L_2006052LV.01003401.xml

KOMISIJAS LĒMUMS

(2006. gada 13. februāris),

ar ko dalībvalstīm pieprasa veikt īslaicīgus papildu pasākumus pret Bursaphelenchus xylophilus (Steiner et Buhrer) Nickle et al. (priedes koksnes nematode) izplatību tajās Portugāles teritorijās, kurās iespējama tās izplatība

(izziņots ar dokumenta numuru K(2006) 345)

(2006/133/EK)

EIROPAS KOPIENU KOMISIJA,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu,

ņemot vērā Padomes 2000. gada 8. maija Direktīvu 2000/29/EK par aizsardzības pasākumiem pret tādu organismu ievešanu, kas kaitīgi augiem vai augu produktiem, un pret to izplatību Kopienā (1), un jo īpaši tās 16. panta 3. punktu,

tā kā:

(1)	Ja dalībvalsts uzskata, ka draud briesmas ievest tās teritorijā Bursaphelenchus xylophilus (Steiner et Buhrer) Nickle et al. (priedes koksnes nematodi (PKN)) no kādas citas dalībvalsts, tā var uz laiku veikt jebkādus papildu pasākumus, lai aizsargātos no šādām briesmām.

(2)	Portugāle 1999. gada 25. jūnijā informēja citas dalībvalstis un Komisiju, ka daži priežu paraugi, kuru izcelsme ir tās teritorijā, ir inficēti ar PKN. Komisija pieņēma Lēmumu 2000/58/EK (2) un Lēmumu 2001/218/EK (3), nosakot pret PKN veicamos pasākumus.

(3)

Pamatojoties uz Pārtikas un veterinārā biroja novērtējumiem, no kuriem pēdējais tika veikts 2004. gada novembrī, uz papildu informāciju, ko sniegusi Portugāle, un citu dalībvalstu veiktiem oficiāliem apsekojumiem par kokmateriāliem, nomizotu skujkoku mizu un Abies Mill., Cedrus Trew, Larix Mill., Picea A. Dietr., Pinus L., Pseudotsuga Carr. un Tsuga Carr. sugu augiem, var spriest, ka, izmantojot kaitīgo organismu apkarošanas programmu, PKN izplatība Portugālē joprojām ir ierobežota konkrētās teritorijās. Tomēr koki, kuros redzamas PKN invāzijas pazīmes, minētajos rajonos apsekojumu laikā joprojām bija sastopami.

(4)

Portugāles 2003. gada februārī pieņemtā un 2003. gada jūnijā grozītā vidēja termiņa PKN apkarošanas plāna īstenošanu savās sanāksmēs 2004. gada jūlijā un 2005. gada maijā vērtēja Pastāvīgā augu veselības komiteja. Pēdējās minētās sanāksmes laikā secināja, ka līdz šim vēl nav panākts plānotais inficēšanās līmeņa samazinājums norobežotos rajonos.

(5)	Tāpēc Portugālei jāturpina īpašie pasākumi attiecībā uz kokmateriālu, nomizotu skujkoku mizu un saimniekaugu pārvietošanu norobežotos rajonos Portugālē un no šādiem rajoniem uz citiem rajoniem Portugālē un citās dalībvalstīs.

(6)	Tāpat Portugālei ir jāturpina pasākumi, lai kontrolētu PKN izplatību ar mērķi apkarot kaitīgos organismus. Tāpēc jāizstrādā atjaunināts vidēja termiņa kaitīgo organismu apkarošanas plāns, lai labāk kontrolētu PKN izplatību.

(7)	Citām dalībvalstīm jādod iespēja turpināt papildu pasākumu piemērošanu savas teritorijas aizsardzībai pret PKN.

(8)	Īpašo pasākumu un vidēja termiņa plāna īstenošanas rezultāti pastāvīgi jāvērtē, jo īpaši pamatojoties uz Portugāles un citu dalībvalstu sniegto informāciju.

(9)	Šajā lēmumā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Pastāvīgās augu veselības komitejas atzinumu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.

1. pants

Šajā lēmumā piemēro šādas definīcijas:

a)	“priedes koka nematode (PKN)” – Bursaphelenchus xylophilus (Steiner et Buhrer) Nickle et al.;

b)	“ieņēmīga koksne un miza” – skujkoku (Coniferales) koksne un nomizota miza, izņemot Thuja L.;

c)	“ieņēmīgi augi” – šādi augi (izņemot augļus un sēklas) ir Abies Mill., Cedrus Trew, Larix Mill., Picea A. Dietr., Pinus L., Pseudotsuga Carr. un Tsuga Carr. augi.

2. pants

Portugāle nodrošina, ka līdz 2008. gada 31. martam ir izpildīti šā lēmuma pielikumā paredzētie nosacījumi attiecībā uz ieņēmīgu koksni, mizu un augiem, kas jāpārvieto Portugāles norobežotajos rajonos, kuri jānosaka saskaņā ar 5. pantu, vai no tiem uz citiem rajoniem Portugālē, vai arī uz citām dalībvalstīm.

Līdz 2006. gada 15. februārim Portugāle iesniedz atjauninātu vidēja termiņa plānu kaitīgo organismu apkarošanai, lai kontrolētu PKN izplatību un tās apkarošanu. Šajā plānā jāiekļauj sīki izstrādāti pasākumi norobežotajos rajonos, lai uzraudzītu zināmas koku sugas, kas Portugāles apstākļos ir īpaši ieņēmīgas pret PKN. Šo plānu pārskata līdz 2007. gada 30. aprīlim un 2008. gada 30. martam.

3. pants

Galamērķa dalībvalstis, izņemot Portugāli:

a)	var pārbaudīt PKN klātbūtni ieņēmīgas koksnes, mizu un augu sūtījumos, kuru izcelsme ir Portugāles norobežotajos rajonos un kurus ieved dalībvalstu teritorijā;

b)	var turpmāk veikt atbilstošus pasākumus, lai veiktu šādu sūtījumu oficiālo uzraudzību, lai pārliecinātos, vai tie atbilst nosacījumiem, kas paredzēti šā lēmuma pielikumā.

4. pants

Dalībvalstis katru gadu veic oficiālus apsekojumus tādai ieņēmīgai koksnei, mizām un augiem, kuru izcelsme ir to valstīs, lai noteiktu, vai pastāv jebkādas PKN invāzijas pazīmes.

Neierobežojot Direktīvas 2000/29/EK 16. panta 1. punktu, šādu apsekojumu rezultātus paziņo Komisijai un pārējām dalībvalstīm līdz 2006. gada 15. decembrim un 2007. gada 15. decembrim.

5. pants

Ņemot vērā 4. pantā minēto apsekojumu rezultātus, Portugāle nosaka tos rajonus, kuros PKN nav sastopama, un norobežo rajonus (turpmāk tekstā – norobežoti rajoni), kas sastāv no teritorijas, kurā PKN nav sastopama, un no tādas buferzonas ap šo teritoriju, kuras platums nav mazāks par 20 km.

Komisija izveido to rajonu sarakstu, kuros PKN nav sastopama, un iesniedz šo sarakstu Pastāvīgajai augu veselības komitejai un dalībvalstīm. Visi tie Portugāles rajoni, kas nav ietverti šajā sarakstā, ir uzskatāmi par norobežotiem rajoniem.

Sarakstu atjauno saskaņā ar 4. panta pirmajā daļā minēto apsekojumu rezultātiem un iegūtajiem datiem, kas paziņoti atbilstīgi Direktīvas 2000/29/EK 16. panta 1. punktam.

6. pants

Ar šo atceļ Lēmumu 2001/218/EK.

7. pants

Šis lēmums ir adresēts dalībvalstīm.

Briselē, 2006. gada 13. februārī

Komisijas vārdā —

Komisijas loceklis

Markos KYPRIANOU

(1) OV L 169, 10.7.2000., 1. lpp. Direktīvā jaunākie grozījumi izdarīti ar Komisijas Direktīvu 2005/77/EK (OV L 296, 12.11.2005., 17. lpp.).

(2) OV L 21, 26.1.2000., 36. lpp.

(3) OV L 81, 21.3.2001., 34. lpp. Lēmumā jaunākie grozījumi izdarīti ar Lēmumu 2003/127/EK (OV L 50, 25.3.2003., 27. lpp.).

PIELIKUMS

Lai īstenotu šā lēmuma 2. panta prasības, jāizpilda šādi nosacījumi:

Neierobežojot 2. punktā minētos nosacījumus attiecībā uz pārvietošanu no norobežotajiem rajoniem uz tiem rajoniem Portugālē, kas nav norobežotie rajoni, vai uz citām dalībvalstīm:

ieņēmīgiem augiem pievieno auga pasi, ko sagatavo un izdod saskaņā ar Komisijas Direktīvas 92/105/EEK (1) noteikumiem, pēc tam, kad:

—	augi ir oficiāli pārbaudīti un nav konstatētas PKN pazīmes jeb simptomi,

—	un, iestājoties pēdējam pilnam veģetācijas ciklam, audzēšanas vietā vai tās tiešajā tuvumā nav novēroti PKN simptomi;

ieņēmīgai koksnei un nomizotai skujkoku mizai, kas nav

—	šķelda, skaidas, koksnes atkritumi vai atgriezumi, kas pilnībā vai daļēji iegūti no šiem skujkokiem,

—	iepakojuma kastes, redeļu kastes vai mucas,

—	paliktņi, kastu paliktņi vai citi kravu paliktņi,

—	kravas stiprinājumi, starplikas un sastatņi,

bet, ieskaitot koksni, kas nav saglabājusi savu dabīgi apaļo virsmu, pievieno augu pasi, kas minēta 1. punkta a) apakšpunktā, pēc tam, kad koksne vai nomizota skujkoku miza ir termiski apstrādāta tā, lai koka kodola minimālā temperatūra 30 minūtes sasniegtu 56 °C, kas nodrošina atbrīvošanos no dzīvām PKN;

c)	ieņēmīgai koksnei šķeldas, skaidu, koksnes atkritumu vai atgriezumu formā, kas pilnībā vai daļēji iegūta no skujkokiem, pievieno minētās augu pases pēc tam, kad tie ir saņēmuši piemērotu fumigāciju, kas nodrošina atbrīvošanos no dzīvām PKN;

ieņēmīgai koksnei kravas stiprinājumu, starpliku un balstu formā, tai skaitā tādai, kas nav saglabājusi savu dabīgi apaļo virsmu:

—	jābūt bez mizas,

—	jābūt bez tādām kaitēkļu ejām, kas ir lielākas par 3mm diametrā,

—	jābūt ar tādu mitruma saturu, kas, izteikts kā sausnas procentuālais sastāvs, ražošanas laikā ir mazāks par 20 %;

ieņēmīgai koksnei iepakojuma kastu, kārbu, redeļu kastu, paliktņu un līdzīgu iepakojumu, paliktņu, kastu paliktņu un citu kravu paliktņu, paliktņu apmaļu formā, neatkarīgi no to izmantošanas, pārvadājot jebkurus priekšmetus, jāveic vai nu attiecīga termiskā apstrāde, lai koka kodola minimālā temperatūra 30 minūtes sasniegtu 56 °C, spiediena (impregnētā) apstrāde, vai fumigācija, kas nodrošina atbrīvošanos no dzīvām PKN, un jāpievieno oficiāli apstiprināta apstrādes zīme, kas ļauj identificēt, kur un kas ir veicis apstrādi, vai arī jāpievieno minētā auga pase, kas apliecina veiktos pasākumus.

Attiecībā uz pārvietošanu norobežotajos rajonos Portugālē:

ieņēmīgus augus:

—	kas aug tādās vietās vai to tiešā tuvumā, kurās, iestājoties pēdējam pilnam veģetācijas ciklam, nav novēroti PKN simptomi un oficiālo pārbaužu laikā nav konstatētas PKN pazīmes jeb simptomi, izvedot no augšanas vietas, tiem pievieno minēto auga pasi,

—	kas aug tādās vietās vai to tiešā tuvumā, kurās, iestājoties pēdējam pilnam veģetācijas ciklam, ir konstatēta priedes koksnes nematode, vai ja tos skārusi PKN, neizved no augšanas vietas un iznīcina, sadedzinot,

—

kas aug mežos, publiskos vai privātos dārzos, kurus skārusi priedes koksnes nematode, vai kuros redzamas slimības pazīmes, vai kas atrodas aizsardzības teritorijās:

—	ja konstatācija notikusi laikā no 1. novembra līdz 1. aprīlim, izcērt minētajā periodā,

—	vai, ja konstatācija notikusi laikā no 2. aprīļa līdz 31. oktobrim, izcērt nekavējoties,

—	un, ja tie saskaņā ar 5. panta noteikumiem atrodas norobežotā rajona buferzonās, kurās pārbaudīta PKN klātbūtne. Ja PKN klātbūtni apstiprina, norobežoto rajonu atbilstoši maina;

laikā no 1. novembra līdz 1. aprīlim ieņēmīgu koksni apaļkoka vai dēļa formā ar mizu vai bez tās, tostarp tādu, kas nav saglabājusi savu dabīgi apaļo virsmu:

kas iegūta no kokiem, ko skārusi PKN, vai no tiem kokiem, kas atrodas aizsargājamās teritorijās, vai no tiem kokiem, kuros redzamas slimības pazīmes, līdz 2. aprīlim vai nu:

—	iznīcina, sadedzinot oficiālā uzraudzībā tam piemērotās vietās, vai arī

—

pārvieto oficiālā uzraudzībā vai nu uz:

—	kokapstrādes uzņēmumu, kurā to šķeldo un turpat rūpnīcā izmanto,

—	vai rūpniecības uzņēmumu, kurā to izmanto kā kurināmo,

—

vai kokapstrādes uzņēmumu, kurā koksni vai nu:

—	termiski apstrādā tā, lai 30 minūtes koka kodola minimālā temperatūra sasniegtu 56 °C,

—	vai šķeldo un veic fumigāciju, lai nodrošinātu atbrīvošanos no dzīvām PKN;

ii)

kas iegūta no tiem kokiem, kas nav minēti i) apakšpunktā, oficiāli pārbauda PKN un Monochamus spp. klātbūtni; ja PKN vai Monochamus spp. klātbūtni apstiprina, koksni pakļauj i) apakšpunktā minētajiem noteikumiem; ja PKN un Monochamus spp. klātbūtni neapstiprina, koksni oficiālā uzraudzībā var pārvietot uz kokapstrādes uzņēmumu, kur to turpmāk izmanto kā būvniecības kokus, vai, atkāpjoties no noteikumiem, oficiālā uzraudzībā pārvieto uz to Portugāles rajonu, kas nav norobežotais rajons, apstiprinātajiem kokapstrādes uzņēmumiem, par ko paziņo Komisijai, ja koksne vai šķelda, kas iegūta no šādas koksnes, laikā no 1. novembra līdz 1. aprīlim:

—	attiecībā uz šķeldu – tiek izmantota rūpnieciskiem mērķiem šādā apstiprinātā pārstrādes uzņēmumā,

—

vai attiecībā uz koksni:

—	to termiski apstrādā tā, lai 30 minūtes koka kodola minimālā temperatūra sasniegtu 56 °C. Turpmāku šādas termiski apstrādātas koksnes pārvietošanu var atļaut, ja koksnei pievieno auga pasi,

—	vai to šķeldo un veic fumigāciju, lai nodrošinātu atbrīvošanos no dzīvām PKN. Turpmāku šādas fumigētas koksnes pārvietošanu var atļaut, ja koksnei pievieno auga pasi,

—	vai to šķeldo un izmanto rūpnieciskiem mērķiem minētajā uzņēmumā,

—

vai oficiālā uzraudzībā pārvieto uz uzņēmumu, kurā koksni vai nu:

—	termiski apstrādā tā, lai 30 minūtes koka kodola minimālā temperatūra sasniegtu 56 °C,

—	šķeldo un veic fumigāciju, lai nodrošinātu atbrīvošanos no dzīvām priedes koksnes nematodēm,

—	vai šķeldo un izmanto rūpnieciskiem mērķiem;

laikā no 2. aprīļa līdz 31. oktobrim ieņēmīgu koksni apaļkoka vai dēļa formā ar mizu vai bez tās, tostarp tādu, kas nav saglabājusi savu dabīgi apaļo virsmu:

kas iegūta no kokiem, ko skārusi PKN, vai no kokiem, kas atrodas aizsargājamās teritorijās, vai no kokiem, kuros redzamas slimības pazīmes,

—	vai nu nekavējoties iznīcina, sadedzinot oficiālā uzraudzībā tam piemērotās vietās,

—

vai arī nekavējoties atbrīvo no mizas, veicot to piemērotās vietās ārpus meža pirms oficiālā uzraudzībā tiek veikta pārvietošana uz glabāšanas vietām, kurās koksni apstrādā ar atbilstošiem insekticīdiem, vai kurās ir piemērotas un apstiprinātas mitra gaisa glabātavas, kas ir pieejamas vismaz iepriekšminētajā periodā, ar nolūku pārvietot to tālāk uz rūpniecības uzņēmumu, kur koksni:

—	nekavējoties šķeldo un izmanto rūpnieciskiem mērķiem,

—	vai minētajā uzņēmumā nekavējoties izmanto kā kurināmo,

—	vai nekavējoties termiski apstrādā tā, lai koka kodola minimālā temperatūra 30 minūtes sasniegtu 56 °C,

—	vai nekavējoties šķeldo un veic fumigāciju, lai nodrošinātu atbrīvošanos no dzīvām PKN;

ii)

kas iegūta no kokiem, kas nav minēti i) daļā, cirsmā vai tās tiešā tuvumā, nekavējoties atbrīvo no mizas un vai nu:

—

oficiāli pārbauda PKN un Monochamus spp. klātbūtni tajā; ja PKN vai Monochamus spp. klātbūtni apstiprina, uz koksni atiecina i) apakšpunktā minētos noteikumus; ja PKN un Monochamus spp. klātbūtni neapstiprina, koksni oficiālā uzraudzībā var pārvietot uz kokapstrādes uzņēmumu, kur to turpmāk izmanto kā būvniecības kokus,

—

vai oficiālā uzraudzībā pārvieto uz uzņēmumu, kurā koksni:

—	vai nu šķeldo un izmanto rūpnieciskiem mērķiem,

—	vai termiski apstrādā tā, lai 30 minūtes koka kodola minimālā temperatūra sasniegtu 56 °C,

—	vai šķeldo un veic fumigāciju, lai nodrošinātu atbrīvošanos no dzīvām PKN;

ieņēmīgu mizu:

—	iznīcina sadedzinot vai izmanto kā kurināmo rūpnieciskā uzņēmumā,

—	vai termiski apstrādā tā, lai visā mizas biezumā minimālā temperatūra 30 minūtes sasniegtu 56 °C,

—	vai veic fumigāciju, lai nodrošinātu atbrīvošanos no dzīvām PKN;

ieņēmīgu koksni atkritumu veidā, kas rodas izciršanas laikā, oficiālā uzraudzībā sadedzina tam piemērotās vietās:

—	laikā no 1. novembra līdz 1. aprīlim – šī perioda laikā,

—	vai laikā no 2. aprīļa līdz 31. oktobrim – nekavējoties;

f)	ieņēmīgu koksni atkritumu veidā, kas radušies koksnes pārstrādes laikā, vai nu oficiālā uzraudzībā nekavējoties sadedzina tam piemērotās vietās, izmanto kā malku kokapstrādes uzņēmumā, vai veic fumigāciju, lai nodrošinātu atbrīvošanos no dzīvām PKN;

ieņēmīgai koksnei iepakojuma kastu, kārbu, redeļu kastu, paliktņu un līdzīgu iepakojumu, paliktņu, kastu paliktņu un citu kravu paliktņu, paliktņu apmaļu, kravas stiprinājumu, starpliku un balstu formā, tostarp tādai, kas nav saglabājusi savu dabīgi apaļo virsmu:

—	jābūt bez mizas,

—	jābūt bez tādām kaitēkļu ejām, kas ir lielākas par 3mm diametrā,

—	jābūt ar tādu mitruma saturu, kas izteikts kā sausnas procentuālais sastāvs, kurš ražošanas laikā ir mazāks par 20 %.

(1) OV L 4, 8.1.1993., 22. lpp. Direktīvā jaunākie grozījumi izdarīti ar Direktīvu 2005/17/EK (OV L 57, 3.3.2005., 23. lpp.).