|
9.5.2006 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
L 122/19 |
KOMISIJAS REGULA (EK) Nr. 708/2006
(2006. gada 8. maijs),
ar kuru groza Regulu (EK) Nr. 1725/2003, ar ko pieņem noteiktus starptautiskos grāmatvedības standartus saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1606/2002, attiecībā uz 21. starptautisko grāmatvedības standartu (SGS) un Starptautisko finanšu pārskatu interpretācijas komitejas (SFPIK) 7. interpretāciju
(Dokuments attiecas uz EEZ)
EIROPAS KOPIENU KOMISIJA,
ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu,
ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2002. gada 19. jūlija Regulu (EK) Nr. 1606/2002 par starptautisko grāmatvedības standartu piemērošanu (1) un jo īpaši tās 3. panta 1. punktu,
tā kā:
|
(1) |
Ar Komisijas Regulu (EK) Nr. 1725/2003 (2) tika pieņemti noteikti starptautiski standarti un to interpretācijas, kas bija spēkā 2002. gada 14. septembrī. |
|
(2) |
Starptautisko finanšu pārskatu interpretācijas komiteja (SFPIK) 2005. gada 24. novembrī publicēja SFPIK 7. interpretāciju Pārveidošanas metodes piemērošana saskaņā ar 29. SGS Finanšu pārskati valstīs ar hiperinflāciju, turpmāk tekstā – SFPIK 7. interpretācija. SFPIK 7. interpretācijā ir precizētas prasības saskaņā ar 29. SGS Finanšu pārskati valstīs ar hiperinflāciju saistībā ar problēmām, kas uzņēmumiem bija sakarā ar to, ka uzņēmumam jāpārveido savi finanšu pārskati saskaņā ar 29. SGS pirmajā gadā, kad tas ir konstatējis savas funkcionālās valūtas hiperinflācijas esamību valstī. |
|
(3) |
Starptautisko grāmatvedības standartu padome (SGSP) 2005. gada 15. decembrī pieņēma grozījumu 21. SGS Ārvalstu valūtas kursu izmaiņu ietekme – Neto ieguldījumi darbībā ārvalstīs, lai precizētu prasības attiecībā uz uzņēmumu ieguldījumiem darbībā ārvalstīs. Uzņēmumi ir pauduši bažas par aizdevumiem, kas veido daļu no uzņēmuma ieguldījumiem darbībā ārvalstīs, jo 21. SGS ir iekļauti noteikumi, kas paredz aizdevuma noteikšanu uzņēmuma vai darbības ārvalstīs funkcionālajā valūtā, lai konsolidēto finanšu pārskatu pašu kapitāla sadaļā varētu atzīt radušās valūtas kursa starpības. Tomēr praksē ir iespējams, ka aizdevums ir noteikts citā (trešajā) valūtā. SGSP secināja, ka tai nav bijis nodoms noteikt šādu ierobežojumu, tāpēc tā publicēja šo grozījumu, lai atļautu noteikt aizdevumu trešajā valūtā. |
|
(4) |
Apspriešanās ar nozares tehniskiem ekspertiem apstiprina, ka SFPIK 7. interpretācija un 21. SGS grozījums atbilst Regulas (EK) Nr. 1606/2002 3. panta 2. punktā izklāstītajiem pieņemšanas tehniskajiem kritērijiem. |
|
(5) |
Tādēļ jāizdara attiecīgi grozījumi Regulā (EK) Nr. 1725/2003. |
|
(6) |
Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Grāmatvedību regulējošās komitejas atzinumu, |
IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.
1. pants
Regulas (EK) Nr. 1725/2003 pielikumu groza šādi.
|
1) |
Starptautisko finanšu pārskatu interpretācijas komitejas (SFPIK) 7. interpretāciju Pārveidošanas metodes piemērošana saskaņā ar 29. SGS Finanšu pārskati valstīs ar hiperinflāciju iekļauj, kā izklāstīts šīs regulas pielikumā. |
|
2) |
21. starptautisko grāmatvedības standartu (SGS) groza saskaņā ar 21. SGS grozījumu Ārvalstu valūtas kursu izmaiņu ietekme – Neto ieguldījumi darbībā ārvalstīs, kā izklāstīts šīs regulas pielikumā. |
2. pants
1. Katrs uzņēmums piemēro SFPIK 7. interpretāciju, kā izklāstīts šīs regulas pielikumā, vēlākais no sava 2006. finanšu gada sākuma; tas neattiecas uz uzņēmumiem, kuru finanšu gads sākas janvārī vai februārī un kuri piemēro SFPIK 7. interpretāciju vēlākais no sava 2007. finanšu gada sākuma.
2. Katrs uzņēmums piemēro 21. SGS grozījumu, kā izklāstīts šīs regulas pielikumā, vēlākais no sava 2006. finanšu gada sākuma.
3. pants
Šī regula stājas spēkā trešajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.
Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.
Briselē, 2006. gada 8. maijā
Komisijas vārdā —
Komisijas loceklis
Charlie McCREEVY
(1) OV L 243, 11.9.2002., 1. lpp.
(2) OV L 261, 13.10.2003., 1. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 108/2006 (OV L 24, , 27.1.2006., 1. lpp.).
PIELIKUMS
STARPTAUTISKIE FINANŠU PĀRSKATU STANDARTI
|
SFPIK 7. interpretācija |
SFPIK 7. interpretācija Pārveidošanas metodes piemērošana saskaņā ar 29. SGS Finanšu pārskati valstīs ar hiperinflāciju |
|
21. SGS |
Grozījums 21. SGS Ārvalstu valūtas kursu izmaiņu ietekme – Neto ieguldījumi darbībā ārvalstīs |
“Pavairošana atļauta Eiropas ekonomikas zonā. Visas esošās tiesības saglabātas ārpus EEZ, izņemot tiesības pavairot personīgai lietošanai vai cita godīga darījuma nolūkā. Papildu informāciju var saņemt no Starptautisko grāmatvedības standartu padomes šādā tīmekļa vietnē: www.iasb.org”
SFPIK 7. INTERPRETĀCIJA
Pārveidošanas metodes piemērošana saskaņā ar 29. SGS
Finanšu pārskati valstīs ar hiperinflāciju
Atsauces
|
— |
12. SGS Ienākuma nodokļi |
|
— |
29. SGS Finanšu pārskati valstīs ar hiperinflāciju |
Pamatojums
|
1 |
Šī interpretācija sniedz ieteikumus par to, kā piemērot 29. SGS prasības pārskata periodā, kurā uzņēmums konstatē (*1) savas funkcionālās valūtas hiperinflācijas esamību valstī, ja šajā valstī nebija hiperinflācijas iepriekšējā periodā, un uzņēmums tādēļ pārveido savus finanšu pārskatus saskaņā ar 29. SGS. |
Jautājumi
|
2 |
Šajā interpretācijā izskatīti šādi jautājumi:
|
Vienprātība
|
3 |
Pārskata periodā, kurā uzņēmums konstatē savas funkcionālās valūtas hiperinflācijas esamību valstī, kurā nebija hiperinflācijas iepriekšējā periodā, uzņēmums piemēro 29. SGS prasības tā, it kā valstī vienmēr būtu bijusi hiperinflācija. Tādēļ attiecībā uz nemonetāriem posteņiem, kas novērtēti sākotnējās izmaksās, uzņēmuma sākuma bilanci finanšu pārskatos uzrādītā visagrākā perioda sākumā pārveido, lai atspoguļotu inflācijas sekas, sākot no datuma, kad iegādājās aktīvus un radās vai uzņēmās saistības, līdz pārskata perioda beigu bilances datumam. Attiecībā uz nemonetāriem posteņiem, kuri sākuma bilancē uzskaitīti summās, kuras pastāvēja datumos, kas nav iegādes vai rašanās datumi, šī pārveidošana atspoguļo tā vietā inflācijas sekas, sākot no datumiem, kad noteica šīs uzskaites vērtības, līdz pārskata perioda beigu bilances datumam. |
|
4 |
Beigu bilances datumā atlikto nodokļu posteņus atzīst un novērtē saskaņā ar 12. SGS. Tomēr atlikto nodokļu summas sākuma bilancē par pārskata periodu nosaka šādi:
Uzņēmums piemēro a) un b) apakšpunktā minēto metodi, pārveidojot atlikto nodokļu posteņus jebkuru tādu salīdzināmu periodu sākuma bilancē, kas uzrādīti pārveidotajos finanšu pārskatos par pārskata periodu, kurā uzņēmums piemēro 29. SGS. |
|
5 |
Pēc tam, kad uzņēmums ir pārveidojis savus finanšu pārskatus, visus atbilstošos skaitļus finanšu pārskatos par nākamo pārskata periodu, ieskaitot atlikto nodokļu posteņus, pārveido, piemērojot mērvienības izmaiņas šajā nākamajā pārskata periodā tikai pārveidotajiem finanšu pārskatiem par iepriekšējo pārskata periodu. |
Spēkā stāšanās datums
|
6 |
Uzņēmums piemēro šo interpretāciju gada periodiem, kuri sākas 2006. gada 1. martā vai pēc šā datuma. Ieteicama agrāka piemērošana. Ja uzņēmums piemēro šo interpretāciju finanšu pārskatiem par periodu, kurš sākas pirms 2006. gada 1. marta, tas atklāj šo faktu. |
Grozījums 21. SGS
Ārvalstu valūtas kursu izmaiņu ietekme
Šajā dokumentā izklāstīti grozījumi 21. SGS Ārvalstu valūtas kursu izmaiņu ietekme. Grozījumos apkopoti priekšlikumi, kas bija ietverti 1. tehniskā labojuma projektā “Ierosinātie grozījumi 21. SGS Neto ieguldījumi darbībā ārvalstīs”, kas publicēts 2005. gada septembrī.
Uzņēmums piemēro grozījumus šajā dokumentā gada periodiem, kuri sākas 2006. gada 1. janvārī vai pēc šā datuma. Ieteicama agrāka piemērošana.
Neto ieguldījumi darbībā ārvalstīs
:
|
“15A |
Uzņēmums, kuram ir monetārs postenis, kas saņemams vai maksājams saistībā ar darbību ārvalstīs, kā aprakstīts 15. punktā, var būt jebkurš koncerna meitasuzņēmums. Piemēram, uzņēmumam ir divi meitasuzņēmumi A un B. Meitasuzņēmums B veic darbību ārvalstīs. Meitasuzņēmums A piešķir aizdevumu meitasuzņēmumam B. Meitasuzņēmuma A aizdevums, kas saņemams no meitasuzņēmuma B, būtu daļa no uzņēmuma neto ieguldījumiem meitasuzņēmumā B, ja tuvākajā laikā nav plānota vai iespējama aizdevuma atmaksa. Tas tā būtu arī tad, ja meitasuzņēmums A pats veiktu darbību ārvalstīs.”. |
Valūtas kursa starpības atzīšana
:
|
“33 |
Ja monetārs postenis ir daļa no pārskatu sniedzēja uzņēmuma neto ieguldījumiem darbībā ārvalstīs un ir pārskatu sniedzēja uzņēmuma funkcionālajā valūtā, valūtas kursa starpība rodas darbības ārvalstīs atsevišķajos finanšu pārskatos saskaņā ar 28. punktu. Ja šāds postenis ir darbības ārvalstīs funkcionālajā valūtā, valūtas kursa starpība rodas pārskatu sniedzēja uzņēmuma atsevišķajos finanšu pārskatos saskaņā ar 28. punktu. Ja šāds postenis ir valūtā, kas nav ne pārskatu sniedzēja uzņēmuma, ne darbības ārvalstīs funkcionālā valūta, valūtas kursa starpība rodas pārskatu sniedzēja uzņēmuma atsevišķajos finanšu pārskatos un darbības ārvalstīs atsevišķajos finanšu pārskatos saskaņā ar 28. punktu. Šādas valūtas kursa starpības pārklasificē atsevišķajā pamatkapitāla komponentā finanšu pārskatos, kuros ietverta darbība ārvalstīs un pārskatu sniedzējs uzņēmums (t.i., finanšu pārskatos, kuros darbību ārvalstīs konsolidē, proporcionāli konsolidē vai uzskaita, izmantojot pašu kapitāla metodi).”. |
:
|
“58A |
Neto ieguldījumi darbībā ārvalstīs (Grozījums 21. SGS), kas izdots 2005. gada decembrī, papildināja ar 15A punktu un izdarīja grozījumus 33. punktā. Uzņēmums piemēro šos grozījumus gada periodiem, kuri sākas 2006. gada 1. janvārī vai pēc šā datuma. Ieteicama agrāka piemērošana.”. |
(*1) Uzņēmums konstatē hiperinflāciju, izvērtējot 29. SGS 3. punktā minētos kritērijus.