(1)

Komisija 2020. gada 31. janvārī saņēma sūdzību no Association Française du Jeu en Ligne (“AFJEL”) (2) par iespējamu nelikumīgu valsts atbalsta piešķiršanu La Française des jeux (“FDJ”).

(2)

Komisija 2020. gada 5. martā saņēma otru sūdzību par šo pašu tematu no Derību un spēļu padomes (“BGC”) (3).

(3)

Komisija 2021. gada 26. jūlijā nolēma sākt Līguma par Eiropas Savienības darbību (“LESD”) 108. panta 2. punktā paredzēto procedūru attiecībā uz iespējamo atbalsta pasākumu, ar kuru uz 25 gadiem par nepietiekamu atlīdzību tika piešķirtas nodrošinātas ekskluzīvas tiesības (“lēmums par procedūras sākšanu”). Tā šo lēmumu paziņoja Francijai 2021. gada 27. jūlijā.

(4)

Komisijas lēmums par procedūras sākšanu tika publicēts Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī2021. gada 3. decembrī. Komisija aicināja ieinteresētās personas iesniegt piezīmes par iespējamu atbalsta pasākumu.

(5)

Francija iesniedza piezīmes 2021. gada 3. novembrī. Komisija saņēma FDJ rakstveida piezīmes 2022. gada 3. janvārī. Tā saņēma 2022. gada 3. janvārī rakstveida piezīmes arī no BETCLIC uzņēmumiem ar ierobežotu atbildību (“BETCLIC”), Union des blessés de la face et de la tête (“UBFT”) un Fédération Nationale André Maginot (“FNAM”). Komisija 2022. gada 12. janvārī saņēma rakstveida piezīmes no AFJEL un 2022. gada 18. janvārī – no BGC. Komisija 2022. gada 20. janvārī saņēma piezīmes no Eiropas Azartspēļu un derību asociācijas (“EGBA”).

(6)

Komisija 2022. gada 31. janvāra un 2022. gada 15. februāra vēstulē nosūtīja Francijai ieinteresēto personu piezīmes par lēmumu par procedūras sākšanu un deva tai iespēju atbildēt. Komisija saņēma Francijas atbildi 2022. gada 19. aprīļa vēstulē.

(7)

2022. gada 23. februāra, 2022. gada 2. maija, 2022. gada 8. jūlija, 2022. gada 10. novembra, 2022. gada 17. novembra, 2023. gada 6. janvāra, 2023. gada 8. marta, 2023. gada 13. marta, 2023. gada 20. marta, 2023. gada 28. aprīļa, 2023. gada 23. jūnija, 2023. gada 13. septembra, 2023. gada 29. septembra, 2023. gada 26. oktobra, 2023. gada 14. decembra, 2024. gada 22. janvāra, 2024. gada 23. janvāra, 2024. gada 2. februāra, 2024. gada 12. marta, 2024. gada 22. aprīļa, 2024. gada 28. aprīļa, 2024. gada 16. maija, 2024. gada 17. jūnija, 2024. gada 18. septembra un 2024. gada 21. oktobra e-pasta vēstulē AFJEL un BGC pārstāvji sniedza papildu informāciju, kā arī 2022. gada 9. jūnijā un 2022. gada 27. septembrī rīkoja sarunas ar Komisiju.

(8)

Komisija 2024. gada 17. jūlijā un 23. oktobrī no Francijas iestādēm saņēma papildu informāciju.

(9)

Komisija 2022. gada 27. oktobrī rīkoja sarunas ar Francijas valsts azartspēļu iestādi (“ANJ”). 2022. gada 12. novembrīANJ tika uzdoti papildu jautājumi, uz kuriem tā atbildēja 2023. gada 27. februārī.

(10)

FDJ ir vadošais azartspēļu operators Francijā un otrs lielākais loteriju operators Eiropā. Tā tīklā ir vairāk nekā 29 000 tirdzniecības vietu vairāk nekā 11 000 pašvaldībās, un tajā ir nodarbināti gandrīz 3 000 cilvēku (4).

(11)

FDJ 2023. gadā ziņoja par apgrozījumu 2,621 miljardu EUR, EBITDA 656,8 miljoniem EUR un neto peļņu 425,1 miljonu EUR. Tās bruto ieņēmumi no azartspēlēm bija 6,7104 miljardi EUR (5).

(12)

FDJ ir vēsturisks azartspēļu operators Francijā. 1978. gada 9. novembrī valsts piešķīra ekskluzīvas tiesības organizēt un vadīt valsts loteriju Société de la Loterie nationale et du Loto national, kas 1991. gadā kļuva par FDJ (6). 1985. gada 1. aprīlī tam tika piešķirtas ekskluzīvas tiesības rīkot sporta (izņemot zirgu skriešanās sacīkšu) derības (7).

(13)

Francija 2010. gada 12. maijā ar likumu Nr. 2010-476 liberalizēja tiešsaistes azartspēļu nozari. Tādējādi kopš šā datuma zirgu skriešanās sacīkšu derību, tiešsaistes sporta derību un tiešsaistes pokera spēļu tirgi ir bijuši atvērti konkurencei. FDJ joprojām ir monopols loteriju tirgū (balvu izlozes un momentloterijas) un sporta derību (izņemot zirgu skriešanās sacīkšu) tirdzniecības vietu tirgū (8).

(14)

Azartspēļu tirgus Francijā tika reformēts 2019. gada 22. maijā (sk. 2.2. iedaļu).

(15)

Normatīvie akti, kuru rezultātā tika piešķirtas 12. apsvērumā minētās ekskluzīvās tiesības, tika atcelti 2020. gada 23. jūnijā (9).

(16)

Francijas iestādes 2019. gada 22. maijā pieņēma Likumu Nr. 2019-486 par darījumdarbības izaugsmi un pārveidi (“PACTE likums”), un 2019. gada 2. oktobrī – Rīkojumu Nr. 2019-1015 par azartspēļu regulējuma reformu (“2019. gada rīkojums”). Lai papildinātu šos divus normatīvos aktus, tika pieņemti vairāki dekrēti (10).

(17)

Ar šiem aktiem Francija privatizēja FDJ un reformēja azartspēļu regulējumu.

(18)

Azartspēļu regulējuma reforma (“PACTE likuma reforma”) bija vērsta uz diviem galvenajiem elementiem: i) ekskluzīvu tiesību piešķiršanu FDJ uz 25 gadiem rīkot bezsaistes un tiešsaistes loterijas un sporta derības pārdošanas vietās par atlīdzību 380 miljonu EUR apmērā (11) un ii) sporta derību aplikšanu ar nodokli (12).

(19)

Kā izklāstīts 1. un 2. apsvērumā, Komisija saņēma divas sūdzības par iespējamu nelikumīga valsts atbalsta piešķiršanu FDJ: vienu 2020. gada 31. janvārī iesniedza AFJEL, bet otru 2020. gada 5. martāBGC. Abām sūdzībām bija viens un tas pats priekšmets (13).

(20)

Pēc grozījumiem, kas izdarīti ar PACTE likumu, FDJ bija jāmaksā valsts atlīdzība 380 miljonu EUR apmērā par bezsaistes un tiešsaistes loteriju spēļu un sporta derību pārdošanas vietās rīkošanu. Princips, kas ir šīs atlīdzības pamatā, tika noteikts PACTE likuma 137. panta IV daļas 1. punktā un precizēts 2019. gada Rīkojuma 17. pantā (kurā bija paredzēts, ka maksājuma summa pēc Commission des participations et des transferts (Līdzdalības un nodošanas komisijas) piekrišanas saņemšanas tiek noteikta 16. pantā izklāstītajās specifikācijās).

(21)

Lai aprēķinātu atlīdzību 380 miljonu EUR apmērā, kas FDJ bija jāmaksā (“atlīdzība” vai “maksa”), Francijas iestādes izmantoja diferenciālmetodi: tās salīdzināja FDJ nākotnes ekskluzīvo tiesību teorētisko vērtību (sākot no 2019. gada) divos scenārijos: pirms reformas, kas īstenota ar PACTE likumu (hipotētiskais scenārijs pirms PACTE likuma), un pēc reformas (ņemot vērā PACTE likuma faktisko ietekmi).

(22)

Saskaņā ar Francijas iestāžu 2019. gada 13. septembra detalizēto finanšu pārskatu FDJ ekskluzīvo tiesību aprēķinātā teorētiskā vērtība pirms šo tiesību reformas saskaņā ar PACTE likumu bija no [..] (*) miljoniem EUR līdz [..] miljoniem EUR. Francijas iestādes uzskata, ka reforma ietekmētu šo teorētisko vērtību:

(23)

Tādējādi FDJ ekskluzīvo tiesību teorētiskā vērtība pēc PACTE likuma reformas tika lēsta [..] EUR (iespējams, robežās no [..] EUR līdz [..] EUR atkarībā no vidējām svērtajām kapitāla izmaksām un ieņēmumiem no ekskluzīvajām tiesībām).

(24)

Tādējādi Francijas iestādes lēsa, ka atlīdzība, kas FDJ bija jāmaksā par tā ekskluzīvajām tiesībām, bija no 121 līdz 748 miljoniem EUR (16), kas atbilst PACTE likuma finansiālajai ietekmei.

(25)

Pēc tam, kad Līdzdalības un nodošanas komisija (“CPT”) bija sniegusi savu atzinumu, Francijas iestādes secināja, ka FDJ būtu jāmaksā atlīdzība 380 miljonu EUR apmērā, kas atspoguļo taisnīgu aprēķinu par starpību starp FDJ ekskluzīvo tiesību teorētisko vērtību pirms reformas, kura tika īstenota ar PACTE likumu, un šo tiesību teorētisko vērtību pēc reformas.

(26)

Lēmumā par procedūras sākšanu Komisija apšaubīja Francijas iestāžu pieeju (diferenciālmetodi) un to, vai maksa atbilda tirgus cenai. Ja tā nebūtu, FDJ būtu konkurences priekšrocība.

(27)

Komisija norādīja, ka lēmumā par Grieķijas operatoru OPAP (“OPAP precedents”) (17) tā uzskatīja, ka atbalsts atbilst tirgus cenai, ja valsts atļauj tiesību īpašniekam gūt tikai saprātīgu atdevi (18). Šajā lēmumā tā arī norādīja, ka naudas plūsmas diskontēšana (19) bija piemērota metode saprātīgas peļņas noteikšanai.

(28)

Lēmumā par procedūras sākšanu Komisija norādīja, ka, lai gan Francijas iestādes bija izmantojušas naudas plūsmas metodi, lai aprēķinātu FDJ maksājamo atlīdzību, tās bija atkāpušās no pieejas, ko Grieķijas iestādes izmantoja OPAP precedenta gadījumā. Pamatojoties uz diferenciālmetodi, tās bija balstījušās uz salīdzinājumu starp FDJ ekskluzīvo tiesību teorētisko vērtību pirms PACTE likuma reformas un šo tiesību teorētisko vērtību pēc reformas, savukārt OPAP lietā izmantotajā pieejā tika ņemta vērā turpmākā atdeve, kas gūta licences darbības laikā.

(29)

Komisija apšaubīja, ka pēc PACTE likuma reformas FDJ guva tikai saprātīgu atdevi, jo Francijas norādītajā aprēķina metodē saglabājās pirmsreformas atdeve, un nebija norādes par to, vai tā pati par sevi bija pamatota.

(30)

Komisija arī apstrīdēja Francijas iestāžu nostāju, saskaņā ar kuru, ņemot vērā situācijas nepārtrauktību pirms un pēc PACTE likuma, ierobežotā grozījumu skaita ietekmi uz ekskluzīvo tiesību vērtību varēja novērtēt, izmantojot diferenciālmetodi. Komisija sākotnēji uzskatīja, ka FDJ ekskluzīvās tiesības pirms PACTE likuma nebija nodrošinātas un tās varēja atsaukt. Pamatojoties uz minēto, tā šaubījās, vai diferenciālmetode ir pamatota. Komisija arī apšaubīja FDJ tiesību uz kompensāciju ticamību, pamatojoties uz valsts atbildību neatkarīgi no vainas, ja ekskluzīvās tiesības nākotnē tiktu atceltas.

(31)

Pat pieņemot, ka diferenciālmetode bija pamatota, Komisija apšaubīja arī ekskluzīvo tiesību vērtību, kas bija pirms un pēc PACTE likuma un ko Francija bija aplēsusi šī aprēķina nolūkos.

(32)

Visbeidzot, vispārīgāk, Komisija norādīja, ka 380 miljonu EUR atlīdzība šķiet zema salīdzinājumā ar to, ko OPAP maksā par mazāku Grieķijas tirgu un ierobežotākām tiesībām.

(33)

Lēmumā par procedūras sākšanu Komisija norādīja, ka, izņemot šīs šaubas par to, vai pastāv priekšrocība, visi pārējie kritēriji, lai to klasificētu kā valsts atbalstu, šķiet, bija izpildīti. Komisija norādīja, ka, ja tiktu apstiprināta konkurences priekšrocība un pasākums tiktu klasificēts kā valsts atbalsts, tās rīcībā nav pierādījumu, kas ļautu secināt, ka pasākums ir saderīgs ar iekšējo tirgu.

(34)

Divas ieinteresētās personas iesniedza piezīmes par lēmumu sākt procedūru, atbalstot Francijas iestādes (FDJ un UBFT/FNAM), savukārt četras ieinteresētās personas savās piezīmēs apstiprināja šaubas, ko Komisija bija paudusi lēmumā par procedūras sākšanu (EGBA, BGC, AFJEL, BETCLIC).

(35)

Vispirms FDJ apstrīdēja Komisijas apgalvojumu, ka no PACTE likuma izrietošās tiesības ir jaunas tiesības, un apgalvoja, ka tiesības pēc PACTE likuma ir tiesību pirms PACTE likuma turpinājums.

(36)

Pirmkārt, FDJ apgalvoja, ka ar PACTE likumu netika atceltas tiesības, kas tam bija piešķirtas pirms PACTE likuma, lai tās nodotu tālāk. Tas uzskatīja, ka tiesības, kas piešķirtas pēc PACTE likuma, ir tiesību pirms PACTE likuma turpinājums, kā apstiprināts parlamenta sagatavošanas ziņojumā, kurš attiecās uz PACTE likumu un kurā norādīts, ka ekskluzīvās tiesības tiek saglabātas (20). FDJ apgalvoja, ka no 2018. gada 18. jūnija likuma projekta ietekmes novērtējuma (21) skaidri izrietēja, ka reformas vienīgais mērķis bija saglabāt ciešu valsts kontroli pār privatizētu uzņēmumu un precizēt dažus darbības noteikumus.

(37)

Otrkārt, FDJ apgalvoja, ka no PACTE likuma izrietošo tiesību apjoms paliek nemainīgs, kā tas atspoguļots parlamenta dokumentos (22). Tas apgalvoja, ka jaunais tiesiskais regulējums, kas izklāstīts 2019. gada reformā, tikai precizēja iepriekš pastāvošo kārtību, ieviešot precīzas tā rīkoto spēļu definīcijas, bet nemainot darbības jomu.

(38)

Treškārt, atbildot uz lēmuma par procedūras sākšanu 101. apsvērumu, FDJ apgalvoja, ka ekskluzīvajām tiesībām, kas izriet no PACTE likuma, nav jaunu iezīmju.

(39)

Ceturtkārt, tas apgalvoja, ka ar PACTE likumu ir tikai grozīts “juridiskais instruments” ekskluzīvo tiesību izmantošanai FDJ privatizācijas kontekstā. Citiem vārdiem sakot, ekskluzīvās tiesības, kas iepriekš izrietēja no normatīvajiem dokumentiem, tagad izriet no tiesību aktiem.

(40)

Pēc tam FDJ apgalvoja, ka tiesības pirms PACTE likuma pieņemšanas nebija nodrošinātas.

(41)

Pirmkārt, tas norādīja, ka Francijas tiesībās ir atzīts tādu aktu princips, ar ko tiek radītas atceļamas tiesības, kuru atcelšanas gadījumā ir jāpiešķir kompensācija.

(42)

Otrkārt, tas apgalvoja, ka tiesības, kas pastāvēja pirms PACTE likuma, ietilpst šajā kategorijā un ka FDJ tiktu piešķirta kompensācija, ja tās tiktu atceltas.

(43)

Treškārt, tas apgalvoja, ka tiesības pēc PACTE likuma nebija neatņemamas un ka saskaņā ar šo likumu bija iespējams atsaukt FDJ ekskluzīvās tiesības.

(44)

Pēc tam FDJ apgalvoja, ka atlīdzība par ekskluzīvajām tiesībām saskaņā ar PACTE likumu nebija mazāka par OPAP ekskluzīvo tiesību atlīdzību.

(45)

Pirmkārt, tas apgalvoja, ka 300 miljoni EUR no 375 miljonu EUR atlīdzības OPAP lietā faktiski bija summa, ko OPAP samaksāja 2011. gadā kā avansa maksājumu par dažām valsts nodevām, kuras tam bija jāmaksā par 2020.–2030. gadu, un ka tikai atlikušie 75 miljoni EUR būtu jāuzskata par maksu par ekskluzīvajām tiesībām.

(46)

Otrkārt, FDJ apgalvoja, ka tam bija jāmaksā vairāk konkrētu valsts nodevu (23) nekā OPAP (FDJ bija 2,5 reizes vairāk nodevu laikposmā no 2011. līdz 2020. gadam) un ka tā neto peļņa šajā periodā bija daudz mazāka nekā OPAP (1,3 miljardi EUR FDJ salīdzinājumā ar 2,4 miljardiem EUR OPAP).

(47)

Visbeidzot, FDJ apgalvoja, ka pirms PACTE likuma tā tiesības kopš 2006. gada bija neierobežotas un ka šajā laikā tās varēja atsaukt tikai tad, ja to kompensēja valsts.

(48)

Šīs divas apvienības apstrīdēja Komisijas apgalvojumu, ka FDJ tiesības pirms PACTE likuma nebija nodrošinātas un varēja tikt atsauktas (24). Tās apgalvoja, ka tiesības nevar pēkšņi un bez kompensācijas apšaubīt. Tās norādīja, ka ekskluzīvās tiesības vairākkārt apstiprināja valdība (2010. gada liberalizācijas laikā) un Francijas tiesas (Conseil d’État un Kasācijas tiesa 2000. gadā (25), 2007. gadā (26), 2009. gadā (27), 2011. gadā (28) un 2013. gadā (29)) un ka 2017. gadā Komisija bija izbeigusi dažādās pārkāpuma procedūras un sūdzību par azartspēlēm izskatīšanu.

(49)

Abas apvienības arī apstrīdēja Komisijas apgalvojumu par to, ka FDJ nebūtu varējis pieprasīt kompensāciju, ja tiesības tiktu atceltas. To ieskatā, Francijas tiesas būtu uzskatījušas, ka tiesību atcelšanai ir nopietns un ārkārtējs raksturs un ka tādējādi tas rada tiesības uz kompensāciju. Tās norādīja, ka pastāv precedents, kad kompensācija tika piešķirta pēc tam, kad valsts bija atcēlusi ekskluzīvās loterijas tiesības (30).

(50)

Visbeidzot, pretēji tam, ko Komisija apgalvoja lēmumā par procedūras sākšanu (31), tās uzskatīja, ka FDJ kopš 1978. gada ir maksājis valstij atlīdzību par savām ekskluzīvajām tiesībām nodokļu un ar nodokļiem nesaistītu nodevu veidā. FDJ laikposmā no 1978. līdz 2019. gadam bija samaksājis valstij vairākus desmitus miljardus īpašu nodevu par spēlēm formā; valsts bija vienpusēji izņēmusi [..] miljonus FRF 1983. gadā un [..] miljonus FRF 1985. gadā; no 1988. gada līdz 2017. gadam FDJ no savas sadalāmās peļņas bija samaksājis [..] saviem akcionāriem, un 72 % no šīs summas nonāca pie valsts.

(51)

Pamatojoties uz OPAP precedentu, EGBA apgalvoja, ka atlīdzība, ko FDJ maksāja par ekskluzīvajām tiesībām, bija nepietiekama.

(52)

EGBA norādīja, ka FDJ maksājamā atlīdzība bija ievērojami zemāka nekā ekskluzīvo tiesību pašreizējā neto vērtība, tādējādi atdeve bija ievērojami lielāka par pamatotu peļņu. EGBA apgalvoja, ka metode, ko Francijas iestādes izmantoja, lai noteiktu maksājamo atlīdzību (diferenciālmetode), kā arī to aplēses (tiesību pirms un pēc PACTE vērtība) bija nepareizas.

(53)

Tā uzskatīja, ka visas šaubas, ko Komisija pauda lēmumā par procedūras sākšanu un kas minētas šā lēmuma 26.–32. apsvērumā, ir pamatotas.

(54)

AFJEL un BGC apgalvoja, ka atlīdzība 380 miljonu EUR apmērā, kas FDJ jāmaksā par ekskluzīvajām tiesībām 25 gadu laikposmā (2019.–2044. gads), nav pietiekama.

(55)

AFJEL un BGC uzturēja spēkā savu apgalvojumu, ka atlīdzība 380 miljonu EUR neatbilst tirgus cenai. Pirmkārt, tās apgalvoja, ka nodevas aprēķina metode ir nepareiza, jo tā ir pretrunā OPAP precedentam. Tās apstrīdēja Francijas iestāžu argumentu, ka FDJ tiesības pēc PACTE likuma bija to tiesību turpinājums, kas tam bija pirms PACTE likuma, un ka tās nebija jaunas tiesības: tās uzskatīja, ka ar PACTE likumu tika ieviests jauns tiesiskais regulējums, kas ietvēra būtiskas izmaiņas tiesību aktos, kuri bija spēkā pirms PACTE likuma pieņemšanas. Tās arī apgalvoja, ka atlīdzība būtu jāaprēķina, ņemot vērā visu nelikumīgo atbalstu, kas saņemts laikposmā no 2010. gada līdz 2019. gadam. Otrkārt, tās norādīja, ka FDJ nebūtu tiesību saņemt kompensāciju, ja tiktu atceltas ekskluzīvās tiesības. Treškārt, tās apgalvoja, ka atlīdzība nav pareizi aprēķināta, jo Francijas iestādes kļūdaini uzskatīja, ka reformai varētu būt negatīva ietekme uz FDJ. Faktiski ekskluzīvās tiesības, ko tas varēja izmantot, un no tām izrietošie ieņēmumi bija nodrošināti un apstiprināti, kā arī bija paplašināta to darbības joma, un FDJ tika piemērots labvēlīgāks nodokļu režīms. Ceturtkārt, tās apgalvoja, ka Francija nav novērtējusi FDJ piedāvāto azartspēļu iespēju paplašināto darbības jomu atbilstoši ekskluzīvajām tiesībām pēc PACTE likuma.

(56)

Savās piezīmēs BETCLIC informēja Komisiju par Conseil d’État izskatāmajām lietām, kurās tika apstrīdēti dekrēti, kas pieņemti, pamatojoties uz 2019. gada rīkojumu (sk. šā lēmuma 16. apsvērumu).

(57)

BETCLIC nosūtīja Komisijai Conseil d’État iesniegtos pieteikumus, kuros, pamatojoties uz OPAP precedentu, tas apgalvoja, ka atlīdzība, ko FDJ maksāja par ekskluzīvajām tiesībām, nebija pietiekama.

(58)

Francijas iestādes 2020. gada 26. maijā atbildēja uz Komisijas 2020. gada 25. februāra un 2020. gada 13. marta vēstulēm. 2021. gada 3. novembrī tās iesniedza piezīmes par 2021. gada 26. jūlija lēmumu par procedūras sākšanu un 2022. gada 22. aprīlī nosūtīja papildu piezīmes.

(59)

Pirmkārt, Francijas iestādes apgalvoja, ka ar PACTE likumu netika atceltas tiesības vai piešķirtas jaunas tiesības, bet tika grozīts FDJ jau esošo tiesību tiesiskais regulējums. Tās uzskata, ka i) tiesību turētājs (FDJ), ekskluzīvo tiesību juridiskais raksturs un to darbības joma nav mainījušies; ii) ir saīsināts tikai tiesību termiņš (no neierobežota termiņa līdz 25 gadiem) un iii) ir sašaurināts tiesiskais regulējums, jo īpaši attiecībā uz nodokļu režīmu un regulatīvās iestādes izveidi, un tiesību apjoms ir precizēts PACTE likumā. Francijas iestādes balstījās uz vispārēju PACTE likuma analīzi, pamatojoties uz parlamenta dokumentiem (32) un Conseil d’État nostājām (33), kā arī uz dažādu ekskluzīvo tiesību grozījumu spēkā stāšanās grafiku, kas notika dažādos datumos, un uz CPT piekrišanas interpretāciju finansiālajai atlīdzībai, kas FDJ bija jāmaksā saskaņā ar PACTE likumu (34).

(60)

Otrkārt, attiecībā uz atlīdzību par ekskluzīvajām tiesībām Francijas iestādes uzskatīja, ka tā nav aprēķinājusi pārāk mazu FDJ finansiālo atlīdzību, izmantojot diferenciālmetodi.

(61)

Tās norādīja, ka atlīdzības aprēķināšanas metode nav salīdzināma ar OPAP precedentu, jo FDJ bija ekskluzīvas tiesības uz nenoteiktu laiku pirms PACTE likuma. Turklāt netika piešķirtas jaunas ekskluzīvas tiesības, bet tā esošās tiesības bija nodrošinātas un ierobežotas laikā. Turklāt tās uzskatīja, ka FDJ nodrošināto ekskluzīvo tiesību vērtība tika ņemta vērā, aprēķinot finansiālo atlīdzību.

(62)

Treškārt, Francijas iestādes apgalvoja, ka saskaņā ar diferenciālmetodi tiesību pēc PACTE likuma teorētiskā vērtība netika novērtēta par zemu, jo likums nedeva FDJ iespēju izstrādāt jaunas spēles.

(63)

Francijas iestādes apgalvoja, ka CPT maksu aprēķināja neatkarīgi, izmantojot vairāku kritēriju pieeju un objektīvas metodes, pamatojoties uz ziņojumiem, ko sagatavojušas bankas, kuras konsultē Francijas valsti.

(64)

Ceturtkārt, Francijas iestādes norādīja, ka, lai gan pirms PACTE likuma formāli nebija izmaksāta atlīdzība saskaņā ar valsts atbalsta tiesību aktiem, kopš tā izveides FDJ bija veicis ievērojamus maksājumus valstij, pateicoties samaksātajām nodevām par derību summām.

(65)

Tās arī apgalvoja, ka FDJ lietu nevar salīdzināt ar OPAP lietu, kurā skatīja jaunu tiesību piešķiršanu un tiesību termiņa pagarināšanu, savukārt FDJ lietā Francija tikai izmantoja PACTE likumu, lai grozītu FDJ pastāvīgi piešķirtās tiesības. Tās arī apgalvoja, ka 380 miljonu EUR atlīdzība ir salīdzināma ar to, ko Komisija bija pieņēmusi OPAP precedentā. Francijas iestādes aprēķināja, ka proporcionāli attiecīgajiem FDJ un OPAP (35) azartspēļu bruto ieņēmumiem no katra operatora iekasētās maksas bija līdzīgas vai pat ļoti līdzīgas.

(66)

Piektkārt, Francijas iestādes apgalvoja, ka attiecīgais pasākums neietekmēja konkurenci, jo FDJ kā operatoram, kam ir ekskluzīvas tiesības, bija likumīgs monopols, kas nozīmēja, ka tirgū vai tirgus vajadzībām nepastāvēja konkurence. Turklāt Francijas iestādes apgalvoja, ka FDJ finansiālās priekšrocības, kas izrietēja no ekskluzīvu tiesību piešķiršanas, nevarētu apgrūtināt citu dalībvalstu uzņēmēju ienākšanu Francijas tirgū, jo tie nekonkurēja ar FDJ piedāvātajām spēlēm saskaņā ar ekskluzīvām tiesībām.

(67)

Sestkārt, Francijas iestādes 2022. gada 15. aprīļa paziņojumā norādīja, ka FDJ ekskluzīvo tiesību nodrošināšana ar PACTE likumu nav padarījusi šīs tiesības neatsaucamas, jo likumdevējs saglabāja pilnvaras tās atsaukt pirms to termiņa beigām. Turklāt 2010. gada 12. maija Likumā Nr. 2010-476, kas grozīts ar 2019. gada rīkojumu, jau bija paredzēts mehānisms regulatoram, lai apturētu vai atsauktu FDJ azartspēļu licences par apstiprināto spēļu izmantošanas nosacījumu neievērošanu, un budžeta ministra mehānisms, lai apturētu vai aizliegtu spēles darbību sabiedriskās kārtības apsvērumu dēļ. Šie mehānismi attiecās uz visām spēlēm, ko FDJ organizē saskaņā ar savām ekskluzīvajām tiesībām. Tiesību nodrošināšanas saskaņā ar PACTE likumu pozitīvā ietekme izpaudās kā pāreja no ekskluzīvām tiesībām, kas iepriekš ar dekrētu piešķirtas uz nenoteiktu laiku, uz ekskluzīvām tiesībām, kas paredzētas likumā un tiek piešķirtas uz laiku, kas nepārsniedz 25 gadus (kā rezultātā tiek samazināta riska prēmija kā daļa no FDJ kapitāla izmaksām), un uz stabilākas nodokļu sistēmas izveidi. Šī ietekme tika ņemta vērā CPT veiktajā FDJ maksājamās atlīdzības aplēsē. Turklāt Francijas iestādes norādīja, ka, pēc to domām, ar reformu tika ievērojami pastiprināta FDJ piedāvāto spēļu kontrole un ka tā ekskluzīvo tiesību apjoms bija stingrāk noteikts PACTE likuma rezultātā (36).

(68)

Visbeidzot, Francijas iestādes informēja Komisiju par Conseil d’État2023. gada 14. aprīļa lēmumiem Nr. 436434, 436450, 436814, 436822, 436866, 436439, 436441 un 436449, ar kuriem tika noraidīti visi sūdzības iesniedzēju pieteikumi (37) un atkārtoti apstiprināts, ka FDJ ekskluzīvās tiesības ir nepārtraukti pastāvējušas pirms un pēc PACTE likuma. Francijas iestādes uzskatīja, ka tas apstiprina to pieeju atlīdzības par ekskluzīvajām tiesībām aprēķināšanai, izmantojot diferenciālmetodi.

(69)

Saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 107. panta 1. punktu “ar iekšējo tirgu nav saderīgs nekāds atbalsts, ko piešķir dalībvalstis vai ko jebkādā citā veidā piešķir no valsts līdzekļiem un kas rada vai draud radīt konkurences izkropļojumus, dodot priekšroku konkrētiem uzņēmumiem vai konkrētu preču ražošanai, ciktāl tāds atbalsts iespaido tirdzniecību starp dalībvalstīm”.

(70)

Tātad, lai pasākumu klasificētu par valsts atbalstu LESD 107. panta 1. punkta nozīmē, tam jāatbilst šādiem kumulatīviem kritērijiem:

(71)

Saskaņā ar iedibināto judikatūru “uzņēmuma jēdziens ietver jebkuru vienību, kas veic saimniecisku darbību, neatkarīgi no šīs vienības juridiskā statusa un tās finansēšanas veida” (38). Līdz ar to tas, vai atsevišķa struktūra uzskatāma par uzņēmumu, pilnībā atkarīgs no tās veikto darbību rakstura. Tiesa ir spriedusi, ka jebkura darbība, kas ietver preču vai pakalpojumu piedāvāšanu noteiktā tirgū, ir saimnieciskā darbība (39).

(72)

FDJ par atlīdzību sniedz loteriju spēļu (balvu izložu un momentspēļu) un sporta derību pakalpojumus (izņemot zirgu skriešanās sacīkstes) azartspēļu tirgū (šajā ziņā sk. šā lēmuma 2.1. iedaļu).

(73)

Tādējādi FDJ ir uzņēmums, kas veic saimniecisko darbību LESD 107. panta 1. punkta izpratnē.

(74)

Saskaņā ar LESD 107. panta 1. punktu par valsts atbalstu uzskatāmi tikai tādi pasākumi, ko piešķir valsts vai no valsts līdzekļiem. Priekšrocības tieša vai netieša piešķiršana no valsts līdzekļiem un šāda pasākuma attiecināmība uz valsti ir divi atšķirīgi nosacījumi, kuriem abiem jābūt izpildītiem, lai noteiktu valsts atbalsta pastāvēšanu (40).

(75)

Attiecībā uz kritēriju par pasākuma attiecināmību uz valsti Komisija norāda, ka ekskluzīvo tiesību reforma tika ieviesta ar PACTE likumu, 2019. gada rīkojumu un 2019. gada 17. oktobra Īstenošanas dekrētu Nr. 2019-1060 (41). Tāpēc pasākums ir attiecināms uz valsti, jo tā ieviesa attiecīgos tiesību aktus.

(76)

Attiecībā uz kritēriju par valsts līdzekļiem jānorāda, ka, piešķirot īpašas tiesības, valsts var rīkoties kā regulators un leģitīmi pieņemt lēmumu necensties maksimizēt ieņēmumus, kurus tā citādi būtu saņēmusi, neizraisot valsts atbalsta noteikumu piemērošanu, ar nosacījumu, ka attieksme pret visiem attiecīgajiem operatoriem atbilst nediskriminācijas principam un starp regulatīvā mērķa sasniegšanu un atteikšanos no ieņēmumiem pastāv saikne (42). Šādos gadījumos atlases procesam būtu jāpiemēro kritēriji, kas pārredzami un nediskriminējoši noteikti iepriekš (43). Tāpēc šādā scenārijā nav uzskatāms, ka tiesību turētāji būtu saņēmuši valsts atbalstu LESD 107. panta 1. punkta nozīmē. Tomēr ir skaidrs, ka šajā gadījumā šie nosacījumi nebija izpildīti. Turklāt ekskluzīvu tiesību piešķiršana pēc savas būtības ir diskriminējoša, tāpēc iepriekš minētos nosacījumus nevar izpildīt. Nav nepieciešams, lai pastāvētu pozitīvs līdzekļu pārskaitījums, lai konstatētu, ka ir iesaistīti valsts līdzekļi. Atteikšanās no tādiem ieņēmumiem, kuri citādi tiktu samaksāti valstij, ir uzskatāma par valsts līdzekļu piešķiršanu (44).

(77)

Tādējādi attiecīgais pasākums ir attiecināms uz Francijas valsti un tika piešķirts no valsts līdzekļiem.

(78)

Lai pasākumu varētu uzskatīt par valsts atbalstu, tam jābūt selektīvam, citiem vārdiem sakot, tam jādod priekšroka “konkrētiem uzņēmumiem vai konkrētu preču ražošanai” LESD 107. panta 1. punkta nozīmē.

(79)

Pasākums, uz kuru attiecas šis lēmums (ekskluzīvu tiesību piešķiršana FDJ uz 25 gadiem par 380 miljonu EUR atlīdzību), skar tikai FDJ.

(80)

Tā kā tas ir individuāls atbalsts, tiek pieņemts, ka tas ir selektīvs. Katrā ziņā FDJ ir vienīgais ekskluzīvo tiesību rīkot bezsaistes un tiešsaistes loterijas un sporta derības tirdzniecības vietās labuma guvējs.

(81)

Uzskata, ka valsts piešķirts pasākums rada vai draud radīt konkurences izkropļojumus, ja tas var uzlabot saņēmēja konkurētspēju salīdzinājumā ar citiem uzņēmumiem, ar kuriem tas konkurē (45). Praktiski kopumā tiek konstatēts, ka pastāv konkurences izkropļojums LESD 107. panta 1. punkta izpratnē, ja valsts piešķir finanšu priekšrocību uzņēmumam, kas darbojas liberalizētā nozarē, kurā ir vai varētu būt konkurence (46).

(82)

Komisija norāda, ka tiešsaistes azartspēļu nozare (tiešsaistes derības zirgu skriešanās sacīkstēs, sporta derības un pokera spēles) ir bijusi atvērta konkurencei kopš 2010. gada 12. maija Likuma Nr. 2010-476 stāšanās spēkā. FDJ konkurē tiešsaistes sporta derību tirgū (izņemot zirgu skriešanās sacīkstes). Tādējādi jebkādas finansiālas priekšrocības, kas saistītas ar ekskluzīvu tiesību piešķiršanu, nostiprinās FDJ konkurētspēju attiecībā pret citiem konkurējošiem uzņēmumiem, jo īpaši sporta derību tiešsaistes tirgū.

(83)

Šajā ziņā Francijas iestādes apgalvoja, ka pasākums nenostiprināja FDJ konkurētspēju attiecībā pret citiem konkurējošiem uzņēmumiem.

(84)

Francijas iestādes apgalvoja, ka i) FDJ ir likumīgs monopols attiecībā uz konkrētajām darbībām, kas nozīmē, ka tirgū vai tirgum nepastāv konkurence, un ii) FDJ veiktās darbības saskaņā ar tā ekskluzīvajām tiesībām veido attiecīgos tirgus, kas atšķiras no citām azartspēļu darbībām, uz kurām attiecas konkurence (tiešsaistes derības zirgu skriešanās sacīkstēs, sporta derības un pokera spēles).

(85)

Turklāt kopš FDJ izveides nekas tam nav liedzis darboties citās ES dalībvalstīs konkurencei atvērtos tirgos vai konkurēt ar citiem operatoriem par ekskluzīvām tiesībām citās dalībvalstīs. FDJ patiešām darbojas vairākās valstīs papildus Francijai (piemēram, 2023. gadā tas iegādājās Premier Lotteries Ireland, kam līdz 2034. gadam ir ekskluzīvas tiesības organizēt Īrijas nacionālo loteriju). Tas darbojas arī vairākos pakalpojumu tirgos, izņemot tos, uz kuriem attiecas ekskluzīvas tiesības, piemēram, sporta derību tiešsaistē tirgū.

(86)

Tādējādi pasākums var izkropļot konkurenci azartspēļu nozarē, jo īpaši loteriju un sporta derību tirgū.

(87)

Attiecībā uz kritēriju par ietekmi uz tirdzniecību saskaņā ar esošo judikatūru nav jāpierāda, ka atbalstam ir faktiska ietekme uz tirdzniecību starp dalībvalstīm; drīzāk ir jāpārbauda atbalsta potenciāls ietekmēt šādu tirdzniecību (47). Šajā gadījumā, liberalizējot tiešsaistes azartspēļu nozari, 2010. gada 12. maija Likums Nr. 2010-476 ļāva citu dalībvalstu operatoriem ienākt Francijas tirgū. Tādējādi finanšu priekšrocība, ko FDJ bauda, saņemot ekskluzīvas tiesības, var apgrūtināt šo operatoru ienākšanu tirgū un ietekmēt tirdzniecību starp dalībvalstīm.

(88)

Visbeidzot, Komisija uzskata, ka pasākums kropļo vai var izkropļot konkurenci un ietekmēt tirdzniecību starp dalībvalstīm.

(89)

Lai novērtētu, vai valsts pasākums ir uzskatāms par valsts atbalstu uzņēmumam saskaņā ar LESD 107. panta 1. punktu, ir jānosaka, vai attiecīgajam uzņēmumam ir ekonomiska priekšrocība, kas ļauj tam izvairīties no tādu izmaksu segšanas, kuras parasti tam būtu jāsedz no saviem finanšu resursiem, vai arī tam piešķirtas priekšrocības, ko tas nesaņemtu parastos tirgus apstākļos, proti, ja nebūtu notikusi valsts iejaukšanās (48).

(90)

Attiecībā uz ekskluzīvu tiesību piešķiršanu priekšrocība ir tad, ja saņēmēja samaksātā atlīdzība nav pietiekama, lai to uzskatītu par atbilstošu tirgus cenai (49).

(91)

Lēmumā par procedūras sākšanu Komisija apšaubīja Francijas iestāžu pieeju atlīdzības apmēra noteikšanai (diferenciālmetodi) un pauda šaubas par to, vai summa 380 miljonu EUR apmērā atbilst tirgus cenai (50). Tādējādi minētajā lēmumā Komisija norādīja, ka atlīdzība, kas samaksāta par piešķirtajām ekskluzīvajām tiesībām, šķiet, ir ievērojami zemāka par to, ko varētu uzskatīt par tirgus cenu, kas radītu priekšrocību FDJ.

(92)

Lēmumā par procedūras sākšanu Komisija sākotnēji uzskatīja, ka tiesības, kas FDJ tika piešķirtas saskaņā ar PACTE likumu, bija jaunas tiesības, ņemot vērā izmaiņas tiesiskajā regulējumā un no reformas izrietošo ekskluzīvo tiesību jaunās iezīmes (jo īpaši tiesību ilgumu, maksājamo atlīdzību un tiesību nodrošinājumu (51)).

(93)

Lēmumā par procedūras sākšanu Komisija atzina par nepamatotiem Francijas iestāžu argumentus, kas balstīti uz apgalvojumu, ka šīs tiesības bija esošo tiesību turpinājums. Tā secināja, ka ekskluzīvo tiesību sistēma, kas pastāvēja pirms PACTE likuma, tika būtiski ietekmēta un grozīta ar PACTE likumu, līdz ar to ekskluzīvo tiesību sistēma pēc PACTE likuma bija jauns atbalsts.

(94)

Komisija atzīmē, ka – kā norādīja Francijas iestādes pēc oficiālās procedūras uzsākšanas – FDJ ekskluzīvās tiesības pastāvēja pirms PACTE likuma ieviešanas. Šīs tiesības izrietēja no likumiem, kas bija spēkā pirms PACTE likuma, jo īpaši 1978. gada 9. novembra un 1985. gada 1. aprīļa dekrēta. Lai gan šie dekrēti tika atcelti pēc PACTE likuma pieņemšanas (t. i., laikā, kad PACTE likums jau bija likumīgs tiesību instruments), pašas ekskluzīvās tiesības tika tikai grozītas, nevis atsauktas. Francijas iestādes arī norādīja, ka agrākajām tiesībām bija “reāls ekonomisks saturs”, jo FDJ principā būtu tiesības uz kompensāciju, ja šīs tiesības tiktu atceltas. Šajā ziņā Komisija norādīja, ka gan saskaņā ar veco tiesisko regulējumu (kas bija spēkā pirms PACTE likuma), gan jauno tiesisko regulējumu (kas izriet no PACTE likuma) FDJ ekskluzīvās tiesības varēja un joprojām var likumīgi atsaukt (saskaņā ar atšķirīgu kārtību). Tādējādi fakts, ka ar PACTE likumu tika nodrošinātas FDJ tiesības, nenozīmē šo tiesību rakstura izmaiņas. Tāpat, kā norādīja Francijas iestādes, PACTE likums nemainīja tiesību galvenās iezīmes. Ar likumu tikai tika mainīti nosacījumi, saskaņā ar kuriem FDJ privatizācijas ietvaros varēja izmantot šīs tiesības, un tas tika panākts, grozot nodokļu ietvaru, precizējot tiesību ilgumu, precīzāk definējot, uz kurām spēlēm attiecas ekskluzīvās tiesības, un izveidojot regulatīvo iestādi (52).

(95)

Komisija norāda, ka šo novērtējumu apstiprināja Conseil d’État savos 2023. gada 14. aprīļa lēmumos (sk. 68. apsvērumu) (53). Tā arī uzskatīja, ka spēles, kuras FDJ bija atļauts organizēt saskaņā ar PACTE likumā atļautajām ekskluzīvajām tiesībām, bija skaidri un detalizēti izklāstītas, proti, FDJ nebūtu varējis, izmantojot savu monopolu, izstrādāt spēles azartspēļu un derību segmentos, kas ir atvērti konkurencei (54). Domu, ka “FDJ uz neierobežotu laiku piešķirtās ekskluzīvās tiesības ir izbeigtas un ka FDJ ir piešķirta jauna licence”, CPT uzskatīja par “teorētisku scenāriju, nevis par PACTE likumā noteikto”. CPT arī apstiprināja, ka PACTE likums tikai grozīja FDJ ekskluzīvās tiesības.

(96)

Lai gan Komisija uzskata, ka diferenciālmetode ir pamatota, ņemot vērā lēmumā par procedūras sākšanu paustās šaubas (sk. 26.–32. apsvērumu), joprojām paliek neatbildēts jautājums par to, vai tas, ka Francijas iestādes izmanto šo metodi, izslēdz priekšrocības pastāvēšanu FDJ.

(97)

Lēmumā par procedūras sākšanu Komisija pauda šaubas par Francijas iestāžu veiktajiem aprēķiniem, izmantojot diferenciālmetodi. Šīs šaubas attiecās uz: i) nākotnes tiesību teorētisko vērtību, ņemot vērā PACTE likuma ietekmi (faktiskais scenārijs) (55); ii) nākotnes tiesību teorētisko vērtību, neņemot vērā PACTE likuma ietekmi (hipotētiskais scenārijs, 1. un 2. metode) (56), un iii) FDJ iespēju saņemt kompensāciju, pamatojoties uz valsts atbildību neatkarīgi no vainas (alternatīvs hipotētiskais scenārijs, 3. metode).

(98)

Lai aprēķinātu maksu, kad tika pieņemts PACTE likums, Francijas iestādes vispirms aplēsa darījumdarbības plāna pēc PACTE likuma pieņemšanas vērtību (faktiskais scenārijs), izmantojot aprēķināto nākotnes ekskluzīvo tiesību neto pašreizējo vērtību (NPV). Šis pēdējais aprēķins tika balstīts uz jaunāko darījumdarbības plānu darbībām, kas veiktas saskaņā ar ekskluzīvām tiesībām, ko izmantoja, lai novērtētu FDJ saistībā ar tā plānoto tirdzniecību akciju tirgū. Komisija norāda, ka darījumdarbības plāns pēc PACTE likuma pieņemšanas tika izstrādāts reālistiski un ka tas atbilst tirgus realitātei, jo tā pamatā ir finanšu prognozes, kas sagatavotas, izmantojot astoņu finanšu iestāžu novērtējumus par FDJ darbību (57). Turklāt normatīvie un juridiskie parametri, kas ir plāna pamatā, ir piemērojami visā ekskluzīvo tiesību darbības laikā, tostarp īpašais nodokļu režīms spēlēm, kas izriet no paša PACTE likuma.

(99)

Otrkārt, Francijas iestādes aprēķināja nākotnes ekskluzīvo tiesību NPV, pamatojoties uz darījumdarbības plānu pirms PACTE likuma pieņemšanas, izmantojot trīs metodes un 11 dažādus scenārijus, katrs no kuriem mainījās atbilstoši pieņēmumiem par komisijas maksas likmi, t. i., derību daļu, kas uzkrāta par labu FDJ pēc īpašo valsts nodevu par azartspēlēm atskaitīšanas un tādējādi beigu beigās kļuvusi par FDJ atlīdzību (1. metode), vidējām svērtām kapitāla izmaksām (“WACC”) (2. metode) un kompensāciju, kas valstij būtu jāmaksā, ja ekskluzīvās tiesības tiktu atceltas 2019. gadā (3. metode). Lai gan CPT to skaidri pieprasīja, 3. metode tika izmantota tikai 1. un 2. metodes papildināšanai.

(100)

Piemērojot diskontētās naudas plūsmas (DCF) metodi vidējām svērtajām kapitāla izmaksām (WACC), kas aplēstas aptuveni 7 % apmērā, 1. metodē (“darījumdarbības plāna izmantošanas” metode) novērtēja FDJ ekskluzīvo tiesību vērtības starpību, pamatojoties uz darījumdarbības plāniem, kuri izstrādāti pirms un pēc PACTE likuma pieņemšanas (58) un kurus ietekmēja vairāki negatīvi scenāriji, ko izraisītu iespējamās nelabvēlīgas izmaiņas tiesiskajā regulējumā un nodokļu sistēmā, ja nebūtu PACTE likuma.

(101)

Otrais darījumdarbības plāns (pirms PACTE likuma pieņemšanas, hipotētiskais darījumdarbības plāns) tika izstrādāts divos posmos:

(102)

Trīs scenāriji ir to lēmumu turpinājums, kuri iepriekš faktiski ir ietekmējuši uzņēmumu, piemēram, lēmumi samazināt uzņēmuma atlīdzību vai neatļaut jaunus azartspēļu veidus. Pamatojoties uz statistiku, tika izstrādāti vēl trīs scenāriji, lai noteiktu, kuri scenāriji ir visiespējamākie. Informācija par šiem sešiem dažādajiem scenārijiem ir apkopota turpmākajā tabulā.

Tabula

1. metode – sešu scenāriju apraksts

(103)

Komisija piekrīt, ka šie seši scenāriji ir balstīti uz aprēķina metodēm, kas ir būtiskas maksas aprēķināšanai šajā lietā.

(104)

Turklāt Komisija atzīst, ka pēc būtības ir grūti prognozēt, kā FDJ komisijas maksa varētu mainīties ilgā laika posmā (59), jo tas ir regulatīvs mainīgais lielums, kas atkarīgs no politikas lēmumiem.

(105)

2. metodes (WACC metodes) mērķis bija veikt aptuvenu aprēķinu par vērtības starpību, ko rada diskonta likmes starpība (pieņemot, ka darījumdarbības plāns nemainās). Tāpat kā 1. metodē, tajā ir paredzēts kvantitatīvi noteikt FDJ ekskluzīvo tiesību nodrošināšanas un nodokļu regulējuma ietekmi, bet tiek izmantota atšķirīga pieeja (augstāks WACC atspoguļo augstāku riska līmeni, kas atbilst mazāk stabilam un paredzamam nodokļu satvaram un tiesiskajam regulējumam). Diskonta likmes starpību aprēķina, salīdzinot WACC uzņēmumiem, kas darbojas vienā nozarē, bet ar atšķirīgiem drošības līmeņiem attiecībā uz to tiesisko regulējumu. Darījumdarbības plānam pirms PACTE likuma piemēroja diskonta likmi (60), izmantojot WACC, kas atspoguļoja riska prēmiju salīdzinājumā ar WACC, ko izmantoja, diskontējot darījumdarbības plānu pēc PACTE likuma. Riska prēmija tika aplēsta divos veidos. 1. scenārijā tika izmantota starpība starp loteriju uzņēmumu beta vērtībām ([..]), no vienas puses, un tiešsaistes azartspēļu un sporta derību uzņēmumu beta vērtībām ([..]), no otras puses, vienlaikus norādot, ka tiek pieņemts, ka pēdējam no šiem uzņēmumiem ir augstāks riska profils (konkurencei atvērta nozare) nekā pirmajam (dažiem ir monopoli). 2. un 3. scenārijā tika izmantotas atšķirības WACC vērtībās, ko publicējuši analītiķi, kuri pēta Eiropas enerģijas piegādātājus vai komunālo pakalpojumu uzņēmumus, aplūkojot “neregulētos” komunālo pakalpojumu uzņēmumus ([..]), no vienas puses, un uzņēmumus, kurus uzskata par regulētiem un kuri darbojas galvenokārt enerģijas sadales un transportēšanas jomā, no otras puses, ņemot vērā, ka tiek pieņemts, ka pēdējam no tiem ir ievērojami zemāks riska profils. Visi skaitļi, kas iegūti par dažādiem scenārijiem, izmantojot šo darījumdarbības plāniem piemēroto metodi, ir aplēse par maksas apmēru.

(106)

Komisija uzskata, ka 2. metode ir būtiska arī maksas aptuvenās vērtības aprēķināšanai. Turklāt, lai gan tika ņemti vērā dažādi WACC pieņēmumi (sk. 105. apsvērumu), Komisija uzskata, ka Francijas iestādēm bija pamatoti koncentrēties uz [..] kā salīdzināmām vērtībām, lai aprēķinātu FDJ WACC, ņemot vērā to līdzību ar FDJ. Būtiska nozīme ir arī salīdzinājumam ar uzņēmumiem, kas darbojas enerģētikas nozarē, jo atšķirība starp enerģijas piegādātājiem un uzņēmumiem, kas galvenokārt darbojas sadales un transporta jomā, riska profila ziņā ir līdzīga salīdzinājumam starp tiešsaistes azartspēļu un sporta derību operatoriem un loteriju uzņēmumiem.

(107)

CPT pieprasītajā 3. metodē, proti, “papildu” metodē, simulēja tāda teorētiska scenārija sekas, kurā valsts un likumdevējs nolēma izbeigt FDJ ekskluzīvās tiesības, par kurām ir jāmaksā kompensācija, un pēc tam piešķirt FDJ darbības licenci uz 25 gadiem (kas nebija tas, ko likumdevējs nolēma darīt, balsojot par PACTE likumu). Maksas summa tiek aprēķināta kā starpība starp licences vērtību (kombinētā diskontēto naudas plūsmu vērtība 25 gadu laikā, kas aprēķināta, pamatojoties uz FDJ darījumdarbības plānu pēc PACTE likuma pieņemšanas) un kompensācijas summu, kas izmaksāta FDJ, pamatojoties uz valsts saistībām neatkarīgi no vainas, kas atbilst darījumdarbības plāna vērtībai pirms PACTE likuma (to naudas plūsmu kombinētā vērtība, kuras diskontētas atbilstoši tam pašam WACC – aptuveni 7 % apmērā pastāvīgi, iekļaujot nodokļu sistēmu pirms PACTE likuma un simulējot nodokļu situācijas pasliktināšanos, lai atspoguļotu nodokļu nenoteiktību), kas reizināta ar kompensācijas atlaidi.

(108)

Komisija vēlas uzsvērt, ka ir ļoti grūti paust viedokli par tādas hipotēzes pamatotību, saskaņā ar kuru FDJ ciestu zaudējumus un saņemtu kompensāciju par savu ekskluzīvo un laika ziņā neierobežoto tiesību atcelšanu. Lai gan Francijas iestādes iesniedza pierādījumus, kas liecināja, ka teorētiski FDJ varēja būt tiesības uz kompensāciju, šādas kompensācijas apmēru būtu bijis ļoti grūti novērtēt, jo īpaši tādēļ, ka bija grūti novērtēt, cik lielu daļu no radītā “kaitējuma” varētu uzskatīt par “neparastu” (lēmuma par procedūras sākšanu 108. apsvērums).

(109)

Pēc maksas aprēķina analīzes Francijas iestādes iesniedza skaitļu diapazonus, kuru vidējie rādītāji ir šādi: 1. metodei – [..] miljoni EUR; 2. metodei – [..] miljoni EUR; un papildu metodei – [..] miljoni EUR.

(110)

Ņemot vērā iepriekš minētos faktorus, CPT norādīja, ka tā ir pārbaudījusi norādītos ietekmes faktorus un dažādās Francijas iestāžu iesniegtās metodes, un minēja, ka tās veiktā novērtējuma rezultātā tika iegūta summa 380 miljonu EUR, ko maksā kā maksu. Francijas iestādes nevarēja skaidri norādīt, kādus parametrus CPT izmantoja, lai iegūtu summu 380 miljonu EUR, bet Francija norādīja, ka vidējo rādītāju vidējais (61), kas iegūts, izmantojot dažādas vērtēšanas metodes, bija 377 miljoni EUR un ka tādējādi tas bija tuvu aprēķinātajai maksas summai.

(111)

Komisija lūdza Franciju izstrādāt alternatīvu metodi (4. metode), lai aprēķinātu maksu, pamatojoties uz teorētisku alternatīvu scenāriju, ņemot vērā tās bažas par ekskluzīvo tiesību ilgumu gadījumā, kad 1., 2. un 3. metodē nav PACTE likuma (hipotētiskais scenārijs). Lēmumā par procedūras sākšanu (106. un 107. apsvērums) Komisija pauda šaubas par hipotētiskā scenārija pieņēmuma pamatotību, saskaņā ar kuru FDJ būtu varējis bezgalīgi izmantot savas tiesības ar tādiem pašiem nosacījumiem.

(112)

4. metodes pamatā ir hipotētiskajā scenārijā pārskatīts ekskluzīvo tiesību termiņš un tādējādi komisijas maksas likmju korekcijas laika gaitā, sīkāka informācija par kurām ir sniegta turpmākajos punktos.

(113)

Saskaņā ar 4. metodi nosacījumiem pirms PACTE likuma attiecībā uz ekskluzīvajām tiesībām ir noteikts 25 gadu ierobežojums. Tas ir konservatīvāk nekā hipotēze, kas izmantota trīs sākotnējās metodēs, kurās pieņemts, ka, ja nebūtu PACTE likuma, FDJ būtu turpinājis izmantot visas savas ekskluzīvās tiesības bez jebkādiem laika ierobežojumiem un uz identiskiem nosacījumiem.

(114)

Komisija uzskata, ka nav skaidrs, vai pat tad, ja PACTE likums nebūtu pieņemts, FDJ būtu varējis bezgalīgi izmantot savas ekskluzīvās tiesības saskaņā ar tiesisko regulējumu, kas bija spēkā pirms PACTE, jo īpaši tāpēc, ka tiesiskais regulējums iepriekš tika regulāri pielāgots, un tāpēc, ka, ieviešot PACTE likumu, Francija patiešām nolēma ierobežot ekskluzīvo tiesību ilgumu (līdz 25 gadiem), kad lielākā daļa FDJ kapitāla tika nodota privātajam sektoram. 4. metode ļauj ņemt vērā šo nenoteiktību, hipotētiskajā scenārijā (kad nav PACTE likuma un FDJ nav privatizēts) iekļaujot pieņēmumu, ka tā ekskluzīvās tiesības pēc 25 gadiem tāpat būtu beigušās. Ņemot vērā ekonomikas norises (piemēram, tiešsaistes azartspēļu operatoru parādīšanos pēc 2010. gada liberalizācijas), Komisija uzskata, ka 25 gadu ilgums ir reālistiskāks nekā nenoteikts termiņš. To var uzskatīt par konservatīvu, ņemot vērā, ka līdz 2019. gadam ekskluzīvās tiesības bija bijušas spēkā jau kopš 20. gs. septiņdesmitajiem gadiem, t. i., vairāk nekā 40 gadu.

(115)

Ņemot vērā iepriekš minēto, 4. metode ir balstīta uz hipotētisku scenāriju, kura kopējais ilgums ir 25 gadi. Tas mazina PACTE likuma pirmo negatīvo ietekmi uz ekskluzīvo tiesību vērtību – šo ietekmi Francijas iestādes ņēma vērā, izmantojot 1., 2. un 3. metodi (sk. 22. apsvēruma a) punktu), atbilstoši šaubām, ko Komisija pauda lēmuma par procedūras sākšanu 106. un 107. apsvērumā.

(116)

Šis scenārijs nepārprotami ir konservatīvāks nekā scenāriji, ko CPT izstrādāja, pamatojoties uz 1., 2. un 3. metodi, ņemot vērā pozitīvo naudas plūsmu pārtraukšanu pēc 25 gadiem.

(117)

Tomēr 4. metodē ir paredzēta papildu korekcija, proti, izmaiņas atlīdzībā (komisijas likmē), ko FDJ saņēma scenārijā pirms PACTE likuma. Pēc Komisijas pieprasījuma Francijas iestādes nosūtīja koriģētus komisijas maksas likmes parametrus, ņemot vērā teorētisko scenāriju, kurā ekskluzīvo tiesību ilgums ir 25 gadi.

(118)

Situācijā, kad ekskluzīvās tiesības varētu beigties ātrāk (pēc 25 gadiem, nevis uz nenoteiktu laiku), FDJ būtu salīdzinoši lielāks finanšu risks, jo tam būtu mazāk laika atdeves gūšanai. Šādos apstākļos varētu apgalvot, ka komisijas maksas likmes (un tādējādi FDJ atlīdzība) samazinātos mazāk nekā tad, ja tiesības turpinātos uz nenoteiktu laiku.

(119)

Likmju izmaiņas ir balstītas uz prognozēto likmju summu pieaugumu, kā paredzēts darījumdarbības plānā, ko izmanto maksas aprēķināšanai (62). Šajā nolūkā Francijas iestādes atsaucās uz pieņēmumiem, kas izmantoti citās metodēs, pielāgojot komisijas maksas samazināšanas biežumu, lai ņemtu vērā zināšanas par to, ka ekskluzīvās tiesības beigsies pēc 25 gadiem.

(120)

Komisija uzskata, ka, ja nebūtu PACTE likuma, tās hipotētiskā scenārija balstīšana uz pieņēmumu, ka tiesības būtu ierobežotas laikā (citiem vārdiem sakot, uzskatot, ka FDJ būtu turpinājis gūt labumu no nosacījumiem pirms PACTE likuma pieņemšanas, bet tikai 25 gadus, t. i., līdz 2044. gadam), ir konservatīva pieeja atbalsta neesības noteikšanai.

(121)

Komisija uzskata, ka ir pamats pieņemt, ka laikā ierobežotajā scenārijā komisijas maksas likmes netiktu samazinātas tik būtiski, ņemot vērā to, ka darījumdarbības plānā pirms PACTE likuma pieņemšanas tiesības tiek piešķirtas uz 25 gadiem. Patiešām, Komisija uzskata, ka tiesību ilgums un atlīdzības līmenis ir konceptuāli saistīti un šis faktors ietekmē gan atlīdzību, gan FDJ rentabilitāti. Turklāt Komisija norāda, ka Francija ir mainījusi tikai likmju samazināšanas biežumu un ka tas atbilda prognozētajam likmju summu palielinājumam un korekcijām, kas veiktas pirms PACTE likuma ieviešanas.

(122)

Saskaņā ar pieņēmumiem, kas ir 4. metodes pamatā, hipotētiskajā scenārijā tiesību vērtība ir [..] EUR (ja nav PACTE likuma).

(123)

Tā kā tiesību vērtība faktiskajā scenārijā (pēc PACTE likuma) ir [..] EUR, saskaņā ar 4. metodi nodevas summa ir 477 miljoni EUR, kas ir par 97 miljoniem EUR vairāk nekā CPT aprēķinātie 380 miljoni EUR.

(124)

Visbeidzot, maksa, kas aprēķināta, izmantojot 4. metodi, ir 477 miljoni EUR, kas ir par 97 miljoniem EUR lielāka nekā CPT aprēķinātā atlīdzība (380 miljoni EUR).

(125)

Lai nodrošinātu, ka atbalsts netiek sniegts, Komisija atzīmē, ka Francija ir apņēmusies palielināt maksu par 97 miljoniem EUR salīdzinājumā ar CPT aprēķināto atlīdzību.

(126)

Komisija secina, ka ekskluzīvu tiesību piešķiršana FDJ saskaņā ar PACTE likumu neradīja ekonomiskas priekšrocības La Française des Jeux.

(127)

Tāpēc šis pasākums nav uzskatāms par valsts atbalstu LESD 107. panta 1. punkta nozīmē,