VISPĀRĒJĀS TIESAS SPRIEDUMS (viduspalāta)

2026. gada 30. septembrī (*)

Savienības budžeta izpilde – Regula (ES, Euratom) 2020/2092 – Vispārējais nosacītības režīms Savienības budžeta aizsardzībai – Īstenošanas lēmums (ES) 2022/2506 – Pasākumi Savienības budžeta aizsardzībai pret tiesiskuma principu pārkāpumiem Ungārijā – Īstenošanas lēmuma 2022/2506 2. panta 2. punkts – Aizliegums Komisijai noslēgt juridiskas saistības ar sabiedrības interešu trastu vai šāda trasta īpašumā esošu subjektu – Regulas 2020/2092 4. panta 1. punkts – Pienākums norādīt pamatojumu – Tiesiskā drošība – Tiesiskā paļāvība – Tiesības uz aizstāvību – Pārbaudes tiesā intensitāte – Samērīgums – Tiesības darboties neizkropļotā tirgū – Pamattiesību hartas 16. pants – Vienlīdzīgas attieksmes un diskriminācijas aizlieguma princips – Iebilde par prettiesiskumu

Lietā T‑133/23

Állatorvostudományi Egyetem, Budapešta (Ungārija), ko pārstāv V. Łuszcz un K. Bendzsel‑Varga, advokāti,

prasītāja,

ko atbalsta

Ungārija, ko pārstāv M. Fehér, pārstāvis,

persona, kas iestājusies lietā,

pret

Eiropas Savienības Padomi, ko pārstāv E. Rebasti, G. Rugge un L. Vétillard, pārstāvji,

atbildētāja,

ko atbalsta

Eiropas Parlaments, ko pārstāv R. Crowe un U. Rösslein, pārstāvji,

un

Eiropas Komisija, ko pārstāv J. Baquero Cruz un D. Drambozova, pārstāvji,

personas, kas iestājušās lietā,

VISPĀRĒJĀ TIESA (viduspalāta)

šādā sastāvā: priekšsēdētājs S. Papasavs [S. Papasavvas], tiesneši M. Ž. Kosteira [M. J. Costeira], L. Trišo [L. Truchot], J. Švarcs [J. Schwarcz], M. Kančeva [M. Kancheva], U. Ēbergs [U. Öberg] (referents), P. Zilgalvis, E. Tišī‑Fislbergere [E. Tichy‑Fisslberger] un S. Vershūrs [S. Verschuur],

sekretāre: S. Spiropula [S. Spyropoulos], administratore,

ņemot vērā tiesvedības rakstveida daļu, tostarp 2024. gada 4. aprīļa rīkojumu Állatorvostudományi Egyetem/Padome un Komisija (T‑133/23, nav publicēts, EU:T:2024:212),

pēc 2025. gada 10. septembra tiesas sēdes,

pasludina šo spriedumu.

Spriedums

1        Ar prasību, kas pamatota ar LESD 263. pantu, prasītāja ÁllatorvostudományiEgyetem būtībā lūdz atcelt Padomes Īstenošanas lēmuma (ES) 2022/2506 (2022. gada 15. decembris) par pasākumiem Savienības budžeta aizsardzībai pret tiesiskuma principu pārkāpumiem Ungārijā (OV 2022, L 325, 94. lpp.) 2. panta 2. punktu (turpmāk – apstrīdētā tiesību norma), ar kuru Eiropas Savienības Padome aizliedza Eiropas Komisijai, izpildot Eiropas Savienības budžetu tiešā vai netiešā pārvaldībā, noslēgt juridiskas saistības ar tādu sabiedrības interešu trastu, kas izveidots, pamatojoties uz közfeladatot ellátó közérdekű vagyonkezelő alapítványokról szóló 2021. évi IX. törvény (2021. gada Likums Nr. IX par sabiedrības interešu trastiem, kuriem uzticēts uzdevums sniegt sabiedriskus pakalpojumus (Magyar Közlöny 2021/75.; turpmāk – Ungārijas Likums Nr. IX)), vai ar šāda sabiedrības interešu trasta īpašumā esošu subjektu.

 Tiesvedības priekšvēsture

2        Prasītāja ir specializēta veterinārmedicīnas universitāte, kas dibināta 1787. gadā un atrodas Budapeštā (Ungārija). Līdz 2021. gadam prasītāja kā valsts universitāte piederēja Ungārijas valstij, kura to kontrolēja un daļēji finansēja.

3        Ar Ungārijas Likumu Nr. IX prasītāja no 2021. gada 1. augusta tika izslēgta no to iestāžu loka, kuras tieši pārvalda un finansē valsts. Tās dibināšanas un pārvaldības tiesības tika nodotas sabiedrības interešu trastam. Tā tika piesaistīta Marek József Alapítvány (Marek József fonds).

4        2021. gada 24. novembrī Komisija nosūtīja Ungārijai informācijas pieprasījumu saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES, Euratom) 2020/2092 (2020. gada 16. decembris) par vispārēju nosacītības režīmu Savienības budžeta aizsardzībai (OV 2020, L 433 I, 1. lpp.) 6. panta 4. punktu.

5        2022. gada 15. decembrī pēc informācijas apmaiņas starp Ungāriju un Komisiju Padome pieņēma Īstenošanas lēmumu 2022/2506, pamatojoties, pirmkārt, uz Komisijas 2022. gada 18. septembra Priekšlikumu COM(2022) 485 final Padomes Īstenošanas lēmumam par pasākumiem Savienības budžeta aizsardzībai pret tiesiskuma principu pārkāpumiem Ungārijā (turpmāk – Komisijas priekšlikums) un, otrkārt, uz Komisijas 2022. gada 30. novembra Paziņojumu COM(2022) 687 final Padomei par korektīvajiem pasākumiem Savienības budžeta aizsardzībai, par kuriem Ungārija ir paziņojusi saskaņā ar Regulu 2020/2092 (turpmāk – Komisijas paziņojums).

6        Ar Īstenošanas lēmumu 2022/2506 Padome tostarp konstatēja, ka Regulas 2020/2092 4. panta 1. punktā noteiktie nosacījumi ir izpildīti, un tad pieņēma pasākumus, lai aizsargātu Savienības budžetu pret tiesiskuma principu pārkāpumiem Ungārijā. Šie pārkāpumi bija saistīti ar publisko iepirkumu, kriminālprocesiem, interešu konfliktiem, korupcijas apkarošanu un sabiedrības interešu trastiem.

7        Abi Padomes pieņemtie pasākumi ietvēra, pirmkārt, 55 % budžeta saistību apturēšanu trim kohēzijas politikas programmām laikposmā no 2021. līdz 2027. gadam – tā tika noteikta ar Īstenošanas lēmuma 2022/2506 2. panta 1. punktu – un, otrkārt, apstrīdētajā tiesību normā noteikto aizliegumu Komisijai noslēgt jaunas juridiskas saistības ar sabiedrības interešu trastiem un to īpašumā esošiem subjektiem attiecībā uz Savienības finansējumu, kuru izpilda tiešā vai netiešā pārvaldībā.

8        Tādējādi Īstenošanas lēmuma 2022/2506 apstrīdētajā tiesību normā paredzēts, ka tad, “ja Komisija izpilda Savienības budžetu tiešā vai netiešā pārvaldībā saskaņā ar Regulas (ES, Euratom) 2018/1046 62. panta 1. punkta a) un c) [apakšpunktu], netiek noslēgtas nekādas juridiskas saistības ne ar vienu sabiedrības interešu trastu, kas izveidots, pamatojoties uz Ungārijas [..] Likumu Nr. IX, vai ne ar vienu šāda sabiedrības interešu trasta īpašumā esošu subjektu”. Īstenošanas lēmums 2022/2506 stājās spēkā 2022. gada 16. decembrī.

 Lietas dalībnieku prasījumi

9        Pēc tam, kad Vispārējā tiesa tiesas sēdē prasītājai bija izteikusi lūgumu precizēt prasījumu tvērumu, tās prasījumi Vispārējai tiesai būtībā ir šādi:

–        galvenokārt – atcelt apstrīdēto tiesību normu;

–        pakārtoti – atcelt apstrīdēto tiesību normu, ciktāl tā attiecas uz prasītāju;

–        piespriest Padomei un jebkurai personai, kas iestājusies lietā pret viņu, atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

10      Padomes, ko atbalsta Komisija, prasījumi Vispārējai tiesai ir šādi:

–        prasību noraidīt;

–        piespriest prasītājai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

11      Ungārija lūdz Vispārējo tiesu apmierināt prasītājas prasību.

12      Eiropas Parlaments lūdz Vispārējo tiesu noraidīt prasību.

 Juridiskais pamatojums

 Par tiesvedības laikā sagatavotu dokumentu pieņemamību

13      Lai atspēkotu Padomes atbildes rakstā uz repliku izklāstītos apsvērumus, prasītāja 2024. gada 28. oktobrī Vispārējā tiesā iesniedza valsts aģentūras Tempus, kura atbild par starptautiskās sadarbības programmu, tostarp programmas Erasmus+, pārvaldību, paziņojumu par šīs programmas stipendiju apmēriem (R.1. pielikums), Komisijas 2024. gada 2. septembra paziņojumu, kas publicēts Komisijas tīmekļvietnē “Finansējums un uzaicinājumi iesniegt piedāvājumus” kā BUJ (bieži uzdotie jautājumi) (R.2. pielikums), kā arī prasītājas galvenā rektora padomnieka apliecinājumu par stipendiju piešķiršanu programmā Erasmus+ (R.3. pielikums).

14      Padome, kuru atbalsta Komisija, uzskata, ka šie pierādījumi saskaņā ar Vispārējās tiesas Reglamenta 85. panta 3. punktu nav pieņemami.

15      Saskaņā ar Reglamenta 85. panta 3. punktu puses izņēmuma kārtā var iesniegt papildu pierādījumus vai izteikt pierādījumu piedāvājumus pirms tiesvedības mutvārdu daļas pabeigšanas vai pirms Vispārējās tiesas lēmuma izlemt lietu bez tiesvedības mutvārdu daļas ar nosacījumu, ka kavēšanās šo ziņu iesniegšanā ir attaisnota.

16      Tomēr noilguma noteikumos, kas ietverti Reglamenta 85. panta 1. un 3. punktā, nav paredzēts pierādījumu atspēkojums un tādu pierādījumu piedāvājumu paplašināšana, kuri iesniegti pēc pretējās puses pierādījumu atspēkojuma atbildes rakstā uz repliku. Proti, šī tiesību norma attiecas uz jauniem pierādījumu piedāvājumiem, un tā jāaplūko kopsakarā ar Reglamenta 92. panta 7. punktu, kurā tieši paredzēts, ka ir iespējams iesniegt pierādījumu atspēkojumu un paplašināt iepriekš iesniegtos pierādījumus (šajā nozīmē skat. spriedumus, 1998. gada 17. decembris, Baustahlgewebe/Komisija, C‑185/95 P, EU:C:1998:608, 72. punkts, un 2018. gada 13. decembris, Monolith Frost/EUIPO – Dovgan (“PLOMBIR”), T‑830/16, EU:T:2018:941, 21. punkts).

17      Šajā gadījumā aplūkotie dokumenti attiecas uz jauniem Padomes apsvērumiem un pierādījumu piedāvājumiem, kas ietverti atbildes rakstā uz repliku. Proti, atbildes rakstā uz repliku Padome apgalvoja, ka, neraugoties uz prasītājas replikas rakstā minēto piešķiršanas un dotāciju dokumentāciju, pastāv risks, ka Savienības līdzekļi netiks pareizi izmantoti vai ka tie tiks novirzīti sabiedrības interešu trastu agrāko lēmumu dēļ. Tādējādi Padome precizēja, ka iespējamie interešu konflikti šajos trastos rada, piemēram, risku, ka ar politiska kritērija ieviešanu varētu notikt iejaukšanās programmas Erasmus+ studentu atlasē, un iesniedza rakstu šī apgalvojuma atbalstam. Padome apstrīdēja arī to tiesību aktu atbilstību, kas attiecas uz apvienošanos, uz ko prasītāja norāda replikas rakstā. Tādējādi pielikumi R.1 līdz R.3 tika iesniegti, lai atbildētu uz šo Padomes argumentāciju. Tāpēc tos nevar atzīt par nepieņemamiem, pamatojoties uz to, ka tie iesniegti saistībā ar lūgumu rīkot tiesas sēdi, pārkāpjot Reglamenta 85. panta 3. punktu.

18      Šādos apstākļos Reglamenta 85. panta 1. un 3. punktā paredzētie noilguma noteikumi nav piemērojami aplūkotajam pierādījumu piedāvājumam, un tāpēc tie ir pieņemami.

 Par tāda pamata pieņemamību, kas iesniegts pēc tiesvedības rakstveida daļas pabeigšanas

19      2025. gada 13. maijā tiesvedības laikā prasītāja iesniedza procesuālu rakstu saskaņā ar Reglamenta 84. un 88. pantu. Tajā tā galvenokārt izvirza pamatu par LESD 20. un 21. panta pārkāpumu, pamatojoties uz tiesiskajiem un faktiskajiem apstākļiem, kas esot kļuvuši zināmi pēc tiesvedības rakstveida daļas pabeigšanas, proti, pēc 2025. gada 16. janvāra sprieduma Ministarstvo financija (Erasmus+ stipendija) (C‑277/23, EU:C:2025:18) pasludināšanas.

20      Prasītāja uzskata, ka prasības pieteikuma iesniegšanas brīdī apstrīdētās tiesību normas ietekme uz universitātes studentu mobilitāti programmā Erasmus+ vēl nebija skaidri pierādīta, jo viņi joprojām vismaz līdz 2024. gada jūlija beigām varēja piedalīties programmā Erasmus+. Turklāt apspriešanās starp Komisiju un Ungārijas valdību notika visu 2024. gada vasaru, un tas, ka Īstenošanas lēmums 2022/2506 piemērojams arī mobilitātes programmai Erasmus+, kļuva skaidrs tikai 2024. gada septembrī pēc replikas raksta iesniegšanas.

21      Prasītāja atzīmē arī, ka 2025. gada 16. janvāra spriedums Ministarstvo financija (Erasmus+ stipendija) (C‑277/23, EU:C:2025:18) pierāda, ka apstrīdētā tiesību norma šajā gadījumā ierobežo tās studentu pārvietošanās brīvību un apstiprina viņu tiesību piedalīties programmā Erasmus+ atzīšanu.

22      Pakārtoti – prasītāja norāda, ka tās argumenti, kas balstīti uz 2025. gada 16. janvāra spriedumu Ministarstvo financija (Erasmus+ stipendija) (C‑277/23, EU:C:2025:18), katrā ziņā jāuzskata par tās pirmā un otrā pamata paplašinājumu.

23      Padome, ko atbalsta Komisija un Parlaments, apstrīd šī pamata pieņemamību.

24      Saskaņā ar Reglamenta 84. panta 1. punktu tiesvedības laikā nav atļauts izvirzīt jaunus pamatus, izņemot gadījumus, kad tie ir saistīti ar tādiem tiesiskiem vai faktiskiem apstākļiem, kas ir kļuvuši zināmi iztiesāšanas laikā vai arī tie ir iepriekš – tieši vai netieši – prasības pieteikumā izklāstīta pamata paplašinājums, kam ir cieša saikne ar šo pamatu (spriedums, 1983. gada 19. maijs, Verros/Parlaments, 306/81, EU:C:1983:143, 9. punkts; skat. arī spriedumu, 2019. gada 7. novembris, Intas Pharmaceuticals/EUIPO – Laboratorios Indas (“INTAS”),T‑380/18, EU:T:2019:782, 26. punkts (nav publicēts) un tajā minētā judikatūra).

25      Šajā gadījumā jānorāda, ka pamats par LESD 20. un 21. panta pārkāpumu nav izvirzīts prasības pieteikuma iesniegšanas stadijā un to nevar uzskatīt par pirmā un otrā pamata paplašinājumu; pirmais un otrais pamats attiecas uz Regulas 2020/2092, pienākuma norādīt pamatojumu, vienlīdzīgas attieksmes un diskriminācijas aizlieguma principa pārkāpumu. Tādējādi tas ir jauns pamats Reglamenta 84. panta izpratnē.

26      Attiecībā uz jauna fakta esību no apstrīdētās tiesību normas skaidri un nepārprotami izriet, ka ar to Komisijai no Īstenošanas lēmuma 2022/2506 spēkā stāšanās dienas ir aizliegts noslēgt jaunas juridiskas saistības ar sabiedrības interešu trastiem, kas izveidoti, pamatojoties uz Ungārijas Likumu Nr. IX, vai ar šādu trastu īpašumā esošiem subjektiem. Tālab, pat ja pēc Īstenošanas lēmuma 2022/2506 stāšanās spēkā prasītājas personāls, kas jau izmantoja programmu Erasmus+, turpināja to izmantot, tai kopš minētā lēmuma publicēšanas bija zināms, ka Komisija kopš šī lēmuma stāšanās spēkā vairs nevarēja ar to noslēgt jaunas juridiskas saistības, tostarp programmā Erasmus+, un ka līdz ar to apstrīdētā tiesību norma skars studentus un citus šīs programmas iespējamos labuma guvējus.

27      Saistībā ar jauna tiesību apstākļa esību jāatgādina, ka uz tiesvedības laikā pasludinātu spriedumu nevar atsaukties kā uz jaunu apstākli, jo šis spriedums principā sniedz tikai Savienības tiesību interpretāciju ex tunc (šajā nozīmē skat. spriedumu, 1997. gada 27. februāris, FFSA u.c./Komisija, T‑106/95, EU:T:1997:23, 57. punkts un tajā minētā judikatūra).

28      Šajā ziņā 2025. gada 16. janvāra sprieduma Ministarstvo financija (Erasmus+ stipendija) (C‑277/23, EU:C:2025:18) pasludināšanas dienā LESD 165. un 179. pantā jau bija paredzēts, ka izglītības un pētniecības politikas mērķis ir “veicināt studentu un mācībspēku mobilitāti” un izveidot “Eiropas zinātniskās izpētes telpu, kurā var notikt brīva zinātnieku, eksakto zināšanu un tehnoloģiju apmaiņa”.

29      Turklāt, kā izriet no 2025. gada 16. janvāra sprieduma Ministarstvo financija (Erasmus+ stipendija) (C‑277/23, EU:C:2025:18) 38.–40. punkta, tas tikai apstiprina pastāvīgo judikatūru par personu brīvas pārvietošanās principa nozīmi izglītības jomā. Tas tā ir vēl jo vairāk tāpēc, ka šajā spriedumā Tiesa atsaucas uz agrāko judikatūru, un tas apliecina šīs judikatūras pastāvīgo raksturu.

30      Šādos apstākļos 2025. gada 16. janvāra spriedumu Ministarstvo financija (Erasmus+ stipendija) (C‑277/23, EU:C:2025:18) nevar uzskatīt par tiesību elementu, kas ir kļuvis zināms tiesvedības laikā Reglamenta 84. panta 1. punkta izpratnē.

31      Tāpēc pamats, kas izvirzīts pēc tiesvedības rakstveida daļas pabeigšanas, jānoraida kā nepieņemams.

 Par pamatu pamatotību

32      Prasības pamatošanai prasītāja izvirza četrus pamatus, no kuriem pirmais attiecas uz Regulas 2020/2092 4. panta 1. punkta, pienākuma norādīt pamatojumu un samērīguma principa pārkāpumu, otrais – uz nevainīguma prezumpcijas un vienlīdzīgas attieksmes un diskriminācijas aizlieguma principa pārkāpumu, trešais – uz Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 16. pantā, lasot to kopsakarā ar LESD 101.–108. pantu, nostiprināto tiesību darboties neizkropļotā tirgū pārkāpumu, un ceturtais – uz tiesiskās drošības, tiesiskās paļāvības aizsardzības un tiesību uz aizstāvību principa pārkāpumu.

33      Ar pirmo, otro un ceturto pamatu prasītāja pakārtoti izvirza iebildi par Regulas 2020/2092 prettiesiskumu – ja tā būtu jāinterpretē tādējādi, ka ar to ir atļauti pasākumi, kas attiecas uz konkrētu personu kategoriju, neparedzot individuālu atbrīvojumu iespēju.

34      Šajā ziņā jāatgādina, ka saskaņā ar judikatūru Vispārējai tiesai prasītāja pamati jāinterpretē pēc to būtības, nevis kvalifikācijas un tad jākvalificē prasības pieteikuma pamati un argumenti (spriedums, 2024. gada 17. janvāris, Troy Chemical Company un Troy/Komisija, T‑297/21, nav publicēts, EU:T:2024:13, 48. punkts).

35      Šādos apstākļos Vispārējā tiesa uzskata, ka prasītāja būtībā izvirza septiņus pamatus, kas attiecas, pirmkārt – uz pienākuma norādīt pamatojumu neizpildi, otrkārt – uz tiesiskās drošības un tiesiskās paļāvības aizsardzības principa un tiesību uz aizstāvību pārkāpumu, treškārt – uz Regulas 2020/2092 4. panta 1. punkta pārkāpumu, ceturtkārt – uz samērīguma principa pārkāpumu, piektkārt – uz Pamattiesību hartas 16. pantā, lasot to kopsakarā ar LESD 101.–108. pantu, nostiprināto tiesību darboties neizkropļotā tirgū pārkāpumu, sestkārt – uz nevainīguma prezumpcijas un vienlīdzīgas attieksmes un diskriminācijas aizlieguma principa pārkāpumu un, septītkārt – pakārtoti – uz iebildi par Regulas 2020/2092 prettiesiskumu.

 Par pamatu, kas attiecas uz pienākuma norādīt pamatojumu neizpildi

36      Prasītāja, ko atbalsta Ungārija, apgalvo, ka nedz Komisijas priekšlikums, nedz Komisijas paziņojums, nedz Īstenošanas lēmums 2022/2506 neesot pietiekami pamatoti.

37      Vispirms prasītāja apgalvo, ka Komisijas priekšlikuma, Komisijas paziņojuma un Īstenošanas lēmuma 2022/2506 pamatojums neļauj saprast, kādā veidā apgalvotais interešu konflikta risks ietekmē vai nopietni draud ietekmēt pareizu Savienības budžeta pārvaldību vai finanšu interešu aizsardzību, ņemot vērā, ka sabiedrības interešu trasta valdei nav nekādas lomas budžeta izpildē tiešā vai netiešā pārvaldībā. Turpinājumā tā norāda, ka pamatojums neļauj saprast iemeslus, kuru dēļ apstrīdētā tiesību norma skar universitātes, jo finansiālās attiecības starp universitāti un trastu nav izvērtētas, ņemot vērā, ka šīm vienībām ir atšķirīgi budžeti. Visbeidzot tā uzsver, ka pamatojumā nekas nenorāda uz to, ka būtu ticis piemērots kritērijs par faktisku saikni starp tiesiskuma principu pārkāpumiem un ietekmi vai draudiem ietekmēt Savienības budžetu.

38      Padome, ko atbalsta Komisija, apstrīd šos argumentus.

39      LESD 296. panta otrā daļa nosaka, ka tiesību aktos jānorāda to pieņemšanas pamatojums, kā arī visi priekšlikumi, ieteikumi, iniciatīvas, lūgumi vai atzinumi, kas paredzēti Līgumos.

40      Saskaņā ar pastāvīgo judikatūru LESD 296. pantā paredzētais pienākums norādīt pamatojumu ir būtiska formāla prasība, kas jānošķir no pamatojuma pamatotības, jo tas attiecas uz strīdīgā akta tiesiskumu pēc būtības (skat. spriedumu, 2024. gada 10. septembris, Komisija/Īrija u.c., C‑465/20 P, EU:C:2024:724, 389. punkts un tajā minētā judikatūra).

41      Formāla pienākuma norādīt pamatojumu izpratnē nepietiekami pamatots akts ir tāds akts, kas neļauj saprast, kālab, pamatojoties uz ko vai kāda iemesla dēļ tas ir pieņemts, lai gan tiesību akta pamatojums, kas ir tā iemesls un attaisnojums, var būt pietiekami skaidrs un saprotams, bet tas ir nepietiekams, lai to juridiski pamatotu, jo tas nav pamatots, piemērots vai neatbilst piemērojamajām tiesību normām (spriedums, 2024. gada 24. janvāris, Veritas/Komisija, T‑602/22, EU:T:2024:26, 18. punkts).

42      LESD 296. pantā prasītajam pamatojumam jāatbilst attiecīgā tiesību akta būtībai, un tajā skaidri un nepārprotami jābūt norādītai tās iestādes argumentācijai, kura pieņēmusi attiecīgo aktu, lai ļautu ieinteresētajām personām uzzināt pieņemtā pasākuma pamatojumu un kompetentajai tiesai veikt pārbaudi. Šajā ziņā netiek prasīts, lai pamatojumā tiktu norādīti visi atbilstošie faktiskie un tiesiskie apstākļi, jo jautājums par to, vai tiesību akta pamatojums atbilst šī panta prasībām, jāizvērtē, ņemot vērā ne tikai šī tiesību akta formulējumu, bet arī tā kontekstu, kā arī visu attiecīgo jomu regulējošo tiesību normu kopumu (skat. spriedumu, 2024. gada 10. septembris, Komisija/Īrija u.c., C‑465/20 P, EU:C:2024:724, 391. un 392. punkts un tajos minētā judikatūra).

43      Tādējādi LESD 296. panta otrajā daļā prasītajā pamatojumā skaidri un nepārprotami jānorāda precīzi iemesli un konkrētie elementi, uz kuriem Padome balstījusies, pieņemot apstrīdēto tiesību normu, it īpaši attiecībā uz šīs iestādes apgalvotajiem tiesiskuma principu pārkāpumiem un iemesliem, kālab tā uzskata, ka šie pārkāpumi pietiekami tieši ietekmē vai draud ietekmēt pareizu Savienības budžeta pārvaldību vai finanšu interešu aizsardzību.

44      Vispirms – šis pamats, ciktāl tas attiecas uz Komisijas priekšlikuma un Komisijas paziņojuma pamatojuma nepietiekamību, jānoraida kā neefektīvs. Proti, saskaņā ar šī sprieduma 42. punktā minēto judikatūru pienākuma norādīt pamatojumu ievērošana jāizvērtē, ņemot vērā ne tikai šī tiesību akta formulējumu, bet arī tā kontekstu, kā arī visu attiecīgo jomu regulējošo tiesību normu kopumu. Šis konteksts, kurā tostarp ietilpst attiecīgā tiesību akta priekšlikums, pats par sevi un neņemot vērā šajā tiesību aktā ietverto pamatojumu, nevar pamatot tā atcelšanu (spriedums, 2022. gada 16. februāris, Polija/Parlaments un Padome, C‑157/21, EU:C:2022:98, 250. punkts). Tādējādi šajā gadījumā, lai gan Komisijas priekšlikums un Komisijas paziņojums ir daļa no Īstenošanas lēmuma 2022/2506 pieņemšanas konteksta, šo dokumentu iespējamā pamatojuma nepietiekamība pati par sevi un neatkarīgi no paša Īstenošanas lēmuma 2022/2506 pamatojuma nevar pamatot šī lēmuma atcelšanu.

45      Turpinājumā jānorāda, ka Īstenošanas lēmuma 2022/2506 11. apsvērumā paredzēts:

“[..] pastāv bažas par publiskā iepirkuma un interešu konflikta noteikumu nepiemērošanu “sabiedrības interešu trastiem” un to pārvaldītajiem subjektiem, kā arī par pārredzamības trūkumu attiecībā uz līdzekļu pārvaldību, ko veic šie trasti. Minētās problēmas un to atkārtošanās laika gaitā liecina par Ungārijas iestāžu sistēmisku nespēju, neizdošanos vai nevēlēšanos novērst tādus lēmumus, ar kuriem tiek pārkāpti piemērojamie tiesību akti attiecībā uz [..] interešu konfliktiem, un tādējādi pienācīgi novērst korupcijas riskus. Šādi lēmumi pārkāpj tiesiskuma principus, jo īpaši juridiskās noteiktības principu un izpildvaras patvaļas aizlieguma principu, un tie rada bažas par varas dalījumu.”

46      Īstenošanas lēmuma 2022/2506 43. apsvērumā noteikts arī:

“[Neskatoties uz atsevišķiem grozījumiem tiesību aktos], [Ungārijas] tiesiskais regulējums joprojām neliedz augstākā līmeņa amatpersonām, tostarp Nacionālās asamblejas augstākajiem politiskajiem vadītājiem un Ungārijas autonomajām struktūrām, piedalīties sabiedriskas nozīmes aktīvu pārvaldības fondu valdēs [..]. Turklāt Ungārija no 2022. gada 1. novembra ir atjaunojusi iespēju (ar izņēmumu no vispārējā aizlieguma) augstākā līmeņa politiskajiem vadītājiem strādāt citās algotās darbavietās, tostarp sabiedriskas nozīmes aktīvu pārvaldības fondu valdēs. Padome uzskata, ka šo iemeslu dēļ, kā tie sīkāk izklāstīti Komisijas paziņojumā, tiesiskā regulējuma nepilnības apvienojumā ar jaunajām likumdošanas norisēm saasina iespējamo interešu konfliktu, ko bija paredzēts novērst ar korektīvo pasākumu, un tāpēc neļauj kliedēt Komisijas sākotnēji paustās bažas.”

47      Visbeidzot – Īstenošanas lēmuma 2022/2506 62. apsvērumā noteikts:

“Attiecībā uz konstatētajiem pārkāpumiem saistībā ar sabiedriskas nozīmes trastiem, kā izklāstīts iepriekš, Ungārijas tiesiskais regulējums ir nepilnīgs, un tas nav novērsis interešu konflikta risku, ko bija paredzēts novērst ar korektīvo pasākumu. Ņemot vērā korektīvā pasākuma neatbilstību, joprojām pastāv nopietns risks Savienības budžetam, un to vislabāk var novērst, aizliedzot uzņemties jaunas juridiskas saistības ar jebkuru sabiedriskas interešu trastu un jebkuru to īpašumā esošu subjektu jebkādas programmas ietvaros, kas ir tiešā vai netiešā pārvaldībā. [..]”

48      Tādējādi no Īstenošanas lēmuma 2022/2506 11., 43. un 62. apsvēruma izriet, ka apgalvotie tiesiskuma principu pārkāpumi, kas ietekmē vai nopietni draud ietekmēt pareizu Savienības budžeta pārvaldību vai finanšu interešu aizsardzību, tiek aplūkoti, ņemot vērā tiesiskās drošības principu, izpildvaras patvaļas aizliegumu un varas dalīšanas principu, un šajā lietā to konkretizē iespējamu interešu konfliktu esība.

49      Apgalvotie tiesiskuma principu pārkāpumi esot radušies Ungārijas faktiskajā situācijā un tiesiskajā regulējumā, kas neliedzot augstākā līmeņa amatpersonām, tostarp augstākā līmeņa politiskajiem vadītājiem, piedalīties to sabiedriskas nozīmes aktīvu pārvaldības fondu valdēs, kas izveidoti, pamatojoties uz Ungārijas Likumu Nr. IX. Šos tiesiskuma principu pārkāpumus vēl smagākus padarot fakts, ka Ungārija no 2022. gada 1. novembra atkārtoti ieviesa iespēju augstākā līmeņa politiskajiem vadītājiem ieņemt citus algotus amatus, tostarp to sabiedriskas nozīmes aktīvu pārvaldības fondu valdēs, kas izveidoti, pamatojoties uz minēto likumu.

50      No tā izriet, ka Padome ir pietiekami detalizēti un izsmeļoši norādījusi pamatojumu, kālab tika pieņemta apstrīdētā tiesību norma.

51      Prasītājas arguments, ka sabiedrības interešu trastiem neesot nekādas ietekmes uz Savienības līdzekļiem Savienības budžeta tiešas vai netiešas pārvaldības kontekstā un ka universitātes šos līdzekļus katrā ziņā saņem tieši, jānoraida, jo tā mērķis ir apstrīdēt apstrīdētās tiesību normas pamatotību, nevis pamatojumu. Tas pats attiecas uz prasītājas argumentu par faktisku saikni starp tiesiskuma principu pārkāpumiem un ietekmi vai draudiem ietekmēt Savienības budžetu.

52      Tāpēc pamats par pienākuma norādīt pamatojumu neizpildi jānoraida kā daļēji neefektīvs un daļēji nepamatots.

 Par pamatu, kas attiecas uz tiesiskās drošības un tiesiskās paļāvības aizsardzības principa un tiesību uz aizstāvību pārkāpumu

53      Prasītāja apgalvo, ka ar apstrīdēto tiesību normu esot pārkāpts tiesiskās drošības princips, jo tā par šīs normas sekām uzzināja tikai tad, kad tā tika publicēta Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī. Šī tiesību norma esot arī pretrunā tiesiskās paļāvības aizsardzības principam, jo nebija iespējams paredzēt nedz tā dotācijas nolīguma parakstīšanas apturēšanu, attiecībā uz kuru atlases procedūra jau bija pabeigta, nedz dotācijas nolīgumu ikgadējās atjaunošanas apturēšanu. Prasītāja apgalvo arī, ka esot pārkāptas tās tiesības uz aizstāvību, jo pirms apstrīdētās tiesību normas pieņemšanas neesot notikusi apspriešanās ar tām Ungārijas augstākās izglītības iestādēm, kuras ir sabiedrības interešu trasta īpašumā.

54      Padome, ko atbalsta Komisija, apstrīd šos argumentus.

55      Pirmām kārtām, attiecībā uz tiesiskās drošības principa pārkāpumu – saskaņā ar pastāvīgo judikatūru šis princips prasa, pirmkārt, lai tiesību normas būtu skaidras un precīzas un, otrkārt, lai to piemērošana personām būtu paredzama, it īpaši tad, ja tās var radīt nelabvēlīgas sekas. Minētais princips tostarp prasa, lai tiesiskais regulējums ļautu ieinteresētajām personām precīzi zināt tajā noteikto pienākumu apjomu un lai šīs personas nepārprotami zinātu savas tiesības un pienākumus un spētu atbilstoši rīkoties (skat. spriedumu, 2022. gada 16. februāris, Polija/Parlaments un Padome, C‑157/21, EU:C:2022:98, 319. punkts un tajā minētā judikatūra).

56      Tomēr šīs prasības nevar interpretēt nedz kā tādas, kas nepieļautu, ka Savienības iestāde tās pieņemtā aktā ietvertā tiesību normā izmanto abstraktu juridisku jēdzienu, nedz arī kā tādas, kas paredz, ka šādā abstraktā tiesību normā jāmin konkrēti gadījumi, kad to var piemērot, jo minētā iestāde visus šos gadījumus nevar noteikt iepriekš (šajā nozīmē skat. spriedumu, 2022. gada 16. februāris, Polija/Parlaments un Padome, C‑157/21, EU:C:2022:98, 320. punkts un tajā minētā judikatūra).

57      Tālab Savienības tiesību akta norma tiesiskās drošības principu normas neskaidrības dēļ pārkāpj tikai tad, ja tā ir tik neskaidra, ka tā attiecīgajām personām radītu šķērsli pietiekami droši kliedēt iespējamas šaubas par šīs tiesību normas piemērojamību vai jēgu (šajā nozīmē skat. spriedumus, 2005. gada 14. aprīlis, Beļģija/Komisija, C‑110/03, EU:C:2005:223, 31. punkts, un 2007. gada 22. maijs, Mebrom/Komisija, T‑216/05, EU:T:2007:148, 108. punkts).

58      Šajā gadījumā apstrīdētajā tiesību normā paredzēts, ka tad, “ja Komisija izpilda Savienības budžetu [..], netiek noslēgtas nekādas juridiskas saistības ne ar vienu sabiedrības interešu trastu, kas izveidots, pamatojoties uz Ungārijas [..] Likumu Nr. IX, un ne ar vienu šāda sabiedrības interešu trasta īpašumā esošu subjektu”.

59      Tādējādi no apstrīdētās tiesību normas izriet, ka fakts, ka prasītāja ir uz Ungārijas Likuma Nr. IX pamata izveidota sabiedrības interešu trasta īpašumā esošs subjekts, liedz Komisijai, izpildot Savienības budžetu tiešā vai netiešā pārvaldībā, noslēgt ar to juridiskas saistības.

60      Šādos apstākļos apstrīdētā tiesību norma ir pietiekami skaidra un precīza, un tātad tā atbilst tiesiskās drošības un paredzamības prasībām.

61      Šo secinājumu neatspēko prasītājas arguments, ka tā esot iepazinusies ar apstrīdētās tiesību normas saturu tikai dienā, kad tā tika publicēta Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī. Proti, no šī fakta neizriet, ka prasītāja nebūtu varējusi precīzi zināt savas tiesības un pienākumus vai ka minētās tiesību normas piemērošana būtu bijusi neparedzama.

62      Otrām kārtām, attiecībā uz tiesiskās paļāvības aizsardzības principa pārkāpumu jāatgādina, ka tiesības atsaukties uz šo principu, kas izriet no tiesiskās drošības principa, ir ikvienai personai, kurai kāda Savienības iestāde, sniedzot tai konkrētus solījumus, ir radījusi pamatotas cerības (skat. spriedumu, 2020. gada 16. decembris, Padome/K. Chrysostomides & Co. u.c., C‑597/18 P, C‑598/18 P, C‑603/18 P un C‑604/18 P, EU:C:2020:1028, 178. punkts un tajā minētā judikatūra).

63      Šajā gadījumā Vispārējā tiesa konstatē, ka prasītāja nevar apgalvot, ka tai bija tiesiskā paļāvība par jauna Savienības finansējuma piešķiršanu, izpildot Savienības budžetu tiešā vai netiešā pārvaldībā, ja Ungārija pārkāpj tiesiskuma principus. Prasītāja nav arī pierādījusi, ka tā šajā ziņā būtu saņēmusi konkrētus solījumus.

64      Trešām kārtām, attiecībā uz prasītājas apgalvoto tiesību uz aizstāvību, tiesību tikt uzklausītam vai tiesību uz apspriešanos pārkāpumu jānorāda sekojošais.

65      Pirmkārt, attiecībā uz jautājumu, vai bija nepieciešama apspriešanās ar sabiedrības interešu trasta īpašumā esošām Ungārijas augstākās izglītības iestādēm, no Īstenošanas lēmuma 2022/2506 5. panta izriet, ka šī lēmuma adresāts ir Ungārija. Regulas 2020/2092 6. panta 1.–9. punktā noteikta procedūra, kas jāievēro Komisijai, un dažāda informācijas apmaiņa ar attiecīgo dalībvalsti. Neviena tiesību norma neuzliek Komisijai pienākumu apspriesties ar citu personu, kas nav attiecīgā dalībvalsts.

66      Otrkārt, tiesības tikt uzklausītam noteiktas Pamattiesību hartas 41. panta 2. punkta a) apakšpunktā un ietver ikvienas personas tiesības tikt uzklausītai, pirms tiek veikts kāds individuāls pasākums, kas to varētu nelabvēlīgi ietekmēt.

67      Tiesības tikt uzklausītam ir daļa no tiesībām uz aizstāvību, un tas ir vispārējs Savienības tiesību princips, kas piemērojams pat tad, ja šajā ziņā nav īpaša tiesiskā regulējuma. Šis princips nozīmē, ka tādu lēmumu adresātiem, ar ko būtiski tiek skartas viņu intereses, jādod iespēja atbilstoši darīt zināmu savu viedokli par strīdīgā lēmuma pamatojumā pret tiem izvirzītajiem nelabvēlīgajiem elementiem (skat. spriedumu, 2021. gada 28. oktobris, Vialto Consulting/Komisija, C‑650/19 P, EU:C:2021:879, 122. punkts un tajā minētā judikatūra).

68      Tomēr tiesības tikt uzklausītam administratīvā procesā, kas attiecas uz konkrētu personu un kas jāievēro pat tad, ja nav nekāda tiesiskā regulējuma attiecībā uz šo procesu, nevar tikt transponētas tāda procesa kontekstā, kura iznākumā tiek pieņemts vispārpiemērojams pasākums (šajā nozīmē skat. spriedumus, 2023. gada 22. jūnijs, Arysta LifeScience Great Britain/Komisija, C‑259/22 P, nav publicēts, EU:C:2023:513, 50. punkts, un 2002. gada 11. septembris, Alpharma/Padome, T‑70/99, EU:T:2002:210, 388. punkts un tajā minētā judikatūra), piemēram, Īstenošanas lēmums 2022/2506 (šajā nozīmē skat. rīkojumu, 2024. gada 4. aprīlis, Állatorvostudományi Egyetem/Padome un Komisija, T‑133/23, nav publicēts, EU:T:2024:212, 41. punkts).

69      Konkrētāk, – attiecībā uz vispārpiemērojamiem aktiem – nedz to izstrādes procesā, nedz pašos šajos aktos, pamatojoties uz vispārējiem Savienības tiesību principiem – tādiem kā tiesības tikt uzklausītam, tiesības uz apspriešanos un tiesības tikt informētam –, nav paredzēta skarto personu dalība. Citādi ir tad, ja ar vienu skaidru atbilstošu tiesību normu, kas nosaka minētā akta pieņemšanu, skartajai personai ir piešķirtas šādas procesuālās tiesības (spriedums, 2023. gada 22. jūnijs, Arysta LifeScience Great Britain/Komisija, C‑259/22 P, nav publicēts, EU:C:2023:513, 51. punkts; skat. arī spriedumu, 2019. gada 19. decembris, Probelte/Komisija, T‑67/18, EU:T:2019:873, 87. punkts un tajā minētā judikatūra).

70      Tomēr Regulas 2020/2092 6. panta 1.–9. punktā paredzētajā procedūrā, lai veiktu atbilstīgus pasākumus Savienības budžeta aizsardzībai, ir tikai noteikts pienākums apspriesties ar attiecīgo dalībvalsti un paredzēta dažāda veida informācijas apmaiņa starp Komisiju un šo dalībvalsti. Prasītāja neapstrīd, ka šī procedūra tikusi pienācīgi ievērota. Bez tam šajā gadījumā no Īstenošanas lēmuma 2022/2506 1., 2., 6. un 8.–10. apsvēruma izriet, ka Komisija pirms priekšlikuma iesniegšanas Padomei ir apspriedusies ar Ungārijas iestādēm.

71      Jāpiebilst, ka Komisija un Padome nav apgalvojušas individuālus tiesiskuma principu pārkāpumus, sistēmisku krāpšanu vai konkrētus interešu konfliktus, kuros prasītāja būtu bijusi iesaistīta un kuri pamatotu īpašu pasākumu pieņemšanu saskaņā ar Regulu 2020/2092, un tam esot bijis jāliek ievērot tās tiesības tikt uzklausītai. Tas vien, ka apstrīdētā tiesību norma prasītāju skar tāpat kā citus labuma guvējus nopietnu sistēmisku tiesiskuma principu pārkāpumu dēļ, uz kuriem norāda Komisija un Padome, tai nepiešķir īpašas procesuālās tiesības.

72      Šādos apstākļos jākonstatē, ka prasītāja nevar lietderīgi atsaukties uz tiesību tikt uzklausītai pārkāpumu.

73      Tāpēc šis pamats, ciktāl tas attiecas uz tiesiskās drošības un tiesiskās paļāvības aizsardzības principa pārkāpumu, jānoraida kā nepamatots un, ciktāl tas attiecas uz tiesību uz aizstāvību pārkāpumu – kā neefektīvs.

 Par pamatu, kas attiecas uz Regulas 2020/2092 4. panta 1. punkta pārkāpumu

74      Prasītāja, kuru atbalsta Ungārija, apgalvo, ka ar apstrīdēto tiesību normu esot pārkāpts Regulas 2020/2092 4. panta 1. punkts.

75      Prasītājas ieskatā Komisija un Padome neesot pamatojušas apstrīdētajā tiesību normā paredzētā pasākuma pieņemšanas nosacījumus, proti, tiesiskuma principu pārkāpuma konstatēšanu, pietiekami tiešus nopietnus draudus ietekmēt pareizu Savienības budžeta pārvaldību vai finanšu interešu aizsardzību un cēloņsakarību, konkrētāk – faktisku saikni starp minēto pārkāpumu un šādu ietekmi vai nopietniem draudiem ietekmēt.

76      Padome, ko atbalsta Komisija, apstrīd šos argumentus.

77      Vispirms jāatgādina, ka Regulas 2020/2092 4. pantā ir paredzēti nosacījumi atbilstīgu pasākumu pieņemšanai saskaņā ar minēto regulu.

78      Regulas 2020/2092 4. panta 1. punktā noteikts, ka šādi pasākumi tiek pieņemti, ja saskaņā ar šīs regulas 6. pantu tiek konstatēts, ka tiesiskuma principu pārkāpumi dalībvalstī pietiekami tieši ietekmē vai nopietni draud ietekmēt pareizu Savienības budžeta pārvaldību vai finanšu interešu aizsardzību.

79      Saskaņā ar Regulas 2020/2092 6. pantu Komisijai ir pienākums attiecīgajai dalībvalstij nosūtīt rakstisku paziņojumu, kurā sniegti faktiski pierādījumi un konkrēts pamatojums, uz ko tā balstījusi konstatējumus, ka pastāv pamatoti iemesli uzskatīt, ka šie nosacījumi, kas paredzēti minētās regulas 4. panta 1. punktā, ir izpildīti (spriedums, 2022. gada 16. februāris, Polija/Parlaments un Padome, C‑157/21, EU:C:2022:98, 338. punkts), un tostarp, ka šie pārkāpumi pietiekami tieši ietekmē vai nopietni draud ietekmēt pareizu Savienības budžeta pārvaldību vai finanšu interešu aizsardzību; pēdējam minētam nosacījumam ir jābūt faktiskai saiknei starp šiem pārkāpumiem un šādu ietekmi vai nopietniem draudiem ietekmēt (šajā nozīmē skat. spriedumu, 2022. gada 16. februāris, Ungārija/Parlaments un Padome, C‑156/21, EU:C:2022:97, 111. un 147. punkts).

80      Turpinājumā – Tiesa ir nospriedusi, ka tādas ietekmes novēršanai, kāda minēta Regulas 2020/2092 4. panta 1. punktā, nepieciešams, lai konstatēto tiesiskuma principu pārkāpumi “nopietni” draudētu ietekmēt pareizu Savienības budžeta pārvaldību vai finanšu interešu aizsardzību, un tālab Komisijai un Padomei bija jāpierāda, ka pastāvēja liela šādu draudu īstenošanās varbūtība saistībā ar Regulas 2020/2092 4. panta 2. punktā minētajām situācijām vai iestāžu rīcību (spriedums, 2022. gada 16. februāris, Polija/Parlaments un Padome, C‑157/21, EU:C:2022:98, 299. punkts).

81      Visbeidzot – no Regulas 2020/2092 4. panta 1. un 2. punkta izriet, ka tiesiskuma principu pārkāpumiem, kas var pamatot atbilstīgu pasākumu pieņemšanu saskaņā ar šo regulu, jāattiecas uz šīs regulas 4. panta 2. punkta a)–h) apakšpunktā uzskaitītajām situācijām vai iestāžu rīcību, ciktāl tās saistītas ar pareizu Savienības budžeta pārvaldību vai finanšu interešu aizsardzību.

82      Šajā ziņā Regulas 2020/2092 4. panta 2. punkta h) apakšpunkts nepārprotami attiecas uz jebkuru citu situāciju vai iestāžu rīcību, kas saistīta ar pareizu Savienības budžeta pārvaldību vai finanšu interešu aizsardzību.

83      Tiesa ir nospriedusi, ka Regulas 2020/2092 4. panta 2. punkta h) apakšpunktā ietvertā frāze “citas situācijas vai iestāžu rīcība” jāinterpretē kopsakarā ar šīs regulas 4. panta 2. punkta a)–g) apakšpunktu un 4. panta 1. punktu, kā arī ar procedūras prasībām, kas norādītas minētās regulas 6. panta 1.–9. punktā. Tiesas ieskatā Regulas 2020/2092 4. panta 2. punkta h) apakšpunkts nenozīmē, ka šajā punktā minētais tiesiskuma principu pārkāpumu saraksts nav izsmeļošs tāpēc, ka šīs situācijas ir definētas abstrakti un vispārīgi (spriedums, 2022. gada 16. februāris, Ungārija/Parlaments un Padome, C‑156/21, EU:C:2022:97, 252.–255. punkts; šajā nozīmē skat. arī spriedumu, 2022. gada 16. februāris, Polija/Parlaments un Padome, C‑157/21, EU:C:2022:98, 178. un 334. punkts).

84      Tādējādi no Regulas 2020/2092 4. panta kopsakarā ar 6. panta 1. punktu interpretācijas izriet, ka, lai pamatotu saskaņā ar šo regulu pieņemtos pasākumus, Padomei un Komisijai konkrēti jākonstatē, pirmkārt, ka ir pamatoti iemesli uzskatīt, ka dalībvalstī ir pārkāpts vismaz viens no šīs regulas 2. panta a) punktā minētajiem tiesiskuma principiem, otrkārt, ka šis pārkāpums attiecas uz vismaz vienu situāciju, kurā vainojama dalībvalsts iestāde, vai vismaz šādas iestādes rīcību, kas norādīta minētās regulas 4. panta 2. punktā, ciktāl šīs situācijas vai rīcība saistīta ar pareizu Savienības budžeta pārvaldību vai finanšu interešu aizsardzību, un, treškārt, ka šis pārkāpums tiešā veidā ietekmē vai nopietni draud ietekmēt pareizo Savienības budžeta pārvaldību vai finanšu interešu aizsardzību, jo tam ir faktiska saikne ar šiem pārkāpumiem un šādu ietekmi vai nopietniem draudiem ietekmēt (spriedums, 2022. gada 16. februāris, Polija/Parlaments un Padome, C‑157/21, EU:C:2022:98, 288. punkts).

85      Tāpēc, kā apgalvo prasītāja, ņemot vērā tās izvirzīto argumentāciju, lai noteiktu, vai ar apstrīdēto tiesību normu ir pārkāpts Regulas 2020/2092 4. panta 1. punkts, jāpārbauda, vai ir ievērotas Regulā 2020/2092 un judikatūrā noteiktās prasības.

–       Par pārbaudes tiesā intensitāti

86      Padome, kuru atbalsta Komisija, apgalvo, ka iestādēm esot plaša rīcības brīvība, lai noteiktu pasākumus, ko tās uzskata par atbilstīgiem tiesiskuma principu pārkāpumu novēršanai dalībvalstī.

87      Komisija tiesas sēdē precizēja, ka, ņemot vērā to jautājumu un budžeta pasākumu sarežģītību, kuri ir pārbaudes tiesā priekšmets šajā lietā, gan tai, gan Padomei esot jāpiešķir plaša rīcības brīvība attiecībā uz to izvērtēšanu šajā kontekstā un pārbaudei tiesā jāaprobežojas ar acīmredzamām kļūdām vērtējumā.

88      Tomēr Padome un Komisija tiesas sēdē atzina, ka Regulas 2020/2092 4. pantā paredzētais nosacījums par ietekmes uz tiesiskuma principiem esību ir tiesību jautājums, attiecībā uz kuru jābūt stingrai pārbaudei Savienības tiesā.

89      Prasītāja, kuru atbalsta Ungārija, apgalvo, ka Vispārējai tiesai šajā lietā esot jāveic pilnīga pārbaude tiesā.

90      Vispirms – Vispārējā tiesa atgādina, ka tiesiskuma principi, uz kuriem balstīta Savienība, nozīmē, ka nedz dalībvalstis, nedz Savienības iestādes nevar izvairīties no pārbaudes par to aktu atbilstību LESD, ar ko izveidota pilnīga tiesību aizsardzības līdzekļu un procedūru sistēma, kuras mērķis ir uzticēt Eiropas Savienības Tiesai iestāžu aktu tiesiskuma pārbaudi (šajā nozīmē skat. spriedumu, 1986. gada 23. aprīlis, Les Verts/Parlaments, 294/83, EU:C:1986:166, 23. un 24. punkts).

91      Lai veiktu šo izvērtējumu, Savienības tiesa īsteno pilnīgu tiesību jautājumu pārbaudi, kas ietver tiesību normu interpretāciju, pamatojoties uz objektīviem elementiem, kā arī pārbauda, vai ir izpildīti šādas tiesību normas piemērošanas nosacījumi (šajā nozīmē skat. spriedumu, 2022. gada 9. novembris, Kambodža un CRF/Komisija, T‑246/19, EU:T:2022:694, 45. punkts).

92      Turklāt gadījumos, kad Savienības iestādēm ir plaša rīcības brīvība, it īpaši attiecībā uz ļoti sarežģītu ekonomisku, tehnisku vai zinātnisku faktu izvērtēšanu, lai noteiktu to veikto pasākumu raksturu un apjomu, šīs brīvības īstenošana nav atbrīvota no pārbaudes tiesā. Proti, šajā pārbaudē Savienības tiesai jāizvērtē, vai šādas rīcības brīvības īstenošanā nav pieļauta acīmredzama kļūda vērtējumā vai nepareiza pilnvaru izmantošana un vai šīs iestādes nav acīmredzami pārsniegušas rīcības brīvības robežas. Šādā kontekstā Savienības tiesa nevar ar savu izvērtējumu par ekonomiskiem, zinātniskiem vai tehniskiem faktiem aizstāt to iestāžu izvērtējumu, kurām vienīgajām Līgumos šis uzdevums ir uzticēts (šajā nozīmē skat. spriedumus, 2007. gada 18. jūlijs, Industrias Químicas del Vallés/Komisija, C‑326/05 P, EU:C:2007:443, 75. un 76. punkts; 2023. gada 4. maijs, ECB/Crédit lyonnais, C‑389/21 P, EU:C:2023:368, 55. punkts, un 2025. gada 1. augusts, Francija un Komisija/CWS Powder Coatings u.c., C‑71/23 P un C‑82/23 P, EU:C:2025:601, 106. punkts un tajā minētā judikatūra).

93      Šajā ziņā saskaņā ar pastāvīgo judikatūru Savienības tiesai tostarp jāpārbauda ne vien iesniegto pierādījumu materiālā precizitāte, uzticamība un saskaņotība, bet arī tas, vai šie pierādījumi veido visu atbilstošo datu kopumu, kas jāņem vērā, lai izvērtētu sarežģītu situāciju, un vai šo pierādījumu raksturs ļauj pamatot no tiem izdarītos secinājumus (skat. spriedumu, 2023. gada 4. maijs, ECB/Crédit lyonnais, C‑389/21 P, EU:C:2023:368, 56. punkts un tajā minētā judikatūra).

94      Savukārt attiecībā uz tādu faktu konstatēšanu, kas nav ekonomiski, tehniski vai zinātniski sarežģīti, Savienības tiesas veiktā pārbaude paliek pilnīga (šajā nozīmē skat. spriedumu, 2020. gada 23. septembris, Medac Gesellschaft für klinische Spezialpräparate/Komisija, T‑549/19, EU:T:2020:444, 47. punkts (nav publicēts).

95      Tādējādi – kā norādīts Tiesas judikatūrā – Savienības likumdevējs Padomei un Komisijai nekādā veidā nav piešķīris neierobežotas tiesības, lai, ņemot vērā politiskus apsvērumus, izvērtētu tiesiskuma principu ievērošanu vai vispārīgi saistītu ikvienu konstatēto šo principu pārkāpumu ar pareizas Savienības budžeta pārvaldības principu. Proti, tas procedūras sākšanu ir pakļāvis visiem šī sprieduma 77.–84. punktā izklāstītajiem kritērijiem, ar kuriem tiek nodrošināts, ka šo iestāžu izvērtējumi ietilpst Savienības tiesību piemērošanas jomā un tiem ir juridisks, nevis politisks raksturs (spriedums, 2022. gada 16. februāris, Polija/Parlaments un Padome, C‑157/21, EU:C:2022:98, 358. punkts).

96      No šīs judikatūras izriet, ka Komisijas un Padomes pienākums, izvērtējot atbilstīgo pasākumu veikšanas pamatotību, balstīties uz konkrētiem elementiem un ievērot objektivitātes, diskriminācijas aizlieguma un dalībvalstu vienlīdzības saistībā ar Līgumiem principus, ir pakļauts pilnīgai pārbaudei Savienības tiesā (šajā nozīmē skat. spriedumus, 2022. gada 16. februāris, Ungārija/Parlaments un Padome, C‑156/21, EU:C:2022:97, 149. punkts, un 2022. gada 16. februāris, Polija/Parlaments un Padome C‑157/21, EU:C:2022:98, 167., 202. un 286. punkts).

97      Tāpēc nevar apgalvot, ka šajā gadījumā veiktā pārbaude tiesā ir ierobežota pārbaude.

–       Par tiesiskuma principu pārkāpumu esību

98      Prasītāja prasības pieteikumā skaidri norāda, ka tā neizvirza nevienu argumentu par Regulas 2020/2092 4. panta 2. punkta pārkāpumu saistībā ar tiesiskuma principu pārkāpumiem.

99      Tomēr faktiski prasītāja apstrīd tiesiskuma principu pārkāpuma esību, ciktāl tā pārmet Komisijai un Padomei, ka tās neesot juridiski pietiekami pierādījušas universitāšu un it īpaši prasītājas izdarītos pārkāpumus. Turklāt tā norāda, ka bažas par publiskā iepirkuma un interešu konfliktu noteikumu piemērošanu sabiedrības interešu trastiem ir atrisinātas ar Ungārijas paziņotajiem korektīvajiem pasākumiem.

100    Padome, ko atbalsta Komisija, apstrīd prasītājas argumentāciju.

101    Kā izriet no šī sprieduma 84. punktā minētās judikatūras, pirmais nosacījums budžeta aizsardzības pasākumu piemērošanai saskaņā ar Regulu 2020/2092 ir tiesiskuma principu pārkāpuma pierādīšana, kā definēts minētās regulas 2. panta a) punktā.

102    Pirmām kārtām, attiecībā uz prasītājas argumentu, ka bažas par publiskā iepirkuma un interešu konfliktu noteikumu piemērošanu sabiedrības interešu trastiem tikušas atrisinātas ar Ungārijas paziņotajiem korektīvajiem pasākumiem, jāatgādina, ka Īstenošanas lēmuma 2022/2506 3. un 11. apsvērumā Padome norādījusi, ka Komisijai sākotnēji bija bažas par publiskā iepirkuma un interešu konfliktu noteikumu nepiemērošanu sabiedrības interešu trastiem, kā arī to pārvaldītajiem subjektiem.

103    Tomēr Īstenošanas lēmuma 2022/2506 29. apsvērumā norādīts, ka Ungārijas ierosinātie korektīvie pasākumi kopumā principā varēja novērst problēmas, kas saistītas ar sistēmiskiem pārkāpumiem, trūkumiem un nepilnībām publiskā iepirkuma procedūrās, interešu konfliktu riskiem un sabiedrības interešu trastu paustajām bažām.

104    Tādējādi Vispārējā tiesa secina, ka nopietnas sistēmiskas nepilnības publiskā iepirkuma procedūrās, kas radušās tāpēc, ka noteikumi par interešu konfliktiem un publiskiem iepirkumiem nav tikuši piemēroti sabiedrības interešu trastiem un to pārvaldītajiem subjektiem, tika novērstas ar Ungārijas veiktajiem korektīvajiem pasākumiem. Līdz ar to tie paši par sevi un, ciktāl tie attiecas tikai uz sabiedrības interešu trastiem, vairs nav to tiesiskuma principu pārkāpumu priekšmets, kurus Padome apgalvo Īstenošanas lēmumā 2022/2506 un kurus Vispārējā tiesa pārbauda šajā lietā.

105    Otrām kārtām, attiecībā uz to, vai sabiedrības interešu trastu īpašumā esoši subjekti vispār vai konkrēti prasītāja ir izdarījusi pārkāpumus, jānorāda, ka Regula 2020/2092 attiecas gan uz individuāliem tiesiskuma principu pārkāpumiem, gan uz sistēmiskiem pārkāpumiem.

106    Proti, Regulas 2020/2092 4. panta 2. punkta a)–h) apakšpunktā aprakstītās situācijas vai iestāžu rīcība kā tiesiskuma principu pārkāpumi šīs regulas izpratnē ietver gan individuāla, gan sistēmiska rakstura situācijas vai rīcību. Turklāt Regulas 2020/2092 15. apsvērumā noteikts, ka ne tikai individuāli tiesiskuma principu pārkāpumi, bet arī pārkāpumi, kas ir plaši izplatīti vai kas radušies valsts iestāžu atkārtotas rīcības vai bezdarbības dēļ vai šādu iestāžu pieņemto vispārīgo pasākumu dēļ, var nopietni kaitēt Savienības finanšu interesēm.

107    Šajā ziņā Tiesa ir konstatējusi, ka tad, ja tiesiskuma principu pārkāpumi, kas pēc būtības var būt sistemātiski, var arī ietekmēt vai nopietni draudēt ietekmēt pareizu Savienības budžeta pārvaldību vai finanšu interešu aizsardzību, Savienībai nevar pārmest, ka tā pieņem pasākumus, kas nepieciešami pareizai Savienības budžeta pārvaldībai un finanšu interešu aizsardzībai (šajā nozīmē skat. spriedumu, 2022. gada 16. februāris, Polija/Parlaments un Padome, C‑157/21, EU:C:2022:98, 362. punkts).

108    Šajā gadījumā jāatgādina, ka no Īstenošanas lēmuma 2022/2506 11., 43. un 62. apsvēruma izriet, ka tiesiskuma principu pārkāpumi izrietot no faktiskās situācijas un Ungārijas tiesiskā regulējuma, kas neliedzot augstākā līmeņa amatpersonām, tostarp augstākā līmeņa politiskajiem vadītājiem, piedalīties sabiedriskas nozīmes aktīvu pārvaldības fondu valdēs, un tas palielinot iespējamo interešu konfliktu risku.

109    Turklāt Īstenošanas lēmuma 2022/2506 58. apsvērumā skaidri norādīts, ka “konstatētie neatbilstības gadījumi attiecas uz sistēmiska rakstura pārkāpumiem”.

110    Šajā ziņā Komisijas priekšlikuma 128. punktā norādīts, ka “attiecībā uz pārkāpumu būtību Komisija uzskata, ka, novērtējot [..] pārkāpumus, kas attiecas uz interešu konfliktiem saistībā ar sabiedrības interešu trastiem, ir secināts, ka šie jautājumi norāda uz tiesiskuma pārkāpumiem, jo īpaši Regulas [..] 2020/2092 3. panta b) [punktā] minētajiem, jo tiek pieļauti vai netiek novērsti publisko iestāžu patvaļīgi vai nelikumīgi lēmumi vai par tiem netiek uzlikts sods, un netiek nodrošināta interešu konfliktu neesība”.

111    Komisijas priekšlikuma 57. punktā norādīts arī, ka tiesiskuma principu pārkāpumi tostarp attiecas uz Regulas 2020/2092 4. panta 2. punkta h) apakšpunktā minētajām situācijām, proti, “citām situācijām [..], kas [attiecas] uz Savienības budžeta pareizu finanšu pārvaldību vai Savienības finanšu interešu aizsardzību”, tās šajā gadījumā raksturo paaugstināts interešu konfliktu risks, jo sabiedrības interešu trastu valdēs piedalās augstākā līmeņa politiskie vadītāji.

112    Turklāt Komisijas priekšlikuma 130. punktā precizēts:

“[..] Identificētie tiesiskuma principu pārkāpumi attiecas uz svarīgām Ungārijas publiskā sektora daļām, t.i., uz visiem publiskajiem subjektiem, kas īsteno Savienības līdzekļus un kas var būt vai kļūt par līgumslēdzējām iestādēm, kā arī uz visiem sabiedrības interešu trastiem, kuriem, neraugoties uz to, ka tie ir privāti subjekti, ir sabiedrības interešu mērķi, piemēram, izglītība, pētniecība, vides un klimata aizsardzība un mantojuma aizsardzība. Tādējādi konstatētie tiesiskuma principu pārkāpumi ir sistēmiski un plaši un tādēļ – nopietni.”

113    Visbeidzot – Komisija priekšlikuma 142. punktā ir norādījusi, ka praktiski nav iespējams uzskatīt, ka aizliegums noslēgt jaunas juridiskas saistības tiešas un netiešas pārvaldības programmās ar sabiedrības interešu trastiem un to īpašumā esošiem subjektiem ir piemērojams tikai noteiktiem sabiedrības interešu trastiem un to īpašumā esošiem subjektiem vai ka ar šādiem subjektiem var noslēgt daļējas juridiskas saistības.

114    Proti, kā izriet no Komisijas paziņojuma 70. punkta, tas, ka augstākā līmeņa amatpersonas un augstākā līmeņa politiskie vadītāji var piedalīties sabiedrības interešu trastu valdēs, “rada situāciju, kurā augstākā līmeņa politiskie vadītāji var piedalīties lēmumu pieņemšanā saistībā ar publisko līdzekļu izmaksu tām struktūrām, kurās viņi paši ir nodarbināti un kurās viņiem ir galvenās lēmumu pieņemšanas pilnvaras”. Tomēr, kā apgalvo Padome, sabiedrības interešu trastiem, ņemot vērā to likumā noteikto raksturu, ir izšķiroša ietekme uz un kontrole pār to īpašumā esošiem subjektiem, tādējādi praksē abi subjekti esot nesaraujami saistīti. Tāpēc jebkurš lēmums par Savienības līdzekļu izmantošanu, ko pieņem subjekts, kuru pārvalda sabiedrības interešu trasts, esot pakļauts interešu konflikta riskam saistībā ar sabiedrības interešu trastiem.

115    Līdz ar to no Īstenošanas lēmuma 2022/2506 kopsakarā ar Komisijas priekšlikumu un Komisijas paziņojumu izriet, ka bažas par tiesiskuma principu pārkāpumiem attiecas uz sabiedrības interešu trastiem piemērojamo tiesisko regulējumu un it īpaši uz organizāciju, darbību un sistēmiskas pārredzamības trūkumu attiecībā uz līdzekļu pārvaldību, ko veic šie trasti un to īpašumā esošie subjekti, nevis uz pārkāpumiem, ko tie vai to īpašumā esošie subjekti, piemēram, prasītāja, izdarījuši individuāli.

116    Tālab, tā kā Padomes apgalvotie tiesiskuma principu pārkāpumi šajā gadījumā ir sistēmiski, Komisijai un Padomei nebija pienākuma pierādīt, ka katrs attiecīgais subjekts individuāli pārkāpis tiesiskuma principus. Proti, šāda interpretācija padarītu neiespējamu pasākumu piemērošanu sistēmisku tiesiskuma principu pārkāpumu novēršanai.

117    Tomēr šajā gadījumā jānorāda, ka Komisija un Padome saskaņā ar Regulas 2020/2092 4. panta 1. punktu kopsakarā ar šīs regulas 3. panta b) punktu ir juridiski pietiekami pierādījušas tiesiskuma principu pārkāpumus minētās regulas 2. panta a) punkta izpratnē. Tie ietver iespējamu nopietnu interešu konfliktu risku Ungārijas tiesiskā regulējuma dēļ, kas augstākā līmeņa amatpersonām un augstākā līmeņa politiskajiem vadītājiem ļauj piedalīties tādu sabiedrības interešu trastu valdēs, kuri izveidoti saskaņā ar Likumu Nr. IX un kuriem ir sistēmisks raksturs, jo Ungārija sistēmiski nespēj vai nevēlas novērst lēmumus, kas pieņemti, pārkāpjot interešu konfliktu jomā piemērojamos tiesību aktus.

118    Šādos apstākļos, lai konstatētu tiesiskuma principu pārkāpumus, apstrīdētās tiesību normas pieņemšanas nolūkā nebija jāpierāda individuāli pārkāpumi, ko izdarījuši tādi subjekti kā prasītāja vai trasts, kura īpašumā tā ir.

119    No tā izriet, ka prasītājas argumenti par tiesiskuma principu pārkāpumiem jānoraida.

–       Par ietekmes vai nopietnu draudu ietekmēt pareizu Savienības budžeta pārvaldību vai finanšu interešu aizsardzību esību

120    Pirmām kārtām, prasītāja apgalvo, ka saistībā ar projektiem, kas tiek īstenoti tiešā vai netiešā pārvaldībā, nedz Ungārijas sabiedrības interešu trasti, nedz šo trastu īpašuma esošie subjekti nav vienības, kurām tiek uzticēta šo projektu īstenošana. Tādējādi tiem neesot pienākuma izsludināt uzaicinājumus iesniegt priekšlikumus, izvērtēt piedāvājumus, parakstīt dotāciju nolīgumus, uzraudzīt projektu īstenošanu, pārbaudīt un izvērtēt rezultātus, veikt pārbaudes vai nodrošināt minēto projektu atbilstību. Tas drīzāk esot Komisijas vai citu par īstenošanu atbildīgo subjektu pienākums.

121    Šajā ziņā Ungārija apgalvo, ka procedūrā, kuras iznākumā tika pieņemts Īstenošanas lēmums 2022/2506, Komisija nav pierādījusi, kā iespējamo interešu konfliktu esība tieši ietekmēja Savienības līdzekļu izmantošanu. Attiecībā uz tādām programmām kā Erasmus+ vai “Apvārsnis Eiropa” Komisija automātiski uzrauga programmu darbību un ES budžeta līdzekļu izlietojumu. Tādējādi Ungārija apstrīd, ka iespējama interešu konflikta situācija varētu radīt faktisku risku Savienības līdzekļiem.

122    Tomēr šie argumenti ir balstīti uz kļūdainu pieņēmumu. Proti, – pretēji prasītājas apgalvotajam – apstrīdētā tiesību norma attiecas gan uz Ungārijas sabiedrības interešu trastiem, gan uz to īpašumā esošiem subjektiem, jo tie varētu būt atbildīgi ne tikai par projektu īstenošanu netiešā pārvaldībā, bet būt arī tiešā vai netiešā pārvaldībā īstenoto projektu labuma guvēji.

123    Šajā ziņā jāatgādina, ka apstrīdētā tiesību norma izriet no Regulas 2020/2092 5. panta 1. punktā paredzētā pasākuma pieņemšanas. Šādā gadījumā tad, ja Komisija izpilda Savienības budžetu tiešā vai netiešā pārvaldībā saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES, Euratom) 2018/1046 (2018. gada 18. jūlijs) par finanšu noteikumiem, ko piemēro Savienības vispārējam budžetam, ar kuru groza Regulas (ES) Nr. 1296/2013, (ES) Nr. 1301/2013, (ES) Nr. 1303/2013, (ES) Nr. 1304/2013, (ES) Nr. 1309/2013, (ES) Nr. 1316/2013, (ES) Nr. 223/2014, (ES) Nr. 283/2014 un Lēmumu Nr. 541/2014/ES un atceļ Regulu (ES, Euratom) Nr. 966/2012 (OV 2018, L 193, 1. lpp.), 62. panta 1. punkta a) un c) apakšpunktu un ja valsts iestāde saņem līdzekļus no šī budžeta, minētās regulas 5. panta 1. punkta a) apakšpunkta ii) punktā paredzēts, ka Padome var aizliegt Komisijai noslēgt jaunas juridiskas saistības ar šo iestādi. Tomēr prasītāja neapstrīd Īstenošanas lēmuma 2022/2506 22. apsvērumā ietverto apgalvojumu, ka sabiedrības interešu trasti un to īpašumā esošie subjekti tiek uzskatīti par publiskiem subjektiem, kas varētu būt tiešā vai netiešā pārvaldībā īstenotu projektu labuma guvēji.

124    Otrām kārtām, prasītāja apgalvo, ka sabiedrības interešu trasti un šo trastu valdes locekļi nevarot piekļūt tiešajam Savienības finansējumam, ko saņem šādu trastu īpašumā esošie subjekti.

125    Tomēr no Ungārijas Likuma Nr. IX 22. panta 4. punkta izriet, ka atkarībā no Ungārijas augstākās izglītības iestādes dibināšanas akta sabiedrības interešu trastam var būt plašas pilnvaras šīs iestādes budžeta, darbības un organizatoriskajos jautājumos.

126    Tādu sabiedrības interešu trastu pilnvaras, kuru īpašumā ir Ungārijas augstākās izglītības iestādes, detalizēti izklāstītas nemzeti felsőoktatásról szóló 2011. évi CCIV. törvény (2011. gada Likums Nr. CCIV par augstāko izglītību valstī; Magyar Közlöny 2011/165.; turpmāk – Ungārijas Likums Nr. CCIV), kas piemērojams visām Ungārijas augstākās izglītības iestādēm. Šī likuma 12. un 73. pantā noteikts pilnvaru sadalījums starp augstākās izglītības iestādes valdi un īpašniekiem, proti, attiecīgā gadījumā sabiedrības interešu trastiem.

127    Šajā ziņā Ungārijas Likuma Nr. CCIV 12. panta 3. punktā kā vispārīgs noteikums paredzēts, ka valdei tostarp jāpieņem augstākās izglītības iestādes budžets, gada pārskati, kā arī tās organizatoriskie un darbības noteikumi.

128    Savukārt Ungārijas Likuma Nr. CCIV 73. panta 1. punktā paredzēts, ka tad, ja vien nav noteikts citādi, tiesības un pienākumi, kas saistīti ar īpašnieku kontroli, ir vienādi neatkarīgi no tā, kurš subjekts īsteno šīs tiesības un pilda šos pienākumus. Tādējādi no šī likuma 73. panta 3. punkta izriet, ka īpašniekiem tostarp ir pilnvaras pieņemt un grozīt augstākās izglītības iestādes dibināšanas aktu, kā arī pārskatīt tās organizatoriskos un darbības noteikumus.

129    Visbeidzot – Ungārijas Likuma Nr. CCIV 94. panta 6. punktā noteikts, ka, atkāpjoties no šī likuma 12. panta 3. punkta un 73. panta 3. punkta, privātās augstākās izglītības iestādes dibināšanas aktā tostarp var paredzēt, ka īpašnieks apstiprina tās budžetu, gada pārskatus, kā arī organizatoriskos un darbības noteikumus.

130    No visām šī sprieduma 125.–129. punktā minētajām tiesību normām izriet, ka pretēji prasītājas apgalvotajam, sabiedrības interešu trastiem, kas dibināti saskaņā ar Ungārijas Likumu Nr. IX, kā arī augstākā līmeņa amatpersonām un augstākā līmeņa politiskajiem vadītājiem, kas piedalās šo trastu valdēs, var būt izšķirošu ietekme uz šādu trastu īpašumā esošiem subjektiem un tātad uz šādu subjektu saņemto tiešo Savienības finansējumu, ekonomisku interešu, priekšrocību vai reliģiskās, profesionālās, politiskās vai ģimeniskās piederības dēļ.

131    Trešām kārtām, prasītāja apgalvo, ka Īstenošanas lēmumā 2022/2506 identificētais interešu konflikts neattiecoties uz Savienības līdzekļiem.

132    Šajā ziņā Īstenošanas lēmuma 2022/2506 43. apsvērumā minēts, ka sabiedrības interešu trastu īpašumā esošās Ungārijas augstākās izglītības iestādes tiek izslēgtas no Savienības finansējuma, jo pastāv interešu konfliktu risks, kas izriet no iespējas augstākā līmeņa amatpersonām un augstākā līmeņa politiskajiem vadītājiem piedalīties sabiedrības interešu trastu valdē.

133    Tādējādi pretēji prasītājas apgalvotajam, no Īstenošanas lēmuma 2022/2506 izriet, ka augstākā līmeņa amatpersonām un augstākā līmeņa politiskajiem vadītājiem, kas piedalās Ungārijas sabiedrības interešu trastu valdēs, varētu būt izšķiroša ietekme uz šo trastu īpašumā esošiem subjektiem un tātad uz tiešo Savienības finansējumu, ko saņem šādi subjekti.

134    Tāpēc prasītājas arguments, ka Padome nav pierādījusi pietiekami tieša veida nopietnus draudus ietekmei uz pareizu Savienības budžeta pārvaldību vai finanšu interešu aizsardzību, jānoraida.

–       Par faktiskas un pietiekami tiešas saiknes starp tiesiskuma principu pārkāpumiem un to ietekmi uz Savienības budžetu esību

135    Prasītājas ieskatā Komisija un Padome neesot pierādījušas faktisku un pietiekami tiešu saikni starp tiesiskuma principu pārkāpumiem un ietekmi vai nopietniem draudiem ietekmēt pareizu Savienības budžeta pārvaldību vai finanšu interešu aizsardzību.

136    Padome, ko atbalsta Komisija, lūdz šo apgalvojumu noraidīt.

137    Regulas 2020/2092 4. panta 1. punktā noteikts, ka, lai veiktu atbilstīgus pasākumus, jākonstatē, ka tiesiskuma principu pārkāpumi dalībvalstī pietiekami tiešā veidā ietekmē vai nopietni draud ietekmēt pareizu Savienības budžeta pārvaldību vai finanšu interešu aizsardzību. Tādējādi šis nosacījums paredz, ka jābūt pierādītai “faktiskai saiknei” starp šiem pārkāpumiem un šādu ietekmi vai nopietniem draudiem ietekmēt (spriedums, 2022. gada 16. februāris, Polija/Parlaments un Padome, C‑157/21, EU:C:2022:98, 165. punkts).

138    No Īstenošanas lēmuma 2022/2506 58. un 62. apsvēruma izriet, ka to Ungārijas paziņoto korektīvo pasākumu neatbilstības dēļ, kas bija paredzēti sistēmisku tiesiskuma principu pārkāpumu novēršanai, joprojām pastāvēja nopietns risks Savienības budžetam, jo šie pārkāpumi pietiekami tiešā veidā apdraudēja pareizu Savienības budžeta pārvaldību un finanšu interešu aizsardzību.

139    Komisijas priekšlikuma 33. punktā norādīts, ka tādu privāttiesību subjektu iedibināšana, kuriem valsts ziedo nozīmīgus publiskos aktīvus, var nozīmēt, ka nav publiskās kontroles pār šo subjektu darbību un pārvaldību.

140    Komisijas priekšlikuma 142. punktā norādīts arī, ka izņēmums, kas sabiedrības interešu trastu valdes locekļiem ļauj neievērot prasības par interešu konfliktiem, var ietekmēt jebkuru budžetu, ko šie subjekti var īstenot vai pārvaldīt.

141    Tāpat saskaņā ar Komisijas paziņojuma 70. punktu Ungārijas no 2022. gada 1. novembra atjaunotais izņēmums, kas ļauj augstākā līmeņa politiskajiem vadītājiem piedalīties sabiedrības interešu trastu valdēs, rada situāciju, kurā augstākā līmeņa politiskie vadītāji var piedalīties lēmumu pieņemšanā saistībā ar publisko līdzekļu izmaksu tām struktūrām, kurās viņi paši ir nodarbināti un kurās viņiem ir galvenās lēmumu pieņemšanas pilnvaras.

142    Visbeidzot – Komisijas paziņojuma 154. punkta vi) apakšpunktā norādīts, ka “pastāv būtiski riski attiecībā uz vairākiem citiem jautājumiem, proti: [..] pēc Komisijas septembra novērtējuma par ierosināto korektīvo pasākumu joprojām tiek veicināta augstāko amatpersonu klātbūtne sabiedriskas nozīmes aktīvu pārvaldības fondu valdēs, kuru uzdevums ir izmaksāt liela apjoma publiskos līdzekļus”.

143    Šajā gadījumā, ņemot vērā šī sprieduma 138.–142. punktā izklāstītos apsvērumus, Vispārējā tiesa konstatē, ka prasītāja ir sabiedrības interešu trasta īpašumā un šī trasta valdes, kuras locekļus uz nenoteiktu laiku ieceļ izpildvara, kontrolē. Tādējādi no sistēmiskā viedokļa pastāv faktisks un nopietns risks, ka Eiropas Savienības finansēto akadēmisko programmu un apmācību, kā arī pētniecības un attīstības projektu izvēle var tikt tiešā veidā politiski ietekmēta vai šādu iemeslu dēļ vienkārši vairs netikt atbalstīta.

144    Tāpēc jākonstatē, ka tad, ja nebūtu apstrīdētās tiesību normas, trasti, kuros var piedalīties augstākā līmeņa amatpersonas – tostarp augstākā līmeņa politiskie vadītāji – un to īpašumā esoši subjekti, varētu saņemt līdzekļus no Savienības budžeta. Tomēr, kā izriet no šī sprieduma 125. punkta, sabiedrības interešu trastiem var būt plašas pilnvaras attiecībā uz to īpašumā esošo subjektu – piemēram, kā šajā gadījumā prasītāja – budžeta, darbības un organizatoriskajiem jautājumiem.

145    Pastāv arī faktisks risks, ka darbiniekus, kas iesaistīti Savienības budžeta finansētu pētniecības un attīstības vai augstākās izglītības projektu īstenošanā, varētu atlasīt sabiedrības interešu trastu valde vai akadēmiskā vadība, pamatojoties uz to politisko piederību.

146    Tāpēc programmās Erasmus+ un “Apvārsnis Eiropa” sabiedrības interešu trastiem var būt nozīme Savienības līdzekļu izmaksāšanā galasaņēmējiem. Līdz ar to pastāv faktisks risks, ka politiski, ekonomiski vai personīgi interešu konflikti varētu traucēt minēto saņēmēju izvēli.

147    Padome ir pamatoti norādījusi arī, ka programmas Erasmus+ gadījumā pastāv faktisks un sistēmisks risks, ka interešu konflikti traucēs to studentu atlasei, kuri ir labuma guvēji, un it īpaši citās dalībvalstīs īstenoto atbilstošo kursu izvēlei un savstarpējai atzīšanai, un tādējādi šajā atlases procesā tiek ieviesti apsvērumi, kas pārsniedz akadēmisko nopelnu novērtēšanu.

148    Padome apgalvojusi arī – un prasītāja un Ungārija to nav nopietni atspēkojušas –, ka attiecībā uz dotāciju īstenošanu programmā “Apvārsnis Eiropa” pakalpojumu sniedzēju atlase iepirkuma procedūrās, lai īstenotu ar šo programmu reglamentētos projektus, kas bieži vien bija ļoti svarīgi attiecībā uz zinātniskiem projektiem piešķirto budžetu, esot neaizsargāta pret nepamatotas ietekmes risku. Ungārijas tiesiskais regulējums ietekmējot arī personāla pieņemšanu darbā un citus cilvēkresursu procesus. Ņemot vērā politiskās kontroles plašo nozīmi un interešu konfliktu risku, Padome ir apstiprinājusi, ka visi iekšējie procesi, akadēmiskās procedūras un pārvaldības struktūras, kas iesaistītas Savienības līdzekļu izmantošanā, esot pakļautas ārējai ietekmei, kas varētu izraisīt nepareizu Savienības līdzekļu izmantošanu.

149    Tomēr Savienības finanšu interešu aizsardzība nozīmē, ka tās finanšu līdzekļi netiek izmantoti, lai finansētu dalībvalstu sabiedriskas nozīmes struktūras, piemēram, trastus vai to īpašumā esošus subjektus, kuru darbības kārtība pārkāpj tiesiskuma principus.

150    Tālab pretēji prasītājas apgalvotajam, Komisija un Padome šajā gadījumā ir juridiski pietiekami pierādījušas faktisku un pietiekami tiešu saikni starp apgalvotajiem smagajiem sistēmiskajiem tiesiskuma principu pārkāpumiem un ietekmi vai nopietniem draudiem ietekmēt pareizu Savienības budžeta pārvaldību vai finanšu interešu aizsardzību.

151    Tādējādi arguments, ka Īstenošanas lēmumā 2022/2506 nav konstatēta faktiska un pietiekami tieša saikne starp tiesiskuma principu pārkāpumiem un to ietekmi uz Savienības budžetu, jānoraida kā nepamatota. Līdz ar to pamats, ar kuru tiek apgalvots, ka esot pārkāpts Regulas 2020/2092 4. panta 1. punkts, jānoraida kopumā.

 Par pamatu, kas attiecas uz samērīguma principa pārkāpumu

152    Prasītāja, ko atbalsta Ungārija, apgalvo, ka ar apstrīdēto tiesību normu esot pārkāpts samērīguma princips.

153    Šajā ziņā prasītāja ir izvirzījusi astoņus argumentus. Pirmkārt, tiešā vai netiešā pārvaldībā īstenotajos projektos Komisijai esot bijis atšķirīgi jāizvērtē sabiedrības interešu trastu un to īpašumā esošo subjektu situācija atkarībā no tā, vai tie ir šo projektu labuma guvēji vai īstenotāji. Otrkārt, lai pieņemtu Īstenošanas lēmumu 2022/2506, Padome esot kļūdaini balstījusies uz problemātiku par publiskā iepirkuma noteikumu piemērošanu sabiedrības interešu trastiem. Treškārt, pieņemtais pasākums neesot vismazāk ierobežojošais pasākums salīdzinājumā ar finansējuma un attiecināmo izmaksu veidu. Ceturtkārt, ar Īstenošanas lēmumu 2022/2506 tiekot apšaubīta taisnīgu Savienības finansējuma atlases un piešķiršanas procedūru efektivitāte. Piektkārt, apstrīdētā tiesību norma esot nesamērīga, ņemot vērā izvirzīto mērķi. Sestkārt, Padome neesot iekļāvusi iespēju piešķirt individuālus atbrīvojumus. Septītkārt, Padomei esot bijis jāveic katra sabiedrības interešu trasta un to īpašumā esošā subjektu individuāla pārbaude. Astotkārt, Komisija un Padome neesot apsvērušas iespēju ieviest proporcionālu līdzekļu samazinājumu atkarībā no pārkāpumu rakstura, ilguma, smaguma un apmēra.

154    Padome, ko atbalsta Komisija, apstrīd prasītājas argumentus.

155    Īstenošanas lēmuma 2022/2506 62. apsvērumā Padome ir norādījusi, ka labākais veids, kā novērst nopietnu risku budžetam, ko rada iespējami interešu konflikti sabiedrības interešu trastos, ir apstrīdētā tiesību norma, proti, aizliegums Komisijai, izpildot Savienības budžetu tiešā vai netiešā pārvaldībā, noslēgt jaunas juridiskas saistības ar šiem trastiem vai to īpašumā esošiem subjektiem. Padomes ieskatā šāds pasākums ir samērīgs, jo tas ir absolūti nepieciešams, lai sasniegtu mērķi aizsargāt Savienības budžetu pret tādu ietekmi vai draudiem ietekmēt, kas izriet no tiesiskuma principu pārkāpumiem dalībvalstī.

156    Vispārējā tiesa atgādina, ka Regulas 2020/2092 5. panta 3. punktā paredzēts, ka saskaņā ar šo regulu veiktie pasākumi ir samērīgi. Tos nosaka, ņemot vērā tiesiskuma principu pārkāpumu faktisko vai iespējamo ietekmi uz pareizu Savienības budžeta pārvaldību vai finanšu interešu aizsardzību. Pienācīgi ņem vērā tiesiskuma principu pārkāpumu raksturu, ilgumu, smagumu un apmēru. Pasākumi, ciktāl iespējams, ir vērsti uz Savienības darbībām, ko skāruši pārkāpumi. No tā izriet, ka pieņemtajiem pasākumiem jābūt strikti samērīgiem ar konstatēto tiesiskuma principu pārkāpumu ietekmi uz Savienības budžetu vai finanšu interesēm (spriedums, 2022. gada 16. februāris, Polija/Parlaments un Padome, C‑157/21, EU:C:2022:98, 302. punkts).

157    Samērīguma princips, kas ir viens no Eiropas Savienības tiesību vispārējiem principiem un nostiprināts LES 5. panta 4. punktā, kā arī Pamattiesību hartas 52. panta 1. punktā, prasa, lai Savienības iestāžu akti atbilstu ar attiecīgo tiesisko regulējumu sasniedzamo leģitīmo mērķu īstenošanai, un tie nedrīkst pārsniegt šo mērķu sasniegšanai nepieciešamo, ņemot vērā, ka tad, ja ir iespēja izvēlēties no vairākiem atbilstīgiem pasākumiem, jāizvēlas vismazāk ierobežojošais, un radītās neērtības nedrīkst būt nesamērīgas attiecībā pret sasniedzamajiem mērķiem (spriedums, 2022. gada 16. februāris, Ungārija/Parlaments un Padome, C‑156/21, EU:C:2022:97, 340. punkts; skat. arī spriedumu, 2022. gada 16. februāris, Polija/Parlaments un Padome, C‑157/21, EU:C:2022:98, 353. punkts un tajā minētā judikatūra).

158    Pirmām kārtām, jāizvērtē apstrīdētās tiesību normas nepieciešamība un atbilstība.

159    Šajā ziņā prasītāja Vispārējā tiesā nav iesniegusi nevienu pierādījumu, kas liktu apšaubīt apstrīdētās tiesību normas spēju sasniegt mērķi aizsargāt Savienības budžetu pret tiesiskuma principu pārkāpumiem.

160    Konkrētāk – prasītāja ir vienīgi apgalvojusi, ka tiešā vai netiešā pārvaldībā īstenotajos projektos Komisijai esot bijis atšķirīgi jāizvērtē sabiedrības interešu trastu un to īpašumā esošo subjektu situācija atkarībā no tā, vai tie ir šo projektu labuma guvēji vai īstenotāji.

161    Tomēr, kā norādīts šī sprieduma 122. un 123. punktā, šis arguments ir balstīts uz kļūdainu pieņēmumu, jo apstrīdētā tiesību norma attiecas gan uz Ungārijas sabiedrības interešu trastiem, gan uz šo trastu īpašumā esošajiem subjektiem ne tikai tāpēc, ka tiem var uzticēt realizēt no Savienības budžeta finansētus netiešā pārvaldībā īstenotus projektus, bet arī tāpēc, ka tie var būt tāda finansējuma labuma guvēji, kas nāk no Savienības budžeta, lai realizētu tiešā vai netiešā pārvaldībā īstenotus projektus.

162    Arī prasītājas arguments, ka Īstenošanas lēmuma 2022/2506 pieņemšanai Padome esot kļūdaini balstījusies uz problemātiku, kas saistīta ar publiskā iepirkuma noteikumu piemērošanu sabiedrības interešu trastiem, ir neefektīvs. Proti, kā norādīts šī sprieduma 104. punktā, šī problemātika vairs nav Padomes bažu priekšmets.

163    Šādos apstākļos prasītājas argumenti nav pietiekami, lai pierādītu apstrīdētās tiesību normas neatbilstīgo raksturu, un tie jānoraida.

164    Otrām kārtām, attiecībā uz apstrīdētās tiesību normas absolūti nepieciešamo raksturu prasītāja apgalvo, ka pieņemtais pasākums neesot vismazāk ierobežojošais pasākums. Tādējādi, lai augstākās izglītības iestādēm liegtu iespēju izmantot Savienības budžetu, būtu pietiekami aizliegt noslēgt jaunas juridiskas saistības ar augstākās izglītības iestādēm kā finansēšanas iestādēm, subjektiem vai struktūrām, un izslēgt šīs iestādes no Regulas 2018/1046 62. panta 1. punkta c) apakšpunkta v)–vii) punktā minēto struktūru kategorijas.

165    Šajā ziņā jānorāda, ka apstrīdētajā tiesību normā nav noteikts aizliegums noslēgt jaunas juridiskas saistības, lai augstākās izglītības iestādēm liegtu iespēju izmantot Savienības budžetu, bet gan, kā izriet no apstrīdētās tiesību normas un Īstenošanas lēmuma 2022/2506 22. apsvēruma, lai sabiedrības interešu trasti un šādu trastu īpašumā esoši subjekti vairs nebūtu labuma guvēji vai subjekti, kam uzticēta Savienības programmu īstenošana tiešā un netiešā pārvaldībā.

166    Vispirms – attiecībā uz prasītājas argumentu, ka Padome neesot iekļāvusi iespēju piešķirt individuālus atbrīvojumus, no šī sprieduma 225.–228. punkta izriet, ka Regulā 2020/2092 nav liegta iespēja, ka Padome saistībā ar šiem atbilstīgajiem pasākumiem nosaka individuālus atbrīvojumus. Tomēr jākonstatē, ka, ņemot vērā tiesiskuma principu pārkāpumu sistēmisko raksturu, kas pamato Īstenošanas lēmumu 2022/2506, individuāli atbrīvojumi nebūtu efektīvi aizsargājuši Savienības budžetu.

167    Turpinājumā – attiecībā uz prasītājas argumentu, ka Padomei būtu bijis jāveic katra sabiedrības interešu trasta un to īpašumā esošā subjekta situācijas individuāla izvērtēšana, no Regulas 2020/2092 19. apsvēruma izriet, ka ir “ļoti svarīgi, lai, pieņemot pasākumus tiesiskuma principu pārkāpumu gadījumā, tiktu pienācīgi aizsargātas galasaņēmēju un labuma guvēju likumīgās intereses” un, “apsverot pasākumu pieņemšanu, Komisijai būtu jāņem vērā to iespējamā ietekme uz galasaņēmējiem un labuma guvējiem”.

168    Tomēr, tā kā Padome šajā gadījumā lēmumu ir balstījusi uz iespējamiem sistēmiskiem tiesiskuma principu pārkāpumiem un tā kā Īstenošanas lēmumā 2022/2506 nav apgalvots, ka galasaņēmēji vai labuma guvēji būtu bijuši iesaistīti atsevišķos tiesiskuma principu pārkāpumos, piemēram, konkrētos korupcijas, krāpšanas vai interešu konfliktu gadījumos, minētais lēmums joprojām ir vispārpiemērojams un tādējādi var ietekmēt minētos labuma guvējus vai saņēmējus, un šajā gadījumā nav nepieciešams individuāli pārbaudīt katru sabiedrības interešu trastu vai tā īpašumā esošo subjektu.

169    Turklāt jāatgādina, ka Regulas 2020/2092 5. panta 2. punktā noteikts, ka tad, ja vien lēmumā, ar kuru pieņem pasākumus, nav noteikts citādi, atbilstīgu pasākumu pieņemšana neskar valsts pārvaldes iestāžu vai dalībvalstu pienākumus īstenot programmu vai fondu un it īpaši pienākumus pret galasaņēmējiem vai labuma guvējiem.

170    Šajā gadījumā no Īstenošanas lēmuma 2022/2506 kopsakarā ar Komisijas priekšlikumu izriet, ka ir ņemta vērā pasākuma iespējamā ietekme uz saņēmējiem vai labuma guvējiem, tostarp uz prasītāju.

171    Proti, pirmkārt, jākonstatē, ka no pieciem Regulas 2020/2092 5. panta 1. punkta a) apakšpunktā uzskaitītajiem pasākumiem vismazāk ierobežojošais pasākums, ņemot vērā izvirzītos mērķus, ir aizliegums noslēgt jaunas juridiskas saistības. Citiem šajā tiesību normā uzskaitītajiem pasākumiem būtu traucējoša ietekme uz programmām, kas Īstenošanas lēmuma 2022/2506 spēkā stāšanās dienā jau bija uzsāktas, radot arī sarežģījumus trešām personām. Konkrētāk – šis pasākums ļāva programmu Erasmus+ un “Apvārsnis Eiropa” galasaņēmējiem pat pēc apstrīdētās tiesību normas pieņemšanas līdz šajās programmās parakstīto nolīgumu beigām turpināt saņemt dotācijas, kas piešķirtas pirms šīs tiesību normas pieņemšanas.

172    Otrkārt, Īstenošanas lēmuma 2022/2506 63. apsvērums, saskaņā ar kuru šis lēmums neietekmē Ungārijas pienākumus, it īpaši tās pienākumus pret galasaņēmējiem vai labuma guvējiem, tostarp pienākumu veikt maksājumus, pierāda, ka Padome ir ņēmusi vērā šī lēmuma ietekmi uz Savienības finansējuma galasaņēmējiem un labuma guvējiem.

173    Turklāt, kā izriet no Īstenošanas lēmuma 2022/2506 62. apsvēruma, apstrīdētā tiesību norma neietekmē Savienības tiešā vai netiešā pārvaldībā īstenoto programmu līdzekļu kopējo piešķiršanu. Konkrētāk – tas nozīmē, ka Ungārijas universitātes, kuras nav tādu sabiedrības interešu trastu īpašumā, kas izveidoti, pamatojoties uz Ungārijas Likumu Nr. IX, kā arī to studenti, pasniedzēji un pētnieki var saņemt ES finansējumu no programmām Erasmus+ un “Apvārsnis Eiropa”.

174    Visbeidzot – attiecībā uz prasītājas argumentu, ka Komisija un Padome neesot izvērtējušas iespēju ieviest proporcionālu līdzekļu samazinājumu atkarībā no pārkāpumu rakstura, ilguma, smaguma un apmēra, jānorāda, ka apstrīdētā tiesību norma tika pieņemta, lai novērstu sistēmiska rakstura pārkāpumus. Tādējādi proporcionāli samazinātie līdzekļi nebūtu efektīvi aizsargājuši Savienības budžetu.

175    Katrā ziņā, lai gan citi prasītājas piedāvātie risinājumi ir mazāk ierobežojoši, nav pierādīts, ka tie ļautu sasniegt šī sprieduma 159. punktā minēto mērķi, proti, aizsargāt Savienības budžetu pret ietekmi, ko varētu radīt tiesiskuma principu pārkāpumi dalībvalstī, tikpat efektīvi kā apstrīdētā tiesību norma. Tādējādi nav pierādīts, ka apstrīdētā tiesību norma acīmredzami pārsniedz to, kas nepieciešams minētā mērķa sasniegšanai.

176    Trešām kārtām, attiecībā uz apstrīdētās tiesību normas samērīgumu prasītāja apgalvo, ka šai tiesību normai esot finansiālas, profesionālas, kā arī ar reputāciju saistītas sekas, kas aplūkotajām augstākās izglītības iestādēm ilgtermiņā ir negatīvas.

177    Taču, kā izriet no šī sprieduma 171. punkta, no pieciem pasākumiem, kas uzskaitīti Regulas 2020/2092 5. panta 1. punkta a) apakšpunktā, vismazāk ierobežojošais un traucējošais attiecībā uz pašreizējām programmām, ņemot vērā izvirzītos mērķus, bija aizliegums noslēgt jaunas juridiskas saistības. Turklāt jānorāda, ka minētās regulas 5. panta 1. punkta kontekstā Padomei nav plašas rīcības brīvības attiecībā uz to pasākumu izvēli un apjomu, kurus var pieņemt saskaņā ar šo regulu, jo šajā pantā ir izsmeļoši uzskaitīti pasākumi, kurus var pieņemt.

178    Apstrīdētā tiesību norma nav arī nesamērīga, jo tās ietekme uz līdzekļu kopējo piešķīrumu un galasaņēmējiem vai labuma guvējiem, pret kuriem Ungārijai jāpilda saistības, ir ierobežota, kā atgādināts Īstenošanas lēmuma 2022/2506 62. apsvērumā.

179    Tāpēc pamats par samērīguma principa pārkāpumu jānoraida kā nepamatots.

 Par pamatu, kas attiecas uz tiesību darboties neizkropļotā tirgū, kas nostiprinātas Pamattiesību hartas 16. pantā, lasot to kopsakarā ar LESD 101.–108. pantu, pārkāpumu

180    Prasītāja apgalvo, ka ar apstrīdēto tiesību normu esot pārkāpts Pamattiesību hartas 16. pants, lasot to kopsakarā ar LESD 101.–108. pantu, jo šī norma ierobežo prasītājas tiesības darboties neizkropļotā tirgū un brīvu konkurenci un nesamērīgi kaitē tās konkurētspējai pašreizējos vai turpmākajos projektos.

181    Prasītāja tostarp norāda, ka vispārēja universitāšu izslēgšana no jebkāda Savienības tiešā finansējuma esot līdzvērtīga selektīva atbalsta mehānismam, jo tās konkurenti var saņemt Savienības finansējumu, no kura tā tagad ir izslēgta, un tas rada konkurences izkropļojumu. Apstrīdētā tiesību norma izkropļojot konkurenci, jo izslēgšana no Savienības finansējuma pārkāpjot atlases procesu, kas balstīts uz nopelniem un ko īsteno Komisijas neatkarīgie eksperti, selektīvi izslēdzot prasītāju no Savienības atbalsta saņemšanas un padarot prasītājai piešķirtos līdzekļus pieejamus konkurējošām universitātēm. Turklāt apstrīdētā tiesību norma var izraisīt konkurējošo un partneru universitāšu kolektīvu boikotu.

182    Padome apstrīd šī pamata pieņemamību, uzsverot, ka prasītāja nepaskaidro, nedz kādā veidā apstrīdēto tiesību normu var uzskatīt par valsts atbalstu, nedz kādā veidā tā nav saderīga ar iekšējo tirgu.

183    Attiecībā uz pamata pamatotību Padome, kuru atbalsta Parlaments un Komisija, apstrīd prasītājas argumentāciju.

184    Vispirms attiecībā uz Padomes izvirzīto iebildi par nepieņemamību jāatgādina, ka saskaņā ar Eiropas Savienības Tiesas statūtu 21. panta pirmo daļu, kas piemērojama procesam Vispārējā tiesā saskaņā ar šo statūtu 53. panta pirmo daļu un Reglamenta 76. panta d) punktu, prasības pieteikumā jāietver strīda priekšmets, izvirzītie pamati un argumenti, kā arī kopsavilkums par minētajiem pamatiem.

185    Saskaņā ar pastāvīgo judikatūru Eiropas Savienības Tiesas statūtos un Reglamentā prasītājam nav noteikts pienākums prasības pieteikumā minēt pantus, uz kuriem tas atsaucas. Ir pietiekami, ka prasības pieteikumā ir izklāstīti prasītāja fakti, pamati un prasījumi. Savukārt, lai pamats būtu pieņemams, nepietiek ar LESD vai Savienības tiesību normas norādi. Proti, atbilstoši Reglamenta 76. panta d) punktam prasības pieteikumā tostarp jābūt ietvertam kopsavilkumam par minētajiem pamatiem. Bez tam šim kopsavilkumam jābūt pietiekami skaidram un precīzam, lai atbildētājam ļautu sagatavot aizstāvību un Vispārējai tiesai ļautu lemt par prasību, attiecīgā gadījumā nemeklējot papildu informāciju. Lai garantētu tiesisko drošību un pareizu tiesvedību, pamata pieņemamībai ir nepieciešams, lai būtiskie faktiskie un tiesiskie apstākļi, uz kuriem balstīts pamats, kaut kopsavilkuma veidā, bet saskanīgi un saprotami izrietētu jau no paša prasības pieteikuma teksta, un tas tā ir tāpēc, lai izvairītos no tā, ka Vispārējā tiesa nelemj par iebildumu, kas ir būtisks strīda atrisināšanai. Tādējādi jebkurš pamats, kas nav pietiekami izklāstīts pieteikumā par lietas ierosināšanu, jāuzskata par nepieņemamu (šajā nozīmē un pēc analoģijas skat. spriedumu, 2024. gada 19. novembris, Komisija/Polija (Tiesības kandidēt vēlēšanās un dalība politiskā partijā), C‑814/21, EU:C:2024:963, 60. punkts un tajā minētā judikatūra).

186    Šajā gadījumā pamats, kas attiecas uz Pamattiesību hartas 16. panta un LESD 101.–108. panta pārkāpumu, atbilst Reglamenta 76. panta d) punktam, jo, lai gan prasītājas izvirzītie argumenti nav īpaši precīzi, no tās procesuālajiem rakstiem izriet, ka tā nepārprotami apgalvo, ka ar apstrīdēto tiesību normu esot pārkāptas tās tiesības darboties neizkropļotā tirgū, jo tā ierobežo šīs tiesības un brīvu konkurenci un nesamērīgi kaitē tās konkurētspējai pašreizējos vai turpmākos projektos par labu tās konkurentiem.

187    Tālab šis pamats ir pieņemams.

188    Attiecībā uz pamata pamatotību Vispārējā tiesa atgādina, ka Pamattiesību hartas 16. pantā “Darījumdarbības brīvība” noteikts, ka darījumdarbības brīvību atzīst saskaņā ar Savienības tiesību aktiem un valstu tiesību aktiem un praksi.

189    Ar Hartas 16. pantu piešķirtā aizsardzība tostarp ietver brīvību nodarboties ar saimniecisko darbību vai komercdarbību, kā arī līgumu slēgšanas brīvību un brīvu konkurenci (skat. spriedumus, 2013. gada 22. janvāris, Sky Österreich, C‑283/11, EU:C:2013:28, 42. punkts un tajā minētā judikatūra, un 2025. gada 10. jūlijs, INTERZERO u.c., C‑254/23, EU:C:2025:569, 140. punkts un tajā minētā judikatūra).

190    Šajā gadījumā, pirmkārt, Vispārējā tiesa konstatē, ka apstrīdētajā tiesību normā ir ievērota darījumdarbības brīvības būtība. Proti, šī tiesību norma neliedz īstenot tiesības darboties neizkropļotā tirgū kā tādas, jo tā neizslēdz, ka aplūkotie trasti un subjekti var turpināt veikt pētniecības un izglītošanas darbības tirgū par samaksu.

191    Proti, kā izriet no prasības pieteikuma A.3. pielikuma, kas atbilst Komisijas BUJ, kuri publicēti portālā “Finansējums un uzaicinājumi iesniegt priekšlikumus”, tādi ar apstrīdēto tiesību normu skarti subjekti kā prasītāja, lai gan tie vairs nevar saņemt Savienības līdzekļus, joprojām var piedalīties uzaicinājumos saņemt Savienības finansējumu, konkrētāk – apvienībās, kā asociēts partneris, kas nav tiesīgs saņemt Savienības finansējumu.

192    Otrkārt, prasītāja nevar atsaukties uz iegūtajām tiesībām, lai saglabātu no Savienības budžeta finansētās priekšrocības, kuras tai bija konkrētā brīdī. Šādos apstākļos Savienības budžeta finansējuma pagaidu samazināšanu sistēmisku tiesiskuma principu pārkāpumu dēļ nevar uzskatīta par pamattiesību uz darījumdarbības brīvību aizskārumu vai ierobežojumu (šajā nozīmē skat. spriedumu, 1979. gada 27. septembris, Eridania‑Zuccherifici nazionali un Società italiana per l’industria degli zuccheri, 230/78, EU:C:1979:216, 22. punkts).

193    Treškārt, jākonstatē, ka prasītājas arguments, ka ar apstrīdēto tiesību normu esot pārkāptas tiesības darboties neizkropļotā tirgū, jo ar to tiek radīts selektīvs atbalsta mehānisms par labu tās konkurentiem, ir balstīts uz kļūdainu pieņēmumu. Proti, apstrīdēto tiesību normu nevar uzskatīt par mehānismu, kas ietilpst LESD 107. panta tvērumā, jo tā attiecas nevis uz valsts līdzekļiem, bet gan uz Savienības līdzekļiem, kurus tieši vai netieši pārvalda Savienība bez dalībvalstu rīcības brīvības.

194    Ceturtkārt, attiecībā uz prasītājas argumentu, ka apstrīdētā tiesību norma varot izraisīt konkurējošo un partneru universitāšu kolektīvu boikotu, jāatgādina, ka apstrīdētajā tiesību normā aizliegums noslēgt juridiskas saistības ar sabiedrības interešu trastu vai tā īpašumā esošu subjektu ir noteikts tikai Komisijai, kad tā izpilda Savienības budžetu tiešā vai netiešā pārvaldībā.

195    Attiecībā uz varbūtēju vai iespējamu aizlieguma noslēgt juridiskas saistības ar sabiedrības interešu trastu vai tā īpašumā esošu subjektu ietekmi uz citām tās līgumattiecībām un sadarbību ar citām universitātēm vai apvienībām programmās Erasmus+ un “Apvārsnis Eiropa” prasītāja nav pierādījusi, ka apstrīdētās tiesību normas dēļ tā varbūtēji vai iespējami būtu izslēgta no visiem nolīgumiem, uzaicinājumiem iesniegt priekšlikumus, apvienībām vai sadarbības ar tās partneriem vai konkurentiem. Proti, no prasības pieteikuma A.3. pielikuma, kas minēts šī sprieduma 191. punktā, un no prasības pieteikuma A.16. pielikuma, kas attiecas uz Eiropas Veselības un digitālās izpildaģentūras (HADEA) vēstuli, kura adresēta apvienības “Inovatīvās ekonomikas un blokķēdes tehnoloģijas darba grupa” [Project Group for New Economy and Blockchain] koordinatoram izriet, ka prasītāja var turpināt piedalīties apvienībās, turklāt nešķiet, ka tās partneri to būtu izslēguši no visām partnerībām, kurās tā iepriekš piedalījās, vai no visām turpmākajām partnerībām.

196    Katrā ziņā, pieņemot, ka apstrīdētā tiesību norma varētu netieši ietekmēt prasītājas attiecības ar citām universitātēm vai apvienībām, jākonstatē, ka tā atbilst iepriekš atgādinātajam vispārējo interešu mērķim un ir samērīga ar to.

197    Tāpēc prasītājas arguments, ka apstrīdētā tiesību norma varot radīt kolektīvu boikotu, jānoraida.

198    Piektkārt, ņemot vērā Pamattiesību hartas 16. panta formulējumu, darījumdarbības brīvību var pakļaut plaša mēroga valsts varas iejaukšanās pasākumiem, kuri vispārējās interesēs var radīt ierobežojumus saimnieciskās darbības veikšanai. Šis apstāklis tostarp atspoguļojas veidā, kādā jāizvērtē Savienības tiesību akti, kā arī valstu tiesību akti un prakse saskaņā ar Hartas 52. panta 1. punktu, ņemot vērā samērīguma principu (skat. spriedumu, 2025. gada 10. jūlijs, INTERZERO u.c., C‑254/23, EU:C:2025:569, 141. punkts un tajā minētā judikatūra).

199    Tādējādi, pat pieņemot, ka apstrīdētā tiesību norma jāuzskata par darījumdarbības brīvības ierobežojumu, tā – kā jau iepriekš konstatēts – ir paredzēta tiesību aktos un, ņemot vērā vispārējo interešu mērķi, proti, Savienības budžeta aizsardzību pret tiesiskuma principu pārkāpumiem saskaņā ar Regulu 2020/2092, ir pamatota un samērīga.

200    Katrā ziņā – kā pamatoti apgalvo Padome – šo pasākumu piemērošana saskaņā ar Regulu 2020/2092 neapdraud brīvu konkurenci augstākās izglītības jomā. Proti, tādu dalībnieku pagaidu izslēgšana no Savienības finansējuma un programmām, kuri, ņemot vērā, ka pastāv sistēmisks interešu konfliktu risks, rada faktisku risku pareizai un likumīgai Savienības līdzekļu izmantošanai, gluži pretēji, pastiprina brīvu konkurenci, jo tā ļauj nodrošināt, ka ikviens ievēro vienus un tos pašus noteikumus – it īpaši tiesiskuma principus.

201    No tā izriet, ka apstrīdētā tiesību norma neierobežo Pamattiesību hartas 16. pantā, lasot to kopsakarā ar LESD 101.–108. pantu, nostiprinātās tiesības darboties neizkropļotā tirgū.

202    Tāpēc pamats, ar kuru tiek apgalvots, ka esot pārkāptas tiesības darboties neizkropļotā tirgū, kas nostiprinātas Pamattiesību hartas 16. pantā, lasot to kopsakarā ar LESD 101.–108. pantu, jānoraida kā nepamatots.

 Par pamatu, kas attiecas uz nevainīguma prezumpcijas un vienlīdzīgas attieksmes un diskriminācijas aizlieguma principa pārkāpumu

203    Prasītāja apgalvo, ka apstrīdētā tiesību norma diskriminē tās Ungārijas augstākās izglītības iestādes, kuras ir sabiedrības interešu trasta īpašumā, tostarp prasītāju, salīdzinājumā ar citām Ungārijas augstākās izglītības iestādēm, kas darbojas atšķirīgā juridiskā formā, augstākās izglītības iestādēm citās dalībvalstīs un citiem partneriem apvienībās, kurās tā ietilpst.

204    Prasītāja apgalvo arī, ka ar apstrīdēto tiesību normu neesot ievērota Pamattiesību hartas 48. pantā nostiprinātā nevainīguma prezumpcija.

205    Padome, ko atbalsta Komisija, apstrīd šo argumentāciju.

206    Pirmkārt, attiecībā uz nevainīguma prezumpcijas neievērošanu jāatgādina, ka Pamattiesību hartas 48. panta “Nevainīguma prezumpcija un tiesības uz aizstāvību” 1. punktā noteikts, ka ikvienu apsūdzēto uzskata par nevainīgu, kamēr vaina nav pierādīta saskaņā ar likumu.

207    Šajā ziņā jāuzsver, ka Tiesa jau ir nospriedusi, ka Regulas 2020/2092 mērķis ir aizsargāt Savienības budžetu pret ietekmi, kas pietiekami tieši izriet no tiesiskuma principu pārkāpumiem dalībvalstī, nevis sodīt par šiem pārkāpumiem (spriedumi, 2022. gada 16. februāris, Ungārija/Parlaments un Padome, C‑156/21, EU:C:2022:97, 119. punkts, un 2022. gada 16. februāris, Polija/Parlaments un Padome, C‑157/21, EU:C:2022:98, 137. punkts).

208    Tomēr šajā gadījumā nekas lietas materiālos nenorāda, ka Komisija būtu apgalvojusi, ka prasītāja bija iesaistīta tiesiskuma principu pārkāpumos, piemēram, korupcijā, sistēmiskā krāpšanā vai konkrētos interešu konfliktos, vai ka veiktie pasākumi būtu izslēguši prasītāju no finansējuma galvenokārt sodīšanas nolūkā.

209    Līdz ar to, tā kā Īstenošanas lēmumā 2022/2506 nav noteikts nekāds sods, to nevar uzskatīt par apsūdzību krimināllietā (šajā nozīmē skat. ECT spriedumu, 1976. gada 8. jūnijs, Engel un citi pret Nīderlandi, CE:ECHR:1976:0608JUD000510071, 82. punkts, un ECT spriedumu, 2017. gada 12. maijs, Simeonovi pret Bulgāriju, CE:ECHR:2017:0512JUD002198004, 110. punkts).

210    Tāpēc iebildums par nevainīguma prezumpcijas neievērošanu jānoraida kā neefektīvs.

211    Otrkārt, attiecībā uz vienlīdzīgas attieksmes un diskriminācijas aizlieguma principa pārkāpumiem no pastāvīgās judikatūras izriet, ka vienlīdzīgas attieksmes princips kā vispārējs Savienības tiesību princips nosaka, ka salīdzināmās situācijās nedrīkst būt atšķirīga attieksme un atšķirīgās situācijās nedrīkst būt vienāda attieksme, ja vien šāda attieksme nav objektīvi attaisnojama. Atšķirīga attieksme ir pamatota, ja tā ir balstīta uz objektīvu un saprātīgu kritēriju, proti, ja tā atbilst leģitīmi pieņemamam mērķim, kas izvirzīts attiecīgajos tiesību aktos, un ja šī atšķirība ir samērīga ar mērķi, ko ar šo attieksmi paredzēts sasniegt (skat. spriedumu, 2021. gada 3. februāris, Fussl Modestraße Mayr, C‑555/19, EU:C:2021:89, 95. punkts un tajā minētā judikatūra).

212    Atšķirīgo situāciju salīdzināmība tiek izvērtēta, ņemot vērā visus to raksturojošos faktorus. Šie faktori tostarp jānosaka un jāizvērtē, ņemot vērā tiesību akta, kurā paredzēta aplūkotā atšķirība, priekšmetu un mērķi. Bez tam jāņem vērā arī tās jomas principi un mērķi, kurā ietilpst šis akts (skat. spriedumu, 2021. gada 3. februāris, Fussl Modestraße Mayr, C‑555/19, EU:C:2021:89, 99. punkts un tajā minētā judikatūra).

213    Tā kā prasītāja apgalvo, ka esot pārkāpts vienlīdzīgas attieksmes princips, tai konkrēti jānorāda salīdzināmas situācijas, kuras – tās ieskatā – aplūkotas atšķirīgi, vai atšķirīgas situācijas, kuras – tās ieskatā – aplūkotas vienādi (šajā nozīmē skat. spriedumu, 2013. gada 12. aprīlis, Du Pont de Nemours (France) u.c./Komisija, T‑31/07, nav publicēts, EU:T:2013:167, 311. punkts).

214    Šajā gadījumā, pirmām kārtām, prasītāja apgalvo, ka tā esot nelabvēlīgākā situācijā salīdzinājumā ar Ungārijas valsts augstākajām izglītības iestādēm, kuras nav sabiedrības interešu trasta īpašumā, jo uz tām neattiecas apstrīdētā tiesību norma.

215    Šajā ziņā no Īstenošanas lēmuma 2022/2506 11., 13., 29. un 43. apsvēruma izriet, ka Ungārijas tiesiskais regulējums neliedz augstākā līmeņa amatpersonām un augstākā līmeņa politiskajiem vadītājiem piedalīties sabiedriskas nozīmes aktīvu pārvaldības fondu valdēs.

216    Apstrīdētās tiesību normas pieņemšanas pamatā tostarp ir šī īpatnība, kas raksturīga tiesību aktiem, kuri piemērojami sabiedrības interešu trastiem un to īpašumā esošiem subjektiem.

217    Tomēr prasītāja nav pierādījusi, ka Ungārijas augstākās izglītības iestādes, kas ir sabiedrības interešu trasta īpašumā, būtu salīdzināmā situācijā ar Ungārijas augstākās izglītības iestādēm, kas pieder valstij vai darbojas citā juridiskajā formā.

218    Otrām kārtām, attiecībā uz prasītājas argumentu, ka Ungārijas augstākās izglītības iestādes, kas ir sabiedrības interešu trasta īpašumā, tiekot diskriminētas salīdzinājumā ar citu dalībvalstu augstākās izglītības iestādēm un partneriem apvienībā, kurā tā ietilpst, jākonstatē, ka tā nav pierādījusi, ka iespēja augstākā līmeņa amatpersonām un augstākā līmeņa politiskajiem vadītājiem piedalīties sabiedriskas nozīmes aktīvu pārvaldības fondu valdēs pastāvēja arī citu dalībvalstu augstākās izglītības iestādēm un partneriem apvienībā, kurā tā ietilpst.

219    Tādējādi prasītāja nav pierādījusi, ka Ungārijas augstākās izglītības iestādes, kas ir sabiedrības interešu trasta īpašumā, tostarp prasītāja, būtu salīdzināmā situācijā ar citu dalībvalstu augstākās izglītības iestādēm un partneriem apvienībā, kurā tā ietilpst.

220    Ņemot vērā iepriekš izklāstīto, iebildums par vienlīdzīgas attieksmes un diskriminācijas aizlieguma principa pārkāpumiem jānoraida kā nepamatots.

 Par iebildi par Regulas 2020/2092 prettiesiskumu

221    Prasītāja pakārtoti izvirza iebildi par Regulas 2020/2092 prettiesiskumu gadījumā, ja tā būtu jāinterpretē tādējādi, ka ar to ir atļauti pasākumi, kas attiecas uz konkrētu personu kategoriju, neparedzot individuālu atbrīvojumu iespēju. Individuālo atbrīvojumu neesības minētajā regulā dēļ esot pārkāpts samērīguma, vienlīdzīgas attieksmes un diskriminācijas aizlieguma princips un neesot ievērota nevainīguma prezumpcija un tiesības uz aizstāvību.

222    Padome, ko atbalsta Komisija un Parlaments, apstrīd šo argumentāciju.

223    Saskaņā ar LESD 277. pantu jebkurš lietas dalībnieks tādā tiesvedībā, kurā izskata Eiropas Savienības iestādes, organizācijas vai struktūras pieņemtu vispārpiemērojamu aktu, var atsaukties uz LESD 263. panta otrajā daļā norādītajiem iemesliem, lai Eiropas Savienības Tiesā pierādītu šī akta nepiemērojamību.

224    LESD 277. pantā ir ietverts vispārējs princips, kas ikvienam lietas dalībniekam garantē tiesības apstrīdēt tam adresēta lēmuma pamatā esošu vispārpiemērojamu aktu spēkā esību, lai panāktu šāda lēmuma atcelšanu (skat. spriedumu, 2023. gada 16. marts, Komisija/Calhau Correia de Paiva, C‑511/21 P, EU:C:2023:208, 44. punkts un tajā minētā judikatūra). Tā kā LESD 277. panta mērķis nav ļaut lietas dalībniekam apstrīdēt jebkura vispārpiemērojama akta piemērojamību, pamatojot jebkādu prasību, aktam, kura prettiesiskums tiek izvirzīts, jābūt tieši vai netieši piemērojamam lietā, kas ir prasības priekšmets (skat. spriedumus, 2023. gada 16. marts, Komisija/Calhau Correia de Paiva, C‑511/21 P, EU:C:2023:208, 45. punkts un tajā minētā judikatūra, un 2021. gada 16. jūnijs, Krajowa Izba Gospodarcza Chłodnictwa i Klimatyzacji/Komisija, T‑126/19, EU:T:2021:360, 33. punkts un tajā minētā judikatūra). Tādējādi no pastāvīgās judikatūras izriet, ka, ceļot kāda lēmuma atcelšanas prasību pret tādām vispārpiemērojama akta normām, kuras ir minētā lēmumu pamatā vai kurām ir tieša juridiska saikne ar šādu lēmumu, var likumīgi celt iebildi par prettiesiskumu (šajā nozīmē skat. spriedumu, 2023. gada 16. marts, Komisija/Calhau Correia de Paiva, C‑511/21 P, EU:C:2023:208, 46. punkts un tajā minētā judikatūra).

225    Saskaņā ar judikatūru no Regulas 2020/2092 5. panta 1. punkta izriet, ka šajā tiesību normā ir izsmeļoši noteikti “atbilstīgie pasākumi”, kurus var pieņemt un kuri visi attiecas uz Savienības budžeta izpildi (spriedumi, 2022. gada 16. februāris, Ungārija/Parlaments un Padome, C‑156/21, EU:C:2022:97, 135. punkts, un 2022. gada 16. februāris, Polija/Parlaments un Padome C‑157/21, EU:C:2022:98, 153. punkts).

226    Kā noteikts Regulas 2020/2092 5. panta 1. punktā, kas ir Īstenošanas lēmuma 2022/2506 juridiskais pamats, atbilstīgie veicamie pasākumi būtībā ietver maksājumu, juridisko saistību izpildes, maksājumu izmaksu, ekonomisko priekšrocību, kas izriet no garantētiem instrumentiem, un programmu vai saistību apstiprināšanas apturēšanu, juridisko saistību izbeigšanu, aizliegumu noslēgt jaunas juridiskas saistības vai nolīgumus, garantēto aizdevumu pirmstermiņa atmaksu, ekonomisko priekšrocību, kas izriet no garantētiem instrumentiem, saistību vai priekšfinansējuma samazinājumus un maksājumu termiņu pārtraukšanu.

227    Turklāt, kā norādīts šī sprieduma 156. punktā, no Regulas 2020/2092 5. panta 3. punkta izriet, ka atbilstīgajiem pasākumiem jābūt samērīgiem, proti, tiem ir jāaprobežojas ar to, kas ir absolūti nepieciešams, ņemot vērā tiesiskuma principu pārkāpumu faktisko vai iespējamo ietekmi uz Savienības budžeta pārvaldību vai finanšu interešu aizsardzību. Bez tam pienācīgi jāņem vērā tiesiskuma principu pārkāpumu raksturs, ilgums, smagums un apmērs. No tā izriet, ka pieņemtajiem pasākumiem jābūt strikti samērīgiem ar konstatēto tiesiskuma principu pārkāpumu ietekmi uz Savienības budžetu vai tās finanšu interešu aizsardzību.

228    Šajā kontekstā Regula 2020/2092 ļauj Komisijai un Padomei ņemt vērā attiecīgo subjektu likumīgās intereses, kad tās īsteno rīcības brīvību, pieņemot nepieciešamos pasākumus, un veic to samērīguma analīzi. Tādējādi, lai gan šajā regulā ir izsmeļoši definēti “atbilstīgie pasākumi”, kurus Padome var pieņemt, tā neizslēdz, ka šo pasākumu kontekstā var tikt paredzēti individuāli vai kategoriju atbrīvojumi.

229    Tāpēc iebilde par prettiesiskumu jānoraida kā nepamatota un līdz ar to prasība jānoraida kopumā.

 Par tiesāšanās izdevumiem

230    Atbilstoši Reglamenta 134. panta 1. punktam lietas dalībniekam, kuram nolēmums ir nelabvēlīgs, piespriež atlīdzināt tiesāšanās izdevumus, ja to ir prasījis lietas dalībnieks, kuram nolēmums ir labvēlīgs. Tā kā prasītājai spriedums ir nelabvēlīgs, tai jāpiespriež segt savus, kā arī atlīdzināt Padomes tiesāšanās izdevumus saskaņā ar tās prasījumiem, izņemot tos, kas radušies saistībā ar iebildi par nepieņemamību, kura noraidīta ar 2024. gada 4. aprīļa rīkojumu Állatorvostudományi Egyetem/Padome un Komisija (T‑133/23, nav publicēts, EU:T:2024:212), un kas jāsedz Padomei.

231    Atbilstoši Reglamenta 138. panta 1. punktam Ungārija, Parlaments un Komisija savus tiesāšanās izdevumus sedz paši.

Ar šādu pamatojumu

VISPĀRĒJĀ TIESA (viduspalāta)

nospriež:

1)      Prasību noraidīt.

2)      Állatorvostudományi Egyetem sedz savus, kā arī atlīdzina Eiropas Savienības Padomes tiesāšanās izdevumus, izņemot tos, kas radušies saistībā ar iebildi par nepieņemamību, kura noraidīta ar 2024. gada 4. aprīļa rīkojumu Állatorvostudományi Egyetem/Padome un Komisija (T‑133/23, nav publicēts, EU:T:2024:212), un kas jāsedz Padomei.

3)      Ungārija, Eiropas Parlaments un Eiropas Komisija savus tiesāšanās izdevumus sedz paši.

Pasludināts atklātā tiesas sēdē Luksemburgā 2026. gada 30. septembrī.

[Paraksti]

*      Tiesvedības valoda – angļu.