L_2021340LV.01015301.xml

EIROPAS PARLAMENTA REZOLŪCIJA (ES) 2021/1555

(2021. gada 29. aprīlis)

ar konstatējumiem, kas ir neatņemama daļa no lēmuma par Eiropas Savienības 2019. finanšu gada vispārējā budžeta izpildes apstiprināšanu, VII iedaļa – Reģionu komiteja

EIROPAS PARLAMENTS,

—	ņemot vērā lēmumu par Eiropas Savienības 2019. finanšu gada vispārējā budžeta izpildes apstiprināšanu, VII iedaļa – Reģionu komiteja,

—	ņemot vērā Reglamenta 100. pantu un V pielikumu,

—	ņemot vērā Budžeta kontroles komitejas ziņojumu (A9-0055/2021),

tā kā saistībā ar budžeta izpildes apstiprināšanas procedūru budžeta izpildes apstiprinātājiestāde vēlas uzsvērt, ka ir ļoti svarīgi vēl vairāk pastiprināt Savienības iestāžu demokrātisko leģitimitāti, uzlabojot pārredzamību un pārskatatbildību un īstenojot uz sniegumu balstītas budžeta izstrādes koncepciju un cilvēkresursu labu pārvaldību,

ar gandarījumu atzīmē, ka Eiropas Revīzijas palāta (“Revīzijas palāta”) savā pārskatā par 2019. gadu (“Revīzijas palātas gada pārskats”) ir konstatējusi, ka attiecībā uz revidētajiem Reģionu komitejas (“Komiteja”) cilvēkresursu un iepirkuma aspektiem būtiski trūkumi nav atklāti;

atzinīgi vērtē to, ka, balstoties uz savu revīzijas darbu, Revīzijas palāta ir secinājusi – 2019. gada 31. decembrī slēgtajā finanšu gadā veiktajos maksājumos, kas ietver Komitejas administratīvos un citus izdevumus, kopumā būtisku kļūdu nebija un ka pārbaudītās uzraudzības un kontroles sistēmas bija efektīvas;

kopumā vērtējot, pauž nožēlu, ka Revīzijas palātas pārskata 9. nodaļai “Administrācija” ir diezgan ierobežots tvērums un maz secinājumu, lai gan daudzgadu finanšu shēmas 5. izdevumu kategorija “Administrācija” tiek uzskatīta par zema riska kategoriju; prasa, lai revīzijas darbā, kas attiecas uz šo nodaļu, lielāka uzmanība tiktu veltīta jautājumiem, kuri Komitejai ir ļoti svarīgi vai pat ārkārtīgi svarīgi;

atgādina, ka Komitejas budžets ir paredzēts galvenokārt administratīvām vajadzībām: liela daļa tā līdzekļu tiek izmantota, lai segtu izdevumus, kas saistīti ar iestādē strādājošajiem (1. sadaļa), ēkām, kustamo īpašumu, aprīkojumu un dažādām darbības izmaksām;

atzīmē, ka 2019. gadā Komitejai bija apstiprināts budžets 98 751 000 EUR apmērā (salīdzinājumā ar 96 101 000 EUR 2018. gadā un 93 295 000 EUR 2017. gadā); norāda, ka saistību izpildes līmenis 2019. gadā bija 99,6 % (salīdzinājumā ar 99,3 % 2018. gadā un 98,1 % 2017. gadā) un maksājumu izpildes līmenis – 88,8 %, proti, zemāks nekā 2018. gadā (91 %) un 2017. gadā (89,9 %); tomēr atzīmē, ka galīgais maksājumu izpildes līmenis attiecībā uz 2019. gadu būs augstāks budžeta cikla beigās (pēc pārnesto apropriāciju maksājumu veikšanas);

uzsver, ka saistību izpildes līmenis 1. sadaļā bija 99,6 % un 2. sadaļā – 99,7 %; ar gandarījumu atzīmē, ka to apropriāciju summa, par kurām gada beigās nebija uzņemtas saistības un kuras līdz ar to tika atgrieztas Savienības budžetā, bija aptuveni 400 000 EUR (0,4 %), kas ir mazāk nekā 2018. gadā, kad apropriācijas, par kurām nebija uzņemtas saistības, bija aptuveni 700 000 EUR (0,7 %);

Cilvēkresursi

atzīmē, ka 2019. gadā kopējais darbinieku skaits bija 576 (salīdzinājumā ar 538 darbiniekiem 2018. gadā un 533 darbiniekiem 2017. gadā); norāda, ka štatu sarakstā ir paredzēta 491 amata vieta, ko Komiteja uzskata par nepietiekamu; pieņem zināšanai 2019. gadā pabeigtās darba slodzes izvērtēšanas rezultātus, kura tika veikta saistībā ar iespējamu reorganizāciju, lai vēl vairāk palielinātu efektivitāti un radītu sinerģiju; ir informēts, ka Komiteja vēlas, lai Savienības budžeta lēmējiestādes risinātu šo jautājumu un pakāpeniski līdzsvarotu pašreizējo situāciju personāla jomā; mudina Komiteju padziļināt administratīvo sadarbību ar Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteju (EESK), izmantojot vienošanos par kopīgiem pakalpojumiem, lai apvienotu resursus ar mērķi panākt lielāku sinerģiju;

atzīst Komitejas pastāvīgos centienus pastiprināt savu politisko lomu un risināt jautājumu, kas saistīts ar pieaugošo nepieciešamību pēc pastāvīgām speciālajām zināšanām politiskajā un administratīvajā jomā; atzīmē kopīgo talantu rezervi, kas izveidota, lai motivētu un paturētu Komitejā pieredzējušus darbiniekus; norāda, ka 2019. gada pirmajā pusē noslēdzās Komitejas vēsturē pirmais vispārējais iekšējais konkurss, kurā par laureātiem kļuva 40 no 113 kandidējošajiem Komitejas darbiniekiem; prasa Komitejai paskaidrot, kādas konkrētas profesionālās izredzes tika piedāvātas konkursa laureātiem;

atzīmē, ka saskaņā ar aplēsēm 24 rakstiskā tulkotāja amata vietu pārcelšanai no Komitejas uz Parlamentu bija jārada aptuveni 2,9 miljonu EUR ikgadējs ietaupījums, un aicina Komiteju sniegt ziņojumu par šīs pārcelšanas ietekmi;

10.

pauž nožēlu, ka situācija dzimumu līdzsvara ziņā vidējā un augstākajā vadības līmenī kopš 2018. gada ir nevis uzlabojusies, bet gan saglabājusies relatīvi stabila: sievietes ieņem 35 % attiecīgo amata vietu; atzīst, ka ir pieņemta jauna vienlīdzīgu iespēju stratēģija, kas ietver konkrētus mērķus, kuri jāsasniedz līdz 2025. gadam; aicina Komiteju iesniegt ceļvedi jaunās vienlīdzīgu iespēju stratēģijas pieņemšanai un plānotajai ietekmei un katru gadu ziņot budžeta izpildes apstiprinātājiestādei par tās īstenošanu un sākotnējā posma rezultātiem;

11.

atzinīgi vērtē vienlīdzīgu iespēju koordinatora iecelšanu, kas centralizēti strādā Cilvēkresursu direktorātā, kā arī vienlīdzīgu iespēju veicināšanas kampaņas; prasa Komitejai ziņot par konkrētajiem sasniegumiem jaunās stratēģijas īstenošanā un par to darbību rezultātiem, kuras veiktas, lai palielinātu daudzveidību un padarītu Komiteju par iekļaujošāku darba vietu personām ar invaliditāti;

12.

atzīmē, ka 2019. gadā Komitejas personāla vidū bija pārstāvētas visas Savienības dalībvalstis, izņemot Luksemburgu; aicina Komiteju turpināt uzlabot sava personāla ģeogrāfisko līdzsvaru, lai nodrošinātu visu dalībvalstu pienācīgu pārstāvību, tostarp vadības līmenī; mudina Komiteju pastiprināt komunikācijas centienus dalībvalstīs, kuras nav pietiekami pārstāvētas;

13.

mudina Komiteju turpināt centienus, lai panāktu dzimumu līdzsvaru visos hierarhijas līmeņos, un atzinīgi vērtē tādas darbības kā pieprasīšana, lai atlases žūrijā obligāti būtu pārstāvēti abi dzimumi, aktīva sieviešu mudināšana kandidēt uz visiem vadošā līmeņa amatiem, īpašas apmācības nodrošināšana darbiniecēm, kuras vēlas sagatavoties karjerai vadošā līmeņa amatā, kā arī elastīgāka darba laika režīma ieviešana, tostarp, paredzot iespēju strādāt nepilnu laiku un attālināti; atzīmē virkni Komisijas ieviesto stimulu, tādus kā vadības pienākumu oficiālu atzīšanu, kurus pilda darbinieki ar zemāka līmeņa amata pakāpi nekā nodaļas vadītāja pakāpe, un ar administrācijas atbalstu sākta neoficiāla tīkla izveide nolūkā panākt dzimumu līdzsvaru vadības līmenī;

14.

atzīst, ka jaunajā vienlīdzīgu iespēju stratēģijā īpaša uzmanība pievērsta arī invaliditātei un daudzveidībai; atzīmē apmācību par neapzinātiem aizspriedumiem, kas tiek nodrošināta atlases procedūrās iesaistītajiem vadītājiem un cilvēkresursu personālam; prasa Komitejai ziņot budžeta lēmējinstitūcijai par konkrētajiem stratēģijā noteiktajiem mērķiem, darbībām un rādītājiem;

15.

atzinīgi vērtē to, ka Komiteja īpašu uzmanību pievērš augstas kvalitātes veselības un labbūtības pakalpojumu attīstībai un uzturēšanai, balstoties uz novēršanu un agrīnu iejaukšanos – šajā nolūkā cieši sadarbojoties attiecīgajiem cilvēkresursu dienestiem – un uz izpratnes veicināšanas programmām, kas paredzētas gan vadošā līmeņa, gan pārējiem darbiniekiem; atzinīgi vērtē gan zemākā, gan vidējā, gan augstākā līmeņa vadītāju apmācīšanu par prombūtnes pārvaldību un kolēģu sekmīgu integrāciju pēc ilglaicīgas prombūtnes; atzīmē, ka 2019. gadā tika reģistrēti desmit izdegšanas sindroma gadījumi; norāda, ka Komitejas Sociālais dienests sniedz palīdzību slimības laikā un pēc atgriešanās darbā; prasa Komitejai savos veselības un labbūtības pakalpojumos iekļaut izdegšanas sindroma konstatēšanu; atzinīgi vērtē elastīga darba laika un tāldarba režīma paplašināšanu, lai uzlabotu darbinieku darba un privātās dzīves līdzsvaru, kā arī stresa un izdegšanas sindroma profilakses programmas turpināšanu; mudina Komiteju papildināt elastīgo darba režīmu, paredzot darbinieku tiesību būt bezsaistē aizsardzību;

16.

uzsver, ka Komiteja līgumdarbiniekus izmanto galvenokārt pienācīga atbalsta sniegšanai, aizstājot vidēji ilgā līdz ilgā prombūtnē esošus darbiniekus, kā arī konkrētu projektu īstenošanai dažādos direktorātos, lai sniegtu papildu atbalstu Komitejas locekļiem; tomēr atgādina, ka līgumdarbinieku izmantošana nozīmē arī to, ka, beidzoties viņu darba līgumam, Komiteja zaudē būtiskas zināšanas, tostarp speciālās zināšanas, un tāpēc mudina Komiteju turpināt vest sarunas par sava štatu saraksta paplašināšanu; atzīmē, ka 2019. gadā Komitejas un Parlamenta sadarbības rezultātā Komitejas un EESK Rakstiskās tulkošanas direktorātā nodarbināto ilgtermiņa līgumdarbinieku skaits salīdzinājumā ar no 2013. līdz 2017. gada laikposmu bija samazinājies;

17.

atzīmē, ka Komitejai būtu jāpilnveido savas drošības kontroles sistēmas un jānodrošina droša darba vieta saviem locekļiem un personālam, ka tāpēc ir nepieciešami konkrētiem mērķiem paredzēti papildu resursi, un ka fiziskajai drošībai un IT atbalstam paredzētie resursi uz vienu darbinieku salīdzinājumā ar citām Savienības struktūrām ir ļoti mazi; mudina Komiteju turpināt sagatavot jaunus projektus kiberdrošības uzlabošanai;

18.

atzīmē, ka Komiteja ir noteikusi papildu projektus administrācijas un komunikācijas modernizēšanas jomā, tādus kā labāka likumdošanas procesa atbalstīšana, veicot Savienības tiesību aktu īstenošanas ex ante un ex post uzraudzību uz vietas, kā arī komunikācijas un informēšanas darbības, lai šajā procesā iesaistītu visas vietējās un reģionālās iestādes, un ka šiem papildu projektiem nepieciešami atbilstoši resursi;

Komunikācija

19.

uzsver, ka Komitejas komunikācijas stratēģijas ārējā izvērtēšana tika veikta saskaņā ar standartiem, ko piemēro visas pārējās Savienības iestādes, un, izmantojot kopīgu pamatlīgumu; atzīmē, ka Komitejas komunikācijas kvalitāte ne vienmēr atbilda mērķauditorijas vajadzībām, taču kopumā ir efektīva, jo galveno ieinteresēto personu viedoklis par Komiteju ir labvēlīgs; aicina Komiteju uzlabot digitālo komunikāciju ar sabiedrību un padarīt savus pētījumus pamanāmākus ieinteresētajām personām un Savienības iedzīvotājiem; mudina Komiteju komunicēt ar Parlamentu, lai pastiprinātu sadarbību, piemēram, rīkojot kopīgas sanāksmes un pasākumus;

20.

prasa Komitejai ziņot par to, kā tā īstenos izvērtēšanas ziņojumā sniegtos ieteikumus; atzīmē, ka Komitejas lielākie panākumi komunikācijas jomā ir pilsoņu dialogi ar Komisiju un Komitejas pašas vietējie dialogi, kā arī nozīmīgākie pasākumi “EuroPCom” (Eiropas Konference par publisko komunikāciju) un “Eiropas Reģionu un pilsētu nedēļa”;

Digitalizācija un kiberdrošība

21.

atzinīgi vērtē to, ka Komitejas Birojs 2019. gada sākumā, balstoties uz Tallinas deklarāciju par e-valdību un tās pamatprincipu “digitāls pēc noklusējuma”, pieņēma digitālo stratēģiju un ka to sāka īstenot uzreiz pēc pieņemšanas; atzīmē, ka minētās stratēģijas īstenošanas galvenais rezultāts ir uz Komitejas locekļiem orientētas informācijas sistēmas Komitejas politiskā darba atbalstam, informācijas sistēmas bezpapīra administratīvo procesu atbalstam un digitālās darba vides programma; aicina Komiteju veicināt digitalizāciju arī, izmantojot iestāžu sadarbību;

22.

atzinīgi vērtē iestāžu sadarbību kiberdrošības jomā, kuras īstenošanai Komiteja saņēma palīdzību no ES iestāžu un aģentūru datorapdraudējumu reaģēšanas vienības, piemēram apmācības nodrošināšanu darbavietā par mākoņdatošanas drošību un izlūkošanas informāciju par kiberdraudiem pret Savienības struktūrām vērstu uzbrukumu gadījumā; atzīmē, ka daudzi digitalizācijas projekti ir saistīti ar cilvēkresursu un finanšu procesu digitalizāciju, kuros Komiteja izmanto Komisijas nodrošinātās sistēmas SYSPER un ABAC; prasa Komitejai apsvērt iespēju vest sarunas ar Komisiju par labākiem nosacījumiem, lai veicinātu lietojumprogrammu kopīgu izmantošanu un padarītu to finansiāli vilinošu;

23.

atzīmē, ka Komitejas IT budžets ir kopīgs ar EESK; uzsver, ka, balstoties uz apropriāciju pārvietojumiem, IT budžets palielinājās no 7 963 825 EUR 2018. gadā līdz 9 082 838,76 EUR 2019. gadā; atzinīgi vērtē, ka IT nodaļa strādāja pie tā, lai nodrošinātu informācijas sistēmas, kas atbalsta četras darbības jomas, proti, politisko darbu, dokumentu pārvaldību, komunikāciju un cilvēkresursus/finanses, un ka digitālās darba vides jomā ir panākts progress no visiem programmas aspektiem;

24.

atzinīgi vērtē Komitejas aktīvo politiku atklātā pirmkoda tehnoloģijas jomā; mudina Komiteju par prioritāti noteikt atklātā pirmkoda tehnoloģiju, lai novērstu atkarību no viena pārdevēja, saglabātu kontroli pār savām tehniskajām sistēmām, nodrošinātu stingrākus lietotāju privātuma un datu aizsardzības pasākumus un palielinātu drošību un pārredzamību sabiedrībai; atzīmē, ka 2019. gadā programmatūras pakešu katalogā bija iekļautas 39 atklātā pirmkoda lietojumprogrammas un ka pašlaik tiek aktīvi īstenoti projekti, lai izveidotu jaunu digitālā paraksta portālu un vadības sistēmu, kas balstās uz atklātā pirmkoda tehnoloģiju;

25.

mudina Komiteju ņemt vērā Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītāja ieteikumus no jauna vest sarunas par Iestāžu licencēšanas nolīgumu un īstenošanas līgumu – ko 2018. gadā parakstīja Savienības iestādes un Microsoft –, lai panāktu digitālo suverenitāti, nepieļautu atkarību no viena pārdevēja un kontroles trūkumu un nodrošinātu personas datu aizsardzību;

Ēkas un drošība

26.

atzinīgi vērtē to, ka ir īstenota virkne pasākumu, lai nodrošinātu atbilstošus ēku drošības standartus, piemēram, ir uzstādīts jauns aprīkojums piekļuves kontrolei un jauna videonovērošanas sistēma; atzīmē, ka attiecīgie drošības standarti ir sasnieguši Parlamenta un Komisijas piemēroto standartu līmeni un ka turklāt ir sākts jaunas apmeklētāju pārvaldības sistēmas – kuru bija plānots uzstādīt 2020. gadā – iepirkuma process;

27.

atzīmē Komitejas ēku stratēģijas pamatprincipus, kas ietver ēku ģeogrāfisko koncentrēšanu, priekšrokas došanu ēku iegādei nevis nomai, ilgtspējīgu ēku pārvaldību un daudzgadu plānošanu; atzīmē arī to, ka kopā ar EESK izveidotā darba grupa ir izstrādājusi pamatnostādnes biroja telpu izmantošanai un sadalei, ņemot vērā situāciju citās Savienības struktūrās; atzinīgi vērtē to, ka šie parametri tika izklāstīti personāla pārstāvjiem un apspriesti ar viņiem; atzinīgi vērtē arī Komitejas pārredzamo un uz sadarbību vērsto pieeju komunikācijai ar personāla pārstāvjiem; norāda, ka netiek izmantota kopumā 241 darbstacija, un prasa Komitejai paskaidrot savus plānus attiecībā uz šīm darbstacijām pašreizējās ēku stratēģijas ietvaros;

28.

atzinīgi vērtē to, ka Komiteja kopā ar EESK 2020. gada rudenī deva rīkojumu izņemt azbestu, darbu laikā pilnībā ievērojot nepieciešamos aizsardzības pasākumus, kā prasīts 2018. gada budžeta izpildes apstiprināšanas rezolūcijā; atzinīgi vērtē to, ka lielākā daļa Komitejas un EESK ēku nesatur azbestu; pauž bažas par darbinieku veselību un to, ka VMA ēka satur azbestu; tomēr atzīst, ka Komiteja ir saņēmusi drošības sertifikātu attiecībā uz azbestu;

Iekšējā pārvaldība, iekšējā kontrole un finanses

29.

uzsver, ka Komiteja nosaka skaidrus galvenos snieguma rādītājus attiecībā uz savām dažādajām administratīvajām jomām, formulējot mērķus un rezultātus un izklāstot attiecīgo skaitu cilvēkresursu; prasa Komitejai nākamajā gada darbības pārskatā papildus šai ļoti detalizētajai informācijai iekļaut svarīgāko mērķu un sasniegto rezultātu konsolidētu versiju un izpētīt iespējamos datu vizualizēšanas iespējas, lai galveno snieguma rādītāju tabulas padarītu lasītājam uztveramākas;

30.

atzīmē, ka 2019. gadā tika sākta atbilstības un efektivitātes pārbaude, lai izvērtētu, cik lielā mērā Komiteja ievēro 16 iekšējās kontroles standartus; norāda, ka 2019. gadā veiktā atbilstības pārbaude parādīja, ka salīdzinājumā ar 2018. gadu prasību izpildes nodrošināšanas un efektivitātes vispārējais līmenis joprojām ir apmierinošs un stabils; tomēr atzīmē, ka tika noteiktas jomas, kurās iespējami turpmāki uzlabojumi, tostarp Komitejas uzdevumu un organizatoriskās struktūras pielāgošana jaunajām prioritātēm, Parlamenta un Komitejas administratīvā sadarbība, datu glabāšanas turpmāka digitalizācija un administratīvo procesu vienkāršošana, kā arī pašreizējā darbības nepārtrauktības plāna padziļināta pārskatīšana, ņemot vērā pieredzi, kas gūta pašreizējā Covid-19 pandēmijas kontekstā; aicina Komiteju ziņot par šiem tik ļoti nepieciešamajiem uzlabojumiem saistībā ar 2019. gada budžeta izpildes apstiprināšanu veikto darbību aprakstā;

31.

atzīmē, ka iekšējās revīzijas funkcijas uzraudzību nodrošina Revīzijas komiteja, kuras sastāvā ir pa vienam loceklim no katras Komitejas Finanšu un administratīvo lietu komisijā pārstāvētās politiskās grupas un viens augsta līmeņa ārējais konsultants; konstatē, ka 2019. gadā Revīzijas komiteja noturēja divas sanāksmes, kurās tika iepazīstināts ar iekšējo ziņojumu par 2018. gadu un 2020. gada darba programmu un komitejas locekļi tika informēti par progresu, kas sasniegts attiecībā uz notiekošajām revīzijām un vēl neizpildītajiem ieteikumiem, kā arī par saistītajiem riskiem; norāda, ka 57 % ļoti svarīgu ieteikumu tika slēgti pēc sešiem mēnešiem (mērķis attiecībā uz 2019. un 2020. gadu – 75 %) un 100 % ļoti svarīgu ieteikumu tika slēgti pēc 12 mēnešiem (mērķis attiecībā uz 2019. un 2020. gadu – 100 %); ierosina Komitejai gada darbības pārskatā iekļaut revīzijas ieteikumu kopsavilkumu;

32.

konstatē, ka 2019. gada 1. janvārī ar Komitejas lēmumu Nr. 0014/2018 tika atjaunināti iekšējie finanšu noteikumi Komitejas budžeta izpildei un ka tie tika īstenoti visu 2019. gadu; ar gandarījumu atzīmē par darbību koordinēšanu atbildīgo personu iekļaušanu finanšu apstiprināšanas darbplūsmā oficiālu dalībnieku statusā un par darbību pārvaldību atbildīgo vadītāju iecelšanu par pastarpināti deleģētajiem kredītrīkotājiem;

33.

atzinīgi vērtē to, ka attiecībā uz 2019. gadu visi pastarpināti deleģētie kredītrīkotāji bija parakstījuši individuālās ticamības deklarācijas, ka attiecīgajās ticamības deklarācijās bija minēti visi ziņojumi par izņēmumiem un ka tiek īstenoti un uzraudzīti korektīvi pasākumi, lai novērstu šādu izņēmumu atkārtošanos nākotnē;

34.

aicina Komiteju pastiprināt centienus situācijas analīzē, lai panāktu pilnībā elektronisku iepirkuma vidi attiecībā uz visām iepirkuma procedūrām; atzīmē, ka šajā sakarā būtu nepieciešams iegādāties Komisijas Kopīgā pētniecības centra izstrādāto publiskā iepirkuma pārvaldības rīku, kā arī vienlaikus jāizstrādā vai jāiegādājas uzlabota administrācijas dokumentu pārvaldības sistēma; norāda, ka 2019. gadā tika paplašināta procedūra “bezpapīra darbplūsma no rēķina līdz maksājumam”, to attiecinot arī uz dažām citām nodaļām un direktorātiem, un ka Komitejas mērķis attiecībā uz nākamajiem gadiem ir paplašināt bezpapīra darbplūsmu izmantošanas jomu, lai, ņemot vērā pieejamos IT resursus, tajā iekļautu citus darījumu veidus;

Daudzvalodība

35.

atzinīgi vērtē to, ka, balstoties uz Eiropas Ombuda praktiskajiem ieteikumiem ES pārvaldes iestādēm par ES oficiālo valodu lietošanu saziņā ar sabiedrību (lieta SI/98/2018/DDJ), Komiteja tos ir izdalījusi visiem darbiniekiem; atzīmē, ka Komiteja 2019. gadā arī uzņēmās iniciatīvu izdot rokasgrāmatu par personāla sūdzībām Eiropas Ombudam, lai nodrošinātu saistībā ar tām veikto pasākumu rūpīgu pārbaudi;

36.

atzīmē, ka Komitejas un EESK ārpakalpojumu sniedzējiem nodotās rakstiskās tulkošanas kopējās izmaksas 2019. gadā bija 6 043 592 EUR, no kurām Komitejas izmaksas – 2 492 830 EUR, un ka iekšēji veiktas rakstiskās tulkošanas kopējās izmaksas būtu bijušas 8 781 075 EUR, no kurām Komitejas izmaksas – 3 621 974 EUR;

37.

prasa Komitejai sniegt informāciju par notiekošo racionalizāciju rakstiskās tulkošanas jomā, kas galvenokārt izpaužas kā rakstiskās tulkošanas nodaļu apvienošana; prasa Komitejai ziņot par jebkādiem, pateicoties racionalizācijai, panāktiem efektivitātes uzlabojumiem un ar to saistītajiem riskiem;

Iestāžu sadarbība

38.

uzsver iestāžu sadarbības nozīmi un atzīmē, ka Komiteja ar citām Savienības struktūrām noslēgto pakalpojumu līmeņa vienošanos ietvaros 2019. gadā ir samaksājusi aptuveni 6 miljonus EUR; atzīmē, ka šāda sadarbība nodrošina sinerģiju un papildina Komitejas un EESK vienošanos par kopīgiem pakalpojumiem; norāda, ka Komiteja savas plenārsēdes rīko Parlamenta un Komisijas telpās, mutiskās tulkošanas pakalpojumus pērk no Parlamenta un Komisijas un sadarbojas ar vairākām Savienības vienībām cilvēkresursu, IT un citās administratīvajās jomās;

39.

atzinīgi vērtē joprojām spēkā esošo 2012. gada 5. februāra sadarbības vienošanos starp Komiteju un Parlamentu, kas aptver politisko sadarbību starp Parlamentu un Komiteju, kā arī administratīvo sadarbību starp Parlamentu, Komiteju un EESK; prasa Komitejai informēt Parlamentu par šīs vienošanās pārskatīšanas iznākumu;

40.

aicina Komiteju ziņot par jebkādiem panākumiem attiecībā uz sarunām par jaunu sadarbības vienošanos ar Komisiju, jo pašreizējā vienošanās (noslēgta 2005. gadā, ar 2007. gada papildinājumu) beidzās 2019. gada 31. decembrī, taču tika pagarināta uz vienu gadu;

41.

prasa Komitejai ziņot par jebkādiem kontroles mehānismiem, kas ieviesti, lai nodrošinātu ar EESK kopīgi izmantojamo pakalpojumu efektīvu pārvaldību; atzīst nozīmi, kāda ir Komitejas un EESK administratīvajai sadarbībai, kopīgi izmantojot pakalpojumus, kuras ietvaros Komiteja un EESK pakalpojumu kopīgai izmantošanai apvieno aptuveni 470 darbinieku (no tiem aptuveni 170 ir Komitejas darbinieki) un finansējumu vairāk nekā 50 miljonu EUR apmērā (no kuriem aptuveni 22 miljoni EUR ir Komitejas finansējums), izņemot ar atalgojumu saistītos izdevumus; atzīmē, ka kopā ar attiecīgajiem ar atalgojumu saistītajiem izdevumiem kopīga pakalpojumu izmantošana naudas izteiksmē pārsniedz 100 miljonus EUR gadā; norāda, ka Covid-19 krīzes dēļ tika atliktas sarunas par jaunu administratīvās sadarbības vienošanos ar EESK (pašreizējā vienošanās tika noslēgta uz laikposmu no 2016. līdz 2020. gadam), tādējādi vēl vairāk sarežģījot Komitejas pilnvarojuma izmaiņas 2020. gada sākumā un EESK pilnvarojuma izmaiņas 2020. gada rudenī; atzīmē, ka tāpēc Komiteja un EESK vienojās pašreizējo vienošanos pagarināt līdz 2021. gada 30. jūnijam;

42.

aicina Komiteju, ņemot vērā pašreizējos sadarbības vienošanos starp Parlamentu, Komiteju un EESK, izpētīt turpmākas sinerģijas un ietaupījumu panākšanas iespējas, tostarp citas jomas, kurās būtu iespējams apvienot administratīvās funkcijas;

43.

atbalsta Komitejas un EESK viedokli, ka gadījumā, ja tiks pagarināta pašreizējā vienošanās vai noslēgta jauna vienošanās ar Parlamentu, ir jānokārto visi neatrisinātie jautājumi, tādi kā Komitejas un EESK nevienlīdzīgais stāvoklis: tās uz Parlamentu pārcēla 60 rakstiskos tulkotājus (no kuriem 24 tulkotāji tika pārcelti Komitejas) un apmaiņā saņēma tikai iespēju izmantot Eiropas Parlamenta Izpētes dienesta pakalpojumus; ar bažām atzīmē, ka tā rezultātā Komitejai un EESK nācās pieņemt darbā līgumdarbiniekus un rakstisko tulkošanu nodot ārpakalpojumu sniedzējiem un ka minētās darbības izraisīja ievērojamu budžeta samazinājumu; ir informēts par budžeta izpildes apstiprināšanas procedūras ietvaros Komitejas un EESK izteikto prasību ievērot spēkā esošo sadarbības vienošanos, lai Komitejai un EESK tiktu kompensētas uz Parlamentu pārceltās amata vietas; prasa trim iesaistītajām pusēm kopīgi ziņot Parlamenta Budžeta kontroles komitejai par notiekošo šīs vienošanās pārskatīšanu;

44.

uzsver, ka Komiteja savās rakstiskajās atbildēs Parlamentam ir apstiprinājusi, ka 2019. gadā sadarbība ar Parlamentu turpināja attīstīties, balstoties uz iepriekšējo gadu panākumiem, un parādīja apmierinošu progresu vairākās jomās, tādās kā attiecības starp Komitejas komisijām un Parlamenta komitejām, jauni sadarbības veidi, tostarp ieguldījums īstenošanas ziņojumos un faktu konstatēšanas braucienos, un sekmīga un efektīva sadarbība Parlamenta Sadarbības grupas klimata pārmaiņu, bioloģiskās daudzveidības un ilgtspējīgas attīstības jautājumos ietvaros; uzsver, ka Komiteja ir prasījusi turpināt attīstīt politisko sadarbību, vienlaikus ievērojot ikvienas Parlamenta komitejas un Komitejas komisijas autonomiju un īpašo pieeju; atzīmē, ka, pateicoties sadarbībai ar Parlamentu, Komiteja ir radījusi pamatu ilgtspējīgām darba attiecībām ar Parlamentu, pastiprinājusi sadarbību ar Parlamenta komitejām un nodrošinājusi iesaisti ar Eiropas pusgadu saistītajā darbā, rezervētu vietu Parlamenta komiteju sanāksmēs, iespēju izmantot Eiropas Parlamenta Izpētes dienesta pakalpojumus, kopīgus projektus un sinerģiju rakstiskās tulkošanas jomā, celiņus starp Parlamenta ēkām un Komitejas un EESK ēkām, pakalpojumu līmeņa vienošanās un Parlamenta tehnisko atbalstu, iespēju pasākumiem un darbībām regulāri izmantot Parlamenta ēkas Briselē, kā arī Parlamenta Birojus dalībvalstīs, pastiprinātu sadarbību informātikas jomā, savstarpēju piekļuvi ēdnīcām, vairākus sadarbības mehānismus saskaņotas pieejas nodrošināšanai un sinerģijas radīšanai informācijas un komunikācijas jomā un nepieciešamības gadījumā Parlamenta Juridiskā dienesta juridiskas konsultācijas tehniskos un administratīvos jautājumos;

45.

atzīmē, ka sadarbība ar Parlamentu administratīvā līmenī ir sekmīga; piekrīt nepieciešamībai vēl vairāk uzlabot politisko sadarbību attiecībā uz ikgadējo un daudzgadu plānošanu, Parlamenta, Padomes un Komisijas kopīgo paziņojumu par likumdošanas prioritātēm un ikgadējās darba programmas īstenošanas uzraudzību; atbalsta Komitejas konkrētos ieteikumus izstrādāt sistemātiskāku pieeju politiskajai sadarbībai, ņemot vērā Komitejas kā Savienības reģionu un pilsētu pārstāves nozīmi; atzinīgi vērtē Komitejas dalību Apvienotajā komitejā vienlīdzīgu iespēju jautājumos;

46.

uzsver, ka ir svarīgi veicināt reģionālo un vietējo pašpārvaldes iestāžu iesaisti Savienības politiku veidošanā, izmantojot pastiprinātu sadarbību ar Komisiju un abām likumdošanas iestādēm;

47.

prasa Komitejai to pastāvīgi informēt par jebkādiem administratīvo procesu efektivitātes uzlabojumiem, kas, šķiet, ir arvien pieaugošas darba slodzes un strauji mainīgās pasaules nenovēršams iznākums; atkārtoti uzsver pašlaik notiekošo reformu nepieciešamību, lai nodrošinātu, ka Komiteja ir labi sagatavota reaģēšanai uz nākotnē risināmām problēmām;

48.

atzīst un atzinīgi vērtē Komitejas iesaistīšanos Parlamenta vēlēšanu kampaņā 2019. gadā, nodrošinot visu savu iekšējo un ārējo tīklu mobilizēšanu, lai popularizētu gan vietējā līmenī īstenoto kampaņu “Šoreiz es balsošu”, gan tiešsaistes video “Izvēlies savu nākotni”, kā arī izmantojot komunikāciju un informēšanu ar Komitejas sociālo mediju palīdzību; mudina veikt turpmākus sadarbības pasākumus, lai radītu sinerģiju komunikācijas jomā;

Vides dimensija

49.

atzīmē Komitejas saistībā ar vides pārvaldības sistēmu veiktos centienus samazināt oglekļa pēdu un plastmasas, pārtikas un papīra atkritumus; piekrīt, ka oglekļa pēdas samazināšana ir viens no svarīgākajiem mērķiem attiecībā uz nākamajiem gadiem; aicina Komiteju pienācīgu uzmanību veltīt savu elektroenerģijas ieguves avotu struktūrai un mudina iepirkt elektroenerģiju, kas ražota, izmantojot vēja, saules, bioelektrostacijas un hidroelektrostacijas; mudina Komiteju piedalīties projektos jomās, kas tai kopīgas ar citām Savienības struktūrām, un izstrādāt visaptverošu plānu Eiropas zaļajā kursā izklāstīto principu un ieteikumu īstenošanai, ievērojot vispārējo mērķi līdz 2030. gadam panākt klimatneitralitāti;

Ētikas un integritātes politika

50.

uzsver, ka Komiteja 2019. gada 5. decembrī pieņēma saviem locekļiem paredzētu rīcības kodeksu, kurā noteikta detalizēta procedūra gadījumiem, kad pastāv aizdomas, ka kāds Komitejas loceklis ir aizskaroši izturējies pret kādu Komitejas darbinieku, un ka šis rīcības kodekss lielā mērā balstās uz Parlamenta Prezidija 2018. gada 2. jūlija lēmumu par sūdzībām par aizskarošu izturēšanos; atzinīgi vērtē to, ka šis rīcības kodekss ietver virkni sankciju, kas paredzētas, lai nodrošinātu tā ievērošanu, un ka Komiteja ir izveidojusi konsultatīvu padomi aizskarošas izturēšanās jautājumos; prasa Komitejai iesniegt ziņojumu par minētā rīcības kodeksa īstenošanu;

51.

konstatē, ka rīcības kodekss ir minēts Komitejas tīmekļa vietnes Komitejas locekļiem paredzētajā lapā un ka ir norādīta saite uz attiecīgo lapu; atzīmē, ka rīcības kodekss ietver noteikumus, kuru konkrētais mērķis ir nepieļaut interešu konfliktu un kuri cita starpā paredz pienākumu iesniegt finansiālo interešu deklarāciju;

52.

atzinīgi vērtē dialoga ar dažādām ieinteresētajām pusēm uzsākšanu, lai pārskatītu 2010. gada 29. novembra iekšējo lēmumu Nr. 362/2010 par psiholoģisku aizskaršanu un seksuālu uzmākšanos darbā, balstoties uz priekšlikumu grozīt satvaru cīņai pret aizskarošu izturēšanos, kura mērķis ir paplašināt šī satvara piemērošanas jomu, tajā ietverot arī preventīvus pasākumus un konfliktu risināšanas līdzekļus, kā arī pastiprināt principu, kas paredz nulles toleranci pret aizskarošu izturēšanos, tostarp kursus par aizskarošas izturēšanās novēršanu; aicina Komiteju pēc iespējas drīzāk izveidot jaunu satvaru cīņai pret aizskarošu izturēšanos un ziņot Parlamentam par šajā sakarā veiktajām darbībām;

53.

atzīmē, ka 2019. gadā nebija paziņojumu par jauniem trauksmes celšanas gadījumiem; atzinīgi vērtē to, ka Komiteja 2019. gada beigās sāka apsekojumu par darbinieku izpratni par ētiku, kurš jo īpaši ietvēra vairākus jautājumus par darbinieku izpratni par trauksmes celšanas procedūrām, un ka 2020. gadā tika veiktas darbības saistībā ar apsekojuma rezultātiem; atzīmē, ka lēmums Nr. 508/2015 paredz drošus kanālus, kas ir darbinieku rīcībā, lai paziņojumus par trauksmes celšanu iekšēji nodotu jebkuram Komitejas vadošajam darbiniekam pēc viņu izvēles vai tieši Eiropas Birojam krāpšanas apkarošanai (OLAF); norāda, ka pirms šādas procedūras sākšanas pastāv iespēja konsultēties ar personām, kuras ir atbildīgas par ētikas un tiesību aktu jautājumiem;

54.

prasa Komitejai sekot citu struktūru labajam piemēram un savā tīmekļa vietnē izveidot ētikas sadaļu, publicējot tajā visiem Komitejas locekļiem un darbiniekiem piemērojamus noteikumus, kuru mērķis ir nepieļaut, atklāt un novērst iespējamus interešu konflikta gadījumus; pauž interesi par iespēju saņemt jaunāko informāciju par ētikas satvaru un ar to saistītiem kursiem par publisko ētiku, tostarp par tiem, kas paredzēti jaunpieņemtajiem darbiniekiem;

55.

prasa Komitejai sākt procedūru, lai pievienotos iestāžu nolīgumam par obligātu pārredzamības reģistru, par ko Parlaments, Padome un Komisija nesen panāca vienošanos; atgādina, cik svarīgi ir nodrošināt augstu pārredzamības līmeni attiecībā uz lobēšanas sanāksmēm, kuras var ietekmēt Komitejas locekļus un darbiniekus, kad viņi pilda Savienības institūciju konsultanta lomu;

56.

atkārtoti norāda uz apgalvojumu, kas pausts Revīzijas palātas īpašajā ziņojumā Nr. 13/2019 “Revidēto ES iestāžu ētikas satvari: iespējami uzlabojumi”, proti, ka ētiska rīcība publiskajā pārvaldē veicina finanšu pārvaldības stabilitāti un palielina sabiedrības uzticēšanos un ka jebkāda Savienības iestāžu un struktūru darbinieku un locekļu neētiska uzvedība piesaista lielu sabiedrības uzmanību un mazina uzticēšanos Savienības institūcijām;

57.

atzinīgi vērtē progresu, kas panākts R. McCoy lietā, reaģējot uz 2018. gada budžeta izpildes apstiprināšanu; atzīmē secīgo referentu un ēnu referentu – kas sagatavoja ziņojumus par citām iestādēm – paveikto darbu, kuri atsāka ilgstoši kavēto dialogu; atgādina, ka trešā Invaliditātes komiteja vienprātīgi apstiprināja to, ka bijušā iekšējā revidenta invaliditātes iemesls ir arodslimība, un ka Komiteja pēc tam 2019. gada 26. jūnijā oficiāli apstiprināja šo slēdzienu; norāda, ka saskaņā ar Civildienesta noteikumu 78. panta piekto daļu R. McCoy 2019. gada jūlijā tika atmaksātas visas viņa iemaksas pensiju shēmā, kuras viņš veicis kopš dienas, kad viņš sāka saņemt invaliditātes pabalstu (2007. gada 1. jūlija), līdz dienai pirms dienas, kad viņš sāka saņemt izdienas pensiju (2010. gada 31. jūlijam);

58.

atgādina, ka, balstoties uz rezolūciju par 2017. gada budžeta izpildes apstiprināšanu, Parlamenta deputāte tika iecelta par mediatori un ka mediācijas procesā de facto iesaistījās visas puses, lai izbeigtu strīdu starp bijušo iekšējo revidentu R. McCoy un Komiteju, panākot izlīgumu. Mediācijas pirmais posms beidzās ar to, ka 2020. gada 4. decembrī tika parakstīts kopīgs paziņojums par principiem, pēc kuriem jāvadās R. McCoy kā bona fide trauksmes cēlēja lietas atrisināšanā. Ar to tika nokārtota izlīguma ar finansēm nesaistītā puse. Mediācijas otrais posms, kurā galvenā uzmanība veltīta izlīguma finansiālajai pusei, ir sācies un pašlaik notiek;

59.

atzinīgi vērtē 2020. gada 10. novembrī saistībā ar 2019. gada budžeta izpildes apstiprināšanas procedūru notikušo viedokļu apmaiņu ar mediatori, R. McCoy un Komitejas pārstāvi; atgādina, ka, balstoties uz 2018. gada referenta, kas sagatavoja ziņojumu par citām iestādēm, ierosinājumu, kuru apstiprināja politisko grupu koordinatori, R. McCoy un Komiteja tika uzaicināti piedalīties Parlamenta Budžeta kontroles sanāksmē; uzsver, ka ir svarīgi novērst saspīlēto situāciju un panākt R. McCoy un Komitejas izlīgumu; atzinīgi vērtē mediatores ieteikumu rīkot Komitejas priekšsēdētāja un R. McCoy tikšanos kā pirmo soli ceļā uz izlīgumu pirms sarunu sākšanas;

60.

atzinīgi vērtē Komitejas Finanšu un administratīvo lietu komitejas priekšsēdētāja 2020. gada 10. novembra vēstuli Parlamenta Budžeta kontroles komitejas priekšsēdētājai, kurā apliecināta Komitejas priekšsēdētāja gatavība tikties ar R. McCoy; atzinīgi vērtē turpmākās saistītās sanāksmes, kurās piedalījās mediatore, referents par 2019. gada budžeta izpildes apstiprināšanu, bijušais iekšējais revidents un Komitejas pārstāvji; ļoti atzinīgi vērtē 2020. gada 4. decembra vēstuli, kurā paziņots, ka pirmais izlīguma procedūras posms ir noslēdzies ar Komitejas pārstāvju un R. McCoy parakstītu kopīgu paziņojumu; mudina strīdā iesaistītās puses panākt izlīgumu, lai nokārtotu ar strīdu saistītos finansiālos jautājumus, un atgādina savu gatavību atbalstīt sarunas; atzinīgi vērtē visu pušu īstenotos centienus, atzīst, ka ir sperts nozīmīgs pirmais solis, un cer uz drīzu izlīgumu;

61.

atzinīgi vērtē to, ka Komitejas priekšsēdētājs un ģenerālsekretārs ir stingri apņēmušies panākt izlīgumu un līdz ar to slēgt šo lietu; atzīmē, ka 2020. gada 4. decembrī, pateicoties Parlamenta mediatores ieguldījumam, Parlamenta Budžeta kontroles komiteja, R. McCoy un Komitejas priekšsēdētājs un ģenerālsekretārs pieņēma kopīgu paziņojumu par principiem, pēc kuriem jāvadās šīs lietas atrisināšanā, saskaņā ar Parlamenta prasībām, ko tas pauž kopš 2004. gada, un ka Komiteja ar R. McCoy piekrišanu šo kopīgo paziņojumu ir publicējusi savā tīmekļa vietnē;

62.

konstatē, ka minētajā kopīgajā paziņojumā Komiteja jo īpaši bez iebildumiem ir akceptējusi OLAF ziņojumu un tā secinājumus un ka tā ir atzinusi savas iepriekš pieļautās kļūdas un trūkumus; atzīst, tāpat kā Parlaments, ka R. McCoy rīkojās pareizi, ar savām bažām vērsdamies tieši pie Parlamenta, un ka Komitejai būtu vajadzējis darīt vairāk, lai izpildītu Parlamenta 2004. gada prasības, tostarp nodrošinot, ka R. McCoy necieš no tā, ka viņš ir ziņojis par pārkāpumiem; atzīst R. McCoy bona fide trauksmes cēlēja statusu, ko Parlaments viņam politiskā līmenī piešķīra 2004. gadā, un pauž nožēlu par to, ka R. McCoy netika aizsargāts, neraugoties uz to, ka 2003. gadā viņam tika piedāvāta aizsardzība kā trauksmes cēlējam; pauž patiesu nožēlu par būtisko kaitējumu, ko Komiteja nodarījusi R. McCoy, par veidu, kādā tā pret viņu izturējusies, un par neapmierinošo tās rūpības pienākuma pildīšanu; atzīst, ka šo lietu nekādā ziņā nevajadzēja atstāt neatrisinātu vairāk nekā septiņpadsmit gadus;

63.

ar gandarījumu atzīmē, ka Komitejas priekšsēdētājs un ģenerālsekretārs ir oficiāli atvainojušies R. McCoy par minēto bezdarbību un par kļūdām Komitejas veiktajā viņa lietas izskatīšanā, ka Komiteja un R. McCoy ir apņēmušies ar Parlamenta Juridiskā dienesta atbalstu un Parlamenta Budžeta kontroles komitejas politiskā vadībā nokārtot izlīguma finansiālos aspektus un ka Komiteja ir atkārtoti paudusi apņemšanos pilnībā ievērot trauksmes cēlēju aizsardzības noteikumus un principus un jo īpaši neapstrīdamos vienlīdzības un taisnīguma principus, ir izdarījusi attiecīgos secinājumus no R. McCoy lietas izskatīšanas un veikusi visus nepieciešamos pasākumus attiecībā uz savu iekšējo pārvaldību, lai nepieļautu šādas situācijas atkārtošanos; mudina visas puses pēc iespējas drīzāk panākt finansiālu vienošanos;

64.

atzīst sarunu grupu centienus samierināt abas puses un uzteic tās par sarunu vešanu, lai rastu pamatu godīgam, taisnīgam un ētikas principiem atbilstošam strīda atrisinājumam;

65.

mudina visas puses, ņemot vērā minēto kopīgo paziņojumu, bez turpmākas nepamatotas kavēšanās panākt vienošanos par taisnīgu finansiālu izlīgumu; atzīst Komitejas nolūku patiesumu, kad tā vērsās pie Parlamenta Juridiskā dienesta pēc palīdzības šāda finansiāla izlīguma panākšanā;

66.

atzīmē, ka Komiteja sākotnēji tika izveidota, lai risinātu svarīgus jautājumus, jo aptuveni trīs ceturtdaļas Savienības tiesību aktu tiek īstenoti vietējā vai reģionālā līmenī un tāpēc bija nepieciešams nodrošināt vietējiem un reģionālajiem pārstāvjiem iespēju teikt savu vārdu jaunu Savienības tiesības aktu izstrādē; turklāt atzīmē, ka tās sākotnējais uzdevums bija mazināt aizvien lielāko plaisu starp sabiedrību un Eiropas integrācijas procesu, iesaistot reģionālos pārstāvjus;

67.

mudina Komiteju apsvērt iespēju izstrādāt iekšējo procesu reorganizācijas un racionalizācijas plānu, lai panāktu ciešāku sadarbību ar Parlamentu un tās rīcībā esošo zināšanu efektīvāku izmantošanu;

68.

atzinīgi vērtē to, ka Komiteja kopš 2010. gada savā tīmekļa vietnē publicē gada ziņojumus par savu atzinumu ietekmes izvērtējumiem; aicina Komiteju arī noteikt skaidrus un izmērāmus galvenos snieguma rādītājus nākamajiem gadiem, lai optimizētu savu darbību.