1

Ar attiecīgajām apelācijas sūdzībām Francijas Republika un Eiropas Komisija lūdz atcelt Eiropas Savienības Vispārējās tiesas 2022. gada 23. novembra spriedumu CWS Powder Coatings u.c./Komisija (T‑279/20, T‑283/20 un T‑288/20, turpmāk tekstā – “pārsūdzētais spriedums”, EU:T:2022:725), ar kuru tā atcēla Komisijas Deleģēto regulu (ES) 2020/217 (2019. gada 4. oktobris), ar ko, to pielāgojot zinātnes un tehnikas attīstībai, groza Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1272/2008 par vielu un maisījumu klasificēšanu, marķēšanu un iepakošanu, kā arī minēto regulu labo (OV 2020, L 44, 1. lpp., un labojums – OV 2021, L 214, 72. lpp.; turpmāk tekstā – “apstrīdētā regula”), attiecībā uz titāna dioksīda pulvera veidā, kas satur 1 % vai vairāk daļiņu, kuru diametrs nepārsniedz 10 μm, harmonizēto klasifikāciju un marķējumu (turpmāk tekstā – “apstrīdētā klasifikācija un marķējums”).

Atbilstošās tiesību normas

2

Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 1272/2008 (2008. gada 16. decembris) par vielu un maisījumu klasificēšanu, marķēšanu un iepakošanu un ar ko groza un atceļ Direktīvas 67/548/EEK un 1999/45/EK un groza Regulu (EK) Nr. 1907/2006 (OV 2008, L 353, 1. lpp.), kurā grozījumi izdarīti ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2019. gada 20. jūnija Regulu (ES) 2019/1243 (OV 2019, L 198, 241. lpp.) (turpmāk tekstā – “Regula Nr. 1272/2008”), 1. panta “Mērķis un darbības joma” 1. punktā ir paredzēts:

3

Regulas Nr. 1272/2008 2. pantā “Definīcijas” ir noteikts:

4

Šīs regulas 3. pantā “Bīstamas vielas un maisījumi un bīstamības klašu apraksts” ir noteikts:

5

Minētās regulas 36. panta “Vielu klasificēšanas un marķēšanas harmonizēšana” 1. punktā ir paredzēts:

6

Šīs regulas 37. pants “Vielu klasificēšanas un marķēšanas harmonizēšanas procedūra” ir formulēts šādi:

7

Regulas Nr. 1272/2008 I pielikuma “Prasības bīstamu vielu un maisījumu klasificēšanai un marķēšanai” 1. daļā, kas attiecas uz vispārējiem klasificēšanas un marķēšanas principiem, ir ietverta 1.1.1. iedaļa “Ekspertu slēdziena nozīme un izmantošana un noteikšana pēc pierādījumu daudzuma”, kas ir formulēts šādi:

8

Šajā I pielikumā ir ietverta arī 3. daļa “Bīstamības veselībai”, kurā ir ietverta 3.6. iedaļa “Kancerogenitāte”, kas ir formulēta šādi:

Tiesvedības priekšvēsture

9

Tiesvedības priekšvēsturi, kas izklāstīta pārsūdzētā sprieduma 2.–15. punktā, var rezumēt šādi.

10

Titāna dioksīds ir neorganiska ķīmiska viela, kas sastāv no skābekļa un titāna, kuras molekulārā formula ir “TiO2” un kura var būt sastopama dabā vai rūpnieciski ražota. Tā tiek izmantota, it īpaši balta pigmenta veidā krāsojošo un pārklājošo īpašību dēļ dažādos produktos, piemēram, krāsās, pārklājumu materiālos, lakās, plastmasās, laminētā papīrā, kosmētikā, tostarp saules aizsardzības līdzekļos, zālēs, rotaļlietās, kā arī pārtikas produktos.

11

Prasītājas pirmajā instancē ir titāna dioksīda ražotājas, importētājas, lejupējās lietotājas un piegādātājas.

12

2016. gada maijā Agence nationale de sécurité sanitaire de l’alimentation, de l’environnement et du travail (ANSES, Francija) saskaņā ar Regulas Nr. 1272/2008 37. panta 1. punktu iesniedza ECHA dokumentāciju, ierosinot titāna dioksīdu harmonizēti klasificēt un marķēt kā 1.B kategorijas inhalatīvu kancerogēnu (Carc. 1B, H350i).

13

2016. gada 31. maijā šī dokumentācija tika publicēta saskaņā ar šīs regulas 37. panta 4. punktu. Noteiktajā termiņā vairākas iesaistītās personas iesniedza savus komentārus.

14

2017. gada 14. septembrī ECHA Riska novērtēšanas komiteja (turpmāk tekstā – “RNK”) pieņēma atzinumu par titāna dioksīdu, kurā tā secināja, ka ir pamatoti titāna dioksīdu klasificēt kā 2. kategorijas kancerogēnu vielu ar bīstamības norādi “H351 (ieelpošana)” (turpmāk tekstā – “RNK atzinums”).

15

Pamatojoties uz šo atzinumu, Komisija sagatavoja deleģētās regulas par saskaņotu klasificēšanu un marķēšanu, tostarp attiecībā uz titāna dioksīdu, projektu, kurš laikā no 2019. gada 11. janvāra līdz 8. februārim tika nodots sabiedriskajai apspriešanai.

16

2019. gada 4. oktobrī Komisija pieņēma apstrīdēto regulu, ar ko groza Regulu Nr. 1272/2008, it īpaši veicot apstrīdēto klasifikāciju un marķējumu. Saskaņā ar apstrīdētās regulas 3. pantu grozījumi attiecībā uz šo klasifikāciju un marķējumu ir piemērojami no 2021. gada 1. oktobra.

17

Apstrīdētās regulas I pielikumā ir paredzēts:

18

Saskaņā ar apstrīdētās regulas III pielikumu:

Prasības Vispārējā tiesā un pārsūdzētais spriedums

19

Ar trim prasības pieteikumiem, no kuriem pirmo Vispārējās tiesas kancelejā 2020. gada 12. maijā iesniedza CWS Powder Coatings GmbH (turpmāk tekstā – “CWS”) lietā T‑279/20, otro – 2020. gada 13. maijā – Billions Europe Ltd, Cinkarna Metalurško‑kemična Industrija Celje d.d. (Cinkarna Celje d.d.), Evonik Operations GmbH, Kronos Titan GmbH, Precheza a.s., Tayca Corp., Tronox Pigments (Holland) BV un Venator Germany GmbH (turpmāk tekstā kopā – “Billions Europe u.c.”) lietā T‑283/20 un trešo – 2020. gada 13. maijā – Brillux GmbH & Co. KG un Daw SE lietā T‑288/20, šīs prasītājas pirmajā instancē cēla prasības atcelt apstrīdēto regulu, ciktāl ar to ir veikta apstrīdētā klasifikācija un marķējums.

20

Ar Vispārējās tiesas devītās palātas priekšsēdētājas 2022. gada 11. marta rīkojumu lietas T‑279/20 un T‑288/20 tika apvienotas tiesvedības mutvārdu daļā un galīgā nolēmuma pieņemšanai. Šīs lietas un lieta T‑283/20 tika apvienotas sprieduma taisīšanai pārsūdzētā sprieduma rezolutīvās daļas 1. punktā.

21

Pārsūdzētā sprieduma 20.–27. punktā Vispārējā tiesa būtībā uzskatīja, ka dažādie prasītāju pirmajā instancē izvirzītie pamati un argumenti, kas pārklājas, ir saistīti ar septiņiem iebildumiem.

22

Tādējādi minētā sprieduma 21. punktā Vispārējā tiesa identificēja pirmo iebildumu, kas izvirzīts CWS, Brillux un Daw otrajā pamatā un septītā pamata pirmajā un piektajā daļā un astotajā pamatā apvienotajās lietās T‑279/20 un T‑288/20, un argumentus, kurus Billions Europe u.c. izvirzīja savu iestāšanās rakstu atbalstam šajās lietās, kā arī tos, ko Billions Europe u.c. izvirzīja pirmā pamata ietvaros lietā T‑283/20. Vispārējās tiesas ieskatā, šis iebildums attiecas uz to, ka apstrīdētajā klasifikācijā un marķējumā ir pieļautas acīmredzamas kļūdas vērtējumā un ka tajos nav ievēroti Regulā Nr. 1272/2008 noteiktie kritēriji vielas klasificēšanai par kancerogēnu. Pārsūdzētā sprieduma 49. punktā Vispārējā tiesa uzskatīja, ka šis pirmais iebildums ir sadalīts divās daļās. Pirmā daļa attiecās uz acīmredzamām kļūdām un šo kritēriju pārkāpumu, pārbaudot Heinrich u.c. pētījuma (1995) (turpmāk tekstā – “Heinrich pētījums”), uz kuru esot balstīts RNK atzinums, pieņemamību un uzticamību. Otrā daļa attiecas uz acīmredzamām kļūdām vērtējumā un Regulā Nr. 1272/2008 noteikto kritēriju, lai vielu klasificētu un marķētu kā kancerogēnu, pārkāpumu, jo apstrīdētā klasifikācija un marķējums neattiecas uz vielu, kurai ir raksturīgi tas, ka tā var izraisīt vēzi.

23

Pārsūdzētā sprieduma 50.–122. punktā Vispārējā tiesa izvērtēja šo pirmo daļu. Minētā sprieduma 52. punktā tā šajā ziņā it īpaši norādīja, ka Billions Europe u.c. prasības pieteikumā lietā T‑283/20 un savos iestāšanās rakstos apvienotajās lietās T‑279/20 un T‑288/20 ir norādījusi, ka RNK atzinumā ir pieļauta kļūda, jo šī komiteja, pārbaudot Heinrich pētījuma pieņemamību un uzticamību, ir pieļāvusi kļūdu, un it īpaši šajā pētījumā ietvertie plaušu pārslogotības līmeņi no titāna dioksīda daļiņām (turpmāk tekstā – “Plaušu pārslogotība”), veicot vērtējumu, pamatojoties uz metodi, kas piedāvāta Morrow pētījumos (1988. un 1992. gadā) (turpmāk tekstā – “Morrow aprēķins”), ir saglabājuši titāna dioksīda daļiņu blīvumu 4,3 g/cm³, kas, pēc šo prasītāju domām, lika RNK kļūdaini secināt, ka šis pētījums ir veikts pieņemamos plaušu pārslogotības apstākļos.

24

Minētā sprieduma 78. un 79. punktā Vispārējā tiesa vispirms noraidīja Komisijas argumentu, saskaņā ar kuru RNK atzinums nebija balstīts tikai uz Heinrich pētījumu. Proti, Vispārējā tiesa uzskatīja, ka pēdējais minētais “ir bijis izšķirošais pētījums, uz kuru ir balstīts RNK atzinums un tātad apstrīdētā klasifikācija un marķējums”.

25

Šī paša sprieduma 81.–122. punktā Vispārējā tiesa pēc tam izvērtēja šī sprieduma 23. punktā minēto Billions Europe u.c. argumentu.

26

Veicot šo pārbaudi, Vispārējā tiesa pārsūdzētā sprieduma 100.–103. punktā uzskatīja, ka, neņemot vērā Heinrich pētījumā pārbaudīto daļiņu īpašības, it īpaši to, ka tām ir tendence aglomerēties, un zemāku daļiņu aglomerātu blīvumu, kā rezultātā tie aizņem vairāk tilpumu alveolārajos makrofāgos, RNK ir pieļāvusi acīmredzamu kļūdu vērtējumā, atņemot ticamību tās izdarītajam secinājumam. Minētā sprieduma 104.–120. punktā Vispārējā tiesa būtībā nosprieda, ka Komisijas un ECHA argumenti neatspēko šo secinājumu.

27

Visbeidzot, pārsūdzētā sprieduma 121. punktā Vispārējā tiesa no minētās pārbaudes secināja, ka, tā kā apstrīdētā regula attiecībā uz apstrīdēto klasifikāciju un marķējumu bija balstīta uz RNK atzinumu un Heinrich pētījums bija izšķirošs attiecībā uz šajā atzinumā formulēto titāna dioksīda klasifikācijas priekšlikumu, šīs komitejas pieļautā acīmredzamā kļūda vērtējumā atņem jebkādu ticamību tās secinājumam, kuru Komisija bija pieņēmusi, pieņemot apstrīdēto regulu, un saskaņā ar kuru šī pētījuma rezultāti ir pietiekami ticami un piemēroti Regulas Nr. 1272/2008 I pielikuma 3.6.2.2.1. punkta izpratnē. Līdz ar to pārsūdzētā sprieduma 122. punktā tā apmierināja pirmā iebilduma pirmo daļu.

28

Turklāt, “pareizas tiesvedības interesēs” un “lai lieta tiktu pilnībā atrisināta”, Vispārējā tiesa pārsūdzētā sprieduma 124.–179. punktā izvērtēja šī pirmā iebilduma otro daļu.

29

Pamatojoties uz pārsūdzētā sprieduma 157., 158., 160. un 161. punktā izklāstītajiem motīviem, Vispārējā tiesa minētā sprieduma 178. punktā nosprieda, ka šī otrā daļa ir jāapmierina.

30

Līdz ar to un uzskatot, ka pārējie prasītāju pirmajā instancē izvirzītie pamati un argumenti nav jāizskata, Vispārējā tiesa atcēla apstrīdēto regulu, ciktāl tā attiecās uz apstrīdēto klasifikāciju un marķējumu.

Tiesvedība Tiesā un lietas dalībnieku apelācijas instancē prasījumi

31

Ar Tiesas priekšsēdētāja 2023. gada 19. jūlija lēmumu lietas C‑71/23 P un C‑82/23 P tika apvienotas rakstveida un mutvārdu procesā, kā arī sprieduma taisīšanai.

Par apelācijas sūdzības lietā C‑71/23 P pieņemamību

32

Ar apelācijas sūdzību Francijas Republika, kuru atbalsta Nīderlandes Karaliste, Zviedrijas Karaliste, Komisija un ECHA, lūdz Tiesu:

–

atcelt pārsūdzēto spriedumu;

–

pašai pieņemt nolēmumu lietā un noraidīt apelācijas sūdzības iesniedzēju pirmajā instancē celtās prasības vai, ja Tiesa uzskata, ka tiesvedības stadija neļauj taisīt galīgo spriedumu, nodot lietu atpakaļ Vispārējai tiesai, un

–

piespriest prasītājām pirmajā instancē atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

33

CWS, Brillux, DAW un Sto SE & Co. KGaA, iepriekš – Sto AG (turpmāk tekstā kopā – “CWS u.c.”), lūdz Tiesu:

–

apelācijas sūdzību noraidīt un

–

piespriest Francijas Republikai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

34

Billions Europe u.c. lūdz Tiesu:

–

pilnībā noraidīt apelācijas sūdzību kā nepieņemamu vai nepamatotu;

–

pakārtoti – nodot lietu T‑283/20 atpakaļ Vispārējai tiesai pilnībā, tostarp, lai tā izvērtētu prasītāju pirmajā instancē izvirzītos argumentus saistībā ar pirmo pamatu, par kuriem Vispārējā tiesa nav lēmusi pārsūdzētajā spriedumā;

–

piespriest Francijas Republikai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus, kas radušies tiesvedībā Tiesā, un segt savus tiesāšanās izdevumus pirmajā instancē, un

–

piespriest Komisijai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus pirmajā instancē.

35

ECHA lūdz Tiesu:

–

atcelt pārsūdzēto spriedumu;

–

pašai pieņemt nolēmumu lietā un noraidīt apelācijas sūdzības iesniedzēju pirmajā instancē celtās prasības vai, ja Tiesa uzskata, ka tiesvedības stadija neļauj taisīt galīgo spriedumu, nodot lietu atpakaļ Vispārējai tiesai, un

–

piespriest prasītājām pirmajā instancē atlīdzināt tiesāšanās izdevumus vai, ja lieta tiek nodota atpakaļ Vispārējai tiesai, atlikt lēmuma par tiesāšanās izdevumiem šajā tiesvedībā pieņemšanu.

36

Le Conseil Européen de l’Industrie Chimique – European Chemical Industry Council (Cefic), Conseil Européen de l’Industrie des Peintures, des Encres d’Imprimerie et des Couleurs d’Art (CEPE), British Coatings Federation Ltd (BCF) un American Coatings Association, Inc. (ACA) (turpmāk tekstā kopā – “Cefic u.c.”) lūdz Tiesu:

–

pilnībā noraidīt apelācijas sūdzību un

–

piespriest Francijas Republikai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus, kas tām radušies šajā tiesvedībā un tiesvedībā Vispārējā tiesā.

Lietas dalībnieku prasījumi lietā C‑82/23 P

37

Ar apelācijas sūdzību Komisija, kuru atbalsta Nīderlandes Karaliste, Zviedrijas Karaliste un ECHA, lūdz Tiesu:

–

atcelt pārsūdzēto spriedumu;

–

noraidīt otro pamatu, septītā pamata pirmo un piekto daļu un astoto pamatu apvienotajās lietās T‑279/20 un T‑288/20, kā arī pirmo pamatu lietā T‑283/20;

–

nodot lietu atpakaļ Vispārējai tiesai, lai tā izvērtētu pamatus, par kuriem tā nav lēmusi savā spriedumā, un

–

atlikt lēmuma par tiesāšanās izdevumiem šajā tiesvedībā pieņemšanu.

38

Billions Europe u.c. lūdz Tiesu:

–

pilnībā noraidīt apelācijas sūdzību kā nepieņemamu vai nepamatotu;

–

pakārtoti – nodot lietu T‑283/20 atpakaļ Vispārējai tiesai pilnībā, tostarp, lai tā izvērtētu prasītāju pirmajā instancē izvirzītos argumentus saistībā ar pirmo pamatu, par kuriem Vispārējā tiesa nav lēmusi pārsūdzētajā spriedumā, un

–

piespriest Komisijai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus Tiesā un pirmajā instancē.

39

CWS u.c. lūdz Tiesu:

–

apelācijas sūdzību noraidīt un

–

piespriest Komisijai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

40

ECHA lūdz Tiesu:

–

atcelt pārsūdzēto spriedumu;

–

noraidīt otro pamatu, septītā pamata pirmo un piekto daļu un astoto pamatu apvienotajās lietās T‑279/20 un T‑288/20, kā arī pirmo pamatu lietā T‑283/20;

–

nodot lietu atpakaļ Vispārējai tiesai, lai tā izvērtētu pamatus, par kuriem tā nav lēmusi savā spriedumā, un

–

atlikt lēmuma par tiesāšanās izdevumiem šajā tiesvedībā pieņemšanu.

41

Cefic u.c. lūdz Tiesu:

–

pilnībā noraidīt apelācijas sūdzību un

–

piespriest Komisijai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus, kas tiem radušies šajā tiesvedībā un tiesvedībā Vispārējā tiesā.

Par lūgumu atkārtoti sākt tiesvedības mutvārdu daļu

42

Pēc ģenerāladvokātes secinājumu nolasīšanas Billions Europe u.c. ar vēstuli, kas Tiesas kancelejā iesniegta 2025. gada 14. martā, saskaņā ar Tiesas Reglamenta 83. pantu lūdza atkārtoti sākt tiesvedības mutvārdu daļu.

43

Sava lūguma pamatojumam tās norāda, pirmkārt, ka Tiesa nav pietiekami informēta, lai tā varētu lemt šajās apvienotajās lietās, jo šie secinājumi ir balstīti uz kļūdainiem faktiska rakstura pieņēmumiem un maldinošām hipotēzēm, un, otrkārt, ka minēto secinājumu 100. punktā ir ietverts jauns arguments par to, ka RNK nav izpildījusi savu pienākumu norādīt pamatojumu, kas Tiesai būtu jāizvirza pēc savas ierosmes pēc tam, kad lietas dalībnieki būs apsprieduši šo argumentu.

44

Atbilstoši Tiesas Reglamenta 83. pantam Tiesa jebkurā brīdī, uzklausījusi ģenerāladvokātu, var izdot rīkojumu par tiesvedības mutvārdu daļas atkārtotu sākšanu, it īpaši, ja tā uzskata, ka tā nav pietiekami informēta, vai ja kāds lietas dalībnieks pēc šīs daļas pabeigšanas iesniedz ziņas par jaunu faktu, kam var būt izšķiroša ietekme uz Tiesas nolēmumu, vai arī ja lieta ir jāizskata, pamatojoties uz argumentu, kuru ieinteresētās personas nav apspriedušas.

45

Pirmkārt, attiecībā uz pirmo pamatu, ko Billions Europe u.c. ir izvirzījuši sava lūguma pamatojumam, ir jānorāda, ka tā mērķis galu galā ir ļaut šiem lietas dalībniekiem izvirzīt savus argumentus, atbildot uz ģenerāladvokātes secinājumiem, kuri, viņuprāt, ir balstīti uz faktiski neprecīziem apsvērumiem, kas var maldināt Tiesu.

46

Taču ir jāatgādina, ka Eiropas Savienības Tiesas statūtos un Reglamentā lietas dalībniekiem nav paredzēta iespēja iesniegt apsvērumus par ģenerāladvokāta sniegtajiem secinājumiem. Atbilstoši LESD 252. panta otrajai daļai ģenerāladvokāts, ievērojot pilnīgu objektivitāti un neatkarību, atklātā tiesas sēdē sniedz pamatotus secinājumus lietās, kurās saskaņā ar Eiropas Savienības Tiesas statūtiem ir vajadzīga ģenerāladvokāta piedalīšanās. Tiesai nav saistoši nedz šie secinājumi, nedz to pamatojums. Līdz ar to viena lietas dalībnieka nepiekrišana ģenerāladvokāta secinājumiem, lai kādi arī būtu viņa šajos secinājumos aplūkotie jautājumi, pati par sevi nevar būt mutvārdu procesa atkārtotu sākšanu pamatojošs iemesls (šajā nozīmē skat. spriedumu, 2024. gada 8. februāris, Pilatus Bank/ECB, C‑750/21 P, EU:C:2024:124, 27. un 28. punkts, kā arī tajos minētā judikatūra).

47

Turklāt jautājumus, par kuriem Billions Europe u.c. vēlētos iespēju iesniegt papildu argumentus, lietas dalībnieki plaši apsprieda gan tiesvedības rakstveida daļā, gan 2024. gada 7. novembra tiesas sēdē mutvārdu paskaidrojumu uzklausīšanai.

48

Otrkārt, attiecībā uz secinājumu 100. punktu ir jānorāda, ka šajā punktā ģenerāladvokāte ir paudusi savu viedokli par prasītāju pirmajā instancē tiesas sēdē izvirzīto argumentu, saskaņā ar kuru RNK atzinums noteiktos aspektos nav skaidrs. Lai gan tā norādīja, ka tā ņēma vērā šo argumentu, tā tomēr nelūdza Tiesu pēc savas ierosmes izvirzīt pamatu par to, ka RNK neesot izpildījusi savu pienākumu norādīt pamatojumu, bet, gluži pretēji, uzskatīja, ka šis arguments ir jānoraida, jo tas attiecas uz šī atzinuma pamatojumu un pats par sevi nav iemesls, lai secinātu, kā to dara šie lietas dalībnieki, ka RNK nav ņēmusi vērā visus atbilstošos elementus.

49

Katrā ziņā Tiesa, uzklausījusi ģenerāladvokāti, uzskata, ka tai ir visa vajadzīgā informācija, lai izskatītu tajā iesniegtās apelācijas sūdzības, un ka lietas nav jāizskata, balstoties uz argumentu, ko lietas dalībnieki nav apsprieduši.

50

Ņemot vērā iepriekš minētos apsvērumus, lūgums atkārtoti sākt tiesvedības mutvārdu daļu ir jānoraida.

Par apelācijas sūdzībām

51

Apelācijas sūdzības lietā C‑71/23 P pamatojumam Francijas Republika izvirza četrus pamatus. Pirmais pamats attiecas uz apgalvotajām kļūdām Vispārējās tiesas vērtējumā pārsūdzētā sprieduma 78. punktā, saskaņā ar kuru Heinrich pētījums ir “deleģētais” pētījums, uz kuru ir balstīts RNK atzinums, un šis pamats ir sadalīts divās daļās. Pirmā daļa attiecas uz to, ka Vispārējā tiesa ir sagrozījusi tai iesniegtos pierādījumus, un otrā – uz tiesību kļūdu, jo tā nav ievērojusi Regulā Nr. 1272/2008 noteiktos principus par kancerogēno vielu klasifikāciju. Otrais pamats attiecas uz to, ka Vispārējā tiesa esot pārsniegusi savas pārbaudes tiesā robežas, jo minētā sprieduma 100.–103. punktā tā esot aizstājusi RNK vērtējumu ar savējo attiecībā uz blīvuma noteikšanu Morrow aprēķinā. Ar trešo pamatu Francijas Republika apgalvo, ka minētā sprieduma 157. un 158. punktā izklāstītajam Vispārējās tiesas secinājumam, saskaņā ar kuru titāna dioksīdam nav raksturīgas spējas izraisīt vēzi, nav norādīts pamatojums. Ar ceturto pamatu tā apgalvo, ka šajā secinājumā ir pieļauta tiesību kļūda, jo tas ir balstīts uz kļūdainu jēdziena “viela, kurai ir raksturīgi tas, ka tā var izraisīt vēzi” Regulas Nr. 1272/2008 I pielikuma 3.6.2.2.1. punkta izpratnē interpretāciju.

52

Apelācijas sūdzības lietā C‑82/23 P pamatojumam Komisija izvirza trīs pamatus. Pirmais pamats attiecas uz to, ka Vispārējā tiesa ir sagrozījusi tai iesniegtos pierādījumus, secinot, ka RNK un Komisija ir pieļāvusi acīmredzamu kļūdu vērtējumā attiecībā uz Heinrich pētījuma uzticamību, kā arī pieņemamību, un šim pamatam ir divas daļas. Pirmā daļa attiecas uz to pašu Vispārējās tiesas vērtējumu, kas ir Francijas Republikas pirmā pamata priekšmets. Otrā daļa attiecas uz pārsūdzētā sprieduma 120. punktā formulēto secinājumu, saskaņā ar kuru Morrow aprēķins bija “izšķirošs”, lai pamatotu RNK vērtējumu par šī pētījuma uzticamību un pieņemamību. Otrais un trešais pamats būtībā ir balstīti uz to pašiem iebildumiem kā, attiecīgi, Francijas Republikas otrais un ceturtais pamats.

53

Atbildes rakstā uz apelācijas sūdzību lietā C‑71/23 P ECHA, lai atbalstītu Francijas Republikas izvirzīto otro apelācijas sūdzības pamatu, norāda divas papildu daļas, ar kurām šī aģentūra būtībā apgalvo, ka Vispārējā tiesa ir pārsniegusi savu kompetenci, veicot šīs apelācijas sūdzības pirmā pamata pirmajā daļā minēto vērtējumu un vērtējumu, kas ir Komisijas apelācijas sūdzības lietā C‑82/23 P pirmā pamata otrās daļas priekšmets. Šajā atbildes rakstā ECHA izvirza pamatu par to, ka Vispārējā tiesa ir pārsniegusi savas pārbaudes tiesā robežas, jo tā ir lēmusi par Heinrich pētījumā novērotajiem audzēju cēloņiem. Savā atbildes rakstā uz apelācijas sūdzību lietā C‑82/23 P ECHA būtībā izvirza arī šīs divas papildu daļas un šo jauno pamatu.

Par ECHA atsevišķi izvirzīto pamatu un pamatu daļu pieņemamību abās apvienotajās lietās

Lietas dalībnieku argumenti

54

ECHA apgalvo, ka saskaņā ar Tiesas judikatūru pārējie lietas dalībnieki apelācijas tiesvedībā savos atbildes rakstos var izvirzīt jaunus tiesību jautājumus.

55

Savos atbildes rakstos uz repliku CWS u.c., kā arī Billions Europe u.c. apgalvo, ka ECHA atbildes raksts ir nepieņemams, jo tajā ir ietverti šīs aģentūras autonomi izvirzītie papildu pamati un argumenti, jo pēdējie minētie, kā tas ir prasīts Reglamenta 174. pantā, nav vērsti uz apelācijas sūdzības apmierināšanu vai noraidīšanu un saskaņā ar šī reglamenta 176. un 178. pantu tos var iesniegt tikai pretapelācijas sūdzībā.

Tiesas vērtējums

56

Ir jāatgādina, ka atbilstoši Reglamenta 174. pantam ar prasījumiem atbildes rakstā uz apelācijas sūdzību lūdz pilnībā vai daļēji apmierināt vai noraidīt apelācijas sūdzību. Turklāt saskaņā ar šī reglamenta 172. un 176. pantu lietas dalībnieki, kam ir atļauts iesniegt atbildes rakstu, Vispārējā tiesā var iesniegt pretapelācijas sūdzību ar atsevišķu dokumentu, kas nav atbildes raksts uz apelācijas sūdzību un ar ko atbilstoši minētā reglamenta 178. panta 1. punktam un 3. punkta otrajam teikumam tie lūdz pilnībā vai daļēji atcelt Vispārējās tiesas nolēmumu, un tajā izvirzītajiem pamatiem un argumentiem ir jābūt atšķirīgiem no tiem, kas ir izvirzīti atbildes rakstā uz apelācijas sūdzību.

57

No šīm normām, tās aplūkojot kopā, izriet, ka atbildes rakstā nevar lūgt atcelt Vispārējās tiesas nolēmumu atšķirīgu iemeslu dēļ, kas nav atkarīgi no apelācijas sūdzībā norādītajiem, jo tādi pamati var tikt izvirzīti tikai pretapelācijas sūdzībā (spriedums, 2020. gada 3. septembris, Vereniging tot Behoud van Natuurmonumenten in Nederland u.c./Komisija, C‑817/18 P, EU:C:2020:637, 48. punkts, kā arī tajā minētā judikatūra).

58

Šajā lietā ir jākonstatē, kā tas skaidri izriet no ECHA atbildes rakstiem, ka otrā pamata divas papildu daļas un jaunais pamats, ko šī aģentūra izvirza šajos procesuālajos rakstos un kas minēti šī sprieduma 53. punktā, ir vērsti uz to, lai atceltu pārsūdzēto spriedumu tādu iemeslu dēļ, kas atšķiras no abās apelācijas sūdzībās norādītajiem, un tādējādi Tiesa tos var izskatīt tikai iespējamās pretapelācijas sūdzības ietvaros.

59

Ar 1999. gada 11. februāra spriedumu Antillean Rice Mills u.c./Komisija (C‑390/95 P, EU:C:1999:66, 20.–23. punkts), uz kuru ECHA atsaucas savā atbildes rakstā, nevar tikt atspēkots šis konstatējums, ņemot vērā, ka šajā spriedumā Tiesa ir balstījusies uz sava reglamenta agrāku redakciju, kurā bija ietvertas tiesību normas, kas ļāva tiesvedības Vispārējā tiesā lietas dalībniekiem iesniegt atbildes rakstu uz apelācijas sūdzību, kurā bija ietverti pamati, kas nebija izvirzīti apelācijas sūdzībā, bet savukārt nebija paredzēta iespēja šiem lietas dalībniekiem iesniegt pretapelācijas sūdzību.

60

No tā izriet, ka šīs divas papildu daļas un šis jaunais pamats ir jānoraida kā nepieņemami.

Par abu apelācijas sūdzību pirmajiem pamatiem, kas attiecas uz pierādījumu sagrozīšanu un tiesību kļūdu, ciktāl Vispārējā tiesa “Heinrich” pētījumu un “Morrow” aprēķinu uzskatīja par “izšķirošiem” attiecībā uz RNK atzinumu

Par pirmo pamatu pirmajām daļām, kas attiecas uz pierādījumu sagrozīšanu, ciktāl Vispārējā tiesa uzskatīja, ka “Heinrich” pētījums attiecībā uz RNK atzinumu ir “izšķirošs”

–

Lietas dalībnieku argumenti

61

Francijas Republika, kuru atbalsta ECHA, apgalvo, ka Vispārējā tiesa esot kļūdaini nospriedusi, ka Heinrich pētījums bija vienīgais pētījums, uz kuru bija balstīts RNK atzinums.

62

Šajā ziņā tā uzskata, ka, pārsūdzētā sprieduma 78. punktā kvalificējot Heinrich pētījumu kā “izšķirošu pētījumu”, Vispārējā tiesa ir nospriedusi, ka RNK atzinums ir balstīts tikai uz šo pētījumu. Šajā ziņā tā pamatojas uz minētā sprieduma 67. punktu, kurā Vispārējā tiesa norādīja, ka ir jāpārbauda, vai Heinrich pētījums pats par sevi ir noteicošs apstrīdētās klasificēšanas un marķēšanas mērķiem, “jo [prasītāju pirmajā instancē] argumentācija, ar kuru tiek apstrīdēta šī pētījuma uzticamība un pieņemamība, būtu jānoraida kā neiedarbīga”.

63

Tomēr minētā sprieduma 74., 76. un 77. punktā Vispārējā tiesa pati esot konstatējusi, pirmkārt, ka RNK ieskatā Lee u.c. pētījums (1985) (turpmāk tekstā – “Lee pētījums”) un Heinrich pētījums bija “galvenie pētījumi” par inhalatīvo kancerogenitāti, otrkārt, ka no šiem diviem pētījumiem šī komiteja bija pamatojusi, “galvenokārt” tās priekšlikumu klasificēt titāna dioksīdu, balstoties uz Heinrich pētījumu, jo Lee pētījums “pats par sevi nebija izšķirošs vai pietiekams”, lai pamatotu šo priekšlikumu, un, treškārt, ka “papildus šiem diviem galvenajiem pētījumiem RNK atzinumā ir minēti arī citi pētījumi, bet tie ir norādīti tikai kā Heinrich pētījuma rezultātu atbalsts vai papildinājums”. Tātad no šiem elementiem izrietot, ka Heinrich pētījums nebija vienīgais “galvenais pētījums”, uz kuru esot balstījusies RNK, un ka citi pētījumi, pat ja šī komiteja tos būtu ņēmusi vērā tikai papildus, tomēr būtu snieguši ieguldījumu minētās komitejas zinātniskajā vērtējumā. Līdz ar to, uzskatot, ka Heinrich pētījums bija “izšķirošs pētījums” attiecībā uz RNK atzinumu, Vispārējā tiesa esot veikusi acīmredzami kļūdainu tai iesniegto pierādījumu vērtējumu un tātad esot sagrozījusi šos pierādījumus.

64

Savukārt Komisija, kuru atbalsta Zviedrijas Karaliste, arī apgalvo, ka šajā vērtējumā ir sagrozīti pierādījumi, it īpaši norādot, ka no RNK atzinuma acīmredzami izriet, ka šī komiteja ir noteikusi datu pierādījuma spēku un ir balstījusies uz visu informāciju, kas tika uzskatīta par būtisku, lai novērtētu ar titāna dioksīdu saistīto apdraudējumu, Heinrich pētījumam nepiešķirot nekādu “izšķirošu” nozīmi saskaņā ar Regulas Nr. 1272/2008 I pielikuma 1.1.1.3. un 3.6.2.1. punktu.

65

CWS u.c., kā arī Billions Europe u.c. apgalvo, ka Francijas Republikas un Komisijas argumentācijas mērķis patiesībā ir panākt, lai Tiesa atkārtoti izvērtētu pierādījumus, un tādēļ tā nav pieņemama. Turklāt šie lietas dalībnieki apstrīd šīs argumentācijas pamatotību.

–

Tiesas vērtējums

66

Atbilstoši pastāvīgajai judikatūrai saskaņā ar LESD 256. panta 1. punkta otro daļu un Eiropas Savienības Tiesas statūtu 58. panta pirmo daļu apelācijas sūdzību var iesniegt tikai par tiesību jautājumiem. Tādējādi vienīgi Vispārējās tiesas kompetencē ir konstatēt un izvērtēt atbilstošos faktus, kā arī tai iesniegtos pierādījumus. Līdz ar to šo faktu un pierādījumu vērtējums, izņemot gadījumus, kad tie tikuši sagrozīti, nav tiesību jautājums, kas būtu pakļauts pārbaudei Tiesā apelācijas tiesvedībā (spriedums, 2020. gada 15. oktobris, Deza/Komisija, C‑813/18 P, EU:C:2020:832, 37. punkts, kā arī tajā minētā judikatūra).

67

Šāda sagrozīšana ir gadījumā, kad, neizdarot atsauci uz jauniem pierādījumiem, esošo pierādījumu vērtējums šķiet acīmredzami kļūdains. Tomēr šādai sagrozīšanai ir acīmredzami jāizriet no lietas materiāliem tādējādi, lai nebūtu jāveic jauna faktu un pierādījumu izvērtēšana. Turklāt, ja apelācijas sūdzības iesniedzējs apgalvo, ka Vispārējā tiesa ir sagrozījusi pierādījumus, tam ir precīzi jānorāda, kurus pierādījumus šī tiesa ir sagrozījusi, un jāuzrāda kļūdas analīzē, kuru dēļ, tā vērtējumā, Vispārējā tiesa ir pieļāvusi šo sagrozīšanu (spriedums, 2020. gada 15. oktobris, Deza/Komisija, C‑813/18 P, EU:C:2020:832, 38. punkts, kā arī tajā minētā judikatūra).

68

Šajā lietā attiecībā uz šo daļu pieņemamību, ko apstrīd CWS u.c., kā arī Billions Europe u.c., ir jānorāda, ka apelācijas sūdzību iesniedzējas apgalvo, ka, ņemot vērā RNK atzinuma elementus, uz kuriem Vispārējā tiesa pati ir atsaukusies, RNK secinājums, saskaņā ar kuru Heinrich pētījums ir “izšķirošais pētījums”, uz kuru ir balstīts šīs komitejas priekšlikums par titāna dioksīda klasificēšanu, ir acīmredzami kļūdains un ar to ir sagrozīti šie elementi. Tātad šī argumentācija nav vērsta uz to, lai Tiesa veiktu jaunu RNK atzinuma vērtējumu, bet gan uz to, lai tā pārbaudītu, vai Vispārējās tiesas secinājums, ko tā ir izdarījusi no faktu konstatējumiem, kurus tā ir paveikusi saistībā ar atzinumu, nav acīmredzami nesaderīgs ar šiem konstatējumiem, kas ir tās kompetencē. Turklāt apelācijas sūdzības iesniedzējas atsaucas tieši uz tām šī atzinuma daļām, kuras, pēc to domām, ir tikušas sagrozītas, un pietiekami izklāsta Vispārējās tiesas kļūdas, kas esot pieļautas analīzē. Līdz ar to apelācijas sūdzības iesniedzēju argumentācija ir pieņemama.

69

Tomēr, pirmām kārtām, attiecībā uz Francijas Republikas argumentāciju vispirms ir jākonstatē, ka tā ir balstīta uz kļūdainu pārsūdzētā sprieduma 78. punkta interpretāciju, saskaņā ar kuru, šajā 78. punktā kvalificējot Heinrich pētījumu kā “izšķirošu pētījumu”, Vispārējā tiesa esot vēlējusies pierādīt, ka RNK atzinums ir balstīts tikai uz šo pētījumu.

70

Proti, kā tas skaidri izriet gan no minētā 78. punkta kopumā, gan no minētā sprieduma 67.–77. punkta, kuru secinājums ir tas pats 78. punkts, Heinrich pētījuma kvalificēšana par “izšķirošu” ir jāsaprot tādējādi, ka Vispārējā tiesa šādi uzskatīja, ka šis pētījums pats par sevi bija noteicošs RNK priekšlikumam par titāna dioksīda klasificēšanu, jo citiem pētījumiem un zinātniskajiem elementiem, kurus šī komiteja ņēma vērā, tostarp Lee pētījumam, šajā ziņā bija tikai papildu loma, ņemot vērā, ka minētā komiteja uzskatīja, ka tie paši par sevi nebija pietiekami, lai pamatotu šo priekšlikumu.

71

Līdz ar to Francijas Republikas argumentācija ir jānoraida kā nepamatota.

72

Otrām kārtām, attiecībā uz Komisijas argumentāciju, no vienas puses, ir jānorāda, ka pretēji tam, ko, šķiet, uzskata pēdējā minētā, tas, ka RNK noteica datu pierādījuma spēku un pamatojās uz visu informāciju, kas tika uzskatīta par būtisku, lai novērtētu ar titāna dioksīdu saistīto apdraudējumu, pats par sevi nav nesaderīgs ar Vispārējās tiesas secinājumu, saskaņā ar kuru Heinrich pētījumam bija “izšķirošs” raksturs šīs vielas klasificēšanas nolūkā.

73

Šajā ziņā saskaņā ar Regulas Nr. 1272/2008 I pielikuma 1.1.1.3. punktu “[n]oteikšana ar pierādījumu svēršanas metodi nozīmē, ka visa pieejamā informācija, pamatojoties uz kuru tiek noteikta bīstamība, tiek aplūkota kopā”. Šajā kontekstā “vienā novērtējumā pēc pierādījumu daudzuma apvieno kā pozitīvos, tā negatīvos rezultātus”. Turklāt saskaņā ar I pielikuma 3.6.2.1. punkta noteikumiem pēdējā minētajā punktā ietvertajā 3.6.1. tabulā ir norādīts, ka vielas klasificēšana 2. kategorijā, proti, to vielu kategorijā, par kurām ir aizdomas, ka tās ir kancerogēnas cilvēkiem, ir jāpamato ar rezultātiem, kas iegūti pētījumos ar cilvēkiem un/vai dzīvniekiem, bet kas nav pietiekami pārliecinoši, lai vielu klasificētu 1.A vai 1.B kategorijā, proti, kā pierādītu vai prezumētu kancerogēnu, un tajā ir jāņem vērā datu pierādījuma spēks, kā arī citi apsvērumi. Visbeidzot, saskaņā ar minētā I pielikuma 3.6.2.2.1. punktu kancerogēnas vielas, tostarp 2. kategorijas, klasificēšana ir jāpamato ar datiem, kas iegūti uzticamos un pieņemamos pētījumos.

74

No tā izriet, ka, veicot šādu novērtējumu un it īpaši izvērtējot vērā ņemto pētījumu “uzticamo un pieņemamo” raksturu, kā arī šajos pētījumos iegūto datu “pierādījumu spēku”, RNK dažiem no šiem datiem var piešķirt lielāku nozīmi nekā citiem, lai secinātu, vai ir vai nav jāveic vielas harmonizētā klasificēšana un marķēšana par kancerogēnu cilvēkiem.

75

No otras puses, Komisija neapgalvo, ka Vispārējās tiesas konstatējumos pārsūdzētā sprieduma 70.–77. punktā, uz kuru pamata tā ir secinājusi Heinrich pētījuma “izšķirošo” raksturu attiecībā uz RNK atzinuma secinājumiem, būtu sagrozīti fakti.

76

Tādējādi, pirmkārt, saskaņā ar šī sprieduma 70. punktā izdarītajiem konstatējumiem RNK uzskatīja, ka Lee un Heinrich pētījumi, kas vienīgie atklāj audzēju attīstību pēc pakļaušanas titāna dioksīda iedarbībai, RNK ieskatā ir “galvenie inhalācijas pētījumi attiecībā uz kancerogenitāti”.

77

Otrkārt, saskaņā ar Vispārējās tiesas veikto analīzi minētā sprieduma 74. un 75. punktā no šīs komitejas veiktā Lee pētījuma un Heinrich pētījuma salīdzinājuma izriet, ka Lee pētījumam nebija jābūt “izšķirošai ietekmei” uz titāna dioksīda klasifikāciju, ņemot vērā, ka iedarbības apstākļi šajā pētījumā bija pārmērīgi, lai gan Heinrich pētījuma gadījumā tas tā nebija, jo tā rezultāti bija “pietiekami uzticami, atbilstoši un piemēroti, lai novērtētu [titāna dioksīda] kancerogēno potenciālu”. Līdz ar to, kā norādīts minētā sprieduma 76. punktā, no diviem pētījumiem, kas, pēc minētās komitejas domām, bija galvenie inhalācijas kancerogenitātes pētījumi, tā uzskatīja, ka Heinrich pētījums prevalē pār Lee pētījumu, jo šis pētījums pats par sevi nav izšķirošs vai pietiekams, lai pamatotu priekšlikumu par titāna dioksīda klasifikāciju.

78

Treškārt, lai gan saskaņā ar apliecinājuma spēka noteikšanas metodi RNK ir ņēmusi vērā ne tikai pētījumus par inhalācijas toksiskumu žurkām, bet arī, kā norāda Komisija, atsaucoties tieši uz attiecīgajām RNK atzinuma daļām, citus pieejamos pētījumus un informāciju, Vispārējā tiesa neapgalvo, ka šī komiteja nav ņēmusi vērā visus šos elementus. Savukārt sprieduma 77. punktā tā norāda, ka RNK atzinumā ir minēti citi pētījumi, bet tikai “kā Heinrich pētījuma rezultātu atbalsts vai papildinājums”.

79

Jākonstatē, ka, no šīs RNK atzinuma analīzes kopumā secinot, ka Heinrich pētījums bija “izšķirošs” šī atzinuma mērķiem un tātad in fine par titāna dioksīda harmonizēto klasificēšanu un marķēšanu, kas atbilst minētajam atzinumam, Vispārējā tiesa nav sagrozījusi minēto atzinumu.

80

No tā izriet, ka Komisijas argumentācija un līdz ar to pirmo pamatu pirmās daļas kopumā ir jānoraida kā nepamatotas.

Par pirmā pamata otro daļu lietā C‑71/23 P, kas attiecas uz tiesību kļūdu, jo Vispārējā tiesa neesot ievērojusi Regulā Nr. 1272/2008 noteiktos principus attiecībā uz kancerogēno vielu klasifikāciju

–

Lietas dalībnieku argumenti

81

Francijas Republika, kuru atbalsta ECHA un Zviedrijas Karaliste, apgalvo, ka, kvalificējot Heinrich pētījumu kā “izšķirošu” pētījumu, Vispārējā tiesa šī iemesla dēļ ir noraidījusi visus pārējos RNK izmantotos datus un līdz ar to nav ievērojusi Regulas Nr. 1272/2008 I pielikuma 1.1.1.3. un 3.6.2.1. punktā noteiktos principus attiecībā uz datu pierādījuma spēka noteikšanu. Proti, ja, veicot šādu noteikšanu, dažiem datiem varētu būt lielāka nozīme nekā citiem, no šīm tiesību normām izrietot, ka zinātniskais vērtējums ļautu pamatot to kombinētu interpretāciju. Turklāt jēdziens “izšķirošs pētījums”, lai kvalificētu pētījumu, kas izmantots zinātniskā vērtējumā, kurš balstīts uz datu nozīmīguma noteikšanu, nepastāvot nedz piemērojamajos tiesību aktos, nedz judikatūrā.

82

CWS Powder Coatings u.c., kā arī Billions Europe u.c. apstrīd šīs argumentācijas pamatotību.

–

Tiesas vērtējums

83

Ir jānorāda, pirmkārt, kā izriet no šī sprieduma 72.–74. punkta un kā to turklāt atzīst pati Francijas Republika, ka principi, kas attiecas uz Regulas Nr. 1272/2008 I pielikumā norādīto datu pierādījuma spēka noteikšanu, neliedz RNK piešķirt dažiem no šiem datiem lielāku nozīmi nekā citiem, lai secinātu, vai ir nepieciešams saskaņot vielas klasificēšanu un marķēšanu par kancerogēnu cilvēkiem.

84

Otrkārt, no šī sprieduma 70. punkta izriet, ka pretēji tam, ko apgalvo Francijas Republika, kvalificējot Heinrich pētījumu kā “izšķirošu pētījumu”, Vispārējā tiesa šī iemesla dēļ nav “noraidījusi” visus pārējos RNK izmantotos datus.

85

Līdz ar to pirmā pamata otrā daļa lietā C‑71/23 P ir noraidāma kā nepamatota.

Par pirmā pamata otro daļu lietā C‑82/23 P, kas attiecas uz pierādījumu sagrozīšanu, ciktāl Vispārējā tiesa ir secinājusi, ka “Morrow” aprēķins bija “izšķirošs”, lai pamatotu RNK vērtējumu attiecībā uz “Heinrich” pētījuma uzticamību un pieņemamību

–

Lietas dalībnieku argumenti

86

Komisija, kuru atbalsta Zviedrijas Karaliste, apgalvo, ka no RNK atzinuma acīmredzami izriet, ka pretēji tam, ko Vispārējā tiesa ir secinājusi pārsūdzētā sprieduma 120. punktā, Morrow aprēķins nav bijis “izšķirošs”, lai pamatotu šīs komitejas vērtējumu par Heinrich pētījumā izmantoto pieļaujamo plaušu pārslogotības līmeni un tātad par šī pētījuma ticamību, kā arī pieņemamību.

87

Šajā ziņā šī iestāde apgalvo, pirmkārt, ka RNK ir izmantojusi “piesardzīgu” formulējumu, lai kvalificētu šī aprēķina izmantošanu, norādot, ka tas “varētu veicināt konstruktīvu diskusiju par jēdzienu “pārslogotība”, pat ja tas “nevarētu būt vispārpieņemts jēdziens”. Otrkārt, no RNK atzinuma skaidri izrietot, ka šī komiteja savu vērtējumu par pieļaujamo plaušu pārslogotības līmeni ir balstījusi uz citiem elementiem, tādiem kā plaušu pusattīrīšanās laiks, kas pielīdzināms aptuveni viena gada periodam, kurš ieteikts attiecīgajā Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (ESAO) vadlīniju dokumentā, “relatīvi zemo” iedarbības līmeni 10 mg/m³, titāna dioksīda daļiņu vidējo aerodinamisko diametru (MAD), kas ir tuvu Regulas Nr. 1272/2008 I pielikuma 3.1.2.3.2. punktā ieteiktajam vērtību diapazonam, un Heinrich pētījuma ārējo apstiprinājumu, kas izriet no cita zinātniskā pētījuma. Neviens no RNK izmantotajiem elementiem pats par sevi neesot bijis “izšķirošs”. Visbeidzot, Vispārējā tiesa pārsūdzētā sprieduma 112. punktā esot kļūdaini uzskatījusi, ka Komisijas un ECHA argumenti, kuros uzsvērts, ka RNK ir balstījusies arī uz šiem elementiem, esot “pretrunā” tās atzinumam.

88

CWS u.c., kā arī Billions Europe u.c. atsaucas uz šīs daļas nepieņemamību, pamatojoties uz to, ka tās mērķis ir panākt, lai Tiesa pārskatītu pierādījumus. Turklāt tās apstrīd šīs daļas pamatojumam izvirzītās argumentācijas pamatotību.

–

Tiesas vērtējums

89

Attiecībā uz šīs daļas pieņemamību ir jānorāda, ka ar savu argumentāciju tās pamatojumam Komisija vēlas pierādīt, ka Vispārējās tiesas vērtējums, saskaņā ar kuru Morrow aprēķins bija “noteicošs”, lai pamatotu RNK atzinumā ietvertos secinājumus par to, ka Heinrich pētījumā izmērītā plaušu pārslogotība bija pieņemamā laika posmā, acīmredzami ir pretrunā pašam šī atzinuma formulējumam, no kura skaidri izrietot, ka šie secinājumi esot balstīti arī uz citiem elementiem un ka neviens minētajā atzinumā norādītais elements neesot “izšķirošs”. No tā izriet, ka pretēji tam, ko apgalvo CWS u.c., kā arī Billions Europe u.c., šī argumentācija nav vērsta uz to, lai Tiesa veiktu jaunu RNK atzinuma vērtējumu, bet gan uz to, lai tā konstatētu, ka Vispārējā tiesa ir sagrozījusi RNK atzinumu. Tāpēc tas ir pieņemams.

90

Pēc būtības pārsūdzētā sprieduma 112. punktā Vispārējā tiesa uzskatīja, ka Komisijas un ECHA argumenti, “ka RNK veiktais Heinrich pētījuma novērtējums netika veikts, pamatojoties tikai uz [Morrow aprēķinu], vai nebija atkarīgs no šī aprēķina”, ir pretrunā RNK atzinumam, un minētā sprieduma 113.–119. punktā izklāstīja šī apsvēruma pamatojumu.

91

It īpaši minētā sprieduma 113. punktā Vispārējā tiesa konstatēja, ka RNK bija norādījusi vairākus nozīmīgus elementus saistībā ar Lee un Heinrich pētījumos izmantotajiem iedarbības apstākļiem, piemēram, plaušu pusattīrīšanās laiku un iedarbības līmeni, kas izteikts gan kā deva, gan kā vielas koncentrācija, un atzinuma daļā “Vispārējs secinājums” secināja, no vienas puses, ka pārmērīgi augstie iedarbības nosacījumi Lee pētījumā padara šā pētījuma rezultātus par nederīgiem klasifikācijas nolūkā un, no otras puses, ka Heinrich pētījuma rezultāti ir pietiekami uzticami, atbilstoši un piemēroti, lai novērtētu titāna dioksīda kancerogēno potenciālu. Turklāt Vispārējā tiesa norādīja, ka it īpaši attiecībā uz Lee pētījumu RNK ir minējusi pārmērīgu plaušu pusattīrīšanās laiku, piemērojot maksimālo iedarbības līmeni 250 mg/m³ apmērā, un attiecībā uz Heinrich pētījumu tā ir norādījusi, ka iedarbības līmenis 10 mg/m³ apmērā bija relatīvi zems.

92

Šī paša sprieduma 114. punktā Vispārējā tiesa tomēr norādīja, ka šajā vispārējā secinājumā RNK arī atgādināja, ka Lee pētījumā izmērītā plaušu pārslogotība nebija pieņemamā diapazonā, jo tā izraisīja gandrīz pilnīgu daļiņu atdalīšanas mehānismu bloķēšanu, lai gan tā tas nebija Heinrich pētījuma gadījumā, kura ietvaros plaušu pārslogotība bija pieņemamā diapazonā. Minētā sprieduma 115. punktā Vispārējā tiesa atgādināja, ka, pamatojoties uz Morrow aprēķinu, šī komiteja izdarīja savus secinājumus attiecībā uz jautājumu, vai Lee un Heinrich pētījumos izmērītais plaušu pārslogotības līmenis bija pieņemams. Šī sprieduma 116. punkta tā secināja, ka RNK savus secinājumus par Heinrich pētījumā izmērīto plaušu pārslogotības līmeni un līdz ar to par šī pētījuma rezultātu pieņemamību izdarīja, pamatojoties ne tikai uz plaušu pusattīrīšanās laiku un devu, bet arī uz titāna dioksīda daļiņu koncentrācijas rādītājiem.

93

No RNK atzinuma daļām, uz kurām atsaucas Komisija, skaidri izriet, ka, salīdzinot Lee un Heinrich pētījumus, kas saskaņā ar šī atzinuma formulējumu bija kancerogenitātes “galvenie pētījumi”, lai klasificētu titāna dioksīdu, šī komiteja centās izvērtēt, vai žurku plaušu pārslogotības līmenis šajos divos pētījumos ir pieņemams, pamatojoties uz Morrow aprēķinu. Tādējādi, neraugoties uz to, kā to apgalvo Komisija, ka minētā komiteja ir izmantojusi piesardzīgu formulējumu, kas liek domāt, ka šī aprēķina izmantošana varētu būt diskutējama, tomēr, kā to ir konstatējusi Vispārējā tiesa, tā ir secinājusi, ka plaušu pārslogotības līmenis bija pieņemamā laika posmā attiecībā uz Heinrich pētījumu, bet tas tā nebija attiecībā uz Lee pētījumu.

94

Protams, kā izriet no minētā atzinuma daļas “Vispārējs secinājums”, kas minēts pārsūdzētā sprieduma 113. un 114. punktā, RNK nebalstījās tikai uz rezultātiem, pie kuriem tā, izmantojot Morrow aprēķinu, ir nonākusi attiecībā uz pieļaujamo plaušu pārslogotības līmeni, lai uzskatītu, pirmkārt, ka Lee pētījuma iedarbības apstākļi bija pārmērīgi un padarīja par spēkā neesošiem šī pētījuma rezultātus, klasificējot titāna dioksīdu kā kancerogēnu vielu, un, otrkārt, Heinrich pētījuma rezultāti bija uzticami, atbilstoši un piemēroti salīdzinājumā ar Gebel u.c. pētījuma (2012) rezultātiem par citu tā saukto “nešķīstošu daļiņu ar zemu toksiskumu” inhalatīvo kancerogenitāti žurkām.

95

Tomēr no šīs RNK atzinuma daļas arī skaidri izriet, ka pieņemama plaušu pārslogotības līmeņa novērtējumam, pamatojoties uz Morrow aprēķinu, bija izšķiroša nozīme, lai secinātu, ka Heinrich pētījums ir uzticams un pieņemams, līdz ar to, pārsūdzētā sprieduma 120. punktā kvalificējot šo aprēķinu kā “izšķirošu”, lai pamatotu RNK secinājumus šajā ziņā, Vispārējā tiesa nav veikusi acīmredzami kļūdainu pierādījumu vērtējumu.

96

No tā izriet, ka pirmā pamata otrā daļa lietā C‑82/23 P ir noraidāma kā nepamatota.

97

Ņemot vērā iepriekš minētos apsvērumus, abu apelācijas sūdzību pirmie pamati ir jānoraida kā nepamatoti.

Par otro apelācijas sūdzību pamatu, kas attiecas uz to, ka Vispārējā tiesa esot pārsniegusi savas pārbaudes tiesā robežas, jo tā esot aizstājusi RNK vērtējumu ar savējo attiecībā uz daļiņu blīvuma noteikšanu “Morrow” aprēķinā

Lietas dalībnieku argumenti

98

Ar otrajiem pamatiem Francijas Republika un Komisija apgalvo, ka pārsūdzētā sprieduma 100., 102. un 103. punktā Vispārējā tiesa ir pieļāvusi tiesību kļūdu, RNK un Komisijas vērtējumu aizstājot ar savējo un tādējādi pārsniedzot savas pārbaudes tiesā robežas.

99

Apelācijas sūdzības iesniedzējas uzskata – konstatējot, ka, lai piemērotu Morrow aprēķinu, RNK esot bijis jāizmanto mazāks titāna dioksīda daļiņu blīvums nekā 4,3 g/cm³, ko tā izmantoja, un ka šī aprēķina vajadzībām tai drīzāk esot bijis jāņem vērā titāna dioksīda nanometrisko daļiņu aglomerātu blīvums, Vispārējā tiesa esot pārkāpusi RNK un Komisijas rīcības brīvību.

100

Šo pamatu pamatojumam tās apgalvo, pirmkārt, ka pretēji tam, ko Vispārējā tiesa ir uzskatījusi pārsūdzētā sprieduma 100. punktā, RNK ir izvērtējusi elementus, kas nepieciešami daļiņu blīvuma noteikšanai, it īpaši to, ka to nanometriskā izmēra dēļ titāna dioksīda daļiņām ir tendence aglomerēties.

101

Otrkārt, tās apgalvo, ka savā zinātniskajā ekspertīzē RNK varēja leģitīmi uzskatīt, ka ir piemēroti izmantot daļiņu blīvuma “standarta” vērtību 4,3 g/cm³.

102

Tādējādi, pēc Francijas Republikas domām, RNK varēja ņemt vērā daļiņu sablīvēšanās parādību esamību plaušās. Turklāt nevarot prezumēt, ka daļiņu aglomerātu blīvums bija 1,6 g/cm³. Savukārt Komisija apstiprina, ka Heinrich pētījumā nebija norādīts pārbaudīto titāna dioksīda daļiņu blīvums, lielums un testēto titāna dioksīda daļiņu sablīvēšanās.

103

Treškārt, tās apgalvo, ka, secinot, ka ir pieļauta acīmredzama kļūda vērtējumā, pamatojoties uz to, kas it īpaši izrietot no pārsūdzētā sprieduma 100. un 102. punkta, ka RNK bija izmantojusi blīvuma vērtību, kas atbilst titāna dioksīda daļiņu, nevis šo daļiņu aglomerātu blīvuma vērtībai, Vispārējā tiesa ir paudusi nostāju par zinātniskajiem secinājumiem, pie kuriem RNK bija nonākusi, pamatojoties uz tās rīcībā esošo informāciju, kura neesot tās kompetencē.

104

Apelācijas sūdzību otro pamatu pamatojumam ECHA un Zviedrijas Karaliste uzsver, ka jautājums par daļiņu aglomerāciju, it īpaši plaušu vidē, ir īpaši sarežģīts zinātnisks jautājums, kas neietilpst Vispārējās tiesas kompetencē.

105

CWS u.c., kā arī Billions Europe u.c. apstrīd apelācijas sūdzības iesniedzēju, kā arī ECHA un Zviedrijas Karalistes argumentācijas pamatotību.

Tiesas vērtējums

106

Saskaņā ar pastāvīgo judikatūru gadījumā, kad Savienības iestādēm ir plaša rīcības brīvība, it īpaši attiecībā uz sarežģītu zinātnisku un tehnisku faktu izvērtēšanu, lai noteiktu veicamo pasākumu veidu un apmēru, Savienības tiesai ir vienīgi jāpārbauda, vai šī rīcības brīvība nav īstenota acīmredzami kļūdaini vai nepareizi izmantojot pilnvaras, kā arī, vai iestādes nav acīmredzami pārsniegušas savas rīcības brīvības robežas. Šādā kontekstā Savienības tiesa ar savu vērtējumu par zinātniskiem un tehniskiem faktiem nevar aizstāt iestāžu, kurām vienīgajām LESD ir uzticēts šis uzdevums, vērtējumu (šajā nozīmē skat. spriedumus, 2011. gada 21. jūlijs, Nickel Institute, C‑14/10, EU:C:2011:503, 60. punkts un tajā minētā judikatūra, kā arī 2023. gada 9. novembris, Chemours Netherlands/ECHA, C‑293/22 P, EU:C:2023:847, 134. punkts un tajā minētā judikatūra).

107

Konkrētāk, Tiesa šajā kontekstā ir nospriedusi, ka Savienības iestāžu plašā rīcības brīvība, uz kuras īstenošanu attiecas ierobežota pārbaude tiesā, attiecas ne tikai uz pieņemamo tiesību normu raksturu un apjomu, bet zināmā mērā arī uz pamata faktu konstatēšanu. Tomēr šāda pārbaude tiesā, lai gan tā ir ierobežota, paredz, ka Savienības iestādēm, kas ir pieņēmušas attiecīgo tiesību aktu, ir jāspēj Tiesā pierādīt, ka tiesību akts ir pieņemts, efektīvi īstenojot savu rīcības brīvību, kas nozīmē, ka ir ņemti vērā visi atbilstošie elementi un apstākļi, kuri attiecas uz situāciju, ko ir paredzēts reglamentēt ar šo tiesību aktu (spriedums, 2023. gada 9. novembris, Chemours Netherlands/ECHA, C‑293/22 P, EU:C:2023:847, 135. punkts un tajā minētā judikatūra).

108

Šajā lietā no Tiesai iesniegtajiem lietas materiāliem izriet, ka Vispārējā tiesā Billions Europe u.c. atsaucās uz RNK un Komisijas pieļautu acīmredzamu kļūdu vērtējumā, pamatojoties uz to, ka, piemērojot Morrow aprēķinu Lee un Heinrich pētījumiem, lai novērtētu šo pētījumu uzticamību un pieņemamību, RNK ir izmantojusi titāna dioksīda daļiņu blīvuma vērtību 4,3 g/cm³, lai gan tai bija jāņem vērā “P25” tipa titāna dioksīda nanometrisko daļiņu aglomerātu blīvums, kas saskaņā ar šo lietas dalībnieku norādītajiem zinātniskajiem pētījumiem ir 1,6 g/cm³.

109

Atbildot Komisija un ECHA apgalvoja, ka RNK ir pamatoti ņēmusi vērā nevis titāna dioksīda nanometrisko daļiņu aglomerātu blīvumu, bet šīs vielas daļiņu blīvumu, ņemot vērā, ka Heinrich pētījumā nebija norādīts ne testēto daļiņu blīvums, ne šo daļiņu aglomerācijas un to sablīvēšanas apjoms un šādos apstākļos RNK bija lietderīgi ņemt vērā titāna dioksīda daļiņu blīvuma “standarta” vērtību, proti, atsauces vērtību, ko zinātnieku aprindas izmanto attiecībā uz šo blīvumu.

110

Pārsūdzētā sprieduma 97. punktā Vispārējā tiesa norādīja, ka “neatkarīgi no jautājuma, kāda ir precīzā blīvuma vērtība, kas bija jāņem vērā RNK [Morrow aprēķinā], proti, jautājuma, kas katrā ziņā Vispārējai tiesai nav jāizvērtē, [prasītāju pirmajā instancē] argumentācijā vispirms ir izvirzīts jautājums par to, vai RNK ir pieļāvusi acīmredzamu kļūdu vērtējumā attiecībā uz izmantoto blīvuma veidu”.

111

Tieši šajā kontekstā minētā sprieduma 100. punktā Vispārējā tiesa uzskatīja, ka, “protams, ir taisnība, [..] ka Heinrich pētījumā nebija sniegta norāde nedz par testēto titāna dioksīda daļiņu blīvumu, nedz arī par šo daļiņu aglomerēšanās un sablīvēšanās apjomu”, tomēr, “izmantojot blīvuma vērtību, kas atbilst daļiņu blīvumam 4,3 g/cm³ apmērā, un tātad blīvumu, kas vienmēr ir lielāks nekā titāna dioksīda nanometrisko daļiņu blīvums [..], RNK nav ņēmusi vērā visus būtiskos konkrētā gadījuma faktorus”. Vispārējā tiesa uzskatīja, ka šie elementi bija “Heinrich pētījumā testēto daļiņu īpašības, it īpaši to nanometrisko izmērs un to tips “P25”, fakts, ka šīm daļiņām ir tendence aglomerēties, kā arī tas, ka daļiņu aglomerātu blīvums ir mazāks nekā daļiņu blīvums un tādējādi daļiņu aglomerāti aizņēma lielāku tilpumu plaušu alveolārajos makrofāgos”.

112

Minētā sprieduma 103. punktā Vispārējā tiesa no tā secināja, ka “RNK nav ņēmusi vērā visus atbilstošos apstākļus, lai Heinrich pētījumā, izmantojot [Morrow aprēķinu], aprēķinātu plaušu pārslogotību”, neņemot vērā šī paša sprieduma 100. punktā norādītos apstākļus, un “tādējādi ir pieļāvusi acīmredzamu kļūdu vērtējumā”. Turklāt šajā pašā punktā Vispārējā tiesa precizēja, ka “[RNK] kļūda atņem jebkādu ticamību minētā aprēķina piemērošanas [Heinrich] pētījumam rezultātam, un līdz ar to RNK secinājumos, saskaņā ar kuriem plaušu pārslogotība minētajā pētījumā bija pieņemama un minētā pētījuma rezultāti bija pietiekami uzticami, atbilstoši un piemēroti, lai novērtētu titāna dioksīda kancerogēno potenciālu [..], arī ir pieļauta acīmredzama kļūda vērtējumā”.

113

Tātad no šī sprieduma 110.–112. punktā atgādinātajiem Vispārējās tiesas apsvērumiem izriet – kā ģenerāladvokāte būtībā ir norādījusi secinājumu 95. punktā –, ka tā uzskatīja, ka tas, ka RNK ir ņēmusi vērā titāna dioksīda daļiņu blīvuma “standarta” vērtību Morrow aprēķinā, ir kļūda un ka šīs lietas apstākļos būtu bijis jāizmanto zemāka blīvuma vērtība, kas atbilst nanometrisko daļiņu aglomerātu blīvuma vērtībai.

114

Taču, veicot šo vērtējumu, Vispārējā tiesa ne tikai pārbaudīja, vai RNK ir pienācīgi ņēmusi vērā visus atbilstošos elementus, kas tai bija jāņem vērā saskaņā ar pieejamajām zinātniskajām atziņām, it īpaši šajā lietā, kā šī komiteja pati ir konstatējusi savā atzinumā, “P 25” tipa nanometrisko daļiņu tendenci, kāda tika novērota Heinrich pētījumā, veidot aglomerātus, kuru blīvums ir mazāks nekā pašu daļiņu blīvums.

115

Proti, lai gan Vispārējā tiesa pārsūdzētā sprieduma 100. punktā ir norādījusi – kā Komisija un ECHA ir apgalvojušas Vispārējā tiesā un kā Billions Europe u.c. to neapstrīd –, ka Heinrich pētījumā nav sniegtas norādes ne par testēto titāna dioksīda daļiņu aglomerācijas un sablīvēšanās blīvumu, ne tās apmēru, tā uzskatīja, ka RNK izmantotā vērtība, kas atbilst titāna dioksīda daļiņu blīvuma “standarta” vērtībai, katrā ziņā nav piemērota, jo šī vērtība “vienmēr ir augstāka” nekā aglomerātu blīvuma vērtība.

116

Taču kontekstā, kurā, kā izriet no pašas Vispārējās tiesas konstatējumiem, nebija pieejami dati, kas ļautu uzticami noteikt, kāda veida blīvums Morrow aprēķinam ir jāizmanto Heinrich pētījumam, tai pašai nebija jāizskata jautājums par RNK noteiktās titāna dioksīda daļiņu blīvuma vērtības piemērotību, ņemot vērā šo daļiņu aglomerācijas fenomenu, kas prasīja veikt zinātnisku vērtējumu un galu galā aizstāt kompetento iestāžu secinājumus šajā ziņā ar savējiem secinājumiem.

117

Tomēr saskaņā ar Tiesas pastāvīgo judikatūru, ja Vispārējās tiesas nolēmuma argumentos atklājas Savienības tiesību pārkāpums, bet nolēmuma rezolutīvā daļa, šķiet, ir balstīta uz citu tiesisko pamatojumu, šāds pārkāpums nevar būt pamats minētā nolēmuma atcelšanai un ir jāveic pamatojuma aizstāšana (spriedums, 2019. gada 23. janvāris, Deza/ECHA, C‑419/17 P, EU:C:2019:52, 87. punkts un tajā minētā judikatūra).

118

Šajā ziņā, kā atgādināts šī sprieduma 107. punktā, pat ja Savienības iestādēm ir rīcības brīvība, kas zināmā mērā ir piemērojama arī to datu konstatēšanai, kuriem ir jābūt to kompetencē ietilpstoša tiesību akta pieņemšanas pamatā, Savienības tiesas īstenotā pārbaude attiecībā uz šo aktu tomēr prasa, lai šīs iestādes varētu pierādīt, ka attiecīgais akts ir pieņemts, pamatojoties uz šīs rīcības brīvības faktisku īstenošanu, un it īpaši, lai tās būtu ņēmušas vērā visus atbilstošos elementus un apstākļus, kas attiecas uz situāciju, kuru ir paredzēts reglamentēt ar šo tiesību aktu.

119

Šajā lietā pietiek norādīt, kā Vispārējā tiesa ir uzsvērusi pārsūdzētā sprieduma 98. punktā, ka RNK savā atzinumā ir konstatējusi, ka primārajām nanometriskā izmēra daļiņām, piemēram, titāna dioksīda daļiņām, kas izmantotas Heinrich pētījumā, ir tendence aglomerēties. Tomēr, kā uzsvērts tajā pašā 98. punktā, RNK izdarīja šo konstatējumu tikai “attiecībā uz aerosoliem, t.i., gaisā suspendētām daļiņām”, un nenorādot iespējamo saikni ar blīvuma veidu, kas būtu jāņem vērā, lai piemērotu Morrow aprēķinu.

120

Apelācijas sūdzību iesniedzējas un citi lietas dalībnieki, kas atbalsta to nostāju, neapstrīd, kā Vispārējā tiesa būtībā ir uzsvērusi pārsūdzētā sprieduma 101. punktā, ka šis titāna dioksīda daļiņu aglomerācijas fenomens varēja ietekmēt to blīvuma vērtības vērtējumu un līdz ar to Morrow aprēķina piemērošanu aplūkotajiem pētījumiem, ņemot vērā, ka šī vērtība bija viens no šī aprēķina parametriem. Tādējādi RNK bija jāņem vērā šis parametrs, veicot šo aprēķinu.

121

Tomēr, lai gan Vispārējā tiesa pārsūdzētā sprieduma 99. punktā norāda, ka starp lietas dalībniekiem nav strīda par to, ka titāna dioksīda daļiņu aglomerātu blīvums ir mazāks nekā primāro daļiņu blīvums, no šī sprieduma izriet, ka RNK atzinumā nebija ietverts neviens elements, kas ļautu Vispārējai tiesai secināt, ka šī komiteja ir efektīvi īstenojusi savu rīcības brīvību un pienācīgi ņēmusi vērā minēto aglomerācijas fenomenu, lai nolemtu, ka, neraugoties uz šo blīvuma atšķirību, ir jāņem vērā vērtība, kas atbilst titāna dioksīda primāro daļiņu “standarta” vērtībai.

122

Turklāt no Tiesas judikatūras izriet, ka, neraugoties uz plašo rīcības brīvību, kāda ir kompetentajām Savienības iestādēm, Savienības tiesas kompetencē ir pārbaudīt, vai tās nav ignorējušas atbilstošos tāda ticama pētījuma elementus, kura ņemšana vērā būtu mainījusi to rīcībā esošo pierādījumu kopējo vērtējumu un kurš būtu liedzis ticamību galīgajam lēmumam, kuru tās ir pieņēmušas apstrīdētajā aktā (šajā ziņā skat. spriedumu, 2023. gada 9. marts, PlasticsEurope/ECHA, C‑119/21 P, EU:C:2023:180, 52. punkts).

123

Līdz ar to neskaidrības saistībā ar aglomerācijas fenomenu un titāna dioksīda daļiņu blīvumu Heinrich pētījuma vērtējumā, uz kurām atsaucas Komisija un ECHA, nevarēja atbrīvot RNK no pienākuma vērtēt šo fenomenu un tā iespējamo ietekmi uz daļiņu blīvuma vērtību, kas jāņem vērā, piemērojot Morrow aprēķinu šim pētījumam, pamatojoties uz uzticamākajiem un jaunākajiem zinātniskajiem pētījumiem, lai pārliecinātos, ka galu galā izvēlētā blīvuma vērtība ir piemērota. Šīs neskaidrības arī nevarēja liegt Vispārējai tiesai, kurā tika apstrīdēta šī izvēle, pamatojoties uz zinātniskiem pētījumiem, pārbaudīt, vai šī komiteja ir izpildījusi šo pienākumu.

124

Attiecībā uz Komisijas un ECHA argumentu par vēlmi atvieglot Lee un Heinrich pētījumu salīdzināšanu un izvairīties no nenoteiktības faktora ieviešanas šajā salīdzinājumā, šie lietas dalībnieki ne Vispārējā tiesā, ne Tiesā nav paskaidrojuši, kādā veidā atšķirīga blīvuma vērtības izvēle no titāna dioksīda daļiņu “standarta” blīvuma vērtības varēja apdraudēt šo divu pētījumu salīdzinājuma uzticamību, tostarp gadījumā, ja izmantotā blīvuma vērtība būtu atbilstošāka pieejamajiem datiem, kas izriet no Heinrich pētījuma.

125

No iepriekš minētā pamatojuma izriet, ka, neraugoties uz to, ka Vispārējā tiesa ir kļūdaini uzskatījusi, ka šajā lietā tai bija jāizvērtē, cik piemērota ir titāna dioksīda daļiņu blīvuma “standarta” vērtība, ko RNK izmantojusi Morrow aprēķina piemērošanas nolūkā, tā nav pieļāvusi tiesību kļūdu, nospriežot, ka RNK nav ņēmusi vērā visus atbilstošos apstākļus, lai aprēķinātu plaušu pārslogotību Heinrich pētījuma vērtēšanas nolūkā, izmantojot šo aprēķinu.

126

Ņemot vērā visus šos apsvērumus, apelācijas sūdzību otrais pamats ir jānoraida.

Par trešo un ceturto pamatu lietā C‑71/23 P un trešo pamatu lietā C‑82/23 P, kas attiecas uz pamatojuma nenorādīšanu un tiesību kļūdu, ciktāl Vispārējā tiesa ir secinājusi, ka titāna dioksīds nav “viela, kurai ir raksturīgi tas, ka tā var izraisīt vēzi” Regulas Nr. 1272/2008 I pielikuma 3.6.2.2.1. punkta izpratnē

Lietas dalībnieku argumenti

127

Ar trešo pamatu Francijas Republika apgalvo, ka pārsūdzētā sprieduma 157. un 158. punktā nav norādīts pamatojums. Šajā ziņā Francijas Republika norāda, ka, lai gan Vispārējā tiesa minētā sprieduma 158. punktā konstatēja, ka “viens no novērotā toksiskuma galvenajiem elementiem” ir ieelpoto daļiņu daudzums, tā ir balstījusies tikai uz šo apstākli, lai secinātu, ka titāna dioksīda daļiņu kancerogenitātes iedarbības veids neizriet no šīs vielas raksturīgās spējas izraisīt vēzi. Lai nonāktu pie šāda secinājuma, Vispārējai tiesai noteikti bija jāizvērtē visi “novērotā toksiskuma galvenie elementi”, nevis tikai viens no tiem.

128

Ar ceturto pamatu Francijas Republika un ar trešo pamatu Komisija, ko atbalsta ECHA, kā arī Zviedrijas Karaliste, apgalvo, ka Vispārējā tiesa ir pieļāvusi tiesību kļūdu, kļūdaini interpretējot vielas “raksturīgo īpašību” jēdzienu, ņemot vērā Regulas Nr. 1272/2008 sistēmu un mērķus.

129

Pirmkārt, Francijas Republika apgalvo, ka Vispārējās tiesas pamatojums, it īpaši minētā sprieduma 158. punkts, ir balstīts uz pieņēmumu, ka viela, kuras kancerogenitāte izpaužas, ja tiek ieelpots noteikts daļiņu daudzums, nevar tikt uzskatīta par tādu, kurai ir raksturīgi tas, ka tā var izraisīt vēzi. Šis pieņēmums esot gan mākslīgs, gan kļūdains. Otrkārt, šī argumentācija neatbilstot Regulas Nr. 1272/2008 mērķim, kas izklāstīts tās 1. apsvērumā un 1. panta 1. punktā, nodrošināt augstu cilvēku veselības un vides aizsardzības līmeni. Visbeidzot, pārsūdzētā sprieduma 141. punkts esot balstīts uz kļūdainu 2011. gada 21. jūlija sprieduma Nickel Institute (C‑14/10, EU:C:2011:503) interpretāciju.

130

Savukārt trešā pamata pirmajā daļā Komisija apgalvo, ka Vispārējās tiesas veiktajā jēdziena “raksturīgās īpašības” interpretācijā pārsūdzētā sprieduma 135.–142. punktā nav pietiekami ņemts vērā Regulas Nr. 1272/2008 konteksts un mērķis un pārkāpts piesardzības princips. Ņemot vērā šo kontekstuālo un teleoloģisko interpretāciju, būtu jāuzskata, ka ar vielas ķīmisko sastāvu ne vienmēr pietiktu, lai noteiktu tai raksturīgās īpašības, kas var izraisīt tās klasifikāciju par bīstamu vielu. Konkrētāk, īpašajai formai vai fiziskajam stāvoklim, kādā aplūkotā viela tiek laista tirgū, pašai varētu būt šādas īpašības, kuru dēļ šī klasifikācija ir nepieciešama, lai nodrošinātu lietotāju pilnīgu aizsardzību. Tā tas esot šajā gadījumā, ņemot vērā titāna dioksīda saglabāšanos un zemo šķīdību. Turklāt šī iestāde apgalvo, ka vielas kancerogēnās iedarbības neņemšana vērā tās harmonizētās klasifikācijas un marķējuma kontekstā ierobežo informācijas sniegšanu uz šā pamata un lietotāju iespējas veikt atbilstošus piesardzības pasākumus, kā arī liedz piemērot citus tiesību aktus, kas balstīti uz riska novērtējumu.

131

Turklāt Komisija apstrīd nošķīruma, ko Vispārējā tiesa ir ieviesusi pārsūdzētā sprieduma 166. punktā, atbilstību starp Regulas Nr. 1272/2008 normām, kas piemērojamas saistībā ar pašklasifikāciju, un tiesību normām, kas piemērojamas harmonizētās klasificēšanas un marķēšanas jomā.

132

Ar trešā pamata otro daļu Komisija apgalvo, ka pārsūdzētā sprieduma 157.–160. punktā Vispārējā tiesa ir pieļāvusi tiesību kļūdu, sajaucot ieelpoto daļiņu daudzuma un ar to saistītā titāna dioksīda daļiņu kancerogenitātes iedarbības veida nozīmi, no vienas puses, ar jēdzienu “raksturīgās īpašības”, no otras puses, kas šajā lietā attiecas uz attiecīgās vielas formu, kā arī saglabāšanos un zemo šķīdību. Tādējādi Vispārējā tiesa neesot ņēmusi vērā Regulas Nr. 1272/2008 I pielikuma 3.6.1.1. punktu.

133

CWS Powder Coatings u.c., kā arī Billions Europe u.c. apstrīd šīs argumentācijas pamatotību.

Tiesas vērtējums

134

Saskaņā ar pastāvīgo judikatūru iebildumi pret Vispārējās tiesas nolēmuma ad abundantiam motīviem nevar izraisīt šī lēmuma atcelšanu un tādēļ ir neefektīvi (spriedums, 2022. gada 10. novembris, Laboratoire Pareva/Komisija, C‑702/21 P, EU:C:2022:870, 52. punkts un tajā minētā judikatūra).

135

Šajā lietā ir jānorāda, ka pārsūdzētā sprieduma 122. punktā Vispārējā tiesa ir apmierinājusi pirmā iebilduma pirmo daļu, kas attiecas uz acīmredzamām kļūdām vērtējumā saistībā ar Heinrich pētījuma pieņemamību un uzticamību. Minētā sprieduma 123. punktā tā tomēr norādīja, ka “pareizas tiesvedības interesēs” ir jāturpina izskatīt prasību un jālemj par šī pirmā iebilduma otro daļu, kas attiecas uz to, ka apstrīdētā klasifikācija un marķējums neattiecas uz vielu, kurai ir raksturīgi tas, ka tā var izraisīt vēzi”, “lai lieta tiktu pilnībā atrisināta”.

136

No tā izriet, ka trešais un ceturtais pamats lietā C‑71/23 P un trešais pamats lietā C‑82/23 P, kas attiecas uz apsvērumiem, uz kuriem Vispārējā tiesa ir balstījusies, izvērtējot šo otro daļu, ir vērsti pret pārsūdzētā sprieduma ad abundantiam motīviem un līdz ar to ir jānoraida kā neefektīvi.

137

No visa iepriekš minētā izriet, ka abas apelācijas sūdzības ir jānoraida.

Par tiesāšanās izdevumiem

138

Atbilstoši Reglamenta 184. panta 2. punktam, ja apelācijas sūdzība nav pamatota, Tiesa lemj par tiesāšanās izdevumiem.

139

Atbilstoši šī reglamenta 138. panta 1. punktam, kas saskaņā ar tā 184. panta 1. punktu ir piemērojams apelācijas tiesvedībai, lietas dalībniekam, kuram spriedums ir nelabvēlīgs, piespriež atlīdzināt tiesāšanās izdevumus, ja to ir prasījis lietas dalībnieks, kuram spriedums ir labvēlīgs.

140

Tā kā šajā lietā CWS u.c. un Billions Europe u.c. ir prasījušas piespriest Francijas Republikai un Komisijai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus un tā kā tām spriedums ir nelabvēlīgs, tām ir jāpiespriež segt savus un atlīdzināt CWS u.c., kā arī Billions Europe u.c. tiesāšanās izdevumus attiecīgi lietā C‑71/23 P un lietā C‑82/23 P.

141

Saskaņā ar šī paša reglamenta 184. panta 4. punktu Tiesa var nolemt, ka persona, kas iestājusies lietā pirmajā instancē un kas piedalās apelācijas tiesvedībā, savus tiesāšanās izdevumus sedz pati.

142

Šajā lietā ir jānolemj, ka Nīderlandes Karaliste, Zviedrijas Karaliste, ECHA, kā arī Cefic u.c. savus tiesāšanās izdevumus sedz pašas.

1)

Apelācijas sūdzības noraidīt.

2)

Francijas Republika sedz savus, kā arī atlīdzina tiesāšanās izdevumus, kas lietā C‑71/23 P radušies CWS Powder Coatings GmbH, Brillux GmbH & Co. KG, Daw SE, Billions Europe Ltd, Cinkarna Metalurško‑kemična Industrija Celje d.d. (Cinkarna Celje d.d.), Evonik Operations GmbH, Kronos Titan GmbH, Precheza a.s., Tayca Corp., Tronox Pigments (Holland) BV, Venator Germany GmbH, kā arī Sto SE & Co. KGaA.

3)

Eiropas Komisija sedz savus, kā arī atlīdzina tiesāšanās izdevumus, kas lietā C‑82/23 P radušies CWS Powder Coatings GmbH, Brillux GmbH & Co. KG, Daw SE, Billions Europe Ltd, Cinkarna Metalurško‑kemična Industrija Celje d.d. (Cinkarna Celje d.d.), Evonik Operations GmbH, Kronos Titan GmbH, Precheza a.s., Tayca Corp., Tronox Pigments (Holland) BV, Venator Germany GmbH, kā arī Sto SE & Co. KGaA.

4)

Nīderlandes Karaliste, Zviedrijas Karaliste, Eiropas Ķimikāliju aģentūra (ECHA), Conseil Européen de l’Industrie Chimique – European Chemical Industry Council (Cefic), Conseil Européen de l’Industrie des Peintures, des Encres d’Imprimerie et des Couleurs d’Art (CEPE), British Coatings Federation Ltd (BCF) un American Coatings Association, Inc. (ACA) savus tiesāšanās izdevumus sedz pašas.