EIROPAS KOMISIJA
Briselē, 4.6.2025
COM(2025) 224 final
Ieteikums
PADOMES IETEIKUMS
par Slovēnijas ekonomikas, sociālo, nodarbinātības, strukturālo un budžeta politiku
{SWD(2025) 224 final}
EIROPAS KOMISIJA
Briselē, 4.6.2025
COM(2025) 224 final
Ieteikums
PADOMES IETEIKUMS
par Slovēnijas ekonomikas, sociālo, nodarbinātības, strukturālo un budžeta politiku
{SWD(2025) 224 final}
Ieteikums
PADOMES IETEIKUMS
par Slovēnijas ekonomikas, sociālo, nodarbinātības, strukturālo un budžeta politiku
EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,
ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 121. panta 2. punktu un 148. panta 4. punktu,
ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2024/1263 (2024. gada 29. aprīlis) par ekonomikas politikas efektīvu koordināciju un budžeta daudzpusēju uzraudzību un ar ko atceļ Padomes Regulu (EK) Nr. 1466/97 1 , un jo īpaši tās 3. panta 3. punktu,
ņemot vērā Eiropas Komisijas ieteikumu,
ņemot vērā Eiropas Parlamenta rezolūcijas,
ņemot vērā Eiropadomes secinājumus,
ņemot vērā Nodarbinātības komitejas atzinumu,
ņemot vērā Ekonomikas un finanšu komitejas atzinumu,
ņemot vērā Sociālās aizsardzības komitejas atzinumu,
ņemot vērā Ekonomikas politikas komitejas atzinumu,
tā kā:
Vispārīgi apsvērumi
(1)Regulā (ES) 2024/1263, kas stājās spēkā 2024. gada 30. aprīlī, ir noteikts, ka ekonomikas pārvaldības sistēmas mērķi ir veicināt stabilas un ilgtspējīgas publiskās finanses, ilgtspējīgu un iekļaujošu izaugsmi un noturību, izmantojot reformas un investīcijas, kā arī novērst pārmērīgu valdības budžeta deficītu. Regulā noteikts, ka Padome un Komisija saistībā ar Eiropas pusgadu veic daudzpusēju uzraudzību saskaņā ar LESD noteiktajiem mērķiem un prasībām. Eiropas pusgads jo īpaši ietver konkrētām valstīm adresētu ieteikumu formulēšanu un īstenošanas uzraudzību. Regula arī veicina valstu atbildību par fiskālo politiku un uzsver tās orientāciju vidējā termiņā apvienojumā ar efektīvāku un saskaņotāku izpildi. Katrai dalībvalstij ir jāiesniedz Padomei un Komisijai valsts vidēja termiņa fiskāli strukturālais plāns, kurā ietvertas tās fiskālās, reformu un investīciju saistības četru vai piecu gadu periodā atkarībā no valsts likumdošanas termiņa ilguma. Neto izdevumu 2 virzībai šajos plānos ir jāatbilst regulas prasībām, piemēram, prasībām par to, ka līdz korekcijas perioda beigām jāpanāk vai jānotur vispārējās valdības parāda ticama samazināšanās vai tam jāsaglabājas piesardzīgā līmenī, kas ir zemāks par 60 % no iekšzemes kopprodukta (IKP), un ka vispārējās valdības budžeta deficīts vidējā termiņā jāsamazina un/vai jāsaglabā zem Līgumā noteiktās atsauces vērtības, kas ir 3 % no IKP. Ja dalībvalsts apņemas īstenot attiecīgu reformu un investīciju kopumu saskaņā ar regulā izklāstītajiem kritērijiem, korekcijas periodu var pagarināt ne vairāk kā par trīs gadiem.
(2)Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2021/241 3 , ar ko tika izveidots Atveseļošanas un noturības mehānisms (“ANM”), stājās spēkā 2021. gada 19. februārī. ANM nodrošina finansiālu atbalstu dalībvalstīm reformu un investīciju īstenošanai, tādējādi sniedzot Savienības finansētu fiskālo stimulu. Atbilstīgi Eiropas ekonomikas politikas koordinēšanas pusgada prioritātēm ANM veicina ekonomikas un sociālo atveseļošanu, vienlaikus virzot ilgtspējīgas reformas un investīcijas, jo īpaši zaļās un digitālās pārkārtošanās veicināšanai un dalībvalstu tautsaimniecību noturības stiprināšanai. Tas arī palīdz stiprināt publiskās finanses un veicināt izaugsmi un darbvietu radīšanu vidējā termiņā un ilgtermiņā, uzlabot teritoriālo kohēziju Savienībā un atbalstīt Eiropas sociālo tiesību pīlāra turpmāku īstenošanu.
(3)2023. gada 27. februārī pieņemtās Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2023/435 4 (“REPowerEU regula”) mērķis ir pakāpeniski izbeigt Savienības atkarību no Krievijas fosilā kurināmā importa. Tas palīdz iegūt enerģētisko drošību un dažādot Savienības energoapgādi, vienlaikus palielinot atjaunīgo energoresursu izmantošanu, enerģijas uzkrāšanas iespējas un energoefektivitāti. Slovēnija savā nacionālajā atveseļošanas un noturības plānā iekļāva jaunu REPowerEU nodaļu, lai tiktu finansētas galvenās reformas un investīcijas, kas palīdzēs sasniegt REPowerEU mērķus.
(4)Slovēnija savu atveseļošanas un noturības plānu saskaņā ar Regulas (ES) 2021/241 18. panta 1. punktu iesniedza Komisijai 2021. gada 30. aprīlī. Komisija atbilstoši minētās Regulas 19. pantam novērtēja atveseļošanas un noturības plāna atbilstību, efektivitāti, lietderīgumu un saskanību, ņemot vērā minētās regulas V pielikumā sniegtās novērtēšanas vadlīnijas. Padome 2021. gada 20. jūlijā pieņēma Īstenošanas lēmumu par Slovēnijas atveseļošanas un noturības plāna novērtējuma apstiprināšanu 5 un 2023. gada 16. oktobrī grozīja šo lēmumu saskaņā ar 18. panta 2. punktu, lai atjauninātu neatmaksājamā finansiālā atbalsta maksimālo finanšu iemaksu, kā arī lai iekļautu REPowerEU nodaļu 6 . Maksājuma daļas tiek darītas pieejamas ar nosacījumu, ka Komisija saskaņā ar 24. panta 5. punktu ir pieņēmusi lēmumu, kurā konstatēts, ka Slovēnija ir apmierinoši sasniegusi attiecīgos atskaites punktus un mērķrādītājus, kas bija noteikti Padomes īstenošanas lēmumā. Apmierinoša sasniegšana nozīmē to, ka nav bijis regresa attiecībā uz tās pašas reformas vai investīcijas iepriekšējo atskaites punktu un mērķrādītāju sasniegšanu.
(5)Padome 2025. gada 21. janvārī pēc Komisijas ieteikuma pieņēma ieteikumu, ar ko apstiprina Slovēnijas valsts vidēja termiņa fiskālo un strukturālo plānu 7 . Plāns tika iesniegts saskaņā ar Regulas (ES) 2024/1263 11. pantu un 36. panta 1. punkta a) apakšpunktu, aptver laikposmu no 2025. līdz 2028. gadam un atspoguļo fiskālo korekciju, kas sadalīta pa četriem gadiem.
(6)2024. gada 26. novembrī Komisija pieņēma atzinumu par Slovēnijas 2025. gada budžeta plāna projektu. Tajā pašā dienā Komisija, pamatojoties uz Regulu (ES) Nr. 1176/2011, pieņēma 2025. gada brīdināšanas mehānisma ziņojumu, kurā Slovēnija nebija minēta starp tām dalībvalstīm, par kurām būs jāizstrādā padziļināts pārskats. Komisija pieņēma arī ieteikumu attiecībā uz Padomes ieteikumu par eurozonas ekonomikas politiku, kā arī priekšlikumu attiecībā uz 2025. gada vienoto nodarbinātības ziņojumu, kurā analizēta nodarbinātības pamatnostādņu un Eiropas sociālo tiesību pīlāra principu īstenošana. Ieteikumu par eurozonas ekonomikas politiku 8 Padome pieņēma 2025. gada 13. maijā un Vienoto nodarbinātības ziņojumu – 2025. gada 10. martā.
(7)Komisija 2025. gada 29. janvārī publicēja Konkurētspējas kompasu – stratēģisku satvaru, kura mērķis ir nākamajos piecos gados palielināt ES globālo konkurētspēju. Tajā ir noteikti trīs pārmaiņu imperatīvi ilgtspējīgai ekonomikas izaugsmei: i) inovācija; ii) dekarbonizācija un konkurētspēja un iii) drošība. Lai novērstu inovācijas plaisu, ES vēlas veicināt rūpniecisko inovāciju, atbalstīt jaunuzņēmumu izaugsmi, izmantojot tādas iniciatīvas kā ES jaunuzņēmumu un augošo uzņēmumu stratēģija, un veicināt progresīvu tehnoloģiju, piemēram, mākslīgā intelekta un kvantu datošanas, ieviešanu. Tiecoties uz zaļāku ekonomiku, Komisija ir izstrādājusi visaptverošu Lētākas enerģijas rīcības plānu un tīras rūpniecības kursu, nodrošinot, ka pāreja uz tīru enerģiju joprojām ir rentabla, konkurētspējai labvēlīga, it īpaši energoietilpīgās nozarēs, un ir izaugsmes virzītājspēks. Lai samazinātu pārmērīgu atkarību un palielinātu drošību, Savienība ir apņēmusies stiprināt globālās tirdzniecības partnerības, dažādot piegādes ķēdes un nodrošināt piekļuvi kritiski svarīgām izejvielām un tīras enerģijas avotiem. Šo prioritāšu pamatā ir horizontālie veicinošie faktori, proti, regulējuma vienkāršošana, vienotā tirgus padziļināšana, konkurētspējas finansēšana un uzkrājumu un investīciju savienība, prasmju un kvalitatīvu darbvietu veicināšana un labāka ES politikas koordinācija. Konkurētspējas kompass ir saskaņots ar Eiropas pusgadu, nodrošinot, ka dalībvalstu ekonomikas politika atbilst Komisijas stratēģiskajiem mērķiem, izveidojot vienotu pieeju ekonomikas pārvaldībai, kas veicina ilgtspējīgu izaugsmi, inovāciju un noturību visā Savienībā.
(8)2025. gadā Eiropas ekonomikas politikas koordinēšanas pusgada norises turpinās līdztekus ANM īstenošanai. Lai īstenotu Eiropas pusgada politikas prioritātes, joprojām ir svarīgi pilnībā īstenot atveseļošanas un noturības plānus, jo šie plāni palīdz efektīvi novērst visas problēmas, kas konstatētas iepriekšējos gados konkrētām valstīm adresētajos attiecīgajos ieteikumos, vai arī būtisku to daļu. Šie konkrētām valstīm adresētie ieteikumi joprojām ir vienlīdz svarīgi grozīto atveseļošanas un noturības plānu novērtēšanai saskaņā ar Regulas (ES) 2021/241 21. pantu.
(9)2025. gada konkrētām valstīm adresētie ieteikumi aptver galvenās ekonomikas politikas problēmas, kas nav pietiekami risinātas ar atveseļošanas un noturības plānos iekļautajiem pasākumiem, ņemot vērā attiecīgās problēmas, kas konstatētas 2019.–2024. gada konkrētām valstīm adresētajos ieteikumos.
(10)Komisija 2025. gada 4. jūnijā publicēja 2025. gada ziņojumu par Slovēniju. Tajā tika izvērtēts, kā Slovēnija ir īstenojusi attiecīgos konkrētai valstij adresētos ieteikumus un kā Slovēnija īsteno atveseļošanas un noturības plānu. Pamatojoties uz šo analīzi, ziņojumā par valsti tika identificētas visneatliekamākās problēmas, ar kurām saskaras Slovēnija. Tajā bija arī novērtēts Slovēnijas progress Eiropas sociālo tiesību pīlāra īstenošanā un Savienības pamatmērķu sasniegšanā nodarbinātības, prasmju un nabadzības mazināšanas jomā, kā arī progress Apvienoto Nāciju Organizācijas ilgtspējīgas attīstības mērķu sasniegšanā.
Gada progresa ziņojuma novērtējums
(11)Padome 2025. gada 21. janvārī ieteica Slovēnijai šādus maksimālos neto izdevumu pieauguma tempus: 5,6 % 2025. gadā, 4,4 % 2026. gadā, 4,1 % 2027. gadā un 4,0 % 2028. gadā, kas atbilst maksimālajam kumulatīvajam pieauguma tempam, kurš aprēķināts, atsaucoties uz 2023. gadu, proti, 12,1 % 2025. gadā, 17,0 % 2026. gadā, 21,8 % 2027. gadā un 26,6 % 2028. gadā. Slovēnija 2025. gada 28. aprīlī iesniedza savu gada progresa ziņojumu 9 par neto izdevumu ieteicamo maksimālo pieauguma tempu ievērošanu un par tādu reformu un investīciju īstenošanu, ar kurām reaģē uz galvenajām problēmām, kas konstatētas Eiropas pusgada konkrētām valstīm adresētajos ieteikumos. gada progresa ziņojums atspoguļo arī Slovēnijas pienākumu divreiz gadā ziņot par panākto progresu atveseļošanas un noturības plāna īstenošanā saskaņā ar Regulas (ES) 2021/241 27. pantu.
(12)Krievijas agresijas karš pret Ukrainu un tā sekas ir eksistenciāls izaicinājums Eiropas Savienībai. Komisija ieteica koordinēti aktivizēt Stabilitātes un izaugsmes pakta valsts izņēmuma klauzulu, lai atbalstītu ES centienus panākt strauju un būtisku aizsardzības izdevumu palielinājumu, un Eiropadome šo priekšlikumu atzinīgi novērtēja 2025. gada 6. marta sanāksmē. Pēc Slovēnijas 2025. gada 29. aprīļa lūguma Padome [datums] pēc Komisijas ieteikuma pieņēma ieteikumu, kas ļauj Slovēnijai atkāpties no ieteiktajiem neto izdevumu maksimālajiem pieauguma tempiem un pārsniegt tos 10 .
(13)Saskaņā ar Eurostat validētajiem datiem 11 Slovēnijas vispārējās valdības budžeta deficīts no 2,6 % no IKP 2023. gadā samazinājās līdz 0,9 % 2024. gadā, savukārt vispārējās valdības parāds no 68,4 % no IKP 2023. gada beigās saruka līdz 67,0 % 2024. gada beigās. Saskaņā ar Komisijas aprēķiniem šīs norises atbilst neto izdevumu pieauguma tempam 4,5 % apmērā 2024. gadā. gada progresa ziņojumā Slovēnija lēš, ka neto izdevumu pieaugums 2024. gadā arī ir 4,5 %. Saskaņā ar Komisijas aplēsēm fiskālā nostāja 12 , kas ietver gan valsts, gan ES finansētos izdevumus, 2024. gadā bija kontraktīva – proti, samazinājās par 1,1 % no IKP.
(14)Saskaņā ar gada progresa ziņojumu Slovēnijas budžeta prognožu pamatā esošajā makroekonomikas scenārijā paredzams, ka reālais IKP pieaugs par 2,1 % 2025. gadā un par 2,4 % 2026. gadā, savukārt SPCI inflācija 2025. gadā tiek prognozēta 2,3 % apmērā un 2026. gadā 2,3 % apmērā. Komisijas 2025. gada pavasara prognozē paredzēts, ka reālais IKP 2025. gadā palielināsies par 2,0 % un 2026. gadā par 2,4 %, taču SPCI inflācija 2025. gadā plānota 2,1 % apmērā un 2026. gadā 1,9 % apmērā.
(15)Gada progresa ziņojumā norādīts, ka paredzamais vispārējās valdības budžeta deficīts 2025. gadā palielināties līdz 1,9 % no IKP, savukārt vispārējās valdības parāda attiecība pret IKP līdz 2025. gada beigām samazināsies līdz 66,0 %. Šīs norises atbilst neto izdevumu pieaugumam 5,3 % apmērā 2025. gadā. Komisijas 2025. gada pavasara prognozē paredzēts, ka vispārējās valdības budžeta deficīts 2025. gadā būs 1,3 % no IKP. Deficīta pieaugums 2025. gadā galvenokārt atspoguļo zemākus ienākumus no īpašuma un augstāku atalgojumu darba ņēmējiem publiskā sektora algu reformas pakāpeniskas ieviešanas dēļ. Saskaņā ar Komisijas aprēķiniem šīs norises atbilst neto izdevumu pieaugumam 4,6 % apmērā 2025. gadā. Šīs neto izdevumu pieauguma prognozes, kas ir zemākas nekā gada progresa ziņojumā, un starpība starp Komisijas un Slovēnijas prognozēto vispārējās valdības bilanci galvenokārt skaidrojamas ar zemākām bruto pamatkapitāla veidošanas prognozēm un diskrecionāro ieņēmumu pasākumu atšķirīgu novērtējumu. Komisija arī prognozē lielākus ieņēmumus no ražošanas un importa nodokļiem un sociālajām iemaksām, kas papildus izskaidro starpību starp vispārējās valdības bilanci, kā to prognozējusi Komisija un Slovēnija. Saskaņā ar Komisijas aplēsēm fiskālā nostāja, kas ietver gan valsts, gan ES finansētos izdevumus, 2025. gadā būs ekspansīva – proti, palielināsies par 0,3 % no IKP. Paredzams, ka vispārējās valdības parāda attiecība pret IKP 2025. gada beigās samazināsies līdz 65,5 %.
(16)Komisijas 2025. gada pavasara prognozē paredzēts, ka no Atveseļošanas un noturības mehānisma neatmaksājamā atbalsta (“dotācijām”) 2025. gadā tiks finansēti vispārējās valdības izdevumi, kuru vērtība atbilst 0,9 % no IKP (salīdzinājumā ar 0,3 % no IKP 2024. gadā). No Atveseļošanas un noturības mehānisma finansētais neatmaksājamais atbalsts dod iespēju veikt kvalitatīvas investīcijas un produktivitāti palielinošas reformas, tiešā veidā neietekmējot Slovēnijas vispārējās valdības budžeta bilanci un parādu.
(17)Vispārējās valdības aizsardzības izdevumi Slovēnijā 2021.–2023. gadā saglabājās stabili 1,2 % apmērā no IKP 13 . Saskaņā ar Komisijas 2025. gada pavasara prognozi aizsardzības izdevumi 2024. gadā ir 1,4 % no IKP un 2025. gadā – 1,6 %. Tas atbilst pieaugumam par 0,4 procentpunktiem no IKP salīdzinājumā ar 2021. gadu. Laikposms, kad tiek aktivizēta valsts izņēmuma klauzula (2025.–2028. gads), ļauj Slovēnijai pārskatīt valdības izdevumu prioritātes vai palielināt valdības ieņēmumus, lai ilgstoši lielāki aizsardzības izdevumi neapdraudētu fiskālo stabilitāti vidējā termiņā.
(18)Saskaņā ar Komisijas 2025. gada pavasara prognozi neto izdevumi Slovēnijā 2025. gadā palielināsies par 4,6 % un 2024. un 2025. gadā – kumulatīvi par 9,3 %. Pamatojoties uz Komisijas 2025. gada pavasara prognozi, Slovēnijas neto izdevumu pieaugums 2025. gadā būs mazāks par ieteikto maksimālo pieauguma tempu gan gada griezumā, gan 2024. un 2025. gadā kopā.
(19)Gada progresa ziņojumā nav iekļautas budžeta prognozes par periodu pēc 2025. gada. Pamatojoties uz prognozes termiņa datumā zināmajiem politikas pasākumiem, Komisijas 2025. gada pavasara prognozē paredzēts, ka valdības budžeta deficīts 2026. gadā būs 1,5 % no IKP. Deficīta pieaugums 2026. gadā galvenokārt atspoguļo lielāku darba ņēmēju atalgojumu. Šīs norises atbilst neto izdevumu pieaugumam 7,0 % apmērā 2026. gadā. Saskaņā ar Komisijas aplēsēm fiskālā nostāja, kas ietver gan valsts, gan ES finansētos izdevumus, 2026. gadā būs ekspansīva – proti, 0,8 % no IKP. Saskaņā ar Komisijas prognozēm paredzams, ka vispārējās valdības parāda attiecība pret IKP līdz 2026. gada beigām samazināsies līdz 63,8 %.
Galvenās politikas problēmas
(20)Lai gan Slovēnijas nodokļu attiecība pret IKP joprojām ir zemāka par ES vidējo rādītāju, tās struktūra nav ļoti labvēlīga izaugsmei. Iedzīvotāju ienākuma nodokļa augstākā kategorija un darbaspēka nodokļu ķīlis 14 vienai personai dažādos ienākumu līmeņos joprojām ir viens no visaugstākajiem ES. Vienlaikus īpašuma nodokļi, t. sk. regulārie īpašuma nodokļi, joprojām ir ļoti zemi, un to īpatsvars ir zemāks par pusi no ES vidējā rādītāja. Samazinot nodokļu īpatsvaru darbaspēka izmaksās, tiktu samazinātas darbaspēka izmaksas, palielināts pieprasījums pēc darbaspēka un uzlabota konkurētspēja. Turklāt augstākas neto algas varētu palielināt darbaspēka piedāvājumu. Lai gan vides nodokļu ieņēmumu īpatsvars pārsniedz ES vidējo rādītāju, varētu tikt izmantota nodokļu sistēma, lai vēl vairāk veicinātu zaļos mērķus, arī piemērojot principu “piesārņotājs maksā”.
(21)Tiek prognozēts, ka Slovēnijā ievērojami palielināsies novecošanas izmaksas, kā rezultātā nākamajās desmitgadēs palielināsies veselības aprūpes, ilgtermiņa aprūpes un pensiju sistēmu izdevumi. Atveseļošanas un noturības plānā jau ir ietverti vairāki pasākumi šo sistēmu fiskālās ilgtspējas atbalstam, un pārskatīšanas klauzulas ieviešanu Ilgtermiņa aprūpes aktā var uzskatīt par būtisku uzlabojumu. Tomēr papildus plānam būtu svarīgi uzraudzīt izdevumus, lai nodrošinātu sociālās aizsardzības pienācīgumu un fiskālo ilgtspēju, jo daudzi iepriekš minēto sistēmu elementi joprojām nav pabeigti un ekonomiskā vide pastāvīgi mainās. Izdevumu pārskatīšana ir atzīta par noderīgu instrumentu, lai noteiktu jomas ar zemāku prioritāti vai neefektīviem izdevumiem, un tā rezultātā gūtos ietaupījumus varētu pārdalīt, lai risinātu jaunas fiskālās problēmas aizsardzības un digitālās un zaļās pārkārtošanās jomā un novērstu inovācijas plaisu, kur izdevumi būs jāuztur augstākā līmenī.
(22)Saskaņā ar Regulas (ES) 2021/241 19. panta 3. punkta b) apakšpunktu un minētās regulas V pielikuma 2.2. kritēriju atveseļošanas un noturības plānā ir ietverts plašs savstarpēji pastiprinošu reformu un investīciju kopums, ko paredzēts īstenot līdz 2026. gadam. Paredzams, ka tās palīdzēs efektīvi risināt problēmas, kas konstatētas attiecīgajos konkrētai valstij adresētajos ieteikumos, – visas vai ievērojamu to daļu. Šajā saspringtajā termiņā pabeigt atveseļošanas un noturības plāna, t. sk. REPowerEU nodaļas, efektīvu īstenošanu ir būtiski, lai zaļā un digitālā pārkārtošanās veicinātu Slovēnijas ilgtermiņa konkurētspēju, vienlaikus nodrošinot sociālo taisnīgumu. Lai atveseļošanas un noturības plānā noteiktās saistības izpildītu līdz 2026. gada augustam, ir būtiski, lai Slovēnija paātrinātu reformu un investīciju īstenošanu, risinot attiecīgās problēmas. Investīcijas izteikti koncentrējas īstenošanas perioda beigās, kas varētu radīt ievērojamas spēju problēmas dažādos līmeņos. Tāpēc tam ir jāpievērš īpaša uzmanība. Joprojām ir būtiski sistemātiski iesaistīt vietējās un reģionālās iestādes, sociālos partnerus, pilsoniskās sabiedrības organizācijas un citas attiecīgās ieinteresētās personas, lai nodrošinātu plašu līdzdalību atveseļošanas un noturības plāna sekmīgā īstenošanā.
(23)Slovēnijā ir paātrinājusies kohēzijas politikas programmu īstenošana, kas ietver atbalstu no Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF), Taisnīgas pārkārtošanās fonda (TPF), Eiropas Sociālā fonda Plus (ESF+) un Kohēzijas fonda (KF). Ir svarīgi turpināt centienus nodrošināt šo programmu ātru īstenošanu, vienlaikus maksimāli palielinot to ietekmi uz vietas. Slovēnija jau veic pasākumus saskaņā ar kohēzijas politikas programmām, lai veicinātu konkurētspēju un izaugsmi. Vienlaikus Slovēnija joprojām saskaras ar problēmām, kas ietver nepieciešamību uzlabot konkurētspēju, koncentrējoties uz inovāciju, t. sk. izstrādājot un ražojot kritiski svarīgas tehnoloģijas, kā arī problēmām, kas saistītas ar enerģētikas pārkārtošanu, ūdensapgādes noturību un mājokļiem, kas ir īpaši svarīgas pilsētu centriem un teritorijām, kuras saskaras ar aktīvu tūrismu, prasmju trūkumu un neatbilstību, t. sk. attiecībā uz digitālajām un zaļajām prasmēm, migrējošo darba ņēmēju un neaizsargāto grupu integrāciju darba tirgū, kvalitatīvu, pienācīgu un cenas ziņā pieejamu kopienā balstītu sociālo pakalpojumu deinstitucionalizāciju un attīstību. Saskaņā ar Regulas (ES) 2021/1060 18. pantu Slovēnijai kohēzijas politikas fondu vidusposma pārskatīšanas ietvaros ir jāpārskata visas programmas, cita starpā ņemot vērā 2024. gada valstij adresētajos ieteikumos norādītos problēmjautājumus. Ar Komisijas priekšlikumiem, kas pieņemti 2025. gada 1. aprīlī 15 , visu programmu termiņš vidusposma pārskatīšanas rezultātu novērtējuma iesniegšanai tiek pagarināts pēc 2025. gada 31. marta. Tas arī nodrošina elastību, lai palīdzētu paātrināt programmu īstenošanu, un stimulus dalībvalstīm piešķirt kohēzijas politikas resursus piecām Savienības stratēģiskajām prioritārajām jomām, proti, konkurētspējai stratēģisko tehnoloģiju, aizsardzības, mājokļu, ūdensapgādes noturības un enerģētikas pārkārtošanas jomā.
(24)Eiropas stratēģisko tehnoloģiju platforma (STEP) sniedz iespēju ieguldīt svarīgā ES stratēģiskajā prioritātē, stiprinot ES konkurētspēju. STEP tiek īstenota, izmantojot 11 esošos ES fondus. Arī dalībvalstis var veikt ieguldījumu programmā InvestEU, atbalstot investīcijas prioritārajās jomās. Slovēnija varētu izmantot šīs iniciatīvas, lai atbalstītu kritiski svarīgu tehnoloģiju, t. sk. tīru un resursefektīvu tehnoloģiju, izstrādi un ražošanu.
(25)Papildus ekonomiskajiem un sociālajiem problēmjautājumiem, kuru risināšana paredzēta atveseļošanas un noturības plānā un citos ES fondos, Slovēnija saskaras ar vairākām papildu problēmām, kas saistītas ar enerģētikas nozari, ilgtspējīgu transportu, klimatnoturību un vidi, darījumdarbības vidi, konkurētspēju un darbaspēka trūkumu.
(26)Kā noteikts Konkurētspējas kompasā, visām ES, valstu un vietējām iestādēm jāpieliek lielas pūles, lai izstrādātu vienkāršākus noteikumus un paātrinātu administratīvās procedūras. Komisija ir izvirzījusi vērienīgus mērķus administratīvā sloga samazināšanai: vismaz par 25 % un vismaz par 35 % MVU; un ir radīti jauni instrumenti šo mērķu sasniegšanai, t. sk. ES tiesību aktu kopuma sistemātisks stresa tests un pastiprināts dialogs ar ieinteresētajām personām. Lai sasniegtu šo mērķi, arī Slovēnijai ir jārīkojas. 67 % uzņēmumu uzskata, ka administratīvo procedūru sarežģītība ir problēma, veicot darījumdarbību Slovēnijā 16 .. Regulatīvie šķēršļi dažās nozarēs joprojām ir lielāki nekā pārējā ES. Regulatīvo šķēršļu samazināšana profesionālo pakalpojumu nozarē atvieglotu ienākšanu šajā nozarē un varētu uzlabot kvalitāti un pazemināt cenas, kā arī palīdzēt sasniegt ES vienkāršošanas mērķus. Konkrētāk, juridiskās profesijas regulējums ir stingrāks nekā citās ES valstīs. Tā kā paredzams, ka, iedzīvotājiem novecojot, saglabāsies spriedze darba tirgū, ierobežojumi šajās profesijās negatīvi ietekmē saimniecisko darbību un var ierobežot ilgtermiņa izaugsmi. Pamatojoties uz ESAO tirdzniecības ierobežotības indeksu, Slovēnija ir viena no dalībvalstīm, kurā ierobežojumi pakalpojumu tirdzniecības jomā ir vislielākie.
(27)Slovēnijas darījumdarbības jomas dinamika pēdējo gadu laikā ir pavājinājusies. Jaunu uzņēmumu izveide un neefektīvu uzņēmumu likvidēšana ir svarīga, lai resursus varētu efektīvi pārdalīt produktīvākiem lietojumiem un novatoriskākiem produktiem un pakalpojumiem. Līdz 2020. gadam rādītājs attiecībā uz uzņēmumu ienākšanu tirgū un iziešanu no tā pārsniedza ES vidējo līmeni, kas atspoguļoja spēcīgu spēju pielāgoties jaunām iespējām, taču pēdējo gadu laikā ir vērojams palēninājums, it īpaši uzņēmumu iziešanas rādītāja krituma dēļ. Lai gan uzņēmumu iziešanu no tirgus vien nevar uzskatīt par mērķi, pasākumiem esošās ražošanas struktūras aizsardzībai nevajadzētu būt pārmērīgiem. Jaunu citu uzņēmumu izveide un izaugsme varētu palīdzēt palielināt ekonomikas produktivitāti un konkurētspēju.
(28)Slovēnijas uzņēmumi galvenokārt paļaujas uz banku aizdevumiem un reti spēj izmantot finanšu tirgus obligāciju vai pašu kapitāla finansēšanai. 2023. gada beigās banku aizdevumu īpatsvars visos nefinanšu sabiedrību finansējuma avotos Slovēnijā bija līdzīgs ES vidējam rādītājam, bet biržā kotēto akciju un obligāciju īpatsvars bija tikai trešdaļa no ES vidējā rādītāja. Lielāks kapitāls (kas nav aizdevumi) ļautu uzņēmumiem Slovēnijā veikt vērienīgākas, uz attīstību orientētas investīcijas ar augstāku risku. Konkrētāk, riska kapitāla investīcijas attiecībā pret IKP ir vienas no zemākajām ES, un tas kavē jaunuzņēmumu izaugsmi. Šajos tirgos pietiekami nepiedalās institucionālie ieguldītāji. Kapitāla finansēšanas un riska kapitāla nosacījumu turpmāka uzlabošana, piemēram, veicinot pensiju fondu investīcijas un mājsaimniecību uzkrājumu investēšanu, izmantojot individuālos investīciju kontus, varētu palīdzēt piesaistīt vairāk ārvalstu kapitāla un paplašināt inovatīvu jaunuzņēmumu darbības mērogu.
(29)Saskaņā ar 2024. gada Eiropas inovācijas rezultātu pārskatu 17 Slovēnijas inovācijas sniegums 2024. gadā joprojām bija nedaudz zemāks par ES vidējo rādītāju un laikposmā no 2017. līdz 2024. gadam uzlabojās mazāk nekā vidēji ES. Publiskās pētniecības izdevumi, ar pētniecību nesaistīti inovācijas izdevumi uzņēmumiem un inovācijas izdevumi uz vienu darbinieku Slovēnijā joprojām ir salīdzinoši zemi. Lai sasniegtu savu mērķi līdz 2030. gadam kļūt par vadošo novatoru, Slovēnijai būtu jāpaātrina investīcijas pētniecībā un izstrādē saskaņā ar saistībām, ko tā uzņēmusies pētniecības, attīstības un inovācijas stratēģijā saskaņā ar atveseļošanas un noturības plānu. Attiecīgo tiesību aktu pilnīga un ātra īstenošana varētu nodrošināt labu pamatu investīcijām pētniecībā un palīdzēt sasniegt šo mērķi.
(30)Pamatojoties uz Komisijas veikto uzņēmumu uzticēšanās aptauju 18 , kopš 2021. gada vidus Slovēnijas rūpniecības uzņēmumu vadītāji ziņo, ka darbaspēka trūkums ir nozīmīgs faktors, kas ierobežo saimniecisko darbību. Brīvo darbvietu rādītāji ir tuvu ES vidējam. Tā kā paredzams, ka spriedze darba tirgū saglabāsies, bažas rada vispārējā prasmju neatbilstība. Pieejamās prasmes neatbilst pieprasījumam darba tirgū. 2024. gadā brīvo darbvietu rādītāji tādās svarīgās nozarēs kā rūpniecība, būvniecība un pakalpojumi joprojām bija augsti, lai gan salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu tie bija mazāki. Gandrīz puse no visiem darba devējiem saskārās ar grūtībām pieņemt darbā piemērotus darbiniekus, t. sk. profesionālo izglītību un pēcvidusskolas izglītību ieguvušu personu vidū, apdraudot uzņēmumu ražīgumu un to spēju ieviest jauninājumus.
(31)Laikposmā no 2018. līdz 2022. gadam 15 gadus vecu jauniešu pamatprasmes pasliktinājās, kas rada izaicinājumu prasmju attīstībai nākotnē. Lai gan laikposmā no 2015. līdz 2018. gadam vāju sasniegumu rādītājs bija tuvu ES noteiktajam līmenim 15 % apmērā, laikposmā no 2018. līdz 2022. gadam tas ievērojami palielinājās matemātikā un lasīšanā. Skolotāju trūkums ir palielinājies, jo par problēmu ir kļuvusi skolotāja profesijas pievilcības saglabāšana. 2022. gadā aptuveni 42 % skolēnu Slovēnijā apmeklēja skolas, kurās mācības apdraudēja mācībspēku trūkums.
(32)Pamatojoties uz datiem par brīvajām darbvietām, IKT speciālistu, it īpaši jaunu IKT absolventu, ir ļoti maz. Tas apgrūtina digitālās pārveides vajadzību apmierināšanu korporatīvajā sektorā. Digitālo prasmju trūkums iedzīvotāju vidū ir problēma, kas attiecas uz visiem pieaugušajiem, bet jo īpaši uz bezdarbniekiem un tām personām, kurām nav piekļuves digitālajiem rīkiem. Īpaša uzmanība būtu jāpievērš arī zaļajām prasmēm, jo darba ņēmēju trūkums ir novērojams daudzās profesijās, kurās nepieciešamas specializētas prasmes vai speciālās zināšanas, kas ir būtiskas zaļās pārkārtošanās īstenošanai.
(33)Lai gan darbaspēkam trūkst prasmju, kas ir nepieciešamas darba tirgū, t. sk. digitālajā un STEM jomā, iesaiste pieaugušo izglītībā ir samazinājusies. Slovēnija krietni atpaliek no sava vērienīgā mērķa, proti, 60 % iesaistes līmeņa. Digitālo prasmju trūkums pieaugušo iedzīvotāju vidū ir šķērslis, kas daudziem liedz pāriet uz kvalificētākām nodarbinātības nozarēm. Vislielākās problēmas bija personām, kas ir vecākas vai kam ir zemāka līmeņa kvalifikācija, migrantu izcelsmes personām un nestrādājošām personām.
(34)Ārvalstīs dzimušie darba ņēmēji pašlaik veido 15 % no valsts darbaspēka. Kopš 2019. gada ārvalstu darba ņēmēju skaits ir palielinājies par 48,7 %. Lielākā daļa šo darba ņēmēju ir mazkvalificēti – 90 % personu izglītība nav augstāka par pamatskolas līmeni, un vairāk nekā trešdaļa saņem minimālo algu. Slovēnijas darba tirgus ir guvis labumu no šo darba ņēmēju pieplūduma, taču darbaspēka joprojām trūkst, t. sk. augsti kvalificētās darbvietās. Neraugoties uz veiktajiem pasākumiem, ārvalstu darba ņēmēju iesniegto atļauju pieteikumu skaits, kas vēl nav izskatīts, joprojām ir ievērojams, jo juridiskās prasības ir pārmērīgi apgrūtinošas.
(35)Darbaspēka un prasmju trūkums kavē pakalpojumu raitu sniegšanu, jo īpaši aprūpes un izglītības nozarē. Brīvo darbvietu īpatsvars aprūpes nozarē un skolās joprojām ir salīdzinoši augsts. Tā kā šo pakalpojumu sniedzējiem ir grūtības aizpildīt brīvās darbvietas, esošo darbinieku darba slodze un darba apstākļi turpina pasliktināties. Lai veicinātu konkurētspēju un izaugsmi, būtiski ir palielināt darbaspēka piedāvājumu, t. sk. vēl vairāk stimulējot dalību darba tirgū, it īpaši vecāka gadagājuma cilvēku un darba ņēmēju ar zemāku prasmju līmeni starpā, piesaistīt darba ņēmējus no trešām valstīm un stiprināt migrējošo darba ņēmēju integrāciju darba tirgū un sabiedrībā.
(36)Fosilais kurināmais, kura liela daļa tiek importēta, joprojām veido ievērojamu daļu no Slovēnijas energoresursu struktūras (58 %), tādējādi veicinot arī augstākas un svārstīgākas cenas, kas savukārt ietekmē konkurētspēju. Ir vajadzīgi koncentrēti centieni, lai paātrinātu atjaunīgo energoresursu ieviešanu visās nozarēs, enerģijas uzkrāšanas izmantošanu un energoefektivitātes pasākumu īstenošanu.
(37)Atļauju piešķiršanas un administratīvās procedūras tīkla mēroga atjaunīgās enerģijas iekārtām, it īpaši vēja enerģijas iekārtām, joprojām ir būtisks šķērslis, jo vides jomas un pašvaldību līmeņa procedūras ir sarežģītas un ilgstošas un norit pat vairākus gadus. Neraugoties uz pastāvošo potenciālu, Slovēnijā pēdējo desmit gadu laikā nav reģistrēts vēja enerģijas jaudas pieaugums. Vēja iekārtām paredzētu teritoriju izveide ar sīki izstrādātiem telpiskās plānošanas noteikumiem varētu palīdzēt atraisīt šo potenciālu. Turklāt spēju veidošana apmācības un papildu resursu veidā, kas pieejami vietējām iestādēm, varētu palīdzēt paātrināt atjaunīgo energoresursu apguvi.
(38)Tīkla ierobežojumi, it īpaši sadales līmenī, neļauj pieslēgt arvien pieaugošo atjaunojamās enerģijas iekārtu apjomu (tiek noraidīti vairāk nekā 20 % pieprasījumu zemsprieguma līmenī), kas norāda uz nepieciešamību tīklu pastiprināt. Lai gan tīkla stiprināšanas pasākumi joprojām tiek īstenoti, izmantojot ANM, t. sk. saskaņā ar REPowerEU nodaļu, Slovēnijai ir jāpastiprina savi centieni, arī ieviešot viedo tīklu komponentus. Lai gan energoefektivitātes pasākumus, it īpaši ēku renovāciju, turpināja īstenot, izmantojot valsts finansēšanas satvaru un dažādus ES fondus, t. sk. ANM, Slovēnijai ir jāpastiprina savi centieni, jo īpaši, lai sasniegtu ilgtermiņa renovācijas stratēģijas mērķus līdz 2030. gadam samazināt ēku enerģijas patēriņu par 17 % salīdzinājumā ar 2020. gadu.
(39)Ilgtspējīga transporta ieviešana joprojām atpaliek no pārējās ES, un privāto automašīnu izmantošana joprojām ir ļoti liela. Transporta elektrifikācija ir īpaši zema, jo elektroenerģijas īpatsvars enerģijas galapatēriņā transporta nozarē joprojām ir nenozīmīgs – 1,3 %. Lai gan ES līmenī autotransporta radīto siltumnīcefekta gāzu emisiju apjoms laikposmā no 2005. līdz 2023. gadam samazinājās, Slovēnijā tas ievērojami palielinājās. Tiek īstenotas daudzas lielas investīcijas dzelzceļā un e-mobilitātē saskaņā ar atveseļošanas un noturības plānu. Tomēr joprojām būtu iespējams vēl vairāk palielināt sabiedriskā transporta izmantošanu.
(40)Slovēnija ir ļoti neaizsargāta pret riskiem, kas saistīti ar klimatu, it īpaši plūdiem, un pēdējo gadu laikā tā vairākkārt ir cietusi no ekstrēmiem laikapstākļiem (piemēram, dabas ugunsgrēkiem 2022. gadā un vētrām ar spēcīgiem plūdiem 2023. gadā). Tas negatīvi ietekmē valsts ekonomiku un sabiedrību, jo ekonomiskie zaudējumi uz vienu personu Slovēnijā ir lielākie ES. Neraugoties uz centieniem stiprināt klimatnoturību, joprojām pastāv problēmas, it īpaši saistībā ar pretplūdu aizsardzības un dabā balstītu risinājumu īstenošanu un vides pārvaldību. Turklāt pieaug spiediens uz ūdens resursiem, un dabas un ekosistēmu stāvoklis turpina pasliktināties, vēl vairāk vājinot Slovēnijas klimatnoturību un ūdensapgādes noturību, kas liecina par šajā ziņā pastāvošajām finansējuma nepilnībām.
(41)Ņemot vērā ciešās savstarpējās saiknes starp eurozonas dalībvalstu tautsaimniecībām un to kolektīvo devumu ekonomiskās un monetārās savienības darbībā, Padome eurozonas dalībvalstīm 2025. gadā ieteica rīkoties, tai skaitā izmantojot atveseļošanas un noturības plānus, lai īstenotu 2025. gada ieteikumu par eurozonas ekonomikas politiku. Attiecībā uz Slovēniju 2., 3. un 5. ieteikums palīdzēs īstenot pirmo ieteikumu eurozonai par konkurētspēju, savukārt 4. un 5. ieteikums palīdzēs īstenot otro eurozonai adresēto ieteikumu par noturību, bet 1. ieteikums palīdzēs īstenot 2025. gada ieteikumā izklāstīto eurozonai adresēto ieteikumu par makroekonomisko un finanšu stabilitāti,
AR ŠO IESAKA Slovēnijai 2025. un 2026. gadā rīkoties šādi.
1.Pastiprināt kopējos aizsardzības izdevumus un gatavību saskaņā ar Eiropadomes 2025. gada 6. marta secinājumiem. Ievērot neto izdevumu maksimālos pieauguma tempus, ko Padome ieteica 2025. gada 21. janvārī, vienlaikus izmantojot valsts izņēmuma klauzulā paredzēto pielaidi lielākiem aizsardzības izdevumiem. Nodrošināt sociālās aizsardzības fiskālo ilgtspēju un līdzsvarot nodokļu ieņēmumus, lai nodrošinātu izaugsmei labvēlīgākus un ilgtspējīgākus resursus. Uzlabot publisko finanšu kvalitāti, īstenojot izdevumu pārskatīšanu.
2.Ņemot vērā piemērojamos termiņus reformu un investīciju savlaicīgai pabeigšanai saskaņā ar Regulu (ES) 2021/241, paātrināt atveseļošanas un noturības plāna, t. sk. REPowerEU nodaļas, īstenošanu. Paātrināt kohēzijas politikas programmu (ERAF, TPF, ESF+) īstenošanu, attiecīgā gadījumā izmantojot iespējas, ko sniedz vidusposma pārskatīšana. Optimāli izmantot ES instrumentus, tostarp InvestEU un Eiropas stratēģisko tehnoloģiju platformas piedāvātās iespējas, lai uzlabotu konkurētspēju.
3.Vienkāršot regulējumu, uzlabot regulatīvos instrumentus un samazināt administratīvo slogu uzņēmumiem, t. sk. attiecībā uz konkrētiem pakalpojumiem un reglamentētām profesijām, kā arī samazināt šķēršļus pakalpojumu tirdzniecībai. Stiprināt konkurētspēju, veicinot darījumdarbības dinamiku un strauji augošu uzņēmumu izveidi, uzlabojot apstākļus investīcijām pašu kapitālā, t. sk. riska kapitāla investīcijām, institucionālajiem ieguldītājiem, kā arī investīcijām pētniecībā, izstrādē un inovācijā.
4.Paātrināt atjaunīgo energoresursu un enerģijas uzkrāšanas izvēršanu, racionalizējot un paātrinot administratīvās un atļauju piešķiršanas procedūras, izveidojot teritorijas vēja enerģijas iekārtām un pastiprinot spēju veidošanu atļauju piešķiršanai vietējā līmenī. Sadales līmenī stiprināt elektrotīkla infrastruktūru un ieviest viedo tīklu komponentus. Papildus tam paātrināt energoefektivitātes pasākumu īstenošanu, it īpaši būvniecības nozarē. Veicināt transporta nozares elektrifikāciju un koncentrēt investīcijas ilgtspējīga transporta, īpaši dzelzceļa, jomā. Turpināt stiprināt klimatnoturību un ūdensapgādes noturību, uzlabojot vides un pielāgošanās klimata pārmaiņām pārvaldību un paātrinot mērķtiecīgu pielāgošanās klimata pārmaiņām un vidisko pasākumu īstenošanu.
5.Novērst darbaspēka trūkumu, pastiprinot prasmju un kompetenču nodrošināšanu un apguvi, t. sk. pamatprasmes skolēnu vidū un prasmes, kas nepieciešamas zaļās un digitālās pārkārtošanās īstenošanai. Veicināt mūžizglītību un apmācību, it īpaši mazkvalificētiem un gados vecākiem darba ņēmējiem. Palielināt Slovēnijas pievilcību ārvalstu darba ņēmējiem ar augstākām prasmēm. Uzlabot darba apstākļus, it īpaši aprūpes un izglītības nozarē.
Briselē,
Padomes vārdā –
priekšsēdētājs
Priekšlikums – EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA, ar ko attiecībā uz īpašiem pasākumiem stratēģisku problēmu risināšanai vidusposma pārskatīšanas kontekstā groza Regulas (ES) 2021/1058 un (ES) 2021/1056 (COM(2025) 123 final).