Lietas dalībnieku prasījumi

15

Prasītājas prasījumi Vispārējai tiesai ir šādi:

–

grozīt apstrīdēto lēmumu un atteikt pieteiktās preču zīmes reģistrāciju;

–

pakārtoti, atcelt apstrīdēto lēmumu.

16

EUIPO prasījumi Vispārējai tiesai ir šādi:

–

prasību noraidīt;

–

piespriest prasītājai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Juridiskais pamatojums

Par prasījumiem atcelt apstrīdēto lēmumu

23

Savas prasības atcelt apstrīdēto lēmumu pamatojumam prasītāja būtībā izvirza divus pamatus. Pirmais pamats ir par tiesību normu, kas reglamentē iebildumu procesu, nepareizu piemērošanu, bet otrais – par Regulas Nr. 2868/95 50. noteikuma 1. punkta un Regulas Nr. 207/2009 76. panta 2. punkta nepareizu piemērošanu.

–

Par otro pamatu – Regulas Nr. 2868/95 50. noteikuma 1. punkta trešās daļas un Regulas Nr. 207/2009 76. panta 2. punkta nepareizu piemērošanu

39

Vispirms ir jāatgādina, ka Regulas Nr. 2868/95 50. noteikuma 1. punkta trešajā daļā ir paredzēts, ka, “ja apelācija ir vērsta pret Iebildumu nodaļas lēmumu, Padome, izskatot apelāciju, aprobežojas ar faktiem un pierādījumiem, kas sniegti līdz termiņiem, ko saskaņā ar Regulu un šajā pantā iekļautajiem noteikumiem noteikusi vai precizējusi Iebildumu nodaļa, ja vien Padome neuzskata, ka saskaņā ar [Regulas Nr. 207/2009 76. panta 2. punktu] jāņem vērā papildu vai papildinoši fakti un pierādījumi”.

40

Regulas Nr. 207/2009 76. panta 2. punktā ir noteikts, ka EUIPO var neņemt vērā faktus vai pierādījumus, ko attiecīgās puses nav iesniegušas laicīgi.

41

Regulā Nr. 207/2009 tātad ir tieši paredzēts, ka apelācijas padomei, izskatot apelācijas sūdzību par Iebildumu nodaļas lēmumu, ir no Regulas Nr. 2868/95 50. noteikuma 1. punkta trešās daļas un no Regulas Nr. 207/2009 76. panta 2. punkta izrietošā rīcības brīvība izlemt, vai tai būtu vai nebūtu jāņem vērā papildu vai papildinoši fakti un pierādījumi, kas netika iesniegti Iebildumu nodaļas noteiktajos vai precizētajos termiņos (spriedumi, 2013. gada 3. oktobris, Rintisch/ITSB, C‑122/12 P, EU:C:2013:628, 33. punkts; 2013. gada 3. oktobris, Rintisch/ITSB, C‑120/12 P, EU:C:2013:638, 32. punkts, un 2013. gada 3. oktobris, Rintisch/ITSB, C‑121/12 P, EU:C:2013:639, 33. punkts).

42

Šajā ziņā Tiesai jau ir bijusi iespēja norādīt, ka Regulas Nr. 2868/95 50. noteikuma 1. punkta trešās daļas franču valodas versija atšķiras no spāņu, vācu un angļu valodas versijām vienā būtiskajā aspektā. Proti, šajās pēdējās minētās versijās ir paredzēts, ka apelācijas padome var ņemt vērā tikai papildu vai papildinošus faktus un pierādījumus, savukārt franču valodas versijā šie paši fakti un pierādījumi kvalificēti kā “jauni vai papildinoši” [“nouveaux ou supplémentaires”] (spriedums, 2016. gada 21. jūlijs, EUIPO/Grau Ferrer, C‑597/14 P, EU:C:2016:579, 23. punkts).

43

Pamatojoties uz tiesiskā regulējuma, kurā ietilpst minētā tiesību norma, tostarp Regulas Nr. 207/2009 76. panta 2. punkta, kas ir Regulas Nr. 2868/95 50. noteikuma 1. punkta juridiskais pamats, vispārējo sistēmu un mērķi, Tiesa secināja, ka, runājot par preču zīmes izmantošanas pierādījumiem, ja EUIPO noteiktajā termiņā šajā ziņā nav iesniegti nekādi pierādījumi, EUIPO pēc savas ierosmes ir jānoraida iebildumi. Turpretim, ja pierādījumi ir iesniegti EUIPO noteiktajā termiņā, joprojām var iesniegt papildinošus pierādījumus (skat. spriedumu, 2016. gada 21. jūlijs, EUIPO/Grau Ferrer, C‑597/14 P, EU:C:2016:579, 24.–26. punkts un tajos minētā judikatūra).

44

Tiesa uzsvēra, ka tā pati Regulas Nr. 207/2009 76. panta 2. punkta interpretācija ir jāattiecina uz pierādījumiem par preču zīmes pastāvēšanu, spēkā esamību un aizsardzības apjomu, jo minētajā noteikumā ietvertajai tiesību normai šīs regulas sistēmā piemīt horizontāla loma, ciktāl tā ir piemērojama neatkarīgi no konkrētā procesa rakstura. No tā izriet, ka Regulas Nr. 2868/95 50. noteikums nevar tikt interpretēts tādējādi, ka ar to apelācijas padomes rīcības brīvība ir paplašināta, to attiecinot arī uz jauniem pierādījumiem (spriedums, 2016. gada 21. jūlijs, EUIPO/Grau Ferrer, C‑597/14 P, EU:C:2016:579, 27. punkts), jo tā attiecas tikai uz tā sauktiem “papildinošiem” vai “papildu” pierādījumiem, kas ir paredzēti, lai tos pievienotu noteiktajā termiņā iesniegtajiem atbilstošiem pierādījumiem (skat. spriedumu, 2014. gada 11. decembris, CEDC International/ITSB – Underberg (Zāles stiebra pudelē forma), T‑235/12, EU:T:2014:1058, 89. punkts un tajā minētā judikatūra).

45

Līdz ar to ir jānoskaidro, vai 2015. gada 15. jūlija paziņojums, kas pirmoreiz iesniegts procesā Apelācijas padomē, var tikt kvalificēts kā “papildinošs” vai “papildu” pierādījums Regulas Nr. 2868/95 50. noteikuma 1. punkta trešās daļas un Regulas Nr. 207/2009 76. panta 2. punkta izpratnē, kā šīs normas interpretētas šā sprieduma 41.–44. punktā minētajā judikatūrā.

46

Nav strīda par to, ka prasītāja nebija iesniegusi nevienu pierādījumu par savām pilnvarām atbilstoši Regulas Nr. 2868/95 19. panta 2. punktam nedz noteiktajā termiņā, nedz turklāt jebkādā citā brīdī procesā Iebildumu nodaļā, neraugoties uz faktu, ka – kā tas norādīts šā sprieduma 6. punktā – EUIPO ir skaidri informējis prasītāju par to, ka tai būtu jāiesniedz dokumenti, lai pierādītu, pirmkārt, savu licenciāta statusu un, otrkārt, to, ka agrāko preču zīmju īpašnieks ir pilnvarojis prasītāju celt iebildumus. Tāpat starp lietas dalībniekiem nav strīda par to, ka licences piešķiršana attiecībā uz agrākajām preču zīmēm netika reģistrēta EUIPO reģistrā saskaņā ar Regulas Nr. 207/2009 22. pantu.

47

Vēl ir jānorāda, ka prasītājas 2015. gada 20. februāra apsvērumos ietvertie izteikumi, ka tā ir agrāko preču zīmju īpašnieka piešķirtās izņēmuma licences turētājs, ir tikai vienkāršs apgalvojums, kas nav balstīts uz kādiem pierādījumiem. Šajos apstākļos 2015. gada 15. jūlija paziņojums nevar tikt atzīts par “papildinošu” vai “papildu” pierādījumu, kas būtu paredzēts, lai to pievienotu prasītājas jau iesniegtajiem pierādījumiem.

48

Saistībā ar prasītājas argumentu, ka tās pilnvaras celt iebildumus acīmredzami izriet no apstākļa, ka tās nosaukums ir identisks agrākajās preču zīmēs, kas ir iebildumu pamatā, ietvertajam nosaukumam, līdzīgi EUIPO nostājai pietiek norādīt, ka šis apstāklis nevar ļaut prezumēt, ka prasītājai būtu pilnvaras. Apstāklis kā tāds, ka kāds apzīmējums pilnībā vai daļēji sakrīt ar kāda uzņēmuma nosaukumu, var rasties komercdarbībā dažādu iemeslu dēļ, un acīmredzami tas nevar aizstāt dokumentāro pierādījumu, tādu kā licences līgums, kas pierādītu gan licenciāta statusu, gan tā tiesību apjomu. Šajā ziņā uz licenciāta tiesībām var tikt attiecināti dažādi ierobežojumi, tostarp saistībā ar precēm un pakalpojumiem, kas ir attiecīgās licences priekšmets, teritoriju, attiecībā uz kuru ir piešķirta licence, un nosacījumiem saistībā ar atļauju celt iebildumus.

49

Tātad Apelācijas padome pareizi secināja, ka 2015. gada 15. jūlija paziņojums nevar tikt kvalificēts kā “papildinošs” vai “papildu” pierādījums un līdz ar to nevar tikt ņemts vērā atbilstoši Regulas Nr. 2868/95 50. noteikuma 1. punkta trešajai daļai un Regulas Nr. 207/2009 76. panta 2. punktam, kā šīs normas interpretētas šā sprieduma 41.–44. punktā minētajā judikatūrā.

50

Tāpēc prasītājas otrais prasības pamats ir jānoraida kā nepamatots.

1)

prasību noraidīt;

2)

GP Joule PV GmbH & Co. KG atlīdzina tiesāšanās izdevumus.