VISPĀRĒJĀS TIESAS SPRIEDUMS (viduspalāta)
2026. gada 30. septembrī (*)
Savienības budžeta izpilde – Regula (ES, Euratom) 2020/2092 – Vispārējais nosacītības režīms Savienības budžeta aizsardzībai – Īstenošanas lēmums (ES) 2022/2506 – Pasākumi Savienības budžeta aizsardzībai pret tiesiskuma principu pārkāpumiem Ungārijā – Īstenošanas lēmuma 2022/2506 2. panta 2. punkts – Aizliegums Komisijai noslēgt juridiskas saistības ar sabiedrības interešu trastu vai šāda trasta īpašumā esošu subjektu – Pienākums norādīt pamatojumu – Tiesības tikt uzklausītam – Pārbaudes tiesā intensitāte – Samērīgums – Kļūda vērtējumā – Nepareiza pilnvaru izmantošana
Lietā T‑138/23
Semmelweis Egyetem, Budapešta (Ungārija), ko pārstāv P. Nagy, B. Karsai un Z. Lehoczki, advokāti,
prasītāja,
ko atbalsta
Ungārija, ko pārstāv M. Fehér, pārstāvis,
persona, kas iestājusies lietā,
pret
Eiropas Savienības Padomi, ko pārstāv E. Rebasti, G. Rugge un L. Vétillard, pārstāvji,
atbildētāja,
ko atbalsta
Eiropas Komisija, ko pārstāv J. Baquero Cruz un D. Drambozova, pārstāvji,
persona, kas iestājusies lietā,
VISPĀRĒJĀ TIESA (viduspalāta)
šādā sastāvā: priekšsēdētājs S. Papasavs [S. Papasavvas], tiesneši M. Ž. Kosteira [M. J. Costeira], L. Trišo [L. Truchot], J. Švarcs [J. Schwarcz], M. Kančeva [M. Kancheva], U. Ēbergs [U. Öberg] (referents), P. Zilgalvis, E. Tišī‑Fislbergere [E. Tichy‑Fisslberger] un S. Vershūrs [S. Verschuur],
sekretāre: S. Spiropula [S. Spyropoulos], administratore,
ņemot vērā tiesvedības rakstveida daļu, tostarp 2024. gada 4. aprīļa rīkojumu Semmelweis Egyetem/Padome (T‑138/23, nav publicēts, EU:T:2024:211),
pēc 2025. gada 10. septembra tiesas sēdes,
ņemot vērā prasītājas iesniegto pieteikumu par tiesvedības mutvārdu daļas atkārtotu sākšanu, kas Vispārējās tiesas kancelejā iesniegts 2025. gada 26. novembrī,
pasludina šo spriedumu.
Spriedums
1 Ar prasību, kas pamatota ar LESD 263. pantu, prasītāja Semmelweis Egyetem būtībā lūdz atcelt Padomes Īstenošanas lēmuma (ES) 2022/2506 (2022. gada 15. decembris) par pasākumiem Savienības budžeta aizsardzībai pret tiesiskuma principu pārkāpumiem Ungārijā (OV 2022, L 325, 94. lpp.) 2. panta 2. punktu (turpmāk – apstrīdētā tiesību norma), ar kuru Eiropas Savienības Padome aizliedza Eiropas Komisijai, izpildot Eiropas Savienības budžetu tiešā vai netiešā pārvaldībā, noslēgt juridiskas saistības ar tādu sabiedrības interešu trastu, kas izveidots, pamatojoties uz közfeladatot ellátó közérdekű vagyonkezelő alapítványokról szóló 2021. évi IX. törvény (2021. gada Likums par sabiedrības interešu trastiem, kuriem uzticēts uzdevums sniegt sabiedriskus pakalpojumus; Magyar Közlöny 2021/75.; turpmāk – Ungārijas Likums Nr. IX), vai ar šāda sabiedrības interešu trasta īpašumā esošu subjektu.
Tiesvedības priekšvēsture
2 Prasītāja ir Medicīnas un veselības zinātņu pētniecības universitāte, kas dibināta 1769. gadā un atrodas Budapeštā (Ungārija). Līdz 2021. gadam prasītāja kā valsts universitāte piederēja Ungārijas valstij, kura to kontrolēja un daļēji finansēja.
3 Ar Ungārijas Likumu Nr. IX prasītāja no 2021. gada 1. augusta tika izslēgta no to iestāžu loka, kuras tieši pārvalda un finansē valsts. Tās dibināšanas un pārvaldības tiesības tika nodotas sabiedrības interešu trastam. Tā tika piesaistīta sabiedrības interešu trastam Nemzeti Egészségügyi és Orvosképzésért Alapítvány (Valsts veselības un medicīniskās apmācības fonds).
4 2021. gada 24. novembrī Komisija nosūtīja Ungārijai informācijas pieprasījumu saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES, Euratom) 2020/2092 (2020. gada 16. decembris) par vispārēju nosacītības režīmu Savienības budžeta aizsardzībai (OV 2020, L 433 I, 1. lpp.) 6. panta 4. punktu.
5 2022. gada 15. decembrī pēc informācijas apmaiņas starp Ungāriju un Komisiju Padome pieņēma Īstenošanas lēmumu 2022/2506, pamatojoties, pirmkārt, uz Komisijas 2022. gada 18. septembra Priekšlikumu COM(2022) 485 final Padomes Īstenošanas lēmumam par pasākumiem Savienības budžeta aizsardzībai pret tiesiskuma principu pārkāpumiem Ungārijā (turpmāk – Komisijas priekšlikums) un, otrkārt, uz Komisijas 2022. gada 30. novembra Paziņojumu COM(2022) 687 final Padomei par korektīvajiem pasākumiem Savienības budžeta aizsardzībai, par kuriem Ungārija ir paziņojusi saskaņā ar Regulu 2020/2092 (turpmāk – Komisijas paziņojums).
6 Ar Īstenošanas lēmumu 2022/2506 Padome tostarp konstatēja, ka Regulas 2020/2092 4. panta 1. punktā noteiktie nosacījumi ir izpildīti, un tad pieņēma pasākumus, lai aizsargātu Savienības budžetu pret tiesiskuma principu pārkāpumiem Ungārijā. Šie pārkāpumi bija saistīti ar publisko iepirkumu, kriminālprocesiem, interešu konfliktiem, korupcijas apkarošanu un sabiedrības interešu trastiem.
7 Abi Padomes pieņemtie pasākumi ietvēra, pirmkārt, 55 % budžeta saistību apturēšanu trim kohēzijas politikas programmām laikposmā no 2021. līdz 2027. gadam – tā tika noteikta ar Īstenošanas lēmuma 2022/2506 2. panta 1. punktu – un, otrkārt, apstrīdētajā tiesību normā noteikto aizliegumu Komisijai noslēgt jaunas juridiskas saistības ar sabiedrības interešu trastiem un to īpašumā esošiem subjektiem attiecībā uz Savienības finansējumu, kuru izpilda tiešā vai netiešā pārvaldībā.
8 Tādējādi Īstenošanas lēmuma 2022/2506 apstrīdētajā tiesību normā paredzēts, ka tad, “ja Komisija izpilda Savienības budžetu tiešā vai netiešā pārvaldībā saskaņā ar Regulas (ES, Euratom) 2018/1046 62. panta 1. punkta a) un c) [apakšpunktu], netiek noslēgtas nekādas juridiskas saistības ne ar vienu sabiedrības interešu trastu, kas izveidots, pamatojoties uz Ungārijas [..] Likumu Nr. IX, vai ne ar vienu šāda sabiedrības interešu trasta īpašumā esošu subjektu”. Īstenošanas lēmums 2022/2506 stājās spēkā 2022. gada 16. decembrī.
Lietas dalībnieku prasījumi
9 Prasītājas prasījumi Vispārējai tiesai ir šādi:
– galvenokārt – atcelt apstrīdēto tiesību normu, ciktāl tā attiecas uz prasītāju;
– pakārtoti – atcelt apstrīdēto tiesību normu kopumā;
– piespriest Padomei atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.
10 Padomes, ko atbalsta Komisija, prasījumi Vispārējai tiesai ir šādi:
– noraidīt prasību;
– piespriest prasītājai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.
11 Ungārija lūdz Vispārējo tiesu apmierināt prasītājas prasību.
Juridiskais pamatojums
Par lūgumu atkārtoti sākt tiesvedības mutvārdu daļu
12 Ar dokumentu, kas Vispārējās tiesas kancelejā iesniegts 2025. gada 26. novembrī, prasītāja, pamatojoties uz Vispārējās tiesas Reglamenta 113. panta 2. punkta c) apakšpunktu, lūdza atkārtoti sākt tiesvedības mutvārdu daļu. Tā arī iesniedza papildu pierādījumus – divus paziņojumus saistībā ar programmu Erasmus+, lai pierādītu, ka sabiedrības interešu trastu īpašumā esošas universitātes ir izslēgtas no šīs programmas, kā arī Eiropas Ombuda atbildes vēstules uz tās sūdzību par to, ka Komisija nav atbildējusi uz tās atkārtoto pieteikumu saistībā ar piekļuves atteikumu dokumentiem, kuros tās ieskatā potenciāli ir ietverta svarīga informācija šī strīda atrisināšanai.
13 Vispārējā tiesa saskaņā ar Reglamenta 113. panta 2. punkta c) apakšpunktu var izdot rīkojumu par tiesvedības mutvārdu daļas atkārtotu sākšanu, ja to lūdz pamatlietas puse, pamatojoties uz faktiem, kuriem var būt izšķiroša ietekme uz tās nolēmumu un kurus tā nav varējusi norādīt pirms tiesvedības mutvārdu daļas pabeigšanas.
14 Tā kā Vispārējai tiesai nav jālemj par tādu pierādījumu pieņemamību, kas iesniegti pēc tiesas sēdes, tā konstatē, ka fakti, uz kuriem atsaucas prasītāja, katrā ziņā nevar izšķiroši ietekmēt tās nolēmumu.
15 Tādējādi, tā kā Reglamenta 113. panta 2. punkta c) apakšpunktā paredzētais nosacījums šajā lietā nav izpildīts, Vispārējā tiesa nolemj noraidīt prasītājas lūgumu atkārtoti sākt tiesvedības mutvārdu daļu.
Par lietas būtību
16 Prasības pamatošanai prasītāja izvirza piecus pamatus, no kuriem pirmais attiecas uz pietiekami drošu faktu trūkumu, acīmredzamām kļūdām vērtējumā un pienākuma norādīt pamatojumu neizpildi, otrais – uz tiesību tikt uzklausītam neievērošanu, trešais – uz juridiskā pamata trūkumu un nepareizu pilnvaru izmantošanu, ceturtais – uz samērīguma principa pārkāpumu un piektais – uz LESD 107. panta pārkāpumu.
17 Lai izvērtētu šo prasību, Vispārējā tiesa secīgi analizēs trešā pamata pirmo daļu, kas attiecas uz juridiskā pamata trūkumu apstrīdētās tiesību normas pieņemšanai, otro pamatu, kas attiecas uz tiesību tikt uzklausītam neievērošanu, pirmā pamata trešo daļu, kas attiecas uz pienākuma norādīt pamatojumu neizpildi, pirmā pamata pirmo un otro daļu, kas būtībā attiecas uz Regulas 2020/2092 pārkāpumu, ceturto pamatu, kas attiecas uz samērīguma principa pārkāpumu, trešā pamata otro daļu, kas attiecas uz nepareizu pilnvaru izmantošanu un piekto pamatu, kas attiecas uz LESD 107. panta pārkāpumu.
Par trešā pamata pirmo daļu, kas attiecas uz juridiskā pamata trūkumu apstrīdētās tiesību normas pieņemšanai
18 Ar trešā pamata pirmo daļu prasītāja apgalvo, ka Regulā 2020/2092 neesot ietverts atbilstīgs pilnvarojums apstrīdētās tiesību normas pieņemšanai.
19 Šajā ziņā, pirmkārt, prasītāja norāda, ka procesa sākumā izvirzītie tiesiskuma principu pārkāpumi saistībā ar sabiedrības interešu trastiem attiecās tikai uz publiskajiem iepirkumiem un ka šis jautājums tika atrisināts pirms Īstenošanas lēmuma 2022/2506 pieņemšanas. Tādējādi bažas par interešu konfliktiem esot radušās vēlāk un tās neattiecoties uz prasītāju, ņemot vērā, ka neviens no prasītājas valdes locekļiem nebija deputāts vai valdības pārstāvis. Līdz ar to Regula 2020/2092 neesot piemērojama prasītājai un apstrīdētā tiesību norma esot pārsniegusi pilnvaras, kas piešķirtas ar minēto regulu. Otrkārt, prasītāja apgalvo – tas, ka veiktie pasākumi nav atbilstīgi un samērīgi Regulas 2020/2092 izpratnē, pierāda, ka tie pēc definīcijas pārsniedz Padomes pilnvaras, kas tai piešķirtas ar šo regulu.
20 Padome uzskata, ka šī daļa jānoraida kā nepieņemama, jo tā nav pietiekami skaidri un konsekventi izvirzīta prasības pieteikumā, vai – pakārtoti – kā nepamatota.
21 Attiecībā uz Padomes izvirzīto iebildi par nepieņemamību jāatgādina, ka saskaņā ar Eiropas Savienības Tiesas statūtu 21. panta pirmo daļu, kas piemērojama procesam Vispārējā tiesā saskaņā ar šo statūtu 53. panta pirmo daļu un Reglamenta 76. panta d) punktu, prasības pieteikumā jāietver strīda priekšmets, izvirzītie pamati un argumenti, kā arī kopsavilkums par minētajiem pamatiem.
22 Saskaņā ar pastāvīgo judikatūru Eiropas Savienības Tiesas statūtos un Reglamentā prasītājam nav noteikts pienākums prasības pieteikumā minēt pantus, uz kuriem tas atsaucas. Ir pietiekami, ka prasības pieteikumā ir izklāstīti prasītāja fakti, pamati un prasījumi. Savukārt, lai pamats būtu pieņemams, nepietiek ar LESD vai Savienības tiesību normas norādi. Proti, atbilstoši Reglamenta 76. panta d) punktam prasības pieteikumā tostarp jābūt ietvertam kopsavilkumam par minētajiem pamatiem. Bez tam šim kopsavilkumam jābūt pietiekami skaidram un precīzam, lai atbildētājam ļautu sagatavot aizstāvību un Vispārējai tiesai ļautu lemt par prasību, attiecīgā gadījumā nemeklējot papildu informāciju. Lai garantētu tiesisko drošību un pareizu tiesvedību, pamata pieņemamībai ir nepieciešams, lai būtiskie faktiskie un tiesiskie apstākļi, uz kuriem balstīts pamats, kaut kopsavilkuma veidā, bet saskanīgi un saprotami izrietētu jau no paša prasības pieteikuma teksta, un tas tā ir tāpēc, lai izvairītos no tā, ka Vispārējā tiesa nelemj par iebildumu, kas ir būtisks strīda atrisināšanai. Tādējādi jebkurš pamats, kas nav pietiekami izklāstīts pieteikumā par lietas ierosināšanu, jāuzskata par nepieņemamu (šajā nozīmē un pēc analoģijas skat. spriedumu, 2024. gada 19. novembris, Komisija/Polija (Tiesības kandidēt vēlēšanās un dalība politiskā partijā), C‑814/21, EU:C:2024:963, 60. punkts un tajā minētā judikatūra).
23 Lai gan prasītājas šīs daļas atbalstam izvirzītie argumenti nav īpaši precīzi, no tās procesuālajiem rakstiem izriet – tā skaidri apgalvo, ka Regulā 2020/2092 neesot ietverts atbilstīgs pilnvarojums apstrīdētās tiesību normas pieņemšanai.
24 No tā izriet, ka Padomes izvirzītā iebilde par nepieņemamību jānoraida.
25 Attiecībā uz prasītājas argumentācijas pamatotību no Īstenošanas lēmuma 2022/2506 norādēm izriet, ka Padome to pieņēma, pamatojoties uz Regulu 2020/2092, it īpaši uz tās 6. panta 10. punktu, pēc Komisijas priekšlikuma, kurā noteikti atbilstīgie veicamie pasākumi saskaņā ar šīs pašas regulas 6. panta 9. punktu.
26 Konkrētāk – apstrīdētā tiesību norma izriet no tā, ka Komisija uzskatīja, ka Regulas 2020/2092 4. pantā paredzētie nosacījumi ir izpildīti un ka Ungārijas ierosinātie korektīvie pasākumi nebija pietiekami, lai reaģētu uz konstatējumiem, kas ietverti minētās regulas 6. panta 1. punktā paredzētajā Komisijas paziņojumā. Šādā gadījumā tad, ja Komisija izpilda Savienības budžetu tiešā vai netiešā pārvaldībā saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES, Euratom) 2018/1046 (2018. gada 18. jūlijs) par finanšu noteikumiem, ko piemēro Savienības vispārējam budžetam, ar kuru groza Regulas (ES) Nr. 1296/2013, (ES) Nr. 1301/2013, (ES) Nr. 1303/2013, (ES) Nr. 1304/2013, (ES) Nr. 1309/2013, (ES) Nr. 1316/2013, (ES) Nr. 223/2014, (ES) Nr. 283/2014 un Lēmumu Nr. 541/2014/ES un atceļ Regulu (ES, Euratom) Nr. 966/2012 (OV 2018, L 193, 1. lpp.), 62. panta 1. punkta a) un c) apakšpunktu, un ja valsts iestāde saņem līdzekļus no šī budžeta, minētās regulas 5. panta 1. punkta a) apakšpunkta ii) punktā paredzēts, ka Padome var aizliegt Komisijai noslēgt jaunas juridiskas saistības ar šo iestādi.
27 Tomēr no prasītājas procesuālajiem rakstiem izriet, ka tā neapstrīd pašu faktu, ka Īstenošanas lēmumu 2022/2506 varēja pieņemt, pamatojoties uz Regulas 2020/2092 6. panta 10. punktu.
28 Šajā gadījumā prasītāja apgalvo, ka Regulas 2020/2092 6. panta 10. punktā paredzētās pilnvaras neietverot apstrīdētās tiesību normas pieņemšanu. Tomēr neviens prasītājas izvirzītais arguments nevar pamatot šo apgalvojumu.
29 Proti, pirmkārt, prasītājas arguments, ka Komisijas bažas par interešu konfliktiem nebija radušās procesa sākumā un tātad radās vēlāk, neattiecas uz apstrīdētās tiesību normas juridiskā pamata trūkumu. Tas pats attiecas uz to, ka attiecībā uz prasītāju nepastāvēja bažas par interešu konfliktiem. No tā izriet, ka šiem argumentiem nav nozīmes, lai pierādītu juridiskā pamata trūkumu apstrīdētās tiesību normas pieņemšanai.
30 Katrā ziņā arguments, ka bažas par interešu konfliktiem ir radušās vēlāk, ir pretrunā Īstenošanas lēmumam 2022/2506. Proti, no tā 2. apsvēruma izriet, ka Komisija paziņojumā pauda bažas un izklāstīja konstatējumus par vairākām problēmām, kas saistītas ar publiskā iepirkuma sistēmu Ungārijā, tostarp “interešu konfliktu atklāšanu, nepieļaušanu un novēršanu” un “problēmām, kas saistītas ar sabiedrības interešu trastiem”.
31 Tādējādi pretēji prasītājas apgalvotajam, uz interešu konflikta risku sabiedrības interešu trastos Komisija norādīja jau saskaņā ar Regulu 2020/2092 veiktās procedūras sākumā un, kā tas it īpaši izriet no Komisijas priekšlikuma 33. punkta, tā katrā ziņā nebija vienīgā problēma, kas saistīta ar sabiedrības interešu trastiem un to īpašumā esošiem subjektiem.
32 Otrkārt, attiecībā uz prasītājas argumentu, kas saista pilnvaras pieņemt apstrīdēto tiesību normu ar pasākuma samērīgumu, jākonstatē, ka tam arī nav nozīmes, ņemot vērā, ka prasītāja jauc juridiskā pamata trūkumu apstrīdētās tiesību normas pieņemšanai ar veiktā pasākuma samērīgumu. Tomēr tas, ka pasākums nav samērīgs, nenozīmē, ka tas nav pieņemts, pamatojoties uz atbilstīgu juridisko pamatu.
33 No iepriekš minētā izriet, ka trešā pamata pirmā daļa jānoraida.
Par otro pamatu, kas attiecas uz tiesību tikt uzklausītam neievērošanu
34 Ar otro pamatu prasītāja apgalvo, ka, tā kā nav notikusi apspriešanās par Īstenošanas lēmumu 2022/2506, Padome neesot ievērojusi prasītājas tiesības tikt uzklausītai.
35 Šajā ziņā prasītāja apgalvo, ka, lai gan apstrīdētās tiesību normas mērķis nav sodīt Ungāriju vai pašu prasītāju, bet gan aizsargāt Savienības budžetu, apstrīdētās tiesību normas netiešās sekas tomēr ir tādas, ka tā tiek sodīta, un tālab tai bija tiesības tikt uzklausītai. Prasītāja uzskata, ka tad, ja tā būtu varējusi īstenot tiesības tikt uzklausītai laikus, varētu tikt noteikti pielāgotāki, samērīgāki un mērķtiecīgāki ierobežojumi.
36 Padome, ko atbalsta Komisija, apstrīd prasītājas argumentāciju.
37 Tiesības tikt uzklausītam noteiktas Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 41. panta 2. punkta a) apakšpunktā un ietver ikvienas personas tiesības tikt uzklausītai, pirms tiek veikts kāds individuāls pasākums, kas to varētu nelabvēlīgi ietekmēt.
38 Tāpat jāatgādina, ka tiesības tikt uzklausītam ir daļa no tiesībām uz aizstāvību, un tas ir vispārējs Savienības tiesību princips, kurš piemērojams pat tad, ja šajā ziņā nav īpaša tiesiskā regulējuma. Šis princips nozīmē, ka tādu lēmumu adresātiem, ar ko būtiski tiek skartas viņu intereses, jādod iespēja atbilstoši darīt zināmu savu viedokli par strīdīgā lēmuma pamatojumā pret tiem izvirzītajiem nelabvēlīgajiem elementiem (skat. spriedumu, 2021. gada 28. oktobris, Vialto Consulting/Komisija, C‑650/19 P, EU:C:2021:879, 122. punkts un tajā minētā judikatūra).
39 Tomēr tiesības tikt uzklausītam administratīvā procesā, kas attiecas uz konkrētu personu un kas jāievēro pat tad, ja nav nekāda tiesiskā regulējuma attiecībā uz šo procesu, nevar tikt transponētas tāda procesa kontekstā, kura iznākumā tiek pieņemts vispārpiemērojams pasākums (šajā nozīmē skat. spriedumus, 2023. gada 22. jūnijs, Arysta LifeScience Great Britain/Komisija, C‑259/22 P, nav publicēts, EU:C:2023:513, 50. punkts, un 2002. gada 11. septembris, Alpharma/Padome, T‑70/99, EU:T:2002:210, 388. punkts un tajā minētā judikatūra), piemēram, Īstenošanas lēmums 2022/2506 (šajā nozīmē skat. rīkojumu, 2024. gada 4. aprīlis, Semmelweis Egyetem/Padome, T‑138/23, nav publicēts, EU:T:2024:211, 36. punkts).
40 Savukārt nedz vispārpiemērojamo aktu izstrādes procesā, nedz pašos šajos aktos, pamatojoties uz vispārējiem Savienības tiesību principiem – tādiem kā tiesības tikt uzklausītam un informētam –, nav paredzēta skarto personu dalība. Citādi ir tad, ja ar vienu skaidru atbilstošu tiesību normu, kas nosaka minētā akta pieņemšanu, skartajai personai ir piešķirtas šādas procesuālās tiesības (spriedums, 2023. gada 22. jūnijs, Arysta LifeScience Great Britain/Komisija, C‑259/22 P, nav publicēts, EU:C:2023:513, 51. punkts; skat. arī spriedumu, 2019. gada 19. decembris, Probelte/Komisija, T‑67/18, EU:T:2019:873, 87. punkts un tajā minētā judikatūra).
41 Tomēr Regulas 2020/2092 6. panta 1.–9. punktā paredzētajā procedūrā, lai pieņemtu atbilstīgus pasākumus Savienības budžeta aizsardzībai, ir tikai noteikts pienākums apspriesties ar attiecīgo dalībvalsti un paredzēta dažāda informācijas apmaiņa starp Komisiju un šo dalībvalsti. Turklāt prasītāja neapstrīd, ka šī procedūra tika pienācīgi ievērota. Bez tam šajā gadījumā no Īstenošanas lēmuma 2022/2506 1., 2., 6., 8.–10. apsvēruma izriet, ka Komisija pirms priekšlikuma iesniegšanas Padomei apspriedās ar Ungārijas iestādēm.
42 Jāpiebilst, ka Komisija un Padome nav apgalvojušas individuālus tiesiskuma principa pārkāpumus, sistēmisku krāpšanu vai konkrētus interešu konfliktus, kuros prasītāja būtu bijusi iesaistīta un kuri pamatotu īpašu pasākumu veikšanu saskaņā ar Regulu 2020/2092, un tam esot bijis jāliek ievērot tās tiesības tikt uzklausītai. Tas vien, ka apstrīdētā tiesību norma prasītāju skar tāpat kā citus labuma guvējus nopietnu sistēmisku tiesiskuma principu pārkāpumu dēļ, uz kuriem norāda Komisija un Padome, tai nepiešķir īpašas procesuālās tiesības.
43 Šādos apstākļos jākonstatē, ka prasītāja nevar lietderīgi atsaukties uz tiesību tikt uzklausītai pārkāpumu.
44 Tāpēc otrais pamats jānoraida kā neefektīvs.
Par pirmā pamata trešo daļu, kas attiecas uz pienākuma norādīt pamatojumu neizpildi
45 Pirmā pamata trešajā daļā prasītāja apgalvo, ka Īstenošanas lēmums 2022/2506 neesot pietiekami pamatots.
46 Prasītāja konkrēti norāda, ka, pat ja Īstenošanas lēmumā 2022/2506 ir ietverti fakti vai atsauces, kas ļauj konstatēt tās izdarītos tiesiskuma principu pārkāpumus, šie fakti un atsauces neizrietot no šī lēmuma pamatojuma izklāsta. Prasītāja Padomei pārmet arī, ka tā neesot pietiekami pamatojusi apstrīdētās tiesību normas atbilstību, ņemot vērā tās smagās sekas prasītājai, kā arī studentiem, mācībspēkiem un pētniekiem. Tādējādi tā pārmet Padomei, ka tā neesot skaidri norādījusi pamatojumu, kālab tā tika iekļauta to subjektu sarakstā, uz kuriem attiecas apstrīdētā tiesību norma.
47 Padome, ko atbalsta Komisija, apstrīd prasītājas argumentus.
48 LESD 296. panta otrā daļa nosaka, ka tiesību aktos jānorāda to pieņemšanas pamatojums, kā arī visi priekšlikumi, ieteikumi, iniciatīvas, lūgumi vai atzinumi, kas paredzēti Līgumos.
49 Saskaņā ar pastāvīgo judikatūru LESD 296. pantā paredzētais pienākums norādīt pamatojumu ir būtiska formāla prasība, kas jānošķir no pamatojuma pamatotības, jo tas attiecas uz strīdīgā akta tiesiskumu pēc būtības (skat. spriedumu, 2024. gada 10. septembris, Komisija/Īrija u.c., C‑465/20 P, EU:C:2024:724, 389. punkts un tajā minētā judikatūra).
50 Formāla pienākuma norādīt pamatojumu izpratnē nepietiekami pamatots akts ir tāds akts, kas neļauj saprast, kālab, pamatojoties uz ko vai kāda iemesla dēļ tas ir pieņemts, lai gan tiesību akta pamatojums, kas ir tā iemesls un attaisnojums, var būt pietiekami skaidrs un saprotams, bet tas ir nepietiekams, lai to juridiski pamatotu, jo tas nav pamatots, piemērots vai neatbilst piemērojamajām tiesību normām (spriedums, 2024. gada 24. janvāris, Veritas/Komisija, T‑602/22, EU:T:2024:26, 18. punkts).
51 Iesākumā Vispārējā tiesa konstatē, ka pretēji Padomes apgalvotajam, uz īstenošanas aktu neattiecas LESD 296. panta otrajā daļā paredzētais pienākums norādīt pamatojumu, jo tas aprobežojas ar tiešu vai netiešu atsauci uz tās regulas tiesību normām, uz kuru tas balstīts, tādējādi ļaujot Savienības tiesai “atzīt” kritērijus, kas bija tā pieņemšanas pamatā.
52 Proti, LESD 296. pantā prasītajam pamatojumam jāatbilst attiecīgā tiesību akta būtībai, un tajā skaidri un nepārprotami jābūt norādītai tās iestādes argumentācijai, kura pieņēmusi attiecīgo aktu, lai ļautu ieinteresētajām personām uzzināt pieņemtā pasākuma pamatojumu un kompetentajai tiesai veikt pārbaudi. Šajā ziņā netiek prasīts, lai pamatojumā tiktu norādīti visi atbilstošie faktiskie un tiesiskie apstākļi, jo jautājums par to, vai tiesību akta pamatojums atbilst šī panta prasībām, jāizvērtē, ņemot vērā ne tikai šī tiesību akta formulējumu, bet arī tā kontekstu, kā arī visu attiecīgo jomu regulējošo tiesību normu kopumu (skat. spriedumu, 2024. gada 10. septembris, Komisija/Īrija u.c., C‑465/20 P, EU:C:2024:724, 391. un 392. punkts un tajos minētā judikatūra).
53 Tādējādi LESD 296. panta otrajā daļā prasītajā pamatojumā skaidri un nepārprotami jānorāda precīzi iemesli un konkrētie elementi, uz kuriem Padome balstījusies, pieņemot apstrīdēto tiesību normu, it īpaši attiecībā uz šīs iestādes apgalvotajiem tiesiskuma principu pārkāpumiem un iemesliem, kālab tā uzskata, ka šie pārkāpumi pietiekami tieši ietekmē vai draud ietekmēt pareizu Savienības budžeta pārvaldību vai finanšu interešu aizsardzību, kā arī attiecībā uz apstrīdētās tiesību normas atbilstību.
54 Šajā ziņā vispirms jānorāda, ka Īstenošanas lēmuma 2022/2506 11. apsvērumā paredzēts:
“[..] pastāv bažas par publiskā iepirkuma un interešu konflikta noteikumu nepiemērošanu “sabiedrības interešu trastiem” un to pārvaldītajiem subjektiem, kā arī par pārredzamības trūkumu attiecībā uz līdzekļu pārvaldību, ko veic šie trasti. Minētās problēmas un to atkārtošanās laika gaitā liecina par Ungārijas iestāžu sistēmisku nespēju, neizdošanos vai nevēlēšanos novērst tādus lēmumus, ar kuriem tiek pārkāpti piemērojamie tiesību akti attiecībā uz [..] interešu konfliktiem, un tādējādi pienācīgi novērst korupcijas riskus. Šādi lēmumi pārkāpj tiesiskuma principus, jo īpaši juridiskās noteiktības principu un izpildvaras patvaļas aizlieguma principu, un tie rada bažas par varas dalījumu.”
55 Īstenošanas lēmuma 2022/2506 43. apsvērumā noteikts arī:
“[Neskatoties uz atsevišķiem grozījumiem tiesību aktos], [Ungārijas] tiesiskais regulējums joprojām neliedz augstākā līmeņa amatpersonām, tostarp Nacionālās asamblejas augstākajiem politiskajiem vadītājiem un Ungārijas autonomajām struktūrām, piedalīties sabiedriskas nozīmes aktīvu pārvaldības fondu valdēs [..]. Turklāt Ungārija no 2022. gada 1. novembra ir atjaunojusi iespēju (ar izņēmumu no vispārējā aizlieguma) augstākā līmeņa politiskajiem vadītājiem strādāt citās algotās darbavietās, tostarp sabiedriskas nozīmes aktīvu pārvaldības fondu valdēs. Padome uzskata, ka šo iemeslu dēļ, kā tie sīkāk izklāstīti Komisijas paziņojumā, tiesiskā regulējuma nepilnības apvienojumā ar jaunajām likumdošanas norisēm saasina iespējamo interešu konfliktu, ko bija paredzēts novērst ar korektīvo pasākumu, un tāpēc neļauj kliedēt Komisijas sākotnēji paustās bažas.”
56 Visbeidzot Īstenošanas lēmuma 2022/2506 62. apsvērumā noteikts:
“Attiecībā uz konstatētajiem pārkāpumiem saistībā ar sabiedriskas nozīmes trastiem, kā izklāstīts iepriekš, Ungārijas tiesiskais regulējums ir nepilnīgs, un tas nav novērsis interešu konflikta risku, ko bija paredzēts novērst ar korektīvo pasākumu. Ņemot vērā korektīvā pasākuma neatbilstību, joprojām pastāv nopietns risks Savienības budžetam, un to vislabāk var novērst, aizliedzot uzņemties jaunas juridiskas saistības ar jebkuru sabiedriskas interešu trastu un jebkuru to īpašumā esošu subjektu jebkādas programmas ietvaros, kas ir tiešā vai netiešā pārvaldībā. [..]”
57 Tādējādi no Īstenošanas lēmuma 2022/2506 11., 43. un 62. apsvēruma izriet, ka apgalvotie tiesiskuma principu pārkāpumi, kas ietekmē vai nopietni draud ietekmēt pareizu Savienības budžeta pārvaldību vai finanšu interešu aizsardzību, tiek aplūkoti, ņemot vērā tiesiskās drošības principu, izpildvaras patvaļas aizliegumu un varas dalīšanas principu, un šajā lietā to konkretizē iespējamu interešu konfliktu esība.
58 Apgalvotie tiesiskuma principu pārkāpumi esot radušies Ungārijas faktiskajā situācijā un tiesiskajā regulējumā, kas neliedzot augstākā līmeņa amatpersonām, tostarp augstākā līmeņa politiskajiem vadītājiem, piedalīties to sabiedriskas nozīmes aktīvu pārvaldības fondu valdēs, kas izveidoti, pamatojoties uz Ungārijas Likumu Nr. IX. Šos tiesiskuma principu pārkāpumus vēl smagākus padarot fakts, ka Ungārija no 2022. gada 1. novembra atkārtoti ieviesa iespēju augstākā līmeņa politiskajiem vadītājiem ieņemt citus algotus amatus, tostarp to sabiedriskas nozīmes aktīvu pārvaldības fondu valdēs, kas izveidoti, pamatojoties uz minēto likumu.
59 No tā izriet, ka Padome ir pietiekami detalizēti un izsmeļoši norādījusi pamatojumu, kālab tika pieņemta apstrīdētā tiesību norma.
60 Attiecībā uz apstrīdētās tiesību normas atbilstības pamatojumu jāatzīmē, ka Īstenošanas lēmuma 2022/2506 43. un 62. apsvērumā skaidri norādīts, kālab apstrīdētā tiesību norma ir atbilstoša, lai sasniegtu Regulas 2020/2092 1. pantā noteikto Savienības budžeta aizsardzības mērķi, jo tajos precizēts, ka tiesiskuma principu pārkāpumi, kas izriet no tā Ungārijas tiesiskā regulējuma nepilnībām, kas attiecas uz sabiedrības interešu trastiem, rada nopietnu interešu konfliktu risku Savienības līdzekļu pārvaldībā.
61 Tāpēc pirmā pamata trešā daļa jānoraida.
Par pirmā pamata pirmo un otro daļu, kas attiecas uz Regulas 2020/2092 pārkāpumu
62 Pirmā pamata pirmajā daļā prasītāja apgalvo, ka Padome neesot nodrošinājusi, lai tās iekļaušana to subjektu grupā, uz kuriem attiecas apstrīdētajā tiesību normā paredzētais pasākums, būtu balstīta uz pietiekami drošiem faktiem. Padome esot pārkāpusi arī Regulas 2020/2092 4. panta 1. punktā paredzētos nosacījumus, it īpaši tos, kas attiecas uz tiesiskuma principu pārkāpumu esību un “tiešas saiknes” noteikšanu starp šo pārkāpumu un ietekmi uz vai draudiem ietekmēt pareizu Savienības budžeta pārvaldību vai finanšu interešu aizsardzību.
63 Šajā ziņā, pirmkārt, prasītāja, kuru atbalsta Ungārija, apgalvo, ka Komisijas veiktā faktu izpēte neesot attiecināta uz sabiedrības interešu trastu sastāvu, lēmumu pieņemšanu, finansēm un darbību un ka Komisija neesot ņēmusi vērā faktu, ka šie trasti nebija iesaistīti universitāšu pārvaldībā. Otrkārt, tā apgalvo, ka neesot neviena elementa, kas pierādītu, ka tā pati vai sabiedrības interešu trasts, kam ir savas dibināšanas tiesības, būtu veikuši darbību vai bezdarbību, ko varētu kvalificēt par tiesiskuma principu pārkāpumu, kurš ietekmē vai draud ietekmēt pareizu Savienības budžeta pārvaldību vai finanšu interešu aizsardzību. Tātad būtībā prasītāja pārmet Komisijai un Padomei, ka tās nav pierādījušas individuālus tiesiskuma principu pārkāpumus.
64 Prasītāja replikas rakstā norāda arī – tā kā Padome nav pierādījusi individuālus pārkāpumus, nevarot pastāvēt sistēmiski tiesiskuma principu pārkāpumi.
65 Prasītāja apgalvo arī, ka, lai gan Komisijai nav pienākuma novērtēt tās individuālo situāciju, tas pats neattiecoties uz Padomi. Ungārija piebilst – pat, ja var būt situācijas, kurās no Padomes nevar sagaidīt, ka tā individuāli izvērtēs attiecīgo personu situāciju to īpaši lielā skaita dēļ, tas neattiecas uz šo gadījumu, kurā bija iespējams precīzi identificēt salīdzinoši ierobežotu skaitu personas, uz kurām attiecas apstrīdētā tiesību norma.
66 Turklāt prasītāja, kuru atbalsta Ungārija, apgalvo, ka Īstenošanas lēmumā 2022/2506 neesot pierādīta “faktiskā saikne” starp tiesiskuma principu pārkāpumiem un to ietekmi uz Savienības budžetu.
67 Pirmā pamata otrajā daļā prasītāja apgalvo, ka Padome esot pieļāvusi acīmredzamas kļūdas vērtējumā, jo Īstenošanas lēmums 2022/2506 neesot balstīts uz atbilstošiem faktiem. Prasītāja būtībā pārmet Padomei, ka tā esot pieņēmusi šo lēmumu, lai gan nebija izpildīti priekšnosacījumi, kas ļautu pieņemt šādu pasākumu.
68 Padome, ko atbalsta Komisija, apstrīd prasītājas argumentus.
69 Vispirms jāatgādina, ka Regulas 2020/2092 4. pantā ir paredzēti nosacījumi atbilstīgu pasākumu pieņemšanai saskaņā ar minēto regulu.
70 Regulas 2020/2092 4. panta 1. punktā noteikts, ka šādi pasākumi tiek pieņemti, ja saskaņā ar šīs regulas 6. pantu tiek konstatēts, ka tiesiskuma principu pārkāpumi dalībvalstī pietiekami tieši ietekmē vai nopietni draud ietekmēt pareizu Savienības budžeta pārvaldību vai finanšu interešu aizsardzību.
71 Saskaņā ar Regulas 2020/2092 6. pantu Komisijai ir pienākums attiecīgajai dalībvalstij nosūtīt rakstisku paziņojumu, kurā sniegti faktiski pierādījumi un konkrēts pamatojums, uz ko tā balstījusi konstatējumus, ka pastāv pamatoti iemesli uzskatīt, ka šie nosacījumi, kas paredzēti minētās regulas 4. panta 1. punktā, ir izpildīti (spriedums, 2022. gada 16. februāris, Polija/Parlaments un Padome, C‑157/21, EU:C:2022:98, 338. punkts), un tostarp, ka šie pārkāpumi pietiekami tieši ietekmē vai nopietni draud ietekmēt pareizu Savienības budžeta pārvaldību vai finanšu interešu aizsardzību; pēdējam minētam nosacījumam ir jābūt faktiskai saiknei starp šiem pārkāpumiem un šādu ietekmi vai nopietniem draudiem ietekmēt (šajā nozīmē skat. spriedumu, 2022. gada 16. februāris, Ungārija/Parlaments un Padome, C‑156/21, EU:C:2022:97, 111. un 147. punkts).
72 Turklāt Tiesa ir nospriedusi, ka tādas ietekmes novēršanai, kāda minēta Regulas 2020/2092 4. panta 1. punktā, nepieciešams, lai konstatēto tiesiskuma principu pārkāpumi “nopietni” draudētu ietekmēt pareizu Savienības budžeta pārvaldību vai finanšu interešu aizsardzību, un tālab Komisijai un Padomei bija jāpierāda, ka pastāvēja liela šādu draudu īstenošanās varbūtība saistībā ar Regulas 2020/2092 4. panta 2. punktā minētajām situācijām vai iestāžu rīcību (spriedums, 2022. gada 16. februāris, Polija/Parlaments un Padome, C‑157/21, EU:C:2022:98, 299. punkts).
73 Bez tam uz Komisijas un Padomes vērtējumiem attiecas apstrīdētās Regulas 2020/2092 6. panta 1.–9. punktā noteiktās procesuālās prasības. Šīs prasības – kā norādīts minētās regulas 26. apsvērumā – it īpaši nozīmē, ka Komisijai, īstenojot procedūras saskaņā ar šo tiesību normu, jāpamatojas uz faktiem un jāievēro objektivitātes, diskriminācijas aizlieguma un dalībvalstu vienlīdzības saistībā ar Līgumiem principi. Runājot par tiesiskuma principu pārkāpumu konstatēšanu un izvērtēšanu, minētās prasības jāaplūko, ņemot vērā šīs regulas 16. apsvērumu, saskaņā ar kuru šai izvērtēšanai jābūt objektīvai un taisnīgai, un visu šo pienākumu ievērošana ir pakļauta pilnīgai pārbaudei Savienības tiesā (spriedums, 2022. gada 16. februāris, Polija/Parlaments un Padome, C‑157/21, EU:C:2022:98, 286. punkts).
74 Visbeidzot – to pasākumu izvēle un apmērs, kurus var noteikt saskaņā ar Regulu 2020/2092, ir ierobežots, jo šīs regulas 5. panta 1. punktā ir izsmeļoši uzskaitīti dažādie aizsardzības pasākumi, kādus var noteikt (spriedums, 2022. gada 16. februāris, Polija/Parlaments un Padome, C‑157/21, EU:C:2022:98, 301. punkts).
75 Atbilstoši Regulas 2020/2092 5. panta 3. punktam šādiem pasākumiem jābūt samērīgiem un tos nosaka, ņemot vērā tiesiskuma principu pārkāpumu faktisko vai iespējamo ietekmi uz pareizu Savienības budžeta pārvaldību vai finanšu interešu aizsardzību. Pienācīgi jāņem vērā tiesiskuma principu pārkāpumu raksturs, ilgums, smagums un apmērs, un, ciktāl iespējams, jākoncentrējas Savienības darbībām, kuras šie pārkāpumi ietekmē. No tā izriet, ka pieņemtajiem pasākumiem jābūt strikti samērīgiem ar konstatēto tiesiskuma principu pārkāpumu ietekmi uz Savienības budžetu vai finanšu interesēm (spriedums, 2022. gada 16. februāris, Polija/Parlaments un Padome, C‑157/21, EU:C:2022:98, 302. punkts).
76 Tādējādi no Regulas 2020/2092 4. panta kopsakarā ar 6. panta 1. punktu interpretācijas izriet, ka, lai pamatotu saskaņā ar šo regulu pieņemtos pasākumus, Padomei un Komisijai konkrēti jākonstatē, pirmkārt, ka ir pamatoti iemesli uzskatīt, ka dalībvalstī ir pārkāpts vismaz viens no šīs regulas 2. panta a) punktā minētajiem tiesiskuma principiem, otrkārt, ka šis pārkāpums attiecas uz vismaz vienu situāciju, kurā vainojama dalībvalsts iestāde, vai vismaz šādas iestādes rīcību, kas norādīta minētās regulas 4. panta 2. punktā, ciktāl šīs situācijas vai rīcība saistīta ar pareizu Savienības budžeta pārvaldību vai finanšu interešu aizsardzību, un, treškārt, ka šis pārkāpums tiešā veidā ietekmē vai nopietni draud ietekmēt pareizo Savienības budžeta pārvaldību vai finanšu interešu aizsardzību, jo tam ir faktiska saikne ar šiem pārkāpumiem un šādu ietekmi vai nopietniem draudiem ietekmēt (spriedums, 2022. gada 16. februāris, Polija/Parlaments un Padome, C‑157/21, EU:C:2022:98, 288. punkts).
77 Lietas dalībnieku argumenti jāizvērtē, ņemot vērā minētos apsvērumu.
– Par pārbaudes tiesā intensitāti
78 Padome, kuru atbalsta Komisija, apgalvo, ka iestādēm esot plaša rīcības brīvība, lai noteiktu pasākumus, ko tās uzskata par atbilstīgiem tiesiskuma principu pārkāpumu novēršanai dalībvalstī.
79 Komisija tiesas sēdē precizēja, ka, ņemot vērā to jautājumu un budžeta pasākumu sarežģītību, kuri ir pārbaudes tiesā priekšmets šajā lietā, gan tai, gan Padomei esot jāpiešķir plaša rīcības brīvība attiecībā uz to izvērtēšanu šajā kontekstā un pārbaudei tiesā jāaprobežojas ar acīmredzamām kļūdām vērtējumā.
80 Tomēr Padome un Komisija tiesas sēdē atzina, ka Regulas 2020/2092 4. pantā paredzētais nosacījums par ietekmes uz tiesiskuma principiem esību ir tiesību jautājums, attiecībā uz kuru jābūt stingrai pārbaudei Savienības tiesā.
81 Prasītāja, kuru atbalsta Ungārija, apgalvo, ka Vispārējai tiesai šajā lietā esot jāveic pilnīga pārbaude tiesā.
82 Vispirms Vispārējā tiesa atgādina, ka tiesiskuma principi, uz kuriem balstīta Savienība, nozīmē, ka nedz dalībvalstis, nedz Savienības iestādes nevar izvairīties no pārbaudes par to aktu atbilstību LESD, ar ko izveidota pilnīga tiesību aizsardzības līdzekļu un procedūru sistēma, kuras mērķis ir uzticēt Eiropas Savienības Tiesai iestāžu aktu tiesiskuma pārbaudi (šajā nozīmē skat. spriedumu, 1986. gada 23. aprīlis, Les Verts/Parlaments, 294/83, EU:C:1986:166, 23. un 24. punkts).
83 Lai veiktu šo izvērtējumu, Savienības tiesa īsteno pilnīgu tiesību jautājumu pārbaudi, kas ietver tiesību normu interpretāciju, pamatojoties uz objektīviem elementiem, kā arī pārbauda, vai ir izpildīti šādas tiesību normas piemērošanas nosacījumi (šajā nozīmē skat. spriedumu, 2022. gada 9. novembris, Kambodža un CRF/Komisija, T‑246/19, EU:T:2022:694, 45. punkts).
84 Turklāt gadījumos, kad Savienības iestādēm ir plaša rīcības brīvība, it īpaši attiecībā uz ļoti sarežģītu ekonomisku, tehnisku vai zinātnisku faktu izvērtēšanu, lai noteiktu to veikto pasākumu raksturu un apjomu, šīs brīvības īstenošana nav atbrīvota no pārbaudes tiesā. Proti, šajā pārbaudē Savienības tiesai jāizvērtē, vai šādas rīcības brīvības īstenošanā nav pieļauta acīmredzama kļūda vērtējumā vai nepareiza pilnvaru izmantošana un vai šīs iestādes nav acīmredzami pārsniegušas rīcības brīvības robežas. Šādā kontekstā Savienības tiesa nevar ar savu izvērtējumu par ekonomiskiem, zinātniskiem vai tehniskiem faktiem aizstāt to iestāžu izvērtējumu, kurām vienīgajām Līgumos šis uzdevums ir uzticēts (šajā nozīmē skat. spriedumus, 2007. gada 18. jūlijs, Industrias Químicas del Vallés/Komisija, C‑326/05 P, EU:C:2007:443, 75. un 76. punkts; 2023. gada 4. maijs, ECB/Crédit lyonnais, C‑389/21 P, EU:C:2023:368, 55. punkts, un 2025. gada 1. augusts, Francija un Komisija/CWS Powder Coatings u.c., C‑71/23 P un C‑82/23 P, EU:C:2025:601, 106. punkts un tajā minētā judikatūra).
85 Šajā ziņā saskaņā ar pastāvīgo judikatūru Savienības tiesai tostarp jāpārbauda ne vien iesniegto pierādījumu materiālā precizitāte, uzticamība un saskaņotība, bet arī tas, vai šie pierādījumi veido visu atbilstošo datu kopumu, kas jāņem vērā, lai izvērtētu sarežģītu situāciju, un vai šo pierādījumu raksturs ļauj pamatot no tiem izdarītos secinājumus (skat. spriedumu, 2023. gada 4. maijs, ECB/Crédit lyonnais, C‑389/21 P, EU:C:2023:368, 56. punkts un tajā minētā judikatūra).
86 Savukārt attiecībā uz tādu faktu konstatēšanu, kas nav ekonomiski, tehniski vai zinātniski sarežģīti, Savienības tiesas veiktā pārbaude paliek pilnīga (šajā nozīmē skat. spriedumu, 2020. gada 23. septembris, Medac Gesellschaft für klinische Spezialpräparate/Komisija, T‑549/19, EU:T:2020:444, 47. punkts (nav publicēts).
87 Tādējādi – kā norādīts Tiesas judikatūrā – Savienības likumdevējs Padomei un Komisijai nekādā veidā nav piešķīris neierobežotas tiesības, lai, ņemot vērā politiskus apsvērumus, izvērtētu tiesiskuma principu ievērošanu vai vispārīgi saistītu ikvienu konstatēto šo principu pārkāpumu ar pareizas Savienības budžeta pārvaldības principu. Proti, tas procedūras sākšanu ir pakļāvis visiem šī sprieduma 69.–76. punktā izklāstītajiem kritērijiem, ar kuriem tiek nodrošināts, ka šo iestāžu izvērtējumi ietilpst Savienības tiesību piemērošanas jomā un tiem ir juridisks, nevis politisks raksturs (spriedums, 2022. gada 16. februāris, Polija/Parlaments un Padome, C‑157/21, EU:C:2022:98, 358. punkts).
88 No šīs judikatūras izriet, ka Komisijas un Padomes pienākums, izvērtējot atbilstīgo pasākumu veikšanas pamatotību, balstīties uz konkrētiem elementiem un ievērot objektivitātes, diskriminācijas aizlieguma un dalībvalstu vienlīdzības saistībā ar Līgumiem principus, ir pakļauts pilnīgai pārbaudei Savienības tiesā (šajā nozīmē skat. spriedumus, 2022. gada 16. februāris, Ungārija/Parlaments un Padome, C‑156/21, EU:C:2022:97, 149. punkts, un 2022. gada 16. februāris, Polija/Parlaments un Padome C‑157/21, EU:C:2022:98, 167., 202. un 286. punkts).
89 Tāpēc nevar apgalvot, ka šajā gadījumā veiktā pārbaude tiesā ir ierobežota pārbaude.
– Par pirmo daļu, kas attiecas uz Regulas 2020/2092 4. panta 1. punkta pārkāpumu saistībā ar tiesiskuma principu pārkāpumu esību
90 Prasītāja pārmet Komisijai un Padomei, ka tās neesot pierādījušas individuālus tiesiskuma principu pārkāpumus, kurus tā vai trasts, kura īpašumā tā ir, būtu izdarījuši. Tādējādi apstrīdētā tiesību norma neesot balstīta uz pietiekami drošiem faktiem. Prasītāja norāda arī – tā kā Padome nav pierādījusi individuālus pārkāpumus, nevarot pastāvēt sistēmisks tiesiskuma principu pārkāpums.
91 Padome, ko atbalsta Komisija, apstrīd prasītājas argumentāciju.
92 Kā izriet no šī sprieduma 76. punktā minētās judikatūras, pirmais nosacījums budžeta aizsardzības pasākumu piemērošanai saskaņā ar Regulu 2020/2092 ir tiesiskuma principu pārkāpuma pierādīšana, kā definēts minētās regulas 2. panta a) punktā.
93 Attiecībā uz šajā gadījumā aplūkoto pārkāpumu raksturu jānorāda, ka Regula 2020/2092 attiecas gan uz individuāliem tiesiskuma principu pārkāpumiem, gan uz sistēmiskiem pārkāpumiem.
94 Proti, Regulas 2020/2092 4. panta 2. punkta a)–h) apakšpunktā aprakstītās situācijas vai iestāžu rīcība kā tiesiskuma principu pārkāpumi šīs regulas izpratnē ietver gan individuāla, gan sistēmiska rakstura situācijas vai rīcību. Turklāt Regulas 2020/2092 15. apsvērumā noteikts, ka ne tikai individuāli tiesiskuma principu pārkāpumi, bet arī pārkāpumi, kas ir plaši izplatīti vai kas radušies valsts iestāžu atkārtotas rīcības vai bezdarbības dēļ vai šādu iestāžu pieņemto vispārīgo pasākumu dēļ, var nopietni kaitēt Savienības finanšu interesēm.
95 Šajā ziņā Tiesa ir konstatējusi, ka tad, ja tiesiskuma principu pārkāpumi, kas pēc būtības var būt sistemātiski, var arī ietekmēt vai nopietni draudēt ietekmēt pareizu Savienības budžeta pārvaldību vai finanšu interešu aizsardzību, Savienībai nevar pārmest, ka tā pieņem pasākumus, kas nepieciešami pareizai Savienības budžeta pārvaldībai un finanšu interešu aizsardzībai (šajā nozīmē skat. spriedumu, 2022. gada 16. februāris, Polija/Parlaments un Padome, C‑157/21, EU:C:2022:98, 362. punkts).
96 Šajā gadījumā jāatgādina, ka no Īstenošanas lēmuma 2022/2506 11., 43. un 62. apsvēruma izriet, ka tiesiskuma principu pārkāpumi izrietot no faktiskās situācijas un Ungārijas tiesiskā regulējuma, kas neliedzot augstākā līmeņa amatpersonām, tostarp augstākā līmeņa politiskajiem vadītājiem, piedalīties sabiedriskas nozīmes aktīvu pārvaldības fondu valdēs, un tas palielinot iespējamo interešu konfliktu risku.
97 Turklāt Īstenošanas lēmuma 2022/2506 58. apsvērumā skaidri norādīts, ka “konstatētie neatbilstības gadījumi attiecas uz sistēmiska rakstura pārkāpumiem”.
98 Šajā ziņā Komisijas priekšlikuma 128. punktā norādīts, ka “attiecībā uz pārkāpumu būtību Komisija uzskata, ka, novērtējot [..] pārkāpumus, kas attiecas uz interešu konfliktiem saistībā ar sabiedrības interešu trastiem, ir secināts, ka šie jautājumi norāda uz tiesiskuma pārkāpumiem, jo īpaši Regulas [..] 2020/2092 3. panta b) [punktā] minētajiem, jo tiek pieļauti vai netiek novērsti publisko iestāžu patvaļīgi vai nelikumīgi lēmumi vai par tiem netiek uzlikts sods, un netiek nodrošināta interešu konfliktu neesība”.
99 Komisijas priekšlikuma 57. punktā norādīts arī, ka tiesiskuma principu pārkāpumi tostarp attiecas uz Regulas 2020/2092 4. panta 2. punkta h) apakšpunktā minētajām situācijām, proti, “citām situācijām [..], kas [attiecas] uz Savienības budžeta pareizu finanšu pārvaldību vai Savienības finanšu interešu aizsardzību”, tās šajā gadījumā raksturo paaugstināts interešu konfliktu risks, jo sabiedrības interešu trastu valdēs piedalās augstākā līmeņa politiskie vadītāji.
100 Turklāt Komisijas priekšlikuma 130. punktā precizēts:
“[..] Identificētie tiesiskuma principu pārkāpumi attiecas uz svarīgām Ungārijas publiskā sektora daļām, t.i., uz visiem publiskajiem subjektiem, kas īsteno Savienības līdzekļus un kas var būt vai kļūt par līgumslēdzējām iestādēm, kā arī uz visiem sabiedrības interešu trastiem, kuriem, neraugoties uz to, ka tie ir privāti subjekti, ir sabiedrības interešu mērķi, piemēram, izglītība, pētniecība, vides un klimata aizsardzība un mantojuma aizsardzība. Tādējādi konstatētie tiesiskuma principu pārkāpumi ir sistēmiski un plaši un tādēļ – nopietni.”
101 Visbeidzot Komisija priekšlikuma 142. punktā ir norādījusi, ka praktiski nav iespējams uzskatīt, ka aizliegums noslēgt jaunas juridiskas saistības tiešas un netiešas pārvaldības programmās ar sabiedrības interešu trastiem un to īpašumā esošiem subjektiem ir piemērojams tikai noteiktiem sabiedrības interešu trastiem un to īpašumā esošiem subjektiem vai ka ar šādiem subjektiem var noslēgt daļējas juridiskas saistības.
102 Proti, kā izriet no Komisijas paziņojuma 70. punkta, tas, ka augstākā līmeņa amatpersonas un augstākā līmeņa politiskie vadītāji var piedalīties sabiedrības interešu trastu valdēs, “rada situāciju, kurā augstākā līmeņa politiskie vadītāji var piedalīties lēmumu pieņemšanā saistībā ar publisko līdzekļu izmaksu tām struktūrām, kurās viņi paši ir nodarbināti un kurās viņiem ir galvenās lēmumu pieņemšanas pilnvaras”. Tomēr, kā apgalvo Padome, sabiedrības interešu trastiem, ņemot vērā to likumā noteikto raksturu, ir izšķiroša ietekme uz un kontrole pār to īpašumā esošiem subjektiem, tādējādi praksē abi subjekti esot nesaraujami saistīti. Tāpēc jebkurš lēmums par Savienības līdzekļu izmantošanu, ko pieņem subjekts, kuru pārvalda sabiedrības interešu trasts, esot pakļauts interešu konflikta riskam saistībā ar sabiedrības interešu trastiem.
103 Līdz ar to no Īstenošanas lēmuma 2022/2506 kopsakarā ar Komisijas priekšlikumu un Komisijas paziņojumu izriet, ka bažas par tiesiskuma principu pārkāpumiem attiecas uz sabiedrības interešu trastiem piemērojamo tiesisko regulējumu un it īpaši uz organizāciju, darbību un sistēmiskas pārredzamības trūkumu attiecībā uz līdzekļu pārvaldību, ko veic šie trasti un to īpašumā esošie subjekti, nevis uz pārkāpumiem, ko tie vai to īpašumā esošie subjekti, piemēram, prasītāja, izdarījuši individuāli.
104 Šādos apstākļos prasīt, lai Komisija un Padome saistībā ar iespējamiem sistēmiskiem tiesiskuma principu pārkāpumiem obligāti konstatētu arī katra attiecīgā subjekta individuālus tiesiskuma principu pārkāpumus, kā to apgalvo prasītāja, būtu pretrunā Regulas 2020/2092 lietderīgajai iedarbībai. Turklāt šāda interpretācija padarītu neiespējamu pasākumu piemērošanu sistēmisku tiesiskuma principu pārkāpumu novēršanai.
105 Tādējādi pretēji prasītājas norādītajam, Padome var apgalvot, ka pieļauti sistēmiski tiesiskuma principu pārkāpumi un līdz ar to var tikt pieņemts Savienības budžeta aizsardzības pasākums saskaņā ar Regulu 2020/2092, pat ja attiecīgie subjekti nav izdarījuši individuālus tiesiskuma principu pārkāpumus.
106 Attiecībā uz aplūkoto tiesiskuma principu pārkāpumu konstatēšanu jānorāda, un tas izriet no šī sprieduma 96.–102. punkta, ka apstrīdētā tiesību norma ir balstīta uz pietiekami drošiem faktiem, jo saskaņā ar Regulas 2020/2092 4. panta 1. punktu kopsakarā ar šīs pašas regulas 3. panta b) punktu tiesiskuma principu pārkāpumi minētās regulas 2. panta a) punkta izpratnē ir juridiski pietiekami pierādīti. Tie ietver nopietnu iespējamu interešu konfliktu risku Ungārijas tiesiskā regulējuma dēļ, un tiem ir sistēmisks raksturs, jo Ungārija sistēmiski nespēj vai nevēlas novērst lēmumus, kas pieņemti, pārkāpjot interešu konfliktu jomā piemērojamos tiesību aktus.
107 Šādos apstākļos, lai konstatētu tiesiskuma principu pārkāpumus, apstrīdētās tiesību normas pieņemšanas nolūkā nebija jāpierāda individuāli pārkāpumi, ko izdarījuši tādi subjekti kā prasītāja vai trasts, kura īpašumā tā ir.
108 Tālab prasītājas arguments, ka Padome nav pierādījusi individuālus tiesiskuma principu pārkāpumus, jānoraida kā neefektīvs. Attiecībā uz tiesiskuma principu pārkāpumu pierādīšanu, ciktāl tā apgalvo, ka Īstenošanas lēmums 2022/2506 neesot balstīts uz pietiekami drošiem vai pamatotiem faktiem, prasītājas arguments jānoraida kā nepamatots.
– Par otro daļu, kas attiecas uz Regulas 2020/2092 4. panta 1. punkta pārkāpumu saistībā ar faktisku un pietiekami tiešu saikni starp tiesiskuma principu pārkāpumiem un to ietekmi uz Savienības budžetu
109 Prasītāja, ko atbalsta Ungārija, apgalvo, ka Īstenošanas lēmumā 2022/2506 neesot pierādīta “faktiska saikne” starp tiesiskuma principu pārkāpumiem un to ietekmi uz Savienības budžetu.
110 Padome, ko atbalsta Komisija, apstrīd prasītājas argumentāciju.
111 Šajā ziņā Tiesa atgādina, ka Regulas 2020/2092 4. panta 1. punktā noteikts, ka, lai veiktu atbilstīgus pasākumus, jākonstatē, ka tiesiskuma principu pārkāpumi dalībvalstī pietiekami tiešā veidā ietekmē vai nopietni draud ietekmēt pareizu Savienības budžeta pārvaldību vai finanšu interešu aizsardzību. Tādējādi šis nosacījums paredz, ka jābūt pierādītai “faktiskai saiknei” starp šiem pārkāpumiem un šādu ietekmi vai nopietniem draudiem ietekmēt (spriedums, 2022. gada 16. februāris, Polija/Parlaments un Padome, C‑157/21, EU:C:2022:98, 165. punkts).
112 Pirmām kārtām, jāizvērtē prasītājas arguments, ka Komisija neesot ņēmusi vērā faktu, ka sabiedrības interešu trasti nebija iesaistīti universitāšu pārvaldībā.
113 Saskaņā ar Ungārijas Likuma Nr. IX 22. panta 4. punktu trasta īpašumā esošas augstākās izglītības iestādes dibināšanas aktā var paredzēt, ka šis trasts ir atbildīgs par augstākās izglītības iestādes budžeta, tās saskaņā ar grāmatvedības noteikumiem sagatavoto gada pārskata, organizatorisko un darbības noteikumu un aktīvu pārvaldības plānu apstiprināšanu, kā arī par saimnieciskās darbības subjekta daļu izveidi un iegādi un ka tam ir pienākums izsludināt uzaicinājumu pieteikties rektora amatam.
114 Tādu sabiedrības interešu trastu pilnvaras, kuru īpašumā ir Ungārijas augstākās izglītības iestādes, detalizēti izklāstītas arī nemzeti felsőoktatásról szóló 2011. évi CCIV. törvény (2011. gada Likums Nr. CCIV par augstāko izglītību valstī; Magyar Közlöny 2011/165; turpmāk – Ungārijas Likums Nr. CCIV), un tas piemērojams visām Ungārijas augstākās izglītības iestādēm. Šī likuma 12. un 73. pantā noteikts pilnvaru sadalījums starp augstākās izglītības iestādes valdi un īpašniekiem, proti, attiecīgā gadījumā sabiedrības interešu trastiem.
115 Šajā ziņā Ungārijas Likuma Nr. CCIV 12. panta 3. punktā kā vispārīgs noteikums paredzēts, ka valdei tostarp jāpieņem augstākās izglītības iestādes budžets, gada pārskati, kā arī tās organizatoriskie un darbības noteikumi.
116 Savukārt Ungārijas Likuma Nr. CCIV 73. panta 1. punktā paredzēts, ka tad, ja vien nav noteikts citādi, tiesības un pienākumi, kas saistīti ar īpašnieku kontroli, ir vienādi neatkarīgi no tā, kurš subjekts īsteno šīs tiesības un pilda šos pienākumus. Tādējādi no šī likuma 73. panta 3. punkta izriet, ka īpašniekiem tostarp ir pilnvaras pieņemt un grozīt augstākās izglītības iestādes dibināšanas aktu, kā arī pārskatīt tās organizatoriskos un darbības noteikumus.
117 Visbeidzot Ungārijas Likuma Nr. CCIV 94. panta 6. punktā noteikts, ka, atkāpjoties no šī likuma 12. panta 3. punkta un 73. panta 3. punkta, privātas augstākās izglītības iestādes dibināšanas aktā tostarp var paredzēt, ka īpašnieks apstiprina tās budžetu, gada pārskatus, kā arī organizatoriskos un darbības noteikumus.
118 No iepriekš minētā izriet, ka atkarībā no augstākās izglītības iestādes dibināšanas akta sabiedrības interešu trastam var būt plašas pilnvaras šīs iestādes budžeta, darbības un organizatoriskajos jautājumos.
119 Otrām kārtam, jāpārbauda, vai pastāv “faktiska saikne” starp aplūkotajiem pārkāpumiem un ietekmi vai nopietniem draudiem ietekmēt pareizu Savienības budžeta pārvaldību vai finanšu interešu aizsardzību.
120 No Īstenošanas lēmuma 2022/2506 58. un 62. apsvēruma izriet, ka to Ungārijas paziņoto korektīvo pasākumu neatbilstības dēļ, kas bija paredzēti sistēmisku tiesiskuma principu pārkāpumu novēršanai, joprojām pastāvēja nopietns risks Savienības budžetam, jo šie pārkāpumi pietiekami tiešā veidā apdraudēja pareizu Savienības budžeta pārvaldību un finanšu interešu aizsardzību.
121 Priekšlikuma 33. punktā Komisija šajā ziņā norāda, ka tādu privāttiesību subjektu dibināšana, kuros valsts iegulda nozīmīgus publiskos aktīvus, var nozīmēt, ka nav publiskās kontroles pār šo subjektu darbību un vadību.
122 Komisijas priekšlikuma 142. punktā norādīts arī, ka izņēmums, kas ļauj sabiedrības interešu trastu valdes locekļiem neievērot prasības par interešu konfliktiem, var ietekmēt jebkuru budžetu, ko šie subjekti var īstenot vai pārvaldīt.
123 Tāpat saskaņā ar Komisijas paziņojuma 70. punktu Ungārijas no 2022. gada 1. novembra atjaunotais izņēmums, kas ļauj augstākā līmeņa politiskajiem vadītājiem piedalīties sabiedrības interešu trastu valdēs, rada situāciju, kurā augstākā līmeņa politiskie vadītāji var piedalīties lēmumu pieņemšanā saistībā ar publisko līdzekļu izmaksu tām struktūrām, kurās viņi paši ir nodarbināti un kurās viņiem ir galvenās lēmumu pieņemšanas pilnvaras.
124 Visbeidzot – Komisijas paziņojuma 154. punkta vi) apakšpunktā norādīts, ka “pastāv būtiski riski attiecībā uz vairākiem citiem jautājumiem, proti: [..] pēc tam, kad Komisija septembrī bija izvērtējusi ierosināto korektīvo pasākumu, turpmāka augstāka līmeņa amatpersonu klātbūtnes veicināšana sabiedriskas nozīmes aktīvu pārvaldības fondu valdēs, kuru mērķis [bija] izmaksāt lielas valsts līdzekļu summas”.
125 Šajā gadījumā, ņemot vērā šī sprieduma 120.–124. punktā izklāstītos apsvērumus, Vispārējā tiesa konstatē, ka prasītāja ir sabiedrības interešu trasta īpašumā un šī trasta valdes, kuras locekļus uz nenoteiktu laiku ieceļ izpildvara, kontrolē. Tādējādi no sistēmiskā viedokļa pastāv faktisks un nopietns risks, ka Eiropas Savienības finansēto akadēmisko programmu un apmācību, kā arī pētniecības un attīstības projektu izvēle var tikt tiešā veidā politiski ietekmēta vai šādu iemeslu dēļ vienkārši vairs netikt atbalstīta.
126 Tāpēc jākonstatē, ka tad, ja nebūtu apstrīdētās tiesību normas, trasti, kuros var piedalīties augstākā līmeņa amatpersonas – tostarp augstākā līmeņa politiskie vadītāji –, un to īpašumā esoši subjekti, varētu saņemt līdzekļus no Savienības budžeta. Tomēr, kā izriet no šī sprieduma 118. punkta, sabiedrības interešu trastiem var būt plašas pilnvaras attiecībā uz to īpašumā esošo subjektu –, piemēram, kā šajā gadījumā prasītāja – budžeta, darbības un organizatoriskajiem jautājumiem.
127 Turklāt pastāv arī faktisks risks, ka darbiniekus, kas iesaistīti Savienības budžeta finansētu pētniecības un attīstības vai augstākās izglītības projektu īstenošanā, varētu atlasīt sabiedrības interešu trastu valde vai akadēmiskā vadība, pamatojoties uz to politisko piederību.
128 Tāpēc programmās Erasmus+ un “Apvārsnis Eiropa” sabiedrības interešu trastiem var būt nozīme Savienības līdzekļu izmaksāšanā galasaņēmējiem. Līdz ar to pastāv faktisks risks, ka politiski, ekonomiski vai personīgi interešu konflikti varētu traucēt minēto saņēmēju izvēli.
129 Padome ir pamatoti norādījusi arī, ka programmas Erasmus+ gadījumā pastāv faktisks un sistēmisks risks, ka interešu konflikti traucēs to studentu atlasei, kuri ir labuma guvēji, un it īpaši citās dalībvalstīs īstenoto atbilstošo kursu izvēlei un savstarpējai atzīšanai, un tādējādi šajā atlases procesā tiek ieviesti apsvērumi, kas pārsniedz akadēmisko nopelnu novērtēšanu.
130 Padome apgalvoja arī, un prasītāja un Ungārija to nav nopietni atspēkojušas, ka attiecībā uz dotāciju īstenošanu programmā “Apvārsnis Eiropa” pakalpojumu sniedzēju atlase iepirkuma procedūrās, lai īstenotu ar šo programmu reglamentētos projektus, kas bieži vien bija ļoti svarīgi attiecībā uz zinātniskiem projektiem piešķirto budžetu, esot neaizsargāta pret nepamatotas ietekmes risku. Ungārijas tiesiskais regulējums ietekmējot arī personāla pieņemšanu darbā un citus cilvēkresursu procesus. Ņemot vērā politiskās kontroles plašo nozīmi un interešu konfliktu risku, Padome apstiprināja, ka visi iekšējie procesi, akadēmiskās procedūras un pārvaldības struktūras, kas iesaistītas Savienības līdzekļu izmantošanā, esot pakļautas ārējai ietekmei, kas varētu izraisīt nepareizu Savienības līdzekļu izmantošanu.
131 Tomēr Savienības finanšu interešu aizsardzība nozīmē, ka tās finanšu līdzekļi netiek izmantoti, lai finansētu dalībvalstu sabiedriskas nozīmes struktūras, piemēram, trastus vai to īpašumā esošus subjektus, kuru darbības kārtība pārkāpj tiesiskuma principus.
132 Tālab pretēji prasītājas un Ungārijas apgalvotajam Komisija un Padome šajā gadījumā ir juridiski pietiekami pierādījušas faktisku un pietiekami tiešu saikni starp apgalvotajiem smagajiem sistēmiskajiem tiesiskuma principu pārkāpumiem un ietekmi vai nopietniem draudiem ietekmēt pareizu Savienības budžeta pārvaldību vai tās finanšu interešu aizsardzību.
133 Tādējādi arguments, ka Īstenošanas lēmumā 2022/2506 nav konstatēta faktiska un pietiekami tieša saikne starp tiesiskuma principu pārkāpumiem un to ietekmi uz Savienības budžetu, jānoraida kā nepamatota un līdz ar to pirmā pamata pirmā un otrā daļa jānoraida kopumā.
Par ceturto pamatu, kas attiecas uz samērīguma principa pārkāpumu
134 Ar ceturto pamatu prasītāja, kuru atbalsta Ungārija, apgalvo, ka ar apstrīdēto tiesību normu esot pārkāpts LES 5. panta 4. punktā un Regulas 2020/2092 18. apsvērumā paredzētais samērīguma princips.
135 Šajā ziņā prasītāja ir izvirzījusi piecus argumentus. Pirmkārt, tā kā apstrīdētā tiesību norma, kas ietekmē tās darbību, nekādi nav saistīta ar apgalvotajiem tiesiskuma principa pārkāpumiem, to nevarot kvalificēt kā atbilstīgu un nepieciešamu Savienības budžeta aizsardzībai. Otrkārt, apstrīdētās tiesību normas ierobežotās ietekmes uz budžetu dēļ salīdzinājumā ar Īstenošanas lēmuma 2022/2506 2. panta 1. punktu tā neesot atbilstīga Savienības budžeta aizsardzībai. Treškārt, apstrīdētā tiesību norma, kuras sekas kaitējot prasītājas darbībai un labai reputācijai, neesot vismazāk ierobežojošais pasākums. Ceturtkārt, argumenti, kas norādīti Īstenošanas lēmuma 2022/2506 61. apsvērumā, lai pamatotu apstrīdētās tiesību normas samērīgumu, it īpaši tas, ka pasākums ir pagaidu pasākums, šajā ziņā neesot pietiekami. Piektkārt, pirms Īstenošanas lēmuma 2022/2506 pieņemšanas neesot ņemtas vērā prasītājas intereses un situācija.
136 Padome, kuru atbalsta Komisija, apstrīd prasītājas un Ungārijas argumentus.
137 Īstenošanas lēmuma 2022/2506 62. apsvērumā Padome ir norādījusi, ka labākais veids, kā novērst nopietnu risku budžetam, ko rada iespējami interešu konflikti sabiedrības interešu trastos, ir apstrīdētā tiesību norma, proti, aizliegums Komisijai, izpildot Savienības budžetu tiešā vai netiešā pārvaldībā, noslēgt jaunas juridiskas saistības ar šiem trastiem vai to īpašumā esošiem subjektiem. Padomes ieskatā šāds pasākums ir samērīgs, jo tas ir absolūti nepieciešams, lai sasniegtu mērķi aizsargāt Savienības budžetu pret ietekmi vai draudiem ietekmēt, kas izriet no tiesiskuma principu pārkāpumiem dalībvalstī.
138 Vispārējā tiesa atgādina, ka Regulas 2020/2092 5. panta 3. punktā paredzēts, ka saskaņā ar šo regulu veiktie pasākumi ir samērīgi. Tos nosaka, ņemot vērā tiesiskuma principu pārkāpumu faktisko vai iespējamo ietekmi uz pareizu Savienības budžeta pārvaldību vai finanšu interešu aizsardzību. Pienācīgi ņem vērā tiesiskuma principu pārkāpumu raksturu, ilgumu, smagumu un apmēru. Pasākumi, ciktāl iespējams, ir vērsti uz Savienības darbībām, ko skāruši pārkāpumi. No tā izriet, ka pieņemtajiem pasākumiem jābūt strikti samērīgiem ar konstatēto tiesiskuma principu pārkāpumu ietekmi uz Savienības budžetu vai finanšu interesēm (spriedums, 2022. gada 16. februāris, Polija/Parlaments un Padome, C‑157/21, EU:C:2022:98, 302. punkts).
139 Samērīguma princips, kas ir viens no Eiropas Savienības tiesību vispārējiem principiem un nostiprināts LES 5. panta 4. punktā, kā arī Pamattiesību hartas 52. panta 1. punktā, prasa, lai Savienības iestāžu akti atbilstu ar attiecīgo tiesisko regulējumu sasniedzamo leģitīmo mērķu īstenošanai, un tie nedrīkst pārsniegt šo mērķu sasniegšanai nepieciešamo, ņemot vērā, ka tad, ja ir iespēja izvēlēties no vairākiem atbilstīgiem pasākumiem, jāizvēlas vismazāk ierobežojošais, un radītās neērtības nedrīkst būt nesamērīgas attiecībā pret sasniedzamajiem mērķiem (spriedums, 2022. gada 16. februāris, Ungārija/Parlaments un Padome, C‑156/21, EU:C:2022:97, 340. punkts; skat. arī spriedumu, 2022. gada 16. februāris, Polija/Parlaments un Padome, C‑157/21, EU:C:2022:98, 353. punkts un tajā minētā judikatūra).
140 Pirmām kārtām, jāizvērtē apstrīdētās tiesību normas nepieciešamība un atbilstība.
141 Vispirms jāatgādina, ka Regulas 2020/2092 un Īstenošanas lēmuma 2022/2506 mērķis ir aizsargāt Savienības budžetu pret apdraudējumiem, kas varētu izrietēt no tiesiskuma principu pārkāpumiem dalībvalstī.
142 Tomēr prasītāja Vispārējā tiesā nav iesniegusi nevienu konkrētu pierādījumu, kas liktu apšaubīt apstrīdētās tiesību normas, kas Komisijai nosaka aizliegumu noslēgt jaunas juridiskas saistības ar sabiedrības interešu trastiem, kas izveidoti, pamatojoties uz Ungārijas Likumu Nr. IX, vai ar šādu trastu īpašumā esošiem subjektiem, spēju sasniegt mērķi aizsargāt Savienības budžetu pret tiesiskuma principu pārkāpumiem.
143 Turpinājumā – tā kā apstrīdētā tiesību norma, kas ietekmē tās darbības, nekādi nav saistīta ar apgalvotajiem tiesiskuma principu pārkāpumiem, to nevarot kvalificēt par atbilstīgu un nepieciešamu Savienības budžeta aizsardzībai.
144 Tomēr šādā apgalvojumā nav ņemts vērā, ka Regulas 2020/2092 mērķis ir aizsargāt Savienības budžetu, nevis dalībvalstī sodīt par tiesiskuma principu pārkāpumiem kā tādiem (spriedums, 2022. gada 16. februāris, Ungārija/Parlaments un Padome, C‑156/21, EU:C:2022:97, 119. punkts). Turklāt, kā izriet no šī sprieduma 118. punkta, sabiedrības interešu trastam, kura īpašumā ir prasītāja, var būt plašas pilnvaras, it īpaši attiecībā uz budžeta jautājumiem, un tādējādi tas var ietekmēt Savienības līdzekļus. Bez tam, tā kā tiesiskuma principu pārkāpumi ir sistēmiski, nevis individuāli, jo tie saistīti ar Ungārijas tiesisko regulējumu, apstāklis, ka prasītāja nav izdarījusi aplūkotos pārkāpumus vai nav tos ietekmējusi, neskar apstrīdētajā tiesību normā noteiktā pasākuma atbilstību.
145 Visbeidzot prasītāja apgalvo, ka, ņemot vērā apstrīdētās tiesību normas ierobežoto ietekmi uz budžetu, tā neesot atbilstīga Savienības budžeta aizsardzībai. Šajā ziņā prasītāja it īpaši apgalvo, ka saskaņā ar apstrīdēto tiesību normu apturētās saistības ir 1,85 miljoni EUR, savukārt ar Īstenošanas lēmuma 2022/2506 2. panta 1. punktu iesaldēto aktīvu summa ir 6,3 miljardi EUR.
146 Tomēr ar konstatējumu, ka apstrīdētajai tiesību normai ir mazāka ietekme uz budžetu nekā tai, kas attiecas uz dažiem citiem Īstenošanas lēmumā 2022/2506 paredzētajiem pasākumiem, nepietiek, lai pierādītu tās neatbilstību, un tas jānoraida. Proti, kā izriet no Tiesas judikatūras, pieņemamo pasākumu samērīgumu galvenokārt nodrošina kritērijs par tiesiskuma principu pārkāpumu “ietekmi” uz pareizu Savienības budžeta pārvaldību vai finanšu interešu aizsardzību (spriedums, 2022. gada 16. februāris, Polija/Parlaments un Padome, C‑157/21, EU:C:2022:98, 361. punkts). Tālab Regulā 2020/2092 nav noteikta minimālā robežvērtība pārkāpuma ietekmei uz budžetu vai pārkāpuma smagumam, lai varētu pieņemt pasākumu saskaņā ar šo regulu, bet ir prasīts, lai pieņemtais pasākums būtu stingri samērīgs ar šo ietekmi uz Savienības budžetu vai finanšu interesēm.
147 Otrām kārtām, attiecībā uz prasītājas argumentu, ka apstrīdētā tiesību norma neesot vismazāk ierobežojošais pasākums, Vispārējā tiesa konstatē, ka tā šajā ziņā izsaka tikai vispārīgu apgalvojumu, tomēr neprecizē, kurš cits pasākums būtu bijis mazāk ierobežojošs.
148 Tādējādi nav pierādīts, ka pastāvētu cits pasākums Savienības budžeta aizsardzībai, kas būtu bijis mazāk ierobežojošs.
149 Papildus jānorāda – tāpat kā dara Padome –, ka, pat ja apstrīdētās tiesību normas dēļ prasītāja tika izslēgta no noteikta finansējuma saņemšanas, vismazāk ierobežojošais pasākums no pieciem Regulas 2020/2092 5. panta 1. punkta a) apakšpunktā uzskaitītajiem pasākumiem, ņemot vērā izvirzītos mērķus, ir pienākums neslēgt jaunas juridiskas saistības. Citiem šajā tiesību normā uzskaitītajiem pasākumiem būtu traucējoša ietekme uz programmām, kas Īstenošanas lēmuma 2022/2506 spēkā stāšanās dienā jau tika īstenotas, radot arī sarežģījumus trešām personām.
150 Turklāt, kā izriet no Īstenošanas lēmuma 2022/2506 62. apsvēruma, apstrīdētā tiesību norma neietekmē Savienības programmu līdzekļu, kas ir tiešā vai netiešā pārvaldībā, kopējo piešķiršanu. Konkrētāk, tas nozīmē, ka Ungārijas universitātes, kuras nav tādu sabiedrības interešu trastu īpašumā, kas izveidoti, pamatojoties uz Ungārijas Likumu Nr. IX, kā arī to studenti, mācībspēki un pētnieki var saņemt ES finansējumu no programmām Erasmus+ un “Apvārsnis Eiropa”.
151 Visbeidzot – Regulas 2020/2092 5. panta 2. punktā noteikts, ka tad, ja vien lēmumā, ar kuru pieņem pasākumus, nav noteikts citādi, atbilstīgu pasākumu pieņemšana neskar valsts pārvaldes iestāžu vai dalībvalstu pienākumus īstenot programmu vai fondu un jo īpaši pienākumus pret galasaņēmējiem vai labuma guvējiem.
152 Tālab Īstenošanas lēmuma 2022/2506 63. apsvērumā norādīts, ka, “ievērojot Regulas [..] 2020/2092 5. panta 2. punktu, šis lēmums neietekmē Ungārijas pienākumus īstenot programmas un fondus, uz kuriem attiecas šis lēmums, un jo īpaši tās pienākumus pret galasaņēmējiem vai labuma guvējiem, tostarp pienākumu veikt maksājumus saskaņā ar piemērojamajiem nozaru vai finanšu noteikumiem”.
153 Trešām kārtām, prasītāja apgalvo, ka Īstenošanas lēmuma 2022/2506 61. apsvērumā izvirzītie argumenti, lai pamatotu apstrīdētās tiesību normas samērīgumu, šajā ziņā neesot pietiekami un tos varot atspēkot. Prasītāja it īpaši norāda, ka tā neesot veikusi darbību vai bezdarbību, kas varētu tikt kvalificēta par tiesiskuma principu pārkāpumiem, ka no 61. apsvēruma izriet, ka tieši Ungārijas valsts, nevis prasītāja pati īsteno attiecīgās programmas un ka apstrīdētās tiesību normas sekas tās ieskatā nevar kvalificēt par pagaidu sekām.
154 Šajā gadījumā iesākumā jākonstatē, ka prasītājas argumentiem, ar kuriem tiek apšaubīti Īstenošanas lēmuma 2022/2506 61. apsvērumā izvirzītie elementi, nav nozīmes, jo šī apsvēruma mērķis ir pamatot Īstenošanas lēmuma 2022/2506 2. panta 1. punktā minētā pasākuma samērīgumu, nevis no apstrīdētās tiesību normas izrietošo samērīgumu.
155 Savukārt no 62. apsvēruma izriet, ka aizliegums noslēgt jaunas juridiskas saistības, kas izriet no apstrīdētās tiesību normas, neietekmē to Savienības programmu līdzekļu kopējos piešķīrumus, kas ir tiešā un netiešā pārvaldībā un kurus joprojām var izmantot citiem subjektiem, un tādējādi tas ir pietiekami, lai garantētu Savienības budžeta aizsardzību, vienlaikus nodrošinot samērīgumu ar to, kas strikti nepieciešams minētā mērķa sasniegšanai.
156 Jākonstatē, ka prasītāja nav iesniegusi nevienu pierādījumu, kas ļautu pamatoti apšaubīt šo konstatējumu.
157 Ceturtām kārtām, attiecībā uz prasītājas argumentu, ka pirms Īstenošanas lēmuma 2022/2506 pieņemšanas netika ņemtas vērā tās intereses un situācija, jāatgādina, ka Regulas 2020/2092 19. apsvērumā precizēts, ka ir “ļoti svarīgi, lai, pieņemot pasākumus tiesiskuma principu pārkāpumu gadījumā, tiktu pienācīgi aizsargātas galasaņēmēju un labuma guvēju likumīgās intereses”, un ka, “apsverot pasākumu pieņemšanu, Komisijai [būtu] jāņem vērā to iespējamā ietekme uz galasaņēmējiem un labuma guvējiem”.
158 Šajā gadījumā no Īstenošanas lēmuma 2022/2506 kopsakarā ar Komisijas priekšlikumu, izriet, ka ir ņemta vērā šī pasākuma iespējamā ietekme uz labuma guvējiem, it īpaši uz prasītāju. Proti, pirmkārt, – kā izriet no šī sprieduma 149. punkta – jākonstatē, ka apstrīdētajā tiesību normā paredzētais pasākums ir vismazāk ierobežojošs attiecībā uz programmām, kuras Īstenošanas lēmuma 2022/2506 spēkā stāšanās dienā jau bija uzsāktas, jo tas ļauj programmu Erasmus+ un “Apvārsnis Eiropa” galasaņēmējiem pat pēc apstrīdētās tiesību normas pieņemšanas līdz šajās programmās parakstīto nolīgumu beigām turpināt saņemt dotācijas, kas piešķirtas pirms šīs tiesību normas pieņemšanas.
159 Otrkārt, Īstenošanas lēmuma 2022/2506 63. apsvērums, saskaņā ar kuru šis lēmums neietekmē Ungārijas pienākumus, it īpaši tās pienākumus pret galasaņēmējiem vai labuma guvējiem, tostarp pienākumu veikt maksājumus, pierāda, ka Padome ir ņēmusi vērā šī lēmuma ietekmi uz Savienības finansējuma galasaņēmējiem un labuma guvējiem.
160 Tādējādi prasītājas arguments jānoraida kā nepamatots.
161 Piektām kārtām, attiecībā uz apstrīdētās tiesību normas samērīgumu vispirms jānorāda, ka, ņemot vērā iepriekš izklāstīto, šī tiesību norma atbilst vispārējo interešu mērķim aizsargāt Savienības budžetu. Turpinājumā – apstrīdētajā tiesību normā paredzētais pasākums ir viens no Regulas 2020/2092 5. panta 1. punktā uzskaitītajiem pasākumiem. Proti, Padomei nav plašas rīcības brīvības attiecībā uz to pasākumu izvēli un tvērumu, kurus var pieņemt saskaņā ar Regulu 2020/2092, ņemot vērā, ka šīs izvēles – kā atgādināts šī sprieduma 73. un 74. punktā – ir stingri reglamentētas šajā pantā un tostarp šajā regulā paredzētajā šo pasākumu pieņemšanas procedūrā. Visbeidzot – apstrīdētā tiesību norma neesot nesamērīga, jo tās ietekme uz līdzekļu kopējiem piešķīrumiem un galasaņēmējiem vai labuma guvējiem, pret kuriem Ungārijai jāpilda pienākumi, ir ierobežota, un tas ir atgādināts Īstenošanas lēmuma 2022/2506 62. apsvērumā.
162 No tā izriet, ka prasītāja nav pierādījusi, ka apstrīdētā tiesību norma būtu nesamērīga ar izvirzīto mērķi.
163 Tāpēc ceturtais pamats jānoraida kā nepamatots.
Par trešā pamata otro daļu, kas attiecas uz nepareizu pilnvaru izmantošanu
164 Trešā pamata otrajā daļā prasītāja apgalvo, ka Padome esot nepareizi izmantojusi pilnvaras.
165 Šajā ziņā prasītāja it īpaši apgalvo, ka Padome, pieņemdama Īstenošanas lēmumu 2022/2506, esot izbeigusi tās tieši un netieši no Savienības saņemto finansējumu un profesionālās, personiskās un zinātniskās attiecības, ko sekmēja šis finansējums. Padomei esot tikai pilnvaras “atbilstīgu pasākumu pieņemšanai ar mērķi aizsargāt Savienības budžetu pret tiesiskuma principu pārkāpumiem Ungārijā”.
166 Šajā kontekstā prasītāja norāda, ka viedoklis, ka Padome nav nepareizi izmantojusi pilnvaras, ir līdzvērtīgs tam, ka tai tiek piešķirta pilnīga kontrole pār iekļaušanas sarakstā kritērijiem un personām, uz kurām attiecas Regulas 2020/2092 5. pantā paredzētie pasākumi.
167 Padome uzskata, ka trešā pamata otrā daļa jānoraida kā nepieņemama, jo tā nav pietiekami skaidri un konsekventi izvirzīta prasības pieteikumā, vai – pakārtoti – kā nepamatota.
168 Vispirms – jānoraida Padomes atbilstoši Reglamenta 76. pantam izvirzītā iebilde par nepieņemamību.
169 Proti, saskaņā ar šī sprieduma 21. un 22. punktā atgādināto judikatūru, lai gan prasītājas izvirzītie argumenti šīs daļas atbalstam nav īpaši precīzi, no tās procesuālajiem rakstiem izriet, ka tā nepārprotami apgalvo, ka Padome esot nepareizi izmantojusi pilnvaras.
170 Turpinājumā – attiecībā uz pamatotību Vispārējā tiesa atgādina, ka jēdzienam “nepareiza pilnvaru izmantošana” ir precīzs tvērums, kas attiecas uz to, ka administratīvā iestāde izmanto pilnvaras citam mērķim, nevis tam, kuram tās piešķirtas. Lēmumu par spēkā neesošu padara nepareiza pilnvaru izmantošana, ja, pamatojoties uz objektīvām, atbilstīgām un saskanīgām norādēm, izrādās, ka tas pieņemts tikai vai vismaz galvenokārt citiem mērķiem, nevis tiem, kuriem attiecīgās pilnvaras piešķirtas, vai lai izvairītos no Līgumā īpaši paredzētās procedūras, kas attiecas uz konkrētās lietas apstākļu risināšanu (šajā nozīmē skat. spriedumu, 2022. gada 24. novembris, Parlaments/Padome (Tehniskie pasākumi saistībā ar zvejas iespējām), C‑259/21, EU:C:2022:917, 61. punkts un tajā minētā judikatūra). Šajā ziņā nav pietiekami prasījumu pamatošanai atsaukties uz noteiktiem faktiem, bet jāsniedz arī pietiekami precīzas, objektīvas un saskanīgas norādes, kas var pamatot šo faktu patiesumu vai vismaz ticamību. Ja tādu nav, iestādes apgalvojumu saturisko pareizību nevar apšaubīt. Tādējādi vispārējs norāžu par nepareizu pilnvaru izmantošanu izvērtējums nevar balstīties uz vienkāršiem apgalvojumiem vai nepietiekami precīzām, neobjektīvām un neatbilstīgām norādēm (skat. rīkojumu, 2013. gada 19. decembris, Silva Tenreiro/Komisija, T‑32/13 P, EU:T:2013:721, 32. un 33. punkts un tajos minētā judikatūra).
171 Tomēr jākonstatē – tāpat kā dara Padome –, ka prasītāja nav sniegusi nevienu norādi, kas varētu pierādīt, ka tā būtu nepareizi izmantojusi pilnvaras.
172 Proti, šķiet, ka prasītāja šo apgalvojumu pamato ar konstatējumu, ka ar apstrīdēto tiesību normu ir izbeigts finansējums, ko tā saņēma no Savienības. Tomēr ar šo konstatējumu nepietiek, lai secinātu, ka Padome būtu izmantojusi tai saskaņā ar Regulu 2020/2092 piešķirtās pilnvaras citam mērķim, nevis Savienības budžeta aizsardzībai pret tiesiskuma principu pārkāpumiem Ungārijā vai lai izvairītos no Līgumos vai Savienības tiesiskajā regulējumā īpaši paredzētas procedūras.
173 Šajā ziņā Padome pamatoti norāda, ka Komisija un Padome pati ir ievērojušas Regulā 2020/2092 paredzēto procedūru un prasītāja nav sniegusi pierādījumus par pretējo, un ka minētās procedūras mērķis ir Līgumos atzīts leģitīms mērķis, proti, Savienības budžeta aizsardzība, ievērojot tiesiskuma principus.
174 Tādējādi, pieņemdama Īstenošanas lēmumu 2022/2506 un it īpaši apstrīdēto tiesību normu, Padome ir īstenojusi pilnvaras saistībā ar Savienības budžeta izveidi un izpildi LESD 322. panta 1. punkta a) apakšpunkta izpratnē (šajā nozīmē skat. spriedumu, 2022. gada 16. februāris, Polija/Parlaments un Padome, C‑157/21, EU:C:2022:98, 241. punkts).
175 Tāpēc trešā pamata otrā daļa jānoraida kā nepamatota.
Par piekto pamatu, kas attiecas uz LESD 107. panta pārkāpumu
176 Ar piekto pamatu prasītāja, kuru atbalsta Ungārija, apgalvo, ka apstrīdētā tiesību norma radot tirgus izkropļojumu, jo tai ir bijusi tūlītēja ietekme uz pētniecības un attīstības projektiem un tā apdraudot tās dalību programmās Erasmus+ un “Apvārsnis Eiropa”. Atšķirīgu nosacījumu piemērošana līdzvērtīgiem vai līdzīgiem tirgus dalībniekiem radot diskrimināciju un varot izkropļot tirgu.
177 Tālab prasītāja apgalvo, ka apstrīdētā tiesību norma esot valsts atbalsts un ka ar to esot pārkāpts LESD 107. pants.
178 Padome, kuru atbalsta Komisija, galvenokārt uzskata, ka šis pamats ir nepieņemams tā skaidrības, konsekvences un struktūras trūkuma dēļ, un – pakārtoti – apstrīd prasītājas argumentus pēc būtības.
179 Vispirms – jānoraida Padomes atbilstoši Reglamenta 76. pantam izvirzītā iebilde par nepieņemamību.
180 Lai gan argumenti, ko prasītāja izvirzījusi šī pamata atbalstam, nav īpaši precīzi, no tās procesuālajiem rakstiem izriet, ka tā nepārprotami apgalvo, ka apstrīdētā tiesību norma esot prettiesiska, jo ar to tiekot izkropļota konkurence atbilstoši LESD 107. pantam.
181 Turpinājumā – jāatgādina, ka LESD 107. panta 1. punktā noteikts, ka ar iekšējo tirgu nav saderīgs nekāds atbalsts, ko piešķir dalībvalstis vai ko jebkādā citā veidā piešķir no valsts līdzekļiem un kas rada vai draud radīt konkurences izkropļojumus, dodot priekšroku konkrētiem uzņēmumiem vai konkrētu preču ražošanai, ciktāl tāds atbalsts iespaido tirdzniecību starp dalībvalstīm.
182 Jāatgādina, ka, lai priekšrocības varētu kvalificēt par “atbalstu” LESD 107. panta izpratnē, pirmkārt, tām jābūt tieši vai netieši piešķirtām no valsts līdzekļiem un, otrkārt, tām jābūt attiecināmām uz valsti (skat. spriedumu, 2002. gada 16. maijs, Francija/Komisija, C‑482/99, EU:C:2002:294, 24. punkts un tajā minētā judikatūra).
183 Tomēr apstrīdēto tiesību normu nevar uzskatīt par valsts atbalstu, jo finansējums, uz kuru tā attiecas, ir Savienības līdzekļi, kurus tieši vai netieši pārvalda Savienība, un dalībvalstīm nav rīcības brīvības.
184 Tāpēc piektais pamats un līdz ar to prasība kopumā jānoraida.
Par tiesāšanās izdevumiem
185 Atbilstoši Reglamenta 134. panta 1. punktam lietas dalībniekam, kuram nolēmums ir nelabvēlīgs, piespriež atlīdzināt tiesāšanās izdevumus, ja to ir prasījis lietas dalībnieks, kuram nolēmums ir labvēlīgs. Tā kā prasītājai spriedums ir nelabvēlīgs, tai jāpiespriež segt savus, kā arī atlīdzināt Padomes tiesāšanās izdevumus saskaņā ar tās prasījumiem, izņemot tos, kas radušies saistībā ar iebildi par nepieņemamību, kura noraidīta ar 2024. gada 4. aprīļa rīkojumu Semmelweis Egyetem/Padome (T‑138/23, nav publicēts, EU:T:2024:211), un kas jāsedz Padomei.
186 Atbilstoši Reglamenta 138. panta 1. punktam Ungārija un Komisija savus tiesāšanās izdevumus sedz pašas.
Ar šādu pamatojumu
VISPĀRĒJĀ TIESA (viduspalāta)
nospriež:
1) Prasību noraidīt.
2) Semmelweis Egyetem sedz savus, kā arī atlīdzina Eiropas Savienības Padomes tiesāšanās izdevumus, izņemot tos, kas radušies saistībā ar iebildi par nepieņemamību, kura noraidīta ar 2024. gada 4. aprīļa rīkojumu Semmelweis Egyetem/Padome (T‑138/23, nav publicēts, EU:T:2024:211), un kas jāsedz Padomei.
3) Ungārija un Eiropas Komisija savus tiesāšanās izdevumus sedz pašas.
|
Papasavvas |
Costeira |
Truchot |
|
Schwarcz |
Kancheva |
Öberg |
|
Zilgalvis |
Tichy‑Fisslberger |
Verschuur |
Pasludināts atklātā tiesas sēdē Luksemburgā 2026. gada 30. septembrī.
[Paraksti]
* Tiesvedības valoda – angļu.