TIESAS SPRIEDUMS (trešā palāta)
2023. gada 8. jūnijā (*)
Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu – Lauksaimniecība – Tirgu kopīgā organizācija – Regula (ES) Nr. 1308/2013 – 220. pants – Ar dzīvnieku slimībām saistīti tirgus atbalsta pasākumi – Īstenošanas regula (ES) 2019/1323 – Ārkārtas tirgus atbalsta pasākumi olu un mājputnu gaļas nozarei Itālijā – Valsts tiesiskais regulējums – Atbalsta piešķiršanas nosacījumi – Lauksaimnieki, kas darbojās attiecīgajā tirgū pieteikuma iesniegšanas dienā – Dalībvalstu rīcības brīvība
Lietā C‑636/21
par lūgumu sniegt prejudiciālu nolēmumu atbilstoši LESD 267. pantam, ko Consiglio di Stato (Valsts padome, Itālija) iesniegusi ar 2021. gada 13. oktobra lēmumu un kas Tiesā reģistrēts 2021. gada 15. oktobrī, tiesvedībā
NN
pret
Regione Lombardia,
TIESA (trešā palāta)
šādā sastāvā: palātas priekšsēdētāja K. Jirimēe [K. Jürimäe], tiesneši M. Safjans [M. Safjan], N. Pisarra [N. Piçarra], N. Jēskinens [N. Jääskinen] un M. Gavalecs [M. Gavalec] (referents),
ģenerāladvokāte: L. Medina,
sekretārs: A. Kalots Eskobars [A. Calot Escobar],
ņemot vērā rakstveida procesu,
ņemot vērā apsvērumus, ko snieguši:
– NN vārdā – E. Barilà, avvocato,
– Regione Lombardia vārdā – S. Gallonetto, A. Santagostino un M. Tamborino, avvocate,
– Itālijas valdības vārdā – G. Palmieri, pārstāve, kurai palīdz E. Feola, avvocato dello Stato,
– Eiropas Komisijas vārdā – A. C. Becker un F. Moro, pārstāves,
ņemot vērā pēc ģenerāladvokātes uzklausīšanas pieņemto lēmumu izskatīt lietu bez ģenerāladvokāta secinājumiem,
pasludina šo spriedumu.
Spriedums
1 Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu ir par to, kā interpretēt Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 1308/2013 (2013. gada 17. decembris), ar ko izveido lauksaimniecības produktu tirgu kopīgu organizāciju un atceļ Padomes Regulas (EEK) Nr. 922/72, (EEK) Nr. 234/79, (EK) Nr. 1037/2001 un (EK) Nr. 1234/2007 (OV 2013, L 347, 671. lpp.), 220. pantu un Komisijas Īstenošanas regulu (ES) 2019/1323 (2019. gada 2. augusts) par ārkārtas tirgus atbalsta pasākumiem olu un mājputnu gaļas nozarei Itālijā (OV 2019, L 206, 12. lpp.).
2 Šis lūgums ir iesniegts tiesvedībā starp NN, lauksaimnieku mājputnu nozarē, un Regione Lombardia (Lombardijas reģions, Itālija) par NN pieteikuma par finansiālā atbalsta piešķiršanu noraidīšanu.
Atbilstošās tiesību normas
Savienības tiesības
Regula Nr. 1308/2013
3 Regulas Nr. 1308/2013 220. pantā “Pasākumi, kas saistīti ar dzīvnieku slimībām un patērētāju uzticības zaudēšanu sabiedrības, dzīvnieku vai augu veselības risku dēļ”, pamatlietā piemērojamā redakcijā, ir paredzēts:
“1. [Eiropas] Komisija var pieņemt īstenošanas aktus, nosakot ārkārtas atbalsta pasākumus skartajam tirgum, lai ņemtu vērā:
a) ierobežojumus Savienības iekšējā tirdzniecībā un tirdzniecībā ar trešām valstīm, kas var rasties, piemērojot pasākumus dzīvnieku slimību izplatības apkarošanai, un
b) būtiskus tirgus traucējumus, kuru tiešais cēlonis ir patērētāju uzticības zaudēšana sabiedrības, dzīvnieku vai augu veselības un slimību risku dēļ.
Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 229. panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru.
2. Šā panta 1. punktā paredzētos pasākumus piemēro jebkurā no šīm nozarēm:
[..]
e) olas;
f) mājputnu gaļa.
Pasākumus, kas paredzēti 1. punkta pirmās daļas b) apakšpunktā un kas saistīti ar patērētāju uzticēšanās zudumu saistībā ar sabiedrības vai augu veselības riskiem, piemēro arī visiem citiem lauksaimniecības produktiem, izņemot I pielikuma XXIV daļas 2. iedaļā minētos produktus.
Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 228. pantā minēto steidzamības procedūru, papildinot šā punkta pirmajās divās daļās minēto produktu sarakstu.
3. Šā panta 1. punktā paredzētos pasākumus veic pēc attiecīgās dalībvalsts pieprasījuma.
4. Pasākumus, kas paredzēti 1. punkta pirmās daļas a) apakšpunktā, var veikt tikai tad, ja attiecīgā dalībvalsts ir veikusi sanitāros un veterināros pasākumus, lai ātri likvidētu slimību, un vienīgi tādā apmērā un tik ilgi, cik noteikti nepieciešams attiecīgā tirgus atbalstam.
5. Savienība 1. punktā paredzētajiem pasākumiem piešķir daļēju finansējumu 50 % apmērā no dalībvalstu segtajiem izdevumiem.
[..]
6. Dalībvalstis nodrošina to, lai ražotāju ieguldījums dalībvalstīm radušos izdevumu segšanā nekropļotu konkurenci starp ražotājiem dažādās dalībvalstīs.”
Īstenošanas regula 2019/1323
4 Īstenošanas regulas 2019/1323 3., 4., 6. un 10. apsvērums ir formulēts šādi:
“(3) [..] Itālija atbilstīgi Komisijas Īstenošanas lēmumiem [..] ir īstenojusi kontroles, monitoringa un profilakses pasākumus un izveidojusi aizsardzības zonas un uzraudzības zonas (turpmāk “reglamentētās zonas”).
(4) Itālija ir informējusi Komisiju par to, ka nepieciešamie dzīvnieku veselības un veterinārie pasākumi, kurus piemēroja, lai ierobežotu slimības izplatīšanos un to izskaustu, ir ietekmējuši ļoti daudzus operatorus un ka minētie operatori ir cietuši ienākumu zaudējumus, par kuriem nav tiesību uz Savienības finansiālo ieguldījumu saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 652/2014 [(2014. gada 15. maijs), ar ko paredz noteikumus tādu izdevumu pārvaldībai, kuri attiecas uz pārtikas apriti, dzīvnieku veselību un dzīvnieku labturību, augu veselību un augu reproduktīvo materiālu, un ar ko groza Padomes Direktīvas 98/56/EK, 2000/29/EK un 2008/90/EK, Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 178/2002, (EK) Nr. 882/2004 un (EK) Nr. 396/2005, Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2009/128/EK un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1107/2009 un atceļ Padomes Lēmumus 66/399/EEK, 76/894/EEK un 2009/470/EK (OV 2014, L 189, 1. lpp.)].
[..]
(6) 3. apsvērumā minēto dzīvnieku veselības un veterināro pasākumu piemērošanas rezultātā tika pagarināti karantīnas periodi, aizliegta putnu ievietošana un ierobežota putnu pārvietošana visa veida mājputnu audzēšanas saimniecībās, kas atrodas reglamentētajās zonās [..]. Minētais attiecās [tostarp] uz šādām [mājputnu] sugām: [..] Gallus domesticus. Tas ir novedis pie inkubējamo olu, pārtikas olu, dzīvu dzīvnieku un mājputnu gaļas produkcijas zaudējumiem šajās saimniecībās. Tāpēc ir lietderīgi kompensēt zaudējumus, kurus radījusi olu iznīcināšana un pārstrādāšana, kā arī dzīvnieku neizaudzēšana, ilgāka audzēšana vai izbrāķēšana.
[..]
(10) Šajā regulā paredzētais ārkārtas tirgus atbalsta pasākumu apmērs un ilgums nedrīkstētu pārsniegt to, kas ir absolūti nepieciešams, lai atbalstītu tirgu. Konkrēti, ārkārtas tirgus atbalsta pasākumi būtu jāattiecina tikai uz olu un mājputnu produkciju saimniecībās, kas atrodas reglamentētajās zonās, un tikai uz to laiku, kamēr tikuši veikti dzīvnieku veselības un veterinārie pasākumi, kuri Savienības un Itālijas tiesību aktos noteikti saistībā ar 45 augsti patogēnās putnu gripas uzliesmojumiem, kas apstiprināti laikā no 2017. gada 1. oktobra līdz 2018. gada 30. jūnijam, un tikai uz attiecīgajām reglamentētajām zonām.”
5 Saskaņā ar šīs regulas 1. pantu:
“Lai atbalstītu inkubējamo olu, pārtikas olu un mājputnu gaļas tirgu, kuru nopietni skāruši 45 augsti patogēnās H5 apakštipa putnu gripas uzliesmojumi, ko Itālija konstatējusi un paziņojusi laikā no 2017. gada 1. oktobra līdz 2018. gada 30. jūnijam, Savienība sniedz daļēju finansējumu 50 % apmērā no Itālijas segtajiem izdevumiem.”
6 Minētās regulas 2. pantā ir noteikts:
“Uz Savienības daļējo finansējumu [līdzfinansējumu] ir tiesības pretendēt tikai par Itālijas segtiem izdevumiem:
a) kuri radušies to dzīvnieku veselības un veterināro pasākumu piemērošanas laikā, kas minēti pielikumā uzskaitītajos Savienības un Itālijas tiesību aktos un attiecas uz 1. pantā minēto periodu; un
b) kuri radušies mājputnu saimniecībām, kam tikuši piemēroti dzīvnieku veselības un veterinārie pasākumi un kas atrodas [reglamentētajās] zonās; un
c) ja Itālija tos izmaksājusi saņēmējiem vēlākais līdz 2020. gada 30. septembrim. [Komisijas] Deleģētās regulas (ES) Nr. 907/2014 [(2014. gada 11. marts), ar ko papildina Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1306/2013 attiecībā uz maksājumu aģentūrām un citām iestādēm, finanšu pārvaldību, grāmatojumu noskaidrošanu, nodrošinājumu un euro izmantošanu (OV 2014, L 255, 18. lpp.),] 5. panta 2. punktu nepiemēro; un
d) ja a) punktā minētajā periodā par dzīvnieku vai produktu nav saņemta kompensācija valsts atbalsta vai apdrošināšanas veidā un ja par tiem nav saņemts Savienības finansiālais ieguldījums saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 652/2014.”
7 Šīs pašas regulas 3. panta 1. punkta b) apakšpunktā ir noteikts:
“Savienības daļējā finansējuma maksimālā summa ir 32 147 498 EUR, kas sadalīti šādi:
[..]
b) par zaudējumiem, kas saistīti ar audzēšanas perioda pielāgošanu sakarā ar pārvietošanas aizliegumu reglamentētajās zonās, piemēro [..] vienotas likmes par dzīvnieku [..].”
8 Īstenošanas regulas 2019/1323 4. pantā ir paredzēts:
“Itālija veic administratīvās un fiziskās pārbaudes saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 1306/2013 58. un 59. pantu.
Konkrēti Itālija verificē:
a) atbalsta pieprasījumu iesniegušā saņēmēja tiesības pretendēt uz atbalstu;
b) attiecībā uz katru atbalsttiesīgo pieteikuma iesniedzēju – faktisko produkcijas zaudējumu attiecināmību, daudzumu un vērtību;
c) to, vai kāds no atbalsttiesīgajiem pieteikuma iesniedzējiem šīs regulas 2. pantā minēto zaudējumu kompensēšanai nav saņēmis finansējumu no citiem avotiem.
Atbalsttiesīgajiem pieteikuma iesniedzējiem, kuru administratīvās pārbaudes ir pabeigtas, atbalstu drīkst izmaksāt, negaidot visu pārbaužu noslēgumu, proti, negaidot, kamēr būs pārbaudīti visi pieteikuma iesniedzēji, kas atlasīti pārbaudēm uz vietas.
Gadījumos, kad pieteikuma iesniedzēja tiesības pretendēt uz atbalstu neapstiprinās, atbalstu atgūst un piemēro sankcijas.”
Itālijas tiesības
9 Piemērojot Īstenošanas regulu 2019/1323, Ministro delle Politiche agricole alimentari e forestali (lauksaimniecības, pārtikas un mežsaimniecības politikas ministrs) pieņēma Decreto ministeriale n. 383/2020 del 15 gennaio 2020 (2020. gada 15. janvāra Ministrijas dekrētu Nr. 383/2020), kurā noteikta “Kārtība Īstenošanas regulas (ES) 2019/1323 par ārkārtas tirgus atbalsta pasākumiem olu un mājputnu gaļas nozarei Itālijā ieviešanai” (2020. gada 4. marta GURI Nr. 55). Šī ministrijas dekrēta 2. panta 1. punkts ir formulēts šādi:
“1. Īstenošanas regulas (ES) 2019/1323 3. panta 1. punktā minētās intervences uzskata par ārkārtas pasākumiem Itālijas mājputnu tirgus atbalstam Regulas Nr. 1308/2013 220. panta izpratnē.”
10 Saskaņā ar minētā ministrijas dekrēta 3. pantu “Saņēmēju identifikācija”:
“Pieteikumu kompensācijai par zaudējumiem var iesniegt:
a) inkubējamo olu audzēšanas saimniecības;
b) cāļu audzēšanas saimniecības (inkubatori);
c) saimniecības, kurās audzē 1. pantā minēto sugu jaunvistas, dējējvistas un broilerus;
d) olu iepakošanas centri.”
11 Šī paša ministrijas dekrēta 4. pantā ir noteikts:
“1. Personas, kas vēlas saņemt šajā dekrētā paredzēto atbalstu, iesniedz pieteikumu atkarībā no uzņēmuma juridiskās adreses teritoriāli kompetentajā akreditētā maksājumu aģentūrā.
2. Lai saņemtu atbalstu, pieteikuma iesniedzējiem ir jāpierāda, kādus zaudējumus tie cietuši, ieviešot sanitāros pasākumus, kas noteikti, lai ierobežotu augsti patogēnās H5 apakštipa putnu gripas epidēmiju laikposmā no 2017. gada 1. oktobra līdz 2018. gada 30. jūnijam.
[..]
4. Pieteikumiem pievieno ieinteresēto personu paziņojumus, kurus pamato ar ad hoc dokumentiem, kas pierāda izteikto pieprasījumu pamatotību. Šādi dokumenti var būt lauku saimniecību rīcībā esošie oficiālie reģistri vai citi specifiski grāmatvedības, sanitārie vai tirdzniecības dokumenti, kas atrodas minēto saimniecību rīcībā.”
Pamatlieta un prejudiciālais jautājums
12 NN piederēja trīs mājputnu saimniecības Itālijā. Pēc sanitāro ierobežojumu noteikšanas putnu gripas epidēmijas dēļ NN bija jāaptur darbība no 2017. gada 10. decembra līdz 2017. gada 26. decembrim divās no šīm saimniecībām un no 2017. gada 29. oktobra līdz 2017. gada 26. decembrim trešajā saimniecībā. Tomēr, ņemot vērā, ka NN bija sasniedzis noteiktu vecumu, 2019. gada 4. novembrī viņš visas šīs saimniecības nodeva saviem dēliem.
13 Pamatojoties uz Dekrētu Nr. 383/2020, 2020. gada 10. aprīlī NN Lombardijas reģionālajai maksājumu aģentūrai iesniedza atbalsta pieteikumu par šīm trim saimniecībām putnu gripas radīto zaudējumu dēļ.
14 Ar Dekrētu Nr. 1419/2020 Regione Lombardia (Lombardijas reģions) atteicās piešķirt atbalstu NN, pamatojoties uz to, ka, tā kā minētā pieteikuma iesniegšanas dienā viņam nepiederēja neviena mājputnu saimniecība, viņam nebija “atbalsta saņēmēja” statusa Ministrijas dekrēta Nr. 383/2020 izpratnē.
15 NN par šo dekrētu cēla prasību Tribunale amministrativo regionale per la Lombardia (Lombardijas Reģionālā administratīvā tiesa, Itālija), kas ar spriedumu Nr. 59/2021 šo prasību noraidīja.
16 Šī tiesa uzskatīja, ka Īstenošanas regulā 2019/1323 paredzētais atbalsta pasākums ir jāsaprot kā pasākums, kura mērķis galvenokārt ir atbalstīt attiecīgo tirgu un tātad tikai tos lauksaimniekus, kuri šajā tirgū veica darbību attiecīgā atbalsta pieteikuma iesniegšanas dienā. Tā uzskatīja, ka šī atbalsta pasākuma mērķis tātad ir nevis izmaksāt kompensācijas lauksaimniekiem, kuri pagātnē ir cietuši minētos zaudējumus, bet gan atbalstīt attiecīgo uzņēmumu, tostarp atlīdzinot tā ciestos zaudējumus. Minētā tiesa uzskata, ka tas noteikti nozīmē, ka attiecīgajai saimniecībai šajā datumā joprojām bija jāveic darbība.
17 2021. gada 19. martā NN pārsūdzēja šo spriedumu iesniedzējtiesā Consiglio di Stato (Valsts padome, Itālija), apgalvojot, ka minētais spriedums ir pretrunā Savienības tiesībām, proti, Regulas Nr. 1308/2013 220. pantam, kā arī Īstenošanas regulai 2019/1323.
18 Iesniedzējtiesa norāda, ka ir jānosaka, vai Savienības tiesiskajā regulējumā paredzētais atbalsta pasākums ir jāsaprot kā kompensācijas par ciestajiem zaudējumiem pasākums, no kura labumu gūst lauksaimnieks, kurš ir cietis kaitējumu, pat ja viņš atbalsta pieteikuma iesniegšanas dienā vairs nebija saimniecības īpašnieks, vai arī šī atbalsta pasākuma mērķis ir vienīgi atbalstīt attiecīgo tirgu un tas attiecas tikai uz tiem lauksaimniekiem, kuri šajā datumā veica darbību šajā tirgū.
19 Šī tiesa uzskata, ka Savienības tiesiskā regulējuma saturs attiecībā uz subjektīviem nosacījumiem, kas nepieciešami attiecīgā atbalsta piešķiršanai, nav nepārprotams. Šajā ziņā tā norāda, ka gadījumā, ja priekšroka būtu jādod attiecīgā pasākuma kompensēšanai, kropļojoša ietekme varētu rasties, ja no atbalsta saņēmēju loka būtu jāizslēdz personas, kurām saimniecības ir nodotas, proti, pašreizējie saimniecību īpašnieki, kuri kopīgi veido atbalstāmo tirgu.
20 Šādos apstākļos Consiglio di Stato (Valsts padome) nolēma apturēt tiesvedību un uzdot Tiesai šādu prejudiciālu jautājumu:
“Vai [..] Regulas (ES) Nr. 1308/2013 [..] 220. pantam un Īstenošanas regulai (ES) 2019/1323 [..] ir pretrunā valsts tiesību normas (piemēram, Dekrētā Nr. 383/2020 [..]), kas ir izstrādātas un piemērotas tā, lai putnu gripas radītā kaitējuma kompensācijas pasākumus attiecinātu tikai uz saimniecībām, kuras pieteikuma iesniegšanas dienā nav beigušas darbību?”
Par prejudiciālo jautājumu
21 Ar prejudiciālo jautājumu iesniedzējtiesa būtībā jautā, vai Regulas Nr. 1308/2013 220. pants kopsakarā ar Īstenošanas regulu 2019/1323 ir jāinterpretē tādējādi, ka tam ir pretrunā tāds valsts tiesiskais regulējums, kas interpretēts un piemērots, šajā otrajā minētajā regulā paredzēto atbalsta pasākumu saņēmēju loku ierobežojot tā, ka šie pasākumi tiek attiecināti tikai uz tiem lauksaimniekiem, kuri darbību mājputnu nozarē joprojām veica atbalsta pieteikuma iesniegšanas dienā.
22 Vispirms ir jānorāda, ka Regulas Nr. 1308/2013 220. panta 1. punktā ir paredzēts, ka Komisija var pieņemt īstenošanas aktus, nosakot ārkārtas atbalsta pasākumus skartajam tirgum, lai ņemtu vērā: a) ierobežojumus, kas var rasties, piemērojot pasākumus dzīvnieku slimību izplatības apkarošanai, un b) būtiskus tirgus traucējumus, kuru tiešais cēlonis ir patērētāju uzticības zaudēšana. Šī panta 4. punktā ir precizēts, ka pasākumus, kas paredzēti 1. punkta pirmās daļas a) apakšpunktā, var veikt vienīgi tādā apmērā un tik ilgi, cik noteikti nepieciešams attiecīgā tirgus atbalstam.
23 Ārkārtas atbalsta pasākumi tirgum olu un mājputnu gaļas nozarēs Itālijā minētās regulas 220. panta 1. punkta a) apakšpunkta izpratnē tika veikti, pieņemot Īstenošanas regulu 2019/1323.
24 Īstenošanas regulas 2019/1323 2. pantā ir definēts, kādi Itālijai saistībā ar atbalsta pasākumiem, kuri pieņemti atbilstoši Regulai Nr. 1308/2013, radušies izdevumi var pretendēt uz Īstenošanas regulas 2019/1323 1. pantā paredzēto Savienības līdzfinansējumu. It īpaši no šīs regulas 2. panta b) punkta izriet, ka uz šiem atbalsta pasākumiem var pretendēt mājputnu saimniecības, kurām tikuši piemēroti dzīvnieku veselības un veterinārie pasākumi un kuras atrodas zonās, kas minētas šīs pašas regulas pielikumā uzskaitītajos Savienības un Itālijas Republikas tiesību aktos. Saskaņā ar minētās regulas 4. pantu Itālijas iestādēm it īpaši ir jāpārliecinās, vai atbalsta pieteikuma iesniedzējam ir tiesības uz atbalstu.
25 Jākonstatē, ka saistībā ar Īstenošanas regulas 2019/1323 2. pantā definētajiem atbilstības nosacījumiem šajā regulā nav precizēts, vai, kā tas ir prasīts Itālijas tiesiskajā regulējumā, šim pieteikuma iesniedzējam ir jāveic darbība atbalsta pieteikuma iesniegšanas dienā.
26 Tā kā šis pienākums neizriet no Savienības tiesībām, tas ietilpst dalībvalstu rīcības brīvībā. Tomēr šāda prasība nedrīkst apdraudēt attiecīgā Savienības tiesiskā regulējuma mērķus un Savienības tiesību vispārējos principus (šajā nozīmē skat. spriedumus, 2015. gada 17. decembris, Szemerey, C‑330/14, EU:C:2015:826, 42. punkts, un 2022. gada 7. aprīlis, Avio Lucos, C‑116/20, EU:C:2022:273, 72. punkts).
27 Tāpēc ir jānosaka, kādi ir Regulas Nr. 1308/2013 un Īstenošanas regulas 2019/1323 mērķi.
28 Šajā ziņā, lai stabilizētu tirgu un nodrošinātu pietiekami augstu dzīves līmeni lauksaimniecībā nodarbinātajiem iedzīvotājiem, Regulai Nr. 1308/2013 ir vispārējs mērķis, kas, kā izriet no tās 10. apsvēruma, ir paredzēt virkni tirgus intervences un atbalsta pasākumu.
29 No Īstenošanas regulas 2019/1323, ar kuru tiek īstenots Regulas Nr. 1308/2013 220. panta 1. punkta a) apakšpunkts, 4. un 10. apsvēruma izriet, ka tās mērķis ir noteikt ārkārtas tirgus atbalsta pasākumus olu un mājputnu gaļas nozarei Itālijā. Tādējādi tajā it īpaši ir paredzēts kompensēt ienākumu zaudējumus, kas lauksaimniekiem radušies, piemērojot nepieciešamos dzīvnieku veselības un veterināros pasākumus, kurus pieņēmusi šī dalībvalsts, lai ierobežotu un novērstu H5 apakštipa gripas izplatīšanos.
30 Šajā ziņā Īstenošanas regulas 2019/1323 3. panta 1. punkta b) apakšpunktā tostarp ir noteikts, ka maksājumi ir paredzēti, lai kompensētu ražošanas zaudējumus, kas saistīti ar audzēšanas perioda pielāgošanu saistībā ar pārvietošanas aizliegumu reglamentētajās zonās. No tā izriet, ka Regulā Nr. 1308/2013 paredzētie ārkārtas pasākumi Īstenošanas regulā 2019/1323 ir precizēti īpašā veidā, proti, lai kompensētu zaudējumus, kas saistīti ar sanitāro un veterināro pasākumu noteikšanu dzīvnieku slimības izplatīšanās apkarošanai, atbalstot lauksaimniekus, kuru saimniecību tieši skar šie pasākumi.
31 No iepriekš minētajiem apsvērumiem izriet, ka, pieņemot Īstenošanas regulu 2019/1323, Savienības likumdevējs vēlējās paredzēt iespēju lauksaimniekiem izmantot attiecīgā tirgus atbalsta pasākumus, lai kompensētu ienākumu zaudējumus, kurus tie ir cietuši šo dzīvnieku veselības un veterināro pasākumu piemērošanas dēļ, un tādējādi mudināt šos lauksaimniekus pareizi ieviest šos pēdējos minētos pasākumus.
32 Tādējādi no Regulas Nr. 1308/2013 un Īstenošanas regulas 2019/1323 mērķiem izriet, ka vienīgais būtiskais elements, kas ir jāpārbauda, lai noteiktu, vai šajā pēdējā minētajā regulā paredzēto atbalsta pasākumu pieteikuma iesniedzējs var uz šo atbalstu pretendēt, ir tas, vai šis pieteikuma iesniedzējs darbību attiecīgajā tirgū veica ciesto zaudējumu rašanās brīdī, neatkarīgi no tā, vai minētais pieteikuma iesniedzējs darbību joprojām veica atbalsta pieteikuma iesniegšanas dienā.
33 Līdz ar to tāds nosacījums par lauksaimnieku atbilstību atbalsta pasākumiem kā pamatlietā aplūkotais, saskaņā ar kuru lauksaimniekam darbība attiecīgajā tirgū bija jāveic atbalsta pieteikuma iesniegšanas dienā, šķiet tāds, kas var apdraudēt Savienības tiesībās paredzētās kompensācijas par ciestajiem zaudējumiem efektivitāti un līdz ar to Regulas Nr. 1308/2013 un Īstenošanas regulas 2019/1323 mērķi. Proti, atbilstoši šādam atbilstības nosacījumam lauksaimniekiem, kuri darbību tirgū veica dzīvnieku veselības un veterināro pasākumu piemērošanas brīdī, bet kuri atbalsta pieteikuma iesniegšanas datumā tajā darbību vairs neveica, tiek liegts saņemt kompensāciju par zaudējumiem, kurus tie cietuši putnu gripas epidēmijas novēršanas pasākumu pieņemšanas dēļ.
34 Turklāt, kā apsvērumos būtībā apgalvo Komisija, no brīža, kad 2017.–2018. gadā Itālijā uzliesmoja putnu gripas epidēmija, līdz Īstenošanas regulas 2019/1323 un pēc tam Ministrijas dekrēta Nr. 383/2020, ar ko nosaka šīs īstenošanas regulas ieviešanas kārtību Itālijā, pieņemšanai, ir pagājis ilgs laiks, tomēr attiecīgajiem lauksaimniekiem nevajadzētu no tā ciest. Lauksaimniekiem, uz kuriem faktiski attiecās dzīvnieku veselības un veterinārie pasākumi, bija jābūt pārliecinātiem, ka ar šādu pasākumu īstenošanu saistītu zaudējumu gadījumā viņi varēs saņemt atbalstu, kas paredzēts Regulā Nr. 1308/2013 un Īstenošanas regulā 2019/1323, kuru mērķis ir kompensēt šos zaudējumus.
35 Ņemot vērā iepriekš minētos iemeslus un nepastāvot nepieciešamībai lemt par Itālijas tiesiskā regulējuma atbilstību vispārējiem tiesību principiem, uz uzdoto jautājumu ir jāatbild, ka Regulas Nr. 1308/2013 220. pants kopsakarā ar Īstenošanas regulu 2019/1323 ir jāinterpretē tādējādi, ka tam ir pretrunā tāds valsts tiesiskais regulējums, kas interpretēts un piemērots, šajā otrajā minētajā regulā paredzēto atbalsta pasākumu saņemšanu attiecinot tikai uz tiem lauksaimniekiem, kuri darbību mājputnu nozarē joprojām veica atbalsta pieteikuma iesniegšanas dienā.
Par tiesāšanās izdevumiem
36 Attiecībā uz pamatlietas pusēm šī tiesvedība izriet no tiesvedības, kas notiek iesniedzējtiesā, tāpēc tā lemj par tiesāšanās izdevumiem. Izdevumi, kas radušies, iesniedzot apsvērumus Tiesai, un kas nav minēto pušu izdevumi, nav atlīdzināmi.
Ar šādu pamatojumu Tiesa (trešā palāta) nospriež:
Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 1308/2013 (2013. gada 17. decembris), ar ko izveido lauksaimniecības produktu tirgu kopīgu organizāciju un atceļ Padomes Regulas (EEK) Nr. 922/72, (EEK) Nr. 234/79, (EK) Nr. 1037/2001 un (EK) Nr. 1234/2007, 220. pants kopsakarā ar Komisijas Īstenošanas regulu (ES) 2019/1323 (2019. gada 2. augusts) par ārkārtas tirgus atbalsta pasākumiem olu un mājputnu gaļas nozarei Itālijā
ir jāinterpretē tādējādi, ka
tam ir pretrunā tāds valsts tiesiskais regulējums, kas interpretēts un piemērots, šajā otrajā minētajā regulā paredzēto atbalsta pasākumu saņemšanu attiecinot tikai uz tiem lauksaimniekiem, kuri darbību mājputnu nozarē joprojām veica atbalsta pieteikuma iesniegšanas dienā.
[Paraksti]
* Tiesvedības valoda – itāļu.