<?xml version="1.0" encoding="UTF-8"?><JUDGMENT xmlns:fmx="http://opoce" xmlns:xsi="http://www.w3.org/2001/XMLSchema-instance" xsi:noNamespaceSchemaLocation="http://formex.publications.europa.eu/schema/formex-05.58-20161101.xd"><BIB.JUDGMENT><REF.CASE FILE="n.a."><NO.CASE>C-152/17</NO.CASE></REF.CASE><NO.CELEX>62017CJ0152</NO.CELEX><NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2018:264">EU:C:2018:264</NO.ECLI><NO.SEQ>0001</NO.SEQ><PAGE.FIRST.ECR>1</PAGE.FIRST.ECR><PAGE.SEQ>1</PAGE.SEQ><PAGE.LAST.ECR>8</PAGE.LAST.ECR><PAGE.TOTAL>8</PAGE.TOTAL><AUTHOR>CJ</AUTHOR></BIB.JUDGMENT><CURR.TITLE><PAGE.HEADER><P><HT TYPE="SC">Spriedums, <DATE ISO="20180419">19.4.2018</DATE>. – Lieta C‑152/17</HT></P><P><HT TYPE="SC"><HT TYPE="ITALIC">Consorzio Italian Management</HT> un</HT> <HT TYPE="ITALIC"><HT TYPE="SC">Catania Multiservizi</HT></HT></P></PAGE.HEADER></CURR.TITLE><TITLE><TI><P><HT TYPE="UC">Tiesas spriedums</HT> (devītā palāta)</P><P><DATE ISO="20180419">2018. gada 19. aprīlī</DATE><NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="STAR" NOTE.ID="E0001"><P>Tiesvedības valoda – itāļu.</P></NOTE></P></TI></TITLE><INTERMEDIATE><INDEX IDX.CLOSE="" SEPARATOR=" – " IDX.OPEN=""><KEYWORD>Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu</KEYWORD><KEYWORD>Iepirkuma procedūras ūdensapgādes, enerģētikas, transporta un pasta pakalpojumu nozarēs</KEYWORD><KEYWORD>Direktīva 2004/17/EK</KEYWORD><KEYWORD>Pienākums pārskatīt cenu pēc līguma slēgšanas tiesību piešķiršanas</KEYWORD><KEYWORD>Šāda pienākuma neesamība Direktīvā 2004/17/EK, kā arī šāda pienākuma neizrietēšana no LESD 56. panta un Direktīvas 2004/17/EK pamatā esošajiem vispārējiem principiem</KEYWORD><KEYWORD>Ar dzelzceļa pārvadājumu darbību saistīti uzkopšanas un uzturēšanas pakalpojumi</KEYWORD><KEYWORD>LES 3. panta 3. punkts</KEYWORD><KEYWORD>LESD 26., 57., 58. un 101. pants</KEYWORD><KEYWORD>Pietiekamu precizējumu par pamatlietas faktiskajiem apstākļiem, kā arī iemeslu, kas pamato atbildes uz prejudiciālajiem jautājumiem vajadzību, neesamība</KEYWORD><KEYWORD>Nepieņemamība</KEYWORD><KEYWORD>Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 16. pants</KEYWORD><KEYWORD>Valsts tiesību normas, ar kurām netiek īstenotas Savienības tiesības</KEYWORD><KEYWORD>Kompetences neesamība</KEYWORD></INDEX></INTERMEDIATE><JUDGMENT.INIT><P>Lieta C‑152/17</P><P>par lūgumu sniegt prejudiciālu nolēmumu atbilstoši LESD 267. pantam, ko <HT TYPE="ITALIC">Consiglio di Stato</HT> (Valsts padome, Itālija) iesniedza ar lēmumu, kas pieņemts <DATE ISO="20161124">2016. gada 24. novembrī</DATE> un kas Tiesā reģistrēts <DATE ISO="20170324">2017. gada 24. martā</DATE>, tiesvedībā</P></JUDGMENT.INIT><PARTIES><PLAINTIFS><P><HT TYPE="BOLD"><HT TYPE="ITALIC">Consorzio Italian Management,</HT></HT></P><P><HT TYPE="BOLD"><HT TYPE="ITALIC">Catania Multiservizi SpA</HT></HT></P></PLAINTIFS><AGAINST>pret</AGAINST><DEFENDANTS><P><HT TYPE="BOLD"><HT TYPE="ITALIC">Rete Ferroviaria Italiana SpA.</HT></HT></P></DEFENDANTS></PARTIES><PREAMBLE><PREAMBLE.INIT><P>TIESA (devītā palāta)</P><P>šādā sastāvā: palātas priekšsēdētājs K. Vajda [<HT TYPE="ITALIC">C. Vajda</HT>] (referents), tiesneši E. Juhāss [<HT TYPE="ITALIC">E. Juhász</HT>] un K. Likurgs [<HT TYPE="ITALIC">C. Lycourgos</HT>],</P><P>ģenerāladvokāts: M. Bobeks [<HT TYPE="ITALIC">M. Bobek</HT>],</P><P>sekretārs: A. Kalots Eskobars [<HT TYPE="ITALIC">A. Calot Escobar</HT>],</P></PREAMBLE.INIT><GR.VISA><VISA>ņemot vērā rakstveida procesu,</VISA></GR.VISA><GR.CONSID><CONSID><P>ņemot vērā apsvērumus, ko sniedza:</P><LIST TYPE="NDASH"><ITEM><P><HT TYPE="ITALIC">Consorzio Italian Management</HT> un <HT TYPE="ITALIC">Catania Multiservizi SpA</HT> vārdā – <HT TYPE="ITALIC">E. Giardino</HT> un <HT TYPE="ITALIC">A. Cariola</HT>, <HT TYPE="ITALIC">avvocati</HT>,</P></ITEM><ITEM><P><HT TYPE="ITALIC">Rete Ferroviaria Italiana SpA</HT> vārdā – <HT TYPE="ITALIC">U. Cossu</HT>, <HT TYPE="ITALIC">avvocato</HT>,</P></ITEM><?PAGE NO="2"?><ITEM><P>Itālijas valdības vārdā – <HT TYPE="ITALIC">G. Palmieri</HT>, pārstāve, kurai palīdz <HT TYPE="ITALIC">S. Fiorentino</HT>, <HT TYPE="ITALIC">avvocato dello Stato</HT>,</P></ITEM><ITEM><P>Spānijas valdības vārdā – <HT TYPE="ITALIC">J. García-Valdecasas Dorrego</HT>, pārstāve,</P></ITEM><ITEM><P>Eiropas Parlamenta vārdā – <HT TYPE="ITALIC">L. Visaggio</HT> un <HT TYPE="ITALIC">R. van de Westelaken</HT>, pārstāvji,</P></ITEM><ITEM><P>Eiropas Savienības Padomes vārdā – <HT TYPE="ITALIC">E. Moro</HT> un <HT TYPE="ITALIC">M. Balta</HT>, pārstāves,</P></ITEM><ITEM><P>Eiropas Komisijas vārdā – <HT TYPE="ITALIC">G. Gattinara</HT> un <HT TYPE="ITALIC">P. Ondrůšek</HT>, pārstāvji,</P></ITEM></LIST></CONSID></GR.CONSID><GR.VISA><VISA>ņemot vērā pēc ģenerāladvokāta uzklausīšanas pieņemto lēmumu izskatīt lietu bez ģenerāladvokāta secinājumiem,</VISA></GR.VISA><PREAMBLE.FINAL>pasludina šo spriedumu.</PREAMBLE.FINAL></PREAMBLE><CONTENTS.JUDGMENT><GR.SEQ LEVEL="1"><TITLE><TI><P><HT TYPE="BOLD">Spriedums</HT></P></TI></TITLE><NP.ECR IDENTIFIER="NP0001"><NO.P>1</NO.P><TXT>Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu ir par to, kā interpretēt LES 3. panta 3. punktu, LESD 26., 56.–58. un 101. pantu, Eiropas Savienības Pamattiesību hartas (turpmāk tekstā – <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0001" REF.END="QE0001"/>Harta<QUOT.END REF.START="QS0001" CODE="201D" ID="QE0001"/>) 16. pantu un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2004/17/EK (<DATE ISO="20040331">2004. gada 31. marts</DATE>), ar ko koordinē iepirkuma procedūras, kuras piemēro subjekti, kas darbojas ūdensapgādes, enerģētikas, transporta un pasta pakalpojumu nozarēs (<REF.DOC.OJ COLL="L" NO.OJ="134" PAGE.FIRST="1" DATE.PUB="2004">OV 2004, L 134, 1. lpp.</REF.DOC.OJ>), kurā grozījumi izdarīti ar Komisijas Regulu (ES) Nr. 1251/2011 (<DATE ISO="20111130">2011. gada 30. novembris</DATE>) (<REF.DOC.OJ COLL="L" NO.OJ="319" PAGE.FIRST="43" DATE.PUB="2011">OV 2011, L 319, 43. lpp.</REF.DOC.OJ>), (turpmāk tekstā – <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0002" REF.END="QE0002"/>Direktīva 2004/17<QUOT.END REF.START="QS0002" CODE="201D" ID="QE0002"/>), kā arī par Direktīvas 2004/17 spēkā esamības izvērtējumu.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0002"><NO.P>2</NO.P><TXT>Šis lūgums ir iesniegts saistībā ar tiesvedību starp <HT TYPE="ITALIC">Consorzio Italian Management</HT> un <HT TYPE="ITALIC">Catania Multiservizi SpA</HT>, no vienas puses, un <HT TYPE="ITALIC">Rete Ferroviaria Italiana SpA</HT> (turpmāk tekstā – <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0003" REF.END="QE0003"/><HT TYPE="ITALIC">RFI</HT><QUOT.END REF.START="QS0003" CODE="201D" ID="QE0003"/>), no otras puses, par pēdējās minētās atteikumu apmierināt to lūgumu pēc līguma slēgšanas tiesību piešķiršanas, tostarp saistībā ar dzelzceļa staciju uzkopšanas pakalpojumu sniegšanu, pārskatīt šī līguma cenu.</TXT></NP.ECR></GR.SEQ><GR.SEQ LEVEL="1"><TITLE><TI><P><HT TYPE="BOLD">Atbilstošās tiesību normas</HT></P></TI></TITLE><GR.SEQ LEVEL="2"><TITLE><TI><P><HT TYPE="BOLD"><HT TYPE="ITALIC">Savienības tiesības</HT></HT></P></TI></TITLE><NP.ECR IDENTIFIER="NP0003"><NO.P>3</NO.P><TXT>Direktīvā 2004/17 ir paredzēta līguma slēgšanas tiesību piešķiršanas procedūru koordinēšana noteiktās nozarēs, kuras minētas šīs direktīvas 3.–7. pantā un kuru vidū ir arī transporta pakalpojumi.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0004"><NO.P>4</NO.P><TXT>Šīs direktīvas I sadaļas III nodaļā <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0004" REF.END="QE0004"/>Vispārēji principi<QUOT.END REF.START="QS0004" CODE="201D" ID="QE0004"/> ietvertajā 10. pantā <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0005" REF.END="QE0005"/>Līguma slēgšanas tiesību piešķiršanas kritēriji<QUOT.END REF.START="QS0005" CODE="201D" ID="QE0005"/> ir noteikts:</TXT><P><QUOT.S LEVEL="1"><ALINEA><QUOT.START CODE="201C" ID="QS0006" REF.END="QE0006"/>Līgumslēdzēju attieksme pret uzņēmējiem ir vienāda un nediskriminējoša, un to darbība ir pārredzama.<QUOT.END REF.START="QS0006" CODE="201D" ID="QE0006"/></ALINEA></QUOT.S></P></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0005"><NO.P>5</NO.P><TXT>Atbilstoši minētās direktīvas 16. pantam <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0007" REF.END="QE0007"/>Līgumu robežvērtības<QUOT.END REF.START="QS0007" CODE="201D" ID="QE0007"/>:</TXT><P><QUOT.S LEVEL="1"><ALINEA><P><QUOT.START CODE="201C" ID="QS0008" REF.END="QE0008"/>Attiecībā uz konkrētās darbības veikšanu, izņemot 19. līdz 26. pantā paredzētos izņēmumus vai ievērojot 30. pantu, šī direktīva attiecas uz līgumiem, kuru vērtība bez pievienotās vērtības nodokļa (PVN) ir novērtēta ne zemāk kā šādas robežvērtības:</P><LIST TYPE="alpha"><ITEM><NP><NO.P>a)</NO.P><TXT>EUR <FT TYPE="NUMBER">400000</FT> attiecībā uz piegāžu un pakalpojumu līgumiem;</TXT></NP></ITEM></LIST><P>[..].<QUOT.END REF.START="QS0008" CODE="201D" ID="QE0008"/></P></ALINEA></QUOT.S></P></NP.ECR><?PAGE NO="3"?><NP.ECR IDENTIFIER="NP0006"><NO.P>6</NO.P><TXT>Šīs pašas direktīvas 20. panta <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0009" REF.END="QE0009"/>Līguma slēgšanas tiesības, kas piešķirtas mērķiem, kuri nav attiecīgās darbības veikšana, vai kas piešķirtas šādas darbības veikšanai trešā valstī<QUOT.END REF.START="QS0009" CODE="201D" ID="QE0009"/> 1. punktā ir noteikts:</TXT><P><QUOT.S LEVEL="1"><ALINEA><QUOT.START CODE="201C" ID="QS0010" REF.END="QE0010"/>Šī direktīva neattiecas uz līguma slēgšanas tiesībām, ko līgumslēdzēji piešķir mērķiem, kuri nav 3. līdz 7. pantā minēto darbību veikšana [..].<QUOT.END REF.START="QS0010" CODE="201D" ID="QE0010"/></ALINEA></QUOT.S></P></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0007"><NO.P>7</NO.P><TXT>Direktīvas 2004/17 55. panta <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0011" REF.END="QE0011"/>Līguma slēgšanas tiesību piešķiršanas kritēriji<QUOT.END REF.START="QS0011" CODE="201D" ID="QE0011"/> 1. punktā ir paredzēts:</TXT><P><QUOT.S LEVEL="1"><ALINEA><P><QUOT.START CODE="201C" ID="QS0012" REF.END="QE0012"/>Neierobežojot valstu normatīvos vai administratīvos aktus par konkrētu pakalpojumu apmaksu, kritēriji, uz ko līgumslēdzēji pamatojas, piešķirot līgumu slēgšanas tiesības:</P><LIST TYPE="alpha"><ITEM><NP><NO.P>a)</NO.P><TXT>ja līguma slēgšanas tiesības ir piešķirtas, pamatojoties uz saimnieciski visizdevīgāko piedāvājumu pēc līgumslēdzēja ieskatiem, ir dažādi kritēriji, kas saistīti ar konkrētā līguma priekšmetu, piemēram, piegādes vai pabeigšanas termiņš, ekspluatācijas izmaksas, rentabilitāte, kvalitāte, estētiskās un funkcionālās īpašības, ekoloģiski raksturlielumi, tehniskā vērtība, garantijas remonts un tehniskā palīdzība, saistības attiecībā uz rezerves daļām, piegādes pasūtījumu drošums, cena u.c.;</TXT></NP></ITEM><ITEM><NP><NO.P>b)</NO.P><TXT>ir tikai zemākā cena.<QUOT.END REF.START="QS0012" CODE="201D" ID="QE0012"/></TXT></NP></ITEM></LIST></ALINEA></QUOT.S></P></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0008"><NO.P>8</NO.P><TXT>Atbilstoši Tiesas Reglamenta 94. pantam:</TXT><P><QUOT.S LEVEL="1"><ALINEA><P><QUOT.START CODE="201C" ID="QS0013" REF.END="QE0013"/>Lūgumā sniegt prejudiciālu nolēmumu papildus Tiesai uzdoto prejudiciālo jautājumu formulējumam ietver:</P><LIST TYPE="alpha"><ITEM><NP><NO.P>a)</NO.P><TXT>strīda priekšmeta, kā arī faktu, kuriem ir nozīme un kurus ir konstatējusi iesniedzējtiesa, kopsavilkumu vai vismaz to faktu izklāstu, uz kuriem balstīti jautājumi;</TXT></NP></ITEM></LIST><P>[..]</P><LIST TYPE="alpha"><ITEM><NP><NO.P>c)</NO.P><TXT>to iemeslu izklāstu, kas likuši iesniedzējtiesai šaubīties par noteiktu Savienības tiesību normu interpretāciju vai spēkā esamību, kā arī saikni, ko tā konstatējusi starp šīm tiesību normām un pamatlietai piemērojamajiem valsts tiesību aktiem.<QUOT.END REF.START="QS0013" CODE="201D" ID="QE0013"/></TXT></NP></ITEM></LIST></ALINEA></QUOT.S></P></NP.ECR></GR.SEQ><GR.SEQ LEVEL="2"><TITLE><TI><P><HT TYPE="BOLD"><HT TYPE="ITALIC">Itālijas tiesības</HT></HT></P></TI></TITLE><NP.ECR IDENTIFIER="NP0009"><NO.P>9</NO.P><TXT><DATE ISO="20060412">2006. gada 12. aprīļa</DATE> <HT TYPE="ITALIC">decreto legislativo</HT> <HT TYPE="ITALIC">n. 163 – Codice dei contratti pubblici relativi a lavori, servizi e forniture in attuazione delle direttive 2004/17/CE e 2004/18/CE</HT> (Leģislatīvais dekrēts Nr. 163 par būvdarbu, pakalpojumu un piegāžu publiskā iepirkuma kodeksa izveidi, piemērojot Direktīvas 2004/17/EK un 2004/18/EK) (<DATE ISO="20060502">2006. gada 2. maija</DATE> <HT TYPE="ITALIC">GURI</HT> parastais pielikums Nr. 100, turpmāk tekstā – <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0014" REF.END="QE0014"/>Leģislatīvais dekrēts Nr. 163/2006<QUOT.END REF.START="QS0014" CODE="201D" ID="QE0014"/>) 2. panta 4. punktā ir noteikts:</TXT><P><QUOT.S LEVEL="1"><ALINEA><QUOT.START CODE="201C" ID="QS0015" REF.END="QE0015"/>Ja šajā kodeksā nav skaidri izteiktu tiesību normu, 1. pantā minēto subjektu līgumisko darbību reglamentē arī Civilkodeksa noteikumi<QUOT.END REF.START="QS0015" CODE="201D" ID="QE0015"/>.</ALINEA></QUOT.S></P></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0010"><NO.P>10</NO.P><TXT>Saskaņā ar Leģislatīvā dekrēta Nr. 163/2006 115. pantu <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0016" REF.END="QE0016"/>Cenu pielāgošana<QUOT.END REF.START="QS0016" CODE="201D" ID="QE0016"/>:</TXT><P><QUOT.S LEVEL="1"><PARAG IDENTIFIER="115.001"><NO.PARAG><QUOT.START CODE="201C" ID="QS0017" REF.END="QE0017"/>1.</NO.PARAG><ALINEA>Visos periodiski vai pastāvīgi izpildāmos līgumos par pakalpojumiem vai piegādēm ir jāietver noteikums par periodisku cenas pārskatīšanu. Pārskatīšana tiek veikta, pamatojoties uz vadītāju, kas atbildīgi par preču un pakalpojumu iegādi, veiktu apsekojumu, balstoties uz 7. panta 4. punkta c) apakšpunktā un 5. punktā paredzēto informāciju.<QUOT.END REF.START="QS0017" CODE="201D" ID="QE0017"/></ALINEA></PARAG></QUOT.S></P></NP.ECR><?PAGE NO="4"?><NP.ECR IDENTIFIER="NP0011"><NO.P>11</NO.P><TXT>Šī leģislatīvā dekrēta 115. pants nebija ietverts to šī dekrēta noteikumu vidū, kas atbilstoši tā 206. pantam bija piemērojami publiskajiem līgumiem īpašajās nozarēs, kuras atbilst Direktīvas 2004/17 3.–7. pantā minētajām nozarēm.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0012"><NO.P>12</NO.P><TXT><HT TYPE="ITALIC">Codice civile</HT> (Civilkodekss) 1664. panta <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0018" REF.END="QE0018"/>Izpildes procesā radušies papildu izdevumi vai grūtības<QUOT.END REF.START="QS0018" CODE="201D" ID="QE0018"/> 1. punktā ir paredzēts:</TXT><P><QUOT.S LEVEL="1"><ALINEA><QUOT.START CODE="201C" ID="QS0019" REF.END="QE0019"/>Ja neparedzamu apstākļu dēļ ir tā palielinājušās vai samazinājušās materiālu vai darbaspēka izmaksas, ka kopējā nolīgtā cena palielinās vai samazinās vairāk nekā par vienu desmito daļu, līgumslēdzēja iestāde vai attīstītājs var lūgt pārskatīt šo cenu. Pārskatīšana var tikt veikta tikai saistībā ar starpību, kas pārsniedz vienu desmito daļu.<QUOT.END REF.START="QS0019" CODE="201D" ID="QE0019"/></ALINEA></QUOT.S></P></NP.ECR></GR.SEQ></GR.SEQ><GR.SEQ LEVEL="1"><TITLE><TI><P><HT TYPE="BOLD">Pamatlieta un prejudiciālie jautājumi</HT></P></TI></TITLE><NP.ECR IDENTIFIER="NP0013"><NO.P>13</NO.P><TXT><HT TYPE="ITALIC">RFI</HT> bija piešķīrusi prasītājām pamatlietā tiesības slēgt līgumu par uzkopšanas pakalpojumiem, pakalpojumiem kārtības uzturēšanai telpās un citās plašai sabiedrībai atvērtās teritorijās un palīgpakalpojumiem, ko sniedz stacijās, iekārtās, birojos un darbnīcās, kas izvietoti dažādās vietās <HT TYPE="ITALIC">Direzione Compartimentale Movimento di Cagliari</HT> (Kaljāri Reģionālā satiksmes direkcija, Itālija) pārziņā esošajā teritorijā. Līgumā bija ietverta īpaša klauzula, kurā bija noteikta nolīgtās cenas pārskatīšanas kārtība, kas ietvēra atkāpi no Civilkodeksa 1664. panta noteikumiem.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0014"><NO.P>14</NO.P><TXT>Minētā līguma izpildes laikā prasītājas pamatlietā lūdza <HT TYPE="ITALIC">RFI</HT> pārskatīt iepriekš nolīgto līguma cenu, lai varētu tikt ņemts vērā no personāla izmaksu palielināšanās izrietošais līguma izmaksu pieaugums. Ar <DATE ISO="20120222">2012. gada 22. februāra</DATE> lēmumu <HT TYPE="ITALIC">RFI</HT> šo lūgumu noraidīja.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0015"><NO.P>15</NO.P><TXT>Pēc šī noraidījuma prasītājas pamatlietā vērsās <HT TYPE="ITALIC">Tribunale amministrativo regionale per la Sardegna</HT> (Sardīnijas Reģionālā administratīvā tiesa, Itālija) ar prasību atcelt šo lēmumu.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0016"><NO.P>16</NO.P><TXT>Ar <DATE ISO="20140611">2014. gada 11. jūnija</DATE> spriedumu <HT TYPE="ITALIC">Tribunale amministrativo regionale per la Sardegna</HT> (Sardīnijas Reģionālā administratīvā tiesa) noraidīja šo prasību. Minētā tiesa uzskatīja, ka Leģislatīvā dekrēta Nr. 163/2006 115. pants nav piemērojams līgumiem, kuri – tāpat kā pamatlietā aplūkojamais līgums – ir noslēgti īpašās nozarēs. Šī tiesa būtībā uzskatīja, ka uzkopšanas pakalpojumu sniegšana stacijās, iekārtās, birojos un darbnīcās ietver tādu darbību veikšanu, kas ietilpst īpašajās nozarēs, jo šie pakalpojumi ir saistīti ar dzelzceļa transporta tīkla neatņemamiem elementiem. Minētā tiesa precizēja, ka cenu pārskatīšana nav obligāta arī saskaņā ar Civilkodeksa 1664. pantu, jo līguma puses var atkāpties no šī noteikuma, iekļaujot minētajā līgumā līguma noteikumu, kas ierobežo cenu pārskatīšanu, kā tas bija noticis pamatlietā.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0017"><NO.P>17</NO.P><TXT>Prasītājas pamatlietā par šo spriedumu iesniedza apelācijas sūdzību iesniedzējtiesā, to izvirzītajā pirmajā un otrajā pamatā apgalvojot, ka Leģislatīvā dekrēta Nr. 163/2006 115. pants vai, pakārtoti, Civilkodeksa 1664. pants – pretēji <HT TYPE="ITALIC">Tribunale amministrativo regionale per la Sardegna</HT> (Sardīnijas Reģionālā administratīvā tiesa) nospriestajam – ir piemērojami pamatlietā aplūkotajam līgumam. Turklāt prasītājas pamatlietā apstrīdēja tostarp Leģislatīvā dekrēta Nr. 163/2006 115. un 206. panta atbilstību Savienības tiesībām, norādot, ka šie noteikumi, ciktāl ar tiem transporta nozarē, it īpaši atbilstošajos ar uzkopšanu saistītajos līgumos, ir izslēgta cenu pārskatīšana, ir pretrunā tostarp LES 3. panta 3. punktam, LESD 26., 101. un nākamajiem pantiem, kā arī Direktīvai 2004/17. Tādējādi valsts tiesiskais regulējums, ņemot vērā Savienības tiesību aktus, esot pārmērīgi stingrs un nepamatots. Minētais tiesiskais regulējums esot arī nepamatoti nesamērīgs un ar to uzņēmums, kam piešķirtas tiesības slēgt līgumu par uzkopšanas pakalpojumu sniegšanu, varot tikt nostādīts pakļautības un vājākā stāvoklī attiecībā pret valsts uzņēmumu, un tādēļ netaisnīgi un nesamērīgi tiktu izmainīts līgumiskais līdzsvars un galu galā arī tirgus darbības noteikumi. Visbeidzot gadījumā, ja cenas pārskatīšanas izslēgšana visos līgumos, kas noslēgti un tiek piemēroti īpašajās nozarēs, izrietētu tieši no Direktīvas 2004/17, tā būtu jāatzīst par spēkā neesošu.</TXT></NP.ECR><?PAGE NO="5"?><NP.ECR IDENTIFIER="NP0018"><NO.P>18</NO.P><TXT>Attiecībā uz prasītāju pamatlietā izvirzīto pirmo pamatu iesniedzējtiesa ir paudusi nodomu to noraidīt, apstiprinot <HT TYPE="ITALIC">Tribunale amministrativo regionale per la Sardegna</HT> (Sardīnijas Reģionālā administratīvā tiesa) analīzi, saskaņā ar kuru uz pamatlietā aplūkojamo līgumu, ciktāl tas ar funkcionālu saikni ir saistīts ar īpašajām nozarēm, attiecas Leģislatīvā dekrēta Nr. 163/2006 noteikumi, kas piemērojami minētajām nozarēm. Iesniedzējtiesa norāda, ka tā plāno noraidīt arī prasītāju pamatlietā izvirzīto otro pamatu, jo šie noteikumi, kuriem ir imperatīvs raksturs, prevalē pār Civilkodeksa 1664. pantu, pamatlietas puses ir paredzējušas īpašu noteikumu, kas ietver atkāpi no šī panta, un minētajā pantā paredzētais nosacījums par <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0020" REF.END="QE0020"/>neparedzamiem apstākļiem<QUOT.END REF.START="QS0020" CODE="201D" ID="QE0020"/> šajā lietā nav izpildīts. Šī tiesa tomēr uzskata, ka, tā kā tā pieņem galīgo nolēmumu lietā un prasītājas pamatlietā ir tai iesniegušas attiecīgu lūgumu, tai ir jāizvērtē tostarp Leģislatīvā dekrēta Nr. 163/2006 206. panta atbilstība Savienības tiesībām, ciktāl tajā ir izslēgta šī dekrēta 115. panta piemērošana ne vien līgumiem, kas ietilpst īpašajās nozarēs, bet – judikatūrā veiktās interpretācijas ceļā – arī pakalpojumu līgumiem, kuri, pat ja tie neietilpst īpašajās nozarēs, ar funkcionālu saikni ir saistīti ar minētajām nozarēm. Turklāt iesniedzējtiesa uzskata, ka tai atbilstoši Tiesas judikatūrai ir jāvēršas Tiesā ar prasītāju pamatlietā izvirzīto jautājumu par Direktīvas 2004/17 spēkā esamību.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0019"><NO.P>19</NO.P><TXT>Šādos apstākļos <HT TYPE="ITALIC">Consiglio di Stato</HT> (Valsts padome, Itālija) nolēma apturēt tiesvedību un uzdot Tiesai šādus prejudiciālus jautājumus:</TXT><QUOT.S LEVEL="1"><LIST TYPE="OTHER"><ITEM><NP><NO.P><QUOT.START CODE="201C" ID="QS0021" REF.END="QE0021"/>1)</NO.P><TXT>Vai Eiropas Savienības tiesībām (it īpaši LES 3. panta 3. punktam, LESD 26., 56.–58. un 101. pantam, kā arī [Hartas] 16. pantam un Direktīvai 2004/17) atbilst tāda valsts tiesību interpretācija, kura nepieļauj cenu pārskatīšanu līgumos, kuri attiecas uz [..] īpašajām nozarēm, īpaši līgumos nozarēs, kuru priekšmets nav minēts pašā direktīvā, bet ko ar īpašajām nozarēm saista funkcionāla saikne?</TXT></NP></ITEM><ITEM><NP><NO.P>2)</NO.P><TXT>Vai Direktīva 2004/17 (ja tiktu uzskatīts, ka cenu pārskatīšanas nepieļaušana visos līgumos, kas noslēgti un tiek piemēroti [..] īpašajās nozarēs, izriet tieši no tās) atbilst Eiropas Savienības principiem (it īpaši LES 3. panta 1. punktam, LESD 26., 56.–58. un 101. pantam, kā arī [Hartas] 16. pantam), “ņemot vērā to, ka tā ir netaisnīga, nesamērīga, izmaina līgumisko līdzsvaru un tādējādi arī efektīva tirgus noteikumus?<QUOT.END REF.START="QS0021" CODE="201D" ID="QE0021"/></TXT></NP></ITEM></LIST></QUOT.S></NP.ECR></GR.SEQ><GR.SEQ LEVEL="1"><TITLE><TI><P><HT TYPE="BOLD">Par prejudiciālajiem jautājumiem</HT></P></TI></TITLE><GR.SEQ LEVEL="2"><TITLE><TI><P><HT TYPE="BOLD"><HT TYPE="ITALIC">Par pirmo jautājumu</HT></HT></P></TI></TITLE><NP.ECR IDENTIFIER="NP0020"><NO.P>20</NO.P><TXT>Uzdodot pirmo jautājumu, iesniedzējtiesa būtībā vēlas noskaidrot, vai LES 3. panta 3. punkts, LESD 26., 56.–58. un 101. pants, Hartas 16. pants un Direktīva 2004/17 ir jāinterpretē tādējādi, ka atbilstoši tiem nav pieļaujami tādi valsts tiesību noteikumi kā pamatlietā, kuros nav paredzēta periodiska cenu pārskatīšana pēc līguma slēgšanas tiesību piešķiršanas minētajā direktīvā paredzētajās nozarēs.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0021"><NO.P>21</NO.P><TXT>Vispirms ir jāatgādina, ka saskaņā ar Tiesas pastāvīgo judikatūru sadarbības starp Tiesu un valstu tiesām ietvaros nepieciešamība veikt valsts tiesai noderīgu Savienības tiesību interpretāciju prasa, lai tā stingri ievērotu prasības attiecībā uz lūguma sniegt prejudiciālu nolēmumu saturu, kas ir skaidri noteiktas Tiesas Reglamenta 94. pantā, par kurām iesniedzējtiesai ir jābūt informētai (spriedums, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20170726">2017. gada 26. jūlijs</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Persidera</HT></NAME.CASE>, <NO.CASE>C‑112/16</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2017:597">EU:C:2017:597</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0027">27.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR> un tajā minētā judikatūra). Šīs prasības turklāt ir atgādinātas Tiesas Ieteikumos valsts tiesām par prejudiciālās tiesvedības ierosināšanu (<REF.DOC.OJ COLL="C" NO.OJ="338" PAGE.FIRST="1" DATE.PUB="2012">OV 2012, C 338, 1. lpp.</REF.DOC.OJ>).</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0022"><NO.P>22</NO.P><TXT>Tātad, kā noteikts Reglamenta 94. panta a) un c) punktā, lūgumā sniegt prejudiciālu nolēmumu, pirmkārt, ir jāietver faktu, kuriem ir nozīme, kopsavilkums vai vismaz to faktu izklāsts, uz kuriem balstīti jautājumi, un, otrkārt, to iemeslu izklāsts, kas likuši iesniedzējtiesai šaubīties par noteiktu Savienības tiesību normu interpretāciju vai spēkā esamību, kā arī saikne, ko tā konstatējusi starp šīm<?PAGE NO="6"?> tiesību normām un pamatlietai piemērojamajiem valsts tiesību aktiem (šajā nozīmē skat. spriedumu, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20170726">2017. gada 26. jūlijs</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Persidera</HT></NAME.CASE>, <NO.CASE>C‑112/16</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2017:597">EU:C:2017:597</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0028">28.</REF.NP.ECR> un <REF.NP.ECR REF="NP0029">29.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>, kā arī tajos minētā judikatūra).</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0023"><NO.P>23</NO.P><TXT>Šajā ziņā ir jānorāda, ka iesniedzējtiesas nolēmumā nav sniegts nekāds skaidrojums par LES 3. panta 3. punkta, kā arī LESD 26., 57., 58. un 101. panta interpretācijas nozīmi strīda pamatlietā atrisināšanai. Tas pats attiecas arī uz LESD 56. pantu, ciktāl tas attiecas uz aspektiem, kas nav šī sprieduma 32. punktā ietvertie Tiesas izskatītie aspekti.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0024"><NO.P>24</NO.P><TXT>No tā izriet, ka pirmais jautājums šajā ziņā ir nepieņemams.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0025"><NO.P>25</NO.P><TXT>Pirmkārt, attiecībā uz Direktīvas 2004/17 un tās pamatā esošo vispārējo principu interpretāciju iesniedzējtiesa uzskata, ka pamatlietā aplūkotais līgums ietilpst šīs direktīvas piemērošanas jomā, jo to ir noslēgusi līgumslēdzēja iestāde šīs direktīvas izpratnē, šajā gadījumā – <HT TYPE="ITALIC">RFI</HT>, un tas ar funkcionālu saikni ir saistīts ar dzelzceļa pārvadājumu darbību, kas ietilpst minētās direktīvas piemērošanas jomā.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0026"><NO.P>26</NO.P><TXT>Šajā ziņā no Tiesas judikatūras izriet, ka Direktīva 2004/17 faktiski ir piemērojama ne tikai līgumiem, kuru slēgšanas tiesības tiek piešķirtas šīs direktīvas 3.–7. pantā tieši paredzētajās darbības jomās, bet arī līgumiem, kuri, lai gan tiem ir cits raksturs un tie tādējādi paši par sevi parasti ietilpst Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2004/18/EK (<DATE ISO="20040331">2004. gada 31. marts</DATE>) par to, kā koordinēt būvdarbu valsts līgumu, piegādes valsts līgumu un pakalpojumu valsts līgumu slēgšanas tiesību piešķiršanas procedūru (<REF.DOC.OJ COLL="L" NO.OJ="134" PAGE.FIRST="114" DATE.PUB="2004">OV 2004, L 134, 114. lpp.</REF.DOC.OJ>), piemērošanas jomā, ir paredzēti Direktīvā 2004/17 noteikto darbību veikšanai. Līdz ar to, ciktāl līgumslēdzējas iestādes noslēgtam līgumam ir saikne ar darbību, kuru tā veic šīs direktīvas 3.–7. pantā paredzētajās nozarēs, šim līgumam ir piemērojamas minētajā direktīvā paredzētās procedūras (šajā nozīmē skat. spriedumu, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20080410">2008. gada 10. aprīlis</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Ing. Aigner</HT></NAME.CASE>, <NO.CASE>C‑393/06</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2008:213">EU:C:2008:213</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0056">56.</REF.NP.ECR>–<REF.NP.ECR REF="NP0059">59.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>).</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0027"><NO.P>27</NO.P><TXT>Turklāt, lai arī iesniedzējtiesas nolēmumā nav ietverta neviena norāde par pamatlietā aplūkojamā līguma vērtību, no Tiesas rīcībā esošajiem lietas materiāliem izriet, ka šī vērtība pārsniedz minētās direktīvas piemērošanai noteikto robežvērtību, kas atbilstoši direktīvas 16. panta a) punktam ir <FT TYPE="NUMBER">400000</FT> euro.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0028"><NO.P>28</NO.P><TXT>Direktīvai 2004/17 tādējādi ir nozīme saistībā ar atbildi uz pirmo prejudiciālo jautājumu.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0029"><NO.P>29</NO.P><TXT>Šajā ziņā ir jānorāda, ka ne no viena minētās direktīvas noteikuma neizriet, ka tā būtu interpretējama tādējādi, ka tai ir pretrunā tādas valsts tiesību normas kā Leģislatīvā dekrēta Nr. 163/2006 115. pants, skatot to kopsakarā ar minētā dekrēta 206. pantu, kuros nav paredzēta cenu periodiska pārskatīšana pēc līguma slēgšanas tiesību piešķiršanas šajā pašā direktīvā minētajās nozarēs, jo šajā direktīvā dalībvalstīm nav noteikts nekāds konkrēts pienākums paredzēt noteikumus, kas liktu līgumslēdzējai iestādei pēc līguma slēgšanas tiesību piešķiršanas pārskatīšanas rezultātā piešķirt otrai līgumslēdzējai pusei cenas palielinājumu.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0030"><NO.P>30</NO.P><TXT>Tāpat arī Direktīvas 2004/17 pamatā esošie vispārējie principi, tostarp no tiem izrietošais vienlīdzīgas attieksmes princips un pārskatāmības pienākums, kas paredzēti šīs direktīvas 10. pantā, neaizliedz šādas tiesību normas. Tieši pretēji – nevar izslēgt, ka cenas pārskatīšana pēc līguma slēgšanas tiesību piešķiršanas varētu būt pretrunā šim principam un šim pienākumam (pēc analoģijas skat. spriedumu, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20160907">2016. gada 7. septembris</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Finn Frogne</HT></NAME.CASE>, <NO.CASE>C‑549/14</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2016:634">EU:C:2016:634</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0040">40.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>). Proti, kā savos rakstveida apsvērumos norādījusi Komisija, līguma cenai ir ārkārtīgi svarīga nozīme līgumslēdzējas iestādes veiktajā piedāvājumu izvērtējumā, kā arī tās lēmumā par līguma slēgšanas tiesību piešķiršanu kādam saimnieciskās darbības subjektam. Šis svarīgums izriet arī no tā, ka abos līguma slēgšanas tiesību piešķiršanas kritērijos, kas ietverti Direktīvas 2004/17 55. panta 1. punktā, ir iekļauta norāde uz cenu. Šādos apstākļos valsts tiesību normas, kurās nav paredzēta periodiska cenu pārskatīšana pēc līguma slēgšanas tiesību piešķiršanas šajā direktīvā minētajās nozarēs, var drīzāk veicināt minēto principu ievērošanu.</TXT></NP.ECR><?PAGE NO="7"?><NP.ECR IDENTIFIER="NP0031"><NO.P>31</NO.P><TXT>No šiem apsvērumiem izriet, ka Direktīva 2004/17 un tās pamatā esošie vispārējie principi ir jāinterpretē tādējādi, ka tiem nav pretrunā tādas valsts tiesību normas kā pamatlietā aplūkotās, kurās nav paredzēta periodiska cenu pārskatīšana pēc līguma slēgšanas tiesību piešķiršanas šajā direktīvā minētajās nozarēs.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0032"><NO.P>32</NO.P><TXT>Otrkārt, attiecībā uz LESD 56. panta interpretāciju ir jānorāda, ka šajā pantā saistībā ar pakalpojumu sniegšanas brīvību ir paredzēti vienlīdzības un nediskriminācijas principi, kā arī pārskatāmības pienākums, un šī sprieduma 30. punktā jau tika izvērtēta tādu valsts tiesību normu kā pamatlietā aplūkotās saderība ar šiem principiem un šo pienākumu. Līdz ar to šajā ziņā nav vēlreiz jāveic šī panta interpretācija.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0033"><NO.P>33</NO.P><TXT>Treškārt, runājot par Hartas 16. panta interpretāciju, ir jāatgādina, ka saskaņā ar Hartas 51. panta 1. punktu tās noteikumi attiecas uz dalībvalstīm tikai tad, ja tās īsteno Savienības tiesības. Atbilstoši Hartas 51. panta 2. punktam ar Hartu netiek paplašināta Savienības tiesību piemērošanas joma, paplašinot Savienības kompetences, un Savienībai netiek noteiktas nekādas jaunas kompetences vai uzdevumi, nedz grozītas kompetences un uzdevumi, kā tie noteikti Līgumos. Tāpēc Tiesai atbilstoši Hartai Savienības tiesības ir jāinterpretē Savienībai piešķirtās kompetences robežās (spriedums, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20140710">2014. gada 10. jūlijs</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Julián Hernández</HT> u.c.</NAME.CASE>, <NO.CASE>C‑198/13</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2014:2055">EU:C:2014:2055</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0032">32.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR> un tajā minētā judikatūra).</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0034"><NO.P>34</NO.P><TXT>Šajā ziņā ir jāatgādina, ka jēdziens <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0022" REF.END="QE0022"/>Savienības tiesību īstenošana<QUOT.END REF.START="QS0022" CODE="201D" ID="QE0022"/> Hartas 51. panta izpratnē izvirza priekšnoteikumu par saiknes pastāvēšanu starp Savienības tiesību aktu un attiecīgo valsts pasākumu. Tiesa it īpaši ir secinājusi, ka Savienības pamattiesības nav piemērojamas valsts tiesiskajam regulējumam tādēļ, ka Savienības tiesībās attiecīgajā jomā nav paredzēti nekādi konkrēti pienākumi dalībvalstīm saistībā ar situāciju pamatlietā (spriedums, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20140710">2014. gada 10. jūlijs</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Julián Hernández</HT> u.c.</NAME.CASE>, <NO.CASE>C‑198/13</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2014:2055">EU:C:2014:2055</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0034">34.</REF.NP.ECR> un <REF.NP.ECR REF="NP0035">35.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>, kā arī tajos minētā judikatūra).</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0035"><NO.P>35</NO.P><TXT>Šajā gadījumā, tā kā no šī sprieduma 29. un 30. punkta izriet, ka nedz ar Direktīvu 2004/17, nedz ar tās pamatā esošajiem vispārējiem principiem dalībvalstīm nav noteikts konkrēts pienākums paredzēt noteikumus, kuros līgumslēdzējai iestādei pēc līguma slēgšanas tiesību piešķiršanas būtu prasīts pārskatīšanas rezultātā piešķirt otrai līgumslēdzējai pusei cenas palielinājumu, pamatlietā aplūkotajiem Leģislatīvā dekrēta Nr. 163/2006 noteikumiem, ciktāl tajos nav paredzēta to līgumu cenu periodiska pārskatīšana, kuri ietilpst šajā direktīvā minētajās nozarēs, nav saiknes ar minēto direktīvu, un tādējādi tie nevar tikt uzskatīti par tādiem, ar kuriem tiek īstenotas Savienības tiesības.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0036"><NO.P>36</NO.P><TXT>Ņemot vērā iepriekš minētos apsvērumus, uz pirmo jautājumu ir jāatbild, ka Direktīva 2004/17 un tās pamatā esošie vispārējie principi ir jāinterpretē tādējādi, ka tiem nav pretrunā tādas valsts tiesību normas kā pamatlietā aplūkotās, kurās nav paredzēta periodiska cenu pārskatīšana pēc līguma slēgšanas tiesību piešķiršanas šajā direktīvā minētajās nozarēs.</TXT></NP.ECR></GR.SEQ><GR.SEQ LEVEL="2"><TITLE><TI><P><HT TYPE="BOLD"><HT TYPE="ITALIC">Par otro jautājumu</HT></HT></P></TI></TITLE><NP.ECR IDENTIFIER="NP0037"><NO.P>37</NO.P><TXT>No Tiesas judikatūras izriet, ka Tiesa noraida valsts tiesas iesniegto lūgumu kā nepieņemamu, ja ir acīmredzams, ka Savienības tiesību normas interpretācijai vai spēkā esamības vērtējumam, ko ir lūgusi valsts tiesa, nav nekādas saistības ar pamatlietas faktiskajiem apstākļiem vai priekšmetu, vai ja problēmai ir hipotētisks raksturs (šajā nozīmē skat. spriedumu, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20170328">2017. gada 28. marts</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Rosneft</HT></NAME.CASE>, <NO.CASE>C‑72/15</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2017:236">EU:C:2017:236</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0050">50.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR> un tajā minētā judikatūra).</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0038"><NO.P>38</NO.P><TXT>Šajā ziņā ir jānorāda, ka šis jautājums, ar kuru iesniedzējtiesa vēlas noskaidrot, vai Direktīva 2004/17 ir spēkā esoša, ir balstīts uz premisu, ka pamatlietā aplūkotie Leģislatīvā dekrēta Nr. 163/2006 noteikumi, ciktāl tajos nav paredzēta to līgumu cenu periodiska pārskatīšana, kuri ietilpst šajā direktīvā minētajās nozarēs, ir uzskatāmi par šīs direktīvas īstenošanu.</TXT></NP.ECR><?PAGE NO="8"?><NP.ECR IDENTIFIER="NP0039"><NO.P>39</NO.P><TXT>Tomēr, tā kā no pirmā jautājuma pārbaudes izriet, ka nedz Direktīvai 2004/17, nedz tās pamatā esošajiem vispārējiem principiem nav pretrunā tādas valsts tiesību normas kā pamatlietā aplūkotās, kurās nav paredzēta periodiska cenu pārskatīšana pēc līguma slēgšanas tiesību piešķiršanas šajā direktīvā minētajās nozarēs, šim jautājumam ir hipotētisks raksturs.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0040"><NO.P>40</NO.P><TXT>Šādos apstākļos ir jākonstatē, ka otrais jautājums ir nepieņemams.</TXT></NP.ECR></GR.SEQ></GR.SEQ><GR.SEQ LEVEL="1"><TITLE><TI><P><HT TYPE="BOLD">Par tiesāšanās izdevumiem</HT></P></TI></TITLE><NP.ECR IDENTIFIER="NP0041"><NO.P>41</NO.P><TXT>Attiecībā uz pamatlietas pusēm šī tiesvedība ir stadija procesā, kuru izskata iesniedzējtiesa, un tā lemj par tiesāšanās izdevumiem. Izdevumi, kas radušies, iesniedzot apsvērumus Tiesai, un kas nav minēto pušu izdevumi, nav atlīdzināmi.</TXT></NP.ECR></GR.SEQ><JURISDICTION><INTRO>Ar šādu pamatojumu Tiesa (devītā palāta) nospriež:</INTRO><P><HT TYPE="BOLD">Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2004/17/EK (<DATE ISO="20040331">2004. gada 31. marts</DATE>), ar ko koordinē iepirkuma procedūras, kuras piemēro subjekti, kas darbojas ūdensapgādes, enerģētikas, transporta un pasta pakalpojumu nozarēs, kurā grozījumi izdarīti ar Komisijas Regulu (ES) Nr. 1251/2011 (<DATE ISO="20111130">2011. gada 30. novembris</DATE>), un tās pamatā esošie vispārējie principi ir jāinterpretē tādējādi, ka tiem nav pretrunā tādas valsts tiesību normas kā pamatlietā aplūkotās, kurās nav paredzēta periodiska cenu pārskatīšana pēc līguma slēgšanas tiesību piešķiršanas šajā direktīvā minētajās nozarēs.</HT></P></JURISDICTION></CONTENTS.JUDGMENT><SIGNATURE.CASE><SIGNATORY><P>[Paraksti]</P></SIGNATORY></SIGNATURE.CASE></JUDGMENT>