(1)

Regulā (ES) Nr. 910/2014 noteikts, ka Eiropas digitālās identitātes makiem (“makiem”) un paziņotajiem elektroniskās identifikācijas līdzekļiem ir jābūt pieejamiem kā autentifikācijas iespējai, lai varētu piekļūt pārrobežu publiskajiem tiešsaistes pakalpojumiem, ko sniedz dalībvalstis. Šādos pārrobežu autentifikācijas gadījumos ieraksti, kas satur informāciju par maka vai paziņotā elektroniskās identifikācijas līdzekļa lietotāju, atkarīgajai pusei dažkārt jau ir pieejami no atkarīgās puses pašas reģistra vai ārēja reģistra, bieži lietotāja konta veidā. Šādos gadījumos minētā atkarīgā puse vai puse, kas rīkojas tās vārdā, var salīdzināt noteiktu informāciju, kas attiecas uz lietotāju un ir iegūta no makiem vai paziņotajiem elektroniskās identifikācijas līdzekļiem. To var izdarīt, piemēram, ar centralizētiem risinājumiem, ko pārvalda publiskā sektora struktūra un kur lietotāja konta informāciju var salīdzināt ar informāciju, kas jau ir šīs atkarīgās puses vai reģistra, uz kuru paļaujas atkarīgā puse, vai – netieši – iedzīvotāju reģistra vai datubāzes rīcībā.

(2)

Komisija regulāri novērtē jaunas tehnoloģijas, praksi, standartus un tehniskās specifikācijas. Lai nodrošinātu visaugstāko saskaņotības līmeni starp dalībvalstīm attiecībā uz maku izstrādi un sertifikāciju, šajā regulā izklāstītās tehniskās specifikācijas balstās uz darbu, kas veikts, pamatojoties uz Komisijas Ieteikumu (ES) 2021/946 (2), jo īpaši arhitektūru un atsauces sistēmu, kas ir daļa no minētās rīkkopas. Saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2024/1183 (3) 75. apsvērumu Komisijai šī regula būtu jāpārskata un vajadzības gadījumā jāatjaunina, to pieskaņojot pasaules norisēm, arhitektūrai un atsauces sistēmai un iekšējā tirgus paraugpraksei.

(3)

Lai panāktu, ka identitātes saskaņošana uzticami darbojas visās dalībvalstīs, dalībvalstīm, kuras ir atkarīgās puses, sākotnējā identitātes saskaņošana būtu jāveic tad, kad fiziska persona pirmo reizi lūdz dot piekļuvi atkarīgās puses pārvaldītam pakalpojumam, vai nu uz minimālās datu kopas, kā noteikts Komisijas Īstenošanas regulā (ES) 2015/1501 (4), vai uz personas identifikācijas datu kopas, kas noteikta Komisijas Īstenošanas regulā (ES) 2024/2977 (5), pamata. Lai gan šajā regulā uzmanības centrā ir dalībvalstis, kas darbojas kā atkarīgās puses, Regula (ES) Nr. 910/2014 nosaka, ka dalībvalstis var izlemt, vai identitātes saskaņošanas sistēmu darīt pieejamu arī privātām atkarīgajām pusēm. Ja dalībvalstis paredz identitātes saskaņošanu atkarīgajām pusēm, kas nav publiskā sektora struktūras, tām pēc iespējas būtu jāpiemēro šajā regulā noteiktie mehānismi un procedūras.

(4)

Lai maku izmantošanas gaitā saskaņotu identitāti pārrobežu kontekstā, tai informācijai, ko izmanto nepārprotamai identitātes saskaņošanai, vajadzētu būt obligātajiem datu identifikatoriem no Īstenošanas regulas (ES) 2024/2977 pielikuma 1. iedaļā aprakstītās personas identifikācijas datu kopas kopā ar jebkādiem neobligātiem datiem, kuri vajadzīgi, lai nodrošinātu personas identifikācijas datu kopas unikalitāti.

(5)

Lai paziņoto elektroniskās identifikācijas līdzekļu izmantošanas gaitā identitāti saskaņotu pārrobežu kontekstā, tai informācijai, ko izmanto nepārprotamai identitātes saskaņošanai, vajadzētu būt fiziskas personas minimālās datu kopas obligātajiem atribūtiem, kā noteikts Īstenošanas regulas (ES) 2015/1501 pielikuma 1. iedaļā. Atsauce uz fiziskas personas minimālās datu kopas obligātajiem atribūtiem būtu jāsaprot Īstenošanas regulas (ES) 2015/1501 kontekstā, kurā atribūts aprakstīts kā personas identifikācijas minimālās datu kopas komponents, pretstatā atribūtu definīcijai, kura noteikta 3. panta 43. punktā Regulā (ES) Nr. 910/2014, kas grozīta ar Regulu (ES) 2024/1183.

(6)

Ņemot vērā atkarību no jau eksistējošas informācijas, ko atkarīgā puse izmanto, lai pārliecinātos par nepārprotamu identitātes sakritību, identitātes saskaņošanas process ne vienmēr beigsies sekmīgi. Lai atkarīgajām pusēm nodrošinātu pietiekamu elastību, dalībvalstis var ieviest komplementārus procesus, kas nodrošina līdzvērtīgu ticamību identitātes saskaņošanas procesa iznākumam.

(7)

Ja identitātes saskaņošanas process saskaņā ar šīs regulas noteikumiem tiek atzīts par sekmīgu, atkarīgajai pusei vai pusei, kas rīkojas tās vārdā, vai reģistram, uz kuru paļaujas atkarīgās puses, vai centralizētai sistēmai būtu jānodrošina, ka lietotājs ir informēts par sekmīgu reģistrāciju, tostarp parādot lietotāja vārdu vai segvārdu un attiecīgā gadījumā informējot par pieejamajām identitātes sakritības noteikšanas procesa rezultāta saglabāšanas iespējām. Minētās iespējas var ietvert sasaistes saglabāšanu atkarīgās puses uzturētā reģistrā un/vai reģistrā, uz kuru paļaujas atkarīgā puse, un/vai īpaša atribūtu elektroniska apliecinājuma izdošanu, kas satur sasaisti, kuru var atkalizmantot nākotnē, un/vai alternatīvu iespēju izmantošanu, ko nodrošina atkarīgā puse vai puse, kura rīkojas atkarīgās puses vārdā. Attiecīgā gadījumā lietotājam vajadzētu būt iespēju izvēlei, un glabāšanas laikam vajadzētu būt lietotāja kontrolē, lai nodrošinātu, ka pabeigtos identitātes saskaņošanas procesus nākotnē lietotāji var izmantot atkal.

(8)

Lai uzlabotu pārredzamību un lietotāju kontroli, gadījumos, kad lietotāja sakritība nav sekmīgi nosakāma, būtu jāpaskaidro lietotājam, kādu iemeslu dēļ identitātes sakritība nav sekmīgi noteikta. Turklāt lietotājs būtu jāinformē par iespējamiem turpmākiem soļiem. Tas nozīmē, ka būtu jāsniedz informācija, kas izmantota identitātes saskaņošanas procesā, kā arī visas konstatētās neatbilstības, sniedzot skaidrus paskaidrojumus un norādījumus lietotājiem par iespējamiem tiesiskās aizsardzības līdzekļiem un komplementāriem procesiem.

(9)

Lai gadījumos, kad tiek veikta identitātes saskaņošana, darītu pieejamus piemērotus tiesību aizsardzības mehānismus, atkarīgajām pusēm vai pusēm, kas rīkojas to vārdā, vai reģistriem, uz kuriem paļaujas atkarīgās puses, būtu jāglabā atbilstošas žurnāldatnes par identitātes saskaņošanas procesu, salīdzināšanai izmantoto informāciju un visiem citiem fiziskās personas sniegtajiem apliecinošajiem dokumentiem, kā arī identitātes saskaņošanas procesa iznākumu. Lai varētu reģistrēt un izskatīt lietotāju sūdzības, žurnāldatnes būtu jāglabā vismaz 6 mēnešus, bet ne ilgāk kā 12 mēnešus. Glabāšanas laiku varētu pagarināt, ja to prasa Savienības vai valsts tiesību akti.

(10)

Lai izvairītos no tā, ka maku lietotājiem identitātes saskaņošanas process ir jāveic vairākkārt, dalībvalstis var pieprasīt, ka identitātes saskaņošanas sistēmas spēj izdot atribūtu elektronisko apliecinājumu ar saikni starp maka lietotāju un reģistru, kurā minētais lietotājs ir reģistrēts kā zināms lietotājs. Alternatīvi dalībvalstis var saglabāt sasaisti kā atsauci uz reģistru, kas ir pieejams atkarīgajai pusei, vai citiem palīgpasākumiem.

(11)

Gādājot par to, lai maki, kas jānodrošina saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 910/2014 5.a panta 1. punkta prasībām, un paziņotās elektroniskās identifikācijas shēmas gūtu labumu no priekšrocībām, ko sniedz funkcionālas identitātes saskaņošanas sistēmas, ir jānosaka ilgāks šīs regulas attiecīgo noteikumu piemērošanas termiņš. Kas attiecas uz makiem, katrai dalībvalstij 24 mēnešu laikā no Regulas (ES) Nr. 910/2014 5.a panta 23. punktā un 5.c panta 6. punktā minēto īstenošanas aktu spēkā stāšanās dienas jānodrošina vismaz viens maks. Līdz ar to piemērošanas laiks šīs regulas attiecīgajiem noteikumiem par identitātes saskaņošanu, balstoties uz makiem, būtu jānosaka saskanīgi ar iepriekš minēto termiņu. Kas attiecas uz paziņotajām elektroniskās identifikācijas shēmām, būtu jādod pietiekami daudz laika identitātes saskaņošanas funkciju aizstāšanai.

(12)

Tā kā maka izmantošanai jābūt brīvprātīgai, dalībvalstīm būtu jānodrošina alternatīvas metodes, ar kurām lietotāji var piekļūt pakalpojumiem, ko dalībvalstis sniedz kā atkarīgās puses.

(13)

Mēģinot autentificēties elektroniskam pakalpojumam, jauna lietotāja reģistrācija var noritēt raiti, vizuāli un tehniski lietotājam radot priekšstatu par atkārtotu elektroniska pakalpojuma apmeklējumu. Šā iemesla dēļ jauna lietotāja reģistrācija elektroniskā pakalpojumā šīs regulas vajadzībām būtu jāuzskata par līdzvērtīgu sekmīgam identitātes saskaņošanas procesam.

(14)

Dalībvalstīm būtu jānodrošina, ka identitātes saskaņošanas process darbojas raiti un ka lietotājam nav jāizpilda vairākas tiešsaistes sesijas un jāatkārto soļi pat tad, ja identitātes saskaņošanas process sākotnēji nav bijis sekmīgs un tiek veikti komplementāri procesi.

(15)

Dalībvalstis var brīvi izstrādāt lietotāja saskarnes un paziņojumus tādā veidā, kas atbilst valsts kontekstam, ņemot vērā šajā regulā ietverto prasību garu.

(16)

Šajā regulā noteiktajām personas datu apstrādes darbībām piemēro Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2016/679 (6) un, attiecīgā gadījumā, Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2002/58/EK (7).

(17)

Saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2018/1725 (8) 42. panta 1. punktu ir notikusi apspriešanās ar Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītāju, kas 2025. gada 31. janvārī sniedza atzinumu.

(18)

Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar atzinumu, ko sniegusi ar Regulas (ES) Nr. 910/2014 48. pantu izveidotā komiteja,