C_202405658LV.000101.fmx.xml

OLAF UZRAUDZĪBAS KOMITEJAS DARBĪBAS PĀRSKATS – 2023

(C/2024/5658)

Komitejas locekļi

Teresa Anjinho

OLAF Uzraudzības komitejas priekšsēdētāja

Komitejas locekle kopš 2022. gada 23. septembra

Bijusī ombuda vietniece un neatkarīga cilvēktiesību eksperte, Portugāle

Dušan Sterle

Komitejas loceklis kopš 2022. gada 28. marta

Bijušais Slovēnijas Republikas Budžeta uzraudzības biroja direktors, Finanšu ministrija, Slovēnija

Marita Salgrāve

Komitejas locekle kopš 2022. gada 23. septembra

Bijusī Valsts kontroles padomes locekle un Revīzijas departamenta direktore, Latvija

Bijusī Centrālās finanšu un līgumu aģentūras (ESIF starpniekinstitūcija) izpilddirektore, Finanšu ministrija, Latvija

Angelo Maria Quaglini

Komitejas loceklis kopš 2022. gada 23. septembra

Revīzijas palātas tiesnesis, Itālija

Thierry Cretin

Komitejas loceklis kopš 2022. gada 9. septembra

Bijušais Francijas tiesu sistēmas darbinieks (izmeklēšanas tiesnesis, prokurora vietnieks, virsprokurors) Bijušais Eiropas Komisijas Tiesiskuma un patērētāju ĢD un Migrācijas un iekšlietu ĢD direktors

Priekšvārds

Pēc pielāgošanās perioda pēc tam, kad Uzraudzības komiteja 2022. gadā tika pilnībā atjaunota, tā 2023. gadā sāka padziļinātas pārdomas par tās darba metodēm un darba plānu, prioritātēm un galvenajām problēmām, kas jārisina tās pilnvaru laikā. Gadu iezīmēja arī komitejas pašreizējā darba sākšana pie OLAF pārskatītajām pamatnostādnēm par izmeklēšanas procedūrām (PIP), kā arī svarīgais fakts, ka tika pabeigta pirmā analīze par papildu izmeklēšanām, ko OLAF veicis kopš Eiropas Prokuratūras (EPPO) izveides.

Pēc vairākkārtējas viedokļu apmaiņas starp komiteju un OLAF, kas vienmēr notika konstruktīvā gaisotnē, OLAF ģenerāldirektors 2023. gada novembrī saskaņā ar OLAF regulas 17. panta 8. punktu oficiāli lūdza komiteju sniegt savus apsvērumus par jaunajām PIP, kuras OLAF plāno pieņemt 2024. gadā. Komitejas uzskatā PIP pārskatīšana ir ļoti svarīgs OLAF uzdevums, jo tās rezultātā būtu jāpieņem atjauninātas, detalizētas, skaidras un visaptverošas pamatnostādnes. Minētajās pamatnostādnēs būtu jāizvērtē visas norises kopš pašreizējo PIP pieņemšanas, daudzie komitejas pēdējos gados izdotie ieteikumi un sadarbība ar EPPO plašākā ES krāpšanas apkarošanas arhitektūrā.

Vienlaikus, lai gūtu labāku izpratni par OLAF mainīgo sadarbību ar EPPO, komiteja 2023. gada jūlijā lūdza OLAF ģenerāldirektoru iesniegt sarakstu ar visām papildu izmeklēšanām, ko OLAF ir sācis kopš EPPO darbības sākuma. Pamatojoties uz sarakstu ar 70 papildu izmeklēšanām, ko OLAF veicis kopš 2021. gada jūnija, kad EPPO sāka darboties, komiteja 2023. gada decembrī pieņēma atzinuma projektu par OLAF papildu izmeklēšanām. Atzinums oficiāli tika pieņemts 2024. gada februārī. Ar minēto atzinumu komiteja veica pirmo padziļināto analīzi par OLAF veiktajām vairāk nekā 40 pabeigtajām papildu izmeklēšanām. Savos secinājumos komiteja atzinīgi novērtēja gan EPPO, gan OLAF par to patiesajiem centieniem panākt, lai šis jaunais mehānisms būtu veiksmīgs cīņā pret krāpšanu. Minēto lietu analīze parādīja abu pušu apņemšanos un profesionālo attieksmi. Komiteja sniedza OLAF divus ieteikumus, lai stiprinātu pārredzamību un labu administratīvo praksi attiecībā uz to, kā notiek sadarbība un informācijas apmaiņa ar EPPO.

Ņemot vērā to, ka papildu izmeklēšanas jēdziens noteikti attīstīsies vēl vairāk, atspoguļojot OLAF gūto pieredzi šajā jomā, komiteja nolēma turpināt OLAF papildu izmeklēšanu uzraudzību katru gadu. Tā mērķis ir sniegt ES likumdevējam un ieinteresētajām personām papildu ieskatu par papildu izmeklēšanu veikšanu un par to, ka šīs izmeklēšanas ir svarīgs instruments sadarbībā starp diviem galvenajiem ES krāpšanas apkarošanas arhitektūras pīlāriem. Šīs atziņas būs noderīgas gaidāmajā EPPO regulas un OLAF regulas pārskatīšanā.

Komiteja 2023. gada maijā pieņēma Atzinumu Nr. 1/2023 par OLAF provizorisko 2024. gada budžetu. Komiteja apzinājās, ka budžets ir sagatavots, ņemot vērā pašreizējo daudzgadu finanšu shēmu 2021.–2027. gadam un Komisijas īstenoto visu administratīvo izdevumu stingru izskatīšanu. Pēc rūpīgas analīzes un viedokļu apmaiņas ar OLAF komiteja: i) atgādināja, ka OLAF ir ārkārtīgi svarīgi nodrošināt pienācīgus cilvēkresursus, lai saglabātu augstu snieguma līmeni; ii) uzskatīja, ka provizoriskais budžets atbilst paziņotajām vajadzībām; un iii) pauda pilnīgu atbalstu OLAF pieprasījumam pēc papildu amata vietām. Šajā atbalstā jo īpaši tika ņemti vērā jaunie stratēģiskie uzdevumi, kas uzticēti OLAF, piemēram, izmeklēšana un operatīvais atbalsts dalībvalstīm saistībā ar Atveseļošanas un noturības mehānismu, operatīvā sadarbība ar EPPO, procesuālo garantiju kontrolierim iesniegto sūdzību izskatīšana un OLAF paredzamā iesaistīšanās ilgtermiņa rekonstrukcijas centienos Ukrainas atjaunošanai.

Ir vērts pieminēt, ka 2023. gadā notika arī komitejas regulāra saziņa un sanāksmes ar ES iestādēm un OLAF partneriem un ieinteresētajām personām. Tas ne tikai veicināja Komitejas atpazīstamību, bet arī palīdzēja – sadarbības gaisotnē – palielināt informācijas plūsmu un iegūt plašāku atgriezenisko saiti par OLAF darbību.

Visbeidzot, komitejas locekļu vārdā vēlos pateikties OLAF ģenerāldirektoram par atvērto un patieso viedokļu apmaiņu ar komiteju. Es arī atzīstu vērtīgo atbalstu, ko sekretariāta locekļi, darbojoties tā vadītāja vadībā, sniedza komitejai, neraugoties uz milzīgo darbinieku trūkumu, kas sekretariātā bija 2023. gadā. Šajā sakarā komiteja atzinīgi vērtē Komisijas ģenerālsekretāra centienus nodrošināt, ka sekretariātam būs nepieciešamie cilvēkresursi, lai atbalstītu gan komiteju, gan procesuālo garantiju kontrolieri.

Teresa ANJINHO

Uzraudzības komitejas priekšsēdētāja

Saturs

Priekšvārds

Īsumā par komiteju

Uzraudzības komitejas darbības uzraudzība

2.1

OLAF budžeta un resursu pārraudzība: atzinums Nr. 1/2023 par OLAF provizorisko 2024. gada budžeta projektu

2.2

Atzinuma projekts par OLAF un EPPO veiktajām papildu izmeklēšanām

2.3

OLAF veikto izmeklēšanu ilguma pārraudzība

2.3.1

Komitejas 2023. gadā saņemtie ziņojumi par izmeklēšanām, kuru ilgums pārsniedz 12 mēnešus

2.4

Komitejas veiktā OLAF iesniegto individuālo sūdzību pārraudzība

2.5

OLAF pamatnostādņu par izmeklēšanas procedūrām (PIP) pārskatīšana

Sadarbība

3.1.

Sadarbība ar OLAF

3.2.

Attiecības ar ieinteresētajām personām

Administrācija un resursi

4.1.

Uzraudzības komitejas darba metodes

4.2.

Sekretariāts

4.3.

Budžeta jautājumi

1. Īsumā par komiteju

Eiropas Biroja krāpšanas apkarošanai (OLAF) Uzraudzības komiteja (tālāk tekstā — “komiteja”) ir neatkarīga struktūra, kas izveidota ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES, Euratom) Nr. 883/2013 (1) (tālāk tekstā — “OLAF regula”) nolūkā stiprināt un garantēt OLAF neatkarību, regulāri uzraugot OLAF izmeklēšanas funkcijas īstenošanu.

Komitejā ir pieci neatkarīgi pieaicinātie eksperti (tālāk tekstā — “locekļi”), kurus uz pieciem gadiem, savstarpēji vienojoties, ieceļ Eiropas Parlaments, Padome un Eiropas Komisija (2). Locekļi veic savus pienākumus pilnīgi neatkarīgi un nedrīkst ne lūgt, ne pieņemt nevienas valdības vai ES iestādes, struktūras, biroja vai aģentūras norādījumus. Komitejas darbu atbalsta sekretariāts, kas pastāvīgi strādā tās tiešā pakļautībā un neatkarīgi no Komisijas, OLAF un citām struktūrām. Sekretariātam ir būtiska nozīme komitejas pārraudzības uzdevumu izpildes sekmēšanā un atbalsta sniegšanā.

Ņemot vērā OLAF izmeklēšanu raksturu, nav iespējams vērsties ES tiesās pret OLAF ģenerāldirektora lēmumu uzsākt vai izbeigt izmeklēšanu (3). Tas nozīmē, ka komitejai kopā ar procesuālo garantiju kontrolieri – kurš izskata sūdzības pret OLAF par procesuālo garantiju neievērošanu un izmeklēšanai piemērojamiem noteikumiem (4) – ir izšķiroša nozīme kā neatkarīgai struktūrai, kurai uzticēts uzraudzīt un kontrolēt veidu, kā OLAF veic izmeklēšanu. Līdz ar to komiteja ir privileģētā stāvoklī, jo sniedz ES iestādēm ieskatu OLAF darbībā, pamatojoties uz savu pārraudzības funkciju, un dod pārliecību, ka OLAF rīkojas savu juridisko pilnvaru robežās un ievēro piemērojamās procesuālās garantijas.

Saskaņā ar OLAF regulu komitejai ir trejādas funkcijas: i) OLAF izmeklēšanas funkciju izpildes regulāra pārraudzība; ii) palīdzība OLAF ģenerāldirektoram viņa pienākumu izpildē; un iii) ziņošana ES iestādēm.

Konkrētāk, regulāri pārraugot OLAF veiktās izmeklēšanas, komitejas mērķis ir nodrošināt, ka:

(i)	nepastāv ārēja iejaukšanās OLAF izmeklēšanas funkcijā;

(ii)	visi attiecīgie ģenerāldirektora lēmumi tiek pieņemti, ievērojot likumības un objektivitātes principus, un ir saskaņā ar Eiropas Savienības Pamattiesību hartu un procesuālajām garantijām (5).

Veicot savus uzdevumus, komiteja: i) iesniedz OLAF ģenerāldirektoram atzinumus un attiecīgā gadījumā ieteikumus par OLAF izmeklēšanas darbībām, izmeklēšanu ilgumu un resursiem, kas OLAF nepieciešami izmeklēšanu veikšanai; un ii) izstrādā apsvērumus saistībā ar OLAF pamatnostādņu par izmeklēšanas procedūrām (PIP) projektu. Sniedzot atzinumus un ieteikumus, komiteja nekādā gadījumā neiejaucas notiekošu izmeklēšanu veikšanā.

2. Uzraudzības komitejas darbības uzraudzība

2.1. OLAF budžeta un resursu pārraudzība: atzinums Nr. 1/2023 par OLAF provizorisko 2024. gada budžeta projektu

Ik gadu OLAF Uzraudzības komiteja pieņem atzinumu par OLAF provizorisko budžeta projektu nolūkā apliecināt ES iestādēm, ka budžeta projektā ir ņemta vērā OLAF izmeklēšanas funkcijas neatkarība. Atzinumā ir pausta arī pārliecība, ka OLAF rīcībā ir resursi, kas ir pietiekami, lai nodrošinātu efektīvu un iedarbīgu starpiestāžu dienestu krāpšanas apkarošanai. OLAF ģenerāldirektors var vēlāk izmantot šo atzinumu attiecībā uz ES budžeta iestādēm un budžeta izpildes apstiprinātājiestādēm.

Komiteja 2023. gada 31. maijā nāca klajā ar Atzinumu Nr. 1/2023 par OLAF provizorisko 2024. gada budžeta projektu. Tajā tā konstatēja, ka OLAF provizoriskais budžets, kas tika palielināts par 4,40 %, atbilst Komisijas pamatnostādnēm par turpmākiem taupības pasākumiem. Tomēr komiteja pauda bažas par minēto pasākumu ietekmi uz OLAF cilvēkresursiem, norādot, ka ievērojama darbinieku skaita samazināšana var liegt OLAF turpināt pieņemt darbā kvalificētus un specializētus darbiniekus izmeklēšanas un līdzekļu atgūšanas jomā. Komiteja uzskata, ka ir svarīgi, lai OLAF rīcībā būtu pietiekami cilvēkresursi, lai uzturētu augstu snieguma līmeni, jo īpaši saistībā ar jaunajiem uzdevumiem, ko OLAF bija sācis veikt saistībā ar vairākām stratēģiskām iniciatīvām Eiropas Komisijai. Minētās iniciatīvas ietver izmeklēšanu un operatīvo atbalstu dalībvalstīm saistībā ar Atveseļošanas un noturības mehānismu, tiesiskuma nosacījumu mehānismu, sadarbību ar EPPO un procesuālo garantiju kontrolierim iesniegto sūdzību izskatīšanu.

Komiteja arī norādīja – tā kā dalībvalstis ir vienojušās, ka EPPO izveidei nebūs finansiālas ietekmes – tieši OLAF bija jāuzņemas lielākā finansiālā ietekme cilvēkresursu ziņā. Bija paredzēts, ka OLAF līdz 2023. gada janvārim pārvietos 16 papildu amata vietas uz EPPO (daļa no kopumā 45 amata vietām, kas tiks piešķirtas EPPO izveidei).

10.

Ņemot vērā iepriekš minēto un pēc tam, kad komiteja bija izanalizējusi OLAF pamatojumu 16 papildu amata vietu pieprasīšanai, tā pauda atbalstu šim pieprasījumam, ņemot vērā jaunos uzdevumus, kas uzticēti OLAF (Atveseļošanas un noturības mehānisms, Ukrainas mehānisms, sankcijas un sūdzības procesuālo garantiju kontrolierim). Tā kā OLAF 2023. gadā jau bija pārvietojis 16 no savām amata vietām uz EPPO, OLAF pieprasījums pēc papildu amata vietām tika vairāk uzskatīts par pasākumu, lai kompensētu tā resursu samazināšanos, nevis to neto pieaugumu.

2.2. Atzinuma projekts par OLAF un EPPO veiktajām papildu izmeklēšanām

11.

Saskaņā ar OLAF regulu OLAF var papildināt EPPO darbības “nolūkā atvieglot piesardzības pasākumu pieņemšanu vai saukšanu pie finanšu, disciplināras vai administratīvas atbildības” (6).

12.

Lai gūtu labāku un visaptverošu izpratni par vispārējo satvaru, kādā OLAF veic papildu izmeklēšanas, komiteja 2023. gada jūlijā lūdza OLAF ģenerāldirektoru iesniegt sarakstu ar: i) visām papildu izmeklēšanām, ko OLAF ir sācis kopš EPPO regulas pieņemšanas; un ii) informāciju par šo izmeklēšanu norisi. Pamatojoties uz OLAF sniegto informāciju, komiteja 2023. gada 20. septembra plenārsēdē nolēma sniegt atzinumu, lai sīkāk izpētītu, kā OLAF ir piemērojis attiecīgās tiesību normas par papildu izmeklēšanām un sadarbību ar EPPO.

13.

Komiteja 2023. gada decembrī pieņēma atzinuma projektu, kas pēc OLAF komentāru saņemšanas tika oficiāli pieņemts 2024. gada februārī (7). Komiteja pārbaudīja 70 papildu izmeklēšanas, ko OLAF veica no 2021. gada jūnija līdz 2023. gada novembrim, un galveno uzmanību pievērsa slēgtām papildu izmeklēšanām (42 lietas).

14.

Komiteja izskatīja šādus jautājumus: i) attiecīgo Eiropas deleģēto prokuroru un OLAF izmeklētāju sadarbības veids un pakāpe; ii) regulāra informācijas plūsma starp abām pusēm procesa laikā; iii) atbilstība piemērojamajiem noteikumiem un darba vienošanās noteikumiem, par ko ir vienojušies OLAF un EPPO; un iv) papildu izmeklēšanas ilgums.

15.

Viens no komitejas pirmajiem konstatējumiem bija tāds, ka praksē –ja iepriekšējas neoficiālas informācijas apmaiņas laikā EPPO iebilstu pret OLAF nodomu sākt papildu izmeklēšanu – OLAF šajā sakarā neiesniegtu oficiālu rakstisku pieprasījumu. Līdz ar to OLAF ierosinājums un EPPO iebildumi pret to nebūtu oficiāli izsekojami.

16.

Tāpēc komiteja uzskatīja, ka ir svarīgi, lai OLAF vienmēr iesniegtu oficiālu rakstisku priekšlikumu, cenšoties sākt papildu izmeklēšanas sākšanu (izmantojot veidlapas un veidnes, par kurām jau panākta vienošanās ar EPPO). Tādējādi tiek nodrošināta: a) pārredzamības principa ievērošana un b) komitejas veikto OLAF izmeklēšanas funkciju uzraudzības efektivitāte.

17.

Komiteja arī konstatēja, ka 75 % pabeigto lietu papildu izmeklēšanas ilgums bija mazāks par vienu gadu (vidēji astoņi mēneši). Ļoti nedaudzos gadījumos (10–20 %) ilgums pārsniedza vienu gadu objektīvu iemeslu dēļ, piemēram, izmeklējamo jautājumu sarežģītības dēļ, tostarp iesaistīto cilvēku un/vai valstu lielā skaita dēļ.

18.

Nobeigumā Komiteja konstatēja, ka šis mehānisms līdz šim ir darbojies tā, kā paredzēts, un nākotnē tiks gūti daudzsološi rezultāti. Komiteja atzinīgi novērtēja gan EPPO, gan OLAF (un attiecīgi šajās lietās iesaistītos Eiropas deleģētos prokurorus un OLAF izmeklētājus) par to centieniem panākt, lai šis jaunais mehānisms būtu veiksmīgs cīņā pret krāpšanu.

19.

Pamatojoties uz iepriekš minētajiem konstatējumiem, komiteja sniedza OLAF šādus divus ieteikumus. Pirmais ieteikums ir vienmēr izmantot veidlapas un veidnes, par kurām panākta vienošanās ar EPPO, lai iesniegtu priekšlikumu par papildu izmeklēšanas sākšanu, pat ja EPPO jau ir neoficiāli informējusi OLAF par savu nodomu iebilst. Otrais ieteikums ir nodrošināt, lai šī procedūra tiktu atspoguļota arī OLAF PIP.

20.

Komiteja turpinās uzraudzīt OLAF papildu izmeklēšanas katru gadu.

2.3. OLAF veikto izmeklēšanu ilguma pārraudzība

21.

OLAF regulas 7. panta 8. punkts paredz, ka komitejai ir jāanalizē katrs atsevišķs gadījums, ja izmeklēšanas ilgums pārsniedz 12 mēnešus, lai nodrošinātu, ka OLAF izmeklēšana tiek veikta nepārtraukti laikposmā, kurš ir samērīgs ar lietas apstākļiem un sarežģītību.

22.

Regulāri pārraugot OLAF izmeklēšanu ilgumu un jebkādu nepamatotu kavēšanās gadījumu iemeslus, komiteja cenšas pārliecināties par to, vai nav notikusi nekāda ārēja vai iekšēja iejaukšanās objektīvā izmeklēšanā. Ilga izmeklēšana, ko nevar pamatot, var nopietni un negatīvi ietekmēt i) attiecīgās personas procesuālās tiesības un/vai ii) izmeklēšanas pēcpārbaudi. Pārraugot izmeklēšanu ilgumu, komiteja arī pārliecinās, ka OLAF efektīvi izmanto piešķirtos cilvēkresursus un finanšu resursus.

23.

Komiteja gadu gaitā īpašu uzmanību ir pievērsusi OLAF izmeklēšanas nepārtrauktībai un ilgumam. Pēdējos gados komiteja ir paudusi bažas par to, ka PIP nav skaidru un detalizētu noteikumu par OLAF izmeklēšanu ilguma pārvaldību. Šādi noteikumi uzlabotu juridisko noteiktību, savukārt to trūkums neļauj nodrošināt OLAF procedūru pārredzamību, jo īpaši attiecīgajām personām.

24.

Lai pienācīgi veiktu OLAF regulā noteiktos pārraudzības uzdevumus, komitejai ir nepieciešama piekļuve jēgpilnai, visaptverošai, pietiekamai un savlaicīgai informācijai. Jaunajā OLAF regulas (8) 15. panta 1. punktā ir noteikts, ka komitejai jābūt piešķirtai piekļuve visai OLAF informācijai un dokumentiem, ko tā uzskata par nepieciešamiem savu pārraudzības un uzraudzības uzdevumu veikšanai.

25.

Pašreizējā darba vienošanās starp OLAF un komiteju (9) nodrošina komitejai daļēju tiešo piekļuvi ar lietām saistītai informācijai, kas pieejama un reģistrēta OLAF lietu pārvaldības sistēmā (OCM). Konkrētāk, saskaņā ar darba vienošanās 13. panta 2. punktu komitejai ir jānodrošina pilnīga piekļuve uzsāktajām izmeklēšanām, kas ilgst vairāk nekā 12 mēnešus.

26.

Saistībā ar to, gluži tāpat kā katru gadu, komiteja no OLAF saņēma informāciju par izmeklēšanām, kas ilgst vairāk nekā 12 mēnešus. Lai labāk saprastu, kāpēc atsevišķas izmeklēšanas prasa ilgu laiku, komiteja 2022. gada beigās nolēma galveno uzmanību pievērst OLAF izmeklēšanām, kas ilgst vairāk nekā 36 mēnešus. Šo lietu uzraudzība turpinās. Vienlaikus komiteja turpina apsvērt, kā vislabāk nodrošināt, lai tās veiktā to OLAF izmeklēšanu uzraudzība, kas ilgst vairāk nekā 12 mēnešus, būtu pēc iespējas efektīvāka un visaptverošāka.

2.3.1. Komitejas 2023. gadā saņemtie ziņojumi par izmeklēšanām, kuru ilgums pārsniedz 12 mēnešus

27.

Ja izmeklēšanu nevar pabeigt 12 mēnešu laikā pēc tās uzsākšanas, OLAF regulas 7. panta 8. punktā (10) OLAF ģenerāldirektoram ir noteikts pienākums iesniegt formālu ziņojumu komitejai 12 mēnešu laikā pēc izmeklēšanas uzsākšanas un pēc tam ik pēc sešiem mēnešiem. Šajos ziņojumos OLAF norāda iemeslus, kāpēc izmeklēšana nav pabeigta, un attiecīgā gadījumā (11) – korektīvos pasākumus, kas veicami, lai paātrinātu izmeklēšanas gaitu, kā arī plānoto pabeigšanas termiņu.

28.

Komiteja 2023. gadā no OLAF saņēma 620 ziņojumus par 404 individuālām lietām, kuru izmeklēšanas ilgums pārsniedz 12 mēnešus. 53,47 % no visām paziņotajām lietām tika izmeklētas ilgāk nekā 24 mēnešus (1. attēls). OLAF izmeklēšanu iedalījums pa nozarēm ir redzams 2. attēlā.

1. attēls

2. attēls

2.4. Komitejas veiktā OLAF iesniegto individuālo sūdzību pārraudzība

29.

Tāpat kā ik gadu, komiteja saņēma divreiz gadā izdotos ziņojumus un attiecīgos dokumentus par individuālajām sūdzībām, kuras izskatīja OLAF. Ģenerāldirektors 2023. gadā informēja komiteju, ka OLAF kopumā izskatīja trīs sūdzības. Ģenerāldirektors arī sniedza pārskatu par sūdzībām, ko izskata Eiropas Ombuds. OLAF nodrošināja automātisku piekļuvi attiecīgajām lietām OLAF lietu pārvaldības sistēmā, kas ietver visus attiecīgos dokumentus un informāciju (12). Komiteja koncentrējās uz trim sūdzībām, kuras OLAF tieši izskatīja 2023. gadā (vienu sūdzību iesniedza liecinieks un divas – personas, uz kurām attiecas OLAF izmeklēšana).

30.

Pirmajā sūdzībā, ko iesniedza liecinieks, iesniedzējs apgalvoja, ka OLAF nav veicis izmeklēšanu saprātīgā termiņā. Atbildē sūdzības iesniedzējam OLAF norādīja, ka piemērojamie noteikumi nav pārkāpti un ka OLAF veica izmeklēšanu nepārtraukti un saprātīgā termiņā. Komiteja norāda, ka OLAF sniedza pietiekamus paskaidrojumus, lai pamatotu izmeklēšanas ilgumu. Konkrētāk, OLAF atsaucās uz lietas sarežģītību, izmeklēšanas priekšmeta sensitīvo raksturu, ievāktās informācijas apmēru un daudzām veiktajām izmeklēšanas darbībām. Komiteja norāda, ka tas pats liecinieks arī iesniedza sūdzību Eiropas Ombudam par izmeklēšanas ilgumu un ka ombuds neatrada pamatu sākt izmeklēšanu par OLAF izmeklēšanas iespējamo ilgumu.

31.

Otrajā OLAF izskatītajā sūdzībā attiecīgā persona lūdza OLAF aizstāt vadošo izmeklētāju izmeklēšanas objektivitātes trūkuma dēļ. Pēc OLAF noraidošās atbildes attiecīgā persona iesniedza sūdzību procesuālo garantiju kontrolierim. Kontrolieris pašlaik izskata šo jautājumu.

32.

Pēdējā sūdzībā attiecīgā persona izvirzīja šādus apgalvojumus pret OLAF: i) OLAF esot pārkāpis OLAF regulas 9. panta 4. punktu, jo pirms izmeklēšanas pabeigšanas tas neesot devis sūdzības iesniedzējam iespēju komentēt faktus, kas vērsti pret viņu; un ii) OLAF esot pārkāpis OLAF regulas 10. panta 3b punkta, jo tas neesot nodrošinājis attiecīgajai personai piekļuvi galīgajam ziņojumam par lietu. Pamatojoties uz OLAF regulas 9. panta 4. punktu un nepieciešamību saglabāt izmeklēšanas konfidencialitāti, ģenerāldirektors nolēma atlikt attiecīgās personas tiesības komentēt faktu kopsavilkumu (tiesības tikt uzklausītam). Komiteja norāda, ka OLAF rīkojās saskaņā ar spēkā esošajiem noteikumiem un procedūrām un ka OLAF lēmums bija pamatots ar nepieciešamību saglabāt izmeklēšanas konfidencialitāti.

33.

Komiteja arī norāda, ka visās iepriekš minētajās sūdzībās OLAF ir sniedzis pietiekamus paskaidrojumus attiecībā uz visām sūdzībām un rīkojies atbilstoši Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 41. panta 2. punkta c) apakšpunktā noteiktajam “pārvaldes pienākumam pamatot savus lēmumus”.

2.5. OLAF pamatnostādņu par izmeklēšanas procedūrām (PIP) pārskatīšana

34.

Pēc OLAF regulas (ES, Euratom) Nr. 883/2013 pārskatīšanas, grozot Regulu (ES, Euratom) 2020/2223), OLAF nolēma grozīt esošās PIP nolūkā transponēt regulas jaunos noteikumus jaunajās iekšējās pamatnostādnēs un izveidot skaidru un saskaņotu sistēmu visām izmeklēšanas, atbalsta un koordinācijas darbībām. OLAF skaidroja komitejai, ka šis pārskatīšanas process ir ticis īstenots divos atsevišķos posmos.

35.

Pirmajā posmā pārskatīšana attiecās tikai uz to, kas bija noteikti nepieciešams, lai saskaņotu PIP ar grozījumiem, kuri ieviesti ar Regulu 2020/2223, un EPPO darbības uzsākšanu. Šis posms ir noslēdzies, un jaunās PIP stājās spēkā 2021. gada 11. oktobrī. Komiteja savos apsvērumos par PIP pārskatīšanu 2022. gada 17. augustāOLAF ģenerāldirektoram skaidri norādīja, ka atzinumu par pārskatītajiem PIP tā sniegs tikai tad, kad būs pabeigts pārskatīšanas procesa otrais posms (13).

36.

OLAF pabeidza pārskatīšanas otro posmu 2023. gada jūnija beigās, un pēc tam PIP projekts tika iesniegts Uzraudzības komitejai oficiālu apsvērumu sniegšanai (14). Šīs oficiālās apspriešanās ietvaros pārskata periodā notika konstruktīva agrīna viedokļu apmaiņa starp OLAF un komiteju. Šīs apmaiņas mērķis bija ļaut komitejai palīdzēt OLAF ģenerāldirektoram viņa pienākumu izpildē (15).

37.

Šīs viedokļu apmaiņas rezultātā komiteja un OLAF rīkoja vairākas sanāksmes un veica turpmāku viedokļu apmaiņu par turpmāko PIP saturu. Komiteja veica dažu konkrētu noteikumu rūpīgu analīzi un 2023. gada 28. jūlijāOLAF ģenerāldirektoram nosūtīja paziņojumu, kurā tā izklāstīja savus sākotnējos viedokļus par dažiem svarīgiem jautājumiem, tostarp par PIP detalizētības pakāpi un to struktūru.

38.

OLAF2023. gada 24. novembrī iesniedza PIP projektu pārskatīto galīgo redakciju. Komiteja plāno 2024. gada laikā sniegt savus apsvērumus par PIP projektu.

3. Sadarbība

3.1. Sadarbība ar OLAF

39.

Komiteja 2023. gadā nostiprināja ražīgo sadarbību ar OLAF, uzturot atklātu un jēgpilnu dialogu ar OLAF ģenerāldirektoru.

40.

Komiteja turpināja ieviesto praksi aicināt uz savām ikmēneša sanāksmēm OLAF ģenerāldirektoru un darbiniekus nolūkā apspriest visus komitejas un OLAF darbā svarīgos jautājumus un saņemt par tiem informāciju. Komitejas un sekretariāta locekļi rīkoja arī oficiālas un neoficiālas sanāksmes ar OLAF vadību un darbiniekiem komitejas darba sagatavošanas ietvaros.

41.

Šajās sanāksmēs un viedokļu apmaiņā OLAF informēja komiteju par vairākiem šķēršļiem, ar kuriem tas saskaras izmeklēšanās, kurās iesaistīti noteiktu iestāžu locekļi, un izmeklēšanās par iespējamu uzmākšanos Savienības iestādēs, struktūrās, birojos un aģentūrās. Komiteja ir nolēmusi izskatīt šos divus jautājumus un 2024. gadā sniegs atzinumu par abiem jautājumiem.

42.

Saskaņā ar OLAF regulas noteikumiem un ieviesto darba praksi komiteja no OLAF saņēma šādus ziņojumus: i) ziņojumus par izmeklēšanām, kuras ilgst vairāk nekā 12 mēnešus; ii) ziņojumus, kuros OLAF ieteikumi, kas sniegti kopš 2013. gada 1. oktobra, netika ņemti vērā un par kuriem OLAF saņēma atbildes no attiecīgajām iestādēm 2022. gada ikgadējā uzraudzības pasākumā, ko komiteja saņēma 2023. gada 8. jūnijā; iii) ziņojumus par OLAF iesniegtajām sūdzībām par procesuālajām garantijām notiekošajās OLAF izmeklēšanās; iv) ziņojumus par lietām, kurās informācija ir nosūtīta valsts tiesu iestādēm; un v) ziņojumus par atlikšanu saskaņā ar OLAF regulas 4. panta 6. punktu.

3.2. Attiecības ar ieinteresētajām personām

43.

Komiteja atskaitās tām ES iestādēm, kas iecēlušas tās locekļus, un ir arī partnere dialogā ar ES iestādēm. Komiteja ziņo ES iestādēm par savu darbību, tā var sniegt atzinumus pēc to pieprasījuma, tā sagatavo ziņojumus par izmeklēšanas jautājumiem un apmainās viedokļiem ar tām politiskā līmenī (16).

44.

Komiteja uzskata, ka ir svarīgi regulāri sazināties ar ES iestādēm un OLAF partneriem un ieinteresētajām personām nolūkā uzlabot informācijas plūsmu un saņemt atsauksmes par OLAF darbību. Komiteja un tās sekretariāts regulāri sazinājās ar: i) budžeta un administrācijas komisāru, kas atbild par OLAF (piedalīšanās komitejas plenārsēdē 2023. gada 16. maijā); ii) Komisijas ģenerālsekretāru (piedalīšanās komitejas plenārsēdē 2023. gada 14. novembrī); iii) Eiropas Parlamenta Budžeta kontroles komiteju (CONT) (priekšsēdētāja iepazīstināšana ar komitejas 2022. gada ziņojumu 2023. gada 27. jūnijā un visu Uzraudzības komitejas locekļu prezentācija 2023. gada 20. septembrī) un iv) Padomes darba grupu krāpšanas apkarošanai (GAF) (priekšsēdētāja iepazīstināšana ar 2022. gada ziņojumu 2023. gada 21. jūnijā). Krāpšanas apkarošanas koordinācijas dienesta (AFCOS) referents aktīvi piedalījās AFCOS 10. sanāksmē Viļņā, Lietuvā (2023. gada 18. un 19. oktobrī).

45.

Procesuālo garantiju kontroliere tika uzaicināta uz komitejas 2023. gada 21. septembra plenārsēdi, kurā viņa iepazīstināja ar savu 2022. gada darbības pārskatu.

46.

Komiteja arī piedalījās ikgadējā iestāžu viedokļu apmaiņā par OLAF, kas notika 2023. gada 25. oktobrī. Komiteja aktīvi piedalījās minētajā sanāksmē, īpaši uzsverot, cik svarīgi ir nodrošināt ciešu sadarbību starp OLAF, no vienas puses, un EPPO, Eurojust, Eiropolu un Eiropas Revīzijas palātu, no otras puses. Komiteja uzsvēra, ka šī sadarbība ir būtisks elements cīņā pret krāpšanu, kas saistīta ar ES finanšu interesēm Ukrainā, un to sankciju efektivitāti, kuras ES jau ir noteikusi trešām valstīm.

47.

Turklāt komiteja sniedza palīdzību Komisijai OLAF augstākā līmeņa amatpersonu atlases procedūrās. Tās locekļi piedalījās arī Komisijas Padomdevējas komitejas amatā iecelšanas jautājumos sanāksmēs.

4. Administrācija un resursi

4.1. Uzraudzības komitejas darba metodes

48.

Komiteja 2023. gadā noturēja 12 plenārsēdes jauktā veidā vai pilnībā tiešsaistē (17). Uzraudzības komiteja iecēla referentu katrā svarīgajā jautājumā, ko tā pārbaudīja. Referenti sadarbībā ar sekretariātu gatavoja ziņojumu projektus apspriešanai plenārsēdēs. Priekšsēdētājs, referenti un sekretariāta locekļi arī regulāri tikās, lai risinātu konkrētus jautājumus.

4.2. Sekretariāts

49.

2023. gadā sekretariāts turpināja atbalstīt komitejas locekļus pienākumu izpildē, palīdzot palielināt OLAF neatkarību. Komiteja 2023. gada novembrī rīkoja viedokļu apmaiņu ar ģenerālsekretāru par resursu trūkumu sekretariātā. Šie resursi ir vajadzīgi, lai atbalstītu gan Uzraudzības komiteju, gan procesuālo garantiju kontrolieri un saglabātu nepieciešamo uzdevumu nošķiršanu starp abām struktūrām. Komiteja uzsvēra, ka 2023. gadā tās spēju veikt savus uzdevumus būtiski mazināja darbinieku trūkums sekretariātā, kas arī bija iesaistīts tajā, lai nodrošinātu, ka tiek ievēroti termiņi, kuri noteikti procesuālo garantiju kontrolierim sūdzību izskatīšanai pret OLAF. Tāpēc komiteja mudināja ģenerālsekretāru pieņemt un īstenot nepieciešamos organizatoriskos pasākumus, lai nodrošinātu, ka sekretariātam ir pietiekami cilvēkresursi komitejas lomas atbalstam. Sekretariāts, gluži tāpat kā visa Komisija, 2023. gadā turpināja darboties jauktā veidā – gan klātienē, gan tiešsaistē – un īstenoja ar Uzraudzības komiteju saskaņoto darba programmu.

50.

Sekretariāts joprojām ir administratīvi pievienots (kopš 2017. gada marta) Eiropas Komisijas Atalgojuma un individuālo tiesību birojam (PMO), lai gan tas atrodas atsevišķā drošības zonā OLAF telpās. Uzraudzības komiteja iepriekš vairākkārt ir paudusi šaubas par to, vai tās sekretariāta “hibrīdā” piesaiste PMO ir tai vispiemērotākā vieta.

51.

Komiteja atkārtoti pauž viedokli, ka, ņemot vērā sekretariāta ikdienas mijiedarbību ar OLAF darbiniekiem Komitejas pastāvīgo pārraudzības uzdevumu veikšanas nolūkā, piemērota vieta OLAF drošības zonā sniegtu iespēju sekretariātam strādāt efektīvāk.

4.3. Budžeta jautājumi

52.

Komitejas budžets 2023. gadam bija 200 000 EUR. Līdz 2023. gada beigām faktiski izmaksātā summa bija 179 241,67 EUR, kas ir aptuveni 90 % no kopējās summas.

53.

Par izdevumiem atbildīgais kredītrīkotājs ar pastarpināti deleģētām pilnvarām ir PMO direktors.

(1) 15. panta 2. punkts Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 11. septembra Regulā (ES, Euratom) Nr. 883/2013 par izmeklēšanu, ko veic Eiropas Birojs krāpšanas apkarošanai (OLAF), un ar ko atceļ Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1073/1999 un Padomes Regulu (Euratom) Nr. 1074/1999 (OV L 248, 18.9.2013., 1. lpp.), grozījumi izdarīti ar Regulu (ES, Euratom) 2016/2030 un Regulu (ES, Euratom) 2020/2223. Pieejama tīmekļa vietnē https://eur-lex.europa.eu/legal-content/LV/TXT/?uri=CELEX:02013R0883-20210117.

(2) Lai saglabātu komitejā iegūto pieredzi, locekļus nomaina pamīšus atbilstīgi OLAF regulai.

(3) Lieta T-658/17, Stichting Against Child Trafficking pret Eiropas Komisiju, ECLI:EU:T:2018:799.

(4) Skatīt OLAF regulas 9.a. panta 8. punktu.

(5) https://www.europarl.europa.eu/charter/pdf/text_en.pdf.

(6) OLAF regulas 12.f. pants.

(7) Skatīt Atzinumu Nr. 1/2024:

https://supervisory-committee-olaf.europa.eu/document/download/9017a135-fe82-4471-84fc-eb7030379e3a_en?filename=Opinion%20on%20CI%20-%20non%20confidential%20v.pdf.

(8) Grozīta ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES, Euratom) 2020/2223 (2020. gada 23. decembris), ar kuru groza Regulu (ES, Euratom) Nr. 883/2013 attiecībā uz sadarbību ar Eiropas Prokuratūru un Eiropas Biroja krāpšanas apkarošanai izmeklēšanas efektivitāti (OV L 437, 28.12.2020., 49. lpp.).

(9) Darba vienošanās starp OLAF un OLAF Uzraudzības komiteju: https://supervisory-committee-olaf.europa.eu/system/files/2021-10/OLAF%20SC%20WA%20signed.pdf.pdf.

(10) Regulas (ES, Euratom) Nr. 883/2013 7. panta 8. punktā ir noteikts: “Ja izmeklēšanu nevar pabeigt 12 mēnešos pēc tās sākšanas, ģenerāldirektors pēc minētā 12 mēnešu laikposma beigām un pēc tam ik pēc sešiem mēnešiem ziņo Uzraudzības komitejai, minot iemeslus un attiecīgā gadījumā plānotos korektīvos pasākumus, kuru mērķis ir paātrināt izmeklēšanas gaitu.”

(11) Vārdi “attiecīgā gadījumā” OLAF regulas 7. panta 8. punkta tekstā tika iekļauti ar grozījumu Regulu (ES, Euratom) 2020/2223.

(12) Saskaņā ar OLAF un Uzraudzības komitejas darba vienošanās 6. panta 2. punktu.

(13) OLAF regulas 17. panta 8. punkta pēdējais teikums.

(14) Komitejas apsvērumi par jauno PIP projektu ir iekļauti komitejas atzinuma projektā, kas jāpieņem tuvākajās nedēļās.

(15) Skatīt OLAF regulas 37. apsvērumu.

(16) Regulas (ES, Euratom) Nr. 883/2013 15. panta 1. punkts: “Uzraudzības komiteja ģenerāldirektoram sniedz atzinumus, tostarp attiecīgos gadījumos ieteikumus par, inter alia, resursiem, kas nepieciešami Biroja izmeklēšanas funkcijas veikšanai, par Biroja prioritātēm izmeklēšanas jomā un par izmeklēšanas ilgumu. Minētos atzinumus var sniegt pēc komitejas iniciatīvas, pēc ģenerāldirektora pieprasījuma vai kādas iestādes, struktūras, biroja vai aģentūras pieprasījuma, vienlaikus tomēr netraucējot veicamo izmeklēšanu gaitu. […]

[...] Iestādēm, struktūrām, birojiem vai aģentūrām iesniedz saskaņā ar trešo daļu sniegto atzinumu kopiju.”

(17) No 2023. gada janvāra līdz decembrim.