<?xml version="1.0" encoding="UTF-8"?><JUDGMENT xmlns:fmx="http://opoce" xmlns:xsi="http://www.w3.org/2001/XMLSchema-instance" xsi:noNamespaceSchemaLocation="http://formex.publications.europa.eu/schema/formex-05.55-20141201.xd"><BIB.JUDGMENT><REF.CASE FILE="n.a."><NO.CASE>C‑180/11</NO.CASE></REF.CASE><NO.CELEX>62011CJ0180</NO.CELEX><NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2012:717">EU:C:2012:717</NO.ECLI><NO.SEQ>0001</NO.SEQ><PAGE.FIRST.ECR>1</PAGE.FIRST.ECR><PAGE.SEQ>1</PAGE.SEQ><PAGE.LAST.ECR>13</PAGE.LAST.ECR><PAGE.TOTAL>13</PAGE.TOTAL><AUTHOR>CJ</AUTHOR></BIB.JUDGMENT><CURR.TITLE><PAGE.HEADER><P><DATE ISO="20121115">2012. GADA 15. NOVEMBRA</DATE> SPRIEDUMS — LIETA C-180/11</P><P><HT TYPE="ITALIC">BERICAP ZÁRÓDÁSTECHNIKAI</HT></P></PAGE.HEADER></CURR.TITLE><TITLE><TI><P><HT TYPE="UC">Tiesas spriedums</HT> (trešā palāta)</P><P><DATE ISO="20121115">2012. gada 15. novembrī</DATE><NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="STAR" NOTE.ID="E0001"><P>Tiesvedības valoda – ungāru.</P></NOTE></P></TI></TITLE><INDEX><KEYWORD>Direktīva 2004/48/EK</KEYWORD><KEYWORD>Noteikumi par pierādījumu pārbaudi tiesvedībā valsts tiesā, kurā tiek izskatīta prasība par funkcionālā modeļa aizsardzības atcelšanu</KEYWORD><KEYWORD>Valsts tiesas pilnvaras</KEYWORD><KEYWORD>Parīzes konvencija</KEYWORD><KEYWORD>TRIPs līgums</KEYWORD></INDEX><JUDGMENT.INIT><P>Lieta C-180/11</P><P>par lūgumu sniegt prejudiciālu nolēmumu atbilstoši LESD 267. pantam, ko <HT TYPE="ITALIC">Fővárosi Bíróság</HT> (Ungārija) iesniedza ar lēmumu, kas pieņemts <DATE ISO="20100929">2010. gada 29. septembrī</DATE> un kas Tiesā reģistrēts <DATE ISO="20110418">2011. gada 18. aprīlī</DATE>, tiesvedībā</P></JUDGMENT.INIT><PARTIES><PLAINTIFS><P><HT TYPE="BOLD"><HT TYPE="ITALIC">Bericap Záródástechnikai bt.</HT></HT></P></PLAINTIFS><AGAINST>pret</AGAINST><DEFENDANTS><P><HT TYPE="BOLD"><HT TYPE="ITALIC">Plastinnova 2000 kft.</HT></HT>,</P></DEFENDANTS><PRESENCE><PRESENCE.INIT>piedaloties</PRESENCE.INIT><P><HT TYPE="BOLD"><HT TYPE="ITALIC">Magyar Szabadalmi Hivatal</HT></HT>.</P></PRESENCE></PARTIES><PREAMBLE><PREAMBLE.INIT><P>TIESA (trešā palāta)</P><P>šādā sastāvā: R. Silva de Lapuerta [<HT TYPE="ITALIC">R. Silva de Lapuerta</HT>], kas pilda trešās palātas priekšsēdētāja pienākumus, tiesneši K. Lēnartss [<HT TYPE="ITALIC">K. Lenaerts</HT>], E. Juhāss [<HT TYPE="ITALIC">E. Juhász</HT>], J. Malenovskis [<HT TYPE="ITALIC">J. Malenovský</HT>] (referents) un D. Švābi [<HT TYPE="ITALIC">D. Šváby</HT>],</P><P>ģenerāladvokāte V. Trstenjaka [<HT TYPE="ITALIC">V. Trstenjak</HT>],</P><P>sekretārs A. Kalots Eskobars [<HT TYPE="ITALIC">A. Calot Escobar</HT>],</P></PREAMBLE.INIT><GR.VISA><VISA>ņemot vērā rakstveida procesu,</VISA></GR.VISA><GR.CONSID><CONSID><P>ņemot vērā apsvērumus, ko sniedza:</P><LIST TYPE="DASH"><ITEM><P><HT TYPE="ITALIC">Bericap Záródástechnikai bt</HT>. vārdā – <HT TYPE="ITALIC">Zs. Kacsuk</HT>, <HT TYPE="ITALIC">ügyvéd</HT>,</P></ITEM><ITEM><P><HT TYPE="ITALIC">Plastinnova 2000 kft</HT>. vārdā – <HT TYPE="ITALIC">J. Hergár</HT>, <HT TYPE="ITALIC">ügyvéd</HT>,</P></ITEM><ITEM><P>Ungārijas valdības vārdā – <HT TYPE="ITALIC">M. Fehér</HT> un <HT TYPE="ITALIC">K. Szíjjártó</HT>, pārstāvji,</P></ITEM><ITEM><P>Eiropas Komisijas vārdā – <HT TYPE="ITALIC">F. Bulst</HT> un <HT TYPE="ITALIC">B. Béres</HT>, pārstāvji,</P></ITEM></LIST></CONSID></GR.CONSID><?PAGE NO="2"?><GR.VISA><VISA>ņemot vērā pēc ģenerāladvokātes uzklausīšanas pieņemto lēmumu izskatīt lietu bez ģenerāladvokāta secinājumiem,</VISA></GR.VISA><PREAMBLE.FINAL>pasludina šo spriedumu.</PREAMBLE.FINAL></PREAMBLE><CONTENTS.JUDGMENT><GR.SEQ LEVEL="1"><TITLE><TI><P><HT TYPE="BOLD">Spriedums</HT></P></TI></TITLE><NP><NO.P>1</NO.P><TXT>Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu ir par to, kā interpretēt Eiropas Parlamenta un Padomes <DATE ISO="20040429">2004. gada 29. aprīļa</DATE> Direktīvu 2004/48/EK par intelektuālā īpašuma tiesību piemērošanu (<REF.DOC.OJ COLL="L" PAGE.FIRST="45" NO.OJ="157" DATE.PUB="2004">OV L 157, 45. lpp.</REF.DOC.OJ>, un grozījumi – <REF.DOC.OJ COLL="L" PAGE.FIRST="16" NO.OJ="195" DATE.PUB="2004">OV 2004, L 195, 16. lpp.</REF.DOC.OJ>, un <REF.DOC.OJ COLL="L" PAGE.FIRST="27" NO.OJ="204" DATE.PUB="2007">OV 2007, L 204, 27. lpp.</REF.DOC.OJ>), kā arī Līgumu par ar tirdzniecību saistītām intelektuālā īpašuma tiesībām (turpmāk tekstā – <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0001" REF.END="QE0001"/>TRIPs līgums<QUOT.END REF.START="QS0001" CODE="201D" ID="QE0001"/>), kas ietverts 1.C pielikumā Līgumam par Pasaules Tirdzniecības organizācijas (PTO) izveidošanu, kurš <DATE ISO="19940415">1994. gada 15. aprīlī</DATE> parakstīts Marakešā un apstiprināts ar Padomes <DATE ISO="19941222">1994. gada 22. decembra</DATE> Lēmumu 94/800/EK par daudzpusējo sarunu Urugvajas kārtā (no 1986. līdz 1994. gadam) panākto nolīgumu slēgšanu Eiropas Kopienas vārdā jautājumos, kas ir tās kompetencē (<REF.DOC.OJ COLL="L" PAGE.FIRST="1" NO.OJ="336" DATE.PUB="1994">OV L 336., 1. lpp.</REF.DOC.OJ>), un Konvenciju par rūpnieciskā īpašuma aizsardzību, kas ir noslēgta <DATE ISO="18830320">1883. gada 20. martā</DATE> Parīzē, pēdējo reizi pārskatīta <DATE ISO="19670714">1967. gada 14. jūlijā</DATE> Stokholmā un grozīta <DATE ISO="19790928">1979. gada 28. septembrī</DATE> (Apvienoto Nāciju Organizācijas līgumu krājums [<HT TYPE="ITALIC">Recueil des traités des Nations unies</HT>], 828. sējums, Nr. 11851, 305. lpp.; turpmāk tekstā – <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0002" REF.END="QE0002"/>Parīzes konvencija<QUOT.END REF.START="QS0002" CODE="201D" ID="QE0002"/>).</TXT></NP><NP><NO.P>2</NO.P><TXT>Šis lūgums ir iesniegts saistībā ar tiesvedību starp <HT TYPE="ITALIC">Bericap Záródástechnikai bt</HT> (turpmāk tekstā – <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0003" REF.END="QE0003"/><HT TYPE="ITALIC">Bericap</HT><QUOT.END REF.START="QS0003" CODE="201D" ID="QE0003"/>) un <HT TYPE="ITALIC">Plastinnova 2000 kft</HT> (turpmāk tekstā – <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0004" REF.END="QE0004"/><HT TYPE="ITALIC">Plastinnova</HT><QUOT.END REF.START="QS0004" CODE="201D" ID="QE0004"/>) par iespējamu funkcionālā modeļa novitātes un no tā izrietoša izgudrojuma līmeņa neesamību.</TXT></NP><GR.SEQ LEVEL="2"><TITLE><TI><P><HT TYPE="BOLD">Atbilstošās tiesību normas</HT></P></TI></TITLE><GR.SEQ LEVEL="3"><TITLE><TI><P><HT TYPE="ITALIC">Starptautiskās tiesības</HT></P></TI></TITLE><GR.SEQ LEVEL="4"><TITLE><TI><P>TRIPs līgums</P></TI></TITLE><NP><NO.P>3</NO.P><TXT>TRIPs līguma preambulas pirmā daļa ir izteikta šādi:</TXT><P><QUOT.S LEVEL="1"><P><QUOT.START CODE="201C" ID="QS0005" REF.END="QE0005"/>Vēloties samazināt izkropļojumus un kavēkļus starptautiskajā tirdzniecībā un ievērojot nepieciešamību veicināt efektīvu un adekvātu intelektuālā īpašuma tiesību aizsardzību, kā arī garantēt, lai pasākumi un procedūras intelektuālā īpašuma tiesību realizācijas nodrošināšanai paši nekļūtu par barjerām likumīgai tirdzniecībai.<QUOT.END REF.START="QS0005" CODE="201D" ID="QE0005"/></P></QUOT.S></P></NP><NP><NO.P>4</NO.P><TXT>Saskaņā ar TRIPs līguma I nodaļas <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0006" REF.END="QE0006"/>Vispārīgie nosacījumi un pamatprincipi<QUOT.END REF.START="QS0006" CODE="201D" ID="QE0006"/> 1. panta 1. un 2. punktu:</TXT><P><QUOT.S LEVEL="1"><PARAG IDENTIFIER="001.001"><NO.PARAG><QUOT.START CODE="201C" ID="QS0007" REF.END="QE0007"/>1.</NO.PARAG><ALINEA>Dalībvalstis īsteno šā līguma nosacījumus. Dalībvalstis var (bet tas nav to pienākums) nodrošināt savos likumos daudz izvērstāku aizsardzību, nekā to prasa šis līgums, ar nosacījumu, ka šāda aizsardzība nav pretrunā ar šā līguma nosacījumiem. Dalībvalstis ir tiesīgas savas tiesību sistēmas un prakses ietvaros brīvi izvēlēties piemērotas šā līguma prasību izpildes metodes.</ALINEA></PARAG><PARAG IDENTIFIER="001.002"><NO.PARAG>2.</NO.PARAG><ALINEA>Šā līguma nolūkiem termins <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0008" REF.END="QE0008"/>intelektuālais īpašums<QUOT.END REF.START="QS0008" CODE="201D" ID="QE0008"/> attiecas uz visām intelektuālā īpašuma kategorijām, ko regulē II nodaļas 1.–7. sadaļa.<QUOT.END REF.START="QS0007" CODE="201D" ID="QE0007"/></ALINEA></PARAG></QUOT.S></P></NP><NP><NO.P>5</NO.P><TXT>Minētā līguma 2. pantā ar nosaukumu <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0009" REF.END="QE0009"/>Intelektuālā īpašuma konvencijas<QUOT.END REF.START="QS0009" CODE="201D" ID="QE0009"/> ir paredzēts:</TXT><P><QUOT.S LEVEL="1"><PARAG IDENTIFIER="002.001"><NO.PARAG><QUOT.START CODE="201C" ID="QS0010" REF.END="QE0010"/>1.</NO.PARAG><ALINEA>Attiecībā uz šā līguma II, III un IV nodaļu dalībvalstis ievēro Parīzes Konvencijas (1967) 1.–12. un 19. pantu.</ALINEA></PARAG><?PAGE NO="3"?><PARAG IDENTIFIER="002.002"><NO.PARAG>2.</NO.PARAG><ALINEA>Neviens šā līguma I–IV nodaļas nosacījums neierobežo pastāvošās saistības, ko dalībvalstis varētu būt uzņēmušās viena pret otru saskaņā ar Parīzes Konvenciju, Bernes Konvenciju, Romas Konvenciju un Līgumu par intelektuālo īpašumu attiecībā uz integrālajām shēmām.<QUOT.END REF.START="QS0010" CODE="201D" ID="QE0010"/></ALINEA></PARAG></QUOT.S></P></NP><NP><NO.P>6</NO.P><TXT>TRIPs līguma 41. panta, kurš ietilpst tā III nodaļā ar nosaukumu <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0011" REF.END="QE0011"/>Intelektuālā īpašuma tiesību realizācijas nodrošināšana<QUOT.END REF.START="QS0011" CODE="201D" ID="QE0011"/>, 1.–3. punktā ir noteikts:</TXT><P><QUOT.S LEVEL="1"><PARAG IDENTIFIER="041.001"><NO.PARAG><QUOT.START CODE="201C" ID="QS0012" REF.END="QE0012"/>1.</NO.PARAG><ALINEA>Dalībvalstis nodrošina, ka realizēšanas procedūras, kā precizēts šajā daļā, ir iespējamas saskaņā ar to likumiem tā, lai atļautu efektīvu darbību pret jebkuru šajā līgumā ietverto intelektuālā īpašuma tiesību pārkāpuma aktu, ieskaitot steidzamus tiesiskās aizsardzības līdzekļus, lai novērstu pārkāpumus, un līdzekļus, kas attur no turpmākiem pārkāpumiem. Šīs procedūras tiek piemērotas tādējādi, lai izvairītos no barjeru radīšanas likumīgai tirdzniecībai un nodrošinātu aizsardzības līdzekļus pret to ļaunprātīgu izmantošanu.</ALINEA></PARAG><PARAG IDENTIFIER="041.002"><NO.PARAG>2.</NO.PARAG><ALINEA>Procedūras attiecībā uz intelektuālā īpašuma tiesību realizēšanas nodrošināšanu ir godīgas un objektīvas. Tās nav nevajadzīgi sarežģītas vai dārgas, tās nenosaka nepamatotus termiņus vai nerada neattaisnotu aizkavēšanos.</ALINEA></PARAG><PARAG IDENTIFIER="041.003"><NO.PARAG>3.</NO.PARAG><ALINEA>Procesuālie lēmumi tiek fiksēti rakstveidā (vēlams), un tie ir pamatoti. Tie bez nevajadzīgas aizkavēšanas kļūst pieejami vismaz procesa pusēm. Procesuālie lēmumi tiek pamatoti vienīgi ar pierādījumiem, par kuriem pusēm tika dota iespēja izteikties.<QUOT.END REF.START="QS0012" CODE="201D" ID="QE0012"/></ALINEA></PARAG></QUOT.S></P></NP></GR.SEQ><GR.SEQ LEVEL="4"><TITLE><TI><P>Parīzes konvencija</P></TI></TITLE><NP><NO.P>7</NO.P><TXT>Visas Eiropas Savienības dalībvalstis ir Parīzes konvencijas līgumslēdzējas puses.</TXT></NP><NP><NO.P>8</NO.P><TXT>Šīs konvencijas 1. panta 2. punktā ir noteikts:</TXT><P><QUOT.S LEVEL="1"><ALINEA><QUOT.START CODE="201C" ID="QS0013" REF.END="QE0013"/>Rūpnieciskā īpašuma aizsardzības objekti ir patenti, lietderīgie modeļi, dizainparaugi, [ražošanas vai tirdzniecības] preču zīmes, pakalpojumu zīmes, komercnosaukumi, izcelsmes norādes vai izcelsmes vietu apliecinājumi un negodīgas konkurences ierobežošana.<QUOT.END REF.START="QS0013" CODE="201D" ID="QE0013"/></ALINEA></QUOT.S></P></NP><NP><NO.P>9</NO.P><TXT>Minētās konvencijas 2. panta 1. punktā ir paredzēts:</TXT><P><QUOT.S LEVEL="1"><ALINEA><QUOT.START CODE="201C" ID="QS0014" REF.END="QE0014"/>Attiecībā uz rūpnieciskā īpašuma aizsardzību ikvienas Savienības dalībvalsts pilsoņiem visās pārējās Savienības dalībvalstīs ir tādas pašas priekšrocības, kādas ar attiecīgajiem likumiem ir pašlaik piešķirtas vai turpmāk tiks piešķirtas šo valstu pilsoņiem, pie tam nekādi neierobežojot tiesības, kuras īpaši paredzētas šajā Konvencijā. No iepriekšminētā izriet, ka viņu tiesības tiek aizsargātas tāpat kā attiecīgās valsts pilsoņu tiesības un viņi var izmantot tos pašus likumīgos tiesību aizsardzības līdzekļus pret viņu tiesību jebkādu pārkāpšanu, ar noteikumu, ka tiek ievēroti nosacījumi un formalitātes, kas noteiktas šīs valsts pilsoņiem.<QUOT.END REF.START="QS0014" CODE="201D" ID="QE0014"/></ALINEA></QUOT.S></P></NP></GR.SEQ></GR.SEQ><GR.SEQ LEVEL="3"><TITLE><TI><P><HT TYPE="ITALIC">Savienības tiesības</HT></P></TI></TITLE><NP><NO.P>10</NO.P><TXT>Direktīvas 2004/48 preambulas ceturtais līdz sestais apsvērums ir izteikti šādi:</TXT><P><QUOT.S LEVEL="1"><LIST TYPE="ARAB"><ITEM><NP><NO.P><QUOT.START CODE="201C" ID="QS0015" REF.END="QE0015"/>(4)</NO.P><TXT>Starptautiskā mērogā visām dalībvalstīm un pašai Kopienai tās kompetences jomās ir saistošs [TRIPs līgums]. [..]</TXT></NP></ITEM><ITEM><NP><NO.P>(5)</NO.P><TXT>[TRIPs līgums] jo īpaši ietver noteikumus par intelektuālā īpašuma tiesību piemērošanas līdzekļiem, kas ir vienoti starptautiskā līmenī piemērojami standarti un ko piemēro visās dalībvalstīs. Šī direktīva neietekmē dalībvalstu starptautiskās saistības, tostarp saistības saskaņā ar [TRIPs līgumu].</TXT></NP></ITEM><?PAGE NO="4"?><ITEM><NP><NO.P>(6)</NO.P><TXT>Pastāv arī starptautiskas konvencijas, kuru puses ir visas dalībvalstis un kuras satur noteikumus par intelektuālā īpašuma tiesību piemērošanas līdzekļiem. Šo konvenciju skaitā ir jo īpaši Parīzes Konvencija par rūpnieciskā īpašuma aizsardzību, Bernes Konvencija par literāro un mākslas darbu aizsardzību un Romas Konvencija par izpildītāju, fonogrammu producentu un raidorganizāciju tiesību aizsardzību.<QUOT.END REF.START="QS0015" CODE="201D" ID="QE0015"/></TXT></NP></ITEM></LIST></QUOT.S></P></NP><NP><NO.P>11</NO.P><TXT>Šīs direktīvas preambulas 27. apsvērumā ir precizēts:</TXT><P><QUOT.S LEVEL="1"><P><QUOT.START CODE="201C" ID="QS0016" REF.END="QE0016"/>Ir lietderīgi lēmumus par intelektuālā īpašuma tiesību pārkāpumu gadījumiem publicēt, lai tie darbotos kā papildu preventīvs pasākums attiecībā uz turpmākiem pārkāpumiem un veicinātu visas sabiedrības informētību.<QUOT.END REF.START="QS0016" CODE="201D" ID="QE0016"/></P></QUOT.S></P></NP><NP><NO.P>12</NO.P><TXT>Saskaņā ar minētās direktīvas preambulas 32. apsvērumu:</TXT><P><QUOT.S LEVEL="1"><P><QUOT.START CODE="201C" ID="QS0017" REF.END="QE0017"/>Šī direktīva respektē pamattiesības un ievēro principus, kas jo īpaši ir atzīti Eiropas Savienības Pamattiesību hartā. Šī direktīva jo īpaši nodrošina intelektuālā īpašuma tiesības saskaņā ar minētās hartas 17. panta 2. punktu.<QUOT.END REF.START="QS0017" CODE="201D" ID="QE0017"/></P></QUOT.S></P></NP><NP><NO.P>13</NO.P><TXT>Direktīvas 2004/48 1. pantā tās priekšmets ir definēts šādi:</TXT><P><QUOT.S LEVEL="1"><ALINEA><QUOT.START CODE="201C" ID="QS0018" REF.END="QE0018"/>Šī direktīva attiecas uz pasākumiem, kārtību un aizsardzības līdzekļiem, kas vajadzīgi, lai nodrošinātu intelektuālā īpašuma tiesību piemērošanu. Šajā direktīvā termins <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0019" REF.END="QE0019"/>intelektuālā īpašuma tiesības<QUOT.END REF.START="QS0019" CODE="201D" ID="QE0019"/> ietver rūpnieciskā īpašuma tiesības.<QUOT.END REF.START="QS0018" CODE="201D" ID="QE0018"/></ALINEA></QUOT.S></P></NP><NP><NO.P>14</NO.P><TXT>Šīs direktīvas 2. panta, kas attiecas uz tās piemērošanas jomu, 1. punktā ir noteikts:</TXT><P><QUOT.S LEVEL="1"><ALINEA><QUOT.START CODE="201C" ID="QS0020" REF.END="QE0020"/>Neskarot līdzekļus, kas Kopienā vai valstu tiesību aktos ir vai var tikt paredzēti, ciktāl šie līdzekļi var būt labvēlīgāki tiesību īpašniekiem, šajā direktīvā paredzētos pasākumus, kārtību un aizsardzības līdzekļus saskaņā ar 3. pantu piemēro visiem intelektuālā īpašuma tiesību pārkāpumiem, kas paredzēti Kopienas un/vai attiecīgās dalībvalsts tiesību aktos.<QUOT.END REF.START="QS0020" CODE="201D" ID="QE0020"/></ALINEA></QUOT.S></P></NP><NP><NO.P>15</NO.P><TXT>Saskaņā ar Direktīvas 2004/48 2. panta 3. punkta b) apakšpunktu tā neattiecas uz <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0021" REF.END="QE0021"/>dalībvalstu starptautiskajām saistībām un jo īpaši [TRIPs līgumu], tostarp saistībām, kas attiecas uz kriminālprocesu un kriminālsodiem<QUOT.END REF.START="QS0021" CODE="201D" ID="QE0021"/>.</TXT></NP><NP><NO.P>16</NO.P><TXT>Minētās direktīvas 3. pantā ir noteikts:</TXT><P><QUOT.S LEVEL="1"><PARAG IDENTIFIER="003.001"><NO.PARAG><QUOT.START CODE="201C" ID="QS0022" REF.END="QE0022"/>1.</NO.PARAG><ALINEA>Dalībvalstis paredz pasākumus, kārtību un aizsardzības līdzekļus, kas vajadzīgi, lai nodrošinātu šajā direktīvā paredzēto intelektuālā īpašuma tiesību piemērošanu. Šie pasākumi, kārtība un aizsardzības līdzekļi ir taisnīgi, nav nevajadzīgi sarežģīti vai dārgi un neietver nepamatotus termiņus vai kavēšanos.</ALINEA></PARAG><PARAG IDENTIFIER="003.002"><NO.PARAG>2.</NO.PARAG><ALINEA>Šie pasākumi, kārtība un aizsardzības līdzekļi ir arī efektīvi, proporcionāli un preventīvi, un tos piemēro tā, lai izvairītos no šķēršļu radīšanas likumīgai tirdzniecībai un nodrošinātu, ka tos neizmanto ļaunprātīgi.<QUOT.END REF.START="QS0022" CODE="201D" ID="QE0022"/></ALINEA></PARAG></QUOT.S></P></NP></GR.SEQ><?PAGE NO="5"?><GR.SEQ LEVEL="3"><TITLE><TI><P><HT TYPE="ITALIC">Ungārijas tiesības</HT></P></TI></TITLE><GR.SEQ LEVEL="4"><TITLE><TI><P>Likums par funkcionālo modeļu aizsardzību</P></TI></TITLE><NP><NO.P>17</NO.P><TXT>1991. gada Likuma Nr. XXXVIII par funkcionālo modeļu aizsardzību (<HT TYPE="ITALIC">A használati minták oltalmáról szóló 1991. évi XXXVIII. törvény</HT>) 1. panta 1. punktā ir paredzēts:</TXT><P><QUOT.S LEVEL="1"><ALINEA><QUOT.START CODE="201C" ID="QS0023" REF.END="QE0023"/>Funkcionālā modeļa aizsardzību (turpmāk tekstā – <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0024" REF.END="QE0024"/>modeļu aizsardzība<QUOT.END REF.START="QS0024" CODE="201D" ID="QE0024"/>) var iegūt jebkurš tehniskais risinājums, kas attiecas uz jebkāda priekšmeta daļu konfigurāciju, struktūru un izvietojumu (turpmāk tekstā – <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0025" REF.END="QE0025"/>modelis<QUOT.END REF.START="QS0025" CODE="201D" ID="QE0025"/>), ja vien tas ir jauns, tam ir izgudrojuma līmenis un to var izmantot rūpnieciski.<QUOT.END REF.START="QS0023" CODE="201D" ID="QE0023"/></ALINEA></QUOT.S></P></NP><NP><NO.P>18</NO.P><TXT>Likuma par funkcionālo modeļu aizsardzību 2. panta 2. punktā ir norādīts:</TXT><P><QUOT.S LEVEL="1"><ALINEA><QUOT.START CODE="201C" ID="QS0026" REF.END="QE0026"/>Par pašreizējo tehnisko līmeni ir uzskatāma informācija, kas pirms prioritātes datuma ir bijusi publiski pieejama publikāciju veidā vai tikusi izmantota praktiski valsts teritorijā.<QUOT.END REF.START="QS0026" CODE="201D" ID="QE0026"/></ALINEA></QUOT.S></P></NP><NP><NO.P>19</NO.P><TXT>Saskaņā ar šī likuma 3. panta 1. punktu:</TXT><P><QUOT.S LEVEL="1"><ALINEA><QUOT.START CODE="201C" ID="QS0027" REF.END="QE0027"/>Funkcionālais modelis tiek uzskatīts par izgudrojuma līmeņa rezultātu, ja, ņemot vērā pašreizējo tehnisko attīstību, jomas eksperts to neuzskata par acīmredzamu.<QUOT.END REF.START="QS0027" CODE="201D" ID="QE0027"/></ALINEA></QUOT.S></P></NP><NP><NO.P>20</NO.P><TXT>Minētā likuma 5. pantā ir noteikts:</TXT><P><QUOT.S LEVEL="1"><PARAG IDENTIFIER="005.001"><NO.PARAG><QUOT.START CODE="201C" ID="QS0028" REF.END="QE0028"/>1)</NO.PARAG><ALINEA><P>Pieteikuma iesniedzējs saņem modeļa aizsardzību, ja tas:</P><LIST TYPE="alpha"><ITEM><NP><NO.P>a)</NO.P><TXT>atbilst šā likuma 1.–4. pantā noteiktajām prasībām un nav izslēgts no modeļu aizsardzības saskaņā ar šī panta 2. punktu vai šī likuma 1. panta 2. punktu.<QUOT.END REF.START="QS0028" CODE="201D" ID="QE0028"/></TXT></NP></ITEM></LIST></ALINEA></PARAG></QUOT.S></P></NP><NP><NO.P>21</NO.P><TXT>Likuma par funkcionālo modeļu aizsardzību 24. pantā ir paredzēts:</TXT><P><QUOT.S LEVEL="1"><PARAG IDENTIFIER="024.001"><NO.PARAG><QUOT.START CODE="201C" ID="QS0029" REF.END="QE0029"/>1)</NO.PARAG><ALINEA><P>Modeļa aizsardzība ir spēkā neesoša, ja:</P><LIST TYPE="alpha"><ITEM><NP><NO.P>a)</NO.P><TXT>aizsardzības priekšmets neatbilst 5. panta 1. punkta a) apakšpunktā noteiktajām prasībām.</TXT></NP></ITEM></LIST><P>[..]<QUOT.END REF.START="QS0029" CODE="201D" ID="QE0029"/></P></ALINEA></PARAG></QUOT.S></P></NP><NP><NO.P>22</NO.P><TXT>Saskaņā ar šī likuma 26. pantu:</TXT><P><QUOT.S LEVEL="1"><ALINEA><P><QUOT.START CODE="201C" ID="QS0030" REF.END="QE0030"/>Ungārijas Patentu biroja kompetencē ir lietas, kas attiecas uz:</P><P>[..]</P><LIST TYPE="alpha"><ITEM><NP><NO.P>c)</NO.P><TXT>[modeļu] aizsardzības atzīšanu par spēkā neesošu.<QUOT.END REF.START="QS0030" CODE="201D" ID="QE0030"/></TXT></NP></ITEM></LIST></ALINEA></QUOT.S></P></NP><NP><NO.P>23</NO.P><TXT>Minētā likuma 27. pantā ir noteikts:</TXT><P><QUOT.S LEVEL="1"><P><QUOT.START CODE="201C" ID="QS0031" REF.END="QE0031"/>[..]</P><PARAG IDENTIFIER="027.003"><NO.PARAG>3)</NO.PARAG><ALINEA>[Ungārijas Patentu] biroja pieņemtie lēmumi, kas attiecas uz modeļu aizsardzību, atbilstoši šī likuma 37. panta noteikumiem var tikt pārbaudīti tiesā.</ALINEA></PARAG><?PAGE NO="6"?><PARAG IDENTIFIER="027.004"><NO.PARAG>4)</NO.PARAG><ALINEA><P>[Ungārijas Patentu] birojs, ja tam ir iesniegts pieteikums par lēmuma grozīšanu, var grozīt vai atcelt ikvienu lēmumu, ar kuru tiek izbeigta procedūra, līdz brīdim, kad tiek celta prasība tiesā, ja šo lēmumu priekšmets ir:</P><P>[..]</P><LIST TYPE="alpha"><ITEM><NP><NO.P>c)</NO.P><TXT>[modeļu] aizsardzības atzīšana par spēkā neesošu.<QUOT.END REF.START="QS0031" CODE="201D" ID="QE0031"/></TXT></NP></ITEM></LIST></ALINEA></PARAG></QUOT.S></P></NP><NP><NO.P>24</NO.P><TXT>Saskaņā ar Likuma par funkcionālo modeļu aizsardzību 36. panta 3. punktu:</TXT><P><QUOT.S LEVEL="1"><ALINEA><QUOT.START CODE="201C" ID="QS0032" REF.END="QE0032"/>Attiecībā uz [..] modeļu aizsardzības atzīšanu par spēkā neesošu [..] pēc analoģijas piemēro patentu tiesiskā regulējuma noteikumus.<QUOT.END REF.START="QS0032" CODE="201D" ID="QE0032"/></ALINEA></QUOT.S></P></NP><NP><NO.P>25</NO.P><TXT>Šī likuma 37. pantā ir paredzēts:</TXT><P><QUOT.S LEVEL="1"><PARAG IDENTIFIER="037.001"><NO.PARAG><QUOT.START CODE="201C" ID="QS0033" REF.END="QE0033"/>1)</NO.PARAG><ALINEA><P>Pēc [lietas dalībnieka] lūguma tiesa var grozīt Ungārijas Patentu biroja lēmumus, kas pieņemti saskaņā ar:</P><LIST TYPE="alpha"><ITEM><NP><NO.P>a)</NO.P><TXT>šī likuma 27. panta 4. punktu.</TXT></NP></ITEM></LIST><P>[..]</P><LIST TYPE="ARAB"><ITEM><NP><NO.P>13)</NO.P><TXT>Visos pārējos gadījumos procesā, kas attiecas uz [Ungārijas Patentu] biroja pieņemto lēmumu modeļu aizsardzības jomā pārbaudi tiesā, pēc analoģijas piemēro noteikumus, ar kuriem tiek regulēts tiesas pārbaudes process attiecībā uz [Ungārijas Patentu biroja] pieņemto lēmumu pārbaudi patentu jomā.<QUOT.END REF.START="QS0033" CODE="201D" ID="QE0033"/></TXT></NP></ITEM></LIST></ALINEA></PARAG></QUOT.S></P></NP></GR.SEQ><GR.SEQ LEVEL="4"><TITLE><TI><P>Patentu likums</P></TI></TITLE><NP><NO.P>26</NO.P><TXT>1995. gada Likuma XXXIII par izgudrojumu patentspēju (turpmāk tekstā – <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0034" REF.END="QE0034"/>Patentu likums<QUOT.END REF.START="QS0034" CODE="201D" ID="QE0034"/>) 42. pantā ir noteikts:</TXT><P><QUOT.S LEVEL="1"><ALINEA><P><QUOT.START CODE="201C" ID="QS0035" REF.END="QE0035"/>[..]</P><LIST TYPE="ARAB"><ITEM><NP><NO.P>3)</NO.P><TXT>Galīga lēmuma, ar kuru noraida pieteikumu par spēkā neesamības atzīšanu, pieņemšana nozīmē, ka neviena persona, pamatojoties uz tiem pašiem faktiem, nevar uzsākt jaunu tiesvedību par tā paša patenta atzīšanu par spēkā neesošu.<QUOT.END REF.START="QS0035" CODE="201D" ID="QE0035"/></TXT></NP></ITEM></LIST></ALINEA></QUOT.S></P></NP><NP><NO.P>27</NO.P><TXT>Patentu likuma 80. pantā ir norādīts:</TXT><P><QUOT.S LEVEL="1"><PARAG IDENTIFIER="080.001"><NO.PARAG><QUOT.START CODE="201C" ID="QS0036" REF.END="QE0036"/>1)</NO.PARAG><ALINEA>Jebkura persona saskaņā ar 42. pantu, izņemot tā 2. punktā paredzētos [gadījumus], var lūgt patenta atzīšanu par spēkā neesošu, iesniedzot prasību pret tā īpašnieku.</ALINEA></PARAG><PARAG IDENTIFIER="080.002"><NO.PARAG>2)</NO.PARAG><ALINEA>Saskaņā ar 42. panta 1. punkta d) apakšpunktu patenta atzīšanu par spēkā neesošu var lūgt persona, kurai saskaņā ar likumu ir jābūt tā īpašumtiesībām.<QUOT.END REF.START="QS0036" CODE="201D" ID="QE0036"/></ALINEA></PARAG></QUOT.S></P></NP><NP><NO.P>28</NO.P><TXT>Šī likuma 81. pantā ir noteikts:</TXT><P><QUOT.S LEVEL="1"><ALINEA><P><QUOT.START CODE="201C" ID="QS0037" REF.END="QE0037"/>[..]</P><LIST TYPE="ARAB"><ITEM><NP><NO.P>3)</NO.P><TXT>Ja [persona] atsakās no pieteikuma atzīt [patentu] par spēkā neesošu, tiesvedība var turpināties pēc [iestādes] ierosmes [..].<QUOT.END REF.START="QS0037" CODE="201D" ID="QE0037"/></TXT></NP></ITEM></LIST></ALINEA></QUOT.S></P></NP><?PAGE NO="7"?><NP><NO.P>29</NO.P><TXT>Minētā likuma 86. pantā ir noteikts:</TXT><P><QUOT.S LEVEL="1"><PARAG IDENTIFIER="086.001"><NO.PARAG><QUOT.START CODE="201C" ID="QS0038" REF.END="QE0038"/>1)</NO.PARAG><ALINEA>Budapeštas apgabaltiesai [<HT TYPE="ITALIC">Fővárosi Bíróság</HT>] ir ekskluzīva kompetence izskatīt lietas par Ungārijas Patentu biroja pieņemto lēmumu grozīšanu.</ALINEA><ALINEA>[..]<QUOT.END REF.START="QS0038" CODE="201D" ID="QE0038"/></ALINEA></PARAG></QUOT.S></P></NP><NP><NO.P>30</NO.P><TXT>Saskaņā ar šī paša likuma 88. pantu:</TXT><P><QUOT.S LEVEL="1"><ALINEA><QUOT.START CODE="201C" ID="QS0039" REF.END="QE0039"/>Prasības, kuru priekšmets ir Ungārijas Patentu biroja lēmumu grozīšana, tiesa izskata saskaņā ar noteikumiem, ko piemēro attiecībā uz <HT TYPE="ITALIC">ex parte tiesvedību, izņemot šajā likumā paredzētus izņēmumus. Ja šajā likumā vai ex parte tiesvedībā nav noteikts citādi, tiesvedībai pēc analoģijas piemēro 1952. gada Civilprocesa likuma Nr. III (A Polgári perrendtartásról szóló 1952. évi III. törvény)</HT> vispārīgos noteikumus.<QUOT.END REF.START="QS0039" CODE="201D" ID="QE0039"/></ALINEA></QUOT.S></P></NP></GR.SEQ><GR.SEQ LEVEL="4"><TITLE><TI><P>Civilprocesa kodekss</P></TI></TITLE><NP><NO.P>31</NO.P><TXT>Civilprocesa kodeksa 3. un 4. pants atrodas tā I sadaļas ar nosaukumu <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0040" REF.END="QE0040"/>Vispārējie noteikumi<QUOT.END REF.START="QS0040" CODE="201D" ID="QE0040"/> nodaļā un apakšnodaļā attiecīgi ar nosaukumiem <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0041" REF.END="QE0041"/>Pamata principi<QUOT.END REF.START="QS0041" CODE="201D" ID="QE0041"/> un <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0042" REF.END="QE0042"/>Tiesu uzdevumi civillietās<QUOT.END REF.START="QS0042" CODE="201D" ID="QE0042"/>.</TXT></NP><NP><NO.P>32</NO.P><TXT>Šī kodeksa 3. panta 2. punktā ir noteikts:</TXT><P><QUOT.S LEVEL="1"><PARAG IDENTIFIER="033.002"><NO.PARAG><QUOT.START CODE="201C" ID="QS0043" REF.END="QE0043"/>2)</NO.PARAG><ALINEA>Tiesai – izņemot gadījumus, kad likumā ir noteikts citādi, – ir saistoši lietas dalībnieku prasījumi un citi paziņojumi, kam ir juridiskas sekas. [..]<QUOT.END REF.START="QS0043" CODE="201D" ID="QE0043"/></ALINEA></PARAG></QUOT.S></P></NP><NP><NO.P>33</NO.P><TXT>Minētā kodeksa 4. panta 1. punktā ir noteikts:</TXT><P><QUOT.S LEVEL="1"><PARAG IDENTIFIER="004.001"><NO.PARAG><QUOT.START CODE="201C" ID="QS0044" REF.END="QE0044"/>1)</NO.PARAG><ALINEA>Pieņemot spriedumu, tiesai nav saistoši citu iestāžu pieņemtie lēmumi vai disciplinārie lēmumi, ne arī lietas fakti, kas ir noteikuši šādu lēmumu pieņemšanu.<QUOT.END REF.START="QS0044" CODE="201D" ID="QE0044"/></ALINEA></PARAG></QUOT.S></P></NP></GR.SEQ></GR.SEQ></GR.SEQ><GR.SEQ LEVEL="2"><TITLE><TI><P><HT TYPE="BOLD">Pamattiesvedība un prejudiciālie jautājumi</HT></P></TI></TITLE><NP><NO.P>34</NO.P><TXT><DATE ISO="19910517">1991. gada 17. maijā</DATE> <HT TYPE="ITALIC">Plastinnova</HT> Ungārijas Patentu birojā iesniedza rūpniecisko dizainparaugu ar Nr. 2252–320/91, vēlāk, <DATE ISO="19920901">1992. gada 1. septembrī</DATE>, tika iesniegts pieteikums par funkcionālā modeļa aizsardzību. <HT TYPE="ITALIC">Plastinnova</HT>, atsaucoties uz lūgtās aizsardzības maiņu, attiecībā uz otra [pieteikuma] iesniegšanu atcēla ar pirmo [pieteikuma] iesniegšanu saistītās prioritātes tiesības. Ungārijas Patentu birojs šo pieteikumu [par lūgtās aizsardzības] maiņu akceptēja un pēc tam, kad tika iesniegts funkcionālais modelis, atļāva tā aizsardzību, piešķirot tam prioritātes tiesības saistībā ar rūpnieciskā dizainparauga iesniegšanu.</TXT></NP><NP><NO.P>35</NO.P><TXT><HT TYPE="ITALIC">Bericap</HT> <DATE ISO="19980506">1998. gada 6. maijā</DATE> administratīvās tiesvedības ietvaros lūdza atzīt attiecīgā funkcionālā modeļa aizsardzību par spēkā neesošu novitātes un no tās izrietošā izgudrojuma līmeņa trūkuma dēļ.</TXT></NP><NP><NO.P>36</NO.P><TXT>Ar savu <DATE ISO="20040601">2004. gada 1. jūnija</DATE> Lēmumu Nr. U9200215/35 Ungārijas Patentu birojs apstiprināja minētā funkcionālā modeļa aizsardzības spēkā esamību, vienlaicīgi ierobežojot tās piemērojamību.</TXT></NP><NP><NO.P>37</NO.P><TXT><HT TYPE="ITALIC">Plastinnova</HT> kā funkcionālā modeļa īpašniece lūdza <HT TYPE="ITALIC">Fővárosi Bíróság</HT> pārskatīt šo Ungārijas Patentu biroja lēmumu. Šī tiesa, lemjot pirmajā instancē, prasību noraidīja un, pārskatot Lēmumu Nr. U9200215/35, pasludināja apstrīdētā modeļa aizsardzību par spēkā neesošu.</TXT></NP><NP><NO.P>38</NO.P><TXT>Pamatojoties uz <HT TYPE="ITALIC">Plastinnova</HT> apelācijas sūdzību, <HT TYPE="ITALIC">Fővárosi ítélőtábla</HT> (Budapeštas Apelācijas tiesa), izdodot rīkojumu, grozīja pirmās instances pieņemto nolēmumu, pārskatot šo nolēmumu, ciktāl tas attiecas uz funkcionālā modeļa aizsardzības atzīšanu par spēkā neesošu, un to apstiprināja pārējā daļā.</TXT></NP><?PAGE NO="8"?><NP><NO.P>39</NO.P><TXT><HT TYPE="ITALIC">Legfelsőbb Bíróság</HT> (Augstākā tiesa), kurā <HT TYPE="ITALIC">Bericap</HT> vērsās kasācijas kārtībā, apstiprināja apelācijas tiesas izdoto rīkojumu.</TXT></NP><NP><NO.P>40</NO.P><TXT>Pamatlieta (administratīvais process) sākās <DATE ISO="20070131">2007. gada 31. janvārī</DATE>, kad <HT TYPE="ITALIC">Bericap</HT> Ungārijas Patentu birojā iesniedza jaunu pieteikumu par spēkā neesamību, kas bija vērsts pret apstrīdēto funkcionālo modeli. Šī sabiedrība kā pamatojumu spēkā neesamībai norādīja novitātes un no tās izrietošā izgudrojuma līmeņa trūkumu. Pēc tās lūguma papildus citiem dokumentiem tika pievienoti patentu apraksti kā pielikumi ar numuriem no K4 līdz K10, no K19 līdz K25, kā arī K29 un K30.</TXT></NP><NP><NO.P>41</NO.P><TXT><HT TYPE="ITALIC">Plastinnova</HT>, atsaucoties uz procedūru pirms spēkā neesamības atzīšanas, pieprasīja noraidīt jauno pieteikumu par spēkā neesamību, to neizskatot pēc būtības.</TXT></NP><NP><NO.P>42</NO.P><TXT>Ar lēmumu Nr. U9200215/58 Ungārijas Patentu birojs noraidīja šo pieteikumu par spēkā neesamības atzīšanu, atsaucoties uz Patentu likuma 42. panta 3. punktu. Šī tiesību norma tika piemērota tādā veidā, ka jaunajā procedūrā par spēkā neesamības atzīšanu tas nekādā veidā līdz ar jau iepriekš minētajiem dokumentiem neņēma vērā patentu aprakstus no K4 līdz K8, K10, K19, K21 un K22. Tas uzskatīja, ka šie dokumenti <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0045" REF.END="QE0045"/>bija pamatā lēmumam, kas tika pieņemts iepriekšējā tiesvedībā par spēkā neesamības atzīšanu<QUOT.END REF.START="QS0045" CODE="201D" ID="QE0045"/>. Tas piebilda, ka <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0046" REF.END="QE0046"/>katrs no šiem dokumentiem tika izvērtēts neatkarīgi no tā, vai tas satur attiecīgajam modelim būtisku informāciju<QUOT.END REF.START="QS0046" CODE="201D" ID="QE0046"/>, un ka, <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0047" REF.END="QE0047"/>ņemot vērā, ka lēmums, kas tika pieņemts iepriekšējā procesā, pilnībā tika pamatots ar šiem pārbaudītajiem dokumentiem, tie nav jāņem vērā šajā tiesvedībā<QUOT.END REF.START="QS0047" CODE="201D" ID="QE0047"/>. Ungārijas Patentu birojs arī norādīja, ka <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0048" REF.END="QE0048"/>funkcionālā modeļa aizsardzības galvenā priekšmeta visas raksturiezīmes varēja identificēt ar fotogrāfiju palīdzību un tāpēc minētā modeļa aizsardzībai varēja pieprasīt prioritāti<QUOT.END REF.START="QS0048" CODE="201D" ID="QE0048"/>. Tas piebilda, ka <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0049" REF.END="QE0049"/>iepriekšējā tiesvedībā pieņemtajā lēmumā jau tika aplūkots jautājums par prioritāti, minētajā lēmumā tika arī secināts, ka funkcionālā modeļa aizsardzībai varēja pieprasīt prioritāti, kas tai tika piešķirta tādēļ, ka tika grozīta rūpnieciskā dizainparauga aizsardzība<QUOT.END REF.START="QS0049" CODE="201D" ID="QE0049"/>. Šajā saistībā Ungārijas Patentu birojs atzina, ka patentu apraksti K20 un K23 nav uzskatāmi par jauniem.</TXT></NP><NP><NO.P>43</NO.P><TXT>Visbeidzot Ungārijas Patentu birojs pārbaudīja novitātes un no tās izrietošā izgudrojuma līmeņa trūkumu, pamatojoties tikai uz patentu aprakstiem K9, K24, K25, K29 un K30, un paziņoja, ka norādītie spēkā neesamības iemesli nav pierādīti.</TXT></NP><NP><NO.P>44</NO.P><TXT><HT TYPE="ITALIC">Bericap</HT> cēla prasību iesniedzējtiesā par Lēmuma Nr. U9200215/58 pārskatīšanu, pieprasot atzīt funkcionālo modeli par spēkā neesošu. Tā lūdza ņemt vērā visus iesniegtos dokumentus un norādīja, ka funkcionālā modeļa aizsardzība piešķir tā īpašniekam izņēmuma tiesības, kas ir pielīdzināmas ar patentu piešķirtām tiesībām. Šī iemesla dēļ vispārējās interesēs esot nodrošināt, lai izņēmuma tiesības rastos tikai no tādas funkcionālā modeļa aizsardzības, kas atbilst likumā noteiktajām prasībām. Paredzot tiesību aktos prasību par spēkā neesamības atzīšanu, likumdevējs esot nodrošinājis vispārējo interešu pārākumu. Tiesvedības par spēkā neesamības atzīšanu vispārējo interešu raksturu pamatojot Patentu likuma 80. panta 1. punkts, kurā ir noteikts, ka jebkura persona saskaņā ar šī likuma 42. pantu – izņemot tā 2. punktu – var lūgt patenta atzīšanu par spēkā neesošu, iesniedzot prasību pret tā īpašnieku. Tāpat arī vispārējās intereses izrietot no minētā likuma 81. panta 3. punkta, saskaņā ar kuru gadījumā, ja [persona] atsakās no pieteikuma atzīt [patentu] par spēkā neesošu, tiesvedība var turpināties pēc [iestādes] ierosmes.</TXT></NP><NP><NO.P>45</NO.P><TXT><HT TYPE="ITALIC">Plastinnova</HT> lūdza apstiprināt Lēmumu Nr. U9200215/58, pamatojoties uz tā pamatotību.</TXT></NP><NP><NO.P>46</NO.P><TXT>Iesniedzējtiesa atcēla Lēmumu Nr. U9200215/58 un nosūtīja lietu atpakaļ Ungārijas Patentu birojam jauna lēmuma pieņemšanai. Tā uzskatīja, ka, izskatot jauno pieteikumu par spēkā neesamības atzīšanu, nedrīkst atteikties no pierādījumu izvērtēšanas tikai tāpēc, ka tie jau bijuši iesniegti iepriekšējās tiesvedības par spēkā neesamību laikā.</TXT></NP><?PAGE NO="9"?><NP><NO.P>47</NO.P><TXT>Pēc tam, kad <HT TYPE="ITALIC">Fővárosi ítélőtábla</HT> bija konstatējusi, ka Ungārijas Patentu birojs, izvērtējot jauno pieteikumu par spēkā neesamības atzīšanu, bija pareizi noteicis analizējamos faktiskos apstākļus, tā atcēla pirmās instances tiesas pieņemto lēmumu un nodeva lietu atkārtotai izskatīšanai <HT TYPE="ITALIC">Fővárosi Bíróság</HT>, lai tā veiktu jaunu izvērtējumu un pieņemtu jaunu lēmumu.</TXT></NP><NP><NO.P>48</NO.P><TXT>Lūgumā sniegt prejudiciālu nolēmumu <HT TYPE="ITALIC">Fővárosi Bíróság</HT> precizē, ka, ņemot vērā Direktīvas 2004/48 noteikumus, īpaši tās 2. panta 1. punktu un 3. panta 2. punktu, tai rodas jautājums par veidu, kādā ir piemērotas valsts tiesību normas attiecībā uz procedūru par funkcionālo modeļu aizsardzības atzīšanu par spēkā neesošu.</TXT></NP><NP><NO.P>49</NO.P><TXT>Iesniedzējtiesa turklāt precizē, ka jautājumi, par kuriem Tiesa tiek lūgta lemt prejudiciālā nolēmuma ietvaros, attiecas uz Parīzes konvencijas un TRIPs līguma noteikumu salīdzināšanu ar veidu, kādā tiek piemērotas attiecīgās valsts tiesību normas. Šajā saistībā tā norāda, ka Ungārijā Parīzes konvencija tika oficiāli publicēta ar 1970. gada Dekrētlikumu Nr. 18 un TRIPs līgums – ar 1998. gada Likumu Nr. IX.</TXT></NP><NP><NO.P>50</NO.P><TXT>Šādos apstākļos <HT TYPE="ITALIC">Fővárosi Bíróság</HT> nolēma apturēt tiesvedību un uzdot Tiesai šādus prejudiciālus jautājumus:</TXT><P><QUOT.S LEVEL="1"><LIST TYPE="ARAB"><ITEM><NP><NO.P><QUOT.START CODE="201C" ID="QS0050" REF.END="QE0050"/>1)</NO.P><TXT>Vai Eiropas Savienības tiesībām atbilst tas, ka procesā par lēmuma grozīšanu, kas pieņemts saistībā ar lūgumu par funkcionālā modeļa aizsardzības atzīšanu par spēkā neesošu, pasākumi, procedūras un tiesību aizsardzības līdzekļi ir izstrādāti tā, ka valsts tiesai nav saistoši lietas dalībnieku prasījumi un citi paziņojumi, kam ir juridiskas sekas, un tā pēc savas ierosmes var pieprasīt iesniegt pierādījumus, ko tā uzskata par vajadzīgiem?</TXT></NP></ITEM><ITEM><NP><NO.P>2)</NO.P><TXT>Vai Eiropas Savienības tiesībām atbilst tas, ka procesā par lēmuma grozīšanu, kas pieņemts saistībā ar lūgumu par funkcionālā modeļa aizsardzības atzīšanu par spēkā neesošu, pasākumi, procedūras un tiesību aizsardzības līdzekļi ir izstrādāti tā, ka valsts tiesai, pieņemot lēmumu, šajā saistībā nav saistošs ne administratīvais lēmums, kas pieņemts saistībā ar lūgumu par spēkā neesamības atzīšanu, ne lietas fakti, kas norādīti administratīvajā lēmumā, ne arī, konkrētāk, spēkā neesamības iemesli, kas formulēti administratīvā procesa laikā, vai paziņojumi, novērtējumi un pierādījumi, kas iesniegti administratīvā procesa laikā?</TXT></NP></ITEM><ITEM><NP><NO.P>3)</NO.P><TXT>Vai Eiropas Savienības tiesībām atbilst tas, ka procesā par lēmuma grozīšanu, kas pieņemts saistībā ar jaunu lūgumu par funkcionālā modeļa aizsardzības atzīšanu par spēkā neesošu, pasākumi, procedūras un tiesību aizsardzības līdzekļi ir izstrādāti tā, ka valsts tiesa no pierādījumiem, kuri attiecas uz jauno lūgumu – tostarp pierādījumiem, kuri attiecas uz pašreizējo stāvokli, – izslēdz tos, kuri jau tikuši iesniegti, lai pamatotu iepriekšējo lūgumu par funkcionālā modeļa aizsardzības atzīšanu par spēkā neesošu?<QUOT.END REF.START="QS0050" CODE="201D" ID="QE0050"/></TXT></NP></ITEM></LIST></QUOT.S></P></NP></GR.SEQ><GR.SEQ LEVEL="2"><TITLE><TI><P><HT TYPE="BOLD">Par prejudiciālajiem jautājumiem</HT></P></TI></TITLE><GR.SEQ LEVEL="3"><TITLE><TI><P><HT TYPE="ITALIC">Par pieņemamību</HT></P></TI></TITLE><NP><NO.P>51</NO.P><TXT><HT TYPE="ITALIC">Plastinnova</HT> un Ungārijas valdība apstrīd lūguma sniegt prejudiciālu nolēmumu pieņemamību dažādu iemeslu dēļ.</TXT></NP><NP><NO.P>52</NO.P><TXT>Pirmkārt, <HT TYPE="ITALIC">Plastinnova</HT> lūdz Tiesu noraidīt minēto lūgumu, to neizskatot pēc būtības, pamatojoties uz to, ka, pirmkārt, <HT TYPE="ITALIC">Fővárosi Bíróság</HT> saskaņā ar Civilprocesa kodeksu nebija pilnvaru iesniegt šādu lūgumu un, otrkārt, ka, tā kā pamatlietā par minēto lēmumu var tikt iesniegta apelācijas sūdzība, prejudiciālā nolēmuma procedūru varēja ierosināt tikai Augstākā tiesa.</TXT></NP><?PAGE NO="10"?><NP><NO.P>53</NO.P><TXT>Šajā saistībā ir jāatgādina, ka atbilstoši pastāvīgai judikatūrai ar LESD 267. pantu tiesām ir piešķirtas visplašākās iespējas vērsties Tiesā, ja tās uzskata, ka lietā, kuru tās izskata, rodas jautājumi par Savienības tiesību normu, kas nepieciešamas to izskatīšanās esošā strīda atrisināšanai, interpretāciju vai to spēkā esamības vērtējumu. Turklāt valsts tiesām ir brīva izvēle izmantot šo iespēju jebkurā tiesvedības brīdī, kuru tās uzskata par atbilstošu (skat. <DATE ISO="20101005">2010. gada 5. oktobra</DATE> spriedumu lietā <REF.DOC.ECR EDITION="GEN" NO.CASE="C-173/09" PAGE.ECR="I-8889" YEAR="2010">C-173/09 <HT TYPE="ITALIC">Elchinov</HT>, Krājums, I-8889. lpp.</REF.DOC.ECR>, 26. punkts un tajā minētā judikatūra).</TXT></NP><NP><NO.P>54</NO.P><TXT>Tiesa jau ir nospriedusi, ka ar valsts procesuālās tiesību normas esamību nevar apšaubīt valsts tiesu, kuras nelemj pēdējā instancē, iespēju iesniegt Tiesai lūgumu sniegt prejudiciālu nolēmumu, ja tās, līdzīgi kā pamata lietā, šaubās par Savienības tiesību interpretāciju (iepriekš minētais spriedums lietā <HT TYPE="ITALIC">Elchinov</HT>, 25. punkts, un <DATE ISO="20111020">2011. gada 20. oktobra</DATE> spriedums lietā <REF.DOC.ECR EDITION="GEN" NO.CASE="C-396/09" PAGE.ECR="I-9915" YEAR="2011">C-396/09 <HT TYPE="ITALIC">Interedil</HT>, Krājums, I-9915. lpp.</REF.DOC.ECR>, 35. punkts).</TXT></NP><NP><NO.P>55</NO.P><TXT>Tiesa turklāt secināja, ka tiesai, kas nelemj pēdējā instancē, jābūt iespējai brīvi uzdot to interesējošos jautājumus, ja tā uzskata, ka vērtējums tiesību jautājumos, ko veikusi augstākas instances tiesa, varētu tai likt pieņemt Savienības tiesībām neatbilstošu spriedumu (skat. iepriekš minēto spriedumu lietā <HT TYPE="ITALIC">Elchinov</HT>, 27. punkts un tajā minētā judikatūra).</TXT></NP><NP><NO.P>56</NO.P><TXT>Šādos apstākļos iebildums par nepieņemamību, ko <HT TYPE="ITALIC">Plastinnova</HT> cēlusi šajā jautājumā, ir jānoraida.</TXT></NP><NP><NO.P>57</NO.P><TXT>Otrkārt, Ungārijas valdība norāda, ka, ciktāl iesniedzējtiesa nepaskaidro iemeslus, kuru dēļ tā uzskata, ka ir nepieciešama Direktīvas 2004/48 interpretācija, lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu ir jānoraida kā nepieņemams.</TXT></NP><NP><NO.P>58</NO.P><TXT>Saskaņā ar pastāvīgo judikatūru valsts tiesas iesniegto lūgumu Tiesa var noraidīt tikai tad, ja ir acīmredzams, ka lūgtajai Savienības tiesību interpretācijai nav nekāda sakara ar pamatlietas faktiskajiem apstākļiem vai tās priekšmetu, vai arī gadījumos, kad izvirzītā problēma ir hipotētiska vai kad Tiesai nav zināmi faktiskie vai tiesiskie apstākļi, kas vajadzīgi, lai sniegtu noderīgu atbildi uz tai uzdotajiem jautājumiem (tostarp skat. <DATE ISO="20010313">2001. gada 13. marta</DATE> spriedumu lietā <REF.DOC.ECR EDITION="GEN" NO.CASE="C-379/98" PAGE.ECR="I-2099" YEAR="2001">C-379/98 <HT TYPE="ITALIC">PreussenElektra</HT>, <HT TYPE="ITALIC">Recueil</HT>, I-2099. lpp.</REF.DOC.ECR>, 39. punkts; <DATE ISO="20060615">2006. gada 15. jūnija</DATE> spriedumu lietā <REF.DOC.ECR EDITION="GEN" NO.CASE="C-466/04" PAGE.ECR="I-5341" YEAR="2006">C-466/04 <HT TYPE="ITALIC">Acereda Herrera</HT>, Krājums, I-5341. lpp.</REF.DOC.ECR>, 48. punkts, kā arī <DATE ISO="20061205">2006. gada 5. decembra</DATE> spriedumu apvienotajās lietās <REF.DOC.ECR EDITION="GEN" NO.CASE="C-94/04+C-202/04" PAGE.ECR="I-11421" YEAR="2006">C-94/04 un C-202/04 <HT TYPE="ITALIC">Cipolla</HT> u.c., Krājums, I-11421. lpp.</REF.DOC.ECR>, 25. punkts).</TXT></NP><NP><NO.P>59</NO.P><TXT>Jākonstatē, ka nav acīmredzams, ka Savienības tiesību interpretācijai, kuru lūdz iesniedzējtiesa, nebūtu nekāda sakara ar pamatlietas faktiskajiem apstākļiem vai priekšmetu, ne arī ka jautājumi attiecībā uz šo tiesību interpretāciju būtu hipotētiski. Pat ja uzdotajos jautājumos Savienības tiesības ir pieminētas ļoti vispārīgi, no iesniedzējtiesas lēmuma toties izriet, ka tiesa, kas izskata pamatlietu, faktiski vēlas panākt Direktīvas 2004/48 2. panta 1. punkta un 3. panta 2. punkta, kā arī Parīzes konvencijas 2. panta 1. punkta un TRIPs līguma 41. panta 1. un 2. punkta interpretāciju, lai tā varētu izvērtēt, vai valsts procesuālo tiesību normas, kas ir piemērojamas pieteikumam par funkcionālā modeļa aizsardzības atzīšanu par spēkā neesamu, ir saderīgas ar minētajām tiesību normām.</TXT></NP><NP><NO.P>60</NO.P><TXT>Šādos apstākļos nevar atspēkot atbilstības prezumpciju, kas piemīt uzdotajiem jautājumiem.</TXT></NP><NP><NO.P>61</NO.P><TXT>No tā izriet, ka ir jānoraida arī šī otrā iebilde par nepieņemamību.</TXT></NP><NP><NO.P>62</NO.P><TXT>Treškārt, Ungārijas valdība apstrīd lūguma sniegt prejudiciālu nolēmumu pieņemamību, norādot, ka Direktīva 2004/48 acīmredzami nav nozīmīga šī strīda atrisinājumam, jo tās mērķis esot tikai saskaņot civilos un administratīvos pasākumus, kas ir piemērojami intelektuālā īpašuma tiesību pārkāpuma gadījumā. Šajā lietā izskatāmās tiesvedības priekšmets esot funkcionālā modeļa spēkā esamība, nevis intelektuālā īpašuma tiesību pārkāpums.</TXT></NP><?PAGE NO="11"?><NP><NO.P>63</NO.P><TXT>Šajā saistībā pietiek konstatēt, ka jautājums par to, vai procedūra par funkcionālā modeļa atzīšanu par spēkā neesošu ir uzskatāma par procedūru, kuras mērķis ir nodrošināt intelektuālā īpašuma tiesību ievērošanu, ir jautājums par šo jautājumu būtību, nevis par prejudiciālo jautājumu pieņemamību (pēc analoģijas skat. <DATE ISO="20060713">2006. gada 13. jūlija</DATE> spriedumu apvienotajās lietās no <REF.DOC.ECR EDITION="GEN" NO.CASE="C-295/04+C-296/04+C-297/04+C-298/04" PAGE.ECR="I-6619" YEAR="2006">C-295/04 līdz C-298/04 <HT TYPE="ITALIC">Manfredi</HT> u.c., Krājums, I-6619. lpp.</REF.DOC.ECR>, 30. punkts, un <DATE ISO="20101021">2010. gada 21. oktobra</DATE> spriedumu lietā <REF.DOC.ECR EDITION="GEN" NO.CASE="C-467/08" PAGE.ECR="I-10055" YEAR="2010">C-467/08 <HT TYPE="ITALIC">Padawan</HT>, Krājums, I-10055. lpp.</REF.DOC.ECR>, 27. punkts). Tādējādi šāda konstatējuma dēļ lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu nevar tikt noraidīts jau tā pieņemamības izvērtēšanas stadijā.</TXT></NP><NP><NO.P>64</NO.P><TXT>Tā kā šī trešā iebilde par nepieņemamību arī ir jānoraida, no visiem iepriekš minētajiem apsvērumiem izriet, ka lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu ir atzīstams par pieņemamu.</TXT></NP></GR.SEQ><GR.SEQ LEVEL="3"><TITLE><TI><P><HT TYPE="ITALIC">Par lietas būtību</HT></P></TI></TITLE><NP><NO.P>65</NO.P><TXT>Uzdodot šos trīs jautājumus, kuri ir jāizskata kopā, iesniedzējtiesa būtībā vaicā, vai Savienības tiesības nepieļauj, ka tiesas procesā saistībā ar pieteikumu par funkcionālā modeļa aizsardzības atzīšanu par spēkā neesošu tiesai:</TXT><P><LIST TYPE="DASH"><ITEM><P>nav saistoši lietas dalībnieku prasījumi un citi paziņojumi un tā var pēc savas ierosmes likt iesniegt tādus pierādījumus, kādus tā uzskata par nepieciešamiem;</P></ITEM><ITEM><P>nav saistošs ne administratīvais lēmums, kas pieņemts saistībā ar pieteikumu par spēkā neesamības atzīšanu, ne lietas fakti, kas ir konstatēti šajā lēmumā, un</P></ITEM><ITEM><P>tā nevar no jauna izvērtēt pierādījumus, kuri jau ir iesniegti saistībā ar iepriekšējo pieteikumu par spēkā neesamības atzīšanu.</P></ITEM></LIST></P></NP><NP><NO.P>66</NO.P><TXT>Konkrētāk, no iesniedzējtiesas lēmuma izriet, ka valsts tiesa uzskata, ka Direktīva 2004/48 ir piemērojama pamatlietā piemērojamai procedūrai, un tā uzdod jautājumu par šīs direktīvas, konkrētāk, par tās 2. panta 1. punkta un 3. panta 2. punkta, interpretāciju, ņemot vērā Parīzes konvencijas un TRIPs līguma pantus, kas ir minēti šī sprieduma 59. punktā.</TXT></NP><NP><NO.P>67</NO.P><TXT>Šajā saistībā vispirms ir jānorāda, ka līgumu, ar kuru tika izveidota PTO, kura sastāvdaļa ir TRIPs līgums, parakstīja Savienība un tas vēlāk tika apstiprināts ar Lēmumu 94/800. Tādējādi saskaņā ar pastāvīgo judikatūru TRIPs līguma noteikumi no tā brīža ir Savienības tiesiskās kārtības neatņemama sastāvdaļa un šīs tiesiskās kārtības ietvaros Tiesas kompetencē ietilpst prejudiciālā nolēmuma kārtībā lemt par šī līguma interpretāciju (skat. <DATE ISO="20070911">2007. gada 11. septembra</DATE> spriedumu lietā <REF.DOC.ECR EDITION="GEN" NO.CASE="C-431/05" PAGE.ECR="I-7001" YEAR="2007">C-431/05 <HT TYPE="ITALIC">Merck Genéricos - Produtos Farmacêuticos</HT>, Krājums, I-7001. lpp.</REF.DOC.ECR>, 31. punkts un tajā minētā judikatūra).</TXT></NP><NP><NO.P>68</NO.P><TXT>Runājot konkrētāk par TRIPs līguma 41. panta 1. un 2. punkta noteikumiem, tos lasot kopā, no tiem izriet, ka šī līguma dalībvalstis nodrošina, ka to tiesību aktos ir ietvertas precīzas procedūras, kuru mērķis ir nodrošināt intelektuālā īpašuma tiesību ievērošanu tādā veidā, kas ļauj efektīvu darbību pret jebkuru šajā līgumā ietverto intelektuālā īpašuma tiesību pārkāpuma aktu.</TXT></NP><NP><NO.P>69</NO.P><TXT>Saskaņā ar šīm tiesību normām minētā līguma dalībvalstīm, tostarp Savienībai, tādējādi ir pienākums pieņemt tiesisko regulējumu, to tiesību sistēmā ieviešot pasākumus saistībā ar intelektuālā īpašuma tiesību ievērošanu, kas atbilstu minētajās tiesību normās precizētajiem apstākļiem.</TXT></NP><NP><NO.P>70</NO.P><TXT>Turklāt, ņemot vērā, ka TRIPs līgumā, kā tas izriet no tā 2. panta 1. punkta, ir paredzēts, ka, ciktāl tas attiecas uz šī līguma II, III un IV nodaļu, dalībvalstis ievēro Parīzes konvencijas 1.–12. un 19. pantu, tiesību aktiem, kurus pieprasa TRIPs līguma 41. panta 1. un 2. punkts, ir jāatbilst arī šīs konvencijas 2. panta 1. punktam.</TXT></NP><?PAGE NO="12"?><NP><NO.P>71</NO.P><TXT>Saskaņā ar Parīzes konvencijas 2. panta 1. punkta noteikumiem ikvienas valsts, kurā ir piemērojama šī konvencija, pilsoņiem visās pārējās valstīs, kurās arī ir piemērojama minētā konvencija, attiecībā uz rūpnieciskā īpašuma aizsardzību ir tādas pašas priekšrocības, kādas ar attiecīgajiem likumiem ir pašlaik piešķirtas vai turpmāk tiks piešķirtas šo valstu pilsoņiem, turklāt nekādi neierobežojot tiesības, kuras paredzētas šajā pašā konvencijā. Tādējādi viņu tiesības tiek aizsargātas tāpat un viņi var izmantot tos pašus likumīgos tiesību aizsardzības līdzekļus pret viņu tiesību jebkādu pārkāpšanu ar noteikumu, ka tiek ievēroti nosacījumi un formalitātes, kas noteiktas šīs valsts pilsoņiem.</TXT></NP><NP><NO.P>72</NO.P><TXT>Tādējādi galvenais elements, kurš ir kopīgs visām iepriekš minētajām TRIPs līguma un Parīzes konvencijas tiesību normām, ir tāds, ka šo konvenciju dalībniecēm, izmantojot to valsts tiesības, ir pienākums nodrošināt intelektuālā īpašuma tiesību ievērošanu, paredzot efektīvus tiesību līdzekļus pret jebkuru aktu, kas varētu apdraudēt šīs tiesības.</TXT></NP><NP><NO.P>73</NO.P><TXT>Savienība ir izpildījusi šo tiesiskā regulējuma pieņemšanas pienākumu, pieņemot Direktīvu 2004/48, kurā ir precīzi paredzēts, kā tas izriet no tās 1. panta, nodrošināt intelektuālā īpašuma tiesību ievērošanu, šim nolūkam dalībvalstīs ieviešot dažādus pasākumus, kārtību un aizsardzības līdzekļus.</TXT></NP><NP><NO.P>74</NO.P><TXT>Precīzāk, kā tas izriet no Direktīvas 2004/48 2. panta 1. punkta, šajā direktīvā paredzētie pasākumi, kārtība un aizsardzības līdzekļi atbilstoši tās 3. pantam ir piemērojami visiem intelektuālā īpašuma tiesību pārkāpumiem, kas paredzēti Savienības un/vai attiecīgās dalībvalsts tiesību aktos.</TXT></NP><NP><NO.P>75</NO.P><TXT>Tādējādi visu iepriekš minēto Konvencijas un Direktīvas 2004/48 noteikumu (turpmāk tekstā – <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0051" REF.END="QE0051"/>attiecīgie noteikumi<QUOT.END REF.START="QS0051" CODE="201D" ID="QE0051"/>) mērķis ir nevis regulēt visus ar intelektuālā īpašuma tiesībām saistītos aspektus, bet tikai tos, kas ir saistīti, pirmkārt, ar šo tiesību ievērošanu un, otrkārt, ar to apdraudējumu, paredzot efektīvus tiesību aizsardzības līdzekļus, kuru mērķis ir novērst, pārtraukt vai atlīdzināt ikvienu esošu apdraudējumu intelektuālā īpašuma tiesībām.</TXT></NP><NP><NO.P>76</NO.P><TXT>Šajā saistībā, kā izriet no Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 17. panta, piemērojot kārtību, kuras mērķis ir nodrošināt intelektuālā īpašuma tiesību ievērošanu, tiek pieņemts, ka šīs tiesības ir iegūtas tiesiski (šajā saistībā skat. <DATE ISO="20050712">2005. gada 12. jūlija</DATE> spriedumu apvienotajās lietās <REF.DOC.ECR EDITION="GEN" NO.CASE="C-154/04+C-155/04" PAGE.ECR="I-6451" YEAR="2005">C-154/04 un C-155/04 <HT TYPE="ITALIC">Alliance for Natural Health</HT> u.c., Krājums, I-6451. lpp.</REF.DOC.ECR>, 128. punkts).</TXT></NP><NP><NO.P>77</NO.P><TXT>Tādējādi, kā tas turklāt izriet arī no Direktīvas 2004/48 2. panta 1. punkta, ar attiecīgajiem noteikumiem vienīgi tiek nodrošināta dažādu tiesību, kuras piemīt personām, kas ir ieguvušas intelektuālā īpašuma tiesības, proti, šo tiesību īpašniekiem, nodrošināšana, un tos nevar interpretēt tādējādi, ka ar tiem tiktu regulēti dažādi pasākumi un kārtība, kura ir pieejama personām, kas, kā tas ir prasītājas pamatlietā gadījumā, apstrīd citu personu iegūtās intelektuālā īpašuma tiesības, lai gan pašas nav šo tiesību īpašnieces.</TXT></NP><NP><NO.P>78</NO.P><TXT>Tāda spēkā neesamības atzīšanas procedūra, kāda ir aplūkota pamatlietā, ir pieejama tieši personai, kura apstrīd funkcionālā modeļa aizsardzību, kas ir piešķirta attiecīgo tiesību īpašniekam, lai gan pati nav intelektuālā īpašuma tiesību īpašniece.</TXT></NP><NP><NO.P>79</NO.P><TXT>Tādējādi šādas procedūras mērķis nav nodrošināt intelektuālā īpašuma tiesību īpašnieku aizsardzību attiecīgo noteikumu izpratnē.</TXT></NP><NP><NO.P>80</NO.P><TXT>Šī procedūra nav saistīta ar intelektuālā īpašuma tiesību apdraudējumu ne attiecībā uz personu, kura ir uzsākusi šo procedūru, jo, tā kā viņa nav šo tiesību īpašniece, viņai pēc definīcijas nevar rasties nekāds šo tiesību apdraudējums, ne attiecībā uz tiesību, uz kurām attiecas minētā procedūra, īpašnieku, ņemot vērā, ka pret viņu vērstā tiesvedība, ar kuru tiesiski tiek apstrīdēta viņa intelektuālā īpašuma tiesību esamība, pēc definīcijas nevar tikt kvalificēta kā apdraudējums.</TXT></NP><NP><NO.P>81</NO.P><TXT>No iepriekš minētā izriet, ka attiecīgo noteikumu mērķis nav regulēt dažādus tādas spēkā neesamības atzīšanas procedūras aspektus, kāda ir aplūkota pamatlietā.</TXT></NP><?PAGE NO="13"?><NP><NO.P>82</NO.P><TXT>Tādējādi uz uzdotajiem jautājumiem ir jāatbild, ka, ciktāl Direktīvas 2004/48 2. panta 1. punkta un 3. panta 2. punkta noteikumi, interpretēti atbilstoši Parīzes konvencijas 2. panta 1. punktam un TRIPs līguma 41. panta 1. un 2. punktam, nav piemērojami tādai spēkā neesamības atzīšanas procedūrai, kāda ir aplūkota pamatlietā, nevar uzskatīt, ka ar šiem noteikumiem netiktu pieļauts, ka šādā tiesvedības procesā tiesai:</TXT><P><LIST TYPE="DASH"><ITEM><P>nav saistoši lietas dalībnieku prasījumi un citi paziņojumi un tā var pēc savas ierosmes likt iesniegt tādus pierādījumus, kādus tā uzskata par nepieciešamiem;</P></ITEM><ITEM><P>nav saistošs ne administratīvais lēmums, kas pieņemts saistībā ar pieteikumu par spēkā neesamības atzīšanu, ne lietas fakti, kas ir konstatēti šajā lēmumā, un</P></ITEM><ITEM><P>tā nevar no jauna izvērtēt pierādījumus, kuri jau ir iesniegti saistībā ar iepriekšējo pieteikumu par spēkā neesamības atzīšanu.</P></ITEM></LIST></P></NP></GR.SEQ></GR.SEQ><GR.SEQ LEVEL="2"><TITLE><TI><P><HT TYPE="BOLD">Par tiesāšanās izdevumiem</HT></P></TI></TITLE><NP><NO.P>83</NO.P><TXT>Attiecībā uz pamatlietas dalībniekiem šī tiesvedība ir stadija procesā, kuru izskata iesniedzējtiesa, un tā lemj par tiesāšanās izdevumiem. Izdevumi, kas radušies, iesniedzot apsvērumus Tiesai, un kas nav minēto lietas dalībnieku izdevumi, nav atlīdzināmi.</TXT></NP></GR.SEQ></GR.SEQ><JURISDICTION><INTRO>Ar šādu pamatojumu Tiesa (trešā palāta) nospriež:</INTRO><P><HT TYPE="BOLD">Ciktāl Eiropas Parlamenta un Padomes <DATE ISO="20040429">2004. gada 29. aprīļa</DATE> Direktīvas 2004/48/EK par intelektuālā īpašuma tiesību piemērošanu 2. panta 1. punkta un 3. panta 2. punkta noteikumi, interpretēti atbilstoši Konvencijas par rūpnieciskā īpašuma aizsardzību, kas ir noslēgta <DATE ISO="18830320">1883. gada 20. martā</DATE> Parīzē, pēdējo reizi pārskatīta <DATE ISO="19670714">1967. gada 14. jūlijā</DATE> Stokholmā un grozīta <DATE ISO="19790928">1979. gada 28. septembrī</DATE>, 2. panta 1. punktam un Līguma par ar tirdzniecību saistītām intelektuālā īpašuma tiesībām, kas ietverts 1.C pielikumā Līgumam par Pasaules Tirdzniecības organizācijas (PTO) izveidošanu, kurš <DATE ISO="19940415">1994. gada 15. aprīlī</DATE> parakstīts Marakešā un apstiprināts ar Padomes <DATE ISO="19941222">1994. gada 22. decembra</DATE> Lēmumu 94/800/EK par daudzpusējo sarunu Urugvajas kārtā (no 1986. līdz 1994. gadam) panākto nolīgumu slēgšanu Eiropas Kopienas vārdā jautājumos, kas ir tās kompetencē, 41. panta 1. un 2. punktam, nav piemērojami tādai spēkā neesamības atzīšanas procedūrai, kāda ir aplūkota pamatlietā, nevar uzskatīt, ka ar šiem noteikumiem netiktu pieļauts, ka šādā tiesvedības procesā tiesai:</HT></P><LIST TYPE="DASH"><ITEM><P><HT TYPE="BOLD">nav saistoši lietas dalībnieku prasījumi un citi paziņojumi un tā var pēc savas ierosmes likt iesniegt tādus pierādījumus, kādus tā uzskata par nepieciešamiem;</HT></P></ITEM><ITEM><P><HT TYPE="BOLD">nav saistošs ne administratīvais lēmums, kas pieņemts saistībā ar pieteikumu par spēkā neesamības atzīšanu, ne lietas fakti, kas ir konstatēti šajā lēmumā, un</HT></P></ITEM><ITEM><P><HT TYPE="BOLD">tā nevar no jauna izvērtēt pierādījumus, kuri jau ir iesniegti saistībā ar iepriekšējo pieteikumu par spēkā neesamības atzīšanu.</HT></P></ITEM></LIST></JURISDICTION></CONTENTS.JUDGMENT><SIGNATURE.CASE><P>[Paraksti]</P></SIGNATURE.CASE></JUDGMENT>