European flag

Eiropas Savienības
Oficiālais Vēstnesis

LV

L sērija


2026/1993

4.9.2026

AR NOLĪGUMU STARP EIROPAS SAVIENĪBU UN ŠVEICES KONFEDERĀCIJU PAR SILTUMNĪCEFEKTA GĀZU EMISIJAS KVOTU TIRDZNIECĪBAS SISTĒMU SASAISTI IZVEIDOTĀS APVIENOTĀS KOMITEJAS LĒMUMS Nr. 1/2026

(2026. gada 9. jūnijs)

attiecībā uz Nolīguma I pielikuma grozījumu [2026/1993]

APVIENOTĀ KOMITEJA,

ņemot vērā Nolīgumu starp Eiropas Savienību un Šveices Konfederāciju par siltumnīcefekta gāzu emisijas kvotu tirdzniecības sistēmu sasaisti (1) (“nolīgums”) un jo īpaši tā 13. panta 2. punktu,

tā kā:

(1)

Apvienotās komitejas Lēmuma Nr. 2/2019 (2) pieņemšana izpildīja nolīgumā noteiktos sasaistes nosacījumus un deva iespēju nolīgumam stāties spēkā 2020. gada 1. janvārī.

(2)

Saskaņā ar nolīguma 13. panta 2. punktu Apvienotā komiteja var grozīt nolīguma pielikumus.

(3)

Saskaņā ar nolīguma 10. panta 1. punktu nolīgums neskar nevienas Puses tiesības grozīt vai pieņemt nolīgumu skarošus tiesību aktus, tostarp tiesības pieņemt stingrākus aizsardzības pasākumus.

(4)

Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas (ES) 2023/958 (3) un (ES) 2023/959 (4) grozīja Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2003/87/EK (5) nolūkā ES emisijas kvotu tirdzniecības sistēmas (ES ETS) devumu siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanā pieskaņot iecerētajam neto iekšējam samazinājumam vismaz par 55 % līdz 2030. gadam salīdzinājumā ar 1990. gadu, par ko Eiropadome vienojās 2020. gada decembrī.

(5)

Savā 7. sanāksmē 2024. gada 4. decembrī Apvienotā komiteja vienojās nolīguma I pielikuma grozījumus, kas izriet no Direktīvas 2003/87/EK pārskatīšanas, aptvert ar vienu minētā pielikuma atjauninājumu.

(6)

Ņemot vērā būtiskās izmaiņas abās emisijas kvotu tirdzniecības sistēmās, kā minēts nolīguma 13. panta 7. punktā, ir lietderīgi regulatīvās izmaiņas, kas izriet no Direktīvas 2003/87/EK pārskatīšanas, atspoguļot nolīguma I pielikumā noteiktajos būtiskajos kritērijos, grozot minēto pielikumu tā, lai saglabātu abu emisijas kvotu tirdzniecības sistēmu saderību, nodrošinātu tirgus integritāti un izslēgtu konkurences izkropļojumus,

IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.

1. pants

Nolīguma I pielikuma A un B daļu aizstāj ar šā lēmuma pielikuma tekstu.

2. pants

Šis lēmums stājas spēkā tā pieņemšanas dienā.

Briselē, 2026. gada 9. jūnijā

Apvienotās komitejas vārdā –

sekretārs no Eiropas Savienības puses

Ruben VERMEEREN

priekšsēdētāja

Beatriz YORDI

sekretārs no Šveices puses

Thomas MEIER


(1)   OV L 322, 7.12.2017., 3. lpp., ELI: http://data.europa.eu/eli/agree_internation/2017/2240/oj.

(2)  Ar Nolīgumu starp Eiropas Savienību un Šveices Konfederāciju par siltumnīcefekta gāzu emisijas kvotu tirdzniecības sistēmu sasaisti izveidotās Apvienotās komitejas Lēmums Nr. 2/2019 (2019. gada 5. decembris), ar ko groza Nolīguma starp Eiropas Savienību un Šveices Konfederāciju par siltumnīcefekta gāzu emisijas kvotu tirdzniecības sistēmu sasaisti I un II pielikumu [2020/1359] (OV L 314, 29.9.2020., 68. lpp., ELI: http://data.europa.eu/eli/dec/2020/1359/oj).

(3)  Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2023/958 (2023. gada 10. maijs), ar ko Direktīvu 2003/87/EK groza attiecībā uz aviācijas devumu Savienības visas tautsaimniecības mēroga emisiju samazināšanas mērķrādītāja sasniegšanā un globālā tirgus pasākuma pienācīgu īstenošanu (OV L 130, 16.5.2023., 115. lpp., ELI: http://data.europa.eu/eli/dir/2023/958/oj).

(4)  Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2023/959 (2023. gada 10. maijs), ar ko groza Direktīvu 2003/87/EK, ar kuru nosaka sistēmu siltumnīcas efektu izraisošo gāzu emisijas kvotu tirdzniecībai Savienībā, un Lēmumu (ES) 2015/1814 par Savienības siltumnīcefekta gāzu emisijas kvotu tirdzniecības sistēmas tirgus stabilitātes rezerves izveidi un darbību (OV L 130, 16.5.2023., 134. lpp., ELI: http://data.europa.eu/eli/dir/2023/959/oj).

(5)  Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2003/87/EK (2003. gada 13. oktobris), ar kuru nosaka sistēmu siltumnīcas efektu izraisošo gāzu emisijas kvotu tirdzniecībai Savienībā un groza Padomes Direktīvu 96/61/EK (OV L 275, 25.10.2003., 32. lpp., ELI: http://data.europa.eu/eli/dir/2003/87/oj).


PIELIKUMS

Nolīguma I pielikuma A un B daļu aizstāj ar šādām daļām:

“A.   Būtiskie kritēji stacionārām iekārtām

 

Būtiskie kritēriji

ES ETS

Šveices ETS

1.

Dalība ETS ir obligāta

Dalība ETS ir obligāta iekārtām, kas veic tālāk uzskaitītās darbības un emitē tālāk uzskaitītās siltumnīcefekta gāzes (“SEG”).

Dalība ETS ir obligāta iekārtām, kas veic tālāk uzskaitītās darbības un emitē tālāk uzskaitītās SEG.

2.

ETS aptver vismaz tās darbības, kas noteiktas

Direktīvas 2003/87/EK I pielikumā

redakcijā, kas bija spēkā 2025. gada 1. janvārī.

CO2 rīkojuma 40. panta 1. punktā un 6. pielikumā

redakcijā, kas bija spēkā 2025. gada 1. janvārī.

3.

ETS aptver vismaz tās SEG, kas noteiktas

Direktīvas 2003/87/EK II pielikumā

redakcijā, kas bija spēkā 2025. gada 1. janvārī.

CO2 rīkojuma 1. panta1. punktā

redakcijā, kas bija spēkā 2025. gada 1. janvārī.

4.

Attiecībā uz ETS nosaka emisiju maksimālo robežvērtību, kas ir vismaz tikpat stingra kā tā, ko paredz

Direktīvas 2003/87/EK 9. un 9.a pants

redakcijā, kas bija spēkā 2025. gada 1. janvārī.

Lineārais samazinājuma koeficients no 2024. līdz 2027. gadam ir 4,3 % gadā un no 2028. gada – 4,4 % gadā. Saskaņā ar Direktīvu 2003/87/EK redakcijā, kas bija spēkā 2025. gada 1. janvārī, tas tiks piemērots visām nozarēm.

CO2 likuma 18. panta 1. un 2. punkts,

CO2 rīkojuma 45. panta 1. punkts un 8. pielikuma 1. punkts

redakcijā, kas bija spēkā 2025. gada 1. janvārī.

Lineārais samazinājuma koeficients 2025. gadā ir 6,4 %; tas ir pielāgojums, lai 2021.–2025. gada periodā panāktu tādu pašu maksimālās robežvērtības samazinājuma līmeni, kādu nosaka ES ETS lineārais samazinājuma koeficients. No 2026. gada lineārais samazinājuma koeficients ir 4,3 % gadā un no 2028. gada – 4,4 % gadā. Tas tiks piemērots visām nozarēm, kuras aptver Šveices ETS.

5.

Tirgus stabilitātes mehānisms

2015. gadā ES ieviesa tirgus stabilitātes rezervi (Lēmums (ES) 2015/1814), kuras darbība tika nostiprināta ar Direktīvu (ES) 2018/410 un Direktīvu (ES) 2023/959.

ES tiesību akti paredz, ka, sākot ar 2017. gadu, Komisija ik gadu līdz 15. maijam publicē apritē esošo kvotu kopskaitu. Šis skaitlis nosaka, vai dažas no izsolāmajām kvotām būtu rezervē jāieskaita vai no tās jāatbrīvo.

CO2 likuma 19. panta 6. punkts,

CO2 rīkojuma 48. panta 1.a un 5. punkts un 8. pielikuma 2. punkts

redakcijā, kas bija spēkā 2025. gada 1. janvārī.

Šveices tiesību akti paredz izsolāmo kvotu daudzumu samazināt atkarībā no apritē esošo kvotu kopskaita. Turklāt emisijas kvotas, par ko nav bijusi izsole, tirdzniecības perioda beigās tiek anulētas.

6.

Tirgus uzraudzības līmenis ETS ir vismaz tikpat stingrs kā tas, ko paredz

Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2014/65/ES (2014. gada 15. maijs) par finanšu instrumentu tirgiem un ar ko groza Direktīvu 2002/92/EK un Direktīvu 2011/61/ES,

Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 600/2014 (2014. gada 15. maijs) par finanšu instrumentu tirgiem un ar ko groza Regulu (ES) Nr. 648/2012,

Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 596/2014 (2014. gada 16. aprīlis) par tirgus ļaunprātīgu izmantošanu (tirgus ļaunprātīgas izmantošanas regula) un ar ko atceļ Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2003/6/EK un Komisijas Direktīvas 2003/124/EK, 2003/125/EK un 2004/72/EK,

Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2014/57/ES (2014. gada 16. aprīlis) par kriminālsodiem par tirgus ļaunprātīgu izmantošanu (tirgus ļaunprātīgas izmantošanas direktīva),

Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2015/849 (2015. gada 20. maijs) par to, lai nepieļautu finanšu sistēmas izmantošanu nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanai vai teroristu finansēšanai, un ar ko groza Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 648/2012 un atceļ Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2005/60/EK un Komisijas Direktīvu 2006/70/EK

redakcijā, kas bija spēkā 2025. gada 1. janvārī.

2007. gada 22. jūnija Federālais likums par Šveices finanšu tirgus uzraudzības iestādi,

2015. gada 19. jūnija Federālais likums par finanšu tirgus infrastruktūru un rīcību tirgū vērtspapīru un atvasināto instrumentu tirdzniecības jomā,

2018. gada 15. jūnija Federālais likums par finanšu iestādēm,

1997. gada 10. oktobra Federālais likums par nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas un teroristu finansēšanas apkarošanu

redakcijā, kas bija spēkā 2025. gada 1. janvārī.

Šveices finanšu tirgus regulējumā nav noteikts emisijas kvotu juridiskais raksturs. Konkrētāk, emisijas kvotas Finanšu tirgu infrastruktūras likumā nav kvalificētas kā vērtspapīri, tāpēc tās netirgo regulētās tirdzniecības vietās. Tā kā emisijas kvotas nekvalificējas par vērtspapīriem, Šveices vērtspapīru regulējums neattiecas uz ārpusbiržas emisijas kvotu tirdzniecību otrreizējos tirgos.

Saskaņā ar Finanšu tirgu infrastruktūras likumu par vērtspapīriem kvalificējas atvasināto instrumentu līgumi. Tas attiecas arī uz atvasinātajiem instrumentiem, kuru pamatā esošais instruments ir emisijas kvotas. Uz atvasinātajiem instrumentiem, kas balstās uz emisijas kvotām un ko tirgo ārpus biržas starp nefinanšu un finanšu darījumu partneriem, attiecas Finanšu tirgus infrastruktūras likuma noteikumi.

7.

Sadarbība tirgus uzraudzības jomā

Puses tirgus uzraudzības jomā izveido pienācīgus sadarbības mehānismus. Šie sadarbības mehānismi aptver informācijas apmaiņu un no to attiecīgā tirgus uzraudzības režīma izrietošo pienākumu izpildes nodrošināšanu. Puses par visiem šiem mehānismiem informē Apvienoto komiteju.

8.

Starptautiskajiem kredītiem piemērotie kvalitatīvie ierobežojumi ir vismaz tikpat stingri kā tie, ko paredz

Savienības tiesību aktos nav paredzētas tiesības pēc 2021. gada izmantot starptautiskos kredītus.

Šveices tiesību aktos nav paredzētas tiesības pēc 2021. gada izmantot starptautiskos kredītus.

9.

Starptautiskajiem kredītiem piemērotie kvantitatīvie ierobežojumi ir vismaz tikpat stingri kā tie, ko paredz

Savienības tiesību aktos nav paredzētas tiesības pēc 2021. gada izmantot starptautiskos kredītus.

Šveices tiesību aktos nav paredzētas tiesības pēc 2021. gada izmantot starptautiskos kredītus.

10.

Bez maksas iedalāmās kvotas aprēķina pēc līmeņatzīmēm un korekcijas koeficientiem. Kvotas, ko neiedala bez maksas, izsola vai atzīst par nederīgām. Tālab ETS atbilst vismaz šādām normām:

Direktīvas 2003/87/EK 10. pants, 10.a pants, 10.b pants, 10.c pants,

Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2021/447 (2021. gada 12. marts), ar ko nosaka pārskatītās līmeņatzīmju vērtības bezmaksas emisijas kvotu iedalei 2021.–2025. gada periodam saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2003/87/EK 10.a panta 2. punktu, redakcijā, kas piemērojama periodā no 2021. gada 1. janvāra līdz 2025. gada decembrim,

Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2023/959 (2023. gada 10. maijs), ar ko groza Direktīvu 2003/87/EK, ar kuru nosaka sistēmu siltumnīcas efektu izraisošo gāzu emisijas kvotu tirdzniecībai Savienībā, un Lēmumu (ES) 2015/1814 par Savienības siltumnīcefekta gāzu emisijas kvotu tirdzniecības sistēmas tirgus stabilitātes rezerves izveidi un darbību,

Komisijas Deleģētā regula (ES) 2024/873 (2024. gada 30. janvāris), ar ko attiecībā uz Savienības mēroga pārejas noteikumiem par saskaņotu emisijas kvotu bezmaksas iedali groza Deleģēto regulu (ES) 2019/331,

Komisijas Deleģētais lēmums (ES) 2019/708 (2019. gada 15. februāris), ar ko papildina Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2003/87/EK, 2021.–2030. gada periodam nosakot sarakstu ar nozarēm un apakšnozarēm, kuras uzskatāmas par pakļautām oglekļa emisiju pārvirzes riskam,

jebkurš ES ETS starpnozaru korekcijas koeficients 2021.–2025. gadā vai 2026.–2030. gadā,

Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2025/772 (2025. gada 16. aprīlis), ar kuru groza un labo Īstenošanas regulu (ES) 2019/1842, ar ko nosaka noteikumus Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2003/87/EK piemērošanai attiecībā uz sīkāku kārtību, kā izdarāmi bezmaksas emisijas kvotu iedales pielāgojumi sakarā ar darbības līmeņa izmaiņām,

redakcijā, kas bija spēkā 2025. gada 1. janvārī.

CO2 likuma 18. panta 3. punkts un 19. pants,

CO2 rīkojuma 45. panta 2. līdz 6. punkts un 46., 46.a, 46.b un 48. pants un 9. pielikums

redakcijā, kas bija spēkā 2025. gada 1. janvārī.

Periodā no 2021. līdz 2025. gadam bez maksas iedalīto kvotu apjoms nepārsniedz ES ETS iekārtām bez maksas iedalīto kvotu apjomu.

11.

ETS paredz sankcijas tādos pašos apstākļos un tādā pašā apmērā, kādu paredz

Direktīvas 2003/87/EK 16. pants

redakcijā, kas bija spēkā 2025. gada 1. janvārī.

CO2 likuma 21. pants,

CO2 rīkojuma 56. pants

redakcijā, kas bija spēkā 2025. gada 1. janvārī.

12.

SEG emisiju monitorings un ziņošana ETS ietvaros ir vismaz tikpat stingri kā tie, ko paredz

Direktīvas 2003/87/EK 14. pants un IV pielikums,

Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2018/2066 (2018. gada 19. decembris) par siltumnīcefekta gāzu emisiju monitoringu un ziņošanu saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2003/87/EK un ar ko groza Komisijas Regulu (ES) Nr. 601/2012

redakcijā, kas bija spēkā 2025. gada 1. janvārī.

CO2 likuma 20. pants,

CO2 rīkojuma 50.–53. pants un 16. pielikuma 1. punkts un 17. pielikuma 1. punkts

redakcijā, kas bija spēkā 2025. gada 1. janvārī.

13.

Verifikācija un akreditācija ETS ietvaros ir vismaz tikpat stingra, kā tā, ko paredz

Direktīvas 2003/87/EK 15. pants un V pielikums,

Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2018/2067 (2018. gada 19. decembris) par datu verifikāciju un verificētāju akreditāciju saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2003/87/EK

redakcijā, kas bija spēkā 2025. gada 1. janvārī.

CO2 rīkojuma 51.–54. pants

redakcijā, kas bija spēkā 2025. gada 1. janvārī.

B.   Būtiskie kritēriji aviācijai

 

Būtiskie kritēriji

Eiropas Savienībai

Šveicei

1.

Dalība ETS ir obligāta

Aviācijas darbību dalība ETS ir obligāta saskaņā ar tālāk uzskaitītajiem kritērijiem.

Aviācijas darbību dalība ETS ir obligāta saskaņā ar tālāk uzskaitītajiem kritērijiem.

2.

Aviācijas darbību un SEG aptvērums un lidojumu un to attiecīgo emisiju attiecināšana saskaņā ar “izlidojošā reisa” principu, kā paredz

Direktīva 2003/87/EK, kas grozīta ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu (ES) 2023/959 (2023. gada 10. maijs), ar ko groza Direktīvu 2003/87/EK, ar kuru nosaka sistēmu siltumnīcas efektu izraisošo gāzu emisijas kvotu tirdzniecībai Savienībā, un Lēmums (ES) 2015/1814 par Savienības siltumnīcefekta gāzu emisijas kvotu tirdzniecības sistēmas tirgus stabilitātes rezerves izveidi un darbību,

Komisijas Deleģētais lēmums (ES) 2020/1071 (2020. gada 18. maijs), ar ko Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2003/87/EK groza attiecībā uz no Šveices ienākošo lidojumu izslēgšanu no ES emisijas kvotu tirdzniecības sistēmas,

Komisijas Deleģētā regula (ES) 2021/1416 (2021. gada 17. jūnijs), ar ko Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2003/87/EK groza attiecībā uz no Apvienotās Karalistes ienākošo lidojumu izslēgšanu no ES emisijas kvotu tirdzniecības sistēmas,

Komisijas Deleģētā regula (ES) 2019/1122 (2019. gada 12. marts), ar ko attiecībā uz Savienības reģistra darbību papildina Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2003/87/EK

redakcijā, kas bija spēkā 2025. gada 1. janvārī.

No 2020. gada 1. janvāra ES ETS aptver lidojumus no lidlauka, kas atrodas Eiropas Ekonomikas zonas (“EEZ”) teritorijā, uz lidlaukiem, kas atrodas Šveices teritorijā.

Lidojumi no Šveices un Apvienotās Karalistes teritorijā esošiem lidlaukiem uz EEZ teritorijā esošiem lidlaukiem atbilstīgi Direktīvas 2003/87/EK 25.a pantam no ES ETS ir izslēgti.

1.

Aptvērums

Lidojumi uz Šveices teritorijā esošu lidlauku vai no tā, izņemot lidojumus no lidlauka, kas atrodas EEZ teritorijā.

Visas pagaidu atkāpes attiecībā uz ETS tvērumu, piemēram, atkāpes Direktīvas 2003/87/EK 28.a panta nozīmē, Šveices ETS var piemērot atbilstīgi atkāpēm, kas ieviestas ES ETS. Attiecībā uz aviācijas darbībām aptver tikai CO2 emisijas.

2.

Aptvēruma ierobežojumi

1. punktā minētajā vispārīgajā aptvērumā neietilpst:

1)

lidojumi, ko veic vienīgi valdošo monarhu un viņu tuvāko radinieku, valstu vadītāju, valdību vadītāju un valdību ministru pārvadāšanai oficiālos komandējumos, ja tas ir pamatots ar attiecīgu statusa norādi lidojuma plānā;

2)

militāri lidojumi, kā arī lidojumi, ko veic, pildot muitas vai policijas funkcijas;

3)

lidojumi, kas saistīti ar meklēšanas, glābšanas un ugunsdzēšanas darbiem, un lidojumi, ko veic humānās palīdzības sniegšanai un neatliekamās medicīniskās palīdzības sniegšanai;

4)

lidojumi, ko veic vienīgi saskaņā ar vizuālo lidojumu noteikumiem, kuri definēti 1944. gada 7. decembra Konvencijas par starptautisko civilo aviāciju 2. pielikumā;

5)

lidojumi, kas beidzas tajā pašā lidlaukā, kur sākušies, un kā laikā gaisakuģis nav plānoti nosēdies citā lidlaukā;

6)

mācību lidojumi, kurus veic vienīgi tādēļ, lai iegūtu vai saglabātu apliecību vai – pilotu kabīnes apkalpes gadījumā – kvalifikācijas atzīmi, ja tas ir pamatots ar attiecīgu piezīmi lidojuma plānā un ja lidojums nav pasažieru un/vai kravas pārvadāšanas pakalpojums, gaisakuģa pārlidojums vai gaisakuģa nogāde;

7)

lidojumi, ko veic vienīgi tādēļ, lai izdarītu zinātniskus pētījumus;

8)

lidojumi, ko veic vienīgi tādēļ, lai pārbaudītu, testētu vai sertificētu gaisakuģi vai tā iekārtas neatkarīgi no tā, vai attiecīgās iekārtas izmanto lidojumā vai uz zemes;

9)

lidojumi, ko veic ar gaisakuģiem, kuru maksimālā sertificētā pacelšanās masa ir mazāka par 5 700  kg;

10)

lidojumi, ko veic komerciāli gaisakuģu operatori, kuru kopējās gada emisijas ir mazākas par 10 000  t Šveices ETS aptvertajos lidojumos vai kuri trijos secīgos četru mēnešu periodos veic mazāk par 243 Šveices ETS aptvertiem lidojumiem periodā, ar nosacījumu, ka operatori neietilpst ES ETS;

11)

lidojumi, ko veic nekomerciāli gaisakuģu operatori, kuri ietilpst Šveices ETS un kuru kopējās gada emisijas ir mazākas par 1 000  t saskaņā ar attiecīgo atkāpi, ko piemēro ES ETS ietvaros, ar nosacījumu, ka operatori neietilpst ES ETS.

Šos aptvēruma ierobežojumus paredz

CO2 likuma 16.a. pants,

CO2 rīkojuma 46.d pants, 55. panta 2. punkts un 13. pielikums

redakcijā, kas bija spēkā 2025. gada 1. janvārī.

3.

Apmaiņa ar relevantajiem datiem par aviācijas darbību aptvēruma ierobežojumu piemērošanu

Abas puses sadarbojas jautājumos, kas skar aptvēruma ierobežojumu piemērošanu Šveices ETS un ES ETS attiecībā uz komerciāliem un nekomerciāliem operatoriem saskaņā ar šo pielikumu. Konkrētāk, abas Puses nodrošina visu relevanto datu savlaicīgu nosūtīšanu, lai būtu iespējams pareizi identificēt lidojumus un gaisakuģu operatorus, ko aptver Šveices ETS un ES ETS.

4.

Maksimālā robežvērtība (kopējais kvotu daudzums, kas iedalāms gaisakuģu operatoriem)

Direktīvas 2003/87/EK 3.c pants

redakcijā, kas bija spēkā 2025. gada 1. janvārī.

Direktīvas 2003/87/EK 3.c panta 5. punkts redakcijā, kas bija spēkā 2024. gada 1. janvārī, paredz kopējo kvotu daudzumu gaisakuģu operatoriem iedalīt, balstoties uz kopējām tiem gaisakuģu operatoriem iedalītajām kvotām, kuri 2023. gadā veikuši aviācijas darbības saskaņā ar Direktīvas 2003/87/EK I pielikumu, samazinātu ar lineāro samazinājuma koeficientu, kurš minēts Direktīvas 2003/87/EK 9. pantā un piemērojams no 2025. gada 1. janvāra.

Direktīvas 2003/87/EK 3.c panta 7. punkts redakcijā, kas bija spēkā 2024. gada 1. janvārī, attiecībā uz tādiem lidojumiem no lidlauka, kas atrodas EEZ, vai uz šādu lidlauku un lidojumiem uz Šveici vai Apvienoto Karalisti, kurus ES ETS 2023. gadā neaptvēra, nosaka, ka kopējo kvotu daudzumu palielina par tādu kvotu daudzumu, it kā šie lidojumi 2023. gadā ETS būtu iekļauti. Piemēro lineāro samazinājuma koeficientu, kas minēts Direktīvas 2003/87/EK 9. pantā un piemērojams no 2024. gada 1. janvāra.

Maksimālo robežvērtību nosaka tikpat stingri kā ES ETS, jo īpaši attiecībā uz procentuālajiem samazinājumiem no gada uz gadu un no tirdzniecības perioda uz tirdzniecības periodu. Maksimālās robežvērtības kvotas izsola vai iedala bez maksas.

Šo iedalījumu var izskatīt saskaņā ar šā nolīguma 6. un 7. pantu.

No 2024. gada kopējais kvotu daudzums attiecībā uz lidojumiem no lidlauka, kas atrodas Šveicē, uz lidlauku, kas atrodas kādā ES tālākajā reģionā, tiek palielināts par tādu kvotu daudzumu, it kā šie lidojumi 2023. gadā ETS būtu iekļauti. Piemēro lineāro samazinājuma koeficientu, kas norādīts CO2 rīkojuma 15. pielikumā.

To paredz

CO2 likuma 18. pants,

CO2 rīkojuma 46.e pants un 15. pielikums

redakcijā, kas bija spēkā 2025. gada 1. janvārī.

5.

Aviācijas kvotu iedalīšana izsolēs

Direktīvas 2003/87/EK 3.d panta 1. un 1.a punkts un 28.a panta 2. punkts

redakcijā, kas bija spēkā 2025. gada 1. janvārī.

Šveices izsolāmās emisijas kvotas izsola Šveices kompetentā iestāde. Šveice ir tiesīga saņemt ieņēmumus no Šveices kvotu izsolīšanas.

To paredz

CO2 likuma 19.a panta 2. un 4. punkts,

CO2 rīkojuma 48. pants un 15. pielikums

redakcijā, kas bija spēkā 2025. gada 1. janvārī.

2024. un 2025. gadā tiek izmantotas grozītas līmeņatzīmes (sk. 7. kritēriju), kam ir tāda pati ietekme kā izsoles rādītāja palielināšanai ES ETS.

Šīs līmeņatzīmes paredz

CO2 rīkojuma 46.f panta 1. punkts un 15. pielikums

redakcijā, kas bija spēkā 2025. gada 1. janvārī.

6.

Īpaša rezerve dažiem gaisakuģu operatoriem

Īpašās rezerves vairs nedarbojas.

7.

Līmeņatzīmes, ko izmanto, lai iedalītu bezmaksas kvotas gaisakuģu operatoriem

Direktīvas 2003/87/EK 3.d panta 1.a punkts

redakcijā, kas bija spēkā 2025. gada 1. janvārī.

Līmeņatzīme nav augstāka par to, ko izmanto ES ETS.

Gada līmeņatzīme ir

0,000642186914222035 kvotas uz tonnkilometru 2020.–2023. gadā,

0,000481640185666526 kvotas uz tonnkilometru 2024. gadā,

0,000321093457111017 kvotas uz tonnkilometru 2025. gadā.

Šīs līmeņatzīmes paredz

CO2 rīkojuma 46.f panta 1. punkts un 15. pielikums

redakcijā, kas bija spēkā 2025. gada 1. janvārī.

8.

Bezmaksas kvotu iedalīšana gaisakuģu operatoriem

Direktīvas 2003/87/EK 3.d panta 1.a punkts

redakcijā, kas bija spēkā 2025. gada 1. janvārī.

Gaisakuģu operatoriem iedalīto bezmaksas kvotu daudzumu aprēķina, atskaites gadā ziņoto tonnkilometru skaitu reizinot ar piemērojamo līmeņatzīmi.

Šo bezmaksas iedali paredz

CO2 likuma 19.a panta 3. un 4. punkts,

CO2 rīkojuma 46.f un 46.g pants un 15. pielikums

redakcijā, kas bija spēkā 2025. gada 1. janvārī.

9.

Starptautiskajiem kredītiem piemērotie kvalitatīvie ierobežojumi ir vismaz tikpat stingri kā tie, ko paredz

Savienības tiesību aktos nav paredzētas tiesības pēc 2021. gada izmantot starptautiskos kredītus.

Šveices tiesību aktos nav paredzētas tiesības pēc 2021. gada izmantot starptautiskos kredītus.

10.

Kvantitatīvie ierobežojumi starptautisko kredītu izmantošanai

Savienības tiesību aktos nav paredzētas tiesības pēc 2021. gada izmantot starptautiskos kredītus.

Šveices tiesību aktos nav paredzētas tiesības pēc 2021. gada izmantot starptautiskos kredītus.

11.

Tonnkilometru datu iegūšana par atskaites gadu

No 2024. gada tonnkilometru datus nepiemēro.

Saskaņā ar Rīkojumu par tonnkilometru datu ieguvi un monitoringa plānu sagatavošanu attiecībā uz gaisa kuģa veiktajiem attālumiem redakcijā, kas ir spēkā šā nolīguma spēkā stāšanās dienā, atskaites gads, kurā iegūst datus par Šveices aviācijas darbībām, ir 2018. gads.

To paredz

CO2 likuma 19.a panta 3. un 4. punkts,

CO2 rīkojuma 46.f un 46.g pants un 15. pielikums

redakcijā, kas bija spēkā 2025. gada 1. janvārī.

12.

Monitorings un ziņošana

Direktīvas 2003/87/EK 14. pants un IV pielikums,

Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2018/2066 (2018. gada 19. decembris) par siltumnīcefekta gāzu emisiju monitoringu un ziņošanu saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2003/87/EK un ar ko groza Komisijas Regulu (ES) Nr. 601/2012,

Komisijas Deleģētā regula (ES) 2019/1603 (2019. gada 18. jūlijs), ar ko attiecībā uz pasākumiem, kurus Starptautiskā Civilās aviācijas organizācija noteikusi aviācijas emisiju monitoringa, ziņošanas un verifikācijas nolūkā, lai īstenotu globālu tirgus pasākumu, papildina Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2003/87/EK,

redakcijā, kas bija spēkā 2025. gada 1. janvārī.

To aviācijas ietekmi, kas nav CO2 ietekme, monitorē un par to ziņo no 2025. gada, kā nosaka Direktīvas 2003/87/EK 14. panta 5. punkts.

Monitoringa un ziņošanas prasības ir tikpat stingras kā tās, kas attiecas uz ES ETS.

To paredz

CO2 likuma 20. pants,

CO2 rīkojuma 50.–52. pants un 14., 16. un 17. pielikums

redakcijā, kas bija spēkā 2025. gada 1. janvārī.

13.

Verifikācija un akreditācija

Direktīvas 2003/87/EK 15. pants un V pielikums,

Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2018/2067 (2018. gada 19. decembris) par datu verifikāciju un verificētāju akreditāciju saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2003/87/EK

redakcijā, kas bija spēkā 2025. gada 1. janvārī.

Verifikācijas un akreditācijas prasības ir tikpat stingras kā tās, kas attiecas uz ES ETS.

To paredz

CO2 rīkojuma 52. panta 4. un 5. punkts un 18. pielikums

redakcijā, kas bija spēkā 2025. gada 1. janvārī.

14.

Administrācija

Piemēro Direktīvas 2003/87/EK 18.a pantā noteiktos kritērijus. Tālab un saskaņā ar Direktīvas 2003/87/EK 25.a pantu Šveici uzskata par administrējošo dalībvalsti, ciktāl tas attiecas uz gaisakuģu operatoru administrēšanas uzticēšanu Šveicei un ES (EEZ) dalībvalstīm.

Saskaņā ar Direktīvas 2003/87/EK 25.a pantu ES (EEZ) dalībvalstu kompetentās iestādes ir atbildīgas par visiem uzdevumiem, kas saistīti ar tām uzticēto gaisakuģu operatoru administrēšanu, ieskaitot uzdevumus, kas saistīti ar Šveices ETS (piemēram, tādu ziņojumu saņemšana par verificētajām emisijām, kas aptver gan ES, gan Šveices aviācijas darbības, gaisakuģu operatoru un kontu administrēšana, atbilstība un izpildes nodrošināšana).

Eiropas Komisija ar Šveices kompetentajām iestādēm divpusēji vienojas par attiecīgās dokumentācijas un informācijas nodošanu.

Konkrētāk, Eiropas Komisija nodrošina bez maksas iedalīto ES emisijas kvotu pārskaitīšanu Šveices administrētajiem gaisakuģu operatoriem.

Ja tiek panākta divpusēja vienošanās par to lidojumu administrēšanu, kuros iesaistīta Bāzeles–Miluzas–Freiburgas lidosta (EuroAirport lidosta), un nav vajadzīgi nekādi grozījumi Direktīvā 2003/87/EK, tad Eiropas Komisija pienācīgi veicina šāda nolīguma īstenošanu, ar noteikumu, ka tas nenoved pie dubultas uzskaites.

Šveice ir atbildīga par tādu gaisakuģu operatoru administrēšanu,

kam ir derīga Šveices izdota darbības licence vai

kam sasaistītajās ETS vislielākais aprēķinātais par aviācijas emisijām uzskatāmo emisiju daudzums ir Šveicē.

Šveices kompetentās iestādes ir atbildīgas par visiem uzdevumiem, kas saistīti ar Šveicei uzticēto gaisakuģu operatoru administrēšanu, ieskaitot uzdevumus, kas saistīti ar ES ETS (piemēram, tādu ziņojumu saņemšana par verificētajām emisijām, kas aptver gan ES, gan Šveices aviācijas darbības, gaisakuģu operatoru un kontu administrēšana, atbilstība un izpildes nodrošināšana).

Šveices kompetentās iestādes ar Eiropas Komisiju divpusēji vienojas par attiecīgās dokumentācijas un informācijas nodošanu.

Konkrētāk, Šveices kompetentās iestādes bez maksas iedalītās Šveices emisijas kvotas pārskaita ES (EEZ) dalībvalstu administrētajiem gaisakuģu operatoriem.

To paredz

CO2 likuma 39. panta 1.a punkts,

CO2 rīkojuma 46.d pants un 14. pielikums

redakcijā, kas bija spēkā 2025. gada 1. janvārī.

15.

Nodošana

Novērtējot gaisakuģu operatoru atbilstību pēc nodoto kvotu daudzuma, ES (EEZ) dalībvalstu kompetentās iestādes vispirms ieskaita par Šveices ETS aptvertajām emisijām nodotās kvotas un tad atlikušās nodotās kvotas ieskaita par ES ETS aptvertajām emisijām.

Novērtējot gaisakuģu operatoru atbilstību pēc nodoto kvotu daudzuma, Šveices kompetentās iestādes vispirms ieskaita par ES ETS aptvertajām emisijām nodotās kvotas un tad atlikušās nodotās kvotas ieskaita par Šveices ETS aptvertajām emisijām.

To paredz

CO2 rīkojuma 55. panta 2.a punkts

redakcijā, kas bija spēkā 2025. gada 1. janvārī.

16.

Izpildes panākšana

Puses panāk savu attiecīgo ETS noteikumu izpildi attiecībā uz gaisakuģu operatoriem, kas nepilda pienākumus, kuri tiem uzlikti attiecīgajā ETS, neatkarīgi no tā, vai operatoru administrē ES (EEZ) kompetentā iestāde vai Šveices kompetentā iestāde, ja operatoru administrējošajai iestādei izpildes panākšana prasa papildu rīcību.

17.

Gaisakuģa operatoru administrējošās valsts noteikšana

Ievērojot Direktīvas 2003/87/EK 25.a pantu, gaisakuģu operatoru sarakstā, ko Eiropas Komisija publicē saskaņā ar Direktīvas 2003/87/EK 18.a panta 3. punktu, norāda, kura ir katru gaisakuģa operatoru administrējošā valsts, kas var būt Šveice.

Gaisakuģu operatorus, kurus Šveicei pirmo reizi iedala pēc šā nolīguma stāšanās spēkā, Šveice sāk administrēt pēc iedalīšanas gada 30. septembra un kad notikusi provizoriskā reģistru sasaiste.

Abas Puses sadarbojas, proti, dalās relevantajā dokumentācijā un informācijā.

Neatkarīgi no tā, kura valsts ir noteikta par gaisakuģa operatoru administrējošo valsti, minētais gaisakuģa operators joprojām ietilpst attiecīgajā ETS (t. i., ES ETS ietilpstošam operatoram, ko administrē Šveices kompetentā iestāde, ir tāds pats pienākumu līmenis gan ES ETS, gan Šveices ETS ietvaros, un otrādi).

18.

Īstenošanas kārtība

Sīkāku kārtību, kā organizēt darbu un sadarbību aviācijas kontu turētājiem paredzētā vienas pieturas aģentūrā, izstrādā un pieņem Apvienotā komiteja pēc šā nolīguma parakstīšanas saskaņā ar šā nolīguma 12., 13. un 22. pantu. Šo kārtību piemēro no šā nolīguma piemērošanas dienas.

19.

Eirokontroles sniegts atbalsts

Ciktāl tas skar aviācijai veltīto šā nolīguma daļu, pilnvarojumā, kas ES ETS sakarā dots Eirokontrolei, Eiropas Komisija iekļauj Šveici.”


ELI: http://data.europa.eu/eli/dec/2026/1993/oj

ISSN 1977-0715 (electronic edition)