EIROPAS KOMISIJA
Briselē, 14.4.2023
COM(2023) 188 final
KOMISIJAS ZIŅOJUMS EIROPAS PARLAMENTAM UN PADOMEI
par Eiropas Savienības ierēdņu pensiju shēmas (PSEO) aktuāro līdzsvaru un Civildienesta noteikumu XII pielikuma piemērošanas ietekmi uz budžetu
EIROPAS KOMISIJA
Briselē, 14.4.2023
COM(2023) 188 final
KOMISIJAS ZIŅOJUMS EIROPAS PARLAMENTAM UN PADOMEI
par Eiropas Savienības ierēdņu pensiju shēmas (PSEO) aktuāro līdzsvaru un Civildienesta noteikumu XII pielikuma piemērošanas ietekmi uz budžetu
KOMISIJAS ZIŅOJUMS EIROPAS PARLAMENTAM UN PADOMEI
par Eiropas Savienības ierēdņu pensiju shēmas (PSEO) aktuāro līdzsvaru un Civildienesta noteikumu XII pielikuma piemērošanas ietekmi uz budžetu
1.Juridiskais pamats
Saskaņā ar Civildienesta noteikumu XII pielikuma 14. panta 1. punktu Komisija 2022. gadā iesniedz ziņojumu Eiropas Parlamentam un Padomei par Eiropas Savienības ierēdņu pensiju shēmas (PSEO) aktuāro līdzsvaru un Civildienesta noteikumu XII pielikuma piemērošanas ietekmi uz budžetu.
Ar šo ziņojumu tiek īstenots minētais uzdevums, novērtējot shēmas aktuāro līdzsvaru un analizējot XII pielikuma piemērošanas ietekmi uz budžetu 2014.–2021. gadā. Attiecīgajos gadījumos, ja iespējams, šajā ziņojumā ir aprakstītas arī izmaiņas 2022. gadā.
2.PSEO pamata iezīmes
2.1.PSEO juridiskais pamats
Saskaņā ar Civildienesta noteikumu 83. pantu:
-pabalstus, ko izmaksā atbilstoši šai pensiju shēmai jeb programmai 1 , sedz no Savienības budžeta;
-dalībvalstis kopīgi garantē šo pabalstu samaksu; un
-ierēdņiem jāfinansē viena trešdaļa no šādas pensiju programmas izmaksām.
Civildienesta noteikumu 83.a pantā noteikts, ka pensiju programmas līdzsvaru nodrošina ar noteikto pensionēšanās vecumu un programmas iemaksu likmi. Tajā arī noteikta procedūra pensiju programmas iemaksu likmes pārskatīšanai reizi gadā un reizi piecos gados.
Civildienesta noteikumu XII pielikumā ir izklāstīti iemaksu likmes aprēķināšanas aktuārie noteikumi, lai nodrošinātu programmas līdzsvaru.
2.2.Nosacītā (teorētiskā) fonda princips
PSEO ir nosacīts (teorētisks) fonds ar definētiem pabalstiem, kurā darbinieki ar iemaksu palīdzību finansē savas nākotnes pensijas. Lai arī faktiski investīciju fonds nepastāv, summa, kas ar šāda fonda palīdzību tiktu iekasēta, tiek uzskatīta par ieguldītu dalībvalstu ilgtermiņa obligācijās un ir atspoguļota pensiju saistībās, kas ir reģistrētas Eiropas Savienības gada pārskatos. Dalībvalstis kopīgi garantē Civildienesta noteikumu 83. pantā un Līguma par Eiropas Savienību 4. panta 3. punktā noteikto pabalstu izmaksu.
Tā kā PSEO ir veidota kā nosacīts fonds, ar darbinieku iemaksām tiek finansētas iemaksu veicēju nākotnes pensijas. Iemaksas faktiski sedz attiecīgajā gadā iegūto pensijas tiesību izmaksas, un tās nekādā veidā nav saistītas ar tā gada pensiju izdevumiem. ES judikatūrā ir apstiprināts, ka PSEO ir nosacīts fonds, neraugoties uz konstatējumu, ka tam ir arī zināmas solidaritātes programmas iezīmes 2 .
PSEO atšķiras no vairuma dalībvalstu ierēdņu pensiju shēmām jeb programmām, kurās iemaksu likme vai pabalsti tiek koriģēti, lai katru gadu nodrošinātu līdzsvaru starp iekasētajām iemaksām un pensiju izdevumiem. Šāda veida shēmām, kurās iemaksas tiek sasaistītas ar pensiju izdevumiem attiecīgajā periodā (sauktas par paaudžu solidaritātes pensiju shēmām), ja līdzsvaru nav iespējams sasniegt, tad atšķirība tiek segta no budžeta līdzekļiem.
Nosacītais PSEO fonds tiek izvērtēts reizi gadā un reizi piecos gados tā, it kā tas reāli eksistētu, tādējādi vēl vairāk garantējot tā ilgtermiņa ilgtspēju.
2.3.Aktuārā līdzsvara princips
PSEO līdzsvars tiek nodrošināts, regulāri pārskatot iemaksu likmes un nepieciešamības gadījumā arī pensionēšanās vecumu.
PSEO tiek ievērots aktuārā līdzsvara princips, kur darbinieku ikgadējām iemaksām ir jāsedz trešā daļa no attiecīgā gada laikā iegūtajām pensijas tiesībām 3 , kas ir nākotnes pensijas, kuras ierēdņi saņems pēc pensionēšanās, kā arī tiesības (noteiktos apstākļos) saņemt invaliditātes pabalstu, apgādnieka zaudējuma pensiju un bāreņa pensiju. Nākotnes pensiju pabalsti tiek izvērtēti katrā atsauces datumā 4 , cita starpā tiek aprēķināta to pašreizējā vērtība, piemērojot procentu (diskonta) likmi 5 . Šis aprēķins ir aktuārais novērtējums.
Pensijas iemaksu likme ir mehānisms programmas līdzsvara nodrošināšanai gadu no gada. Tā tiek automātiski atjaunināta, ja Civildienesta noteikumu 83.a pantā noteiktā aktuārā novērtējumā rezultātā tiek secināts, ka tas ir nepieciešams, lai pilnībā segtu attiecīgajā gadā iegūtās pensijas tiesības. Līdz ar to, darbiniekiem veicot pārskatīto iemaksu likmi, viņi iegūst pensijas tiesības par attiecīgo gadu, kuras aizsargā iegūto tiesību princips.
3.PSEO aktuārais līdzsvars
PSEO aktuāro līdzsvaru nodrošina pensijas iemaksu likmes un nepieciešamības gadījumā arī pensionēšanās vecuma ikgadējā pārskatīšana. Pensijas iemaksu likmes aprēķina metodiku validē ES dalībvalstu eksperti un ārēji aktuāri (3.1. nodaļa). Pensijas iemaksu likme ir gada N dienesta izmaksu 6 attiecība pret kopējām gada pamatalgām/pabalstiem iepriekšējā gada 31. decembrī tam pašam programmas dalībnieku sastāvam (populācijai). Dienesta izmaksu aprēķināšanā tiek ņemti vērā dažādi parametri un tiek izvērtēts pilns demogrāfisko un finanšu pieņēmumu kopums (3.2. nodaļa). PSEO aktuāro līdzsvaru garantē pensijas iemaksu likme (3.3. nodaļa) un pensionēšanās vecums (3.4. nodaļa).
3.1.PSEO līdzsvara nodrošināšanas noteikumu tehniskā īstenošana
Par Civildienesta noteikumu XII pielikuma tehnisko īstenošanu atbildīgā iestāde ir Eurostat.
Eurostat sadarbojas ar:
-dalībvalstu ekspertiem (“83. panta jautājumu darba grupa”, kura tiekas vismaz reizi gadā) attiecībā uz metodikas jautājumiem, kas saistīti ar XII pielikuma īstenošanu, un
-vienu vai vairākiem kvalificētiem neatkarīgajiem ekspertiem, kuri veic PSEO aktuāros novērtējumus 7 .
Šī sistēma nodrošina, ka PSEO aktuārā novērtējuma metodika un rezultāti tiek pienācīgi izvērtēti un validēti. Tas ir būtisks aspekts procesa efektivitātes nodrošināšanā.
3.1.1.83. panta jautājumu darba grupas darbība periodā no 2014. līdz 2022. gadam
Periodā no 2014. līdz 2022. gadam 83. panta jautājumu darba grupa ir tikusies katru gadu atbilstoši Civildienesta noteikumiem 8 . 83. panta jautājumu darba grupa ir iepazinusies ar Eurostat izstrādātajiem metodikas dokumentiem, tos pārrunājusi un apstiprinājusi.
83. panta jautājumu darba grupas ikgadējās sanāksmēs piedalās novērotāji, kuri pārstāv tādas starptautiskās organizācijas kā ISRP (Starptautisko Koordinēto organizāciju atalgojumu un pensiju dienestu, kas ietver tādas organizācijas kā ESAO, NATO, EUI, Eiropas Padomi un citas), Eiropas Centrālo banku, Eiropas Investīciju banku, Eiropas Investīciju fondu, Eiropas Patentu iestādi un Eirokontroli. Eurostat nodrošina attiecīgās informācijas apmaiņu aktuāros jautājumos ar šīm organizācijām.
3.1.2.Kvalificēta neatkarīga eksperta veikts novērtējums
Saskaņā ar Civildienesta noteikumu XII pielikuma 13. panta 2. punktu Eurostat jautājumos saistībā ar minētā pielikuma metodisko īstenošanu un attiecīgo aktuāra pieņēmumu modelēšanu un aprēķināšanu palīdzību sniedz viens vai vairāki kvalificēti neatkarīgi eksperti.
Pēc atklāta uzaicinājuma iesniegt piedāvājumus rezultātiem palīdzību Eurostat sniedza:
-EY Actuaires Conseils saistībā ar PSEO novērtējumiem no 2014. gada līdz 2016. gadam;
-Agilis S.A. un Prudential Ltd. konsorcijs saistībā ar PSEO novērtējumiem no 2017. līdz 2022. gadam.
Atsauces periodā abi aktuāri izvērtēja un validēja ar PSEO novērtējumu saistīto metodiku, aprēķinus un ziņojumus. Jo sevišķi ar šiem ārējiem ekspertiem tika saskaņoti aprēķinos izmantojamie dati, piemēram, attiecībā uz PSEO dalībnieku sastāvu un aktuāra pieņēmumiem.
Eurostat sniegtajos galīgajos novērtējuma ziņojumos ir iekļauti šo aktuāru ieteikumi 9 .
3.2.Parametri un aktuāra pieņēmumi
Noteikumi par PSEO aktuārā līdzsvara novērtējumu ir izklāstīti Civildienesta noteikumu XII pielikumā. Tajā ir noteikta pamata parametros un pieņēmumos balstīta sistēma PSEO aktuārā līdzsvara nodrošināšanai.
3.2.1.Tiesību aktos noteiktie parametri
Tās ir vērtības, kas galvenokārt saistītas ar Civildienesta noteikumu piemērošanu, cita starpā ar noteikumiem par pensiju pabalstu aprēķināšanu. Daži no šiem parametriem mainās atkarībā no konkrētiem nosacījumiem, kas saistīti ar katra ierēdņa individuālo situāciju. 1. pielikumā dots saraksts ar galvenajiem tiesību aktos noteiktajiem parametriem, kas izmantoti, veicot pensiju novērtējumu 2022. gadā.
3.2.2.Aktuāra pieņēmumi
Aktuāra pieņēmumi tiek iedalīti demogrāfiskajos un finanšu/ekonomiskajos pieņēmumos. Aktuāra pieņēmumi ir jāmodelē un jāprognozē atbilstoši attiecīgajām Civildienesta noteikumu normām un labākajai aktuārajai praksei.
Par izmantotajām aktuāra pieņēmumu vērtībām vienojas dalībvalstu attiecīgo departamentu valstu eksperti 83. panta jautājumu darba grupas ikgadējās sanāksmēs.
Saskaņā ar Civildienesta noteikumu XII pielikuma normām un darba grupas pieņemtajiem lēmumiem daži no šiem pieņēmumiem (piemēram, mirstības tabula) tiek pārskatīti, tikai veicot programmas piecu gadu novērtējumu, savukārt citi tiek pārskatīti katru gadu. Pēdējais piecu gadu novērtējums tika veikts 2018. gadā.
3.2.2.1.Demogrāfiskie pieņēmumi
Demogrāfiskie pieņēmumi ir būtisks elements PSEO aktuārā līdzsvara aprēķināšanā. Attiecībā uz nākotnes pensijas pabalstiem aktuāra demogrāfiskiem pieņēmumiem ir būtiska nozīme sastāva struktūras, vidējā pensionēšanās vecuma un invaliditātes tabulas atjaunināšanā saskaņā ar Civildienesta noteikumu XII pielikuma 9. pantu.
Galvenie demogrāfiskie aktuāra pieņēmumi ir šādi.
-Mirstības tabulas: Eurostat izstrādātā 2018. gada ES dzīves ilguma tabula (EULT) ir perspektīva tabula 10 , kurā ietvertas paredzamā dzīves ilguma tendences 20 gadu laikposmā (tāds pats laikposms kā 2017. gada beigās prognozētais PSEO ilgums), balstoties uz PSEO dalībnieku sastāva mirstības dinamiku. Tādējādi 2018. gada EULT ir dzīves ilguma tabula, kuras pamatā ir dalībnieku sastāvs, kas pilnībā atbilst PSEO. 2. pielikumā ir dots izvilkums no EULT.
-Invaliditātes tabulas, kuras Eurostat ir izstrādājis, pamatojoties uz iepriekšējiem novērojumiem.
-Pieņemtais pensionēšanās vecums; saskaņā ar Civildienesta noteikumu XII pielikuma 4. panta 3. punktu tiek pieņemts, ka pensionēšanās noritēs pēc fiksētas vidējās likmes, kas mainās atkarībā no katra darbinieka dienesta uzsākšanas datuma.
-Varbūtība, ka ierēdnis pensionēšanās datumā ir precējies.
-Koeficienti attiecībā uz bāreņiem un šķirtiem laulātajiem u. tml.
Aktuāra demogrāfiskie pieņēmumi tiek iekļauti dienesta izmaksu aprēķinā, uz kura pamata tiek aprēķināta pensijas iemaksu likme PSEO aktuārā līdzsvara nodrošināšanai. 3. pielikumā ir sniegts to demogrāfisko pieņēmumu saraksts, kas izmantoti pēdējā pensiju novērtējumā 2022. gadā.
3.2.2.2.Finanšu pieņēmumi 11
Aktuāra finanšu pieņēmumiem, piemēram, faktiskajai pazeminātajai likmei jeb faktiskajai diskonta likmei un vispārējam algu pieaugumam, ir būtiska ietekme uz PSEO funkcionēšanu.
Faktiskā diskonta likme atspoguļo dalībvalstu ilgtermiņa valsts parāda faktisko vidējo procentu likmi, savukārt vispārējais algu pieaugums norāda gada izmaiņu likmi algu skalā. Abos gadījumos tiek izmantots attiecīgo likmju 30 gadu mainīgais vidējais rādītājs 12 . 2022. gada ikgadējā PSEO novērtējumā faktiskās diskonta likmes un vispārējā algu pieauguma vērtības ir attiecīgi 2,7 % un –0,1 %.
Atsevišķu algu pieauguma tabula ir vēl viens būtisks aktuāra finanšu pieņēmums. Atsevišķu algu pieauguma tabula attiecas uz algu pieaugumu, kas atspoguļo ES ierēdņu karjeras izaugsmi (t. i., paaugstinājumus un darba stāžu). Līdz ar Civildienesta noteikumu reformu 2014. gadā tika nostiprināta saikne starp pakāpēm un funkcijām. Piemēram, AD un AST funkciju grupu augstāko pakāpju piešķiršana tika būtiski ierobežota. Tika ieviesta arī jauna darbinieku kategorija — sekretāri un kancelejas darbinieki (AST/SC). Šīs izmaiņas ir atspoguļotas atsevišķu algu pieaugumā.
4. pielikumā ir sniegts to finanšu pieņēmumu saraksts, kas izmantoti pēdējā pensiju novērtējumā 2022. gadā, kā arī šo pieņēmumu izmaiņu jutīguma analīze.
3.3.Aktuārā līdzsvara principa īstenošana
PSEO līdzsvars tiek nodrošināts, pārskatot pensijas iemaksu likmi un nepieciešamības gadījumā arī pensionēšanās vecumu atbilstoši Civildienesta noteikumu XII pielikuma normām. Līdz ar to PSEO pēc būtības vienmēr ir aktuārajā līdzsvarā. Pensionēšanās vecumu var pārskatīt reizi piecos gados, savukārt pensijas iemaksu likmi Eurostat novērtē katru gadu.
Civildienesta noteikumos ir noteikta pensijas iemaksu likmju pārskatīšanas sistēma, kuras pamatā ir divas robežvērtības — zemākā un augstākā robežvērtība. Zemākā robežvērtība ir minimālā atšķirība starp esošo likmi un aktuārā līdzsvara saglabāšanai nepieciešamo likmi (0,25 punkti). No vienas puses, šis noteikums būtiski samazina administratīvo slogu, paredzot pensijas iemaksu likmju pārskatīšanu tikai tad, kad likmes izmaiņām būtu būtiska ietekme uz PSEO aktuāro līdzsvaru, un, no otras puses, tas darbiniekiem nodrošina pensijas iemaksu likmju stabilitāti un paredzamību. Augstākā robežvērtība paredz, ka pensijas iemaksu likme netiek koriģēta par vairāk kā vienu procentpunktu virs vai zem iepriekšējā gadā spēkā esošās likmes. Šis noteikums pasargā darbiniekus no straujām pensijas iemaksu likmes izmaiņām īsā laika periodā un nodrošina to, ka iemaksas ES budžetā saglabājas samērā stabilā līmenī.
5. pielikumā parādīts, kā PSEO aktuārais līdzsvars ir uzturēts periodā no 2014. līdz 2022. gadam. Līdzsvaru nodrošināja Eurostat veiktie PSEO ikgadējie novērtējumi un no tiem izrietošās pensijas iemaksu likmes izmaiņas, t. i., pensijas iemaksu likmes vērtība ir viena trešdaļa no attiecības starp dienesta izmaksu kopsummu un gada pamatalgu/pabalstu kopsummu. Turklāt aprēķinātās un piemērotās pensijas iemaksu likmes starpība nenorādīja uz būtiskām materiālām sekām un līdz ar to tika saglabāts PSEO aktuārais līdzsvars.
3.4.Pensionēšanās vecuma novērtējums
Likumdevēju 2014. gadā ieviestā pensionēšanās vecuma regulāras novērtēšanas sistēma arī nodrošina PSEO ilgtspēju. Skaidri sasaistot ES darbinieku paredzamo dzīves ilgumu un ES darbinieku pensionēšanās vecumu, Civildienesta noteikumi nodrošina, ka PSEO atbilst kopumā iedzīvotāju novecošanas kontekstam.
Civildienesta noteikumos paredzētais parastais pensionēšanās vecums, kurā darbinieki var pensionēties bez pensijas pabalstu samazinājuma, ir 66 gadi. Saskaņā ar Civildienesta noteikumu 77. panta septīto daļu reizi piecos gados pensionēšanās vecums tiek izvērtēts, pamatojoties uz Komisijas ziņojumu par izmaiņām saistībā ar dalībvalstu civildienestu ierēdņu pensionēšanās vecumu un ES iestāžu ierēdņu paredzamo dzīves ilgumu.
2021. gada novērtējumā par pensionēšanās vecumu 13 Komisija konstatēja, ka uz Eurostat izstrādāto dzīves ilguma tabulu pamata noteiktais PSEO dalībnieku sastāva paredzamais dzīves ilgums nav būtiski palielinājies. Turklāt ES ierēdņu pensionēšanās vecums ir viens no augstākajiem salīdzinājumā ar pensionēšanās vecumu ES dalībvalstu civildienestos. Līdz ar to šajā ziņojumā secināts, ka ES ierēdņu pašreizējais pensionēšanās vecums (66 gadi) ir pamatots un atbilst dalībvalstu civildienestos piemērotajiem augstākajiem standartiem.
4.PSEO ietekme uz budžetu
4.1.Vispārīga informācija
4.1.1.PSEO vēsturiskais konteksts
20. gadsimta 60. gados Padome nolēma, ka darbinieku iemaksas netiek novirzītas faktiskā pensiju fondā, bet gan tiek ieskaitītas ES budžetā, kolīdz tās tiek iekasētas, un tās izlieto saskaņā ar budžeta lēmējinstitūcijas lēmumiem, t. i., tās netiek piesaistītas kādai konkrētai politikas jomai.
Tajā pašā laikā Padome nolēma, ka darba devēja iemaksas daļa netiks iekasēta. Tā vietā ES iestādes apņēmās maksāt turpmākus pensiju pabalstus, kurus izmaksā no Savienības budžeta, brīdī, kad darbinieki pensionējas. Lai arī faktiski investīciju fonds nepastāv, summa, kas ar šāda fonda palīdzību tiktu iekasēta, tiek uzskatīta par ieguldītu dalībvalstu ilgtermiņa obligācijās un ir atspoguļota pensiju saistībās, kas ir reģistrētas Eiropas Savienības gada pārskatos.
Tā kā dalībvalstis kopīgi garantē Civildienesta noteikumu 83. pantā un Līguma par Eiropas Savienību 4. panta 3. punktā noteikto pabalstu izmaksu, budžets faktiski aizņemas naudu no programmas dalībniekiem pret garantiju nākotnē maksāt pabalstus.
4.1.2.Faktiska pensiju fonda izveide
Komisija 2012. gadā izvērtēja četrus iespējamos variantus faktiska pensiju fonda izveidei ES iestādēm 14 . Katrs variants paredzēja dažādas izmaksas atkarībā no plānotās pārejas. Tomēr, 2013. gadā vienojoties par Civildienesta noteikumu reformu 2014. gadā, likumdevējs nolēma saglabāt ES iestāžu nosacīto pensiju fondu.
Lai izveidotu faktisku pensiju fondu, ES budžetam daļa no PSEO saistībām būtu jāpārnes uz šādu fondu. Taču uz jaunāko procentu likmju pamata aprēķinātā pašreizējā saistību vērtība šādam solim ir ļoti nelabvēlīga. Turklāt faktiska pensiju fonda izveidošana neizbēgami palielinātu ikgadējos pensiju izdevumus un samazinātu ES budžeta ieņēmumus. Līdz ar to, ņemot vērā daudzgadu finanšu shēmas (DFS) pašreizējās iespējas, šāda pieeja nav īstenojama. Pat ja būtu izveidots faktisks pensiju fonds, finanšu tirgu nestabilitāte varētu radīt šaubas par šāda fonda rezerves līdzekļu ieguldīšanas iespējām.
4.2.PSEO dalībnieku sastāvs (populācija)
4.2.1.Aktīvie darbinieki
4.2.1.1.Izmaiņas darbinieku sastāvā
2013. gada 2. decembra iestāžu nolīgumā 15 ES iestādes vienojās par 5 % samazināt štatu sarakstā paredzēto darbinieku skaitu. 2017. gadā Eiropas Revīzijas palāta apstiprināja, ka laikā no 2013. līdz 2017. gadam visas ES iestādes un aģentūras ir par 5 % samazinājušas štata vietu skaitu, lai arī dažos gadījumos tas ir noticis ar zināmu kavēšanos 16 .
Vienlaikus, kā Revīzijas palāta jau konstatēja 2017. gadā, budžeta lēmējinstitūcija ikgadējās budžeta procedūras ietvaros iestādēm, struktūrām un aģentūrām ir piešķīrusi jaunas štata vietas un kredītus līgumdarbinieku piesaistīšanai. Šīs štata vietas pārsvarā tika izveidotas, lai izpildītu ES iestādēm piešķirtos papildu uzdevumus (tādējādi ir skaidrojams būtiskais štata vietu skaita pieaugums aģentūrās), kā arī saistībā ar Horvātijas pievienošanos Savienībai.
Līdz ar to, lai arī Komisijā štata vietu skaits laikā no 2014. līdz 2021. gadam mazliet samazinājās, kopējais aktīvo darbinieku skaits ES iestādēs pieauga no 58 567 līdz 66 120 (6. pielikums). Šis pieaugums galvenokārt ir noticis izpildaģentūrās un decentralizētajās aģentūrās, kā arī kopuzņēmumos saistībā ar budžeta lēmējinstitūcijas pieņemtajiem lēmumiem par noteiktu darbības jomu paplašināšanu (piemēram, Frontex) un jaunu struktūru un aģentūru, piemēram, Vienotās noregulējuma valdes 17 , Eiropas Prokuratūras 18 , Eiropas Darba iestādes 19 un Eiropas Veselības un digitālās izpildaģentūras 20 , izveidi.
4.2.1.2.Personāla sastāvs
Aģentūrās un citās struktūrās novērotais darbinieku skaita pieaugums ietekmē kopējo ES personāla sastāvu, jo palielinās pagaidu un līgumdarbinieku īpatsvars. Neatkarīgi no līguma veida šie darbinieki saņem zemāku atlīdzību un/vai viņu karjeras izaugsme ir lēnāka nekā ierēdņiem. Turklāt līgumdarbiniekiem salīdzinājumā ar ierēdņiem 21 ir zemāku algu tabula un viņu tiesības saņemt pensiju tiek koriģētas gadījumā, ja viņi kļūst par ierēdņiem 22 .
Gan 2004., gan 2014. gada Civildienesta noteikumu reformās tika iekļauti pārejas noteikumi, ņemot vērā, to, ka tiesības saņemt pensiju aizsargā iegūto tiesību princips. Civildienesta noteikumu XIII pielikumā nosakot pārejas posma noteikumus, likumdevējs paredzēja trīs darbinieku grupu paralēlu esību. Piemēram, lai arī pēc noklusējuma gada uzkrājuma likme ir 1,8 % darbiniekiem, kuri pieņemti darbā kopš 2014. gada 1. janvāra, šī likme ir 1,9 % darbiniekiem, kuri pieņemti darbā laikā no 2004. gada 1. maija līdz 2013. gada 31. decembrim, un 2 % darbiniekiem, kuri pieņemti darbā līdz 2004. gada 30. aprīlim.
Kopš Civildienesta noteikumu reformas 2014. gadā aktīvo darbinieku skaits, uz kuriem attiecas noteikumi, kas bija spēkā līdz 2004. gadam, ir samazinājies no 36 % līdz 19 %, savukārt aktīvo darbinieku skaits, uz kuriem attiecas noteikumi, kas ir spēkā kopš 2014. gada 1. janvāra, veido teju 48 % no visiem aktīvajiem darbiniekiem (7. pielikums).
Vienlaikus un tādēļ, ka darbinieki, kuri pieņemti darbā pēc Civildienesta noteikumu reformas 2004. un 2014. gadā, ir jaunākie aktīvie PSEO dalībnieki, viņu dienesta gadu skaita, kas dod tiesības uz pensiju (kam tiks piemēroti 2004. un 2014. gadā pieņemtie stingrākie noteikumi), īpatsvars pakāpeniski palielinās. Tie ir 60 % no visām iegūtajām pensijas tiesībām. Ja skatās tikai pensiju tiesības, kas iegūtas saskaņā ar noteikumiem, kuri ir spēkā kopš 2014. gada, tā jau ir ievērojama daļa (22 %) no kopējā darbinieku dienesta gadu skaita, kas dod tiesības uz pensiju (8. un 9. pielikums). Tas apliecina to, ka 2004. un 2014. gadā veiktajām Civildienesta noteikumu reformām turpmāk būs aizvien lielāka ietekme.
4.2.2.Pensionāri
Pensionāru skaits kopš 2014. gada ir pieaudzis. Tā pamatā ir ES darbaspēka pieaugums saistībā ar jaunu dalībvalstu pievienošanos ES un tās uzdevumu paplašināšanos. Ilgtermiņā, aktīvajiem darbiniekiem pensionējoties, pensionāru skaits attiecīgi palielināsies. Šis palielinājums turpināsies līdz brīdim, kad pensionāru skaits konkrētajā gadā un aktīvo darbinieku skaits kļūs vienādi 23 .
10. pielikumā ir norādīts, ka šobrīd teju 90 % no visiem pensionāriem ietilpst grupā, uz kuru attiecas noteikumi, kas bija spēkā pirms 2004. gada, savukārt pensionāri, kuri ietilpst grupā, uz kuru attiecas noteikumi, kas bija spēkā pirms 2014. gada, ir 9 %, un tie, uz kuriem attiecas noteikumi, kas ir spēkā kopš 2014. gada, veido tikai 1 % no visiem pensionāriem. Attiecībā uz pēdējo grupu jānorāda, ka tas ir tikai normāli, jo parasti PSEO pensijas saņemšanai nepieciešamais dienesta stāžs ir vismaz 10 gadi 24 . Līdz ar to darbiniekiem, uz kuriem attiecas noteikumi, kas ir spēkā kopš 2004. gada un kopš 2014. gada, pakāpeniski kļūstot par pensionēto darbinieku vairākumu, likumdevēja 2004. un 2014. gadā pieņemto reformu ietekme būtiski palielināsies.
4.3.PSEO ieņēmumi
Kopš 2014. gada PSEO ES budžetam ir radījusi ieņēmumus 5,8 miljardu EUR apmērā. Šos ieņēmumus veido darbinieku pensiju iemaksas, darbinieku pensiju tiesību pārskaitījumi, Apvienotās Karalistes saskaņā ar Izstāšanās līgumu 25 veiktās iemaksas, kā arī iemaksas, ko veikušas decentralizētās aģentūras un starptautiskās organizācijas, kuras piedalās ES programmās.
4.3.1.Pensijas iemaksu likmes radītie ieņēmumi
Pensijas iemaksu pamatā ir Eurostat veiktie aktuārie aprēķini PSEO aktuārā līdzsvara un ilgtspējas nodrošināšanai. Lai arī atsevišķās dalībvalstīs valsts civildienesta ierēdņi neveic pensijas iemaksas, ES darbiniekiem piemērotā pensijas iemaksu likme ir viena no augstākajām salīdzinājumā ar dalībvalstu civildienestiem (17.–20. pielikums).
Aprēķinātā iemaksu likme nodrošina, ka darbinieku veiktās iemaksas sedz vienu trešdaļu no gada laikā iegūtajām tiesībām. No šīm iemaksām gūtie ieņēmumi netiek piesaistīti nevienai konkrētai budžeta pozīcijai, bet gan tiek izmantoti ES politikas finansēšanai, tādējādi ierobežojot iemaksas, kas dalībvalstīm jāveic, lai palīdzētu ES iestādēm īstenot tām uzticētos daudzos uzdevumus. Kopš 2014. gada budžetā šādā veidā ir ieskaitīti 4,2 miljardi EUR. 2022. gadā šī summa bija vairāk nekā 500 miljoni EUR.
4.3.2.Ieņēmumi no darbinieku pensiju tiesību pārskaitījumiem
Darbiniekiem ir iespēja PSEO pārskaitīt savas valsts pensiju programmā (shēmā) vai pensiju fondā iegūtās pensijas tiesības 26 . Tas nozīmē, ka tiek pārskaitīti līdzekļi, kas atbilst tiesībām, kuras viņi ir ieguvuši profesionālās darbības laikā pirms pievienošanās ES dienestam. Pensijas tiesībām ekvivalentie līdzekļi tiek pārskaitīti no sākotnējās pensiju shēmas, un PSEO ietvaros tie tiek konvertēti par dienesta gadiem, kas dod tiesības uz pensiju. Šie dienesta gadi, kas dod tiesības uz pensiju, tiek ņemti vērā, aprēķinot izdienas pensiju PSEO ietvaros. Šie pārskaitījumi veido visu kapitālu (3/3), kas atbilst PSEO ietvaros atzīto pensijas tiesību aktuārajam ekvivalentam. Kopš 2014. gada šādā veidā ES budžetā ir iegūti 950 miljoni EUR, un vidēji gadā ES budžetā šādi tiek iegūti vairāk nekā 100 miljoni EUR (12. pielikums).
4.3.3.Apvienotās Karalistes iemaksas
Saskaņā ar Izstāšanās līgumu 27 līgumslēdzējas puses vienojušās, ka Apvienotā Karaliste ir atbildīga par savu daļu Savienības saistībās attiecībā uz pensiju tiesībām un tiesībām uz citiem ar nodarbinātību saistītiem pabalstiem, kas radušās 2020. gada 31. decembrī vai pirms minētā datuma (t. i., pārejas perioda beigu datuma). Šīs saistības attiecas uz visu darbinieku pensijas tiesībām neatkarīgi no viņu pilsonības/valstspiederības.
Izstāšanās līgumā arī noteikts, ka Apvienotā Karaliste ik gadu piedalās neto maksājumos, kas no Savienības budžeta tiek veikti katram saņēmējam. Alternatīvi saskaņā ar 142. panta 6. punktu Apvienotā Karaliste var pieprasīt samaksāt neizpildītās saistības attiecīgā gada 31. decembrī.
Attiecībā uz personālam izmaksātajām pensijām Apvienotā Karaliste ir izvēlējusies veikt ikgadējus maksājumus. 2022. gadā Apvienotā Karaliste iemaksāja 235 miljonu EUR neto maksājumiem, kas no Savienības budžeta tiek veikti, izmaksājot pensijas bijušajiem ES darbiniekiem. Turpmākajos gados Apvienotā Karaliste turpinās finansēt savu daļu pensiju izdevumu, kas aprēķināta kā fiksēta procentuālā daļa no pieaugošajiem pensiju izdevumiem.
Nosakot, ka Apvienotā Karaliste atzīst savas saistības attiecībā uz visu ES darbinieku pensiju tiesībām, kas iegūtas pirms pārejas perioda beigām, Izstāšanas līgums garantē, ka Apvienotā Karaliste turpina veikt iemaksas PSEO nosacītajā fondā. Līdz ar to Apvienotās Karalistes lēmums izstāties no ES nerada papildu izdevumus ES budžetā.
4.3.4.Nesubsidēto aģentūru un ES programmās iesaistīto trešo personu iemaksas
Saskaņā ar Civildienesta noteikumu 83.a panta 2. punktu aģentūras, kas nesaņem subsīdijas no Eiropas Savienības vispārējā budžeta, veic iemaksas šajā budžetā pilnā apmērā, lai finansētu programmu.
Vienlaikus ES programmās un darbībās mēdz tikt iesaistītas trešās personas (piemēram, trešās valstis). Tā kā šīs līdzdalības ietvaros var būt nepieciešams piesaistīt papildu darbiniekus programmu īstenošanai, Komisija nodrošina, ka trešo personu iemaksas budžetā arī sedz darbinieku nākotnes pensiju tiesību darba devēja daļu.
Šīs iemaksas rada ieņēmumus budžetam, vienlaikus nodrošinot, ka tiek nosegtas nākotnes pensiju izmaksas. Kopš 2014. gada šādā veidā budžetā ir saņemti teju 400 miljoni EUR (13. pielikums).
4.4.PSEO izdevumi
ES pensiju shēmas pirmajos īstenošanas gados tā budžeta kontekstā ir radījusi tīros ieņēmumus, t. i., iemaksas, ko veikuši aktīvie darbinieki, kuri iegūst tiesības uz pensiju, pārsniedz ierobežotā pensionāru skaita saņemtos pabalstus. Pensiju shēmas ieņēmumus veido darbinieku un darba devēju iemaksas. Pēdējās ir nevis iemaksātas fondā, bet gan tikai tiek atspoguļotas pensiju saistībās. Tādā veidā ES budžets faktiski aizņēmās naudu no programmas dalībniekiem apmaiņā pret garantiju izmaksāt pabalstus nākotnē.
14. pielikumā parādīti pensiju izdevumi laikposmā no 2014. līdz 2022. gadam. Tie palielinās vidēji par 6,2 % gadā. Šajā rādītājā iekļauta arī atlīdzības un pensiju pieauguma ietekme.
Pašreizējais pensiju izdevumu līmenis ļoti lielā mērā atspoguļo to, ka tiek apmaksātas pensiju tiesības, kas iegūtas saskaņā ar noteikumiem, kuri bija spēkā līdz 2004. gadam un attiecas uz 90 % pensionāru. Šie noteikumi paredzēja pensijas uzkrājuma likmes ikgadēju pieaugumu par 2 %, pensiju korekcijas koeficientu piemērošanu, augstāku sākotnējās algas līmeni, mazāku pensionēšanās vecumu un to, ka personālu veido tikai ierēdņi un pagaidu darbinieki. 15. pielikumā parādīta ar pensiju korekcijas koeficientu izmaksu saistīto izdevumu dinamika.
Pensionāru skaits, uz kuriem attiecas noteikumi, kas ir spēkā kopš 2004. gada, stabili pieaug. Lai arī darbinieki, kuri ir pieņemti darbā pēc 2004. gada 1. maija, bet pirms 2014. gada 1. janvāra, šobrīd veido 9 % no pensionāru kopskaita, visiem aktīvajiem darbiniekiem, uz kuriem attiecas šie noteikumi, būs zemākas pensijas zemākas sākotnējās algas un zemākas uzkrājumu likmes dēļ, kā arī pensijas koeficientu nepiemērošanas dēļ. Tas pilnībā atspoguļosies pensiju izdevumos tad, kad šie darbinieki būs sasnieguši pensionēšanās vecumu. Ilgtermiņā turpinās palielināties no 2004. gada reformas izrietošie ietaupījumi, sasniedzot vienu miljardu gadā 28 .
Ņemot vērā to, ka tikai 1 % no pašreizējiem pensionāriem ietilpst grupā, uz kuru attiecas noteikumi, kas ir spēkā kopš 2014. gada, likumdevēja 2014. gadā ieviestās strukturālās izmaiņas (t. i., lielāks pensijas vecums, zemāka ikgadējā pensijas uzkrājuma likme, samazināta karjeras izaugsme, zemāku algas likmju ieviešana sekretariāta un kancelejas darbiniekiem) pilnībā materializēsies tikai tad, kad darbinieki, uz kuriem attiecas noteikumi, kas ir spēkā kopš 2014. gada, pensionēsies. Tas nozīmē, ka likumdevēja 2014. gadā veikto strukturālo izmaiņu ietekme uz pensiju izdevumiem pakāpeniski palielināsies, aizvien vairāk darbiniekiem, kuri ir pieņemti darbā pēc 2014. gada, kļūstot par pensionāriem 29 .
Ņemot vērā iepriekšminēto, pensiju izdevumi turpinās palielināties, atspoguļojot darbaspēka pieaugumu ES iestādēs, jo īpaši aģentūrās, kā arī jaunu struktūru izveides rezultātā. Vienlaikus abas Civildienesta noteikumu reformas jau ir nesušas būtiskus ietaupījumus. Šie ietaupījumi turpinās pieaugt, darbiniekiem, uz kuriem attiecas 2004. un 2014. gadā apstiprinātie stingrākie noteikumi, sākot saņemt pensijas.
4.5.PSEO saistības
PSEO ir nosacīts (teorētisks) fonds ar definētiem pabalstiem. Tā kā faktiski investīciju fonds nepastāv, summa, kas ar šāda fonda palīdzību tiktu iekasēta, tiek uzskatīta par ieguldītu dalībvalstu ilgtermiņa obligācijās un ir atspoguļota pensiju saistībās, kas ir reģistrētas Eiropas Savienības gada pārskatos.
ES gada pārskati tiek sagatavoti saskaņā ar starptautiski pieņemtajiem grāmatvedības standartiem (IPSAS Nr. 39), kas ir augstākie pieejami standarti. ES bilancē norādītie pensiju un citu pēcnodarbinātības saistību rādītāji reprezentē ES pienākuma nākotnē izmaksāt pensijas un citus pabalstus, kuru saņemšanai darbinieki (aktīvie, darbnespējīgie un pensionāri) ir ieguvuši tiesības, aktuāro novērtējumu pašreizējā naudas vērtībā. Šī novērtējuma pamatā ir prognozētie maksājumi, kas no ES budžeta būs jāveic esošajiem un nākotnes pensionāriem vairāku desmitgažu periodā.
Viens no būtiskākajiem mainīgajiem, kas jāņem vērā šajā aprēķinā, ir faktiskā diskonta likme. Šī likme ir nepieciešama paredzamo nākotnes pabalstu pašreizējās vērtības aprēķināšanai. Procentu likme tiek iegūta no nominālajām procentu likmēm un inflācijas līmeņa 30 , tādējādi tās aprēķinā ir iesaistīti divi svārstīguma avoti. Attiecīgi šo saistību nesenā palielinājuma pamatā teju pilnībā ir darbinieku pabalstu saistību novērtēšanā izmantotās ilgtermiņa procentu likmes straujais kritums, proti, faktiskā diskonta likme nesen kļuva pat negatīva, kā rezultātā jebkura summa šodien ir vērtīgāka, nekā tā būs nākotnē. Piemēram, 2021. gadā faktiskā diskonta likme mainījās no –0,2 % uz –0,8 %. Šo izmaiņu rezultātā saistības palielinājās par teju 14 miljardiem EUR (+14,5 %), sasniedzot 126 miljardus EUR 31 .
ES bilancē iekļautajiem pensiju un citu pēcnodarbinātības saistību rādītājiem ir skaidrs grāmatvedības uzdevums. Tomēr tas ir ļoti svārstīgs lielums, ko ietekmē tirgus apstākļi un makroekonomiskās izmaiņas. Līdz ar to tam ir ierobežota vērtība PSEO faktiskās budžeta ietekmes izvērtēšanā.
Šo secinājumu vēl jo vairāk ilustrē divi turpmāk aprakstītie apsvērumi.
Pirmkārt, jāņem vērā, ka, lai arī procentu likmei ir būtiska ietekme uz konkrētā brīdī bilancē norādīto ES nākotnes pensiju saistību pašreizējo vērtību, tā tomēr nemaina pensiju daudzumu, kas faktiski būs jāizmaksā; tā tikai atspoguļo šo summu pašreizējo vērtību konkrētā brīdī.
Otrkārt, ja šīs pašas saistības tiktu aprēķinātas, izmantojot saskaņā ar Civildienesta noteikumiem pensijas iemaksu likmes aprēķināšanā izmantojamo procentu likmi, summa un saistību svārstīgums būtu būtiski zemāki, nekā aprēķinu veicot saskaņā ar IPSAS standartu Nr. 39. Piemēram, piemērojot pensijas iemaksu likmes aprēķināšanā izmantoto procentu likmi (+2,7 % 2021. gadā), kas tiek aprēķināta saskaņā ar Civildienesta noteikumiem 32 un labākajiem aktuārajiem standartiem ilgtermiņa mainīgajam vidējam rādītājam 30 gadu laikposmā attiecībā uz dalībvalstu ilgtermiņa valsts parāda procentu likmēm, pensiju saistību hipotētiskā vērtībā, ņemot vērā pensiju novērtējuma aktuāra pieņēmumus, samazinātos par vairāk nekā pusi — no 126 miljardiem EUR līdz 62,6 miljardiem EUR (16. pielikums).
5.Civildienesta noteikumu 2004. un 2014. gada reformas un to ietekme
5.1.Civildienesta noteikumu 2004. un 2014. gada reformas
Veicot Civildienesta noteikumu reformu 2004. gadā, likumdevējs nolēma veikt būtiskas strukturālās izmaiņas normās, kas tieši ietekmē pensiju tiesības. Tas jo īpaši ietvēra šādas izmaiņas:
-pensionēšanās vecuma palielināšana no 60 līdz 63 gadiem;
-zemāki sākotnējo algu līmeņi, jo īpaši administratoriem;
-zemāka ikgadējā pensijas uzkrājuma likme (1,9 %);
-jauna darbinieku kategorija ar zemāku algu līmeni (līgumdarbinieki);
-pakāpeniska atteikšanās no pensijām piemērojamiem korekcijas koeficientiem.
Veicot Civildienesta noteikumu reformu 2014. gadā, likumdevējs nolēma veikt papildu izmaiņas, kas būtiski ietekmēja to darbinieku pensijas tiesības, kuri pieņemti darbā pēc 2014. gada. Tas jo īpaši ietvēra šādas izmaiņas:
-pensionēšanās vecuma palielināšana līdz 66 gadiem;
-zemāka ikgadējā pensijas uzkrājuma likme (1,8 %);
-samazināta karjeras izaugsme, lai nodrošinātu spēcīgāku korelāciju starp pakāpi un funkciju;
-jauna darbinieku kategorija ar zemāku algu skalu (sekretariāta un kancelejas darbinieki).
Tajā pašā laikā darbiniekiem, kuri pieņemti darbā pirms 2014. gada, likumdevējs paredzēja labvēlīgākas algas likmes, lai tādējādi kompensētu ar Civildienesta noteikumu 2014. gada reformu 33 ieviestos karjeras izaugsmes ierobežojumus. Visbeidzot papildus šīm strukturālajām izmaiņām likumdevējs paredzēja algu un pensiju iesaldēšanu (2011., 2013. un 2014. gadā) un zemāku korekciju (2012. gadā).
5.2.Civildienesta noteikumu 2004. un 2014. gada reformu ietekme
5.2.1.Ietekme uz shēmas darbību
Abas Civildienesta noteikumu reformas radīja un turpinās radīt būtiskus ietaupījumus. Pateicoties šīm reformām, PSEO ir vadošā pozīcijā salīdzinājumā ar valstu pensiju shēmām. Tajā pašā laikā PSEO reformas ir ietekmējušas ES iestāžu pievilcību, jo PSEO aizvien ir būtisks ES civildienesta ierēdņu atlīdzības sistēmas elements 34 .
5.2.1.1.Galveno parametru regulāra pārskatīšana/atjaunināšana
PSEO ir ļoti elastīga shēma, kas tiek nepārtraukti uzraudzīta, regulāri novērtējot un nepieciešamības gadījumā pārskatot tādus galvenos pieņēmumus kā pensijas iemaksu likme un pensionēšanās vecums.
Pensijas iemaksu likme tiek novērtēta katru gadu, un nepieciešamības gadījumā tā tiek pārskatīta. Kā redzams 17. pielikumā, tikai vienai dalībvalstij ir sistēma, kuras pamatā ir automātiska pensijas iemaksu likmes atjaunināšana (kā tas ir PSEO gadījumā). Citas dalībvalstis to pārskata tikai periodiski, balstoties uz politiskiem lēmumiem, nevis aktuāriem aprēķiniem, vai arī pārskatīšana netiek veikta vispār.
Šis automātiskais atjaunināšanas režīms nodrošina to, ka ES darbinieku veikto iemaksu līmenis (2022. gadā tas bija 10,1 %) ir atbilstošs, lai finansētu viņu uzkrātās pensijas tiesības, tādējādi nodrošinot PSEO aktuāro līdzsvaru. Iemaksu līmenis ir viens no augstākajiem, salīdzinot ar iemaksām, ko dalībvalstīs veic civildienesta ierēdņi (18. pielikums). Turklāt vairākās dalībvalstīs civildienesta ierēdņi neveic nekādas iemaksas savu pensiju pabalstu finansēšanai.
Saskaņā ar Civildienesta noteikumu 77. pantu ES iestāžu darbinieku pensionēšanās vecumu var koriģēt. Kā parādīts 19. pielikumā, tikai vienā dalībvalstī pensionēšanās vecums ir augstāks nekā ES iestādēs. Lielākajā daļā ES dalībvalstu pensionēšanās vecumu pārskata regulāri vai periodiski ar mērķi atspoguļot paredzamā dzīves ilguma attīstību. Vienlaikus trešdaļā ES dalībvalstu šāda saikne nepastāv. 20. pielikumā parādīts, ka PSEO ietvaros ne vien pastāv šāda saikne, bet PSEO noteikumi arī paredz regulāru pensionēšanās vecuma pārskatīšanu, kā tas uzsvērts 3.4. nodaļā. Pārskatīšana tiek veikta, pamatojoties uz mirstības tabulām, tādējādi sasaistot pensionēšanās vecumu ar paredzamo dzīves ilgumu 35 .
Šie pielāgojumi nodrošina PSEO stabilitātes saglabāšanu, kā arī atbilstību augstākajiem standartiem salīdzinājumā ar dalībvalstu pensiju shēmām.
5.2.1.2.PSEO loma ES iestāžu pievilcībā
Saņemot darba piedāvājumu, augsti kvalificēti, pieredzējuši profesionāļi, visticamāk, pievērsīs lielāku uzmanību pensiju lomai atlīdzības paketē, nekā to darīs jaunāki kandidāti. Kandidātiem, kuri iepriekš ir strādājuši privātajā vai publiskajā sektorā, arī ir zināma pieredze un jutība attiecībā uz pensionēšanās jautājumiem. Kandidāti, kuri pamet sev pazīstamu sistēmu, pārejot uz jaunu, nepazīstamu sistēmu, visticamāk, pievērsīs īpašu uzmanību šai jaunajai sistēmai. Visbeidzot, kandidāti, kuri priekšroku dod (nodarbinātības) drošībai un paredzamai karjerai, nevis augstākai algai mazāk stabilā darbā, pievērsīs lielāku uzmanību pensiju shēmai. ES iestādēs darbā pieņemtie jaunie darbinieki pārsvarā ietilpst vienā no šīm kategorijām. Tā kā iestādēs galvenokārt tiek nodarbinātas personas, kuras karjeru ir sākušas citviet un kuru vidējais vecums līdz ar to ir 36 gadi, pensiju sistēmas nozīmīgums atlīdzības paketes kopējā pievilcībā ir uzskatāms par augstāku nekā, piemēram, publiskā sektora darbiniekiem dalībvalstīs, kuri karjeru valsts pārvaldē sāk uzreiz pēc izglītības iegūšanas. Faktu, ka teju visi jaunpienācēji iepriekš jau ir strādājuši citur, apliecina ārpus ES iestādēm iegūto pensiju tiesību pārskaitījumi uz PSEO.
5.2.2.Civildienesta noteikumu 2004. un 2014. gada reformu radītie ietaupījumi
Abu Civildienesta noteikumu reformu ietvaros tika veiktas strukturālas izmaiņas, kas skāra pensiju tiesības, piemēram, pensijas vecuma palielināšana, uzkrājumu likmes samazināšana, algu līmeņa ierobežojumi, samazinot karjeras izaugsmes perspektīvas un ieviešot jaunas algas likmes (piem., līgumdarbiniekiem un sekretariāta un kancelejas darbiniekiem), un pensijas koeficientu atcelšana. Šīm izmaiņām tika piemēroti pārejas noteikumi, ņemot vērā, to, ka tiesības saņemt pensiju aizsargā iegūto tiesību princips. Civildienesta noteikumu 2014. gada reforma arī paredzēja summu iesaldēšanu, tiešā veidā skarot pensiju līmeni.
Civildienesta noteikumu 2004. un 2014. gada reformu strukturālā ietekme vislabāk ir redzama, ja skatāmies aktīvo dalībnieku sastāvu, ņemot vērā to, ka tikai uz 9 % no pašreizējiem labuma saņēmējiem attiecas noteikumi, kas ir spēkā kopš 2004. gada, un tikai uz 1 % attiecas noteikumi, kas ir spēkā kopš 2014. gada (10. pielikums).
Kopš 2004. gada pensiju saņēmēju vidēji uzkrātās pensiju tiesības ir samazinājušās no 64,6 % 2004. gadā līdz 61,7 % 2021. gada beigās (21. pielikums). Tam pamatā ir divi iemesli —
·2004. un 2014. gadā ieviestās pazeminātās uzkrājumu likmes un
·aizvien lielāks vidējais vecums, kādā darbinieki pievienojas ES civildienestam.
Ņemot vērā to, ka pensionāru skaits, uz kuriem attiecas noteikumi, kas ir spēkā kopš 2004. un kopš 2014. gada, turpmāk palielināsies, saņēmēju vidēji iegūto pensiju tiesību straujais samazinājums turpmākajos gados turpināsies. Vienlaikus pakāpeniska atteikšanās no pensiju korekcijas koeficientiem arī radīs ievērojamus ietaupījumus 36 (15. pielikums).
Šīs strukturālās izmaiņas arī atspoguļo vidējās pamatalgas, iestājoties dienestā (–15 %) un atstājot dienestu (–11 %), dinamika. Tas apliecina abu Civildienesta noteikumu reformu plašo ietekmi uz atlīdzības līmeni, kas tiešā veidā ietekmē vēlākos pensiju pabalstus.
Papildus šīm strukturālajām izmaiņām Civildienesta noteikumu 2014. gada reforma vien jau radīja aptuveni 1,5 miljardu EUR ietaupījumu pensiju izdevumos salīdzinājumā ar budžeta prognozēm pirms Civildienesta noteikumu 2014. gada reformu (22. pielikums).
Visbeidzot, skatoties vēl tālāk par PSEO pamatā esošo aktuāro loģiku, no budžeta perspektīvas ir interesanti, ka pašreizējais dienesta izmaksu līmenis (1700 miljoni EUR, kas ir attiecīgā gadā iemaksas veikušo darbinieku iegūto tiesību aktuārās vērtības kopsumma) ir zemāks par pašreizējo pensiju izdevumu līmeni (2400 miljoni EUR). Citiem vārdiem sakot, ja visas darbinieku 2022. gadā iegūtās pensiju tiesības tiktu pilnībā atliktas finansētā pensiju fondā, tā kopsumma būtu mazāka par pensiju izdevumiem pašreizējās cenās. Tas vēlreiz ilustrē abu Civildienesta noteikumu reformu efektivitāti. Rezultātā, lai arī pensijas tiesības iegūst vairāk darbinieku, viņi iegūst būtiski mazāk pensiju tiesību.
6.Secinājumi
Ar Civildienesta noteikumu XII pielikuma ieviestā sistēma ir nodrošinājusi noteikumu pareizu īstenošanu, uzturot PSEO aktuāro līdzsvaru, nodrošinot stabilitāti darbiniekiem un konstantu, progresīvu pensiju iemaksu plūsmu ES budžetā.
Lai arī PSEO vēl nav līdzsvarota, gan 2004., gan 2014. gada Civildienesta noteikumu reformas jau rada būtiskus pašreizējo pensiju izdevumu ietaupījumus. Tādi galvenie rādītāji kā iegūto pensiju tiesību vidējais līmenis, kā arī vidējā pamatalga apliecina, ka 2004. un 2014. gadā veiktās Civildienesta noteikumu reformas pakāpeniski radīs aizvien lielākus ietaupījumus un tādējādi ievērojami palēninās PSEO ietekmes uz ES budžetu palielināšanos.
Salīdzinājumā ar pensiju sistēmām, kas attiecas uz civildienesta ierēdņiem dalībvalstīs, PSEO aizvien ir vadošajā pozīcijā attiecībā uz tādiem galvenajiem rādītājiem kā pensionēšanās vecums, pensijas iemaksu līmenis, aktuāro parametru attīstības korekcijas. Vienlaikus Civildienesta noteikumu 2004. un 2014. gada reformu ietekme uz PSEO rada izaicinājumus ES civildienesta pievilcībai.
Ņemot vērā šā ziņojuma ietvaros veikto PSEO aktuārā līdzsvara un ietekmes uz budžetu novērtējumu, Komisija saskaņā ar Civildienesta noteikumu XII pielikuma 14. panta 1. punktu šobrīd neuzskata par nepieciešamu grozīt Civildienesta noteikumu XII pielikumu.
Pielikumi
1. pielikums. Galvenie tiesību aktos noteiktie parametri, kas izmantoti, veicot aktuāro novērtējumu 2022. gadā
|
Parametrs |
Vērtība |
|
Juridiskais avots |
Kopš 1.1.2014. spēkā esošie Civildienesta noteikumi |
|
Atsauces datums dalībnieku sastāvam (XII pielikuma 1. pants) |
31.12.2021. |
|
Maksimālais pensionēšanās vecums (Civildienesta noteikumu 52. pants) |
65 (automātiski ierēdņiem, kuri dienestam pievienojušies pirms 1.1.2014.), 66 (automātiski jauniem ierēdņiem) vai 67 (pēc darbinieka pieprasījuma) vai līdz 70 (izņēmuma gadījumos) |
|
Normālais pensionēšanās vecums (Civildienesta noteikumu 52. pants un XIII pielikuma 22. pants) |
No 60 līdz 66 gadiem atkarībā no dienestā nostrādāto gadu skaita, vecuma un datuma, kad darbinieks uzsācis dienestu |
|
Minimālais pensionēšanās vecums (Civildienesta noteikumu 52. panta b) apakšpunkts un XIII pielikuma 23. pants) |
58 |
|
Iztikas minimuma kategorija un pakāpe (VIII pielikuma 6. pants) |
AST 1 pakāpes pirmais līmenis |
|
Maksimālā izdienas pensija (Civildienesta noteikumu 77. pants) |
70 % no pamatalgas pensionēšanās dienā |
|
Gada uzkrājuma likme (Civildienesta noteikumu 77. pants un XIII pielikuma 21. pants) |
1,8 % (ierēdņiem, kas dienestu ir uzsākuši pēc 1.1.2014.), 1,9 % (ierēdņiem, kas dienestu ir uzsākuši pēc 1.5.2004.), 2 % (ierēdņiem, kas dienestu ir uzsākuši pirms 1.5.2004.) no pamatalgas |
|
Piemaksa ierēdņiem, kas dienesta pienākumus veic pēc parastā pensionēšanās vecuma (VIII pielikuma 5. pants un XIII pielikuma 22. pants) |
1,5 % (jauniem ierēdņiem) vai 2,5 % no pamatalgas, vai 5 % no 60 gadu vecumā iegūto pensijas tiesību summas atkarībā no datuma, kad darbinieks uzsācis dienestu, darba stāža līdz 1.5.2004. un vecuma līdz 1.5.2004. |
|
Atvilkums par priekšlaicīgu pensionēšanos (VIII pielikuma 9. pants un XIII pielikuma 22. panta 3. punkts) |
3,5 % (jauniem ierēdņiem) vai 1,75 % (bijušajiem ierēdņiem) no pensijas par katru gadu līdz parastajam pensionēšanās vecumam |
|
Minimālā izdienas pensija (Civildienesta noteikumu 77. pants) |
4 % no iztikas minimuma par katru dienestā pavadīto gadu |
|
Invaliditātes pabalsts (Civildienesta noteikumu 78. pants) |
70 % no pamatalgas |
|
Minimālais invaliditātes pabalsts (Civildienesta noteikumu 78. pants) |
100 % no iztikas minimuma |
|
Reversijas pensija (Civildienesta noteikumu 79. pants un VIII pielikuma 18. pants) |
60 % no izdienas pensijas |
|
Minimālā reversijas pensija (Civildienesta noteikumu 79. pants un VIII pielikuma 18. pants) |
35 % no pēdējās pamatalgas |
|
Apgādnieka zaudējuma pensija (Civildienesta noteikumu 79. pants un VIII pielikuma 17. pants) |
60 % no izdienas pensijas, kas būtu izmaksājama ierēdnim |
|
Minimālā apgādnieka zaudējuma pensija (Civildienesta noteikumu 79. pants) |
35 % no pēdējās pamatalgas vai iztikas minimums |
2. pielikums. Izvilkums no ES dzīves ilguma tabulām
|
Vecums |
Vīrieši |
Sievietes |
||
|
Nāves iespējamība x gadu vecumā |
Paredzamais dzīves ilgums |
Nāves iespējamība x gadu vecumā |
Paredzamais dzīves ilgums |
|
|
40 |
0,00048544 |
44 |
0,00037417 |
46 |
|
45 |
0,00083219 |
39 |
0,00064198 |
42 |
|
50 |
0,00140284 |
34 |
0,00110248 |
37 |
|
55 |
0,00236193 |
30 |
0,00189106 |
32 |
|
60 |
0,00398328 |
25 |
0,00324918 |
27 |
|
65 |
0,00643074 |
21 |
0,00558535 |
23 |
|
70 |
0,01187197 |
16 |
0,00864211 |
19 |
|
75 |
0,02186383 |
13 |
0,01470951 |
14 |
|
80 |
0,04016587 |
9 |
0,02826935 |
11 |
|
85 |
0,07362888 |
6 |
0,05429701 |
8 |
|
90 |
0,12980921 |
4 |
0,10494797 |
5 |
3. pielikums. Demogrāfiskie pieņēmumi, kas izmantoti 2022. gada aktuārajā novērtējumā
|
Demogrāfiskie pieņēmumi |
2022. gada novērtējums |
|
Dzīves ilguma tabula (dalībnieki bez invaliditātes) |
2018. gada EULT |
|
Dzīves ilguma tabula (dalībnieki ar invaliditāti) |
2018. gada EULT+ 3 gadi |
|
Invaliditātes tabula |
ES 2018. gada invaliditātes tabula |
|
Pašreizējais ģimenes stāvoklis |
Ģimenes stāvoklis izvērtējuma dienā |
|
Varbūtība, ka ierēdnis pensionēšanās datumā ir precējies (vīriešiem) |
82,0 % |
|
Varbūtība, ka ierēdnis pensionēšanās datumā ir precējies (sievietēm) |
52,0 % |
|
Vidējā vecuma starpība starp ierēdni un viņa/viņas partneri |
1 gads |
|
Pieņemtais pensionēšanās vecums |
63–66 gadi |
|
Apgrozījums |
2018. gada apgrozījums |
|
Bāreņa un šķirtā laulātā pensijas koeficients |
9,6 % |
4. pielikums. Finanšu pieņēmumi, kas izmantoti aktuārajā novērtējumā 2022. gadā
|
Finanšu pieņēmumi |
2022. gada novērtējums |
|
Algu tabula |
Spēkā kopš 1.7.2021. |
|
Darbības laiks |
23 gadi |
|
Nominālā diskonta likme (NDR) |
4,6 % |
|
Inflācijas līmenis (IR) |
1,8 % |
|
Faktiskā diskonta likme (RDR) |
2,7 % |
|
Vispārējais algu pieaugums (GSG) |
–0,1 % |
|
Vispārējā pensiju pārvērtēšana (GPR) |
–0,1 % |
|
Atsevišķu algu pieaugums (ISP) |
2018. gada ISP tabula |
|
Korekcijas koeficienti (XI pielikuma 3. panta 5. punkts un XIII pielikuma 20. pants) |
0,0 % |
5. pielikums. Pensiju iemaksas gada griezumā no 2014. gada līdz 2022. gadam
|
|
2014 |
2015 |
2016 |
2017 |
2018 |
2019 |
2020 |
2021 |
2022 |
|
Pensionēšanās dienesta izmaksas / pamatalgas |
28,3 % |
28,2 % |
27,2 % |
27,1 % |
27,4 % |
26,9 % |
27,8 % |
27,5 % |
28,6 % |
|
Invaliditātes dienesta izmaksas / pamatalgas |
1,2 % |
1,3 % |
1,3 % |
1,3 % |
1,6 % |
1,7 % |
1,7 % |
1,7 % |
1,7 % |
|
Dienesta izmaksas nāves gadījumā / pamatalgas |
0,9 % |
0,9 % |
0,9 % |
0,9 % |
0,9 % |
0,6 % |
0,6 % |
0,6 % |
0,6 % |
|
Dienesta izmaksas / pamatalgas |
30,4 % |
30,5 % |
29,5 % |
29,3 % |
30,0 % |
29,2 % |
30,2 % |
29,8 % |
30,9 % |
|
Aprēķinātā pensijas iemaksu likme (ierēdņiem) |
10,1 % |
10,2 % |
9,8 % |
9,8 % |
10,0 % |
9,7 % |
10,1 % |
9,9 % |
10,3 % |
|
Piemērotā pensijas iemaksu likme (ierēdņiem) |
10,1 % |
10,1 % |
9,8 % |
9,8 % |
10,0 % |
9,7 % |
10,1 % |
10,1 % |
10,1 % |
6. pielikums. ES iestāžu aktīvo darbinieku dinamika
|
Aktīvo dalībnieku sastāvs |
2014 |
2015 |
2016 |
2017 |
2018 |
2019 |
2020 |
2021 |
Izmaiņas |
|
Parlaments |
9074 |
9464 |
9872 |
9959 |
10 305 |
9895 |
9987 |
10 357 |
14,1 % |
|
Padome |
2985 |
3026 |
3162 |
3,162 |
3111 |
3160 |
3206 |
3246 |
8,7 % |
|
Komisija |
31 015 |
31 359 |
30 889 |
30 448 |
30 765 |
31 248 |
31 115 |
31 005 |
0,0 % |
|
Tiesa |
2101 |
2244 |
2273 |
2311 |
2293 |
2327 |
2303 |
2309 |
9,9 % |
|
ERP |
902 |
931 |
934 |
938 |
943 |
943 |
945 |
950 |
5,3 % |
|
EESK |
741 |
739 |
739 |
738 |
737 |
737 |
730 |
727 |
–1,9 % |
|
Reģionu komiteja |
542 |
558 |
548 |
552 |
560 |
569 |
560 |
574 |
5,9 % |
|
Ombuds |
73 |
73 |
76 |
82 |
78 |
75 |
73 |
74 |
1,4 % |
|
EDAU |
58 |
62 |
63 |
72 |
96 |
96 |
114 |
128 |
120,7 % |
|
EĀDD |
1988 |
1983 |
2035 |
2016 |
2095 |
2149 |
2234 |
2326 |
17,0 % |
|
Citas iestādes
|
9088 |
9595 |
10 337 |
11 007 |
11 646 |
12 272 |
13 093 |
14 424 |
58,7 % |
|
Kopā |
58 567 |
60 034 |
60 928 |
61 285 |
62 629 |
63 471 |
64 360 |
66 120 |
12,9 % |
7. pielikums. PSEO aktīvo dalībnieku sastāvs pa uzkrājumu grupām
|
Uzkrājuma likme |
2013 |
2014 |
2015 |
2016 |
2017 |
2018 |
2019 |
2020 |
2021 |
|
1,8 % |
0 |
6438 |
11 280 |
14 972 |
18 250 |
21 618 |
25 280 |
27 815 |
31 671 |
|
1,9 % |
36 985 |
32 226 |
29 827 |
27 978 |
25 998 |
24 896 |
23 217 |
22 576 |
21 653 |
|
2,0 % |
20 989 |
19 903 |
18 928 |
17 978 |
17 037 |
16 115 |
14 974 |
13 969 |
12 796 |
|
Kopā |
57 974 |
58 567 |
60 034 |
60 928 |
61 285 |
62 629 |
63 471 |
64 360 |
66 120 |
8. pielikums. Dažādu aktīvo darbinieku grupu dienesta gadu skaits, kas dod tiesības uz pensiju
|
Uzkrājuma likme |
2014 |
2015 |
2016 |
2017 |
2018 |
2019 |
2020 |
2021 |
2022 |
|
1,8 % |
0 |
19 476 |
39 805 |
57 077 |
81 336 |
107 914 |
139 360 |
161 680 |
198 108 |
|
1,9 % |
209 337 |
221 645 |
238 790 |
253 246 |
300 615 |
320 554 |
326 371 |
343 688 |
354 837 |
|
2,0 % |
464 097 |
453 572 |
440 828 |
436 240 |
433 162 |
424 344 |
403 373 |
387 626 |
365 418 |
|
Kopā |
673 435 |
694 693 |
719 423 |
746 564 |
815 113 |
852 812 |
869 105 |
892 995 |
918 363 |
9. pielikums. Dažādu aktīvo darbinieku grupu dienesta gadu, kas dod tiesības uz pensiju, īpatsvars
|
Uzkrājuma likme |
2014 |
2015 |
2016 |
2017 |
2018 |
2019 |
2020 |
2021 |
2022 |
|
1,8 % |
0,00 % |
2,8 % |
5,5 % |
7,7 % |
10,0 % |
12,7 % |
16,0 % |
18,1 % |
21,6 % |
|
1,9 % |
31,1 % |
31,9 % |
33,2 % |
34,0 % |
36,9 % |
37,6 % |
37,6 % |
38,5 % |
38,6 % |
|
2,0 % |
68,9 % |
65,3 % |
61,3 % |
58,4 % |
53,1 % |
49,8 % |
46,4 % |
43,4 % |
39,8 % |
10. pielikums. Pensionāru skaits katrā dienesta uzsākšanas laikposma grupā (līdz 2004. gadam, pēc 2004. gada un pēc 2014. gada)
|
Darbā stāšanās datums |
Pensionāru skaits |
Pensionāru īpatsvars |
|
Līdz 30.4.2004. |
18 291 |
89,6 % |
|
No 1.5.2004. |
1883 |
9,2 % |
|
No 1.1.2014. |
236 |
1,2 % |
11. pielikums. Ieņēmumi no darbinieku pensijas iemaksām
|
Gads |
Ieņēmumi no darbinieku pensijas iemaksām
|
|
2014 |
348,7 |
|
2015 |
425,6 |
|
2016 |
441,8 |
|
2017 |
449,2 |
|
2018 |
473,6 |
|
2019 |
485,7 |
|
2020 |
504,4 |
|
2021 |
535,2 |
|
2022 |
553,4 |
|
Kopā |
4217,6 |
12. pielikums. Iemaksas no pensiju tiesību ienākošajiem pārskaitījumiem
|
Gads |
Iemaksas no pensiju tiesību ienākošajiem pārskaitījumiem (miljoni EUR) |
|
2014 |
109,4 |
|
2015 |
108,6 |
|
2016 |
139,5 |
|
2017 |
127,6 |
|
2018 |
107,3 |
|
2019 |
89,1 |
|
2020 |
82,3 |
|
2021 |
89,8 |
|
2022 |
95,5 |
|
Kopā |
949,1 |
13. pielikums. Decentralizēto aģentūru un starptautisko organizāciju iemaksas
|
Gads |
Decentralizēto aģentūru un starptautisko organizāciju iemaksas (miljoni EUR) |
|
2014 |
17,6 |
|
2015 |
22,5 |
|
2016 |
40,3 |
|
2017 |
42,4 |
|
2018 |
52,6 |
|
2019 |
50,6 |
|
2020 |
52,1 |
|
2021 |
56,4 |
|
2022 |
58,2 |
|
Kopā |
392,7 |
14. pielikums. Kopējie pensiju izdevumi
|
Gads |
Pensiju izdevumi
|
|
2014 |
1485,1 |
|
2015 |
1541,2 |
|
2016 |
1660,5 |
|
2017 |
1774,5 |
|
2018 |
1854,6 |
|
2019 |
1964,5 |
|
2020 |
2064,4 |
|
2021 |
2173,2 |
|
2022 |
2398,1 |
|
Vidējais pieaugums |
+6,2 % |
15. pielikums. Pensiju izdevumi pensiju korekcijas koeficientu piemērošanas rezultātā
|
Gads |
Pensiju izdevumu daļa, ko radījuši korekcijas koeficienti
|
|
2014 |
39,3 |
|
2015 |
37,8 |
|
2016 |
42,5 |
|
2017 |
45,4 |
|
2018 |
47,2 |
|
2019 |
48,4 |
|
2020 |
50,7 |
|
2021 |
56,6 |
|
2022 |
57,6 |
|
Kopā |
425,7 |
16. pielikums. Pensiju saistības ar pensiju novērtējuma aktuāra pieņēmumiem 2021. gada 31. decembrī
|
Pensijas iemaksu likmes pieņēmums |
PSEO saistības
|
Ietekme
|
Ietekme |
|
Saistību aktuāra pieņēmumi |
126 068 |
|
|
|
Novērtējuma aktuāra pieņēmumi |
62 613 |
–63 455 |
–50,3 % |
17. pielikums. Pensijas iemaksu likmes pārskatīšana ES dalībvalstīs 37
|
Nosacījumi pensijas iemaksu likmes pārskatīšanai |
Dalībvalstis |
|
Regulāra pārskatīšana, balstoties uz aktuārajiem aprēķiniem |
NL, EU |
|
Periodiska pārskatīšana, balstoties uz aktuārajiem aprēķiniem |
AT, BE, HU, LU, PT, SI |
|
Regulāra pārskatīšana, balstoties uz politiskiem lēmumiem |
FI, PL. |
|
Periodiska pārskatīšana, balstoties uz politiskiem lēmumiem |
BG, FR, HR, IE, LT, LV, MT, RO, SE |
|
Pārskatīšana netiek veikta |
CY, CZ, DE, ES, EE, DK, IT, SK |
18. pielikums. Dalībvalstīs 2021. gadā piemērotās pensijas iemaksu likmes 38
19. pielikums. Parastais pensionēšanās vecums ierēdņiem 2021. gadā 39
20. pielikums. Pensionēšanās vecuma pārskatīšana, ņemot vērā paredzamo dzīves ilgumu 40
|
Saikne starp pensionēšanās vecumu un paredzamo dzīves ilgumu |
Dalībvalstis |
|
Nav saiknes |
AT, BG, DE, EE, ES, HU, LU, RO, SE |
|
Vāja saikne: periodiska pārskatīšana |
BE, CZ, FR, HR, IE, LT, LV, MT, PL, SI |
|
Spēcīga saikne: regulāra pārskatīšana |
CY, DK, EL, FI, IT, NL, PT, SK, EU |
21. pielikums. Pensionāru vidēji uzkrāto pensiju tiesību dinamika
22. pielikums. 2014. gada algu tabulas grozījumu radītie pensiju izdevumu ietaupījumi
|
Gads |
Ietaupījumi, kas radušies, 2014. gadā veicot Civildienesta noteikumu reformas, kuri skar algu tabulu (miljoni) |
|
2011 |
24,9 |
|
2012 |
34,2 |
|
2013 |
59,6 |
|
2014 |
95,1 |
|
2015 |
116,6 |
|
2016 |
129,2 |
|
2017 |
141,4 |
|
2018 |
150,1 |
|
2019 |
162,0 |
|
2020 |
172,5 |
|
2021 |
184,0 |
|
2022 |
214,7 |
|
Kopā |
1484,4 |