Briselē, 23.6.2020

COM(2020) 255 final

2020/0123(NLE)

Priekšlikums

PADOMES LĒMUMS

par nostāju, kas Eiropas Savienības vārdā jāieņem Apvienotajā komitejā, kura izveidota ar Nolīgumu starp Eiropas Savienību un Šveices Konfederāciju par siltumnīcefekta gāzu emisijas kvotu tirdzniecības sistēmu sasaisti, par kopējo darbības procedūru pieņemšanu

(Dokuments attiecas uz EEZ)


PASKAIDROJUMA RAKSTS

1.Priekšlikuma priekšmets

Šis ir priekšlikums lēmumam, ar kuru nosaka nostāju, kas Savienības vārdā jāieņem Apvienotajā komitejā, kura izveidota ar Nolīgumu starp Eiropas Savienību un Šveices Konfederāciju par siltumnīcefekta gāzu emisijas kvotu tirdzniecības sistēmu sasaisti, attiecībā uz ieceri pieņemt lēmumu par kopējo darbības procedūru pieņemšanu.

2.Priekšlikuma konteksts

2.1.Nolīgums starp Eiropas Savienību un Šveices Konfederāciju par siltumnīcefekta gāzu emisijas kvotu tirdzniecības sistēmu sasaisti

Nolīgums starp Eiropas Savienību un Šveices Konfederāciju par siltumnīcefekta gāzu emisijas kvotu tirdzniecības sistēmu sasaisti (turpmāk “Nolīgums”) ir noslēgts, lai savienotu ES emisijas kvotu tirdzniecības sistēmu (ES ETS) ar Šveices sistēmu, kas nozīmē, ka vienā sistēmā izdotas kvotas drīkstēs pārdot un izmantot atbilstības panākšanai otrā sistēmā, kā rezultātā paplašinās iespējas mazināt klimata pārmaiņas. Nolīgums stājās spēkā 2020. gada 1. janvārī.

2.2.Apvienotā komiteja

Apvienotā komiteja, kas izveidota ar Nolīguma 12. pantu, atbild par tā pārvaldību un īstenošanas nodrošināšanu. Tā var nolemt pieņemt jaunus Nolīguma pielikumus vai grozīt esošos pielikumus. Tā var arī apspriest grozījumu izdarīšanu Nolīguma pantos, sekmēt viedokļu apmaiņu par pušu tiesību aktiem un veikt Nolīguma izskatīšanu.

Apvienotā komiteja ir divpusēja struktūra, ko veido pušu (ES un Šveice) pārstāvji. Par Apvienotās komitejas pieņemtajiem lēmumiem vienojas abas puses.

Saskaņā ar Nolīguma 3. panta 6. punktu Šveices reģistra administrators un Savienības centrālais administrators nosaka kopējās darbības procedūras (KDP), kas saistītas ar tehniskiem vai citiem jautājumiem un ir vajadzīgas, lai nodrošinātu sasaistes funkcionēšanu starp Savienības reģistra Eiropas Savienības darījumu žurnālu (EUTL) un Šveices reģistra Šveices papildu darījumu žurnālu (SSTL), tostarp ņemot vērā iekšējos tiesību aktos izklāstītās prioritātes. KDP stājas spēkā, kad tās ir pieņemtas ar Apvienotās komitejas lēmumu.

2.3.Paredzētais Apvienotās komitejas akts

Savā trešajā sanāksmē, kas notiks 2020. gadā, Apvienotā komiteja saskaņā ar nolīguma 3. panta 6. punktu grasās pieņemt lēmumu par kopējo darbības procedūru pieņemšanu (“paredzētais akts”).

Paredzētā akta nolūks ir noteikt darbības procedūras, kas jāpiemēro abām pusēm un kas attiecas uz tehniskiem un citiem jautājumiem un ir vajadzīgas, lai nodrošinātu sasaistes funkcionēšanu starp EUTL un SSTL, tostarp ņemot vērā iekšējos tiesību aktos izklāstītās prioritātes. Tālab tajā ir izklāstītas darbībām piemērojamās procedurālās prasības. Lai samazinātu ar reģistriem saistītas krāpniecības, ļaunprātīgas izmantošanas vai noziedzīgu darbību risku un pasargātu sasaistes integritāti, sīkākas ziņas par nepieciešamajām procedūrām un to pamatā esošie apsvērumi un vienošanās būtu jāuzskata par konfidenciāliem. Tāpēc paredzētajā aktā nepieciešamie elementi ir aplūkoti visnotaļ vispārīgi, neatklājot procedūras un informāciju saistībā ar sasaistes drošību un drošumu. Tās tiks sīkāk noteiktas tehniskajās vadlīnijās, kas jāizstrādā darba grupai saskaņā ar nolīguma 12. panta 5. punktu. Darba grupā būtu jāiekļauj vismaz Šveices reģistra administrators un Savienības centrālais administrators, un abiem būtu jānodrošina sasaistes nepārtraukta, produktīva un efektīva darbība, kā arī tās pielāgošana tehnikas attīstībai un jaunām prasībām, kas saistītas ar sasaistes drošumu un drošību. Tā kā šādas vadlīnijas būtu tehniska un sensitīva rakstura, turklāt tās nepieciešams pielāgot, lai saglabātu pienācīgu sasaistes drošumu un drošību, Savienības pārstāvjiem Apvienotajā komitejā būtu jāsaņem informācija un — attiecīgā gadījumā — jāspēj vienoties par šādām vadlīnijām bez Padomes papildu lēmuma.

Paredzētais akts pusēm būs saistošs saskaņā ar Nolīguma 3. panta 6. punktu, kurā noteikts, ka KDP stājas spēkā tad, kad tās ir pieņemtas ar Apvienotās komitejas lēmumu. Saskaņā ar Nolīguma 12. panta 3. punktu lēmumi, ko Apvienotā komiteja pieņem šajā nolīgumā paredzētajos gadījumos, pēc to stāšanās spēkā ir Pusēm saistoši.

3.Savienības vārdā ieņemamā nostāja

Padomes lēmums, kura pamatā ir šis Komisijas priekšlikums, nosaka Eiropas Savienības nostāju attiecībā uz Apvienotās komitejas lēmumu, kas tai jāpieņem par EUTL un SSTL sasaistes darbībai vajadzīgo kopējo darbības procedūru (KDP) pieņemšanu.

Sasaistes nolīguma 3. panta 6. punktā noteikts, ka ir jāizstrādā kopējas darbības procedūras, kas stāsies spēkā pēc tam, kad tās pieņēmusi Apvienotā komiteja. KDP nosaka darbības procedūras, kas abām pusēm jāievēro, lai EUTL un SSTL varētu darboties. Tas nozīmē, ka bez KDP sasaiste darboties nevar.

Saskaņā ar Apvienotās komitejas 1 2019. gada 5. decembra Lēmumu Nr. 2/2019 2 KDP ir saistītas ar pagaidu risinājumu, kas nepieciešams, lai ES ETS un Šveices ETS sasaiste varētu darboties. Pagaidu risinājumam jābūt pieejamam 2020. gada maijā vai drīz pēc tam.

Izveidot labi funkcionējošu starptautisku oglekļa tirgu, augšupēji sasaistot emisijas kvotu tirdzniecības sistēmas, ir gan ES, gan starptautiskās sabiedrības ilgtermiņa mērķis, jo tas ir veids, kā izpildīt Parīzes nolīgumā izvirzītos klimatiskos mērķus. Šajā sakarā ES emisijas kvotu tirdzniecības sistēmas (ES ETS) izveides direktīvas 25. pants paredz, ka ES ETS var sasaistīt ar citām emisijas kvotu tirdzniecības sistēmām, ja tās ir obligātas un saderīgas un paredz absolūtus emisiju ierobežojumus, un Šveices sistēma šiem nosacījumiem atbilst. Pēc nolīguma stāšanās spēkā 2020. gada 1. janvārī nākamais svarīgais solis ceļā uz nolīguma īstenošanu ir KOP stāšanās spēkā.

4.Juridiskais pamats

4.1.Procesuālais juridiskais pamats

4.1.1.Principi

Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 218. panta 9. punktā paredzēti lēmumi, ar kuriem nosaka “nostāju, kas Savienības vārdā jāapstiprina kādā ar nolīgumu izveidotā struktūrā, ja šāda struktūra ir tiesīga pieņemt lēmumus ar juridiskām sekām, izņemot lēmumus, kas papildina vai groza attiecīgajā nolīgumā noteikto iestāžu sistēmu”.

Jēdziens “lēmumi ar juridiskām sekām” ietver aktus, kam ir juridiskas sekas saskaņā ar starptautisko tiesību normām, kuras reglamentē attiecīgo struktūru. Tas ietver arī instrumentus, kam nav saistoša spēka saskaņā ar starptautiskajām tiesībām, bet kas “var būtiski ietekmēt Savienības likumdevēja pieņemtā tiesiskā regulējuma saturu” 3 .

4.1.2.Piemērošana konkrētajā gadījumā

Apvienotā komiteja ir struktūra, kas izveidota ar 12. pantu Nolīgumā starp Eiropas Savienību un Šveices Konfederāciju par siltumnīcefekta gāzu emisijas kvotu tirdzniecības sistēmu sasaisti.

Akts, ko Apvienotā komiteja tiek aicināta pieņemt, ir akts ar juridiskām sekām. Paredzētais akts būs saistošs saskaņā ar starptautiskajām tiesībām atbilstoši 12. panta 3. punktam Nolīgumā starp Eiropas Savienību un Šveices Konfederāciju par siltumnīcefekta gāzu emisijas kvotu tirdzniecības sistēmu sasaisti.

Paredzētais akts nepapildina un negroza nolīgumā noteikto iestāžu sistēmu.

Tāpēc ierosinātā lēmuma procesuālais juridiskais pamats ir LESD 218. panta 9. punkts.

4.2.Materiālais juridiskais pamats

4.2.1.Principi

Lēmumam, ko pieņem saskaņā ar LESD 218. panta 9. punktu, materiālais juridiskais pamats galvenokārt ir atkarīgs no tā, kāds mērķis un saturs ir paredzētajam aktam, attiecībā uz kuru Savienības vārdā tiek ieņemta nostāja. Ja paredzētajam aktam ir divi mērķi vai divi komponenti un viens no tiem ir atzīstams par galveno, bet otram ir pakārtota nozīme, tad lēmums, ko pieņem saskaņā ar LESD 218. panta 9. punktu, jābalsta uz viena materiālā juridiskā pamata, proti, tā, ko prasa galvenais jeb dominējošais mērķis vai komponents.

4.2.2.Piemērošana konkrētajā gadījumā

Paredzētā akta galvenais mērķis un saturs attiecas uz vidi.

Tāpēc ierosinātā lēmuma materiālais juridiskais pamats ir LESD 192. panta 1. punkts.

4.3.Secinājums

Ierosinātā lēmuma juridiskajam pamatam vajadzētu būt LESD 192. panta 1. punktam saistībā ar 218. panta 9. punktu.

2020/0123 (NLE)

Priekšlikums

PADOMES LĒMUMS

par nostāju, kas Eiropas Savienības vārdā jāieņem Apvienotajā komitejā, kura izveidota ar Nolīgumu starp Eiropas Savienību un Šveices Konfederāciju par siltumnīcefekta gāzu emisijas kvotu tirdzniecības sistēmu sasaisti, par kopējo darbības procedūru pieņemšanu

(Dokuments attiecas uz EEZ)

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 192. panta 1. punktu saistībā ar 218. panta 9. punktu,

ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,

tā kā:

(1)Nolīgumu starp Eiropas Savienību un Šveices Konfederāciju par siltumnīcefekta gāzu emisijas kvotu tirdzniecības sistēmu sasaisti 4 (“Nolīgums”) Savienība noslēdza ar Padomes Lēmumu (ES) 2018/219 5 , un tas stājās spēkā 2020. gada 1. janvārī.

(2)Saskaņā ar Nolīguma 3. panta 6. punktu Apvienotā komiteja var pieņemt lēmumu par kopējām darbības procedūrām (KDP), ko izstrādā Šveices reģistra administrators un Savienības centrālais administrators un kas saistītas ar tehniskiem vai citiem jautājumiem un ir vajadzīgas, lai nodrošinātu sasaistes funkcionēšanu, tostarp ņemot vērā iekšējos tiesību aktos izklāstītās prioritātes. KDP stājas spēkā, kad tās ir pieņemtas ar Apvienotās komitejas lēmumu.

(3)Izstrādātās kopējās darbības procedūras Apvienotā komiteja grasās pieņemt savā trešajā sanāksmē, kas notiks 2020. gadā.

(4)KDP Savienībai būs saistošas, tāpēc ir lietderīgi noteikt nostāju, kas Savienības vārdā jāieņem Apvienotajā komitejā.

(5)KDP pieņemšana ir svarīgs solis ceļā uz nolīguma īstenošanu, jo tās paredz darbības procedūras, kas nepieciešamas, lai sasaiste varētu darboties, un ir jāievēro abām pusēm.

(6)Saskaņā ar Nolīguma 13. panta 1. punktu Apvienotā komiteja var vienoties par tehniskajām vadlīnijām, kas vajadzīgas, lai nodrošinātu Nolīguma pareizu īstenošanu, tostarp vadlīnijām par tehniskiem vai citiem jautājumiem, kas ir vajadzīgas, lai nodrošinātu sasaistes funkcionēšanu, tostarp ņemot vērā iekšējos tiesību aktos izklāstītās prioritātes. Tehniskās vadlīnijas būtu jāizstrādā darba grupai saskaņā ar nolīguma 12. panta 5. punktu. Darba grupā būtu jāiekļauj vismaz Šveices reģistra administrators un Savienības centrālais administrators, un tai būtu jāpalīdz Apvienotajai komitejai veikt tās funkcijas saskaņā ar nolīguma 13. pantu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.

1. pants

Nostāju, kas Eiropas Savienības vārdā jāieņem ar Nolīgumu starp Eiropas Savienību un Šveices Konfederāciju par siltumnīcefekta gāzu emisijas kvotu tirdzniecības sistēmu sasaisti izveidotās Apvienotās komitejas trešajā sanāksmē attiecībā uz kopējo darbības procedūru pieņemšanu, balsta uz šim lēmumam pievienoto Apvienotās komitejas akta projektu.

Savienības pārstāvji Apvienotajā komitejā var vienoties par nelielām izmaiņām lēmuma projektā bez Padomes papildu lēmuma.

2. pants

Savienības pārstāvji Apvienotajā komitejā var vienoties par tehniskajām vadlīnijām, kas vajadzīgas, lai nodrošinātu Nolīguma pareizu īstenošanu, tostarp vadlīnijām par tehniskiem vai citiem jautājumiem, kas ir vajadzīgas, lai nodrošinātu sasaistes funkcionēšanu, tostarp ņemot vērā iekšējos tiesību aktos izklāstītās prioritātes. Tālab saskaņā ar Nolīguma 12. panta 5. punktu izveido darba grupu, kas palīdz Apvienotajai komitejai veikt tās funkcijas saskaņā ar Nolīguma 13. pantu un jo īpaši 13. panta 1. punktu.

Briselē,

   Padomes vārdā –

   priekšsēdētājs

(1)    ES vārdā ieņemamā nostāja ir noteikta ar Padomes Lēmumu (ES) 2019/2106 (2019. gada 21. novembris) par nostāju, kas Eiropas Savienības vārdā jāieņem Apvienotajā komitejā, kura izveidota ar Nolīgumu starp Eiropas Savienību un Šveices Konfederāciju par siltumnīcefekta gāzu emisijas kvotu tirdzniecības sistēmu sasaisti, attiecībā uz nolīguma I un II pielikuma grozīšanu (OV L 318, 10.12.2019., 96. lpp.).
(2)    Pieejams https://ec.europa.eu/clima/sites/clima/files/ets/markets/docs/decision_201902_swiss_ets_linking.pdf  
(3)    Tiesas spriedums, 2014. gada 7. oktobris, Vācija/Padome, C-399/12, ECLI:EU:C:2014:2258, 61.–64. punkts.
(4)    OV L 322, 7.12.2017., 3. lpp.
(5)    Padomes Lēmums (ES) 2018/219 (2018. gada 23. janvāris) par to, lai noslēgtu Nolīgumu starp Eiropas Savienību un Šveices Konfederāciju par siltumnīcefekta gāzu emisijas kvotu tirdzniecības sistēmu sasaisti (OV L 43, 16.2.2018., 1. lpp.).