VISPĀRĒJĀS TIESAS SPRIEDUMS (ceturtā palāta)
2026. gada 30. septembrī (*)
Kopējā ārpolitika un drošības politika – Ierobežojošie pasākumi saistībā ar darbībām, ar ko tiek grauta vai apdraudēta Ukrainas teritoriālā integritāte, suverenitāte un neatkarība – Līdzekļu iesaldēšana – To personu, vienību un struktūru saraksts, kam piemēro līdzekļu un saimniecisko resursu iesaldēšanu – Prasītāja vārda saglabāšana sarakstā – Lēmuma 2014/145/KĀDP 2. panta 1. punkta f) apakšpunkts – Regulas (ES) Nr. 269/2014 3. panta 1. punkta f) apakšpunkts – Kļūda vērtējumā – Ārpuslīgumiskā atbildība
Lietā T‑323/25
Vladimir Avetisyan, ar dzīvesvietu Maskavā (Krievija), ko pārstāv A. Genko un É. Épron, advokāti,
prasītājs,
pret
Eiropas Savienības Padomi, ko pārstāv S. Lejeune un A. Jaume, pārstāves, kurām palīdz B. Maingain, advokāts,
atbildētāja,
VISPĀRĒJĀ TIESA (ceturtā palāta)
šādā sastāvā: priekšsēdētājs G. De Bāre [G. De Baere] (referents), tiesneši J. Svenningsens [J. Svenningsen] un K. Makiokī [C. Mac Eochaidh],
sekretāre H. Ēriksone [H. Eriksson], administratore,
ņemot vērā tiesvedības rakstveida daļu, it īpaši:
– prasības pieteikumu, kas Vispārējās tiesas kancelejā iesniegts 2025. gada 23. maijā,
– grozījumu rakstu, kas Vispārējās tiesas kancelejā iesniegts 2025. gada 16. oktobrī,
pēc 2026. gada 3. jūnija tiesas sēdes
pasludina šo spriedumu.
Spriedums
1 Ar šo prasību prasītājs Vladimir Avetisyan, pirmām kārtām, pamatojoties uz LESD 263. pantu, lūdz atcelt, pirmkārt, Padomes Lēmumu (KĀDP) 2025/528 (2025. gada 14. marts), ar kuru groza Lēmumu 2014/145/KĀDP par ierobežojošiem pasākumiem attiecībā uz darbībām, ar ko tiek grauta vai apdraudēta Ukrainas teritoriālā integritāte, suverenitāte un neatkarība (OV L, 2025/528), un Padomes Īstenošanas regulu (ES) 2025/527 (2025. gada 14. marts), ar kuru īsteno Regulu (ES) Nr. 269/2014 par ierobežojošiem pasākumiem attiecībā uz darbībām, ar ko tiek grauta vai apdraudēta Ukrainas teritoriālā integritāte, suverenitāte un neatkarība (OV L, 2025/527) (turpmāk abi kopā – 2025. gada marta tiesību akti), otrkārt, Padomes Lēmumu (KĀDP) 2025/1895 (2025. gada 12. septembris), ar kuru groza Lēmumu 2014/145/KĀDP par ierobežojošiem pasākumiem attiecībā uz darbībām, ar ko tiek grauta vai apdraudēta Ukrainas teritoriālā integritāte, suverenitāte un neatkarība (OV L, 2025/1895), un Padomes Īstenošanas regulu (ES) 2025/1894 (2025. gada 12. septembris), ar kuru īsteno Regulu (ES) Nr. 269/2014 par ierobežojošiem pasākumiem attiecībā uz darbībām, ar ko tiek grauta vai apdraudēta Ukrainas teritoriālā integritāte, suverenitāte un neatkarība (OV L, 2025/1894) (turpmāk abi kopā – 2025. gada septembra tiesību akti), ciktāl šie akti (turpmāk visi kopā – apstrīdētie tiesību akti) attiecas uz viņu, un, otrām kārtām, pamatojoties uz LESD 268. pantu, lūdz atlīdzināt iespējamo nodarīto kaitējumu.
Tiesvedības priekšvēsture
2 Prasītājs ir krievu un armēņu tautības valstspiederīgais.
3 Šī lieta saistīta ar ierobežojošiem pasākumiem, par kuriem Eiropas Savienība ir lēmusi tādu darbību dēļ, ar ko tiek grauta vai apdraudēta Ukrainas teritoriālā integritāte, suverenitāte un neatkarība.
4 2014. gada 17. martā Eiropas Savienības Padome, pamatojoties uz LES 29. pantu, pieņēma Lēmumu 2014/145/KĀDP par ierobežojošiem pasākumiem attiecībā uz darbībām, ar ko tiek grauta vai apdraudēta Ukrainas teritoriālā integritāte, suverenitāte un neatkarība (OV 2014, L 78, 16. lpp.). Tajā pašā datumā Padome, pamatojoties uz LESD 215. pantu, pieņēma Regulu (ES) Nr. 269/2014 par ierobežojošiem pasākumiem attiecībā uz darbībām, ar ko tiek grauta vai apdraudēta Ukrainas teritoriālā integritāte, suverenitāte un neatkarība (OV 2014, L 78, 6. lpp.).
5 2022. gada 25. februārī, ņemot vērā situācijas nopietnību Ukrainā, Padome pieņēma, pirmkārt, Lēmumu (KĀDP) 2022/329, ar ko groza Lēmumu 2014/145 (OV 2022, L 50, 1. lpp.), un, otrkārt, Regulu (ES) 2022/330, ar ko groza Regulu Nr. 269/2014 (OV 2022, L 51, 1. lpp.), lai tostarp grozītu kritērijus, atbilstoši kuriem attiecīgos ierobežojošos pasākumus var piemērot fiziskām vai juridiskām personām, vienībām vai struktūrām.
6 Lēmuma 2014/145, redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar Lēmumu 2022/329, 2. panta 1. un 2. punktā paredzēts:
“1. Tiek iesaldēti visi līdzekļi un saimnieciskie resursi, kas ir šādu personu īpašumā vai valdījumā, turējumā vai kontrolē:
[..]
f) fiziskas vai juridiskas personas, vienības vai struktūras, kuras sniedz materiālu vai finansiālu atbalstu Krievijas Federācijas valdībai, kas ir atbildīga par Krimas aneksiju vai Ukrainas destabilizāciju, vai kuras gūst labumu no tās; [..].
2. Pielikumā uzskaitītajām fiziskajām vai juridiskajām personām, vienībām vai struktūrām vai to labā nedara pieejamus, ne tieši, ne netieši, nekādus līdzekļus vai saimnieciskos resursus.”
7 Regulā Nr. 269/2014, redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar Regulu 2022/330, ir noteikts pienākums veikt līdzekļu iesaldēšanas pasākumus un šīs līdzekļu iesaldēšanas kārtība definēta būtībā tādā pašā veidā kā grozītajā Lēmumā 2014/145. Konkrētāk, šīs regulas 3. panta 1. punkta f) apakšpunktā būtībā pārņemts minētā lēmuma 2. panta 1. punkta f) apakšpunkts (turpmāk – f) kritērijs).
8 Ar Padomes Lēmumu (KĀDP) 2024/1738 (2024. gada 24. jūnijs), ar kuru groza Lēmumu 2014/145 (OV L, 2024/1738), un ar Padomes Īstenošanas regulu (ES) 2024/1746 (2024. gada 24. jūnijs), ar kuru īsteno Regulu Nr. 269/2014 (OV L, 2024/1746), prasītāja vārds tika iekļauts attiecīgi to personu, vienību un struktūru sarakstā, kas norādīts grozītā Lēmuma 2014/145 pielikumā, un sarakstā, kas norādīts grozītās Regulas Nr. 269/2014 I pielikumā (turpmāk abi kopā – strīdīgie saraksti), ar šādu pamatojumu:
“Vladimir Avetisyan ir LLC RBA‑Management ģenerāldirektors un dibinātājs. LLC RBA‑Management ir Krievijas pārvaldības sabiedrība, kas sniedz juridiskos, grāmatvedības, korporatīvās drošības un citus pārvaldības pakalpojumus un strādā ar klientiem, kuri specializējas elektronisko komponentu piegādē. LLC RBA‑Management pārvalda JSC Compel, kas piedalās elektronisko komponentu importa shēmās un piegādā stratēģiski svarīgus mikroelektronikas komponentus Krievijas rūpniecībai, tostarp militārajai rūpniecībai. Būdams LLC RBA‑Management ģenerāldirektors un dibinātājs, Vladimir Avetisyan ir atbildīgs par tā darbībām, un tādējādi viņš materiāli atbalsta Krievijas Federācijas valdību, kas ir atbildīga par Krimas aneksiju un Ukrainas destabilizāciju.”
9 2024. gada 6. septembrī Padome prasītājam nosūtīja 2024. gada 31. maija pierādījumu lietas materiālu WK 7807/2024 (turpmāk – WK) kopiju.
10 Ar Padomes Lēmumu (KĀDP) 2024/2456 (2024. gada 12. septembris), ar kuru groza Lēmumu 2014/145 (OV L, 2024/2456), un ar Padomes Īstenošanas regulu (ES) 2024/2455 (2024. gada 12. septembris), ar kuru īsteno Regulu Nr. 269/2014 (OV L, 2024/2455), prasītāja vārds tika saglabāts strīdīgajos sarakstos ar tādu pašu pamatojumu, kāds minēts šī sprieduma 8. punktā.
11 Ar 2024. gada 13. septembra vēstuli Padome informēja prasītāju par viņa vārda saglabāšanu strīdīgajos sarakstos.
12 Ar 2024. gada 31. oktobra vēstuli, kas papildināta ar 2024. gada 8. novembra vēstuli, prasītājs nosūtīja Padomei lūgumu pārskatīt lēmumu par viņa vārda saglabāšanu strīdīgajos sarakstos.
13 2025. gada 14. martā Padome pieņēma 2025. gada marta tiesību aktus, ar kuriem prasītāja vārds tika saglabāts strīdīgajos sarakstos ar tādu pašu pamatojumu, kāds minēts šī sprieduma 8. punktā.
14 Ar 2025. gada 17. marta vēstuli Padome noraidīja prasītāja 2024. gada 31. oktobra pārskatīšanas lūgumu un informēja viņu par tās lēmumu saglabāt viņa vārdu strīdīgajos sarakstos.
15 Ar 2025. gada 5. aprīļa vēstuli prasītājs nosūtīja Padomei lūgumu pārskatīt lēmumu par viņa vārda saglabāšanu strīdīgajos sarakstos.
Fakti pēc prasības celšanas
16 2025. gada 12. septembrī Padome pieņēma 2025. gada septembra tiesību aktus, ar kuriem prasītāja vārds tika saglabāts strīdīgajos sarakstos ar šādu grozītu pamatojumu:
“Vladimir Avetisyan ir bijušais LLC RBA‑Management ģenerāldirektors un dibinātājs. LLC RBA‑Management ir Krievijas pārvaldības sabiedrība, kas sniedz juridiskos, grāmatvedības, korporatīvās drošības un citus pārvaldības pakalpojumus un strādā ar klientiem, kuri specializējas elektronisko komponentu piegādē. LLC RBA‑Management pārvalda JSC Compel, kas piedalās elektronisko komponentu importa shēmās un piegādā stratēģiski svarīgus mikroelektronikas komponentus Krievijas rūpniecībai, tostarp militārajai rūpniecībai. Būdams LLC RBA‑Management ģenerāldirektors un dibinātājs, Vladimir Avetisyan bija atbildīgs par uzņēmuma darbībām, un tādējādi viņš ir atbildīgs par materiālu atbalstu Krievijas Federācijas valdībai, kas ir atbildīga par Krimas aneksiju un Ukrainas destabilizāciju.”
17 Prasītāja vārds ar šādu pašu pamatojumu strīdīgajos sarakstos tika saglabāts ar Padomes Lēmumu (KĀDP) 2026/696 (2026. gada 14. marts), ar kuru groza Lēmumu 2014/145 (OV L, 2026/696), un ar Padomes Īstenošanas regulu (ES) 2026/695 (2026. gada 14. marts), ar kuru īsteno Regulu Nr. 269/2014 (OV L, 2026/695).
Lietas dalībnieku prasījumi
18 Prasītāja prasījumi – pēc grozījumiem prasības pieteikumā – Vispārējai tiesai ir šādi:
– atcelt apstrīdētos aktus, ciktāl tie attiecas uz prasītāju;
– piespriest Padomei izmaksāt viņam 192 480 EUR kā atlīdzinājumu par iespējami nodarīto kaitējumu;
– piespriest Padomei atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.
19 Padomes prasījumi Vispārējai tiesai ir šādi:
– noraidīt atcelšanas prasību;
– noraidīt prasību par zaudējumu atlīdzību;
– piespriest prasītājam atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.
Juridiskais pamatojums
Par prasību atcelt apstrīdētos tiesību aktus
20 Atcelšanas prasības pamatošanai prasītājs izvirza vienu pamatu, kas attiecas uz kļūdām vērtējumā.
Ievada apsvērumi
21 Lai arī taisnība, ka Padomei ir zināma novērtējuma brīvība, lai katrā atsevišķā gadījumā noteiktu, vai ir izpildīti juridiskie kritēriji, ar kuriem pamatoti attiecīgie ierobežojošie pasākumi, Savienības tiesām tomēr principā jānodrošina pilnīga visu Savienības tiesību aktu likumības pārbaude (skat. spriedumus, 2024. gada 11. septembris, Tokareva/Padome, T‑744/22, EU:T:2024:608, 31. punkts un tajā minētā judikatūra, un 2025. gada 19. marts, BSW – management company of “BMC” holding/Padome, T‑1042/23, EU:T:2025:314, 30. punkts un tajā minētā judikatūra).
22 Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 47. pantā garantētā pārbaudes tiesā efektivitāte tostarp nozīmē, ka Savienības tiesai jānodrošina, lai lēmums, ar kuru noteikti vai saglabāti ierobežojoši pasākumi un kuram attiecībā uz šo personu vai vienību ir individuāla piemērojamība, būtu balstīts uz pietiekami drošiem faktiem. Tas nozīmē, ka jāpārbauda pamatojuma izklāstā norādītie fakti, kas ir minētā lēmuma pamatā, tādēļ pārbaudē tiesā nav jāizvērtē tikai abstrakta norādīto iemeslu ticamība, bet arī tas, vai šie apsvērumi vai vismaz viens no tiem, kurš tiek uzskatīts par pašu par sevi pietiekamu šā paša lēmuma pamatojumam, ir pamatoti (skat. spriedumus, 2025. gada 1. augusts, Timchenko/Padome, C‑702/23 P, EU:C:2025:605, 38. punkts un tajā minētā judikatūra; 2026. gada 26. marts, Pumpyanskiy u.c./Padome, C‑696/23 P, C‑704/23 P, C‑711/23 P, C‑35/24 P un C‑111/24 P, EU:C:2026:245, 327. punkts un tajā minētā judikatūra, un 2024. gada 11. septembris, Tokareva/Padome, T‑744/22, EU:T:2024:608, 32. punkts un tajā minētā judikatūra).
23 Pret attiecīgo personu norādīto apsvērumu pamatotība gadījumā, ja tie tiek apstrīdēti, ir jāpierāda tieši kompetentajai Savienības iestādei, un šai personai nav jāiesniedz pierādījumi par šo apsvērumu pamatotības trūkumu. Šajā nolūkā Padomei nav jāiesniedz Savienības tiesā visa informācija un pierādījumi, kas saistīti ar aktā, kura atcelšana tiek prasīta, norādītajiem iemesliem. Svarīgi, lai iesniegtā informācija un pierādījumi pamatotu apsvērumus, kas vērsti pret attiecīgo personu vai vienību (skat. spriedumus, 2025. gada 1. augusts, Timchenko/Padome, C‑702/23 P, EU:C:2025:605, 39. punkts un tajā minētā judikatūra, un 2023. gada 15. novembris, OT/Padome, T‑193/22, EU:T:2023:716, 123. punkts un tajā minētā judikatūra).
24 Šo iemeslu pamatotības vērtējums jāveic, pierādījumus un informāciju pārbaudot nevis izolēti, bet gan kontekstā, kurā tie iekļaujas. Padome ir izpildījusi savu pierādīšanas pienākumu, ja tā Savienības tiesā sniedz pietiekami konkrētu, precīzu un saskaņotu norāžu kopumu, kas ļauj konstatēt, ka persona, uz kuru attiecas ierobežojošs pasākums, strīdīgo tiesību aktu pieņemšanas dienā atbilda piemērotajā kritērijā paredzētajiem nosacījumiem (šajā nozīmē skat. spriedumus, 2023. gada 15. novembris, OT/Padome, T‑193/22, EU:T:2023:716, 124. punkts un tajā minētā judikatūra, un 2024. gada 11. septembris, Tokareva/Padome, T‑744/22, EU:T:2024:608, 33. punkts un tajā minētā judikatūra).
25 Turklāt jānorāda, ka ierobežojošiem pasākumiem piemīt aizsardzības un – pēc definīcijas – pagaidu raksturs un to spēkā esība vienmēr ir atkarīga no tā, vai to noteikšanas pamatā esošie faktiskie un tiesiskie apstākļi joprojām pastāv, kā arī no tā, vai tie būtu jāsaglabā spēkā, lai sasniegtu ar tiem saistītos mērķus. Tādēļ, periodiski pārskatot šos ierobežojošos pasākumus, Padomei jāveic atjaunināts situācijas vērtējums un jāizstrādā šādu pasākumu iedarbības bilance, lai noskaidrotu, vai tie ļāvuši sasniegt mērķus, kas izvirzīti ar attiecīgo personu vārdu un vienību nosaukumu sākotnējo iekļaušanu strīdīgajā sarakstā, un vai attiecībā uz minētajām personām un vienībām vēl arvien var izdarīt to pašu secinājumu (skat. spriedumus, 2023. gada 15. novembris, OT/Padome, T‑193/22, EU:T:2023:716, 168. punkts un tajā minētā judikatūra, un 2024. gada 11. septembris, Tokareva/Padome, T‑744/22, EU:T:2024:608, 36. punkts un tajā minētā judikatūra).
26 No tā izriet – lai pamatotu personas vārda saglabāšanu to personu un vienību sarakstā, kurām piemēro ierobežojošus pasākumus, Padomei nav aizliegts pamatoties uz tiem pašiem pierādījumiem, kas iepriekš pamatoja attiecīgās personas vārda sākotnējo iekļaušanu, atkārtotu iekļaušanu vai saglabāšanu šajā sarakstā, ja vien, pirmkārt, iekļaušanas iemesli nav mainījušies un, otrkārt, konteksts nav mainījies tādējādi, ka šie pierādījumi ir novecojuši. Minētais konteksts ietver ne tikai situāciju valstī, attiecībā uz kuru ierobežojošo pasākumu sistēma ir izveidota, bet arī attiecīgās personas īpašo situāciju (skat. spriedumus, 2023. gada 15. novembris, OT/Padome, T‑193/22, EU:T:2023:716, 169. punkts un tajā minētā judikatūra, un 2024. gada 29. maijs, Belavia/Padome, T‑116/22, EU:T:2024:334, 77. punkts un tajā minētā judikatūra).
27 Visbeidzot jānorāda, ka Savienības tiesas darbību reglamentē pierādījumu brīvas novērtēšanas princips un vienīgais kritērijs iesniegto pierādījumu vērtības novērtēšanai ir to ticamība. Šajā ziņā, novērtējot dokumenta pierādījuma vērtību, jāpārbauda tajā ietvertās informācijas patiesums, ņemot vērā tostarp dokumenta izcelsmi, tā izstrādes apstākļus un adresātu, un jānoskaidro, vai, ņemot vērā tā saturu, tas šķiet saprātīgs un uzticams (spriedums, 2023. gada 15. novembris, OT/Padome, T‑193/22, EU:T:2023:716, 114. punkts).
28 Tieši ņemot vērā šos apstākļus, jāvērtē, vai Padome ir pieļāvusi kļūdas vērtējumā, saglabādama prasītāja vārdu strīdīgajos sarakstos ar 2025. gada marta un vēlāk – ar 2025. gada septembra tiesību aktiem.
Par 2025. gada marta tiesību aktiem
29 Prasītājs apgalvo, ka Padome ir pieļāvusi kļūdu vērtējumā, pēc viņa situācijas periodiskās pārskatīšanas beigām uzskatīdama, ka pastāv pietiekami stabils faktiskais pamats, kas var pamatot 2025. gada marta tiesību aktu pieņemšanu.
30 Prasītājs norāda, ka 2024. gada 31. oktobra pārskatīšanas lūgumā, proti, vairāk nekā četrus mēnešus pirms 2025. gada marta tiesību aktu pieņemšanas, viņš bija informējis Padomi par amata pienākumu RBA‑Management atstāšanu, viņa daļu RBA‑Management pārdošanu, kā arī attiecību starp komercsabiedrībām RBA‑Management un Compel pārtraukšanu un ka viņš Padomei ir iesniedzis dokumentus, lai pierādītu personiskās situācijas maiņu. Tomēr Padome tos neesot ņēmusi vērā, šādi pārkāpjot pārskatīšanas pienākumu. Prasītājs uzskata, ka 2025. gada marta tiesību aktu pieņemšanas dienā visi Padomes pret viņu vērstie apgalvojumi, kas ietverti lietas materiālos WK, bija vairāk nekā četrus mēnešus veci un līdz ar to nevarēja tikt izmantoti kā pamatojums ierobežojošo pasākumu saglabāšanai attiecībā uz viņu.
31 Padome apgalvo – lai arī tai ir pienākums pārskatīt savu lēmumu, ja ir iesniegti jauni būtiski pierādījumi saistībā ar konkrēto situāciju, uz kuru attiecas tās regulārās pārbaudes, tā tas nav gadījumā, ja iesniegtajiem pierādījumiem nav pierādījuma spēka. Tā uzskata, ka prasītāja iesniegtie pierādījumi nav pietiekami, lai pārliecinātos, ka viņa atkāpšanās no RBA‑Management ģenerāldirektora amata un daļu šajā komercsabiedrībā pārdošana faktiski notikusi. Ņemot vērā darbības, kuras prasītājs Compel labā veicis vairāk nekā divdesmit gadu garumā, viņš neesot ar pietiekamu pārliecību pierādījis, ka vairs nepildīs amata pienākumus šajā uzņēmumā. Prasītājs arī neesot iesniedzis pietiekamus faktus, kas pierādītu viņa darbības maiņu. Padome uzskata – ņemot vērā visus faktiskos apstākļus, lietas materiālos WK ietvertie pierādījumi attaisno prasītāja vārda saglabāšanu 2025. gada marta tiesību aktos.
32 Šajā lietā jāatgādina, ka 2025. gada marta tiesību aktos prasītāja vārda saglabāšana strīdīgajos sarakstos ir pamatota ar to, ka, būdams RBA‑Management ģenerāldirektors un dibinātājs, viņš atbild par šīs komercsabiedrības, kura ir Compel pārvaldītāja, darbībām un līdz ar to sniedz materiālu atbalstu Krievijas Federācijas valdībai.
33 Iesākumā jānorāda, ka lietas dalībnieki ir vienisprātis par to, ka prasītāja vārda iekļaušanas pamatojumā izmantotais jēdziens “dibinātājs” ir Krievijas tiesībās lietots jēdziens un tas jāsaprot kā tāds, kas nozīmē “dalībnieku” vai “kapitāldaļu turētāju”.
34 To, ka jēdziens “dibinātājs” attiecas uz pašreizējo kapitāldaļu turētāju sabiedrībā ar ierobežotu atbildību, apstiprina izvilkums no audita uzņēmuma Avdeev & Co tīmekļvietnes “audit‑it.ru”, kas ietverts lietas materiālos WK attiecībā uz RBA‑Management (dokuments Nr. 6). Šajā dokumentā norādīts, ka 2007. gada 9. jūlijā RBA‑Management Krievijas Vienotajā juridisko personu valsts reģistrā tika reģistrēta kā sabiedrība ar ierobežotu atbildību. Sadaļā “komercsabiedrības īpašnieks (dibinātājs)” (who is the owner (founder) of the organization) prasītājs ir ietverts kā RBA‑Management “dibinātājs” kopš 2015. gada 7. decembra, tajā arī minēti iepriekšējo “dibinātāju” vārdi. Šajā dokumentā turklāt norādīts: “07.12.2015. jaunais dibinātājs ir Vladimir Avetisyan[,] jaunais dibinātājs ir Sergey Alekseevich Cherkasov” (07.12.2015 The new founder is Vladimir Avetisyan[, t]he new founder is Sergey Alekseevich Cherkasov) un “23.04.2020. Sergey Alekseevich Cherkasov Vienotajā juridisko personu valsts reģistrā vairs nav norādīts kā dibinātājs” (23.04.2020 Sergey Alekseevich Cherkasov is no longer listed as a founder in the Unified State Register of Legal Entities).
35 Turklāt nav strīda par to, ka Padomes pamatojums prasītāja vārda saglabāšanai attiecīgajos sarakstos 2025. gada marta tiesību aktu pieņemšanas dienā ir balstīts vienīgi uz dokumentiem, kas ietverti 2024. gada 31. maija lietas materiālos WK. Šie dokumenti tika izmantoti par pamatu tiesību aktu par prasītāja vārda iekļaušanu strīdīgajos sarakstos pieņemšanai 2024. gada 24. jūnijā, un tie visi tika pārbaudīti 2024. gada 22. februārī, izņemot vienu, kurš tika pārbaudīts 2024. gada 16. aprīlī. Padome Vispārējā tiesā nav iesniegusi nevienu jaunu pierādījumu, lai pamatotu pamatu, kas pret prasītāju izvirzīts 2025. gada marta tiesību aktos.
36 2024. gada 31. oktobra pārskatīšanas lūgumā prasītājs norādīja, ka viņš no RBA‑Management ģenerāldirektora amata atkāpies 2024. gada 16. oktobrī un RBA‑Management viņam vairs nepieder kopš 2024. gada 29. oktobra. Šajā ziņā viņš Padomei nosūtīja dokumentus, lai pierādītu situācijas maiņu, tostarp:
– RBA‑Management vienīgā dalībnieka 2024. gada 16. oktobra Lēmumu Nr. 16, ar kuru tiek izbeigtas prasītāja pilnvaras un Aleksandr Gurin iecelts par šīs komercsabiedrības ģenerāldirektoru (turpmāk – Lēmums Nr. 16);
– 2024. gada 30. oktobra izrakstu no Krievijas Vienotā juridisko personu valsts reģistra attiecībā uz RBA‑Management, kurā norādīts, ka A. Gurin 2024. gada 24. oktobrī tika reģistrēts kā RBA‑Management ģenerāldirektors;
– nodokļu iestāžu apstiprinājumu par to, ka 2024. gada 29. oktobrī tika saņemti grozījumi RBA‑Management dibināšanas dokumentos.
37 Šajā pārskatīšanas lūgumā prasītājs arī paskaidroja, ka par sabiedrības ar ierobežotu atbildību kapitāldaļu nodošanu iestādēm paziņo notārs, un šajā ziņā iesniedza nodokļu iestāžu apstiprinājumu par saņemšanu. Tomēr viņš norādīja, ka RBA‑Management īpašnieka maiņa vēl nav reģistrēta Krievijas Vienotajā juridisko personu valsts reģistrā, bet viņš nosūtīšot Padomei izrakstu no šī reģistra, tiklīdz tajā būs minēta informācija par daļu nodošanu.
38 Šajā ziņā 2024. gada 8. novembrī prasītājs nosūtīja Padomei papildu pierādījumus, proti, 2024. gada 7. novembra izrakstu no Krievijas Vienotā juridisko personu valsts reģistra attiecībā uz RBA‑Management. Šajā dokumentā norādīts, ka 2024. gada 5. novembrī A. Gurin tika reģistrēts kā RBA‑Management “loceklis/dibinātājs” un ka viņam pieder visas šīs komercsabiedrības kapitāldaļas.
39 Ar 2025. gada 17. marta vēstuli Padome noraidīja prasītāja pārskatīšanas lūgumu, pamatojoties uz to, ka ieinteresētās personas iesniegtos pierādījumus tā uzskatīja par nepārliecinošiem, it īpaši attiecībā uz viņa iespējamo aiziešanu no RBA‑Management.
40 Jautājums, izvērtējot personas vārda saglabāšanu strīdīgajos sarakstos, ir par to, vai kopš viņa vārda iekļaušanas vai kopš iepriekšējās pārskatīšanas faktiskā situācija mainījusies tādējādi, ka tā vairs neļauj izdarīt tādu pašu secinājumu par šīs personas iesaistīšanos darbībās, uz kurām attiecas ierobežojošie pasākumi (skat. spriedumu, 2024. gada 18. decembris, Mironovich Shor/Padome, T‑489/23, EU:T:2024:912, 154. punkts un tajā minētā judikatūra; spriedums, 2025. gada 3. septembris, Boguslayev/Padome, T‑604/24, nav publicēts, EU:T:2025:817, 41. punkts).
41 Jānorāda arī, ka tiesību akti par saglabāšanu sarakstos ir balstīti uz attiecīgo ierobežojošo pasākumu periodisku pārskatīšanu, lai ļautu Padomei ņemt vērā iespējamās apstākļu izmaiņas, kas tostarp skar to personu individuālo situāciju, uz kurām tie attiecas. Proti, 2025. gada marta tiesību akti ir šīs periodiskās pārskatīšanas rezultāts (šajā nozīmē skat. spriedumus, 2022. gada 26. oktobris, Ovsyannikov/Padome, T‑714/20, nav publicēts, EU:T:2022:674, 85. punkts, un 2023. gada 29. novembris, Pumpyanskiy/Padome, T‑734/22, nav publicēts, EU:T:2023:761, 84. punkts).
42 Turklāt, ja attiecīgā persona iesniedz apsvērumus par pamatojuma izklāstu, kompetentajai Savienības iestādei ir pienākums, ņemot vērā šos apsvērumus un tiem pievienotos iespējamos attaisnojošos pierādījumus, rūpīgi un objektīvi izvērtēt izvirzīto apsvērumu pamatotību (skat. spriedumu, 2013. gada 18. jūlijs, Komisija u.c./Kadi, C‑584/10 P, C‑593/10 P un C‑595/10 P, EU:C:2013:518, 114. punkts un tajā minētā judikatūra).
43 Tāpēc jāpārbauda, vai Padome ir pieļāvusi kļūdu vērtējumā, ar 2025. gada marta tiesību aktiem saglabādama prasītāja vārdu strīdīgajos sarakstos, pamatojoties uz lietas materiāliem WK. Konkrētāk, jānosaka, vai 2025. gada marta tiesību aktu pieņemšanas dienā lietas materiālos WK ietvertie pierādījumi varēja pierādīt, ka prasītājs pilda tādus amata pienākumus, kas pamato viņa vārda saglabāšanu strīdīgajos sarakstos, proti, ka viņš joprojām bija RBA‑Management ģenerāldirektors un dibinātājs, ņemot vērā prasītāja sniegto informāciju, lai pierādītu, ka viņa situācija 2024. gada oktobrī bija mainījusies.
44 Pirmām kārtām, prasītājs pārmet Padomei, ka tā nav ņēmusi vērā pierādījumus, kurus viņš bija iesniedzis pārskatīšanas lūgumā.
45 Padome apstrīd šo dokumentu pierādījuma vērtību. Tā norāda, ka prasītājs iesniedzis dokumentus ar aizklātām daļām un tas neļauj novērtēt tā saturu, ka viņš nav iesniedzis nevienu pierādījumu, kas ļautu pārbaudīt jaunā RBA‑Management vadītāja identitāti, un ka viņš ir iesniedzis vienošanos par kapitāldaļu atsavināšanu, nepierādot, ka cena patiešām ir samaksāta.
46 Pirmkārt, Padome apgalvo, ka daudzi Lēmuma Nr. 16, ar kuru prasītājs esot pārstājis pildīt RBA‑Management ģenerāldirektora pienākumus, punkti esot aizklāti un tas liedza novērtēt to pilno saturu.
47 Šajā ziņā jānorāda – pat ja šajā dokumentā ir ietvertas aizklātas daļas, no tā skaidri izriet, ka prasītājs, kurš ir vienīgais RBA‑Management loceklis un kuram pilnībā pieder tās kapitāls, – vispirms – pārstāj pildīt ģenerāldirektora pienākumus 2024. gada 16. oktobrī un – turklāt – no šī paša datuma par ģenerāldirektoru ieceļ A. Gurin. Šo dokumentu parakstījis prasītājs.
48 Tāpēc Padome nevar pamatoti apgalvot, ka aizklātās daļas neļauj saprast šī dokumenta saturu.
49 Turklāt replikas raksta pielikumā iesniegtā Lēmuma Nr. 16 pilna versija apstiprina, ka konfidenciāli ir tikai personas dati.
50 Šajā ziņā atbildes rakstā uz repliku Padome norāda, ka Lēmums Nr. 16, izraksts no Krievijas Vienotā juridisko personu valsts reģistra attiecībā uz RBA‑Management un izraksts no šī paša reģistra attiecībā uz Compel, kas pilnā versijā iesniegti replikas raksta pielikumā, ir nepieņemami, piemērojot Vispārējās tiesas Reglamenta 85. pantu, ciktāl prasītājs tos būtu varējis iesniegt prasības pieteikuma pielikumā.
51 Tomēr prasītājs ir norādījis, ka šo dokumentu pilno versiju viņš iesniedzis, atbildot uz iebildumu rakstā izteikto Padomes pārmetumu par noteiktas informācijas aizklāšanu.
52 Tāpēc jānorāda, ka replikas raksta pielikumos ietvertie dokumenti nav jauni pierādījumi, bet tie iesniegti, lai atbildētu uz Padomes argumentāciju, ar kuru tiek apstrīdēts šo pašu dokumentu, kas iesniegti prasības pieteikuma pielikumā, pierādījuma spēks, pamatojoties uz to, ka tajos bija ietverta aizklāta informācija. Līdz ar to replikas raksta pielikumi ir pieņemami. Turklāt aizklātā informācija attiecas vienīgi uz personas datiem, un prasītājs nevar tikt sodīts par šo datu konfidencialitāti.
53 Otrkārt, Padome norāda, ka prasītājs atsaucas uz jauna RBA‑Management vadītāja iecelšanu, nesniedzot pierādījumus, kas ļautu pārbaudīt šīs personas identitāti.
54 Ja, norādot šo argumentu, Padome atsaucas uz personas datiem, kuri tika aizklāti Lēmumā Nr. 16 un izrakstā no Krievijas Vienotā juridisko personu valsts reģistra attiecībā uz RBA‑Management, jānorāda – tā kā šis reģistrs ir publiski pieejams, Padomei bija iespēja pārbaudīt jaunā RBA‑Management ģenerāldirektora identitāti, vienkārši aplūkojot šo reģistru. Prasītājs turklāt ir iesniedzis šo dokumentu pilno versiju replikas raksta pielikumā.
55 Treškārt, Padome norāda, ka prasības pieteikuma pielikumā prasītājs iesniedzis vienošanos par kapitāldaļu atsavināšanu, nesniedzot pierādījumus par to, ka patiešām būtu samaksāta nolīgtā cena, proti, 8 700 000 Krievijas rubļu (RUB) (aptuveni 95 000 EUR), kas tādai komercsabiedrībai kā RBA‑Management, kura pārvalda Compel, šķiet niecīga, un nepierādot, ka cesionārs faktiski būtu uzņēmies pārvaldības pienākumus. Juriskonsulta viedoklim, kuru prasītājs attiecībā uz RBA‑Management piederību arī iesniedzis prasības pieteikuma pielikumā, esot niecīgs pierādījuma spēks, jo tas esot sagatavots pēc pieprasījuma un, tā kā to sniedzis viņa advokāts Krievijā, neesot ticams.
56 Jāuzskata, ka, tā kā prasītāja Krievijas advokāta dokuments, kas pievienots prasības pieteikuma pielikumā, tika sagatavots šīs prasības vajadzībām, tam ir niecīgs pierādījuma spēks.
57 Tomēr Padomes argumenta, ka nolīgtā cena esot niecīga, pamatā ir kļūdaina pirkuma līguma par visu RBA‑Management kapitāla daļu pārdošanu, kurš 2024. gada 29. oktobrī noslēgts starp prasītāju un A. Gurin un ir ietverts prasības pieteikuma pielikumā, interpretācija. Šajā līgumā minēta pārdošanas cena 14 700 000 RUB (aptuveni 161 000 EUR), nevis Padomes norādītā summa.
58 Turklāt pirkuma līgums ir noformēts kā notariāli apliecināts akts, kas tam piešķir zināmu pierādījuma spēku. Visbeidzot, to, ka prasītājs ir pārdevis savas kapitāla daļas RBA‑Management, kas ir šī līguma priekšmets, apliecina arī 2024. gada 7. novembra izraksts no Krievijas Vienotā juridisko personu valsts reģistra attiecībā uz RBA‑Management, kurā A. Gurin norādīts kā RBA‑Management dibinātājs.
59 Tāpēc Padome nepamatoti apgalvo, ka prasītāja iesniegtajiem pierādījumiem nebija pierādījuma spēka.
60 Otrām kārtām, prasītājs norāda, ka 2025. gada marta tiesību aktu pieņemšanas dienā lietas materiālos WK ietvertie dokumenti bija novecojuši un ka Padome esot pieļāvusi kļūdu vērtējumā, neņemdama vērā izmaiņas viņa personiskajā situācijā.
61 Padome apgalvo, ka prasītāja iesniegtie pierādījumi apliecina tikai šķietamu viņa atkāpšanos no amata RBA‑Management un šķietamu viņa daļu šajā komercsabiedrībā nodošanu. Tāpēc lietas materiālos WK ietvertajiem pierādījumiem joprojām esot nozīme, lai pamatotu prasītāja vārda saglabāšanas iemeslu 2025. gada marta tiesību aktos
62 Pirmkārt, Padome norāda, ka Krievijas Vienotā juridisko personu valsts reģistra, kura izrakstus prasītājs iesniedzis, ticamība jānosaka, ņemot vērā visus lietas faktiskos apstākļus, un tas pats par sevi neļauj pierādīt, ka prasītājs, kurš daudzus gadus faktiski veica Compel vadības pienākumus ar RBA‑Management starpniecību, ir pārtraucis jebkādas atbalsta darbības. Tiesas sēdē Padome precizēja – tas, ka Krievijas Vienotais juridisko personu valsts reģistrs ir reģistrējis prasītāja atkāpšanos no amata, nenozīmē, ka prasītājs praktiski ir izbeidzis savu darbību.
63 Vispirms jānorāda, ka prasītājs 2024. gada 30. oktobra un 7. novembra izrakstus no Krievijas Vienotā juridisko personu valsts reģistra attiecībā uz RBA‑Management iesniedza, lai pierādītu, ka RBA‑Management jaunā ģenerāldirektora un dibinātāja vārds ir oficiāli reģistrēts. Pretēji Padomes apgalvotajam šie izvilkumi nav iesniegti izolēti, bet to mērķis ir apstiprināt pārskatīšanas lūgumā ietverto informāciju.
64 Turklāt jākonstatē, ka ar šiem argumentiem Padome noteikti apšauba Krievijas Vienotajā juridisko personu valsts reģistrā ietvertās informācijas ticamību.
65 Tomēr, kā uzsver prasītājs, šis Krievijas Finanšu ministrijas izveidotais publiskais reģistrs ir informācijas par komercsabiedrībām avots un tiek prezumēts, ka tas atspoguļo jebkuras tajā iekļautās vienības faktisko situāciju. Turklāt Padome šo pašu reģistru izmanto noteiktās pierādījumu lietās, lai pamatotu iekļaušanu to personu sarakstos, uz kurām attiecas ierobežojošie pasākumi.
66 Visbeidzot, jānorāda, ka lietas materiālos WK, lai pamatotu faktu, ka prasītājs bija RBA‑Management ģenerāldirektors un dibinātājs, Padome balstījusies uz citu reģistru, proti, portālu “checko.ru”.
67 Šajā ziņā ar izvilkumu no tīmekļvietnes “checko.ru” attiecībā uz prasītāju, kurš ietverts lietas materiālos WK (3. dokuments), Padome iepazinusies 2024. gada 22. februārī. Lietas materiālos WK Padome norāda, ka portāls “checko.ru” “ļauj ātri un bez maksas pārbaudīt jebkuru Krievijas Federācijā reģistrētu juridisku vai fizisku personu”. Līdz ar to Padome nevar apstrīdēt šī portāla uzticamību.
68 Tomēr Padome nav iesniegusi tādu šī portāla izvilkuma versiju, kas būtu atjaunināta pēc 2024. gada 7. novembra un kas tai būtu ļāvusi pārbaudīt vai atspēkot informāciju, saskaņā ar kuru prasītājs ir atkāpies no amata un cita persona ir iecelta par RBA‑Management ģenerāldirektoru un dibinātāju.
69 Līdz ar to Padome nav iesniegusi nevienu pierādījumu tam, ka Krievijas Vienotajā juridisko personu valsts reģistrā ietvertā informācija būtu kļūdaina.
70 Otrkārt, Padome apgalvo, ka prasītāja iesniegtie dokumenti šķiet līdzeklis, lai izvairītos no viņam noteikto ierobežojošo pasākumu sekām, nevis pārliecinošs pierādījums tam, ka viņš būtu atteicies no jebkādas atbildības militārā aprīkojumā izmantojamo elektronisko komponentu nozarē. Padome uzskata, ka šāda veida darbībām nevajadzētu piešķirt ticamību.
71 Tomēr prasītājam nevar pārmest to, ka viņš 2024. gada oktobrī vēlējies pārstāt pildīt amata pienākumus RBA‑Management, lai izvairītos no ierobežojošajiem pasākumiem, kas viņam piemēroti kopš 2024. gada jūnija.
72 Turklāt to, ka prasītājs veic pasākumus, lai vairs netiktu iekļauts strīdīgajos sarakstos, var uztvert kā ierobežojošo pasākumu efektivitātes rezultātu, jo tādējādi viņš pauž savu nodomu vairs neveikt darbības, kas ir pamatojušas viņa vārda iekļaušanu attiecīgajos sarakstos.
73 Treškārt, Padome norāda, ka laika ziņā laikposms starp tiesību aktiem, uz kuriem atsaucas prasītājs, un pārskatīšanas periodu ir pārāk īss, lai pārliecinātos par to, ka viņš patiešām pārtraucis savu iesaisti, jo viņš Compel labā darbojas vairāk nekā 20 gadus un ir atbildīgs par šī uzņēmuma vadību kopš 2015. gada. Sešpadsmit nedēļas starp prasītāja rīcību 2024. gada oktobrī un 2025. gada marta tiesību aktiem neesot ļāvušas Padomei novērtēt apstākļa, ka prasītājs pārtraucis jebkāda veida atbalstu Krievijas valdībai vai atteicies no priekšrocībām, kas gūtas no šīs valdības, efektivitāti un patiesumu.
74 Šajā ziņā jāatgādina, ka prasītājs dokumentus, lai pierādītu viņa izstāšanos no RBA‑Management, iesniedza 2024. gada 31. oktobrī, proti, pārskatīšanas lūgumu iesniegšanai noteiktajā termiņā, kas beidzās 2024. gada 2. novembrī.
75 Tāpēc, neatņemot pārskatīšanas lūgumiem lietderīgo iedarbību, Padome nevar apgalvot, ka tās rīcībā nebija nepieciešamā laika, lai pārskatītu iekļaušanas pamatojuma pamatotību, ņemot vērā prasītāja iesniegtos pierādījumus tam, ka ir mainījusies viņa personiskā situācija. Jāatgādina arī, ka 2025. gada marta tiesību akti tika pieņemti, veicot periodisko pārskatīšanu.
76 Tāpat jāatgādina, ka prasītāja pārskatīšanas lūgumā iesniegto dokumentu mērķis bija pierādīt, ka viņš vairs nav nedz RBA‑Management ģenerāldirektors, nedz dibinātājs un ka viņa vārda saglabāšana attiecīgajos sarakstos šī iemesla dēļ vairs nav pamatota.
77 No vienas puses, kā norādīts šī sprieduma 67. punktā, Padomei bija iespēja ātri pārbaudīt prasītāja iesniegtās informācijas pareizību, tostarp – apmeklējot tīmekļvietni “checko.ru”.
78 No otras puses, nav nozīmes Padomes argumentam, ka tās rīcībā nebija nepieciešamā laika, lai pārliecinātos par tā, ka prasītājs pārtraucis jebkādu darbību Compel vai jebkāda veida atbalstu Krievijas valdībai, iedarbīgumu, ņemot vērā viņa agrāko lomu šajā komercsabiedrībā, it īpaši agresijas kara pret Ukrainu laikā. Proti, iemesls, kas pamato prasītāja vārda saglabāšanu 2025. gada marta tiesību aktos, bija balstīts vienīgi uz viņa kā RBA‑Management ģenerāldirektora un dibinātāja statusu.
79 Ceturtkārt, Padome apgalvo, ka prasītājs nav iesniedzis pietiekamus pierādījumus viņa darbības maiņai. Tā norāda, ka prasītājs nav sniedzis nekādus pirmšķietamus pierādījumus tam, ka viņš vairs nav iesaistīts elektronikas nozarē, lai arī viņš šajā nozarē strādājis visā savas karjeras laikā, un ka viņš nav iesniedzis pierādījumus tam, ka pilnībā pārtraucis jebkādu amatu pildīšanu Compel. Turklāt viņš esot varējis iesniegt pierādījumus saistībā ar savu jauno darbību nekustamā īpašuma nozarē Armēnijā un apmešanos uz dzīvi tur.
80 Šajā ziņā jāatgādina, ka saskaņā ar šī sprieduma 23. punktā minēto judikatūru Padomei jāpierāda pret prasītāju izvirzītā pamatojuma pamatotība, nevis prasītājam jāsniedz attaisnojoši pierādījumi par pamatojuma neesību.
81 Tā kā Padome uzskatīja, ka, neraugoties uz prasītāja iesniegtajiem dokumentiem, praksē viņš savu darbību turpinājis, tai tas bija jāpierāda.
82 Tāpēc, pieprasot prasītājam pierādīt, ka viņš nav turpinājis veikt darbības elektronikas nozarē vai saistībā ar Compel, vai pieprasot iesniegt pierādījumus savai jaunajai darbībai, Padome apvērš pierādīšanas pienākumu.
83 Turklāt jāatgādina, ka, ņemot vērā 2025. gada marta tiesību aktos ietverto pamatojumu prasītāja vārda saglabāšanai, vienīgie atbilstošie pierādījumi bija tie, ar kuriem var pierādīt vai apstrīdēt faktu, ka prasītājs 2025. gada marta tiesību aktu pieņemšanas dienā bija RBA‑Management ģenerāldirektors un dibinātājs un bija atbildīgs par šīs komercsabiedrības darbībām. Padome nevarēja prasīt, lai prasītājs iesniedz tādus papildu pierādījumus, kas nav saistīti ar šo iemeslu.
84 Piektkārt, Padome norāda, ka prasītāja iesniegtie pierādījumi nepierādot, ka viņš būtu faktiski izbeidzis savu darbību, ņemot vērā visus lietas faktiskos apstākļus.
85 Šajā ziņā Padome apgalvo, ka pastāv pamatotas un saskaņotas norādes, kas ļauj uzskatīt, ka prasītājs saglabā saikni ar Compel, un tās pamato viņa vārda saglabāšanu attiecīgajos sarakstos. Padome norāda uz pierādījumiem lietas materiālos WK attiecībā uz Compel, kas apliecinot, ka šis uzņēmums ražo bruņojuma industrijai paredzētas elektroniskas komponentes, kuras tika izmantotas agresijas kara pret Ukrainu laikā. Tā arī atgādina, ka dažādi lietas materiālos WK ietvertie pierādījumi liecina, ka prasītājam ir inženiera izglītība Compel veiktās darbības nozarē, ka viņš ir pildījis svarīgus amatus šajā uzņēmumā, ka viņš ir bijis Compel Regions LLC dibinātājs un ka ar RBA‑Management starpniecību viņš no 2015. gada februāra līdz 2024. gada oktobrim, proti, neilgi pēc iebrukuma Krimā un iebrukuma Ukrainā laikā, ir pildījis Compel vadības funkcijas.
86 Tāpēc ar šo argumentāciju Padome būtībā apgalvo, ka prasītāja iesniegtie pierādījumi tam, ka viņš ir atkāpies no amata un pārdevis savas daļas RBA‑Management, neesot ticami un neatspoguļojot realitāti, ņemot vērā viņa iepriekšējās darbības Compel ietvaros.
87 Jāatgādina, ka saskaņā ar šī sprieduma 24. punktā minēto judikatūru prasītāja vārda saglabāšanas iemeslu pamatotības vērtējums 2025. gada marta tiesību aktos jāveic, pārbaudot pierādījumus saistībā ar to kontekstu, un ka Padome savu pierādīšanas pienākumu ir izpildījusi tad, ja Savienības tiesā tā sniedz pietiekami konkrētu, precīzu un saskaņotu norāžu kopumu, kas ļauj konstatēt, ka prasītājs šo tiesību aktu pieņemšanas dienā atbilda f) kritērijā paredzētajiem nosacījumiem.
88 Pirmkārt, attiecībā uz kontekstu jānorāda, ka Padome vienīgi atsaucas uz lietas materiālos WK esošajiem pierādījumiem, no kuriem lielākā daļa attiecās uz Compel, nevis uz prasītāju un ir saistīti ar viņa agrāko darbību šajā komercsabiedrībā.
89 Tomēr Padome nevar pamatoti apgalvot, ka lietas materiālos WK ietvertie pierādījumi par prasītāja iepriekšējo karjeru Compel un tātad par faktiskajiem apstākļiem pirms 2024. gada maija varētu atņemt ticamību tam, ka prasītājs atkāpies no amata RBA‑Management 2024. gada oktobrī.
90 Padome nevar arī noraidīt prasītāja pārskatīšanas lūgumā sniegtos pierādījumus kā nepietiekamus, lai pierādītu faktisku amata pienākumu RBA‑Management pārtraukšanu, pamatojoties vienīgi uz konstatējumu, ka viņš lielāko daļu karjeras pavadījis Compel. Šāds Padomes vērtējums izraisītu prasītāja stāvokļa iesaldēšanu un liegtu jebkādu lietderīgu ietekmi paredzētajai periodiskajai pārskatīšanai (šajā nozīmē skat. spriedumu, 2023. gada 29. novembris, Pumpyanskiy/Padome, T‑734/22, nav publicēts, EU:T:2023:761, 85. punkts un tajā minētā judikatūra).
91 Otrkārt, attiecībā uz pierādīšanas pienākumu, ja Padome uzskatīja, ka prasītāja iesniegtie pierādījumi pierāda tikai šķietamu viņa amata pienākumu pārtraukšanu RBA‑Management un ka 2025. gada marta tiesību aktos norādītais pamatojums joprojām bija spēkā, tai bija jāpierāda, ka viņš 2025. gada marta tiesību aktu pieņemšanas dienā saglabāja faktiskas saiknes ar šo komercsabiedrību un joprojām bija atbildīgs par tās darbībām.
92 Tomēr Padome nav iesniegusi nevienu pierādījumu pēc 2024. gada oktobra, kas varētu pamatot tās apgalvojumu, ka prasītāja darbības pārtraukšana RBA‑Management bijusi tikai fiktīva.
93 Turklāt, ja Padome uzskatīja, ka prasītājs atbilst f) kritērija nosacījumiem cita iemesla dēļ nevis tā, kurš minēts 2025. gada marta tiesību aktos, proti, tādas saiknes dēļ, kas prasītājam esot tieši ar Compel, vai jebkāda cita veida atbalsta dēļ, ko viņš esot sniedzis Krievijas valdībai, tai tas bija jāpierāda un līdz ar to jāgroza iemesls prasītāja vārda saglabāšanai attiecīgajos sarakstos. Katrā ziņā Padome nesniedz nevienu pierādījumu tam, ka 2025. gada marta tiesību aktu pieņemšanas dienā starp prasītāju un Compel būtu pastāvējusi saikne.
94 Līdz ar to, tā kā nav nekādu pierādījumu, kas papildinātu lietas materiālus WK, nav nekādu norāžu, kas ļautu uzskatīt, ka 2025. gada marta tiesību aktu pieņemšanas dienā prasītājs faktiski vēl bija RBA‑Management vadītājs un dibinātājs. Padomes arguments, ka prasītāja agrākā darbība Compel liek apšaubīt jebkādu šīs situācijas maiņas ticamību, ir tīri spekulatīvs un nav pamatots.
95 No visa iepriekš minētā izriet, ka Padome nav pierādījusi, ka prasītāja iesniegtajiem dokumentiem, kuru mērķis ir pierādīt izmaiņas viņa personiskajā situācijā, nav nekāda pierādījuma spēka. Tāpēc jāuzskata, ka šie dokumenti ir prima facie pierādījums tam, ka prasītājs 2024. gada oktobrī bija atkāpies no RBA‑Management vadītāja amata un kopš 2024. gada novembra vairs nebija RBA‑Management dibinātājs.
96 Līdz ar to Padome nevarēja pamatoties tikai uz lietas materiālos WK esošo informāciju, kas bija vairākus mēnešus vecāka par prasītāja iesniegto informāciju un kas, ņemot vērā šo informāciju, bija novecojusi.
97 Tāpēc Padome kļūdaini ir noraidījusi prasītāja iesniegtos dokumentus kā tādus, kas nav pietiekami pārliecinoši, lai pierādītu, ka viņa personiskā situācija 2024. gada oktobrī patiešām bija mainījusies, neiesniedzot lietas materiālos WK esošo dokumentu atjauninātas versijas vai citus pierādījumus, kas pierādītu, ka apstākļi, kas pamatoja prasītāja vārda iekļaušanu attiecīgajos sarakstos, 2025. gada marta tiesību aktu pieņemšanas datumā turpinājās, proti, ka viņš joprojām bija RBA‑Management ģenerāldirektors un dibinātājs un bija atbildīgs par šīs sabiedrības darbībām šajā datumā.
98 Līdz ar to jākonstatē, ka Padome, neveikdama atjauninātu prasītāja situācijas novērtējumu, nav pierādījusi pamatojumu tam, kāpēc prasītāja vārds 2025. gada marta tiesību aktu pieņemšanas brīdī tika saglabāts attiecīgajos sarakstos.
99 No tā izriet, ka Padome ir pieļāvusi kļūdu vērtējumā, saglabādama prasītāja vārdu strīdīgajos sarakstos, pamatojoties uz f) kritēriju 2025. gada tiesību aktos.
Par 2025. gada septembra tiesību aktiem
100 Prasītājs apgalvo, ka Padome ir pieļāvusi kļūdu vērtējumā, saglabādama viņa vārdu strīdīgajos sarakstos ar 2025. gada septembra tiesību aktiem, lai gan viņš bija izbeidzis situāciju, kas bija pamatā sākotnējai iekļaušanai sarakstā, un ka Padome ir atzinusi šīs situācijas izmaiņas viņa vārda iekļaušanas pamatojumā.
101 Padome norāda, ka tā ir varējusi tikai konstatēt formālu un acīmredzamu prasītāja vadītāja amata pienākumu atstāšanu, bet prasītājs neesot papildinājis savus lietas materiālus ne ar vienu elementu, kas pierādītu, ka ir faktiski pārtrauktas jebkādas ar Compel saistītās funkcijas, kas ir vienīgais veids, kā pierādīt, ka pastāvīgā un būtiskā saikne starp “vadītāju” un Compel ir beigusies. Šķietama atkāpšanās no amata neesot nedz pietiekama, nedz pārliecinoša, ņemot vērā prasītāja lomu, importējot aprīkojumu, kas paredzēts Krievijas kara centienu atbalstam.
102 2025. gada 5. aprīļa pārskatīšanas lūgumā prasītājs vēlreiz nosūtīja Padomei šī sprieduma 36. punktā minēto Lēmumu Nr. 16, kā arī šī sprieduma 38. punktā minēto 2024. gada 7. novembra izrakstu no Krievijas Vienotā juridisko personu valsts reģistra attiecībā uz RBA‑Management. Viņš arī tostarp nosūtīja 2025. gada 27. marta izrakstu no Krievijas Vienotā juridisko personu valsts reģistra attiecībā uz RBA‑Management, kurā A. Gurin minēts kā RBA‑Management ģenerāldirektors un dibinātājs, kā arī izvilkumu no tīmekļvietnes “checko.ru”, kas attiecas uz viņu un atbilst lietas materiālu WK 3. dokumenta atjauninājumam.
103 Jānorāda, ka 2025. gada septembra tiesību aktos Padome grozīja pamatojumu prasītāja vārda saglabāšanai strīdīgajos sarakstos. Šajos grozījumos norādīts, ka prasītājs ir “bijušais” RBA‑Management ģenerāldirektors un ka, tā kā prasītājs ir RBA‑Management ģenerāldirektors un dibinātājs, viņš “bija” atbildīgs par šīs komercsabiedrības darbībām.
104 No tā neapšaubāmi izriet, ka Padome ir ņēmusi vērā informāciju, ko prasītājs sniedzis savā 2025. gada 5. aprīļa pārskatīšanas lūgumā, un uzskatījusi, ka viņš ir sniedzis pietiekamus pierādījumus tam, ka ir mainījusies viņa individuālā situācija, proti, ka viņš vairs nav RBA‑Management ģenerāldirektors un ka vairs nav atbildīgs par RBA‑Management darbībām.
105 Līdz ar to Padome nevar pamatoti apgalvot, ka ar šo jauno pamatojumu tā būtu vienīgi ņēmusi vērā tādas izmaiņas prasītāja personiskajā situācijā, kuras ir tikai šķietamas. Šāda interpretācija neatbilst 2025. gada septembra tiesību aktos ietvertā prasītāja vārda saglabāšanas pamatojuma formulējumam.
106 Tāpēc jākonstatē, ka 2025. gada septembra tiesību aktos norādītais pamatojums prasītāja vārda saglabāšanai strīdīgajos sarakstos ir balstīts vienīgi uz to, ka prasītājs iepriekš bija atbildīgs par RBA‑Management darbībām.
107 Tomēr f) kritērijs, kas attiecas uz fiziskām vai juridiskām personām, vienībām vai struktūrām, kuras “sniedz” materiālu vai finansiālu atbalstu Krievijas Federācijas valdībai, šajā gadījumā ir skaidri formulēts (spriedums, 2024. gada 10. jūlijs, Rashevsky/Padome, T‑309/22 un T‑739/22, nav publicēts, pārsūdzēts apelācijā, EU:T:2024:455, 173. punkts), un tas nozīmē, ka atbalsts jāsniedz aktu par saglabāšanu sarakstos pieņemšanas dienā (pēc analoģijas skat. ģenerāladvokāta A. Bjondi [A. Biondi] secinājumus apvienotajās lietās Latvija/Aven un Fridman, C‑440/24 P un C‑441/24 P, EU:C:2025:854, 115. punkts).
108 Saskaņā ar pastāvīgo judikatūru tas, ka persona vairs neveic pienākumus kādā struktūrā, pats par sevi vien nenozīmē, ka šiem agrākajiem pienākumiem nav nekādas nozīmes, jo šīs personas agrākās darbības varētu ietekmēt tās rīcību. Tomēr personas agrākie pienākumi, tos aplūkojot atsevišķi, nevar pamatot tās vārda iekļaušanu strīdīgajos sarakstos. Ja Padome vēlējās balstīties uz minētās personas agrākajām darbībām, tai bija jāiesniedz pamatotas un saskaņotas norādes, kas ļauj saprātīgi uzskatīt, ka šī persona saglabā saikni ar struktūru, kurā tā veica pienākumus apstrīdētā tiesību akta pieņemšanas dienā, un tas pamato tās vārda iekļaušanu sarakstos pēc darbības izbeigšanas šajā struktūrā (šajā nozīmē skat. spriedumu, 2021. gada 24. novembris, Assi/Padome, T‑256/19, EU:T:2021:818, 128. punkts un tajā minētā judikatūra).
109 Jānorāda, ka Padome nav iesniegusi nevienu pierādījumu tam, ka prasītājs 2025. gada septembra tiesību aktu pieņemšanas dienā būtu saglabājis saikni ar RBA‑Management vai ka viņš būtu turpinājis pildīt pienākumus šajā uzņēmumā.
110 Šajā ziņā jāuzskata, ka, pamatojoties tikai uz to, ka prasītājs bija RBA‑Management ģenerāldirektors un atbildīgs par šīs komercsabiedrības darbībām, Padome nevarēja prezumēt, ka viņš var tikt kvalificēts kā tāda fiziska persona, kura sniedz materiālu atbalstu Krievijas valdībai vairākus mēnešus pēc šo amata pienākumu pārtraukšanas. Tas izraisītu prasītāja situācijas iesaldēšanu un atņemtu jebkādu lietderīgo iedarbību tostarp Lēmuma 2014/145 6. panta trešajā daļā un grozītās Regulas Nr. 269/2014 14. panta 4. punktā paredzētajai periodiskajai pārskatīšanai (pēc analoģijas skat. spriedumus, 2023. gada 6. septembris, Shulgin/Padome, T‑364/22, nav publicēts, EU:T:2023:503, 116. punkts un tajā minētā judikatūra, un 2023. gada 29. novembris, Pumpyanskiy/Padome, T‑734/22, nav publicēts, EU:T:2023:761, 85. punkts un tajā minētā judikatūra).
111 Turklāt no šī sprieduma 26. punktā minētās judikatūras izriet – Padomei, protams, nav aizliegts pamatoties uz pierādījumiem, kas pamatoja attiecīgās personas vārda iepriekšējo saglabāšanu strīdīgajos sarakstos, ja vien, pirmām kārtām, iekļaušanas pamatojums joprojām nav mainījies un, otrām kārtām, konteksts nav mainījies tādējādi, ka šie pierādījumi ir novecojuši.
112 Tomēr jānorāda, ka pamatojums prasītāja vārda iekļaušanai 2025. gada septembra tiesību aktos tika grozīts un, atzīstot, ka prasītājs vairs nav atbildīgs par RBA‑Management darbībām, Padome netieši, bet noteikti ir atzinusi, ka lietas materiālos WK ietvertie pierādījumi, kuru mērķis ir pierādīt, ka prasītājs bija RBA‑Management vadītājs, ir novecojuši.
113 No tā izriet, ka Padome nav izpildījusi pierādīšanas pienākumu, kas tai bija saskaņā ar šī sprieduma 23. un 24. punktā minēto judikatūru, jo tā nav iesniegusi nevienu pierādījumu, kas ļautu uzskatīt, ka prasītājs savu agrāko pienākumu dēļ RBA‑Management 2025. gada septembra tiesību aktu pieņemšanas dienā sniedza materiālu atbalstu Krievijas Federācijas valdībai f) kritērija izpratnē.
114 Padomes argumenti šo secinājumu neatspēko.
115 Padome apgalvo, ka dokumenti, kas lietas materiālos WK ietverti attiecībā uz Compel, joprojām ir atbilstoši un pierāda, ka šis uzņēmums bija krāpniecisku darbību centrā, lai nodrošinātu tāda aprīkojuma importu, kas paredzēts kara Ukrainā atbalstam, un ka prasītājs nevar apgalvot, ka ir vadījis uzņēmumu tikai civiliem mērķiem. Ņemot vērā šos apstākļus, Padome šaubās par to, vai prasītājs, kurš esot Compel faktiskais vadītājs, patiešām amatu pārtraucis pildīt.
116 Pirmkārt, nav nozīmes Padomes argumentam, saskaņā ar kuru esot iespējams, ka prasītājs joprojām de facto vada Compel. Proti, 2025. gada septembra tiesību aktos prasītāja atbalsts Krievijas valdībai nav pamatots ne ar pastāvošu saikni starp prasītāju un Compel pēc viņa atkāpšanās no RBA‑Management vadītāja amata, ne ar to, ka viņš de facto būtu vadījis Compel.
117 Otrkārt, Padomes apgalvojums, ka prasītājs esot de facto turpinājis, kā apgalvots, vadīt Compel, katrā ziņā nav pamatots ne ar vienu pierādījumu.
118 Šajā ziņā, apgalvojot, ka prasītājs nav pierādījis, ka viņš faktiski pārtrauca pildīt jebkādus amata pienākumus saistībā ar Compel, un nav arī sniedzis pietiekamus pierādījumus, lai pārliecinoši pierādītu, ka viņš ir pensionējies Armēnijā, pārtraucot jebkādu darbību, Padome apvērš pierādīšanas pienākumu. Ja Padome uzskatītu, ka prasītājs turpina darboties Compel un tas pamato viņa iekļaušanu sarakstā atbilstoši f) kritērijam, tai bija jāiesniedz pierādījumi, kas to apliecinātu, un līdz ar to jāgroza pamatojums prasītāja vārda iekļaušanai sarakstā.
119 No iepriekš minētā izriet – tā kā 2025. gada septembra tiesību aktu pamatojumā, kas ir saistīts ar f) kritēriju, atsauce ir vienīgi uz prasītāja agrākajiem amatiem RBA‑Management, Padome ir pieļāvusi kļūdu vērtējumā, uzskatīdama, ka minēto tiesību aktu pieņemšanas dienā prasītāju varēja kvalificēt kā fizisku personu, kura sniedz materiālu atbalstu Krievijas valdībai. Padome nevar uzskatīt, ka ar to vien, ka prasītājs gadu pirms 2025. gada septembra tiesību aktu pieņemšanas pildīja RBA‑Management ģenerāldirektora pienākumus, pietiktu, lai pamatotu viņa kā personas, kura sniedz materiālu atbalstu Krievijas valdībai, vārda saglabāšanu attiecīgajos sarakstos (pēc analoģijas skat. spriedumu, 2025. gada 10. septembris, Pumpyanskiy/Padome, T‑541/24, nav publicēts, EU:T:2025:841, 120. punkts un tajā minētā judikatūra).
120 No tā izriet, ka Padome ir pieļāvusi kļūdu vērtējumā, saglabādama prasītāja vārdu strīdīgajos sarakstos, pamatojoties uz f) kritēriju 2025. gada septembra tiesību aktos.
121 No visa iepriekš minētā izriet, ka vienīgais pamats jāapmierina un apstrīdētie tiesību akti jāatceļ, ciktāl tie attiecas uz prasītāju.
Par prasību par kaitējuma atlīdzību
122 Prasītājs lūdz atzīt Padomes ārpuslīgumisko atbildību saskaņā ar LESD 340. pantu viņa tiesību uz aizstāvību pārkāpuma dēļ. Viņš apgalvo, ka Padome 2025. gada 17. marta vēstulē, atbildot uz viņa 2024. gada 31. oktobra pārskatīšanas lūgumu, vienīgi iekļāvusi stereotipiskas un standartizētas formulas. Padomes atteikums izskatīt šo lūgumu viņam radot zināmu kaitējumu, pagarinot ierobežojošo pasākumu ilgumu vismaz uz šīs tiesvedības ilgumu, proti, aptuveni diviem gadiem.
123 Attiecībā uz kaitējumu prasītājs norāda, ka Armēnijas bankas atsakās sniegt bankas pakalpojumus personām, uz kurām attiecas starptautiskās sankcijas, un ka tādēļ ir traucēti viņa plāni apmesties uz dzīvi Armēnijā un tur veikt komercdarbību nekustamā īpašuma nozarē. Armēnijas banku rīcības dēļ viņa finansiālie zaudējumi sasniedzot, pirmkārt, 42 480 EUR, kas atbilst neiespējamībai divus gadus iznomāt nekustamo īpašumu, kas viņam pieder Erevānā (Armēnija), un, otrkārt, 150 000 EUR, kas atbilst apgrozījuma zaudējumiem šajā pašā laikposmā, jo nav iespējams noslēgt atsevišķus līgumus un veikt ieguldījumus nekustamā īpašuma nozarē Erevānā.
124 Šajā ziņā jāatgādina, ka saskaņā ar pastāvīgo judikatūru Savienības ārpuslīgumiskās atbildības, pamatojoties uz LESD 340. panta otro daļu, iestāšanās ir pakārtota vairākiem nosacījumiem, proti, jābūt pietiekami būtiskam tādas tiesību normas pārkāpumam, kuras mērķis ir piešķirt tiesības privātpersonām, kā arī kaitējumam un cēloņsakarībai starp darbības izdarītāja pienākuma neizpildi un cietušajām personām nodarīto kaitējumu (skat. spriedumus, 2019. gada 10. septembris, HTTS/Padome, C‑123/18 P, EU:C:2019:694, 32. punkts un tajā minētā judikatūra, un 2024. gada 11. septembris, Tokareva/Padome, T‑744/22, EU:T:2024:608, 171. punkts un tajā minētā judikatūra).
125 Turklāt ārpuslīgumiskās atbildības iestāšanās nosacījumi LESD 340. panta otrās daļas izpratnē ir kumulatīvi. No tā izriet – ja viens no šiem nosacījumiem nav izpildīts, prasība jānoraida kopumā, nepārbaudot pārējos Savienības ārpuslīgumiskās atbildības nosacījumus (skat. spriedumu, 2024. gada 11. septembris, Tokareva/Padome, T‑744/22, EU:T:2024:608, 172. punkts un tajā minētā judikatūra).
126 Attiecībā uz nosacījumu par cēloņsakarības esību starp apgalvoto rīcību un norādītajiem zaudējumiem – apgalvotajiem zaudējumiem ir pietiekami tieši jāizriet no rīcības, par kuru ir celti iebildumi, t.i., šai rīcībai ir jābūt galvenajam zaudējumu cēlonim, bet nav pienākuma atlīdzināt jebkādas, pat netiešas, prettiesiskās situācijas kaitējumu radošās sekas. Prasītājam jāpierāda cēloņsakarība starp pārmesto rīcību un apgalvoto kaitējumu (skat. spriedumus, 2018. gada 13. decembris, Iran Insurance/Padome, T‑558/15, EU:T:2018:945, 121. punkts un tajā minētā judikatūra, un 2022. gada 1. jūnijs, Eleveté Invest Group u.c./Komisija un VNV, T‑523/17, EU:T:2022:313, 655. punkts un tajā minētā judikatūra).
127 Šajā lietā, pirmkārt, attiecībā uz pārmesto rīcību prasītājs atsaucas uz to, ka Padome, izskatot viņa 2024. gada 31. oktobra pārskatīšanas lūgumu, ir pārkāpusi viņa tiesības uz aizstāvību. Otrkārt, attiecībā uz apgalvoto kaitējumu viņš norāda uz neiespējamību izīrēt viņam Erevānā piederošu nekustamo īpašumu un apgrozījuma zudumu Armēnijas banku rīcības dēļ.
128 Līdz ar to argumentācijā prasītājs norāda, ka apgalvotais viņa tiesību uz aizstāvību pārkāpums pārskatīšanas procedūras laikā esot licis Padomei kļūdaini saglabāt viņa vārdu strīdīgajos sarakstos, un tas viņam licis celt šo prasību, tādējādi pagarinot ierobežojošos pasākumus uz tiesvedības Vispārējā tiesā laiku, kas, viņaprāt, varētu ilgt divus gadus. Prasītājs paskaidro, ka šo divu gadu laikā viņš nevarot uzsākt komercdarbību Armēnijā, jo Armēnijas bankas atsakās viņam atvērt bankas kontu.
129 Tādējādi no prasītāja argumentācijas izriet, ka apgalvotais kaitējums izrietot, lielākais, no Armēnijas banku atteikuma atvērt viņam bankas kontu, pieņemot, ka tas ir pierādīts, nevis tieši no apgalvotā viņa tiesību uz aizstāvību pārkāpuma.
130 Tāpēc jākonstatē, ka nevar secināt nekādu tiešu saikni starp faktu, pieņemot, ka tas ir pierādīts, ka Padome neesot izskatījusi prasītāja pārskatīšanas lūgumu, un šķēršļiem, ar kuriem prasītājs saskārās, īstenojot savus projektus Armēnijā.
131 Līdz ar to prasītājs nav pierādījis tiešu cēloņsakarību starp prettiesisko rīcību, ko viņš pārmet Padomei, un kaitējumu, kas viņam esot nodarīts.
132 Katrā ziņā, pat pieņemot, ka prasītājs apgalvojis, ka Padomei pārmestā rīcība izrietēja no apstrīdēto aktu pieņemšanas, viņš nav pierādījis, ka Armēnijas banku atteikums viņam piedāvāt banku pakalpojumus būtu pret viņu vērsto ierobežojošo pasākumu tiešas sekas.
133 Šajā ziņā, lai gan, kā norāda Padome, šāda Armēnijas banku rīcība var izrietēt tikai no to pašu iniciatīvas un iekšējās politikas, nevar izslēgt, ka tās brīvprātīgi nolēmušas izpildīt Eiropas Savienības noteiktos ierobežojošos pasākumus. Tomēr šādam konstatējumam šajā lietā nav nozīmes.
134 Pirmkārt, tā kā apstrīdētie tiesību akti Armēnijā nav piemērojami, Armēnijas bankām no tiem neizriet nekādi pienākumi. Otrkārt, ierobežojošie pasākumi, kas pieņemti, piemērojot apstrīdētos tiesību aktus, ir to personu, kuru vārdi iekļauti attiecīgajos sarakstos, līdzekļu iesaldēšanas pasākumi, nevis bankas kontu atvēršanas aizlieguma pasākumi.
135 No tā izriet – tā kā viens no Padomes atbildības iestāšanās nosacījumiem nav izpildīts, prasība par zaudējumu atlīdzību jānoraida.
Par tiesāšanās izdevumiem
136 Atbilstoši Vispārējās tiesas Reglamenta 134. panta 3. punktam, ja lietas dalībniekiem nolēmums ir daļēji labvēlīgs un daļēji nelabvēlīgs, lietas dalībnieki savus tiesāšanās izdevumus sedz paši.
137 Tā kā šajā lietā katram lietas dalībniekam spriedums ir daļēji labvēlīgs un daļēji nelabvēlīgs, jāpiespriež, ka katrs lietas dalībnieks savus tiesāšanās izdevumus sedz pats.
Ar šādu pamatojumu
VISPĀRĒJĀ TIESA (ceturtā palāta)
nospriež:
1) Padomes Lēmumu (KĀDP) 2025/528 (2025. gada 14. marts), ar kuru groza Lēmumu 2014/145/KĀDP par ierobežojošiem pasākumiem attiecībā uz darbībām, ar ko tiek grauta vai apdraudēta Ukrainas teritoriālā integritāte, suverenitāte un neatkarība, Padomes Īstenošanas regulu (ES) 2025/527 (2025. gada 14. marts), ar kuru īsteno Regulu (ES) Nr. 269/2014 par ierobežojošiem pasākumiem attiecībā uz darbībām, ar ko tiek grauta vai apdraudēta Ukrainas teritoriālā integritāte, suverenitāte un neatkarība, Padomes Lēmumu (KĀDP) 2025/1895 (2025. gada 12. septembris), ar kuru groza Lēmumu 2014/145/KĀDP par ierobežojošiem pasākumiem attiecībā uz darbībām, ar ko tiek grauta vai apdraudēta Ukrainas teritoriālā integritāte, suverenitāte un neatkarība, un Padomes Īstenošanas regulu (ES) 2025/1894 (2025. gada 12. septembris), ar kuru īsteno Regulu (ES) Nr. 269/2014 par ierobežojošiem pasākumiem attiecībā uz darbībām, ar ko tiek grauta vai apdraudēta Ukrainas teritoriālā integritāte, suverenitāte un neatkarība, atcelt, ciktāl Vladimir Avetisyan vārds ir saglabāts to personu, vienību un struktūru sarakstā, uz kurām attiecas šie ierobežojošie pasākumi.
2) Prasību pārējā daļā noraidīt.
3) V. Avetisyan un Eiropas Savienības Padome savus tiesāšanās izdevumus sedz paši.
|
De Baere |
Svenningsen |
Mac Eochaidh |
Pasludināts atklātā tiesas sēdē Luksemburgā 2026. gada 30. septembrī.
[Paraksti]
* Tiesvedības valoda – franču.