<?xml version="1.0" encoding="UTF-8"?><JUDGMENT xmlns:fmx="http://opoce" xmlns:xsi="http://www.w3.org/2001/XMLSchema-instance" xsi:noNamespaceSchemaLocation="http://formex.publications.europa.eu/schema/formex-05.55-20141201.xd"><BIB.JUDGMENT><REF.CASE FILE="n.a."><NO.CASE>C‑594/13</NO.CASE></REF.CASE><NO.CELEX>62013CJ0594</NO.CELEX><NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2015:164">EU:C:2015:164</NO.ECLI><NO.SEQ>0001</NO.SEQ><PAGE.FIRST.ECR>1</PAGE.FIRST.ECR><PAGE.SEQ>1</PAGE.SEQ><PAGE.LAST.ECR>6</PAGE.LAST.ECR><PAGE.TOTAL>6</PAGE.TOTAL><AUTHOR>CJ</AUTHOR></BIB.JUDGMENT><CURR.TITLE><PAGE.HEADER><P><DATE ISO="20150312">2015. GADA 12. MARTA</DATE> SPRIEDUMS — LIETA C‑594/13</P><P><HT TYPE="ITALIC"><QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0001" ID="QS0001"/>GO FAIR<QUOT.END REF.START="QS0001" CODE="201D" ID="QE0001"/> ZEITARBEIT</HT></P></PAGE.HEADER></CURR.TITLE><TITLE><TI><P><HT TYPE="UC">Tiesas spriedums</HT> (devītā palāta)</P><P><DATE ISO="20150312">2015. gada 12. martā</DATE><NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="STAR" NOTE.ID="E0001"><P>Tiesvedības valoda – vācu.</P></NOTE></P></TI></TITLE><INDEX><KEYWORD>Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu</KEYWORD><KEYWORD>PVN</KEYWORD><KEYWORD>Direktīva 2006/112/EK</KEYWORD><KEYWORD>132. panta 1. punkta g) apakšpunkts</KEYWORD><KEYWORD>Ar sociālo aprūpi un nodrošinājumu cieši saistītu pakalpojumu sniegšanas atbrīvojums no nodokļa</KEYWORD><KEYWORD>Jēdziens <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0002" ID="QS0002"/>struktūras, kuras atzītas par sociālās labklājības struktūrām<QUOT.END REF.START="QS0002" CODE="201D" ID="QE0002"/></KEYWORD><KEYWORD>Pagaidu darba aģentūra</KEYWORD><KEYWORD>Kvalificēta aprūpējošā personāla nodrošināšana</KEYWORD><KEYWORD>Atbrīvojuma no nodokļa nepiemērošana</KEYWORD></INDEX><JUDGMENT.INIT><P>Lieta C‑594/13</P><P>par lūgumu sniegt prejudiciālu nolēmumu atbilstoši LESD 267. pantam, ko <HT TYPE="ITALIC">Bundesfinanzhof</HT> (Vācija) iesniedza ar lēmumu, kas pieņemts <DATE ISO="20130821">2013. gada 21. augustā</DATE> un kas Tiesā reģistrēts <DATE ISO="20131121">2013. gada 21. novembrī</DATE>, tiesvedībā</P></JUDGMENT.INIT><PARTIES><PLAINTIFS><P><HT TYPE="BOLD"><HT TYPE="ITALIC"><QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0003" ID="QS0003"/>go fair<QUOT.END REF.START="QS0003" CODE="201D" ID="QE0003"/> Zeitarbeit OHG</HT></HT></P></PLAINTIFS><AGAINST>pret</AGAINST><DEFENDANTS><P><HT TYPE="BOLD"><HT TYPE="ITALIC">Finanzamt Hamburg-Altona .</HT></HT></P></DEFENDANTS></PARTIES><PREAMBLE><PREAMBLE.INIT><P>TIESA (devītā palāta)</P><P>šādā sastāvā: palātas priekšsēdētāja K. Jirimēe [<HT TYPE="ITALIC">K. Jürimäe</HT>] (referente), tiesneši J. Malenovskis [<HT TYPE="ITALIC">J. Malenovský</HT>] un M. Safjans [<HT TYPE="ITALIC">M. Safjan</HT>],</P><P>ģenerāladvokāts P. Mengoci [<HT TYPE="ITALIC">P. Mengozzi</HT>],</P><P>sekretārs M. Aleksejevs [<HT TYPE="ITALIC">M. Aleksejev</HT>], administrators,</P></PREAMBLE.INIT><GR.VISA><VISA>ņemot vērā rakstveida procesu un <DATE ISO="20141008">2014. gada 8. oktobra</DATE> tiesas sēdi,</VISA></GR.VISA><GR.CONSID><CONSID><P>ņemot vērā apsvērumus, ko sniedza:</P><LIST TYPE="DASH"><ITEM><P><QUOT.S LEVEL="1"><P><QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0004" ID="QS0004"/><HT TYPE="ITALIC">go fair<QUOT.END REF.START="QS0004" CODE="201D" ID="QE0004"/> Zeitarbeit OHG</HT> vārdā – <HT TYPE="ITALIC">L. Gause</HT>, <HT TYPE="ITALIC">Rechtsanwalt</HT>,</P></QUOT.S></P></ITEM><ITEM><P>Vācijas valdības vārdā – <HT TYPE="ITALIC">T. Henze</HT> un <HT TYPE="ITALIC">K. Petersen</HT>, pārstāvji,</P></ITEM><ITEM><P>Īrijas vārdā – <HT TYPE="ITALIC">E. Creedon</HT> un <HT TYPE="ITALIC">G. Hodge</HT>, kā arī <HT TYPE="ITALIC">M. Heneghan</HT> un <HT TYPE="ITALIC">N. J. Travers</HT>, pārstāvji,</P></ITEM><ITEM><P>Eiropas Komisijas vārdā – <HT TYPE="ITALIC">A. Cordewener</HT>, <HT TYPE="ITALIC">C. Soulay</HT> un <HT TYPE="ITALIC">B.‑R. Killmann</HT>, pārstāvji,</P></ITEM></LIST></CONSID></GR.CONSID><GR.VISA><VISA>ņemot vērā pēc ģenerāladvokāta uzklausīšanas pieņemto lēmumu izskatīt lietu bez ģenerāladvokāta secinājumiem,</VISA></GR.VISA><?PAGE NO="2"?><PREAMBLE.FINAL>pasludina šo spriedumu.</PREAMBLE.FINAL></PREAMBLE><CONTENTS.JUDGMENT><GR.SEQ LEVEL="1"><TITLE><TI><P><HT TYPE="BOLD">Spriedums</HT></P></TI></TITLE><NP><NO.P>1</NO.P><TXT>Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu ir par to, kā interpretēt Padomes <DATE ISO="20061128">2006. gada 28. novembra</DATE> Direktīvas 2006/112/EK par kopējo pievienotās vērtības nodokļa sistēmu (<REF.DOC.OJ COLL="L" NO.OJ="347" PAGE.FIRST="1" DATE.PUB="2006">OV L 347, 1. lpp.</REF.DOC.OJ>, un labojumi – <REF.DOC.OJ COLL="L" NO.OJ="335" PAGE.FIRST="60" DATE.PUB="2007">OV 2007, L 335, 60. lpp.</REF.DOC.OJ>) 132. panta 1. punkta g) apakšpunktu un 134. panta a) punktu.</TXT></NP><NP><NO.P>2</NO.P><TXT>Šis lūgums ir iesniegts <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0005" ID="QS0005"/>Revision<QUOT.END REF.START="QS0005" CODE="201D" ID="QE0005"/> tiesvedībā starp <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0006" ID="QS0006"/><HT TYPE="ITALIC">go fair<QUOT.END REF.START="QS0006" CODE="201D" ID="QE0006"/> Zeitarbeit OHG</HT> (turpmāk tekstā – <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0007" ID="QS0007"/><QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0008" ID="QS0008"/><HT TYPE="ITALIC">go fair</HT><QUOT.END REF.START="QS0008" CODE="201D" ID="QE0008"/><QUOT.END REF.START="QS0007" CODE="201D" ID="QE0007"/>) un <HT TYPE="ITALIC">Finanzamt Hamburg-Altona</HT> (Hamburgas–Altonas Finanšu pārvalde) saistībā ar prasītājas pakalpojumu sniegšanas aplikšanu ar apgrozījuma nodokli par 2010. taksācijas gadu.</TXT></NP><GR.SEQ LEVEL="2"><TITLE><TI><P><HT TYPE="BOLD">Atbilstošās tiesību normas</HT></P></TI></TITLE><GR.SEQ LEVEL="3"><TITLE><TI><P><HT TYPE="ITALIC">Direktīva 2006/112</HT></P></TI></TITLE><NP><NO.P>3</NO.P><TXT>Direktīvas 2006/112 9. panta 1. punkta pirmajā daļā ir paredzēts:</TXT><P><QUOT.S LEVEL="1"><ALINEA><QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0009" ID="QS0009"/><QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0010" ID="QS0010"/>Nodokļa maksātājs<QUOT.END REF.START="QS0010" CODE="201D" ID="QE0010"/> ir jebkura persona, kas patstāvīgi jebkurā vietā veic jebkuru saimniecisku darbību, neatkarīgi no šīs darbības mērķa vai rezultāta.<QUOT.END REF.START="QS0009" CODE="201D" ID="QE0009"/></ALINEA></QUOT.S></P></NP><NP><NO.P>4</NO.P><TXT>Šīs direktīvas 10. pantā ir noteikts:</TXT><P><QUOT.S LEVEL="1"><ALINEA><QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0011" ID="QS0011"/>Šīs direktīvas 9. panta 1. punktā paredzētais nosacījums, ka saimniecisku darbību veic <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0012" ID="QS0012"/>patstāvīgi<QUOT.END REF.START="QS0012" CODE="201D" ID="QE0012"/>, atbrīvo no PVN nodarbinātas un citas personas, ciktāl tās ar darba devēju saista darba līgums vai jebkādas citas juridiskas saites, kas rada darba devēja un darba ņēmēja tiesiskās attiecības saistībā ar darba apstākļiem, atalgojumu un darba devēja atbildību.<QUOT.END REF.START="QS0011" CODE="201D" ID="QE0011"/></ALINEA></QUOT.S></P></NP><NP><NO.P>5</NO.P><TXT>Minētās direktīvas IX sadaļas 2. nodaļas nosaukums ir <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0013" ID="QS0013"/>Atbrīvojumi konkrētām darbībām sabiedrības interesēs<QUOT.END REF.START="QS0013" CODE="201D" ID="QE0013"/>. Šajā nodaļā ir ietverts 132.–134. pants.</TXT></NP><NP><NO.P>6</NO.P><TXT>Saskaņā ar šīs pašas direktīvas 132. panta 1. punkta g) apakšpunktu dalībvalstis atbrīvo no nodokļa šādus darījumus:</TXT><P><QUOT.S LEVEL="1"><ALINEA><QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0014" ID="QS0014"/>pakalpojumu sniegšanu un preču piegādes, kas ir cieši saistītas ar sociālo aprūpi un sociālo nodrošināšanu [nodrošinājumu], tostarp tādas, ko veic veco ļaužu pansionāti, publisko tiesību subjekti vai citas struktūras, kuras attiecīgā dalībvalsts atzinusi par sociālās labklājības struktūrām<QUOT.END REF.START="QS0014" CODE="201D" ID="QE0014"/>.</ALINEA></QUOT.S></P></NP><NP><NO.P>7</NO.P><TXT>Šīs direktīvas 134. pantā ir paredzēts:</TXT><P><QUOT.S LEVEL="1"><ALINEA><P><QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0015" ID="QS0015"/>Preču piegādei vai pakalpojumu sniegšanai nepiešķir 132. panta 1. punkta b), g), h), i), l), m) un n) apakšpunktā paredzēto atbrīvojumu, ja:</P><LIST TYPE="alpha"><ITEM><NP><NO.P>a)</NO.P><TXT>preču piegāde vai pakalpojumu sniegšana nav būtiski svarīga atbrīvotajiem darījumiem;</TXT></NP></ITEM><ITEM><NP><NO.P>b)</NO.P><TXT>preču piegādes vai pakalpojumu sniegšanas pamatmērķis ir gūt struktūrai papildu ienākumus, veicot darījumus, kas tieši konkurē ar komercuzņēmumu darījumiem, par kuriem uzliek [pievienotās vērtības nodokli (turpmāk tekstā – <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0016" ID="QS0016"/>PVN<QUOT.END REF.START="QS0016" CODE="201D" ID="QE0016"/>)].<QUOT.END REF.START="QS0015" CODE="201D" ID="QE0015"/></TXT></NP></ITEM></LIST></ALINEA></QUOT.S></P></NP></GR.SEQ><?PAGE NO="3"?><GR.SEQ LEVEL="3"><TITLE><TI><P><HT TYPE="ITALIC">Vācijas tiesības</HT></P></TI></TITLE><NP><NO.P>8</NO.P><TXT>Saskaņā ar Likuma par apgrozījuma nodokli (<HT TYPE="ITALIC">Umsatzsteuergesetz</HT>, tā redakcijā, kas izriet no <DATE ISO="20081219">2008. gada 19. decembra</DATE> likuma, <HT TYPE="ITALIC">BGBl</HT>. 2008 I, 2794. lpp.; turpmāk tekstā – <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0017" ID="QS0017"/><HT TYPE="ITALIC">UStG</HT><QUOT.END REF.START="QS0017" CODE="201D" ID="QE0017"/>) 4. panta 16. punktu no šī nodokļa ir atbrīvoti:</TXT><P><QUOT.S LEVEL="1"><ALINEA><P><QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0018" ID="QS0018"/>ar fiziski, garīgi slimu vai atpalikušu personu, kam vajadzīga palīdzība, aprūpes vai kopšanas iestāžu darbību cieši saistīti pakalpojumi, kurus</P><P>[..]</P><P><LIST TYPE="alpha"><ITEM><NP><NO.P>k)</NO.P><TXT>sniedz struktūras, kurās iepriekšējā kalendārajā gadā vismaz 40 % gadījumu aprūpes un kopšanas izmaksas pilnā apmērā vai lielākajā daļā ir segušas valsts sociālās apdrošināšanas vai sociālās aprūpes iestādes.</TXT></NP></ITEM></LIST></P><P>Pakalpojumi pirmā teikuma izpratnē, kurus sniedz b)–k) apakšpunktā minētās struktūras, ir atbrīvoti [no nodokļa], ja runa ir par sava veida pakalpojumiem, uz kuriem ikreiz attiecas atzīšana, līgums vai vienošanās saskaņā ar sociālajām tiesībām vai atlīdzību.<QUOT.END REF.START="QS0018" CODE="201D" ID="QE0018"/></P></ALINEA></QUOT.S></P></NP><NP><NO.P>9</NO.P><TXT>Likuma par darba ņēmēju nodošanas regulējumu (<HT TYPE="ITALIC">Gesetz zur Regelung der Arbeitnehmerüberlassung</HT>, <HT TYPE="ITALIC">BGBl</HT>. 1995 I, 158. lpp., tā redakcijā, kura izriet no <DATE ISO="20021223">2002. gada 23. decembra</DATE> likuma, <HT TYPE="ITALIC">BGBl</HT>. 2002 I, 4607. lpp.) 12. panta 1. punktā ir paredzēts:</TXT><P><QUOT.S LEVEL="1"><ALINEA><QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0019" ID="QS0019"/>Līgumam starp [darbinieku] nodrošinātāju un struktūru, kurā darbinieks tiek nodarbināts, ir jābūt rakstveidā. Dokumentā [darbinieku] nodrošinātājam ir jānorāda, vai viņam ir 1. pantā minētā atļauja. Struktūrai, kurā darbinieks tiek nodarbināts, dokumentā ir jānorāda, kādas īpašas pazīmes ir paredzētajam darbam, ko veiks pagaidu darbinieks, un kāda profesionālā kvalifikācija viņam ir nepieciešama, kā arī kādi uzņēmumā, kurā pagaidu darbinieks tiek nodarbināts, ir svarīgākie darba nosacījumi, ieskaitot darba samaksu, ar minēto darbinieku salīdzināmam darbiniekam [..].<QUOT.END REF.START="QS0019" CODE="201D" ID="QE0019"/></ALINEA></QUOT.S></P></NP></GR.SEQ></GR.SEQ><GR.SEQ LEVEL="2"><TITLE><TI><P><HT TYPE="BOLD">Pamatlieta un prejudiciālie jautājumi</HT></P></TI></TITLE><NP><NO.P>10</NO.P><TXT><QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0020" ID="QS0020"/><HT TYPE="ITALIC">go fair</HT><QUOT.END REF.START="QS0020" CODE="201D" ID="QE0020"/> ir pilnsabiedrība (<HT TYPE="ITALIC">offene Handelsgesellschaft</HT> – <HT TYPE="ITALIC">OHG</HT>), kuras pamatdarbības veids ir darba ņēmēju nodošana, pamatojoties uz Likumu par darba ņēmēju nodošanas regulējumu.</TXT></NP><NP><NO.P>11</NO.P><TXT>Kā pagaidu darba aģentūra tā 2010. gadā nodrošināja ar tās uzņēmumā nodarbinātajiem aprūpes darbiniekiem, proti, medicīnas māsām un vecu cilvēku aprūpes personālu, stacionārās un ambulatorās aprūpes iestādes <HT TYPE="ITALIC">UStG</HT> 4. panta 16. punkta izpratnē. <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0021" ID="QS0021"/><HT TYPE="ITALIC">go fair</HT><QUOT.END REF.START="QS0021" CODE="201D" ID="QE0021"/> darba ņēmēji no organizatoriskā viedokļa bija ietverti attiecīgajā aprūpes iestādē. Viņi šīs iestādes uzdevumā sniedza aprūpes pakalpojumus un tādējādi bija šo iestāžu pakļautībā. Minēto aprūpes iestāžu pienākumos ietilpa arī pagaidu darbinieku darbību hierarhiskā un profesionālā uzraudzība.</TXT></NP><NP><NO.P>12</NO.P><TXT>Ar <DATE ISO="20101018">2010. gada 18. oktobra</DATE> lēmumu par apgrozījuma nodokļa par 2010. gada septembri priekšnodokļa noteikšanu <HT TYPE="ITALIC">Finanzamt Hamburg-Altona</HT> attiecībā uz no <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0022" ID="QS0022"/><HT TYPE="ITALIC">go fair</HT><QUOT.END REF.START="QS0022" CODE="201D" ID="QE0022"/> sniegtajiem pakalpojumiem gūtajiem ieņēmumiem noteica nodokļa standartlikmi. <HT TYPE="ITALIC">Finanzgericht Hamburg</HT> (Hamburgas Finanšu tiesa) <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0023" ID="QS0023"/><HT TYPE="ITALIC">go fair</HT><QUOT.END REF.START="QS0023" CODE="201D" ID="QE0023"/> prasību par šo lēmumu noraidīja.</TXT></NP><NP><NO.P>13</NO.P><TXT>Izskatot <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0024" ID="QS0024"/><HT TYPE="ITALIC">go fair</HT><QUOT.END REF.START="QS0024" CODE="201D" ID="QE0024"/> prasību <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0025" ID="QS0025"/>Revision<QUOT.END REF.START="QS0025" CODE="201D" ID="QE0025"/> tiesvedībā, <HT TYPE="ITALIC">Bundesfinanzhof</HT> (Federālā Finanšu tiesa) konstatēja, ka šī sabiedrība neatbilst <HT TYPE="ITALIC">UStG</HT> 4. panta 16. punkta k) apakšpunktā paredzētajiem nosacījumiem, jo tā nedarbojas kā iestāde, kura sniedz aprūpi personām, kurām ir vajadzīga fiziska, garīga vai psiholoģiska aprūpe, bet gan sniedz darba ņēmēju nodošanas uz noteiktu laiku pakalpojumus. Tātad tās ieņēmumi nebūtu atbrīvojami no nodokļa šīs tiesību normas izpratnē.</TXT></NP><?PAGE NO="4"?><NP><NO.P>14</NO.P><TXT>Tomēr minētā iestāde uzskata, ka <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0026" ID="QS0026"/><HT TYPE="ITALIC">go fair</HT><QUOT.END REF.START="QS0026" CODE="201D" ID="QE0026"/> sniedza pakalpojumus, <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0027" ID="QS0027"/>kas ir cieši saistīt[i] ar sociālo aprūpi un sociālo nodrošināšanu<QUOT.END REF.START="QS0027" CODE="201D" ID="QE0027"/> Direktīvas 2006/112 132. panta 1. punkta g) apakšpunkta izpratnē, un ka nevar tikt izslēgts, ka tā uz šo tiesību normu varētu atsaukties tieši un tādējādi izmantot tajā paredzēto atbrīvojumu.</TXT></NP><NP><NO.P>15</NO.P><TXT>Šādos apstākļos <HT TYPE="ITALIC">Bundesfinanzhof</HT> nolēma apturēt tiesvedību un uzdot Tiesai šādus prejudiciālus jautājumus:</TXT><P><QUOT.S LEVEL="1"><LIST TYPE="ARAB"><ITEM><NP><NO.P><QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0028" ID="QS0028"/>1)</NO.P><TXT>Par Direktīvas 2006/112 132. panta 1. punkta g) apakšpunkta interpretāciju:</TXT><P><LIST TYPE="alpha"><ITEM><NP><NO.P>a)</NO.P><TXT>Vai dalībvalsts var tai piešķirto novērtējuma brīvību attiecībā uz sociālās labklājības struktūras rakstura atzīšanu izmantot tādējādi, ka tā gan atzīst personas, kuras sniedz pakalpojumus sociālai un aprūpes slimokasei, taču neatzīst arī valsts pārbaudītus aprūpes darbiniekus, kuri savus pakalpojums aprūpējamajiem sniedz tieši?</TXT></NP></ITEM><ITEM><NP><NO.P>b)</NO.P><TXT>Gadījumā, ja valsts pārbaudīti aprūpes darbinieki ir atzīstami par sociālās labklājības struktūru – vai tādas pagaidu darba aģentūras atzīšana, kura valsts atzītas aprūpes iestādes (mērķiestādes) nodrošina ar aprūpes darbiniekiem, izriet no nodoto darbinieku atzīšanas?</TXT></NP></ITEM></LIST></P></NP></ITEM><ITEM><NP><NO.P>2)</NO.P><TXT>Par Direktīvas 2006/112 134. panta a) punkta interpretāciju:</TXT><P>Vai nodrošināšana ar valsts pārbaudītiem aprūpes darbiniekiem kā ar sociālo aprūpi un sociālo nodrošinājumu cieši saistīta darbība mērķiestādes (struktūra, kurā darbinieks tiek nodarbināts) aprūpes pakalpojumu sniegšanai ir nepieciešama, ja mērķiestāde nevar darboties bez aprūpes darbiniekiem?<QUOT.END REF.START="QS0028" CODE="201D" ID="QE0028"/></P></NP></ITEM></LIST></QUOT.S></P></NP></GR.SEQ><GR.SEQ LEVEL="2"><TITLE><TI><P><HT TYPE="BOLD">Par prejudiciālajiem jautājumiem</HT></P></TI></TITLE><GR.SEQ LEVEL="3"><TITLE><TI><P><HT TYPE="ITALIC">Par pirmo jautājumu</HT></P></TI></TITLE><NP><NO.P>16</NO.P><TXT>Ar pirmo jautājumu iesniedzējtiesa būtībā vaicā, vai Direktīvas 2006/112 132. panta 1. punkta g) apakšpunkts ir interpretējams tādējādi, ka valsts pārbaudīti aprūpes darbinieki, kuri savus pakalpojumus personām, kurām ir vajadzīga aprūpe, sniedz tieši, un/vai pagaidu darba aģentūra, kura ar šādiem darbiniekiem nodrošina tādas iestādes, kuras ir atzītas par sociālās labklājības iestādēm, minētās tiesību normas izpratnē izriet no jēdziena <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0029" ID="QS0029"/>struktūras, kuras [atzītas] par sociālās labklājības struktūrām<QUOT.END REF.START="QS0029" CODE="201D" ID="QE0029"/>.</TXT></NP><NP><NO.P>17</NO.P><TXT>Vispirms ir jāatgādina, ka jēdzieni, kas izmantoti, lai apzīmētu Direktīvas 2006/112 132. pantā minētos atbrīvojumus, ir interpretējami šauri, ņemot vērā, ka tie nozīmē atkāpes no vispārējā principa, saskaņā ar kuru PVN tiek iekasēts par katru pakalpojumu, ko pret atlīdzību sniedzis nodokļu maksātājs. Tomēr šo jēdzienu interpretācijai ir jāatbilst minēto atbrīvojumu mērķim un jābūt ievērotām kopējās PVN sistēmas pamatā esošā nodokļu neitralitātes principa prasībām. Tādējādi šis šauras interpretācijas princips nenozīmē, ka jēdzieni, kas izmantoti minētajā 132. pantā paredzēto atbrīvojumu definēšanā, būtu jāinterpretē veidā, kas tiem atņemtu nozīmi (skat. spriedumus <HT TYPE="ITALIC">Horizon College</HT>, C‑434/05, <REF.DOC.ECR><NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2007:343">EU:C:2007:343</NO.ECLI></REF.DOC.ECR>, 16. punkts; Komisija/Nīderlande, C‑79/09, <REF.DOC.ECR><NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2010:171">EU:C:2010:171</NO.ECLI></REF.DOC.ECR>, 49. punkts; <HT TYPE="ITALIC">Zimmermann</HT>, C‑174/11, <REF.DOC.ECR><NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2012:716">EU:C:2012:716</NO.ECLI></REF.DOC.ECR>, 22. punkts, kā arī <HT TYPE="ITALIC">Klinikum Dortmund</HT>, C‑366/12, <REF.DOC.ECR><NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2014:143">EU:C:2014:143</NO.ECLI></REF.DOC.ECR>, 26. un 27. punkts).</TXT></NP><NP><NO.P>18</NO.P><TXT>No Direktīvas 2006/112 132. panta 1. punkta g) apakšpunkta formulējuma izriet, ka tajā paredzētais atbrīvojums ir piemērojams pakalpojumu sniegšanai un preču piegādei, kas, pirmkārt, ir cieši saistīta ar sociālo aprūpi un sociālo nodrošinājumu un ko, otrkārt, nodrošina publisko tiesību subjekti vai citas<?PAGE NO="5"?> struktūras, kuras attiecīgā dalībvalsts atzinusi par sociālās labklājības struktūrām (skat. spriedumus <HT TYPE="ITALIC">Kingscrest Associates</HT> un <HT TYPE="ITALIC">Montecello</HT>, C‑498/03, <REF.DOC.ECR><NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2005:322">EU:C:2005:322</NO.ECLI></REF.DOC.ECR>, 34. punkts, kā arī <HT TYPE="ITALIC">Zimmermann</HT>, C‑174/11, <REF.DOC.ECR><NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2012:716">EU:C:2012:716</NO.ECLI></REF.DOC.ECR>, 21. punkts).</TXT></NP><NP><NO.P>19</NO.P><TXT>Runājot it īpaši par šo pēdējo minēto nosacījumu, kurš ir pirmā prejudiciālā jautājuma priekšmets, principā katras dalībvalsts tiesībās ir jāparedz noteikumi, saskaņā ar kuriem iestādēm, kuras to lūdz, šāda atzīšana var tikt nodrošināta. Dalībvalstīm šajā ziņā ir novērtējuma brīvība (skat. spriedumu <HT TYPE="ITALIC">Zimmermann</HT>, C‑174/11, <REF.DOC.ECR><NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2012:716">EU:C:2012:716</NO.ECLI></REF.DOC.ECR>, 26. punkts).</TXT></NP><NP><NO.P>20</NO.P><TXT>Tomēr no pastāvīgās judikatūras izriet, ka valsts iestādēm saskaņā ar Savienības tiesībām un valsts tiesu uzraudzībā ir jāņem vērā vairāki apstākļi, lai noteiktu struktūras, kuru <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0030" ID="QS0030"/>sociālās labklājības [raksturs]<QUOT.END REF.START="QS0030" CODE="201D" ID="QE0030"/> Direktīvas 2006/112 132. panta 1. punkta g) apakšpunkta izpratnē ir atzīstams atbilstoši šai tiesību normai. Šādi apstākļi var būt specifisku valsts vai reģionālu, normatīvu vai administratīvu, ar nodokļiem vai sociālo nodrošinājumu saistītu noteikumu esamība, attiecīgā nodokļu maksātāja darbībām piemītošais vispārējo interešu raksturs, tas, ka citiem nodokļu maksātājiem, kas veic tādas pašas darbības, jau ir atzīts līdzīgs raksturs, kā arī tas, ka attiecīgo pakalpojumu izmaksas lielā daļā, iespējams, sedz slimokases vai citas sociālā nodrošinājuma iestādes (šajā ziņā skat. spriedumus <HT TYPE="ITALIC">Kügler</HT>, C‑141/00, <REF.DOC.ECR><NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2002:473">EU:C:2002:473</NO.ECLI></REF.DOC.ECR>, 57. un 58. punkts; <HT TYPE="ITALIC">Kingscrest Associates</HT> un <HT TYPE="ITALIC">Montecello</HT>, C‑498/03, <REF.DOC.ECR><NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2005:322">EU:C:2005:322</NO.ECLI></REF.DOC.ECR>, 53. punkts, kā arī <HT TYPE="ITALIC">Zimmermann</HT>, C‑174/11, <REF.DOC.ECR><NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2012:716">EU:C:2012:716</NO.ECLI></REF.DOC.ECR>, 31. punkts).</TXT></NP><NP><NO.P>21</NO.P><TXT>No lūguma sniegt prejudiciālu nolēmumu izriet, ka Vācijas likumdevējs tādas pagaidu darba aģentūras kā <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0031" ID="QS0031"/><HT TYPE="ITALIC">go fair</HT><QUOT.END REF.START="QS0031" CODE="201D" ID="QE0031"/>, kuras nodrošina ar darbiniekiem veselības aprūpes iestādes, nav atzinis par sociālās labklājības struktūrām Direktīvas 2006/112 132. panta 1. punkta g) apakšpunkta izpratnē.</TXT></NP><NP><NO.P>22</NO.P><TXT>Šajā kontekstā minētā tiesa vēlas noskaidrot, pirmkārt, vai tas, ka dalībvalsts struktūru atzīst par sociālās labklājības struktūru, kas tiek prasīts saskaņā ar Direktīvas 2006/112 132. panta 1. punkta g) apakšpunktu, lai saņemtu šajā tiesību normā paredzēto atbrīvojumu, aptver arī valsts pārbaudītus aprūpes darbiniekus, kuri savus pakalpojumus personām, kurām ir vajadzīga aprūpe, sniedz tieši, pie kam izdevumus nesedz sociālā nodrošinājuma iestādes, un vai ierobežojums valsts tiesībās tātad neatbilst Savienības tiesībām.</TXT></NP><NP><NO.P>23</NO.P><TXT>Šajā ziņā atliek atgādināt, ka saskaņā ar šīs direktīvas 9. pantu par <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0032" ID="QS0032"/>nodokļa maksātāju<QUOT.END REF.START="QS0032" CODE="201D" ID="QE0032"/> ir uzskatāma ikviena persona, kas patstāvīgi veic jebkuru saimniecisku darbību. Līdz ar to atbilstoši minētās direktīvas 10. pantam ar šo nosacījumu no nodokļa maksāšanas atbrīvo nodarbinātas un citas personas, ciktāl tās ar darba devēju saista darba līgums vai jebkādas citas juridiskas saites, kas rada darba devēja un darba ņēmēja tiesiskās attiecības saistībā ar darba apstākļiem, atalgojumu un darba devēja atbildību.</TXT></NP><NP><NO.P>24</NO.P><TXT>Līdz ar to Direktīvas 2006/112 132. panta 1. punkta g) apakšpunktā paredzētais atbrīvojums nevar tikt piemērots tieši tādas pagaidu darba aģentūras darbiniekiem kā <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0033" ID="QS0033"/><HT TYPE="ITALIC">go fair</HT><QUOT.END REF.START="QS0033" CODE="201D" ID="QE0033"/>.</TXT></NP><NP><NO.P>25</NO.P><TXT>Katrā ziņā, kā to pareizi norāda Eiropas Komisija, vienīgie nozīmīgie pakalpojumi pamatlietas apstākļos ir nevis pakalpojumi, kurus <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0034" ID="QS0034"/><HT TYPE="ITALIC">go fair</HT><QUOT.END REF.START="QS0034" CODE="201D" ID="QE0034"/> nodarbinātie darba ņēmēji pakļautības attiecību ar veselības aprūpes iestādēm ietvaros sniedz personām, kurām ir vajadzīga palīdzība vai aprūpe, bet gan pakalpojumi, kurus piedāvā šī pagaidu darba aģentūra, proti, nodrošināšana ar saviem darba ņēmējiem.</TXT></NP><NP><NO.P>26</NO.P><TXT>Tomēr, lai gan pēdējā minētā aģentūra atbilstoši Vācijas tiesību normām nav atzīta par sociālās labklājības struktūru, iesniedzējtiesa vēlas, otrkārt, noskaidrot, vai šāda aģentūra tās kvalificētā aprūpējošā personāla nodrošināšanas darbības dēļ var atsaukties uz Direktīvas 2006/112 132. panta 1. punkta g) apakšpunktu, lai saņemtu no tā izrietošās tiesības tikt atzītai par <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0035" ID="QS0035"/>sociālās labklājības struktūru<QUOT.END REF.START="QS0035" CODE="201D" ID="QE0035"/>.</TXT></NP><?PAGE NO="6"?><NP><NO.P>27</NO.P><TXT>Runājot, no vienas puses, par šajā tiesību normā minēto jēdzienu <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0036" ID="QS0036"/>struktūra<QUOT.END REF.START="QS0036" CODE="201D" ID="QE0036"/>, no judikatūras izriet, ka tas ir pietiekami plašs, lai tajā iekļautu privātas organizācijas, kuru mērķis ir peļņas gūšana (skat. spriedumu <HT TYPE="ITALIC">Kingscrest Associates</HT> un <HT TYPE="ITALIC">Montecello</HT>, C‑498/03, <REF.DOC.ECR><NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2005:322">EU:C:2005:322</NO.ECLI></REF.DOC.ECR>, 35. punkts, kā arī tajā minētā judikatūra). Līdz ar to tāda pilnsabiedrība kā <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0037" ID="QS0037"/><HT TYPE="ITALIC">go fair</HT><QUOT.END REF.START="QS0037" CODE="201D" ID="QE0037"/> var tikt uzskatīta par <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0038" ID="QS0038"/>struktūru<QUOT.END REF.START="QS0038" CODE="201D" ID="QE0038"/> šīs tiesību normas izpratnē.</TXT></NP><NP><NO.P>28</NO.P><TXT>Turpretī, runājot, no otras puses, par vārdu salikumu <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0039" ID="QS0039"/>sociālās labklājības struktūra<QUOT.END REF.START="QS0039" CODE="201D" ID="QE0039"/>, ir jāsecina, ka nodrošināšana ar darba ņēmējiem pati par sevi nav vispārējas nozīmes sociālās labklājības nozarē veikta pakalpojumu sniegšana. Šajā ziņā nav nozīmes nedz tam, ka konkrētie darbinieki ir aprūpējošais personāls, nedz arī tam, ka darbinieki tiek nodrošināti atzītām veselības aprūpes iestādēm.</TXT></NP><NP><NO.P>29</NO.P><TXT>Līdz ar to uz pirmo jautājumu ir jāatbild, ka Direktīvas 2006/112 132. panta 1. punkta g) apakšpunkts ir interpretējams tādējādi, ka ne uz valsts pārbaudītiem aprūpes darbiniekiem, kuri savus pakalpojumus personām, kurām ir vajadzīga aprūpe, sniedz tieši, ne uz pagaidu darba aģentūru, kura ar šādiem darbiniekiem nodrošina iestādes, kuras ir atzītas par sociālās labklājības iestādēm, neattiecas šajā tiesību normā minētais jēdziens <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0040" ID="QS0040"/>struktūras, kuras [atzītas] par sociālās labklājības struktūrām<QUOT.END REF.START="QS0040" CODE="201D" ID="QE0040"/>.</TXT></NP></GR.SEQ><GR.SEQ LEVEL="3"><TITLE><TI><P><HT TYPE="ITALIC">Par otro jautājumu</HT></P></TI></TITLE><NP><NO.P>30</NO.P><TXT>Ievērojot uz pirmo jautājumu sniegto atbildi, uz otro jautājumu nav jāatbild.</TXT></NP></GR.SEQ></GR.SEQ><GR.SEQ LEVEL="2"><TITLE><TI><P><HT TYPE="BOLD">Par tiesāšanās izdevumiem</HT></P></TI></TITLE><NP><NO.P>31</NO.P><TXT>Attiecībā uz pamatlietas pusēm šī tiesvedība ir stadija procesā, kuru izskata iesniedzējtiesa, un tā lemj par tiesāšanās izdevumiem. Izdevumi, kas radušies, iesniedzot apsvērumus Tiesai, un kas nav minēto pušu izdevumi, nav atlīdzināmi.</TXT></NP></GR.SEQ></GR.SEQ><JURISDICTION><INTRO>Ar šādu pamatojumu Tiesa (devītā palāta) nospriež:</INTRO><P><HT TYPE="BOLD">Padomes <DATE ISO="20061128">2006. gada 28. novembra</DATE> Direktīvas 2006/112/EK par kopējo pievienotās vērtības nodokļa sistēmu 132. panta 1. punkta g) apakšpunkts ir interpretējams tādējādi, ka ne uz valsts pārbaudītiem aprūpes darbiniekiem, kuri savus pakalpojumus personām, kurām ir vajadzīga aprūpe, sniedz tieši, ne uz pagaidu darba aģentūru, kura ar šādiem darbiniekiem nodrošina iestādes, kuras ir atzītas par sociālās labklājības iestādēm, neattiecas šajā tiesību normā minētais jēdziens <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0041" ID="QS0041"/>struktūras, kuras [atzītas] par sociālās labklājības struktūrām<QUOT.END REF.START="QS0041" CODE="201D" ID="QE0041"/>.</HT></P></JURISDICTION></CONTENTS.JUDGMENT><SIGNATURE.CASE><SIGNATORY><P>[Paraksti]</P></SIGNATORY></SIGNATURE.CASE></JUDGMENT>