Priekšlikums PADOMES LĒMUMS par nostāju, kas Eiropas Savienībai jāieņem Apvienotajā komitejā, kura izveidota ar 1972. gada 22. jūlija Nolīgumu starp Eiropas Ekonomikas kopienu un Islandes Republiku, lai aizstātu minētā nolīguma 3. protokolu par jēdziena “noteiktas izcelsmes izstrādājums” definīciju un administratīvās sadarbības metodēm ar jaunu protokolu, kas attiecībā uz izcelsmes noteikumiem atsaucas uz Reģionālo konvenciju par Eiropas un Vidusjūras reģiona valstu preferenciāliem izcelsmes noteikumiem /* COM/2014/0275 final - 2014/0146 (NLE) */
PASKAIDROJUMA RAKSTS 1. PRIEKŠLIKUMA KONTEKSTS Reģionālā konvencija par
Eiropas un Vidusjūras reģiona valstu preferenciāliem izcelsmes
noteikumiem[1]
(turpmāk “konvencija”) paredz noteikumus par to preču izcelsmi, kas
tiek tirgotas saskaņā ar attiecīgajiem nolīgumiem, kuri
noslēgti starp Līgumslēdzējām pusēm. Konvenciju
attiecīgi 2011. gada 15. jūnijā un 2011. gada 30. jūnijā
parakstīja ES un Islande. ES un Islande savus pieņemšanas
dokumentus konvencijas depozitāram iesniedza attiecīgi 2012. gada 26.
martā un 2012. gada 12. martā. Piemērojot konvencijas 10. panta 3.
punktu, attiecībā uz ES un Islandi konvencija tādējādi
stājās spēkā 2012. gada 1. maijā. Konvencijas 6. pantā noteikts, ka katra
Līgumslēdzēja puse veic atbilstīgos pasākumus, lai
nodrošinātu šīs konvencijas efektīvu piemērošanu. Šai
nolūkā Apvienotajai komitejai, kas izveidota ar Nolīgumu starp
Eiropas Ekonomikas kopienu un Islandes Republiku[2],
būtu jāpieņem lēmums, ar ko 3. protokolu par jēdziena
“noteiktas izcelsmes izstrādājums” definīciju un
administratīvās sadarbības metodēm aizstāj ar jaunu
protokolu, kas attiecībā uz izcelsmes noteikumiem atsaucas uz
konvenciju. Padomei būtu jānosaka nostāja, kas ES
jāieņem Apvienotajā komitejā. 2. APSPRIEŠANĀS AR
IEINTERESĒTAJĀM PERSONĀM UN IETEKMES NOVĒRTĒJUMU
REZULTĀTI Konsultācijas ar ES
dalībvalstīm par Padomes lēmuma projektu notika 2013. gada 13.
maija sanāksmē Muitas kodeksa komitejas Produktu izcelsmes
nodaļā. Konsultācijas ar konvencijas
Līgumslēdzējām pusēm notika Eiropas un Vidusjūras
reģiona valstu darba grupas 2013. gada 14. un 15. maija
sanāksmē. Neatkarīgu ekspertu atzinums nebija
vajadzīgs. Turklāt nav vajadzīgs arī ietekmes
novērtējums, jo ierosinātie grozījumi ir tikai tehniski un
spēkā esošā izcelsmes noteikumu protokola būtība
netiek mainīta. 3. PRIEKŠLIKUMA JURIDISKIE
ASPEKTI Padomes lēmuma juridiskais pamats ir
Līguma par Eiropas Savienības darbību 207. panta 4. punkta
pirmā daļa saistībā ar tā 218. panta 9. punktu. Priekšlikums ir Savienības
ekskluzīvā kompetencē. Tāpēc subsidiaritātes
principu nepiemēro. Ierosinātais juridiskais instruments:
Padomes lēmums. 2014/0146 (NLE) Priekšlikums PADOMES LĒMUMS par nostāju, kas Eiropas Savienībai
jāieņem Apvienotajā komitejā, kura izveidota ar 1972. gada
22. jūlija Nolīgumu starp Eiropas Ekonomikas kopienu un Islandes
Republiku, lai aizstātu minētā nolīguma 3. protokolu
par jēdziena “noteiktas izcelsmes izstrādājums” definīciju
un administratīvās sadarbības metodēm ar jaunu protokolu,
kas attiecībā uz izcelsmes noteikumiem atsaucas uz
Reģionālo konvenciju par Eiropas un Vidusjūras reģiona
valstu preferenciāliem izcelsmes noteikumiem EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME, ņemot vērā Līgumu par
Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 207. panta 4. punkta
pirmo daļu saistībā ar tā 218. panta 9. punktu, ņemot vērā Eiropas Komisijas
priekšlikumu, tā kā: (1) Nolīguma starp Eiropas
Ekonomikas kopienu un Islandes Republiku[3]
(turpmāk “nolīgums”) 3. protokols attiecas uz jēdziena
“noteiktas izcelsmes izstrādājums” definīciju un
administratīvās sadarbības metodēm (turpmāk “3. protokols”). (2) Reģionālā
konvencija par Eiropas un Vidusjūras reģiona valstu
preferenciāliem izcelsmes noteikumiem[4]
(turpmāk “konvencija”) paredz noteikumus par to preču izcelsmi, kas
tiek tirgotas saskaņā ar attiecīgajiem nolīgumiem, kuri
noslēgti starp Līgumslēdzējām pusēm. (3) Konvenciju attiecīgi 2011.
gada 15. jūnijā un 2011. gada 30. jūnijā
parakstīja ES un Islande. (4) ES un Islande savus
pieņemšanas dokumentus konvencijas depozitāram iesniedza
attiecīgi 2012. gada 26. martā un 2012. gada 12. martā.
Piemērojot konvencijas 10. panta 3. punktu, attiecībā uz ES un
Islandi konvencija tādējādi stājās spēkā 2012.
gada 1. maijā. (5) Konvencijas 6. pantā
noteikts, ka katra Līgumslēdzēja puse veic atbilstīgos
pasākumus, lai nodrošinātu šīs konvencijas efektīvu
piemērošanu. Šai nolūkā Apvienotajai komitejai, kas izveidota ar
nolīgumu, būtu jāpieņem lēmums par 3. protokola
aizstāšanu ar jaunu protokolu, kas attiecībā uz izcelsmes
noteikumiem atsaucas uz konvenciju. (6) Apvienotajā
komitejā Eiropas Savienībai tādējādi būtu
jāpieņem nostāja, kas izklāstīta pievienotajā
lēmuma projektā, IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU. 1. pants Pievienotajā Apvienotās komitejas
lēmuma projektā ir izklāstīta nostāja, kas Eiropas
Savienībai jāpieņem Apvienotajā komitejā, kura izveidota
ar Nolīgumu starp Eiropas Ekonomikas kopienu un Islandes Republiku, lai
aizstātu minētā nolīguma 3. protokolu par
jēdziena “noteiktas izcelsmes izstrādājums” definīciju un
administratīvās sadarbības metodēm ar jaunu protokolu, kas
attiecībā uz izcelsmes noteikumiem atsaucas uz Reģionālo
konvenciju par Eiropas un Vidusjūras reģiona valstu
preferenciāliem izcelsmes noteikumiem. Savienības pārstāvji
Apvienotajā komitejā var vienoties par nelielām
izmaiņām lēmuma projektā bez Padomes papildu lēmuma. 2. pants Apvienotās komitejas lēmumu
publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī. 3. pants Šis lēmums stājas spēkā
tā pieņemšanas dienā. Briselē, Padomes
vārdā — priekšsēdētājs [1] OV L 54, 26.2.2013., 4. lpp. [2] OV L 301, 31.12.1972., 2. lpp. [3] OV L 301, 31.12.1972., 2. lpp.. [4] OV L 54, 26.2.2013., 4. lpp. PIELIKUMS Projekts
ES UN ISLANDES APVIENOTĀS KOMITEJAS LĒMUMS Nr. [...] ([…] gada […]), ar ko groza Nolīguma starp Eiropas Ekonomikas kopienu un Islandes
Republiku 3. protokolu par jēdziena “noteiktas izcelsmes
izstrādājums” definīciju un administratīvās
sadarbības metodēm Apvienotā
Komiteja, ņemot vērā Nolīgumu starp
Eiropas Ekonomikas kopienu un Islandes Republiku, kas parakstīts
Briselē 1972. gada 22. jūlijā[1] (turpmāk
“nolīgums”), un jo īpaši tā 11. pantu, ņemot vērā nolīguma 3. protokolu
par jēdziena “noteiktas izcelsmes izstrādājums” definīciju
un administratīvās sadarbības metodēm (turpmāk “3.
protokols”), tā kā: (1)
Nolīguma 11. pants atsaucas uz 3. protokolu,
kurā noteikti izcelsmes noteikumi un paredzēta izcelsmes
kumulācija starp ES, Islandi, Šveici (ieskaitot Lihtenšteinu),
Norvēģiju, Turciju, Fēru salām un Barselonas procesa
dalībniekiem[2]. (2)
Nolīguma 3. protokola 39. pants nosaka, ka
Apvienotā komiteja, kas paredzēta ar nolīguma 30. pantu, var
pieņemt lēmumu grozīt minētā protokola noteikumus. (3)
Reģionālās konvencijas par Eiropas
un Vidusjūras reģiona valstu preferenciāliem izcelsmes
noteikumiem[3]
(turpmāk “konvencija”) nolūks ir ar vienu tiesību aktu
aizstāt protokolus par izcelsmes noteikumiem, kuri pašlaik ir
spēkā Eiropas un Vidusjūras reģiona valstīs. (4)
Konvenciju attiecīgi 2011. gada 15.
jūnijā un 2011. gada 30. jūnijā parakstīja
ES un Islande. (5)
ES un Islande savus pieņemšanas dokumentus
konvencijas depozitāram iesniedza attiecīgi 2012. gada 26. martā
un 2012. gada 12. martā. Piemērojot konvencijas 10. panta 3. punktu,
attiecībā uz ES un Islandi konvencija tādējādi
stājās spēkā 2012. gada 1. maijā. (6)
Ar konvenciju stabilizācijas un
asociācijas procesa dalībnieki ir iekļauti Eiropas un
Vidusjūras reģiona valstu izcelsmes kumulācijas zonā. (7)
Pat ja pāreja uz konvenciju visām
kumulācijas zonā esošajām Līgumslēdzējām
pusēm nenotiek vienlaikus, nebūtu jārodas situācijai, kas
ir nelabvēlīgāka par iepriekšējo situāciju, kura atbilda
protokolam. (8)
Nolīguma 3. protokols tādēļ
būtu jāgroza, lai izdarītu atsauci uz konvenciju, IR
NOLĒMUSI ŠĀDI. 1. pants Nolīguma 3. protokolu par jēdziena
“noteiktas izcelsmes izstrādājums” definīciju un
administratīvās sadarbības metodēm aizstāj ar šā
lēmuma pielikuma tekstu. 2. pants Šis lēmums stājas spēkā
tā pieņemšanas dienā. To piemēro no [2014. gada 1. septembra]. [Vieta] Apvienotās
Komitejas vārdā — priekšsēdētājs Pielikums 3. protokols par
jēdziena “noteiktas izcelsmes izstrādājums” definīciju un
administratīvās sadarbības metodēm 1. pants Piemērojamie
izcelsmes noteikumi Šā nolīguma īstenošanas
nolūkā piemēro Reģionālās konvencijas par Eiropas
un Vidusjūras reģiona valstu preferenciāliem izcelsmes
noteikumiem[4]
(turpmāk “konvencija”) I papildinājumu un attiecīgos II
papildinājuma noteikumus. Reģionālās konvencijas par
Eiropas un Vidusjūras reģiona valstu preferenciāliem izcelsmes
noteikumiem I papildinājumā un attiecīgajos II
papildinājuma noteikumos ar visām atsaucēm uz “attiecīgo
nolīgumu” saprot atsauces uz šo nolīgumu. 2. pants Strīdu
izšķiršana Ja strīdus, kas radušies
saistībā ar konvencijas I papildinājuma 32. pantā
minētajām pārbaudes procedūrām, nevar izšķirt
starp muitas iestādēm, kuras pieprasa pārbaudi, un par šīs
pārbaudes veikšanu atbildīgajām muitas iestādēm, tos
nodod Apvienotajai komitejai. Visos gadījumos strīdu
izšķiršana starp importētāju un importētājvalsts
muitas iestādēm notiek saskaņā ar minētās valsts
tiesību aktiem. 3. pants Protokola
grozījumi Apvienotā komiteja var pieņemt
lēmumu grozīt šā protokola noteikumus. 4. pants Izstāšanās
no konvencijas 1. Ja ES vai Islande konvencijas
depozitāram rakstiski dara zināmu savu nodomu izstāties no
konvencijas saskaņā ar tās 9. pantu, ES un Islande
nekavējoties sāk sarunas par izcelsmes noteikumiem, lai īstenotu
šo nolīgumu. 2. Iekams nav stājušies spēkā
šādi sarunu ceļā no jauna pieņemti izcelsmes noteikumi, šim
nolīgumam piemēro konvencijas I papildinājuma izcelsmes
noteikumus un vajadzības gadījumā attiecīgos II papildinājuma
noteikumus, kuri bija spēkā izstāšanās brīdī.
Tomēr no izstāšanās brīža konvencijas I papildinājuma
izcelsmes noteikumus un vajadzības gadījumā attiecīgos II
papildinājuma noteikumus saprot tā, ka divpusējā
kumulācija tiek pieļauta tikai starp ES un Islandi. 5. pants Pārejas
noteikumi. Kumulācija 1. Neatkarīgi no konvencijas
I papildinājuma 3. panta starp ES un Islandi turpina piemērot
šā nolīguma 3. protokola 3. un 4. pantā paredzētos
kumulācijas noteikumus, kuri grozīti ar ES un Islandes
Apvienotās komitejas 2005. gada 22. decembra Lēmumu
Nr. 2/2005[5],
līdz brīdim, kad konvenciju sāk piemērot
attiecībā uz visām Līgumslēdzējām
pusēm, kas uzskaitītas minētajā 3. un 4. pantā. 2. Neatkarīgi no konvencijas
I papildinājuma 16. panta 5. punkta un 21. panta 3. punkta, ja
kumulācija attiecas tikai uz EBTA valstīm, Fēru salām, ES, Turciju
un Stabilizācijas un asociācijas procesa dalībniekiem, izcelsmes
apliecinājums var būt preču pārvadājumu
sertifikāts EUR.1 vai izcelsmes deklarācija. [1] OV L 301, 31.12.1972., 2. lpp. [2] Alžīrija, Ēģipte, Izraēla,
Jordānija, Libāna, Maroka, Palestīna, Sīrija un Tunisija. [3] OV L 54, 26.2.2013., 4. lpp. [4] OV L 54, 26.2.2013., 4. lpp. [5] OV L 131, 18.5.2006., 2. lpp.