselības aprūpes izmaksām, izņemot šīs direktīvas 8. pantā minētos gadījumus  (<span class="note footnote notemarker">
<a id="c-14" href="#t-14">14</a>
</span>).</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">40.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Tādējādi, lai uz tādu situāciju, kāda aplūkota pamatlietā, varētu attiekties Direktīva 2011/24, attiecīgajai veselības aprūpei jābūt daļai no pakalpojumiem, uz kuriem apdrošinātajai personai ir tiesības piederības dalībvalstī. Šajā lietā no Tiesas rīcībā esošās informācijas, un it īpaši no iesniedzējtiesas atbildēm uz Tiesas uzdotajiem jautājumiem, izriet, ka pamatlietā aplūkotā medicīniskā procedūra ir to pakalpojumu vidū, uz kuriem apdrošinātajai personai ir tiesības Rumānijas teritorijā.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">41.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Piebildīšu arī, ka man rodas jautājums, kādēļ – lai gan pirmais prejudiciālais jautājums, kas ir šo uz konkrēto jautājumu vērsto secinājumu priekšmets, attiecas uz Direktīvu 2011/24 – otrais jautājums attiecas uz Regulu Nr. 1408/71, kas aizstāta ar Regulu Nr. 883/2004, un tajā Tiesai tiek jautāts par tādu pakalpojumu apmēra ierobežojumiem, kuri var tikt segti. Tiesa jau ir norādījusi, ka pastāv “sistēmiska atšķirība starp atlīdzināšanas sistēmu, kas ieviesta ar Regulu Nr. 883/2004, un to, kas paredzēta Direktīvā 2011/24”  (<span class="note footnote notemarker">
<a id="c-15" href="#t-15">15</a>
</span>).</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">42.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Šajā ziņā katram gadījumam atgādināšu, ka atbilstoši Direktīvas 2011/24 30. un 31. apsvērumam ar Savienības regulām par sociālā nodrošinājuma sistēmu koordinēšanu izveidotajai sistēmai un ar šo direktīvu izveidotajai sistēmai attiecībā uz pacientiem vajadzētu būt saskanīgām, lai tiktu piemērota vai nu viena, vai otra sistēma. Turklāt pacientiem nedrīkst liegt lielākas tiesības, kuras garantētas Savienības noteikumos par sociālā nodrošinājuma sistēmu koordinēšanu, ja izpildīti attiecīgi nosacījumi. Tādēļ pacientam, kurš pieprasa atļauju citā valstī saņemt viņa stāvoklim atbilstīgu ārstēšanu, vienmēr vajadzētu saņemt šādu atļauju saskaņā ar Savienības noteikumos paredzētajiem nosacījumiem, ja attiecīgā ārstēšana ir viens no pakalpojumiem, kas paredzēts pacienta dzīvesvietas dalībvalsts tiesību aktos, un to nevar sniegt medicīniski pamatotā laikposmā, ņemot vērā pacienta pašreizējo veselības stāvokli un tā iespējamās izmaiņas. Tomēr, ja pacients tā vietā nepārprotami pieprasa, ka vēlas saņemt ārstēšanu saskaņā ar Direktīvas 2011/24 noteikumiem, tiesības uz izmaksu atlīdzināšanu attiecina tikai uz tām izmaksām, kurām piemēro šo direktīvu. Ja pacientam ir tiesības uz pārrobežu veselības aprūpi gan saskaņā ar minēto direktīvu, gan Regulu Nr. 883/2004 un regulas piemērošana ir pacientam izdevīgāka, piederības dalībvalstij uz to būtu jāvērš pacienta uzmanība.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count"/>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Par pirmo jautājumu</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">43.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Prejudiciālais jautājums, kas ir šo uz konkrēto jautājumu vērsto secinājumu priekšmets, skar atbilstības kritēriju, kas noteikts attiecīgajā valsts tiesiskajā regulējumā, kurā citā dalībvalstī sniegtu slimnīcu pakalpojumu atmaksāšanai būtībā ir izvirzīts divkāršs nosacījums, proti, ka šie pakalpojumi tiek sniegti pēc medicīniskās pārbaudes, ko veicis tikai piederības dalībvalsts valsts veselības apdrošināšanas sistēmai piederīgs ārsts un kas nedrīkst būt veikta privātajā sistēmā, un ka no tās izrietošo hospitalizācijas pieprasījumu izsniedz šāds piederības dalībvalsts ārsts, savukārt slimnīcas pakalpojums tiek sniegts citā dalībvalstī.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">44.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Uzskatu par lietderīgu norādīt – lai gan no lietas materiālos ietvertās informācijas izriet, ka pamatlietā aplūkotā medicīniskā procedūra ir to pakalpojumu vidū, par kuriem Rumānija pārrobežu veselības aprūpes izmaksu atlīdzināšanai prasa iepriekšēju atļauju, kas kompetentajai iestādei ir jāizsniedz pirms apdrošinātās personas izceļošanas, iepriekšējas atļaujas sistēma nav šī prejudiciālā jautājuma priekšmets.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">45.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Šīs lietas vajadzībām ierosinu Tiesai pārformulēt prejudiciālo jautājumu tādā veidā, lai Tiesa izvērtētu, vai LESD 56. pants  (<span class="note footnote notemarker">
<a id="c-16" href="#t-16">16</a>
</span>), kā arī Direktīvas 2011/24 7. panta 7. punkts jāinterpretē tādējādi, ka tie nepieļauj tādu tiesisko regulējumu, kurā to pārrobežu veselības aprūpes izdevumu atlīdzināšanai, kas radušies apdrošinātajai personai piederības dalībvalstī  (<span class="note footnote notemarker">
<a id="c-17" href="#t-17">17</a>
</span>), automātiski ir izvirzīts nosacījums, ka ārsts, kurš sniedz medicīniskos pakalpojumus valsts veselības apdrošināšanas sistēmā šajā valstī, veic medicīnisko pārbaudi un ka šis ārsts pēc tam izsniedz hospitalizācijas pieprasījumu, un nav atļauts iesniegt līdzvērtīgus dokumentus  (<span class="note footnote notemarker">
<a id="c-18" href="#t-18">18</a>
</span>), ko izsniedzis valsts veselības apdrošināšanas sistēmai šajā valstī nepiederīgs veselības aprūpes speciālists.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">46.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Lai ierosinātu lietderīgu atbildi uz šo jautājumu, vispirms paskaidrošu, kas, manuprāt, jāsaprot ar “slēdzienu, ko sniedz veselības aprūpes speciālists vai veselības aprūpes administrators, kurš sniedz pakalpojumus piederības dalībvalsts [obligātajā] valsts sociālā nodrošinājuma sistēmā vai valsts veselības aprūpes sistēmā” Direktīvas 2011/24 7. panta 7. punkta izpratnē, kā arī iemeslus, kuru dēļ es uzskatu, ka dalībvalsts var atsaukties uz šo normu, lai pieprasītu, ka medicīnisko slēdzienu sniedz attiecīgās dalībvalsts valsts veselības apdrošināšanas sistēmai piederīgs veselības aprūpes speciālists, izslēdzot šai sistēmai nepiederīgu ārstu. Turpinājumā būs konkrētāk jāiztirzā divkāršais nosacījums, kas izvirzīts attiecīgajā valsts tiesiskajā regulējumā, proti, ka pārrobežu slimnīcu pakalpojumi tiek sniegti pēc Rumānijas valsts veselības apdrošināšanas sistēmai piederīga veselības aprūpes speciālista veiktas medicīniskas pārbaudes, kas turklāt ir bijusi par pamatu šāda ārsta izsniegtam hospitalizācijas pieprasījumam. Tādējādi rodas arī jautājums, vai šis atbilstības kritērijs nav šķērslis pacientu pārvietošanās brīvībai vai pakalpojumu brīvai apritei un – ja tā – vai tas ir objektīvi pamatots attiecībā uz izvirzīto mērķi.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count"/>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Par veselības aprūpes speciālista vai veselības aprūpes administratora, kas sniedz pakalpojumus piederības dalībvalsts obligātajā valsts sociālā nodrošinājuma sistēmā vai valsts veselības aprūpes sistēmā, slēdzienu Direktīvas 2011/24 7. panta 7. punkta izpratnē</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">47.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Saskaņā ar Tiesas pastāvīgo judikatūru, interpretējot Savienības tiesību normu, jāņem vērā ne tikai tās teksts, bet arī konteksts un šo normu ietverošā tiesiskā regulējuma mērķi  (<span class="note footnote notemarker">
<a id="c-19" href="#t-19">19</a>
</span>).</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">48.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Atbilstoši tā formulējumam Direktīvas 2011/24 7. panta 7. punktā paredzēts, ka piederības dalībvalsts var prasīt slēdzienu, ko sniedz veselības aprūpes speciālists vai veselības aprūpes administrators, kurš sniedz pakalpojumus piederības dalībvalsts valsts sociālā nodrošinājuma sistēmā vai valsts veselības aprūpes sistēmā, piemēram, ģimenes ārsts vai primāro aprūpi sniedzoša persona, pie kuras pacients ir reģistrēts, ja tas vajadzīgs, lai noteiktu atsevišķa pacienta tiesības uz veselības aprūpi.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">49.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Tādējādi šīs normas franču valodas versijā ir skaidra atsauce uz tās piederības dalībvalsts obligāto valsts sociālā nodrošinājuma sistēmu vai valsts veselības aprūpes sistēmu, kurā veselības aprūpes speciālists vai administrators sniedz pakalpojumus. Tas pats attiecas uz citām valodu versijām, kuru formulējums ir tikpat precīzs  (<span class="note footnote notemarker">
<a id="c-20" href="#t-20">20</a>
</span>).</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">50.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">No konteksta viedokļa vēlos piebilst, ka Direktīvas 2011/24 37. apsvērumā, kurā norādīts uz dalībvalstu iespēju saglabāt vispārīgus nosacījumus, atbilstības kritērijus un reglamentējošas vai administratīvas formalitātes attiecībā uz pacientiem, kas vēlas saņemt veselības aprūpi citā dalībvalstī, konkrēti kā piemērs ir minēts pienākums pirms konsultācijas ar ārstu speciālistu vai pirms stacionārās aprūpes saņemšanas konsultēties ar ģimenes ārstu.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">51.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Direktīvas 2011/24 1. panta 4. punktā turklāt paredzēts, ka nekas šajā direktīvā dalībvalstij neuzliek par pienākumu atlīdzināt izmaksas par veselības aprūpi, ko nodrošinājuši veselības aprūpes sniedzēji, kuri reģistrēti tās teritorijā, ja tie nepiedalās “šīs dalībvalsts sociālā nodrošinājuma sistēmā vai sabiedrības veselības aprūpes sistēmā”.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">52.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Turklāt attiecībā uz Direktīvas 2011/24 mērķiem priekšlikumā Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvai 2011/24 par pacientu tiesību piemērošanu pārrobežu veselības aprūpē bija norādīts, ka dalībvalstīm ir atstāta plaša rīcības brīvība šajā direktīvā noteikto vispārējo principu īstenošanā atkarībā no to valsts, reģionālās vai vietējās situācijas un tostarp nav skartas dalībvalstu tiesības pakalpojumu [saņemšanai] izvirzīt atsevišķus nosacījumus, piemēram, pacienta vizītes pie ģimenes ārsta pirms jebkādas ārstēšanās pie speciālista  (<span class="note footnote notemarker">
<a id="c-21" href="#t-21">21</a>
</span>).</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">53.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">No dažādiem Eiropas Savienības Padomes paziņojumiem presei arī izriet, ka diskusijās par priekšlikumu Direktīvai 2011/24 viedokļi atšķīrušies jautājumā par to, vai šīs direktīvas piemērošanas jomā būtu jāietilpst tikai veselības aprūpes pakalpojumu sniedzējiem, kuri ir līgumiski saistīti ar valsts veselības apdrošināšanas sistēmu vai citādi atzīti valsts sistēmā, vai arī tā būtu jāattiecina arī uz privātajiem veselības aprūpes pakalpojumu sniedzējiem, kuri nav šādi atzīti  (<span class="note footnote notemarker">
<a id="c-22" href="#t-22">22</a>
</span>).</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">54.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Tādējādi tika panākta vienošanās, ka dalībvalstis var pieņemt tiesību normas, lai nodrošinātu, ka pacientiem, kas saņem pārrobežu veselības aprūpi, ir tādas pašas tiesības, kādas viņiem būtu bijušas, ja viņi šo aprūpi salīdzināmos apstākļos būtu saņēmuši piederības dalībvalstī. Dalībvalstis var pārvaldīt izejošo pacientu plūsmu, pieprasot iepriekšēju atļauju atsevišķiem veselības aprūpes pakalpojumiem (proti, pakalpojumiem, kuriem nepieciešama pacienta palikšana slimnīcā uz nakti, kuru sniegšanai jāizmanto augsti specializēta un dārga medicīniskā infrastruktūra vai kuri rada bažas par aprūpes kvalitāti vai drošību), vai arī piemērojot “filtra” (“gatekeeping”) principu, piemēram, ārstējošā ārsta starpniecību  (<span class="note footnote notemarker">
<a id="c-23" href="#t-23">23</a>
</span>).</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">55.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Saistībā ar Direktīvas 2011/24 pieņemšanu notikušo diskusiju gaitā Komisija turklāt pauda viedokli, ka atsevišķu pakalpojumu sniedzēju – vai tie būtu publiskie vai privātie – izslēgšana, pamatojoties uz objektīvām, konkrētām un leģitīmām bažām par kvalitāti un drošību, atbilst Savienības tiesībām, ciktāl tā neskar Profesionālo kvalifikāciju direktīvu  (<span class="note footnote notemarker">
<a id="c-24" href="#t-24">24</a>
</span>).</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">56.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Tādējādi, lai gan ar Direktīvu 2011/24 citastarp ir saskaņoti atsevišķi principi, kas piemērojami pārrobežu veselības aprūpes izmaksu atlīdzināšanai, ar to nav saskaņotas sociālā nodrošinājuma tiesības un katrā dalībvalstī izveidotās sociālā nodrošinājuma sistēmas. Obligātās sociālā nodrošinājuma sistēmas vai valsts veselības aprūpes sistēmas divdabīgā struktūra, kas nošķir valsts un privāto medicīnu, nav kritizējama, ņemot vērā Tiesas judikatūru, ja vien tā nav diskriminējoša un nerada tādus pacientu brīvas pārvietošanās un pakalpojumu vai preču brīvas aprites šķēršļus, kas nav objektīvi pamatoti.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">57.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Tomēr man šķiet svarīgi precizēt, ka beigās Direktīvas 2011/24 mērķis ir ļaut Savienības pilsoņiem saņemt gan privātu vai nolīgtu, gan valsts veselības aprūpi visās dalībvalstīs  (<span class="note footnote notemarker">
<a id="c-25" href="#t-25">25</a>
</span>) un ka pati šīs direktīvas piemērošanas joma nav ierobežota, attiecinot to tikai uz veselības aprūpes pakalpojumu sniedzējiem, kuriem ir līgums ar valsts veselības apdrošināšanas sistēmu vai kuri ir citādi atzīti valsts sistēmā  (<span class="note footnote notemarker">
<a id="c-26" href="#t-26">26</a>
</span>). Taču praksē segto veselības aprūpes pakalpojumu klāsts un nosacījumi attiecībā uz atmaksas pieejamību dažādās dalībvalstīs var atšķirties, jo pakalpojumu sniegšanas brīvība principā nedod tiesības uz noteiktu valsts veselības aprūpes sistēmas organizāciju  (<span class="note footnote notemarker">
<a id="c-27" href="#t-27">27</a>
</span>).</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">58.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Tādēļ uzskatu, ka ar “obligāto sociālā nodrošinājuma sistēmu” vai “valsts veselības aprūpes sistēmu” Direktīvas 2011/24 7. panta 7. punkta izpratnē ir jāsaprot valsts veselības aprūpes sistēma, ko izveido un organizē katra valsts. Tā kā dalībvalstis ir ieviesušas atšķirīgas valsts sistēmas, to atbildība ir noteikt tos veselības aprūpes speciālistus, kuri pieder pie to veselības aprūpes sistēmas, – ar precizējumu, ka atsevišķās sistēmās ir ietverti privātie pakalpojumu sniedzēji, ar kuriem ir noslēgts līgums.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">59.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Tādējādi Direktīvas 2011/24 7. panta 7. punkts ļauj dalībvalstīm saglabāt “filtrēšanas” (gatekeeping) sistēmu, ar kuru attiecīgā gadījumā veselības aprūpes speciālists, kas sniedz pakalpojumus sabiedrības veselības aprūpes sistēmai, nosaka pacienta tiesības uz atsevišķiem veselības aprūpes pakalpojumiem.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">60.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Tādējādi uzskatu, ka no Direktīvas 2011/24 7. panta 7. punkta teksta, kā arī no šīs direktīvas konteksta un tās mērķiem izriet, ka dalībvalstis var no to apdrošinātajām personām, kuras vēlas saņemt pārrobežu veselības aprūpes izdevumu atmaksu, prasīt slēdzienu, ko sniedz piederības dalībvalsts valsts veselības apdrošināšanas sistēmai piederīgs veselības aprūpes speciālists, un atteikt atmaksu, ja šādu slēdzienu sniedzis šai sistēmai nepiederīgs ārsts.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">61.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Šo secinājumu neatspēko iesniedzējtiesas atsauce uz Tiesas judikatūru par 2021. gada 6. oktobra spriedumu Casa Națională de Asigurări de Sănătate un Casa de Asigurări de Sănătate Constanța  (<span class="note footnote notemarker">
<a id="c-28" href="#t-28">28</a>
</span>). Proti, lemdama par iepriekšējas atļaujas sistēmu atbilstoši Regulas Nr. 883/2004 20. pantam kopsakarā ar Regulas Nr. 987/2009 26. panta 4. punktu, Tiesa ir atzinusi, ka valsts tiesiskajā regulējumā, kurā prasīts, lai pieprasījumam par atļauju ārstēties ārpus dzīvesvietas dalībvalsts tiktu pievienots medicīniskais atzinums, kurā noteikta diagnoze, kā arī veicamā ārstēšana un kuru izsniedzis valsts veselības apdrošināšanas sistēmai piederīgs ārsts, ir izvirzīts nosacījums, kas pārsniedz Regulas Nr. 883/2004 20. pantā paredzētos nosacījumus  (<span class="note footnote notemarker">
<a id="c-29" href="#t-29">29</a>
</span>).</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">62.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Tomēr pretēji Regulas Nr. 987/2009 26. panta 4. punkta formulējumam, kurā paredzēta iespēja iepriekšējas atļaujas piešķiršanas procedūras laikā kompetentajai iestādei likt apdrošināto personu pārbaudīt tās izvēlētam ārstam uzturēšanās vai dzīvesvietas dalībvalstī, Direktīvas 2011/24 7. panta 7. punktā ir skaidri noteikts, ka tas var būt veselības aprūpes speciālists vai veselības aprūpes administrators, kas sniedz pakalpojumus piederības dalībvalsts obligātajā valsts sociālā nodrošinājuma sistēmā vai valsts veselības aprūpes sistēmā.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count"/>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Par divkāršo nosacījumu attiecībā uz Rumānijas valsts veselības apdrošināšanas sistēmai piederīga ārsta sniegtu slēdzienu, kas bijis par pamatu hospitalizācijas pieprasījumam</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">63.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Direktīvas 2011/24 7. panta 7. punktā nav ietverts izsmeļošs to nosacījumu, atbilstības kritēriju un reglamentējošo un administratīvo formalitāšu saraksts, ko piederības dalībvalsts var noteikt apdrošinātajām personām, kuras vēlas saņemt pārrobežu veselības aprūpes izdevumu atmaksu. Kā piemērs ir minēts tikai slēdziens, ko sniedz veselības aprūpes speciālists vai veselības aprūpes administrators, kurš sniedz pakalpojumus piederības dalībvalsts obligātajā sociālā nodrošinājuma sistēmā vai valsts veselības aprūpes sistēmā, piemēram, ģimenes ārsts vai primāro aprūpi sniedzoša persona, pie kuras pacients ir reģistrēts. Tomēr no šīs normas izriet, ka šiem nosacījumiem, atbilstības kritērijiem un reglamentējošajām un administratīvajām formalitātēm jābūt tādiem pašiem kā tiem, kas noteikti veselības aprūpei, kura tiek sniegta piederības dalībvalsts teritorijā, un tie nedrīkst nedz būt diskriminējoši, nedz arī radīt šķēršļus pacientu pārvietošanās brīvībai un pakalpojumu vai preču brīvai apritei, izņemot, ja tie ir objektīvi pamatoti.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">64.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Šajā ziņā no lietas materiālos esošajiem elementiem izriet, ka metodisko noteikumu 3. panta 1. punkta b) apakšpunktā noteiktais atbilstības kritērijs – saskaņā ar kuru pārrobežu veselības aprūpes izdevumu atmaksāšanai ir izvirzīts nosacījums, ka apdrošinātās personas dzīvesvietas dalībvalsts valsts veselības apdrošināšanas sistēmai piederīgam veselības aprūpes speciālistam ir jāsniedz medicīnisks slēdziens, kura rezultātā šis veselības aprūpes speciālists ir izsniedzis hospitalizācijas pieprasījumu, – ir piemērojams arī Rumānijas teritorijā sniegtajai medicīniskajai aprūpei. No tā izriet, ka metodisko noteikumu 3. panta 1. punkta b) apakšpunktā noteiktais atbilstības kritērijs ir piemērojams gan pārrobežu veselības aprūpei, gan Rumānijas teritorijā sniegtai veselības aprūpei.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">65.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Tomēr – vai šis atbilstības kritērijs ir šķērslis pacientu pārvietošanās brīvībai vai pakalpojumu brīvai apritei?</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">66.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">No pastāvīgās judikatūras izriet, ka valsts tiesiskais regulējums ir šķērslis pakalpojumu sniegšanas brīvībai, ja tas, lai gan tieši neliedz personām, kas ir valsts veselības apdrošināšanas sistēmas dalībnieki, vērsties pie citā dalībvalstī reģistrēta medicīnas pakalpojumu sniedzēja pēc ārstniecības pakalpojumiem, tomēr attur no pārrobežu veselības aprūpes pakalpojumu izmantošanas  (<span class="note footnote notemarker">
<a id="c-30" href="#t-30">30</a>
</span>). Tādējādi šī valsts tiesiskā regulējuma rezultātā pakalpojumu sniegšana starp dalībvalstīm ir apgrūtināta salīdzinājumā ar pakalpojumu sniegšanu dalībvalsts iekšienē šo secinājumu 32. punktā minētās judikatūras izpratnē.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">67.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Lemdama par iepriekšējas atļaujas sistēmu, ko dalībvalstis ieviesušas, pamatojoties uz Regulu Nr. 883/2004 vai Regulu Nr. 1408/71, Tiesa ir norādījusi, ka tikai iepriekšējas atļaujas prasība, kas izvirzīta tam, lai kompetentā iestāde saskaņā ar dalībvalstī, pie kuras tā pieder, spēkā esošo atlīdzināšanas sistēmu atlīdzinātu citā dalībvalstī sniegtās medicīniskās aprūpes izmaksas, gan pacientiem, gan pakalpojumu sniedzējiem veido šķērsli LESD 56. pantā paredzētajai pakalpojumu sniegšanas brīvībai, jo, tā kā izmaksām, kas radušās piederības dalībvalstī, nav prasīta šāda iepriekšēja atļauja, šāda prasība attur šos pacientus vai pat liedz viņiem, lai saņemtu attiecīgo aprūpi, vērsties pie medicīnas pakalpojumu sniedzējiem, kas reģistrēti dalībvalstī, kura nav viņu dzīvesvietas dalībvalsts  (<span class="note footnote notemarker">
<a id="c-31" href="#t-31">31</a>
</span>).</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">68.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Lai gan šī judikatūra attiecas uz Regulas Nr. 883/2004 vai Regulas Nr. 1408/71 interpretāciju, tā mutatis mutandis ir atbilstīga arī šajā gadījumā  (<span class="note footnote notemarker">
<a id="c-32" href="#t-32">32</a>
</span>). Tādējādi rodas jautājums, vai attiecīgais Rumānijas tiesiskais regulējums, ciktāl tajā prasīts, lai Rumānijas valsts veselības apdrošināšanas sistēmai piederīgs ārsts sniegtu slēdzienu un pēc tam šāds ārsts izsniegtu hospitalizācijas pieprasījumu, Rumānijas sistēmas dalībniekam apgrūtina vēršanos pēc pakalpojumiem citā dalībvalstī, nevis Rumānijā.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">69.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Lasot lūgumu sniegt prejudiciālu nolēmumu, šķiet, ka hospitalizācijas pieprasījums, kas prasīts metodisko noteikumu 3. panta 1. punkta b) apakšpunkta i) punktā, ir dokuments, kura mērķis ir apliecināt, ka medicīnisko pārbaudi veicis Rumānijas valsts veselības apdrošināšanas sistēmai piederīgs ārsts, un kurā ir ieteikta konkrēta stacionārā ārstēšana.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">70.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Proti, pirmkārt, no metodisko noteikumu 3. panta 1. punkta b) apakšpunkta i) punkta un 2. punkta izriet, ka hospitalizācijas pieprasījums ir viens no medicīniskajiem dokumentiem, kas paredzēts, lai apliecinātu, ka apdrošinātā persona citastarp ir saņēmusi medicīniskos pakalpojumus. Otrkārt, lūgumā sniegt prejudiciālu nolēmumu iesniedzējtiesa informē, ka, pēc prasītāja domām, hospitalizācijas pieprasījums līdzinās pierādījumam par apdrošinātās personas uzņemšanu veselības aprūpes sistēmā ar mērķi ārstēties stacionārā  (<span class="note footnote notemarker">
<a id="c-33" href="#t-33">33</a>
</span>).</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">71.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Tātad atbilstības kritērijs tiesībām saņemt pārrobežu veselības aprūpes atmaksu, kurš paredzēts metodisko noteikumu 3. panta 1. punkta b) apakšpunkta i) punktā, nav salīdzināms ar Direktīvas 2011/24 7. panta 7. punktā minēto piemēru, kas būtībā ļauj dalībvalstīm noteikt pienākumu pirms konsultācijas ar ārstu speciālistu vai pirms stacionārās aprūpes saņemšanas konsultēties ar ģimenes ārstu, kā izriet no šo secinājumu 50. un 52. punkta.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">72.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Proti, lai gan piekļuvei specializētai vai stacionārai ārstēšanai bieži vien ir jāsaņem pacientu ārstējošā ārsta izsniegta izziņa par klīnisko nepieciešamību, šajā gadījumā ir grūti saprast, kā pārrobežu veselības aprūpes gadījumā praksē var izpildīt attiecīgajā valsts tiesību normā izvirzīto nosacījumu. No iesniedzējtiesas norādēm saprotu – ja slimnīcas pakalpojums tiek sniegts citā dalībvalstī, nevis piederības dalībvalstī, tad hospitalizācija nenotiek piederības dalībvalsts slimnīcā, tāpat arī piederības dalībvalsts ārsta izsniegts uzņemšanas pieprasījums netiks izmantots uzņemšanai galamērķa dalībvalstī.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">73.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Šis apstāklis liek uzskatīt, ka apstrīdētā valsts tiesību norma, ciktāl tajā paredzēts divkāršs nosacījums, kas saistīts ar Rumānijas valsts veselības apdrošināšanas sistēmai piederīga ārsta sniegtu slēdzienu un šāda ārsta izsniegtu hospitalizācijas pieprasījumu, ir šķērslis pacientu pārvietošanās brīvībai un pakalpojumu brīvai apritei attiecībā uz citā dalībvalstī sniegtiem slimnīcas medicīniskajiem pakalpojumiem.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">74.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Konkrētāk, ciktāl apstrīdētajā valsts tiesību normā prasīts, lai jebkura apdrošinātā persona saņemtu hospitalizācijas pieprasījumu no Rumānijas valsts veselības apdrošināšanas sistēmai piederīga ārsta – lai gan pārrobežu stacionārās ārstēšanas gadījumā šādu pieprasījumu par uzņemšanu tradicionāli sagatavo galamērķa dalībvalsts slimnīca –, tā liedz apdrošinātajai personai, kurai ir tikai uzņemšanas pieprasījums, kas izsniegts citā dalībvalstī, nevis piederības dalībvalstī, iespēju saņemt šādas stacionārās aprūpes atmaksu, un tas neizdevīgākā situācijā nostāda apdrošinātās personas, kuras vēlas doties uz ārzemēm, lai saņemtu šādu ārstēšanos. Šādos apstākļos apstrīdētais valsts tiesiskais regulējums var apgrūtināt apdrošinātajām personām to pārvietošanās brīvības īstenošanu.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">75.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Tādējādi, pat ja šis noteikums ir piemērojams identiski un paredz vienlīdzīgus nosacījumus pārrobežu un iekšzemes stacionārās aprūpes izdevumu atmaksāšanai, tas jebkurai apdrošinātajai personai tomēr ir ierobežojums tās pakalpojumu sniegšanas brīvības īstenošanai  (<span class="note footnote notemarker">
<a id="c-34" href="#t-34">34</a>
</span>).</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">76.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Tādēļ uzskatu, ka metodisko noteikumu 3. panta 1. punkta b) apakšpunkta i) punktā noteiktais divkāršais nosacījums attur apdrošinātās personas no vēršanās pie veselības aprūpes pakalpojumu sniedzējiem, kas reģistrēti citās dalībvalstīs, nevis piederības dalībvalstī, un padara LESD 56. pantā garantētās pakalpojumu sniegšanas brīvības īstenošanu mazāk pievilcīgu. Tātad tas veido šķērsli pacientu pārvietošanās brīvībai un pakalpojumu brīvai apritei.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count"/>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Par pacientu brīvas pārvietošanās un pakalpojumu brīvas aprites šķēršļa pamatojumu</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">77.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Šajā gadījumā Rumānijas valdība nav sniegusi nekādu pamatojumu attiecībā uz piemērojamo Rumānijas tiesisko regulējumu. Tomēr iesniedzējtiesai ir šaubas par to, vai attiecīgais valsts tiesiskais regulējums atbilst izvirzītajam mērķim – nodrošināt valsts sociālā nodrošinājuma sistēmas finanšu līdzsvaru –, kā arī par paredzētā nosacījuma samērīgumu, ņemot vērā izvirzīto mērķi.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">78.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Uzskatu, ka Tiesas judikatūra par iepriekšējas atļaujas un brīvas medicīnas pakalpojumu sniegšanas sistēmu, pamatojoties uz LESD 56. pantu, šajā jomā sniedz atbilstošas norādes.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">79.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Tiesa it īpaši ir atzinusi, ka jābūt iespējai plānot slimnīcu skaitu, to ģeogrāfisko sadali, organizēšanu un tām piešķirto materiālo nodrošinājumu vai pat to piedāvāto medicīnas pakalpojumu raksturu, un parasti ar šādu plānošanu tiek apmierinātas dažādas vajadzības. No vienas puses, šīs plānošanas mērķis ir attiecīgās valsts teritorijā nodrošināt pietiekamu un pastāvīgu pieeju līdzsvarotam kvalitatīvu stacionārās aprūpes pakalpojumu klāstam. No otras puses, šai plānošanai vajadzētu nodrošināt izmaksu kontroli un cik vien iespējams ļaut izvairīties no finanšu, tehnisko un darbaspēka resursu izšķērdēšanas. Šāda izšķērdēšana izrādītos īpaši kaitīga, jo ir skaidrs, ka stacionārās aprūpes nozare ir saistīta ar ievērojamām izmaksām un tai ir jāapmierina pieaugošas vajadzības, savukārt finanšu līdzekļi, ko var veltīt veselības aprūpei, nav neierobežoti neatkarīgi no izmantotās finansēšanas veida  (<span class="note footnote notemarker">
<a id="c-35" href="#t-35">35</a>
</span>).</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">80.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Tādējādi nevar izslēgt, ka sociālā nodrošinājuma sistēmas finanšu līdzsvara būtiska apdraudējuma risks var būt primārs vispārējo interešu apsvērums, kas var attaisnot šķērsli pakalpojumu sniegšanas brīvības principam  (<span class="note footnote notemarker">
<a id="c-36" href="#t-36">36</a>
</span>).</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">81.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Šajā ziņā Tiesa jau ir norādījusi, ka, ņemot vērā atšķirību starp atlīdzināšanas sistēmu, kas ieviesta ar Regulu Nr. 883/2004, un to, kas paredzēta Direktīvā 2011/24, šajā direktīvā un atšķirībā no situācijām, kuras reglamentē minētā regula, piederības dalībvalstij pārrobežu aprūpes gadījumā principā neradīsies papildu finansiāls apgrūtinājums  (<span class="note footnote notemarker">
<a id="c-37" href="#t-37">37</a>
</span>).</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">82.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Tādējādi Tiesa ir konstatējusi, ka atšķirībā no Regulas Nr. 883/2004 20. panta 2. punkta Direktīvas 2011/24 7. panta 4. punkta pirmajā daļā – kas atgādināta šo secinājumu 37. punktā – ir paredzēts, ka piederības dalībvalsts atlīdzina pārrobežu veselības aprūpes izmaksas vai tās tieši apmaksā līdz tādam apmēram, kāds par identisku veselības aprūpi tiktu samaksāts piederības dalībvalstī, ja šī veselības aprūpe būtu sniegta tās teritorijā, nepārsniedzot saņemtās veselības aprūpes faktiskās izmaksas  (<span class="note footnote notemarker">
<a id="c-38" href="#t-38">38</a>
</span>).</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">83.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Direktīvas 2011/24 7. pantā paredzētajai atlīdzībai tātad var tikt piemērots divkāršs ierobežojums. Pirmkārt, to aprēķina, pamatojoties uz tarifiem, kas piemērojami veselības aprūpei piederības dalībvalstī. Otrkārt, ja veselības aprūpes izmaksas uzņemošajā dalībvalstī ir zemākas par tādas veselības aprūpes izmaksām, kas tiek sniegta piederības dalībvalstī, šī atlīdzība nepārsniedz saņemtās veselības aprūpes faktiskās izmaksas  (<span class="note footnote notemarker">
<a id="c-39" href="#t-39">39</a>
</span>).</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">84.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Tā kā uz šīs veselības aprūpes izdevumu atmaksāšanu saskaņā ar Direktīvu 2011/24 attiecas šis dubultais ierobežojums, piederības dalībvalsts veselības sistēma nevar tikt pakļauta tādam papildu izmaksu riskam saistībā ar pārrobežu veselības aprūpes izdevumu segšanu, kāds varētu pastāvēt saskaņā ar atlīdzināšanas sistēmu, kas ieviesta ar Regulu Nr. 883/2004. Tiesa ir piebildusi, ka šo interpretāciju turklāt apstiprina Direktīvas 2011/24 29. apsvērums, kurā ir tieši norādīts, ka šādai izmaksu segšanai nevajadzētu būtiski ietekmēt valstu veselības aprūpes sistēmu finansēšanu  (<span class="note footnote notemarker">
<a id="c-40" href="#t-40">40</a>
</span>).</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">85.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">No iepriekš minētā izriet, ka tādos apstākļos, kādi ir pamatlietā, uz šādu mērķi principā nevar atsaukties, lai pamatotu atbilstoši Direktīvas 2011/24 7. panta 7. punktam paredzēto nosacījumu, ka medicīniskā pārbaude, kas bijusi par pamatu hospitalizācijas pieprasījumam, jāveic ārstam, kurš sniedz medicīniskos pakalpojumus saskaņā ar sociālās veselības apdrošināšanas sistēmu Rumānijā.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">86.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Ja Tiesa nepiekristu šim viedoklim, tad par sistēmas – kurā prasīta iepriekšēja pārbaude un piederības dalībvalsts valsts sociālā nodrošinājuma sistēmai piederīga ārsta hospitalizācijas pieprasījums – samērīgumu ir jāsniedz šādi īsi apsvērumi.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">87.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Šajā lietā attiecīgajā valsts tiesiskajā regulējumā noteiktā atbilstības kritērija automātiskais raksturs un divkāršā nosacījuma, kas izvirzīts pārrobežu stacionārās aprūpes izdevumu atlīdzināšanai, absolūtais raksturs man nešķiet atbilstošs izvirzītajam mērķim, jo varētu veikt mazāk ierobežojošus pasākumus, ar kuriem vairāk tiek ievērota pacientu brīva pārvietošanās un pakalpojumu brīva aprite, – piemēram, ieviest procedūru, kuras mērķis būtu attiecīgā gadījumā pieņemt līdzvērtīgas medicīniskās izziņas vai atzinumus, ko papildinātu piedāvātās diagnozes un ārstēšanas ticamības pārbaude. Tātad šāds atbilstības kritērijs nevar atbilst samērīguma prasībai.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count"/>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Secinājumi</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">88.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Ņemot vērā iepriekš izklāstītos apsvērumus, ierosinu Tiesai uz Înalta Curte de Casație și Justiție (Augstā kasācijas tiesa, Rumānija) uzdoto pirmo prejudiciālo jautājumu atbildēt šādi:</p>
</td>
</tr>
</table>
    <p class="C02AlineaAltA" id="para-138" title="page-23">
      LESD 56. pants, kā arī Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2011/24/ES (2011. gada 9. marts) par pacientu tiesību piemērošanu pārrobežu veselības aprūpē 7. panta 7. punkts
    </p>
    <p class="C02AlineaAltA" id="para-139" title="page-23">
      jāinterpretē tādējādi, ka
    </p>
    <p class="C02AlineaAltA" id="para-140" title="page-23">
      tie nepieļauj tādu tiesisko regulējumu, kurā to pārrobežu veselības aprūpes izdevumu atlīdzināšanai, kas apdrošinātajai personai radušies piederības dalībvalstī, automātiski ir izvirzīts nosacījums, ka ārsts, kurš sniedz medicīniskos pakalpojumus valsts veselības apdrošināšanas sistēmā šajā valstī, veic medicīnisko pārbaudi un ka šis ārsts pēc tam izsniedz hospitalizācijas pieprasījumu, un nav atļauts iesniegt līdzvērtīgus dokumentus, ko izsniedzis valsts veselības apdrošināšanas sistēmai šajā valstī nepiederīgs veselības aprūpes speciālists.
    </p>
    <div/>
  <hr class="note"/>
<p class="note footnote">(<span class="note footnote notemarker">
<a id="t-1" href="#c-1">1</a>
</span>) Oriģinālvaloda – franču.</p>
<p class="note footnote">(<span class="note footnote notemarker">
<a id="t-2" href="#c-2">2</a>
</span>) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (2011. gada 9. marts) par pacientu tiesību piemērošanu pārrobežu veselības aprūpē (OV 2011, L 88, 45. lpp.).</p>
<p class="note footnote">(<span class="note footnote notemarker">
<a id="t-3" href="#c-3">3</a>
</span>) OV 1997, L 28, 1. lpp. (turpmāk tekstā – “Regula Nr. 1408/71”).</p>
<p class="note footnote">(<span class="note footnote notemarker">
<a id="t-4" href="#c-4">4</a>
</span>) OV 2004, L 166, 1. lpp.</p>
<p class="note footnote">(<span class="note footnote notemarker">
<a id="t-5" href="#c-5">5</a>
</span>) OV 2009, L 284, 1. lpp.</p>
<p class="note footnote">(<span class="note footnote notemarker">
<a id="t-6" href="#c-6">6</a>
</span>) Publicēts 2014. gada 30. aprīļa Monitorul Oficial al României, I daļa, Nr. 318.</p>
<p class="note footnote">(<span class="note footnote notemarker">
<a id="t-7" href="#c-7">7</a>
</span>) C‑173/09, turpmāk tekstā – “spriedums Elchinov”, EU:C:2010:581.</p>
<p class="note footnote">(<span class="note footnote notemarker">
<a id="t-8" href="#c-8">8</a>
</span>) Skat. LESD 168. panta 7. punktu; skat. arī ģenerāladvokātes V. Trstenjakas [V. Trstenjak] secinājumus lietā Komisija/Vācija (C‑562/10, EU:C:2012:210, 54. punkts).</p>
<p class="note footnote">(<span class="note footnote notemarker">
<a id="t-9" href="#c-9">9</a>
</span>) Skat. spriedumu Elchinov (36. un 37. punkts, kā arī tajos minētā judikatūra).</p>
<p class="note footnote">(<span class="note footnote notemarker">
<a id="t-10" href="#c-10">10</a>
</span>) Skat. spriedumu, 2001. gada 12. jūlijs, Smits un Peerbooms (C‑157/99, turpmāk tekstā – “spriedums Smits un Peerbooms”, EU:C:2001:404, 44.–46. punkts un tajos minētā judikatūra).</p>
<p class="note footnote">(<span class="note footnote notemarker">
<a id="t-11" href="#c-11">11</a>
</span>) Skat. tostarp spriedumus, 2006. gada 16. maijs, Watts (C‑372/04, EU:C:2006:325, 92. punkts), un 2010. gada 15. jūnijs, Komisija/Spānija (C‑211/08, EU:C:2010:340, 53. punkts).</p>
<p class="note footnote">(<span class="note footnote notemarker">
<a id="t-12" href="#c-12">12</a>
</span>) Skat. tostarp spriedumus, 1994. gada 5. oktobris, Komisija/Francija (C‑381/93, EU:C:1994:370, 17. punkts); Smits un Peerbooms (61. punkts), kā arī 2007. gada 19. aprīlis, Stamatelaki (C‑444/05, EU:C:2007:231, 25. punkts).</p>
<p class="note footnote">(<span class="note footnote notemarker">
<a id="t-13" href="#c-13">13</a>
</span>) Skat. spriedumu, 2024. gada 26. septembris, Nord Vest Pro Sani Pro (C‑387/22, EU:C:2024:786, 40. punkts un tajā minētā judikatūra).</p>
<p class="note footnote">(<span class="note footnote notemarker">
<a id="t-14" href="#c-14">14</a>
</span>) Tātad iepriekšējas atļaujas sistēma, ko dalībvalstis var ieviest saskaņā ar Direktīvu 2011/24, būtībā ir izņēmums (šajā nozīmē skat. ģenerāladvokāta Dž. Hogana [G. Hogan] secinājumus lietā Veselības ministrija (C‑243/19, EU:C:2020:325, 65. punkts).</p>
<p class="note footnote">(<span class="note footnote notemarker">
<a id="t-15" href="#c-15">15</a>
</span>) Skat. spriedumu, 2020. gada 29. oktobris, Veselības ministrija (C‑243/19, turpmāk tekstā – “spriedums Veselības ministrija”, EU:C:2020:872, 72. punkts).</p>
<p class="note footnote">(<span class="note footnote notemarker">
<a id="t-16" href="#c-16">16</a>
</span>) Ne no viena elementa lietas materiālos neizriet, ka pamatlietā aplūkotais tiesiskais regulējums būtu saistīts ar LESD 49. pantā paredzētās brīvības veikt uzņēmējdarbību īstenošanu.</p>
<p class="note footnote">(<span class="note footnote notemarker">
<a id="t-17" href="#c-17">17</a>
</span>) Regulās Nr. 883/2004 un Nr. 987/2009 lietots termins “dzīvesvietas dalībvalsts”, savukārt Direktīvā 2011/24 lietots termins “piederības dalībvalsts”.</p>
<p class="note footnote">(<span class="note footnote notemarker">
<a id="t-18" href="#c-18">18</a>
</span>) Formulējumam “līdzvērtīgi dokumenti” tiek dota priekšroka salīdzinājumā ar formulējumu “līdzvērtīgas medicīniskās izziņas”, jo tas ir plašāks un var aptvert visu veidu dokumentus, ko izsniedz veselības aprūpes speciālisti vai medicīnas iestādes.</p>
<p class="note footnote">(<span class="note footnote notemarker">
<a id="t-19" href="#c-19">19</a>
</span>) Skat. spriedumu, 2019. gada 18. septembris, VIPA (C‑222/18, EU:C:2019:751, 34. punkts un tajā minētā judikatūra).</p>
<p class="note footnote">(<span class="note footnote notemarker">
<a id="t-20" href="#c-20">20</a>
</span>) Piemēram, spāņu valodas versijā ir atsauce uz “sistema de seguridad social o el sistema nacional de sanidad obligatorio” (sociālā nodrošinājuma sistēma vai obligātā valsts veselības aprūpes sistēma); vācu valodas versijā – uz “die gesetzliche Sozialversicherung oder das nationale Gesundheitssystem” (likumā noteikta sociālā nodrošinājuma sistēma vai valsts veselības aprūpes sistēma); angļu valodas versijā – uz “statutory social security system or national health system” (likumā noteikta sociālā nodrošinājuma sistēma vai valsts veselības aprūpes sistēma); itāļu valodas versijā – uz “sistema obbligatorio di sicurezza sociale” (obligātā sociālā nodrošinājuma sistēma); holandiešu valodas versijā – uz “het wettelijke socialezekerheids- of gezondheidszorgstelsel” (likumā noteikta sociālā nodrošinājuma vai veselības aprūpes sistēma); un rumāņu valodas versijā ir atsauce uz “sistemului obligatoriu de securitate socială sau sistemului național de sănătate” (obligātā sociālā nodrošinājuma sistēma vai valsts veselības aprūpes sistēma).</p>
<p class="note footnote">(<span class="note footnote notemarker">
<a id="t-21" href="#c-21">21</a>
</span>) 2008. gada 2. jūlija priekšlikums (SEC(2008) 2163) (SEC(2008) 2164) (SEC(2008) 2183) / COM(2008) 414, galīgā redakcija – 2008/0142 (COD), 4. punkta c) apakšpunkts un 7.1. punkts.</p>
<p class="note footnote">(<span class="note footnote notemarker">
<a id="t-22" href="#c-22">22</a>
</span>) Paziņojums presei, Padomes 2947. sesija – Nodarbinātība, sociālā politika, veselība un patērētāji – Luksemburga, 2009. gada 8. un 9. jūnijs, 9721/2/09 REV 2, Prese 124, 12. lpp. Skat. arī paziņojumu presei, Padomes 2980. sesija – Nodarbinātība, sociālā politika, veselība un patērētāji – Brisele, 2009. gada 30. novembris un 2009. gada 1. decembris, 16611/1/09 REV 1, Prese 348, 13. lpp.: nodoms esot bijis pilnībā ievērot Tiesas judikatūru, vienlaikus saglabājot dalībvalstu tiesības organizēt savu veselības aprūpes sistēmu.</p>
<p class="note footnote">(<span class="note footnote notemarker">
<a id="t-23" href="#c-23">23</a>
</span>) Paziņojums presei, Padomes 3019. sesija – Nodarbinātība, sociālā politika, veselība un patērētāji – Luksemburga, 2010. gada 7. un 8. jūnijs, 10560/10, Prese 156, 16. lpp.; skat. arī paziņojumu presei, Padomes 2916. sesija – Nodarbinātība, sociālā politika, veselība un patērētāji – Brisele, 2008. gada 16. un 17. decembris, 16825/08, Prese 358, 9. lpp.</p>
<p class="note footnote">(<span class="note footnote notemarker">
<a id="t-24" href="#c-24">24</a>
</span>) Komisijas paziņojums Eiropas Parlamentam saskaņā ar [LESD] 294. panta 6. punktu attiecībā uz Padomes nostāju pirmajā lasījumā, lai pieņemtu Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvu par pacientu tiesību piemērošanu pārrobežu veselības aprūpē, COM(2010) 503, galīgā redakcija, 2008/0142 (COD), 2010. gada 20. septembris, 7. un 10. lpp., kurā ir atsauce uz Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2005/36/EK (2005. gada 7. septembris) par profesionālo kvalifikāciju atzīšanu (OV 2005, L 255, 22. lpp.).</p>
<p class="note footnote">(<span class="note footnote notemarker">
<a id="t-25" href="#c-25">25</a>
</span>) Tādējādi Direktīvas 2011/24 3. panta a) punktā “veselības aprūpe” ir definēta kā “veselības aprūpes pakalpojumi, tostarp zāļu un medicīnas ierīču izrakstīšana, izsniegšana un sniegšana, saistībā ar veselības aprūpi, ko pacientiem sniedz veselības nozares darbinieki, lai izvērtētu, uzturētu vai atjaunotu viņu veselības stāvokli”, nenošķirot valsts un privātos veselības aprūpes pakalpojumus. Skat. arī Padomes 2010. gada 3. septembra paskaidrojuma raksta projektu, Starpiestāžu lieta, 2008/0142 (COD), 4. lpp.; “The Top Ten Mistakes Patients make in Cross‑border Healthcare”, Eiropas Komisija, 2018, pieejams, izmantojot šo saiti: https://health.ec.europa.eu/document/download/b2a023c2-2af5-4ef7-b886-2b9203d355c1_en?filename=2018_10mistakes_en.pdf&amp;prefLang=fr.</p>
<p class="note footnote">(<span class="note footnote notemarker">
<a id="t-26" href="#c-26">26</a>
</span>) Direktīvas 2011/24 3. panta f) punktā “veselības nozares darbinieks” [veselības aprūpes speciālists] definēts kā “ārsts, vispārējās aprūpes māsa, zobārsts, vecmāte vai farmaceits Direktīvas [2005/36] nozīmē vai cits veselības aprūpes nozares darbinieks [veselības aprūpes speciālists], kas darbojas reglamentētā profesijā, kā tā definēta [Direktīvas 2005/36] 3. panta 1. punkta a) apakšpunktā, vai persona, ko saskaņā ar ārstniecības dalībvalsts tiesību aktiem uzskata par veselības nozares darbinieku [veselības aprūpes speciālistu]”. Kā minēts šo secinājumu 51. punktā, dalībvalstu ziņā ir noteikt, vai tās vēlas atlīdzināt veselības aprūpes pakalpojumu sniedzēju sniegtu veselības aprūpes pakalpojumu izdevumus ārpus to sociālā nodrošinājuma sistēmas vai to sabiedrības veselības aprūpes sistēmas.</p>
<p class="note footnote">(<span class="note footnote notemarker">
<a id="t-27" href="#c-27">27</a>
</span>) Šajā nozīmē skat. ģenerāladvokātes V. Trstenjakas secinājumus lietā Komisija/Vācija (C‑562/10, EU:C:2012:210, 55. punkts).</p>
<p class="note footnote">(<span class="note footnote notemarker">
<a id="t-28" href="#c-28">28</a>
</span>) C‑538/19, turpmāk tekstā – “spriedums Casa Națională de Asigurări de Sănătate”, EU:C:2021:809.</p>
<p class="note footnote">(<span class="note footnote notemarker">
<a id="t-29" href="#c-29">29</a>
</span>) Spriedums Casa Națională de Asigurări de Sănătate (41.–45. punkts).</p>
<p class="note footnote">(<span class="note footnote notemarker">
<a id="t-30" href="#c-30">30</a>
</span>) Skat. spriedumu Casa Națională de Asigurări de Sănătate (48. punkts un tajā minētā judikatūra).</p>
<p class="note footnote">(<span class="note footnote notemarker">
<a id="t-31" href="#c-31">31</a>
</span>) Šajā nozīmē skat. tostarp spriedumus, 1998. gada 28. aprīlis, Kohll (C‑158/96, EU:C:1998:171, 34. un 35. punkts); 2001. gada 12. jūlijs, Vanbraekel u.c. (C‑368/98, EU:C:2001:400, 45. punkts); 2007. gada 19. aprīlis, Stamatelaki (C‑444/05, EU:C:2007:231, 26. un 28. punkts); Elchinov (41. punkts un tajā minētā judikatūra), kā arī Casa Națională de Asigurări de Sănătate (35. punkts un tajā minētā judikatūra).</p>
<p class="note footnote">(<span class="note footnote notemarker">
<a id="t-32" href="#c-32">32</a>
</span>) Vēlos piebilst, ka šajā lietā jautājums par pārrobežu veselības aprūpes, kas sniegta AF, atmaksu ietilpst iepriekšējas atļaujas sistēmā, kuru papildina prasības par piederības dalībvalsts valsts veselības apdrošināšanas sistēmai piederīga ārsta sniegtu iepriekšēju slēdzienu un šāda ārsta izsniegtu hospitalizācijas pieprasījumu.</p>
<p class="note footnote">(<span class="note footnote notemarker">
<a id="t-33" href="#c-33">33</a>
</span>) Kā norāda Murešas departamenta Veselības apdrošināšanas fonds, medicīniskas pārbaudes veikšanu var pierādīt tikai ar hospitalizācijas pieprasījumu.</p>
<p class="note footnote">(<span class="note footnote notemarker">
<a id="t-34" href="#c-34">34</a>
</span>) Tiesa jau ir paudusi uzskatu, ka brīvības veikt uzņēmējdarbību un pakalpojumu sniegšanas brīvības ierobežojumu veido valsts tiesiskais regulējums, kas, lai gan ir identiski piemērojams gan attiecīgās valsts pilsoņiem, gan citu dalībvalstu uzņēmējiem vai pakalpojumu sniedzējiem, tomēr izraisa to, ka citas dalībvalsts pakalpojumu sniedzēji tiek nostādīti neizdevīgākā situācijā salīdzinājumā ar pilsoņiem (skat. tostarp spriedumus, 2007. gada 13. decembris, Komisija/Itālija (C‑465/05, EU:C:2007:781, 46.–48. punkts), un 2023. gada 21. decembris, Cofidis (C‑340/22, EU:C:2023:1019, 40. un 41. punkts).</p>
<p class="note footnote">(<span class="note footnote notemarker">
<a id="t-35" href="#c-35">35</a>
</span>) Skat. spriedumus Smits un Peerbooms (76.–79. punkts); 2006. gada 16. maijs, Watts (C‑372/04, EU:C:2006:325, 108. un 109. punkts), kā arī Elchinov (43. punkts).</p>
<p class="note footnote">(<span class="note footnote notemarker">
<a id="t-36" href="#c-36">36</a>
</span>) Skat. spriedumu, 2011. gada 27. janvāris, Komisija/Luksemburga (C‑490/09, EU:C:2011:34, 43. punkts un tajā minētā judikatūra).</p>
<p class="note footnote">(<span class="note footnote notemarker">
<a id="t-37" href="#c-37">37</a>
</span>) Skat. spriedumu Veselības ministrija (72.–77. punkts).</p>
<p class="note footnote">(<span class="note footnote notemarker">
<a id="t-38" href="#c-38">38</a>
</span>) Skat. spriedumu Veselības ministrija (73. punkts).</p>
<p class="note footnote">(<span class="note footnote notemarker">
<a id="t-39" href="#c-39">39</a>
</span>) Skat. spriedumu Veselības ministrija (74. punkts).</p>
<p class="note footnote">(<span class="note footnote notemarker">
<a id="t-40" href="#c-40">40</a>
</span>) Skat. spriedumu Veselības ministrija (75. un 76. punkts).</p>
</body>
</html>
