<?xml version="1.0" encoding="UTF-8"?><CONCLUSION NNC="YES" xmlns:fmx="http://opoce" xmlns:xsi="http://www.w3.org/2001/XMLSchema-instance" xsi:noNamespaceSchemaLocation="http://formex.publications.europa.eu/schema/formex-05.58-20161101.xd"><BIB.CONCLUSION><REF.CASE FILE="n.a."><NO.CASE>C-390/17 P</NO.CASE></REF.CASE><NO.CELEX>62017CC0390</NO.CELEX><NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2018:217">EU:C:2018:217</NO.ECLI><NO.SEQ>0001</NO.SEQ><PAGE.FIRST.ECR>1</PAGE.FIRST.ECR><PAGE.SEQ>1</PAGE.SEQ><PAGE.LAST.ECR>11</PAGE.LAST.ECR><PAGE.TOTAL>11</PAGE.TOTAL></BIB.CONCLUSION><CURR.TITLE><PAGE.HEADER><P><HT TYPE="SC"><HT TYPE="ITALIC">J. Kokott</HT> secinājumi – Lieta C‑390/17 P</HT></P><P><HT TYPE="SC"><HT TYPE="ITALIC">Azoulay</HT> u.c./Parlaments</HT></P></PAGE.HEADER></CURR.TITLE><TITLE><TI><P><HT TYPE="UC">Ģenerāladvokātes julianas kokotes [<HT TYPE="ITALIC">Juliane kokott</HT></HT>]</P><P><HT TYPE="UC">secinājumi</HT>,</P><P>sniegti <DATE ISO="20180322">2018. gada 22. martā</DATE><NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0001"><P>Oriģinālvaloda – franču.</P></NOTE></P></TI><STI><P><HT TYPE="BOLD">Lieta C‑390/17 P</HT></P><P><HT TYPE="ITALIC">Irit Azoulay</HT>,</P><P><HT TYPE="ITALIC">Andrew Boreham</HT>,</P><P><HT TYPE="ITALIC">Mirja Bouchard</HT>,</P><P><HT TYPE="ITALIC">Darren Neville</HT></P><P>pret</P><P>Eiropas Parlamentu</P></STI></TITLE><INTERMEDIATE><INDEX IDX.CLOSE="" SEPARATOR=" – " IDX.OPEN=""><KEYWORD>Apelācija</KEYWORD><KEYWORD>Civildienests</KEYWORD><KEYWORD>Atalgojums</KEYWORD><KEYWORD>Ģimenes pabalsti</KEYWORD><KEYWORD>Pabalsts izglītībai</KEYWORD><KEYWORD>Atteikums atlīdzināt izglītības izmaksas</KEYWORD><KEYWORD><QUOT.START CODE="201C" ID="QS0001" REF.END="QE0001"/>Izglītības izmaksu<QUOT.END REF.START="QS0001" CODE="201D" ID="QE0001"/> jēdziena autonoma interpretācija</KEYWORD><KEYWORD>Civildienesta noteikumu VII pielikuma 3. panta 1. punkts</KEYWORD></INDEX></INTERMEDIATE><CONTENTS.CONCLUSION><GR.SEQ LEVEL="1"><TITLE><TI><NP><NO.P><HT TYPE="BOLD">I.</HT></NO.P><TXT><HT TYPE="BOLD">Ievads</HT></TXT></NP></TI></TITLE><NP.ECR IDENTIFIER="NP0001"><NO.P>1.</NO.P><TXT>Gluži kā noteiktas dalībvalstis īsteno ģimenes politiku, kas ietver finansiālu aspektu, Savienības iestādes paredz savam personālam izmaksāt ģimenes pabalstus. Šie pabalsti ietver apgādnieka pabalstu, kas tiek izmaksāts ierēdnim, kura apgādībā ir ģimene, un šim pabalstam tiek pievienots pabalsts par katru viņa apgādībā esošo bērnu, kā arī pabalsts izglītībai, kas paredzēts izglītības izmaksu segšanai, kuras radušās ierēdnim, jo viņa bērns apmeklē izglītības iestādi. Tie ir nosacījumi, saskaņā ar kuriem tiek saņemts šis pēdējais minētais pabalsts, par kuriem ir domstarpības starp lietas dalībniekiem šajā lietā.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0002"><NO.P>2.</NO.P><TXT>Nosacījumi, kas ir jāizpilda, lai saņemtu pabalstu izglītībai, tika grozīti līdz ar Eiropas Savienības Civildienesta noteikumu reformu 2004. gadā. Lai gan saistībā ar pamatskolu un vidusskolu šis pabalsts iepriekš tika izmaksāts<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0002"><P>Tas tika izmaksāts iepriekš noteiktā formā. Tā izmaksāšana ierēdņiem, kas to saņēma, tika pakāpeniski atcelta piecu gadu laikposmā (Civildienesta noteikumu XIII pielikuma 16. pants, redakcijā, kas izriet no Padomes Regulas (EK, Euratom) Nr. 723/2004 (<DATE ISO="20040322">2004. gada 22. marts</DATE>), ar ko groza Eiropas Kopienu Civildienesta noteikumus un Kopienu pārējo darbinieku nodarbināšanas kārtību (<REF.DOC.OJ COLL="L" NO.OJ="124" PAGE.FIRST="84" DATE.PUB="2004">OV 2004, L 124, 84. lpp.</REF.DOC.OJ>)).</P></NOTE> ierēdnim neatkarīgi no tā, kādu izglītības iestādi apmeklēja viņa bērns, ar reformu tika ieviests nosacījums, ka, lai būtu tiesības uz pabalstu, iestādei ir jābūt par maksu<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0003"><P>Civildienesta noteikumu VII pielikuma 3. panta 1. punkts, redakcijā, kas izriet no Regulas Nr. 723/2004. Savukārt nosacījums par maksas raksturu nav piemērojams augstākās (vai universitātes) izglītības iestādes apmeklēšanas gadījumā; tādējādi pabalsts izglītībai tiek izmaksāts fiksēta ikmēneša maksājumu formā, kuram ir noteikts maksimālais apmērs.</P></NOTE>. Mērķis bija tāds, ka <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0002" REF.END="QE0002"/>pabalsts izglītībai nākotnē tāpat vairāk jāpielīdzina faktiskajiem izdevumiem<QUOT.END REF.START="QS0002" CODE="201D" ID="QE0002"/><NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0004"><P>Regulas Nr. 723/2004 preambulas 26. apsvērums.</P></NOTE>.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0003"><NO.P>3.</NO.P><TXT>Pamatojoties uz to, ka apelācijas sūdzības iesniedzēju bērnu apmeklētās izglītības iestādes nav maksas iestādes, Eiropas Parlaments 2015. gadā viņiem atteica piešķirt lūgto pabalstu izglītībai, lai gan tas viņiem bija to izmaksājis iepriekšējos gados. Apelācijas sūdzības iesniedzēji uzskata, ka ir pamatoti, ka viņi turpinātu tos saņemt.</TXT></NP.ECR><?PAGE NO="2"?><NP.ECR IDENTIFIER="NP0004"><NO.P>4.</NO.P><TXT>Šīs atšķirības izcelsme ir īpašajā veidā, kādā apelācijas sūdzības iesniedzēju finanšu līdzdalību ir lūgušas attiecīgās izglītības iestādes. Šīs iestādes subsidē vietējā valsts varas iestāde, kura šīs izglītības iestādes pakļauj Beļģijas Konstitūcijā paredzētajam pienākumam sniegt bezmaksas izglītību<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0005"><P>Beļģijas Konstitūcijas 24. panta 3. punkts.</P></NOTE>. Taču, lai nodrošinātu savu finansējumu, šīs attiecīgās iestādes saņem atbalstu arī no bezpeļņas apvienībām, kuras ar tām ir attiecīgi saistītas un kurās audzēkņu vecāki tiek aicināti veikt iemaksas. Šo iemaksu apelācijas sūdzības iesniedzēji lūdz atlīdzināt ar pabalstu izglītībai.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0005"><NO.P>5.</NO.P><TXT>Šajā civildienesta lietā, kura ir viena no pirmajām, kuru Tiesa izskata apelācijas tiesvedībā kopš Civildienesta tiesas likvidēšanas un tās kompetenču nodošanas Vispārējai tiesai, Tiesai ir lūgts noteikt, vai šīs lietas īpašajos apstākļos ir pamatoti, ka Vispārējā tiesa ir nospriedusi, ka tādas iemaksas iemaksāšana nevar tikt segta ar pabalstu izglītībai.</TXT></NP.ECR></GR.SEQ><GR.SEQ LEVEL="1"><TITLE><TI><NP><NO.P><HT TYPE="BOLD">II.</HT></NO.P><TXT><HT TYPE="BOLD">Atbilstošās tiesību normas</HT></TXT></NP></TI></TITLE><NP.ECR IDENTIFIER="NP0006"><NO.P>6.</NO.P><TXT>Šīs lietas atbilstošās tiesību normas ir šādas Eiropas Savienības Civildienesta noteikumu (turpmāk tekstā – <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0003" REF.END="QE0003"/>Civildienesta noteikumi<QUOT.END REF.START="QS0003" CODE="201D" ID="QE0003"/>)<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0006"><P>Redakcijā, kas piemērojama kopš <DATE ISO="20140101">2014. gada 1. janvāra</DATE>.</P></NOTE> tiesību normas.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0007"><NO.P>7.</NO.P><TXT>Saskaņā ar Civildienesta noteikumu 67. panta 1. punkta c) apakšpunktu ģimenes pabalsti, uz kuriem ierēdnim ir tiesības kā uz atalgojumu, ietver pabalstu izglītībai.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0008"><NO.P>8.</NO.P><TXT>Civildienesta noteikumu VII pielikuma 3. panta 1. punktā ir precizēti tiesību uz pabalstu izglītībai rašanās nosacījumi:</TXT><P><QUOT.S LEVEL="1"><ALINEA><QUOT.START CODE="201C" ID="QS0004" REF.END="QE0004"/>Atbilstoši vispārīgajos izpildes noteikumos paredzētajiem nosacījumiem ierēdnis saņem pabalstu izglītībai, kas vienāds ar faktiskajām izglītības izmaksām, kas tam radušās un kas nepārsniedz EUR 260,95 mēnesī<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0007"><P>Šī summa bija piemērojama faktu rašanās laikā. Tagad tā ir EUR 273,60.</P></NOTE>, par katru apgādājamo [..], kurš ir vismaz piecus gadus vecs un kurš regulāri pilna laika klātienē apmeklē pamatskolu vai vidusskolu, kas iekasē mācību maksu, vai augstākās izglītības iestādi. Prasība apmeklēt maksas skolu neattiecas uz skolu transporta izdevumu atlīdzinājumu.</ALINEA><ALINEA>[..]<QUOT.END REF.START="QS0004" CODE="201D" ID="QE0004"/></ALINEA></QUOT.S></P></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0009"><NO.P>9.</NO.P><TXT>Pamatojoties uz Civildienesta noteikumu 110. pantu, Parlaments <DATE ISO="20040518">2004. gada 18. maijā</DATE> pieņēma Vispārīgos īstenošanas noteikumus attiecībā uz Civildienesta noteikumu VII pielikuma 3. pantā paredzētā pabalsta izglītībai piešķiršanu (turpmāk tekstā – <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0005" REF.END="QE0005"/>VĪN<QUOT.END REF.START="QS0005" CODE="201D" ID="QE0005"/>)<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0008"><P>Redakcijā, kas piemērojama datumā, kad Vispārējā tiesa pasludināja pārsūdzēto spriedumu. Pašreiz spēkā esošā redakcija tika pieņemta <DATE ISO="20161118">2016. gada 18. novembrī</DATE>; tās 5. panta <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0006" REF.END="QE0006"/>Izglītības izmaksas<QUOT.END REF.START="QS0006" CODE="201D" ID="QE0006"/> formulējumā ir pārņemts agrākā 3. panta formulējums.</P></NOTE>. VĪN 1. pantā ir nošķirts pabalsts izglītībai A, fiksēts, tiek izmaksāts saistībā ar bērniem, kas ir vismaz piecus gadus veci vai vēl neapmeklē pamatskolu, un pabalsts izglītībai B. Saistībā ar šo pēdējo minēto pabalstu VĪN 3. pantā ir paredzēts:</TXT><P><QUOT.S LEVEL="1"><ALINEA><P><QUOT.START CODE="201C" ID="QS0007" REF.END="QE0007"/>Ievērojot maksimālās robežas, kas paredzētas Civildienesta noteikumu VII pielikuma 3. panta 1. punkta pirmajā un trešajā daļā, B pabalsts izglītībai ietver:</P><LIST TYPE="alpha"><ITEM><NP><NO.P>a)</NO.P><TXT>ar reģistrāciju izglītības iestādē un tās apmeklēšanu saistītās izmaksas;</TXT></NP></ITEM><ITEM><NP><NO.P>b)</NO.P><TXT>transporta izmaksas,</TXT></NP></ITEM></LIST><?PAGE NO="3"?><P>izņemot visas citas izmaksas, tostarp:</P><LIST TYPE="NDASH"><ITEM><P>tādas obligātās izmaksas kā grāmatu, skolas piederumu, sporta inventāra iegāde, skolas apdrošināšanas un ārstēšanas izmaksu segšana, eksaminācijas izmaksas, kopējo ārpusskolas aktivitāšu izmaksas (piemēram, skolas ekskursijas, apmeklējumi un ceļojumi, sporta pasākumi u.c.), kā arī citas izmaksas, kas saistītas ar apmeklējamās izglītības iestādes skolas programmas izpildi,</P></ITEM><ITEM><P>izmaksas saistībā ar bērna piedalīšanos ziemas sporta veidu apmācībās, ar jūru saistītās aktivitātēs vai nodarbībās brīvā dabā, kā arī līdzīgās aktivitātēs.<QUOT.END REF.START="QS0007" CODE="201D" ID="QE0007"/></P></ITEM></LIST></ALINEA></QUOT.S></P></NP.ECR></GR.SEQ><GR.SEQ LEVEL="1"><TITLE><TI><NP><NO.P><HT TYPE="BOLD">III.</HT></NO.P><TXT><HT TYPE="BOLD">Lietas priekšvēsture un tiesvedība Vispārējā tiesā</HT></TXT></NP></TI></TITLE><NP.ECR IDENTIFIER="NP0010"><NO.P>10.</NO.P><TXT>Apelācijas sūdzības iesniedzēji (turpmāk tekstā – <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0008" REF.END="QE0008"/>apelācijas sūdzības iesniedzēji<QUOT.END REF.START="QS0008" CODE="201D" ID="QE0008"/>) ir attiecīgi Eiropas Parlamenta pagaidu darbinieki un ierēdņi, kas dzīvo Beļģijā. Viņu bērni apmeklē <HT TYPE="ITALIC">Communauté française de Belgique</HT> [Beļģijas Franču kopiena] subsidētās – taču ne pilnībā – izglītības iestādes<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0009"><P>Runa ir par <HT TYPE="ITALIC">Athénée Ganenou</HT> Briselē (Beļģija) un <HT TYPE="ITALIC">École internationale Le Verseau</HT> Bjeržā [<HT TYPE="ITALIC">Bierges</HT>] (Beļģija). Pirmā ir konfesijai piederoša skola, kas īsteno <HT TYPE="ITALIC">Communauté française de Belgique</HT> izglītības programmu, sākot no pamatskolas, vairākas stundas nedēļā mācot ebreju valodu, jūdaisma vēsturi, Bībeli un angļu valodu. Otrā ir konfesijai nepiederoša skola, kurā mācības notiek franču un angļu valodā kopš sākumskolas un apmācību nodrošina skolotāji, kuriem tās ir dzimtās valodas.</P></NOTE>. Abām attiecīgajām iestādēm arī ir savi līdzekļi, kurus tām tostarp ir piešķīrušas bezpeļņas apvienības (turpmāk tekstā – <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0009" REF.END="QE0009"/>apvienības<QUOT.END REF.START="QS0009" CODE="201D" ID="QE0009"/>), kurās attiecīgie audzēkņu vecāki ir aicināti veikt iemaksu.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0011"><NO.P>11.</NO.P><TXT>Līdz 2013./2014. mācību gadam ieskaitot Parlaments – kā izglītības izmaksas un ievērojot paredzēto limitu – atlīdzināja iemaksu, ko apelācijas sūdzības iesniedzēji, kuru bērni jau apmeklēja šīs iestādes, maksāja apvienībām. <DATE ISO="20150424">2015. gada 24. aprīlī</DATE> Parlaments noraidīja pieteikumus par iemaksas, ko apelācijas sūdzības iesniedzēji iemaksājuši par 2014./2015. mācību gadu, atlīdzināšanu, jo nosacījumi, kas paredzēti Civildienesta noteikumu VII pielikuma 3. panta 1. punktā, neesot izpildīti (turpmāk tekstā – <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0010" REF.END="QE0010"/>lēmumi par noraidīšanu<QUOT.END REF.START="QS0010" CODE="201D" ID="QE0010"/>). Parlaments uzskata, ka abas attiecīgās skolas nav maksas izglītības iestādes šīs tiesību normas nozīmē, jo prasītāju brīvprātīgās iemaksas attiecīgajām bezpeļņas apvienībām neietilpst bezmaksas obligātās izglītības jomā, kā tas paredzēts Beļģijas tiesību aktos.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0012"><NO.P>12.</NO.P><TXT>Lai gan sūdzības, kuras apelācijas sūdzības iesniedzēji iesniedza par šiem lēmumiem, arī tika noraidītas 2015. gada 17. un 19. septembrī, Parlaments tomēr nolēma pretimnākoši un izņēmuma kārtā piešķirt apelācijas sūdzības iesniedzējiem pabalstu izglītībai saistībā ar 2014./2015. mācību gadu, taču to vairs nepiešķirt saistībā ar nākamajiem mācību gadiem attiecīgo iestāžu apmeklēšanai.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0013"><NO.P>13.</NO.P><TXT>2016. gada 17. februārī apelācijas sūdzības iesniedzēji lūdza atcelt Parlamenta lēmumus par noraidīšanu, tomēr izņemot pretimnākoši un izņēmuma kārtā piešķirto pabalstu izglītībai saistībā ar 2014./15. gadu, un uzdot tam viņiem izmaksāt pabalstu izglītībai saistībā ar 2015./2016. gadu. Lai pamatotu savu prasību, prasītāji izvirzīja trīs pamatus, pirmkārt, par Civildienesta noteikumu VII pielikuma 3. panta 1. punkta pārkāpumu, otrkārt, par tiesiskās paļāvības aizsardzības principa pārkāpumu un, treškārt, par vienlīdzīgas attieksmes principa un labas pārvaldības principa pārkāpumu.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0014"><NO.P>14.</NO.P><TXT>Savā <DATE ISO="20170428">2017. gada 28. aprīļa</DATE> spriedumā (turpmāk tekstā – <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0011" REF.END="QE0011"/>pārsūdzētais spriedums<QUOT.END REF.START="QS0011" CODE="201D" ID="QE0011"/>)<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0010"><P>Vispārējās tiesas spriedums, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20170428">2017. gada 28. aprīlis</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Azoulay</HT> u.c./Parlaments</NAME.CASE> (<NO.CASE>T‑580/16</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:T:2017:291">EU:T:2017:291</NO.ECLI></REF.DOC.ECR>).</P></NOTE> Vispārējā tiesa ir noraidījusi katru no šiem pamatiem un līdz ar to prasījumus par lēmumu par noraidīšanu atcelšanu. Ņemot vērā šo noraidījumu, tika nospriests, ka vairs nav jāspriež par prasījumiem piespriest Parlamentam izmaksāt apelācijas sūdzības iesniedzējiem pabalstu izglītībai saistībā ar 2015./2016. gadu.</TXT></NP.ECR></GR.SEQ><?PAGE NO="4"?><GR.SEQ LEVEL="1"><TITLE><TI><NP><NO.P><HT TYPE="BOLD">IV.</HT></NO.P><TXT><HT TYPE="BOLD">Tiesvedība Tiesā un lietas dalībnieku prasījumi</HT></TXT></NP></TI></TITLE><NP.ECR IDENTIFIER="NP0015"><NO.P>15.</NO.P><TXT>Ar <DATE ISO="20170628">2017. gada 28. jūnija</DATE> procesuālo rakstu apelācijas sūdzības iesniedzēji kopā iesniedza šo apelācijas sūdzību par Vispārējās tiesas spriedumu.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0016"><NO.P>16.</NO.P><TXT>Apelācijas sūdzības iesniedzēju prasījumi Tiesai ir šādi:</TXT><P><LIST TYPE="NDASH"><ITEM><P>atcelt pārsūdzēto spriedumu;</P></ITEM><ITEM><P>apmierināt prasījumus, kurus pirmajā instancē ir norādījuši apelācijas sūdzības iesniedzēji prasībā lietā T‑580/16<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0011"><P>Vispārējās tiesas spriedums, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20170428">2017. gada 28. aprīlis</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Azoulay</HT> u.c./Parlaments</NAME.CASE> (<NO.CASE>T‑580/16</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:T:2017:291">EU:T:2017:291</NO.ECLI></REF.DOC.ECR>).</P></NOTE>;</P></ITEM><ITEM><P>piespriest atbildētājam atlīdzināt visus tiesāšanās izdevumus.</P></ITEM></LIST></P></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0017"><NO.P>17.</NO.P><TXT>Parlamenta prasījumi Tiesai ir šādi:</TXT><P><LIST TYPE="NDASH"><ITEM><P>noraidīt apelācijas sūdzību kā nepamatotu;</P></ITEM><ITEM><P>piespriest apelācijas sūdzības iesniedzējiem atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.</P></ITEM></LIST></P></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0018"><NO.P>18.</NO.P><TXT>Tiesā par apelācijas sūdzību tika iesniegti rakstveida apsvērumi.</TXT></NP.ECR></GR.SEQ><GR.SEQ LEVEL="1"><TITLE><TI><NP><NO.P><HT TYPE="BOLD">V.</HT></NO.P><TXT><HT TYPE="BOLD">Juridiskais vērtējums</HT></TXT></NP></TI></TITLE><NP.ECR IDENTIFIER="NP0019"><NO.P>19.</NO.P><TXT>Apelācijas sūdzības iesniedzēji uzskata, ka pārsūdzētajā spriedumā ir pieļautas vairākas kļūdas tiesību piemērošanā, tostarp faktu sagrozīšana un pamatojuma neesamība. Konkrēti, Vispārējā tiesa, pirmkārt, noraidot jēdziena <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0012" REF.END="QE0012"/>izglītības izmaksas<QUOT.END REF.START="QS0012" CODE="201D" ID="QE0012"/> autonomu un vienveidīgu interpretāciju Savienības tiesību sistēmā, esot pieļāvusi kļūdu tiesību piemērošanā un sagrozījusi faktus<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0012"><P>Šī kritika attiecas uz pārsūdzētā sprieduma 31.–36., 38. un 40. punktu.</P></NOTE>. Otrkārt, pārsūdzētajā spriedumā esot pieļauta Vispārējās tiesas veikto konstatējumu saturiskā nepareizība<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0013"><P>Šī kritika attiecas uz pārsūdzētā sprieduma 45. un 46. punktu.</P></NOTE>. Treškārt, Vispārējā tiesa, interpretējot pastāvīgo judikatūru, kas piemērojama sūdzības un prasības savstarpējas atbilstības noteikuma piemērošanas jomā, esot pieļāvusi kļūdu tiesību piemērošanā<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0014"><P>Šī kritika attiecas uz pārsūdzētā sprieduma 47. punktu.</P></NOTE>. Visbeidzot, Vispārējā tiesa, atbildot uz pamatu, kas attiecas uz vienlīdzīgas attieksmes principu un labas pārvaldības principu, neesot izpildījusi savu pienākumu norādīt pamatojumu<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0015"><P>Šī kritika attiecas uz pārsūdzētā sprieduma 55. un 56. punktu.</P></NOTE>.</TXT></NP.ECR><GR.SEQ LEVEL="2"><TITLE><TI><NP><NO.P><HT TYPE="BOLD"><HT TYPE="ITALIC">A.</HT></HT></NO.P><TXT><HT TYPE="BOLD"><HT TYPE="ITALIC">Pieņemamība</HT></HT></TXT></NP></TI></TITLE><NP.ECR IDENTIFIER="NP0020"><NO.P>20.</NO.P><TXT>Norādu, ka Vispārējā tiesā apelācijas sūdzības iesniedzēji ir lūguši atcelt lēmumus, ar kuriem ir noraidīti to pieteikumi par izglītības izmaksu atlīdzināšanu saistībā ar 2014./2015. mācību gadu. Taču lēmumos, ar kuriem ir noraidītas viņu sūdzības un kurus apelācijas sūdzības iesniedzēji arī ir lūguši atcelt, izņemot šajā aspektā, Parlaments ir viņiem pretimnākoši un izņēmuma kārtā izmaksājis pabalstu izglītībai saistībā ar šo pašu gadu. Tādējādi apelācijas sūdzības iesniedzēji ir saņēmuši lūgto pabalstu.</TXT></NP.ECR><?PAGE NO="5"?><NP.ECR IDENTIFIER="NP0021"><NO.P>21.</NO.P><TXT>Saistībā ar turpmākajiem gadiem Parlaments savos lēmumos noraidīt sūdzības ir vienīgi precizējis, ka pabalsts izglītībai vairs netiks piešķirts apelācijas sūdzības iesniedzējiem saistībā ar nākamajiem mācību gadiem<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0016"><P>Tikmēr, kamēr attiecīgās iestādes neatbildīs nosacījumiem, kas paredzēti pabalsta izglītībai piešķiršanai.</P></NOTE>.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0022"><NO.P>22.</NO.P><TXT>Vispārējā tiesa ir uzskatījusi, ka lēmumiem noraidīt sūdzības nav bijis autonoma rakstura un ka līdz ar to tajā ir iesniegta vienīgi prasība par lēmumiem par noraidīšanu<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0017"><P>Pārsūdzētā sprieduma 12. punkts.</P></NOTE>, kuri attiecas vienīgi uz 2014./2015. mācību gadu. Šo aspektu apelācijas sūdzības iesniedzēji savā apelācijas sūdzībā nav apstrīdējuši.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0023"><NO.P>23.</NO.P><TXT>Konkrēti, saistībā ar 2015./2016. gadu apelācijas sūdzības iesniedzēji turklāt ir lūguši Vispārējai tiesai uzdot Parlamentam izmaksāt pabalstu izglītībai saistībā ar šo gadu. Parlaments Vispārējā tiesā ir uzsvēris šī pieteikuma nepieņemamību, jo administrācija šo pabalstu izglītībai piešķīra tikai saistībā ar vienu mācību gadu, un ka apelācijas sūdzības iesniedzējiem būtu bijis jāpiedalās administratīvajā procedūrā pirms savu prasību celšanas<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0018"><P>Parlamenta aizstāvības raksta Vispārējā tiesā 68.–74. punkts.</P></NOTE>.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0024"><NO.P>24.</NO.P><TXT>Vispārējā tiesa ir uzskatījusi, ka, ņemot vērā, ka ir noraidīti prasījumi atcelt lēmumus par noraidīšanu (saistībā ar 2014./2015. mācību gadu), vairs nav jāspriež par viņu pieteikumu saistībā ar 2015./2016. mācību gadu<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0019"><P>Pārsūdzētā sprieduma 65. punkts.</P></NOTE>. Šo aspektu apelācijas sūdzības iesniedzēji savā apelācijas sūdzībā arī nav apstrīdējuši.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0025"><NO.P>25.</NO.P><TXT>Šajos apstākļos un gadījumā, ja Tiesa uzskatītu par nepieciešamu pēc savas ierosmes izvērtēt nosacījumu par Vispārējā tiesā celtās prasības par atcelšanu pieņemamību<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0020"><P>Par Tiesas kompetenci pēc savas ierosmes pirmo reizi apelācijas tiesvedības stadijā norādīt uz prasības Vispārējā tiesā nepieņemamību skat. Tiesas spriedumu, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20090423">2009. gada 23. aprīlis</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Sahlstedt</HT> u.c./Komisija</NAME.CASE> (<NO.CASE>C‑362/06 P</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2009:243">EU:C:2009:243</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0022">22.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>).</P></NOTE>, kas ir saistīta ar interesi celt prasību, es uzskatu, ka apelācijas sūdzības iesniedzējiem ir interese celt prasību attiecībā uz lēmumiem par noraidīšanu saistībā ar 2014./2015. gadu, un ar to ir pietiekami, lai pamatotu prasības pieņemamību. Protams, pabalsts izglītībai viņiem tika piešķirts saistībā ar šo gadu. Lai arī atbilstoši faktiem apelācijas sūdzības iesniedzējiem tika atlīdzinātas šīs izmaksas, tas tomēr notika vienīgi pretimnākoši un izņēmuma kārtā, un Parlaments to veica, lai kompensētu pārmērīgo laiku, ko tas bija pavadījis, izskatot viņu pieteikumus<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0021"><P>Parlamenta aizstāvības raksta Vispārējā tiesā 66. un 67. punkts.</P></NOTE>. Lēmumi, ar kuriem bija noraidīti viņu pieteikumi un pausta administrācijas galīgā nostāja attiecībā pret viņiem, netika atcelti pārējā daļā, un ar tiem tika noteiktas viņu tiesības. Tādējādi apelācijas sūdzības iesniedzējiem saglabājas interese celt prasību par šiem lēmumiem, kuri tiem ir nelabvēlīgi, jo ar tiem ir atteiktas tiesības uz pabalsta izglītībai.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0026"><NO.P>26.</NO.P><TXT>Saistībā ar apelācijas sūdzību Parlaments nav apstrīdējis tās pieņemamību, un es nesaskatu iemeslus, kādēļ pēc savas ierosmes būtu jānorāda uz tās nepieņemamību.</TXT></NP.ECR></GR.SEQ><?PAGE NO="6"?><GR.SEQ LEVEL="2"><TITLE><TI><NP><NO.P><HT TYPE="BOLD"><HT TYPE="ITALIC">B.</HT></HT></NO.P><TXT><HT TYPE="BOLD"><HT TYPE="ITALIC">Pirmais pamats par kļūdu tiesību piemērošanā un faktu sagrozīšanu, interpretējot jēdzienu <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0013" REF.END="QE0013"/>izglītības izmaksas<QUOT.END REF.START="QS0013" CODE="201D" ID="QE0013"/></HT></HT></TXT></NP></TI></TITLE><GR.SEQ LEVEL="3"><TITLE><TI><NP><NO.P><HT TYPE="ITALIC">1.</HT></NO.P><TXT><HT TYPE="ITALIC"><QUOT.START CODE="201C" ID="QS0014" REF.END="QE0014"/>Izglītības izmaksu<QUOT.END REF.START="QS0014" CODE="201D" ID="QE0014"/> jēdziena autonoma interpretācija</HT></TXT></NP></TI></TITLE><NP.ECR IDENTIFIER="NP0027"><NO.P>27.</NO.P><TXT>Apelācijas sūdzības iesniedzēji pārmet Vispārējai tiesas, ka tā nav autonomi un vienveidīgi interpretējusi jēdzienu <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0015" REF.END="QE0015"/>izglītības izmaksas<QUOT.END REF.START="QS0015" CODE="201D" ID="QE0015"/> Savienības tiesību sistēmā. Viņi norāda Tiesas judikatūru, saskaņā ar kuru ierēdņiem atbilstoši Civildienesta noteikumu 1.a pantam, piemērojot šos noteikumus, ir tiesības uz vienlīdzīgu attieksmi, kas nozīmē, ka minētie noteikumi vispārīgi ir jāinterpretē autonomi un vienveidīgi visā Savienībā. Šī interpretācija ir veicama, ņemot vērā gan attiecīgās tiesību normas tekstu, gan tās kontekstu, kā arī attiecīgā tiesiskā regulējuma mērķi<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0022"><P>Apelācijas sūdzības iesniedzēji šajā ziņā norāda uz Tiesas spriedumu, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20151015">2015. gada 15. oktobris</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Axa Belgium</HT></NAME.CASE> (<NO.CASE>C‑494/14</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2015:692">EU:C:2015:692</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0021">21.</REF.NP.ECR> un <REF.NP.ECR REF="NP0024">24.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>).</P></NOTE>.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0028"><NO.P>28.</NO.P><TXT>Konkrēti saistībā ar izglītības izmaksām apelācijas sūdzības iesniedzēji pamatojas uz spriedumu lietā <HT TYPE="ITALIC">Bovagnet</HT>/Komisija, lai apgalvotu, ka saistībā ar atlīdzināšanu šis jēdziens nevar būt atkarīgs no valsts līmenī esošiem nosaukumiem vai izmantotās klasifikācijas, bet vienīgi no atlīdzināmo izmaksu rakstura un to veidojošajiem elementiem<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0023"><P>Civildienesta tiesas spriedums, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20110908">2011. gada 8. septembris</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Bovagnet</HT>/Komisija</NAME.CASE> (<NO.CASE>F‑89/10</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:F:2011:129">EU:F:2011:129</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0022">22.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>).</P></NOTE>. Apelācijas sūdzības iesniedzēji uzskata, ka Vispārējā tiesa šo jēdzienu esot interpretējusi no Beļģijas tiesību skatpunkta.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0029"><NO.P>29.</NO.P><TXT>Apelācijas sūdzības iesniedzēju argumenti mani nepārliecina. Gluži kā Parlaments, es uzskatu, ka Vispārējā tiesa ir autonomi interpretējusi jēdzienu <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0016" REF.END="QE0016"/>izglītības izmaksas<QUOT.END REF.START="QS0016" CODE="201D" ID="QE0016"/>, ņemot vērā pabalsta izglītībai mērķi un neatkarīgi no valsts līmenī izmantotajām kvalifikācijām.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0030"><NO.P>30.</NO.P><TXT>Tādējādi pārsūdzētā sprieduma 30. punktā Vispārējā tiesa ir definējusi atlīdzināmās <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0017" REF.END="QE0017"/>izglītības izmaksas<QUOT.END REF.START="QS0017" CODE="201D" ID="QE0017"/> kā tādas, kas ietver izmaksas, kuras ļauj audzēknim saņemt piekļuvi izglītības iestādei (reģistrācijas izmaksas), kā arī izmaksas, kuras ļauj viņam lietderīgi piedalīties šīs pašas iestādes programmās (ar apmeklēšanu saistītās izmaksas).</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0031"><NO.P>31.</NO.P><TXT>Šajā definīcijā ir pārņemta definīcija, kuru Civildienesta tiesa ir izmantojusi spriedumā lietā <HT TYPE="ITALIC">Bovagnet</HT>/Komisija<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0024"><P>Civildienesta tiesas spriedums, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20110908">2011. gada 8. septembris</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Bovagnet</HT>/Komisija</NAME.CASE> (<NO.CASE>F‑89/10</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:F:2011:129">EU:F:2011:129</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0023">23.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>).</P></NOTE>, kuras fakti ietilpst citā valsts kontekstā, jo attiecīgā skola atradās Luksemburgā.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0032"><NO.P>32.</NO.P><TXT>Izvērtējot, vai apelācijas sūdzības iesniedzējiem radušās izmaksas patiešām ir reģistrācijas izmaksas un ar apmeklēšanu saistītās izmaksas sprieduma lietā <HT TYPE="ITALIC">Bovagnet</HT>/Komisija<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0025"><P>Civildienesta tiesas spriedums, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20110908">2011. gada 8. septembris</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Bovagnet</HT>/Komisija</NAME.CASE> (<NO.CASE>F‑89/10</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:F:2011:129">EU:F:2011:129</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0023">23.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>).</P></NOTE> nozīmē, Vispārējā tiesa pārsūdzētā sprieduma 31. un 32. punktā ir konstatējusi, ka reģistrācija attiecīgajās iestādēs un apmācība, kas tajās tiek sniegta, nav atkarīgas no nosacījuma par naudas summas, kura sedz ar reģistrāciju šajās skolās un to apmeklēšanu saistītās izmaksas, iemaksāšanas. Tāpat lūgtās iemaksas neiemaksāšanas sekas nav tādas, ka tiek atteikta audzēkņa reģistrācija vai viņš tiek izslēgts no mācību iestādes. Citiem vārdiem sakot, iestādes <HT TYPE="ITALIC">nepieprasīja</HT> naudas summas iemaksu, lai bērni tai piekļūtu un tur sekotu mācībām, vai vēl – vecākiem nebija <HT TYPE="ITALIC">pienākuma</HT> segt šīs izmaksas. Vispārējā tiesa no tā secināja, ka apelācijas sūdzības iesniedzējiem radušās izmaksas nevar tikt kvalificētas kā izglītības izmaksas.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0033"><NO.P>33.</NO.P><TXT>Vispārējā tiesa tādējādi izglītības izmaksas Civildienesta noteikumu VII pielikuma 3. panta 1. punkta nozīmē ir interpretējusi kā tādas, kuras ir obligātas, lai ierēdnis varētu reģistrēt savu bērnu konkrētā iestādē un ļautu tur šim bērnam mācīties.</TXT></NP.ECR><?PAGE NO="7"?><NP.ECR IDENTIFIER="NP0034"><NO.P>34.</NO.P><TXT>Šis nosacījums jau ir paredzēts spriedumā lietā <HT TYPE="ITALIC">Bovagnet</HT>/Komisija. Atlīdzināmās izmaksas tajā ir definētas kā izmaksas, no kurām ir atkarīga audzēkņa uzņemšana skolā un tās programmā, līdz ar to apmācībā, un kuru segšana tādējādi ir obligāta<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0026"><P>Civildienesta tiesas spriedums, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20110908">2011. gada 8. septembris</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Bovagnet</HT>/Komisija</NAME.CASE> (<NO.CASE>F‑89/10</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:F:2011:129">EU:F:2011:129</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0026">26.</REF.NP.ECR> un <REF.NP.ECR REF="NP0027">27.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>).</P></NOTE>.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0035"><NO.P>35.</NO.P><TXT>Šī interpretācija atbilst Civildienesta noteikumu prasībām. Kā to atgādina Parlaments, Savienības tiesību normas, ar kurām ir paredzētas tiesības uz finansiāliem pabalstiem, ir jāinterpretē šauri<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0027"><P>Vispārējās tiesas spriedums, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="19941130">1994. gada 30. novembris</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Dornonville de la Cour</HT>/Komisija</NAME.CASE> (<NO.CASE>T‑498/93</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:T:1994:278">EU:T:1994:278</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0038">38.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR> un tajā minētā judikatūra), un Civildienesta tiesas spriedums, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20150630">2015. gada 30. jūnijs</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Petsch</HT>/Komisija</NAME.CASE> (<NO.CASE>F‑124/14</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:F:2015:69">EU:F:2015:69</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0033">33.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>).</P></NOTE>.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0036"><NO.P>36.</NO.P><TXT>Atlīdzināt iemaksu, kuru ierēdnis iemaksājis fakultatīvi un brīvprātīgi, neatbilst šai prasībai par šauru interpretāciju. Turklāt tas būtu pretrunā likumdevēja gribai, kas Civildienesta noteikumu reformas 2004. gadā kontekstā ir pakļāvis izmaksu atlīdzināšanu nosacījumam, ka bērns apmeklē maksas izglītības iestādi<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0028"><P>Pamatskolas vai vidusskolas apmeklēšanas gadījumā.</P></NOTE>, un izbeidzis izmaksāt atbalstu izglītībai fiksētā formā, kurš tiek sniegts ierēdņiem<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0029"><P>Skat. iepriekš 2. punktu.</P></NOTE>. Līdz ar to ar Civildienesta noteikumiem nav ļauts uzskatīt pabalstu izglītībai par atalgojuma papildinājumu, kuru ierēdnis brīvi izmanto, tostarp iemaksājot brīvprātīgās iemaksas vai ziedojumus.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0037"><NO.P>37.</NO.P><TXT>Vispārējā tiesa nav interpretējusi jēdzienu <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0018" REF.END="QE0018"/>izglītības izmaksas<QUOT.END REF.START="QS0018" CODE="201D" ID="QE0018"/> saskaņā ar Beļģijas tiesībām. Lai gan tā ir pieminējusi<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0030"><P>Skat. pārsūdzētā sprieduma 31., 33. un 36. punktu, kuros ir tieši izklāstīta apelācijas sūdzības iesniedzēju paustā kritika.</P></NOTE> <HT TYPE="ITALIC">Communauté française de Belgique</HT> valsts apkārtrakstu ar nosaukumu <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0019" REF.END="QE0019"/>Gratuité de l’accès à l’Enseignement obligatoire<QUOT.END REF.START="QS0019" CODE="201D" ID="QE0019"/> [Bezmaksas piekļuve obligātajai izglītībai]<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0031"><P><DATE ISO="20130829">2013. gada 29. augusta</DATE> Apkārtraksts Nr. 4516.</P></NOTE>, tā ir vienīgi norāde, lai pamatotu konstatējumu, ko apelācijas sūdzības iesniedzēji nav apstrīdējuši, ka iestādes tiem nav noteikušas pienākumu maksāt reģistrācijas un ar apmeklēšanu saistītās izmaksas. Vispārējā tiesa ir norādījusi, ka šajā apkārtrakstā, kas ir piemērojams attiecīgajām iestādēm, ir paredzēts, ka subsidētā iestāde nevar pakļaut reģistrāciju nosacījumam par naudas summas iemaksu un ka izmaksu, kuras iestāde var pieprasīt, nesamaksāšanai<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0032"><P>Tādas kā izmaksas par baseina apmeklēšanu un sporta un kultūras pasākumiem.</P></NOTE> nevar būt ietekme uz attiecīgā audzēkņa iestādes apmeklēšanu.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0038"><NO.P>38.</NO.P><TXT>Lai noteiktu, vai izmaksu, kuras apelācijas sūdzības iesniedzēji lūdz atlīdzināt, samaksai ir pakļauta viņu bērnu reģistrācija attiecīgajās iestādēs, Vispārējā tiesa tādējādi ir norādījusi uz Beļģijas tiesībām kā uz atbilstošu norādi, nevis kā uz noteicošu kritēriju<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0033"><P>Skat. saistībā ar jēdzienu <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0020" REF.END="QE0020"/>pamatizglītība<QUOT.END REF.START="QS0020" CODE="201D" ID="QE0020"/> Vispārējās tiesas spriedumu, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20040629">2004. gada 29. jūnijs</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Hivonnet</HT>/Padome</NAME.CASE> (<NO.CASE>T‑188/03</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:T:2004:194">EU:T:2004:194</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0028">28.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>), saistībā ar jēdzienu <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0021" REF.END="QE0021"/>izglītības izmaksas<QUOT.END REF.START="QS0021" CODE="201D" ID="QE0021"/> – Civildienesta tiesas spriedumu, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20110908">2011. gada 8. septembris</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Bovagnet</HT>/Komisija</NAME.CASE> (<NO.CASE>F‑89/10</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:F:2011:129">EU:F:2011:129</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0021">21.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>).</P></NOTE>, kas turklāt ir ilustrēts ar adverba <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0022" REF.END="QE0022"/>turklāt<QUOT.END REF.START="QS0022" CODE="201D" ID="QE0022"/> izmantošanu<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0034"><P><QUOT.START CODE="201C" ID="QS0023" REF.END="QE0023"/><HT TYPE="ITALIC">Turklāt</HT> pretējais, kā tas izriet no Apkārtraksta Nr. 4516 [..]<QUOT.END REF.START="QS0023" CODE="201D" ID="QE0023"/> (pārsūdzētā sprieduma 31. punkts); <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0024" REF.END="QE0024"/>[..] kā to <HT TYPE="ITALIC">turklāt</HT> apstiprina Apkārtraksts Nr. 4516<QUOT.END REF.START="QS0024" CODE="201D" ID="QE0024"/> (pārsūdzētā sprieduma 36. punkts).</P></NOTE>.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0039"><NO.P>39.</NO.P><TXT>Apelācijas sūdzības iesniedzēji uzskata, ka saskaņā ar Vispārējās tiesas izmantoto šauro interpretāciju izglītības izmaksu atlīdzināšana tiek padarīta atkarīga no dažādajām dalībvalstu izglītības sistēmām.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0040"><NO.P>40.</NO.P><TXT>Tas ir kļūdaini. Tā nav izglītības izmaksu atlīdzināšana, kas var atšķirties dažādās dalībvalstīs vai dažādās mācību iestādes, bet gan atlīdzināmo izglītības izmaksu pati pastāvēšana vai apmērs.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0041"><NO.P>41.</NO.P><TXT>Tādējādi, ja iestāde pakļauj audzēkņa reģistrāciju un apmeklēšanu izmaksu samaksāšanai, tad šo izmaksu raksturs un to sastāvdaļas noteiks to atlīdzināšanu saskaņā ar spriedumu lietā <HT TYPE="ITALIC">Bovagnet</HT>/Komisija<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0035"><P>Civildienesta tiesas spriedums, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20110908">2011. gada 8. septembris</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Bovagnet</HT>/Komisija</NAME.CASE> (<NO.CASE>F‑89/10</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:F:2011:129">EU:F:2011:129</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0022">22.</REF.NP.ECR> un <REF.NP.ECR REF="NP0023">23.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>).</P></NOTE> un neatkarīgi no valstī esošajiem nosaukumiem vai klasifikācijas. Taču, ja iestāde nepakļauj audzēkņa reģistrāciju un apmeklēšanu izmaksu samaksāšanai, neatkarīgi no iemesla, tad attiecīgais ierēdnis nevar saņemt pabalstu izglītībai.</TXT></NP.ECR><?PAGE NO="8"?><NP.ECR IDENTIFIER="NP0042"><NO.P>42.</NO.P><TXT>Apelācijas sūdzības iesniedzēji tālāk uzskata, ka autonomajā interpretācijā būtu bijis jāņem vērā, ka bez iemaksām, kuras viņi tika aicināti iemaksāt, attiecīgās iestādes nebūtu varējušas finansēt specifisko apmācību, saistībā ar kuru apelācijas sūdzības iesniedzēji ir izvēlējušies reģistrēt savus bērnus. Tādēļ iemaksas esot bijušas izmaksas, kas faktiski radušās apelācijas sūdzības iesniedzējiem saistībā ar viņu bērnu apmācību.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0043"><NO.P>43.</NO.P><TXT>Nospriežot, ka izglītības izmaksas nenosedz visas izmaksas, kas faktiski radušās saistībā ar apmācību, bet sedz vienīgi tās, kuras iestāde pieprasa kā reģistrācijas un ar apmeklēšanu saistītās izmaksas, Vispārējā tiesa tomēr šo jēdzienu ir interpretējusi saskaņā ar piemērojamo Civildienesta noteikumu tiesību normu formulējumu un mērķi.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0044"><NO.P>44.</NO.P><TXT>Visbeidzot apelācijas sūdzības iesniedzēji uzskata, ka Vispārējā tiesa, pārsūdzētā sprieduma 40. punktā iemaksātās iemaksas pielīdzinot <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0025" REF.END="QE0025"/>citām izmaksām<QUOT.END REF.START="QS0025" CODE="201D" ID="QE0025"/> VĪN 3. panta nozīmē, esot būtiski ierobežojusi autonomo un Civildienesta noteikumos noteikto jēdzienu <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0026" REF.END="QE0026"/>izglītības izmaksas<QUOT.END REF.START="QS0026" CODE="201D" ID="QE0026"/>. Apelācijas sūdzības iesniedzēji uzskata, ka Vispārējā tiesa esot uzskatījusi, ka veiktās iemaksas ietilpst kategorijā <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0027" REF.END="QE0027"/>citas izmaksas<QUOT.END REF.START="QS0027" CODE="201D" ID="QE0027"/> vienīgi tādēļ, ka tās neesot saistītas ar Beļģijas izglītības sistēmas oficiālo programmu.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0045"><NO.P>45.</NO.P><TXT>Es nepiekrītu šādai Vispārējās tiesas sprieduma interpretācijai. Iepriekš izklāstīto iemeslu dēļ<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0036"><P>Iepriekš 32.–36. punkts.</P></NOTE> secinājusi, ka iemaksātie maksājumi neietilpst atlīdzināmo izglītības izmaksu kategorijā, Vispārējā tiesa tos ir klasificējusi ar izslēgšanu atlikušajā <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0028" REF.END="QE0028"/>visas citas izmaksas<QUOT.END REF.START="QS0028" CODE="201D" ID="QE0028"/>, kas nav atlīdzināmas, kategorijā. Tā kā šajā kategorijā ietilpstošo gadījumu uzskaitījums nav izsmeļošs, Vispārējā tiesa varēja pamatoti uzskatīt tās par <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0029" REF.END="QE0029"/>cit[ām] izmaks[ām], kas ir saistītas ar apmeklējamās izglītības iestādes skolas programmas izpildi<QUOT.END REF.START="QS0029" CODE="201D" ID="QE0029"/><NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0037"><P>Skat. pārsūdzētā sprieduma 40. punktu.</P></NOTE>.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0046"><NO.P>46.</NO.P><TXT>Tādēļ šis iebildums ir jānoraida.</TXT></NP.ECR></GR.SEQ><GR.SEQ LEVEL="3"><TITLE><TI><NP><NO.P><HT TYPE="ITALIC">2.</HT></NO.P><TXT><HT TYPE="ITALIC">Faktu sagrozīšana</HT></TXT></NP></TI></TITLE><NP.ECR IDENTIFIER="NP0047"><NO.P>47.</NO.P><TXT>Apelācijas sūdzības iesniedzēji apgalvo, ka Vispārējā tiesa, pārsūdzētā sprieduma 31. punktā apstiprinot, ka tas, ka apvienības ir izrakstījušas rēķinus par izglītības izmaksām, neesot atbilstoši Beļģijas tiesībām, esot sagrozījusi faktus.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0048"><NO.P>48.</NO.P><TXT>Šajā sakarā pierādījumu sagrozīšana ir notikusi tad, ja, neiesniedzot jaunus elementus, jau iesniegto elementu vērtējums ir acīmredzami kļūdains<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0038"><P>Tiesas spriedums, 2007. gada 18. janvāris, <REF.DOC.ECR><NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">PKK</HT> un <HT TYPE="ITALIC">KNK</HT>/Padome</NAME.CASE> (<NO.CASE>C‑229/05 P</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2007:32">EU:C:2007:32</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0037">37.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>).</P></NOTE>.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0049"><NO.P>49.</NO.P><TXT>Taču šajā lietā šāda valsts tiesību sagrozīšana nav novērojama, jo apelācijas sūdzības iesniedzēji nav pierādījuši, ne ka attiecīgais apkārtraksts nav saistošs, ne ka Vispārējā tiesa to būtu izvērtējusi acīmredzami pretrunā tā saturam. Konkrēti, viņi sava argumenta pamatošanai nav pierādījuši, ka iestādēm vai apvienībām būtu atļauts pieprasīt, lai tiktu samaksātas izmaksas saistībā ar šo iestāžu specifisko pedagoģisko projektu.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0050"><NO.P>50.</NO.P><TXT>Līdz ar to arī šis iebildums ir jānoraida.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0051"><NO.P>51.</NO.P><TXT>Līdz ar to pirmais pamats kopumā ir jānoraida kā nepamatots.</TXT></NP.ECR></GR.SEQ></GR.SEQ><?PAGE NO="9"?><GR.SEQ LEVEL="2"><TITLE><TI><NP><NO.P><HT TYPE="BOLD"><HT TYPE="ITALIC">C.</HT></HT></NO.P><TXT><HT TYPE="BOLD"><HT TYPE="ITALIC">Otrais pamats par konstatējumu saturisko nepareizību</HT></HT></TXT></NP></TI></TITLE><NP.ECR IDENTIFIER="NP0052"><NO.P>52.</NO.P><TXT>Apelācijas sūdzības iesniedzēji uzskata, ka pārsūdzētajā spriedumā atbildē uz viņu pamatu par tiesiskās paļāvības principa pārkāpumu ir pieļauta saturiska nepareizība konstatējumos. Viņi uzskata, ka Vispārējā tiesa esot spriedusi par to, vai veidlapa, kuru sagatavojis Parlaments un kura ir jāaizpilda attiecīgajām iestādēm, pierāda reģistrācijas izmaksu pastāvēšanu. Taču tā neesot spriedusi par pastāvīgas Parlamenta prakses pastāvēšanu, kura apelācijas sūdzības iesniedzējiem esot radījusi tiesisko paļāvību.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0053"><NO.P>53.</NO.P><TXT>Pārsūdzētā sprieduma 44. un 45. punktā Vispārējā tiesa tomēr ir atbildējusi uz apelācijas sūdzības iesniedzēju pamatu par tiesiskās paļāvības aizsardzības principa pārkāpumu. Atgādinājusi trīs nosacījumus, kas jāizpilda, lai varētu atsaukties uz tiesiskās paļāvības aizsardzību, Vispārējā tiesa ir nospriedusi, ka, pat ja administrācija būtu sniegusi precīzus, beznosacījuma un saskanīgus solījumus, tie nebūtu varējuši radīt tiesisko paļāvību apelācijas sūdzības iesniedzējiem, jo netika ievērotas Civildienesta noteikumu normas.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0054"><NO.P>54.</NO.P><TXT>Turklāt šī Vispārējās tiesas atbilde ir pamatota ar pastāvīgo judikatūru<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0039"><P>Tiesas spriedums, 1986. gada 6. februāris, <REF.DOC.ECR><NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Vlachou</HT>/Revīzijas palāta</NAME.CASE> (<NO.CASE>162/84</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:1986:56">EU:C:1986:56</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0006">6.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>); Vispārējās tiesas spriedums, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="19900327">1990. gada 27. marts</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Chomel</HT>/Komisija</NAME.CASE> (<NO.CASE>T‑123/89</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:T:1990:24">EU:T:1990:24</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0025">25.</REF.NP.ECR>–<REF.NP.ECR REF="NP0030">30.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>), un Civildienesta tiesas spriedums, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20150707">2015. gada 7. jūlijs</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Kur</HT>/Komisija</NAME.CASE> (<NO.CASE>F‑53/14</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:F:2015:81">EU:F:2015:81</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0064">64.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>).</P></NOTE>.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0055"><NO.P>55.</NO.P><TXT>Šajā kontekstā uz veidlapu, kura nosūtīta attiecīgajām iestādēm un saistībā ar kuru Vispārējā tiesa ir precizējusi, ka tā nav ļāvusi konstatēt, ka apelācijas sūdzības iesniedzēji ir samaksājuši reģistrācijas maksu, pārsūdzētā sprieduma 46. punktā ir norādīts, vienīgi atbildot uz lietas dalībnieku argumentu, saskaņā ar kuru šī veidlapa esot ietvērusi solījumus, kas viņiem radījusi tiesisko paļāvību.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0056"><NO.P>56.</NO.P><TXT>Līdz ar to otrais pamats acīmredzami nav pamatots.</TXT></NP.ECR></GR.SEQ><GR.SEQ LEVEL="2"><TITLE><TI><NP><NO.P><HT TYPE="BOLD"><HT TYPE="ITALIC">D.</HT></HT></NO.P><TXT><HT TYPE="BOLD"><HT TYPE="ITALIC">Trešais pamats par kļūdu tiesību piemērošanā, interpretējot pastāvīgo judikatūru saistībā ar noteikumu par sūdzības un prasības savstarpējo atbilstību</HT></HT></TXT></NP></TI></TITLE><NP.ECR IDENTIFIER="NP0057"><NO.P>57.</NO.P><TXT>Apelācijas sūdzības iesniedzēji norāda, ka, noraidot kā nepieņemamu viņu argumentu par tiesiskās noteiktības principa pārkāpumu, jo tas nav ticis norādīts sūdzībā, Vispārējā tiesa pārsūdzētā sprieduma 47. punktā neesot ievērojusi judikatūru saistībā ar sūdzības un prasības savstarpējo atbilstību.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0058"><NO.P>58.</NO.P><TXT>Apelācijas sūdzības iesniedzēji uzskata, ka vienīgi lēmumā par sūdzību noraidīšanu Parlaments esot apstiprinājis, ka pabalsts izglītībai tiek izvērtēts katru gadu. Viņi norāda uz judikatūru, kurā ir paredzēts izņēmums noteikumam par sūdzības un prasības savstarpējo atbilstību, – gadījumā, ja sūdzības iesniedzējs viņam nelabvēlīgā akta pamatojumu uzzina atbildē uz viņa sūdzību, jebkurš pamats, kas pirmo reizi tiek izvirzīts prasības pieteikuma stadijā un kura mērķis ir apstrīdēt atbildē uz sūdzību atspoguļoto pamatu pamatotību, ir jāuzskata par pieņemamu<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0040"><P>Apelācijas sūdzības iesniedzēji citē Vispārējās tiesas spriedumu, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20140521">2014. gada 21. maijs</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Mocová</HT>/Komisija</NAME.CASE> (<NO.CASE>T‑347/12 P</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:T:2014:268">EU:T:2014:268</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0044">44.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>).</P></NOTE>. Tādējādi apelācijas sūdzības iesniedzēji uzskata, ka viņi var pamatoti pirmo reizi prasības pieteikumā norādīt, ka Parlamenta prerogatīva pabalstu izglītībai izvērtēt katru gadu ir pretrunā tiesiskās noteiktības principam.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0059"><NO.P>59.</NO.P><TXT>Parlaments iebilst, ka lēmumos par sūdzību noraidīšanu nav ietverts pamatojums, kas būtiski vai pilnībā grozītu lēmumos par noraidīšanu ietverto pamatojumu.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0060"><NO.P>60.</NO.P><TXT>Šajā sakarā ir taisnība, ka Parlaments savā atbildē uz apelācijas sūdzības iesniedzēju sūdzībām pirmo reizi ir apstiprinājis, ka pabalsts izglītībai tiek izvērtēts katru gadu. Tomēr šis apgalvojums atbalsta tā argumentu, saskaņā ar kuru tas apelācijas sūdzības iesniedzējiem nav sniedzis precīzus un saskanīgus solījumus saistībā ar pabalsta izglītībai saņemšanu. Tādējādi atbildē uz pamatu par tiesiskās<?PAGE NO="10"?> paļāvības pārkāpumu, kuru apelācijas sūdzības iesniedzēji norādījuši savā sūdzībā, Parlaments ir apstiprinājis, ka pabalsts izglītībai tiek izvērtēts katru gadu. Šis arguments nav lēmumu par noraidīšanu pamatojums, kas būtu atbilstošs vienīgi atbildes uz sūdzībām stadijā, bet ir iemesls, kādēļ apelācijas sūdzības iesniedzējiem nevarēja rasties tiesiskā paļāvība.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0061"><NO.P>61.</NO.P><TXT>Spriedums, uz kuru norāda apelācijas sūdzības iesniedzēji, turklāt tika pasludināts apstākļos, kuros administrācija, noraidot sūdzību, atkāpās no pamatojuma, kas bija ietverts sākotnējā lēmumā, lai norādītu citu pamatojumu<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0041"><P>Vispārējās tiesas spriedums, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20140521">2014. gada 21. maijs</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Mocová</HT>/Komisija</NAME.CASE> (<NO.CASE>T‑347/12 P</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:T:2014:268">EU:T:2014:268</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0032">32.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>).</P></NOTE>. Šajā lietā tā nav. Pamatojums atlīdzināšanas pieteikuma noraidīšanai ir viens un tas pats kā sākotnējos lēmumos, tā sūdzību noraidījumā, – attiecīgās iestādes nevar tikt kvalificētas par maksas iestādēm Civildienesta noteikumu nozīmē un līdz ar to neatbilst nosacījumiem, lai apelācijas sūdzības iesniedzēji varētu saņemt pabalstu izglītībai.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0062"><NO.P>62.</NO.P><TXT>No tā izriet, ka Vispārējā tiesa, noraidot kā nepieņemamu viņu argumentāciju saistībā ar tiesiskās noteiktības principu, jo tas nebija norādīts sūdzībā, nav pārkāpusi judikatūru par noteikumu par administratīvās sūdzības un prasības saskaņotību.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0063"><NO.P>63.</NO.P><TXT>Tātad trešais pamats nav pamatots.</TXT></NP.ECR></GR.SEQ><GR.SEQ LEVEL="2"><TITLE><TI><NP><NO.P><HT TYPE="BOLD"><HT TYPE="ITALIC">E.</HT></HT></NO.P><TXT><HT TYPE="BOLD"><HT TYPE="ITALIC">Ceturtais pamats par pienākuma norādīt pamatojumu neizpildi</HT></HT></TXT></NP></TI></TITLE><NP.ECR IDENTIFIER="NP0064"><NO.P>64.</NO.P><TXT>Apelācijas sūdzības iesniedzēji apgalvo, ka Vispārējā tiesa, pārsūdzētā sprieduma 56. punktā norādot, ka trešā pamata pirmā daļa, kas attiecas uz vienlīdzīgas attieksmes principa pārkāpumu, nav efektīva, neesot izpildījusi savu pienākumu norādīt pamatojumu.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0065"><NO.P>65.</NO.P><TXT>Apelācijas sūdzības iesniedzēji Vispārējā tiesā ir norādījuši, ka citas Savienības iestādes ierēdņi esot turpinājuši saņemt izglītības izmaksu atlīdzināšanu saistībā ar saviem bērniem, kas apmeklē tās pašas izglītības iestādes. Apelācijas sūdzības iesniedzēji uzskata, ka pret tiem, pamatojoties uz tiem pašiem Civildienesta noteikumiem, ir īstenota atšķirīga attieksme.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0066"><NO.P>66.</NO.P><TXT>Vispārējā tiesa, lai gan īsumā, divas reizes ir atbildējusi uz šo iebildumu. Atgādinājusi vienlīdzīgas attieksmes principa pamatus un saturu, tā pārsūdzētā sprieduma 55. punktā ir uzsvērusi, ka šis princips ir jāsaskaņo ar tiesiskuma principa ievērošanu. Līdz ar to un piemērojot pastāvīgo judikatūru<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0042"><P>Tiesas spriedums, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="19850704">1985. gada 4. jūlijs</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Williams</HT>/Revīzijas palāta</NAME.CASE> (<NO.CASE>134/84</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:1985:297">EU:C:1985:297</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0014">14.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>); Vispārējās tiesas spriedums, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20070711">2007. gada 11. jūlijs</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Centeno Mediavilla</HT> u.c./Komisija</NAME.CASE> (<NO.CASE>T‑58/05</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:T:2007:218">EU:T:2007:218</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0155">155.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>), un Civildienesta tiesas spriedums, 2014. gada 21. janvāris, <REF.DOC.ECR><NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Van Asbroeck</HT>/Parlaments</NAME.CASE> (<NO.CASE>F‑102/12</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:F:2014:4">EU:F:2014:4</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0038">38.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>).</P></NOTE>, ierēdnis nevar atsaukties uz citas personas interesēs pieļautu prettiesiskumu. Vispārējā tiesa turklāt, konstatējusi, ka tādu izmaksu, kādas radušās apelācijas sūdzības iesniedzējiem, atlīdzināšana neatbilst Civildienesta noteikumu normām, no tā ir izsecinājusi, ka apelācijas sūdzības iesniedzēji nevar atsaukties uz šo prettiesiskumu, no kura labumu guvuši citi ierēdņi.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0067"><NO.P>67.</NO.P><TXT>Līdz ar to Vispārējā tiesa ir secinājusi, ka iebildums, kas balstīts uz vienlīdzīgas attieksmes principa pārkāpumu, ir neefektīvs.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0068"><NO.P>68.</NO.P><TXT>Man nešķiet, ka Vispārējā tiesa tādējādi nebūtu izpildījusi savu pienākumu norādīt pamatojumu, kas izriet no Eiropas Savienības Tiesas statūtu 36. un 53. panta. Tai nav pienākuma sniegt izsmeļošu un detalizētu visu lietas dalībnieku sniegtās argumentācijas izklāstu. Sprieduma pamatojumam ir jāļauj ieinteresētajām personām uzzināt, kādēļ Vispārējā tiesa nav ņēmusi vērā viņu argumentus, un jāsniedz<?PAGE NO="11"?> Tiesai pietiekamas norādes, lai tā varētu īstenot savu pārbaudi<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0043"><P>Piemēram, skat. Tiesas spriedumu, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20100520">2010. gada 20. maijs</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Gogos</HT>/Komisija</NAME.CASE> (<NO.CASE>C‑583/08 P</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2010:287">EU:C:2010:287</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0030">30.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>), un Vispārējās tiesas spriedumu, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20100702">2010. gada 2. jūlijs</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Kerstens</HT>/Komisija</NAME.CASE> (<NO.CASE>T‑266/08 P</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:T:2010:273">EU:T:2010:273</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0073">73.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>).</P></NOTE>. Tā tas ir šajā lietā. Pamatojums, ko Vispārējā tiesa ir sniegusi pārsūdzētā sprieduma 55. un 56. punktā, ļauj saprast iemeslus, kādēļ Vispārējā tiesa ir nospriedusi, ka vienlīdzīgas attieksmes principa norādīšana nav efektīva, un nav uzskatījusi par nepieciešamu atbildēt uz visiem argumentiem saistībā ar šo principu.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0069"><NO.P>69.</NO.P><TXT>Turpinājumā apelācijas sūdzības iesniedzēji norāda, ka Vispārējā tiesa neesot spriedusi par iespējamo Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 22. panta, kurā Savienībai ir noteikts pienākums ievērot kultūru, reliģisko un lingvistisko daudzveidību, pārkāpumu. Es uzskata, ka, lai gan apelācijas sūdzības iesniedzēji patiešām ir norādījuši uz šo tiesību normu savā prasības pieteikumā Vispārējā tiesā trešā pamata, kas attiecas uz labas pārvaldības principa pārkāpumu, otrās daļas ietvaros, viņi to ir darījuši pārāk hipotētiski un vispārīgi, lai būtu iespējams uzskatīt, ka tie ir norādījuši uz tās pārkāpumu. Līdz ar to Vispārējā tiesai nevar tikt pārmests, ka tā šajā sakarā nav spriedusi.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0070"><NO.P>70.</NO.P><TXT>No iepriekš minētā izriet, ka, pēc manām domām, ceturtais pamats arī ir jānoraida kā nepamatots un ka līdz ar to apelācijas sūdzība ir pilnībā jānoraida.</TXT></NP.ECR></GR.SEQ></GR.SEQ><GR.SEQ LEVEL="1"><TITLE><TI><NP><NO.P><HT TYPE="BOLD">VI.</HT></NO.P><TXT><HT TYPE="BOLD">Tiesāšanās izdevumi</HT></TXT></NP></TI></TITLE><NP.ECR IDENTIFIER="NP0071"><NO.P>71.</NO.P><TXT>Atbilstoši Tiesas Reglamenta 138. panta 1. punktam, kas apelācijas tiesvedībā piemērojams saskaņā ar šī paša reglamenta 184. panta 1. punktu, lietas dalībniekam, kuram nolēmums ir nelabvēlīgs, piespriež atlīdzināt tiesāšanās izdevumus, ja to ir prasījis lietas dalībnieks, kuram nolēmums ir labvēlīgs.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0072"><NO.P>72.</NO.P><TXT>Tā kā Parlaments ir prasījis piespriest apelācijas sūdzības iesniedzējiem atlīdzināt tiesāšanās izdevumus un tā kā tiem spriedums ir nelabvēlīgs, ir jāpiespriež apelācijas sūdzības iesniedzējiem segt savus, kā arī atlīdzināt Komisijas tiesāšanās izdevumus.</TXT></NP.ECR></GR.SEQ><GR.SEQ LEVEL="1"><TITLE><TI><NP><NO.P><HT TYPE="BOLD">VI.</HT></NO.P><TXT><HT TYPE="BOLD">Secinājumi</HT></TXT></NP></TI></TITLE><NP.ECR IDENTIFIER="NP0073"><NO.P>73.</NO.P><TXT>Pamatojoties uz iepriekšminēto, es iesaku Tiesai nolemt šādi:</TXT><P><LIST TYPE="ARAB"><ITEM><NP><NO.P>1)</NO.P><TXT>Apelācijas sūdzību noraidīt.</TXT></NP></ITEM><ITEM><NP><NO.P>2)</NO.P><TXT><HT TYPE="ITALIC">Irit Azoulay</HT>, <HT TYPE="ITALIC">Andrew Boreham</HT>, <HT TYPE="ITALIC">Mirja Bouchard</HT> un <HT TYPE="ITALIC">Darren Neville</HT> sedz savus, kā arī atlīdzina Eiropas Parlamenta tiesāšanās izdevumus.</TXT></NP></ITEM></LIST></P></NP.ECR></GR.SEQ></CONTENTS.CONCLUSION></CONCLUSION>