<?xml version="1.0" encoding="UTF-8"?><CONCLUSION NNC="YES" xmlns:fmx="http://opoce" xmlns:xsi="http://www.w3.org/2001/XMLSchema-instance" xsi:noNamespaceSchemaLocation="http://formex.publications.europa.eu/schema/formex-05.58-20161101.xd"><BIB.CONCLUSION><REF.CASE FILE="n.a."><NO.CASE>C-354/20 PPU</NO.CASE><NO.CASE>C-412/20 PPU</NO.CASE></REF.CASE><NO.CELEX>62020CC0354</NO.CELEX><NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2020:925">EU:C:2020:925</NO.ECLI><NO.SEQ>0001</NO.SEQ><PAGE.FIRST.ECR>1</PAGE.FIRST.ECR><PAGE.SEQ>1</PAGE.SEQ><PAGE.LAST.ECR>14</PAGE.LAST.ECR><PAGE.TOTAL>14</PAGE.TOTAL></BIB.CONCLUSION><CURR.TITLE><PAGE.HEADER><P><HT TYPE="SC"><HT TYPE="ITALIC">M. Campos Sánchez</HT>‑<HT TYPE="ITALIC">Bordona</HT> secinājumi – Lietas C‑354/20 PPU un C‑412/20 PPU</HT></P><P><HT TYPE="SC"><HT TYPE="ITALIC">Openbaar Ministerie</HT> (Izsniegšanas tiesu iestādes neatkarība)</HT></P></PAGE.HEADER></CURR.TITLE><TITLE><TI><P><HT TYPE="UC">Ģenerāladvokāta Manuela Kamposa Sančesa‑Bordonas</HT><BR/><HT TYPE="UC">[<HT TYPE="ITALIC">Manuel Campos Sánchez‑Bordona</HT>]</HT></P><P><HT TYPE="UC">secinājumi,</HT></P><P>sniegti <DATE ISO="20201112">2020. gada 12. novembrī</DATE><NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0001"><P>Oriģinālvaloda – spāņu.</P></NOTE></P></TI><STI><P><HT TYPE="BOLD">Apvienotās lietas C‑354/20 PPU un C‑412/20 PPU</HT></P><P>L. un P.,</P><P>piedaloties</P><P><HT TYPE="ITALIC">Openbaar Ministerie</HT></P><P><HT TYPE="NORMAL">(<HT TYPE="ITALIC">rechtbank Amsterdam</HT> (Amsterdamas tiesa, Nīderlande) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu)</HT></P></STI></TITLE><INTERMEDIATE><INDEX IDX.CLOSE="" SEPARATOR=" – " IDX.OPEN=""><KEYWORD>Prejudiciālais jautājums</KEYWORD><KEYWORD>Steidzamības prejudiciāla nolēmuma tiesvedība</KEYWORD><KEYWORD>Tiesu iestāžu sadarbība krimināllietās</KEYWORD><KEYWORD>Eiropas apcietināšanas orderis</KEYWORD><KEYWORD>Pamatlēmums 2002/584/TI</KEYWORD><KEYWORD>Aizturētās personas nodošana izsniegšanas tiesu iestādei</KEYWORD><KEYWORD>Eiropas Savienības Pamattiesību harta</KEYWORD><KEYWORD>47. pants</KEYWORD><KEYWORD>Tiesības uz piekļuvi neatkarīgai un objektīvai tiesai</KEYWORD><KEYWORD>Sistēmiskas vai vispārējas nepilnības saistībā ar izsniegšanas dalībvalsts tiesu varas neatkarību</KEYWORD></INDEX></INTERMEDIATE><CONTENTS.CONCLUSION><GR.SEQ LEVEL="1"><NP.ECR IDENTIFIER="NP0001"><NO.P>1.</NO.P><TXT>Tiesa jau ir izspriedusi, kādos apstākļos kāda atbilstoši Pamatlēmumam 2002/584/TI<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0002"><P>Padomes Pamatlēmums (<DATE ISO="20020613">2002. gada 13. jūnijs</DATE>) par Eiropas apcietināšanas orderi un par nodošanas procedūrām starp dalībvalstīm (<REF.DOC.OJ COLL="L" NO.OJ="190" PAGE.FIRST="1" DATE.PUB="2002">OV 2002, L 190, 1. lpp.</REF.DOC.OJ>), redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar Padomes Pamatlēmumu 2009/299/TI (2009. gada 26. februāris) (<REF.DOC.OJ COLL="L" NO.OJ="081" PAGE.FIRST="24" DATE.PUB="2009">OV 2009, L 81, 24. lpp.</REF.DOC.OJ>) (turpmāk tekstā – <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0001" REF.END="QE0001"/>Pamatlēmums<QUOT.END REF.START="QS0001" CODE="201D" ID="QE0001"/>).</P></NOTE> izsniegta Eiropas apcietināšanas ordera (turpmāk tekstā – <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0002" REF.END="QE0002"/>EAO<QUOT.END REF.START="QS0002" CODE="201D" ID="QE0002"/>) izpildes tiesu iestāde var apturēt pieprasītās personas nodošanu, ja tiek konstatēts reāls šīs personas pamattiesību neievērošanas risks.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0002"><NO.P>2.</NO.P><TXT>Tiesas virspalāta atzina, ka tādu šo tiesību pārkāpumu vidū, kuri spēj attaisnot pieprasītas personas nenodošanu, ir tiesību uz taisnīgu lietas izskatīšanu (Eiropas Savienības Pamattiesību hartas (turpmāk tekstā – <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0003" REF.END="QE0003"/>Harta<QUOT.END REF.START="QS0003" CODE="201D" ID="QE0003"/>) 47. pants) pārkāpums. Tā varētu notikt, kad sistēmiskās vai vispārējās nepilnības saistībā ar EAO izsniegšanas valsts tiesu iestāžu neatkarību apdraud šīs pamattiesības<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0003"><P>Spriedums, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20180725">2018. gada 25. jūlijs</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Minister for Justice and Equality</HT></NAME.CASE> (<NO.CASE>C‑216/18 PPU</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2018:586">EU:C:2018:586</NO.ECLI></REF.DOC.ECR>; turpmāk tekstā – <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0004" REF.END="QE0004"/>spriedums <HT TYPE="ITALIC">Minister for Justice and Equality</HT> (Tiesu sistēmas nepilnības)<QUOT.END REF.START="QS0004" CODE="201D" ID="QE0004"/>).</P></NOTE>.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0003"><NO.P>3.</NO.P><TXT>Lai nonāktu pie šā rezultāta, Tiesa spriedumā <HT TYPE="ITALIC">Minister for Justice and Equality</HT> (Tiesu sistēmas nepilnības) izmantoja to pašu metodi, ko tā bija agrāk izmantojusi tādu sistēmisko vai vispārējo nepilnību gadījumā, kas ietekmēja nevis tiesu iestāžu neatkarību, bet gan situāciju cietumos, kas potenciāli varēja skart tās personas cieņu, par kuras nodošanu tika izlemts EAO ietvaros<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0004"><P>Spriedums, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20160405">2016. gada 5. aprīlis</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Aranyosi</HT> un <HT TYPE="ITALIC">Căldăraru</HT></NAME.CASE> (<NO.CASE>C‑404/15 un C‑659/15 PPU</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2016:198">EU:C:2016:198</NO.ECLI></REF.DOC.ECR>; turpmāk tekstā – <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0005" REF.END="QE0005"/>spriedums <HT TYPE="ITALIC">Aranyosi</HT> un <HT TYPE="ITALIC">Căldăraru</HT><QUOT.END REF.START="QS0005" CODE="201D" ID="QE0005"/>).</P></NOTE>.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0004"><NO.P>4.</NO.P><TXT>Saskaņā ar šo metodi EAO izpildes tiesu iestādei ir konkrēti un precīzi jāizvērtē, vai papildus sistēmiskām un vispārējām nepilnībām, kas skar izsniegšanas valsts tiesu neatkarību, pastāv būtiski un pamatoti iemesli uzskatīt, ka pieprasītās personas nodošanas gadījumā iespējami tiks ievērotas tai Hartas 47. pantā paredzētās tiesības.</TXT></NP.ECR><?PAGE NO="2"?><NP.ECR IDENTIFIER="NP0005"><NO.P>5.</NO.P><TXT><HT TYPE="ITALIC">Rechtbank Amsterdam</HT> (Amsterdamas tiesa, Nīderlande) jautā, vai, ņemot vērā Polijas tiesu varas īstenošanā esošo vispārējo nepilnību pasliktināšanos pēc sprieduma <HT TYPE="ITALIC">Minister for Justice and Equality</HT> (Tiesu sistēmas nepilnības), minētās valsts tiesas iesniegtu nodošanas pieprasījumu var noraidīt bez nepieciešamības sīki analizēt konkrētos EAO apstākļus.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0006"><NO.P>6.</NO.P><TXT>Turpinājumā izklāstīto iemeslu dēļ ieteikšu Tiesai apstiprināt spriedumā <HT TYPE="ITALIC">Minister for Justice and Equality</HT> (Tiesu sistēmas nepilnības) iedibināto judikatūru. Tātad piekrītu nostājai, ko šajā lietā ieņem <HT TYPE="ITALIC">Openbaar Ministerie</HT> (Prokuratūra, Nīderlande), Beļģijas un Īrijas valdības, kā arī Komisija<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0005"><P>Polijas valdība nepiekrīt lūgumā sniegt prejudiciālu nolēmumu ietverto argumentu galvenajai premisai, taču apgalvo, ka atbilde uz tajā formulētajiem jautājumiem ir gluži vienkārši izsecināma no sprieduma <HT TYPE="ITALIC">Minister for Justice and Equality</HT> (Tiesu sistēmas nepilnības).</P></NOTE>.</TXT></NP.ECR></GR.SEQ><GR.SEQ LEVEL="1"><TITLE><TI><NP><NO.P><HT TYPE="BOLD">I.</HT></NO.P><TXT><HT TYPE="BOLD">Tiesiskais regulējums</HT></TXT></NP></TI></TITLE><GR.SEQ LEVEL="2"><TITLE><TI><NP><NO.P><HT TYPE="BOLD"><HT TYPE="ITALIC">A.</HT></HT></NO.P><TXT><HT TYPE="BOLD"><HT TYPE="ITALIC">Savienības tiesības</HT></HT></TXT></NP></TI></TITLE><GR.SEQ LEVEL="3"><TITLE><TI><NP><NO.P><HT TYPE="ITALIC">1.</HT></NO.P><TXT><HT TYPE="ITALIC">Līgums par Eiropas Savienību</HT></TXT></NP></TI></TITLE><NP.ECR IDENTIFIER="NP0007"><NO.P>7.</NO.P><TXT>Tā 7. pantā ir noteikts:</TXT><P><QUOT.S LEVEL="1"><PARAG IDENTIFIER="007.001"><NO.PARAG><QUOT.START CODE="201C" ID="QS0006" REF.END="QE0006"/>1.</NO.PARAG><ALINEA>Padome pēc trešdaļas dalībvalstu, Eiropas Parlamenta vai Eiropas Komisijas pamatota priekšlikuma, saņēmusi Eiropas Parlamenta piekrišanu, ar četru piektdaļu tās locekļu balsu vairākumu var konstatēt, ka ir droša varbūtība, ka kāda dalībvalsts varētu nopietni pārkāpt 2. pantā minētās vērtības. Pirms nākt klajā ar šādu konstatāciju, Padome uzklausa attiecīgo dalībvalsti un, pieņemot lēmumu saskaņā ar to pašu procedūru, var šai dalībvalstij adresēt ieteikumus.</ALINEA><ALINEA>Padome pastāvīgi pārbauda, vai pamatojums, uz kura balstīta konstatācija, vēl aizvien ir spēkā.</ALINEA></PARAG><PARAG IDENTIFIER="007.002"><NO.PARAG>2.</NO.PARAG><ALINEA>Eiropadome pēc trešdaļas dalībvalstu vai Eiropas Komisijas priekšlikuma un ar Eiropas Parlamenta piekrišanu var ar vienprātīgu lēmumu konstatēt, ka kāda dalībvalsts vairākkārt nopietni pārkāpusi 2. pantā minētās vērtības, iepriekš aicinot attiecīgo dalībvalsti izteikt savu viedokli.</ALINEA></PARAG><PARAG IDENTIFIER="007.003"><NO.PARAG>3.</NO.PARAG><ALINEA>Ja saskaņā ar 2. punktu konstatēti pārkāpumi, tad Padome ar kvalificētu balsu vairākumu var nolemt attiecīgai dalībvalstij uz laiku atņemt dažas tiesības, kas izriet no Līgumu piemērošanas konkrētai dalībvalstij, tostarp šīs dalībvalsts valdības pārstāvja balsstiesības Padomē. To īstenojot, Padome ņem vērā iespējamās sekas, ko šāda tiesību atņemšana var radīt attiecībā uz fizisku un juridisku personu tiesībām un pienākumiem.</ALINEA><ALINEA>Attiecīgai dalībvalstij joprojām ir saistoši Līgumu uzliktie pienākumi.</ALINEA><ALINEA>[..]<QUOT.END REF.START="QS0006" CODE="201D" ID="QE0006"/></ALINEA></PARAG></QUOT.S></P></NP.ECR></GR.SEQ><GR.SEQ LEVEL="3"><TITLE><TI><NP><NO.P><HT TYPE="ITALIC">2.</HT></NO.P><TXT><HT TYPE="ITALIC">Eiropas Savienības Pamattiesību harta</HT></TXT></NP></TI></TITLE><NP.ECR IDENTIFIER="NP0008"><NO.P>8.</NO.P><TXT>Tās 47. pantā (<QUOT.START CODE="201C" ID="QS0007" REF.END="QE0007"/>Tiesības uz efektīvu tiesību aizsardzību un taisnīgu tiesu<QUOT.END REF.START="QS0007" CODE="201D" ID="QE0007"/>) ir noteikts:</TXT><P><QUOT.S LEVEL="1"><ALINEA><QUOT.START CODE="201C" ID="QS0008" REF.END="QE0008"/>Ikvienai personai, kuras tiesības un brīvības, kas garantētas Savienības tiesībās, tikušas pārkāptas, ir tiesības uz efektīvu tiesību aizsardzību, ievērojot nosacījumus, kuri paredzēti šajā pantā.</ALINEA><?PAGE NO="3"?><ALINEA>Ikvienai personai ir tiesības uz taisnīgu, atklātu un laikus veiktu lietas izskatīšanu neatkarīgā un objektīvā, tiesību aktos noteiktā tiesā. Ikvienai personai ir iespējas saņemt konsultāciju, aizstāvību un pārstāvību.</ALINEA><ALINEA>[..]<QUOT.END REF.START="QS0008" CODE="201D" ID="QE0008"/></ALINEA></QUOT.S></P></NP.ECR></GR.SEQ><GR.SEQ LEVEL="3"><TITLE><TI><NP><NO.P><HT TYPE="ITALIC">3.</HT></NO.P><TXT><HT TYPE="ITALIC">Pamatlēmums 2002/584</HT></TXT></NP></TI></TITLE><NP.ECR IDENTIFIER="NP0009"><NO.P>9.</NO.P><TXT>Pamatlēmuma 10. apsvērumā ir noteikts:</TXT><QUOT.S LEVEL="1"><P><QUOT.START CODE="201C" ID="QS0009" REF.END="QE0009"/>[EAO] mehānism[a] pamatā ir augsta dalībvalstu savstarpēja uzticība. Tā īstenošanu var apturēt tikai gadījumā, ja viena no dalībvalstīm nopietni un vairākkārt pārkāpj principus, kas paredzēti [LES] 6. panta 1. punktā, ko konstatē Padome, ievērojot minētā līguma 7. panta 1. punktu, ar sekām, kas izklāstītas attiecīgā līguma 7. panta 2. punktā.<QUOT.END REF.START="QS0009" CODE="201D" ID="QE0009"/></P></QUOT.S></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0010"><NO.P>10.</NO.P><TXT>Tā 1. pantā (<QUOT.START CODE="201C" ID="QS0010" REF.END="QE0010"/>Eiropas apcietināšanas ordera definīcija un pienākums to izpildīt<QUOT.END REF.START="QS0010" CODE="201D" ID="QE0010"/>) ir noteikts:</TXT><P><QUOT.S LEVEL="1"><PARAG IDENTIFIER="001.001"><NO.PARAG><QUOT.START CODE="201C" ID="QS0011" REF.END="QE0011"/>1.</NO.PARAG><ALINEA>Eiropas apcietināšanas orderis ir tiesas nolēmums, ko izsniedz dalībvalsts, lai cita dalībvalsts apcietinātu un nodotu pieprasīto personu kriminālvajāšanas veikšanai vai lai izpildītu brīvības atņemšanas sodu, vai arī lai piemērotu ar brīvības atņemšanu saistītu drošības līdzekli.</ALINEA></PARAG><PARAG IDENTIFIER="001.002"><NO.PARAG>2.</NO.PARAG><ALINEA>Dalībvalstis izpilda ikvienu Eiropas apcietināšanas orderi, pamatojoties uz savstarpējas atzīšanas principu un saskaņā ar šī pamatlēmuma noteikumiem.</ALINEA></PARAG><PARAG IDENTIFIER="001.003"><NO.PARAG>3.</NO.PARAG><ALINEA>Ar šo pamatlēmumu [ne]groza pienākumu ievērot pamattiesības un tiesību pamatprincipus, kā tie noteikti [LES] 6. pantā [..].<QUOT.END REF.START="QS0011" CODE="201D" ID="QE0011"/></ALINEA></PARAG></QUOT.S></P></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0011"><NO.P>11.</NO.P><TXT>Tā 6. pantā (<QUOT.START CODE="201C" ID="QS0012" REF.END="QE0012"/>Kompetento tiesu iestāžu noteikšana<QUOT.END REF.START="QS0012" CODE="201D" ID="QE0012"/>) ir norādīts:</TXT><P><QUOT.S LEVEL="1"><PARAG IDENTIFIER="006.001"><NO.PARAG><QUOT.START CODE="201C" ID="QS0013" REF.END="QE0013"/>1.</NO.PARAG><ALINEA>Izsniegšanas tiesu iestāde ir izsniegšanas dalībvalsts tiesu iestāde, kas ir kompetenta izsniegt Eiropas apcietināšanas orderi, pamatojoties uz šīs valsts tiesību aktiem.</ALINEA></PARAG><PARAG IDENTIFIER="006.002"><NO.PARAG>2.</NO.PARAG><ALINEA>Izpildes tiesu iestāde ir izpildes dalībvalsts tiesu iestāde, kas ir kompetenta izpildīt Eiropas apcietināšanas orderi, pamatojoties uz šīs valsts tiesību aktiem.</ALINEA></PARAG><PARAG IDENTIFIER="006.003"><NO.PARAG>3.</NO.PARAG><ALINEA>Katra dalībvalsts informē Padomes ģenerālsekretariātu par kompetento iestādi saskaņā ar tās tiesību aktiem.<QUOT.END REF.START="QS0013" CODE="201D" ID="QE0013"/></ALINEA></PARAG></QUOT.S></P></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0012"><NO.P>12.</NO.P><TXT>Pamatlēmuma 3., 4. un 4.a pantā ir uzskaitīti EAO neizpildes obligātie un fakultatīvie iemesli.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0013"><NO.P>13.</NO.P><TXT>Tā 15. pantā (<QUOT.START CODE="201C" ID="QS0014" REF.END="QE0014"/>Lēmums par nodošanu<QUOT.END REF.START="QS0014" CODE="201D" ID="QE0014"/>) ir paredzēts:</TXT><P><QUOT.S LEVEL="1"><PARAG IDENTIFIER="015.001"><NO.PARAG><QUOT.START CODE="201C" ID="QS0015" REF.END="QE0015"/>1.</NO.PARAG><ALINEA>Izpildes tiesu iestāde termiņos un saskaņā ar šajā pamatlēmumā noteiktajiem nosacījumiem pieņem lēmumu par to, vai persona ir jānodod.</ALINEA></PARAG><PARAG IDENTIFIER="015.002"><NO.PARAG>2.</NO.PARAG><ALINEA>Ja izpildes tiesu iestāde uzskata, ka informācija, ko paziņojusi izsniegšanas dalībvalsts, ir nepietiekama, lai ļautu pieņemt lēmumu par nodošanu, tā lūdz, lai steidzami piegādā vajadzīgo papildu informāciju, konkrēti to, kas attiecas uz 3. līdz 5. pantu un 8. pantu, un tā var noteikt termiņu tās saņemšanai, ņemot vērā to, ka ir vajadzīgs ievērot termiņus, kas noteikti 17. pantā.</ALINEA></PARAG><PARAG IDENTIFIER="015.003"><NO.PARAG>3.</NO.PARAG><ALINEA>Izsniegšanas tiesu iestāde var ikvienā brīdī pārsūtīt ikvienu papildu derīgu informāciju izpildes tiesu iestādei.<QUOT.END REF.START="QS0015" CODE="201D" ID="QE0015"/></ALINEA></PARAG></QUOT.S></P></NP.ECR></GR.SEQ></GR.SEQ><?PAGE NO="4"?><GR.SEQ LEVEL="2"><TITLE><TI><NP><NO.P><HT TYPE="BOLD"><HT TYPE="ITALIC">B.</HT></HT></NO.P><TXT><HT TYPE="BOLD"><HT TYPE="ITALIC">Valsts tiesības</HT></HT></TXT></NP></TI></TITLE><NP.ECR IDENTIFIER="NP0014"><NO.P>14.</NO.P><TXT>Pamatlēmums tika transponēts Nīderlandes tiesībās ar <HT TYPE="ITALIC">Wet tot implementatie van het kaderbesluit van de Raad van de Europese Unie betreffende het Europees aanhoudingsbevel en de procedures van overlevering tussen de lidstaten van de Europese Unie</HT><NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0006"><P>Likums par Eiropas Savienības Padomes Pamatlēmuma par Eiropas apcietināšanas orderi un par nodošanas procedūrām starp Eiropas Savienības dalībvalstīm īstenošanu.</P></NOTE>, kas pieņemts <DATE ISO="20040429">2004. gada 29. aprīlī</DATE><NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0007"><P><HT TYPE="ITALIC">Stb</HT>. 2004, 195.</P></NOTE> un grozīts ar <DATE ISO="20170222">2017. gada 22. februāra</DATE> Likumu<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0008"><P><HT TYPE="ITALIC">Stb</HT>. 2017, 82.</P></NOTE>.</TXT></NP.ECR></GR.SEQ></GR.SEQ><GR.SEQ LEVEL="1"><TITLE><TI><NP><NO.P><HT TYPE="BOLD">II.</HT></NO.P><TXT><HT TYPE="BOLD">Tiesvedības un prejudiciālie jautājumi</HT></TXT></NP></TI></TITLE><GR.SEQ LEVEL="2"><TITLE><TI><NP><NO.P><HT TYPE="BOLD"><HT TYPE="ITALIC">A.</HT></HT></NO.P><TXT><HT TYPE="BOLD"><HT TYPE="ITALIC">Lieta C‑354/20 PPU</HT></HT></TXT></NP></TI></TITLE><NP.ECR IDENTIFIER="NP0015"><NO.P>15.</NO.P><TXT>2020. gada 7. februārī <HT TYPE="ITALIC">officier van justitie</HT> (prokurors, Nīderlande) vērsās iesniedzējtiesā ar lūgumu izskatīt tāda EAO izpildi, ko <DATE ISO="20150831">2015. gada 31. augustā</DATE> izsniegusi <HT TYPE="ITALIC">Sąd Rejonowy w Poznaniu</HT> (Poznaņas rajona tiesa, Polija) par Polijas pilsoņa, kuram nav nedz domicila, nedz pastāvīgās dzīvesvietas Nīderlandē, apcietināšanu un nodošanu, lai īstenotu kriminālvajāšanu par narkotiku tirdzniecību un viltota personu apliecinoša dokumenta turēšanu.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0016"><NO.P>16.</NO.P><TXT><DATE ISO="20200324">2020. gada 24. martā</DATE> <HT TYPE="ITALIC">rechtbank Amsterdam</HT> (Amsterdamas tiesa) apturēja krimināllietas izmeklēšanu, lai pieprasītā persona un Prokuratūra, ievērojot spriedumu <HT TYPE="ITALIC">Minister for Justice and Equality</HT> (Tiesu sistēmas nepilnības), varētu izklāstīt savus apsvērumus par nesenākajiem notikumiem Polijā saistībā ar tiesiskumu, tāpat kā šo notikumu iespējamo ietekmi uz minētās personas nodošanu.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0017"><NO.P>17.</NO.P><TXT><DATE ISO="20200612">2020. gada 12. jūnijā</DATE> pēc šo apsvērumu iesniegšanas <HT TYPE="ITALIC">rechtbank Amsterdam</HT> (Amsterdamas tiesa) lūdza Prokuratūru uzdot vairākus jautājumus izsniegšanas tiesai. Tā atbildēja uz uzdotajiem jautājumiem, izņemot tos, kas bija adresēti <HT TYPE="ITALIC">Sąd Najwyższy</HT> (Augstākā tiesa, Polija), – atbildes saņemšanai uz tiem tā ieteica iesniedzējtiesai vērsties tieši pie <HT TYPE="ITALIC">Sąd Najwyższy</HT> (Augstākā tiesa).</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0018"><NO.P>18.</NO.P><TXT>Prokuratūra uzdeva <HT TYPE="ITALIC">Sąd Najwyższy</HT> (Augstākā tiesa) interesējošos jautājumus, taču atbildi nesaņēma.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0019"><NO.P>19.</NO.P><TXT>Minētajā kontekstā <HT TYPE="ITALIC">rechtbank Amsterdam</HT> (Amsterdamas tiesa) uzdeva Tiesai šādus jautājumus:</TXT><QUOT.S LEVEL="1"><P><QUOT.START CODE="201C" ID="QS0016" REF.END="QE0016"/>1) Vai Pamatlēmums [..], LES 19. panta 1. punkta otrā daļa un/vai Hartas 47. panta otrā daļa nepieļauj to, ka izpildes tiesu iestāde izpilda tiesas izsniegtu [EAO], ja izsniegšanas dalībvalsts tiesību normas pēc šī EAO izsniegšanas ir grozītas tādējādi, ka tiesa vairs neatbilst efektīvas tiesību aizsardzības tiesā vai efektīvas tiesiskās aizsardzības nodrošināšanas prasībām, jo ar šīm tiesību normām vairs nav nodrošināta tās neatkarība?</P><P>2) Vai Pamatlēmums [..] un Hartas 47. panta otrā daļa nepieļauj to, ka izpildes tiesu iestāde izpilda EAO, ja tā ir konstatējusi, ka izsniegšanas dalībvalstī katrai aizdomās turētajai personai – un tādēļ arī pieprasītajai personai – neatkarīgi no šīs dalībvalsts kompetentajām tiesām, kas īsteno procedūras, kuras tiks piemērotas pieprasītajai personai, viņas personiskās situācijas, noziedzīgā nodarījuma, kas ir pamatā kriminālvajāšanai, rakstura un faktiskajiem apstākļiem, uz kuriem ir balstīts EAO, pastāv faktisks risks, ka tiks pārkāptas viņas pamattiesības uz neatkarīgu tiesu, kas ir saistīts ar to, ka izsniegšanas dalībvalsts tiesas sistēmisku un vispārēju nepilnību dēļ vairs nav neatkarīgas?</P><?PAGE NO="5"?><P>3) Vai Pamatlēmums [..] un Hartas 47. panta otrā daļa nepieļauj to, ka izpildes tiesu iestāde izpilda EAO, ja tā ir konstatējusi, ka:</P><P><LIST TYPE="NDASH"><ITEM><P>izsniegšanas dalībvalstī katrai aizdomās turētajai personai pastāv faktisks risks, ka tiks pārkāptas viņas pamattiesības uz lietas taisnīgu izskatīšanu, kas ir saistīts ar sistēmiskām un vispārējām nepilnībām saistībā ar šīs dalībvalsts tiesu varas neatkarību,</P></ITEM><ITEM><P>šīs sistēmiskās un vispārējās nepilnības tāpēc ne tikai var ietekmēt šīs dalībvalsts kompetentās tiesas, kas īsteno procedūras, kuras tiks piemērotas pieprasītajai personai, bet tās arī faktiski ietekmē, un</P></ITEM><ITEM><P>tāpēc pastāv būtiski un reāli iemesli uzskatīt, ka pieprasītajai personai pastāvēs faktisks risks, ka tiks pārkāptas viņas pamattiesības uz neatkarīgu tiesu un līdz ar to pārkāpts viņas pamattiesību uz lietas taisnīgu izskatīšanu būtiskais saturs,</P></ITEM></LIST><P>pat ja neatkarīgi no šīm sistēmiskajām un vispārējām nepilnībām pieprasītā persona nav paudusi konkrētas bažas un ja viņas personiskā situācija, noziedzīgā nodarījuma, kas ir pamatā kriminālvajāšanai, raksturs un faktiskie apstākļi, uz kuriem ir balstīts EAO, neatkarīgi no šīm sistēmiskajām un vispārējām nepilnībām nerada iemeslu baidīties par to, ka izpildvara un/vai likumdošanas vara attiecīgajā kriminālprocesā konkrēti izdarīs spiedienu vai to ietekmēs?<QUOT.END REF.START="QS0016" CODE="201D" ID="QE0016"/></P></P></QUOT.S></NP.ECR></GR.SEQ><GR.SEQ LEVEL="2"><TITLE><TI><NP><NO.P><HT TYPE="BOLD"><HT TYPE="ITALIC">B.</HT></HT></NO.P><TXT><HT TYPE="BOLD"><HT TYPE="ITALIC">Lieta C‑412/20 PPU</HT></HT></TXT></NP></TI></TITLE><NP.ECR IDENTIFIER="NP0020"><NO.P>20.</NO.P><TXT><DATE ISO="20200623">2020. gada 23. jūnijā</DATE> <HT TYPE="ITALIC">officier van justitie</HT> (prokurors, Nīderlande) vērsās iesniedzējtiesā ar lūgumu izskatīt tāda EAO izpildi, ko <DATE ISO="20150526">2015. gada 26. maijā</DATE> izsniegusi <HT TYPE="ITALIC">Sąd okręgowy w Sieradzu</HT> (Seradzas apgabaltiesa, Polija), lai apcietinātu un nodotu personu, kurai kāda cita Polijas tiesa ir piespriedusi brīvības atņemšanas sodu<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0009"><P>Konkrēti, lai izciestu atlikušos septiņus mēnešus no viena gada brīvības atņemšanas soda, kas par draudu un vardarbības noziedzīgiem nodarījumiem piespriests ar <HT TYPE="ITALIC">Sąd rejonowy w Wieluniu</HT> (Veluņas apgabaltiesa, Polija) <DATE ISO="20190718">2019. gada 18. jūlija</DATE> spriedumu.</P></NOTE>.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0021"><NO.P>21.</NO.P><TXT><DATE ISO="20200817">2020. gada 17. augustā</DATE> pieprasītā persona lūdza minēto tiesu pagaidīt, līdz tiks saņemta Tiesas atbilde uz lietā C‑354/20 PPU uzdotajiem prejudiciālajiem jautājumiem, un pret to prokuratūra neiebilda.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0022"><NO.P>22.</NO.P><TXT>Pēc <DATE ISO="20200820">2020. gada 20. augustā</DATE> notikušās tiesas sēdes <HT TYPE="ITALIC">rechtbank Amsterdam</HT> (Amsterdamas tiesa) piekrita lietā C‑354/20 PPU jau uzdotajiem prejudiciālajiem jautājumiem pievienot vēl vienu šādu prejudiciālu jautājumu:</TXT><QUOT.S LEVEL="1"><P><QUOT.START CODE="201C" ID="QS0017" REF.END="QE0017"/>Vai Pamatlēmums [..], [LES] 19. panta 1. punkta otrā daļa un/vai Hartas 47. panta otrā daļa nepieļauj to, ka izpildes tiesu iestāde izpilda [EAO], ko izsniegusi tāda tiesa, kas neatbilst prasībām par efektīvu tiesību aizsardzību tiesā, nedz atbilda šīm prasībām Eiropas apcietināšanas ordera izsniegšanas laikā, jo izsniegšanas dalībvalsts tiesību akti negarantē minētās tiesas neatkarību, nedz to garantēja brīdī, kad tika izsniegts Eiropas apcietināšanas orderis?<QUOT.END REF.START="QS0017" CODE="201D" ID="QE0017"/></P></QUOT.S></NP.ECR></GR.SEQ></GR.SEQ><GR.SEQ LEVEL="1"><TITLE><TI><NP><NO.P><HT TYPE="BOLD">III.</HT></NO.P><TXT><HT TYPE="BOLD">Tiesvedība Tiesā</HT></TXT></NP></TI></TITLE><NP.ECR IDENTIFIER="NP0023"><NO.P>23.</NO.P><TXT>Lūgumi sniegt prejudiciālu nolēmumu Tiesā tika reģistrēti <DATE ISO="20200731">2020. gada 31. jūlijā</DATE> (lieta C‑354/20 PPU) un <DATE ISO="20200903">2020. gada 3. septembrī</DATE> (lieta C‑412/20 PPU).</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0024"><NO.P>24.</NO.P><TXT>Tiesa piekrita izskatīt lūgumus sniegt prejudiciālu nolēmumu steidzamības tiesvedībā un tos apvienoja.</TXT></NP.ECR><?PAGE NO="6"?><NP.ECR IDENTIFIER="NP0025"><NO.P>25.</NO.P><TXT>Rakstveida apsvērumus iesniedza pieprasīto personu pārstāvji, Prokuratūra, Nīderlandes un Polijas valdības, kā arī Komisija. Tie visi piedalījās atklātajā tiesas sēdē, kura notika <DATE ISO="20201012">2020. gada 12. oktobrī</DATE> un kurā piedalījās arī Beļģijas un Īrijas valdības.</TXT></NP.ECR></GR.SEQ><GR.SEQ LEVEL="1"><TITLE><TI><NP><NO.P><HT TYPE="BOLD">IV.</HT></NO.P><TXT><HT TYPE="BOLD">Analīze</HT></TXT></NP></TI></TITLE><GR.SEQ LEVEL="2"><TITLE><TI><NP><NO.P><HT TYPE="BOLD"><HT TYPE="ITALIC">A.</HT></HT></NO.P><TXT><HT TYPE="BOLD"><HT TYPE="ITALIC">Ievada apsvērumi</HT></HT></TXT></NP></TI></TITLE><GR.SEQ LEVEL="3"><TITLE><TI><NP><NO.P><HT TYPE="ITALIC">1.</HT></NO.P><TXT><HT TYPE="ITALIC">Piemērojamā Pamatlēmuma tiesību norma</HT></TXT></NP></TI></TITLE><NP.ECR IDENTIFIER="NP0026"><NO.P>26.</NO.P><TXT>Gan lūgumu sniegt prejudiciālu nolēmumu rezolutīvajā daļā, gan pamatojumos ir vispārīga atsauce uz Pamatlēmumu, neprecizējot, kura panta interpretācija tiek lūgta.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0027"><NO.P>27.</NO.P><TXT>Tomēr tāpat kā lietā, kurā tika taisīts spriedums <HT TYPE="ITALIC">Minister for Justice and Equality</HT> (Tiesu sistēmas nepilnības), no minētajiem lūgumiem sniegt prejudiciālu nolēmumu var secināt, ka iesniedzējtiesa netieši norāda uz Pamatlēmuma 1. panta 3. punktā noteikto.</TXT></NP.ECR></GR.SEQ><GR.SEQ LEVEL="3"><TITLE><TI><NP><NO.P><HT TYPE="ITALIC">2.</HT></NO.P><TXT><HT TYPE="ITALIC">Lūgumu sniegt prejudiciālu nolēmumu pamatojums</HT></TXT></NP></TI></TITLE><NP.ECR IDENTIFIER="NP0028"><NO.P>28.</NO.P><TXT>Lūgumā sniegt prejudiciālu nolēmumu lietā C‑354/PPU <HT TYPE="ITALIC">rechtbank Amsterdam</HT> (Amsterdamas tiesa) apgalvo, ka tā neredz pamatojumu EAO izpildes atteikumam neviena no Pamatlēmuma 3.–5. pantā minētajiem iemesliem dēļ<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0010"><P>Lūguma sniegt prejudiciālu nolēmumu lietā C‑354/20 PPU 4. punkts.</P></NOTE>. Lai gan lūgumā sniegt prejudiciālu nolēmumu lietā C‑412/20 PPU nav iekļauts šāds apsvērums, ir jāprezumē, ka tas tā ir arī šajā lietā.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0029"><NO.P>29.</NO.P><TXT>Tā tomēr uzskata, ka <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0018" REF.END="QE0018"/>nesenās izmaiņas Polijas Republikas tiesību aktos, kas skar šīs valsts tiesu varas neatkarību<QUOT.END REF.START="QS0018" CODE="201D" ID="QE0018"/><NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0011"><P>Turpat.</P></NOTE>, varētu būt pietiekams iemesls, lai atteiktu EAO izpildi. Tiek jautāts, vai šīs leģislatīvās reformas pašas par sevi ietekmē EAO izpildi tāpēc, ka pastāv risks, ka tiks pārkāptas pieprasītajai personai Hartas 47. pantā garantētās tiesības uz taisnīgu lietas izskatīšanu neatkarīgā tiesā.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0030"><NO.P>30.</NO.P><TXT>Lūgumā sniegt prejudiciālu nolēmumu lietā C‑354/20 ir teikts, ka pirms minētajiem grozījumiem un pēc sprieduma <HT TYPE="ITALIC">Minister for Justice and Equality</HT> (Tiesu sistēmas nepilnības) iesniedzējtiesa uzskatīja, ka Polijā pastāv reāls minēto tiesību pārkāpuma risks šīs dalībvalsts tiesu varas neatkarību ietekmējošo sistēmisko vai vispārējo nepilnību dēļ.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0031"><NO.P>31.</NO.P><TXT>Pamatojoties uz šo premisu, Polijas tiesu iestāžu izsniegtos EAO <HT TYPE="ITALIC">rechtbank Amsterdam</HT> (Amsterdamas tiesa) parasti izvērtēja divkāršā aspektā, kas noteikts spriedumā <HT TYPE="ITALIC">Minister for Justice and Equality</HT> (Tiesu sistēmas nepilnības). Šī metode ļāva tai noskaidrot: a) vai šādas nepilnības var ietekmēt tiesu iestādes, kuru piekritībā ir pieprasītās personas tiesāšana; un b) ja atbilde ir apstiprinoša, vai pastāv nopietni un pamatoti iemesli uzskatīt, ka šai personai draudēs reāls risks, ka tiks pārkāptas viņas tiesības uz neatkarīgu tiesu.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0032"><NO.P>32.</NO.P><TXT>Pēc iesniedzējtiesas domām, šādi vairs varētu nebūt jārīkojas, ievērojot Polijā pēdējo mēnešu laikā apstiprinātās leģislatīvās reformas. Šo grozījumu rezultātā sistēmiskās un vispārējās nepilnības saistībā ar Polijas tiesu neatkarību kļūst tādas, ka nevienai aizdomās turētajai personai šajās tiesās vairs netiek garantētas tiesības uz neatkarīgu tiesu, lai kāda būtu viņas personiskā situācija, noziedzīgā nodarījuma, kas ir pamatā kriminālvajāšanai, raksturs un faktiskie apstākļi, uz kuriem ir balstīts EAO.</TXT></NP.ECR><?PAGE NO="7"?><NP.ECR IDENTIFIER="NP0033"><NO.P>33.</NO.P><TXT>Šajos jaunajos apstākļos būtu iespējams atteikt EAO izpildi bez nepieciešamības konkrēti pārbaudīt, vai sistēmiskajām nepilnībām ir negatīvas sekas attiecībā uz <HT TYPE="ITALIC">konkrētām</HT> tiesu iestādēm, kurām jāveic pieprasītās personas tiesāšana, un vai šai personai viņas personiskās situācijas dēļ draud reāls risks, ka tiks pārkāptas viņas tiesības uz lietas taisnīgu izskatīšanu<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0012"><P>Šī tēze sakrīt ar to, ko piedāvāja <HT TYPE="ITALIC">High Court</HT> (Augstā tiesa, Īrija) lietā C‑216/18 PPU <HT TYPE="ITALIC">Minister for Justice and Equality</HT> (Tiesu sistēmas nepilnības), tomēr Tiesa to nepieņēma. Ģenerāladvokāts E. Tančevs [<HT TYPE="ITALIC">E. Tanchev</HT>] secinājumos šajā lietā (<REF.DOC.ECR><NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2018:517">EU:C:2018:517</NO.ECLI></REF.DOC.ECR>) apgalvoja, ka <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0019" REF.END="QE0019"/>iesniedzējtiesa uzskata, ka gadījumā, ja izsniegšanas dalībvalsts tiesu sistēmas nepilnības ir īpaši nopietnas, proti, šī dalībvalsts vairs neievēro tiesiskumu, tai ir jāatsaka nodošana, nepārbaudot, vai attiecīgā persona tiks pakļauta šādam riskam<QUOT.END REF.START="QS0019" CODE="201D" ID="QE0019"/> (98. punkts).</P></NOTE>.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0034"><NO.P>34.</NO.P><TXT>Lūgumā sniegt prejudiciālu nolēmumu lietā C‑412/20 PPU tiek arī uzsvērts, ka – atšķirībā no lietas C‑354/20 PPU – EAO: a) ir izsniegts, lai īstenotu brīvības atņemšanas sodu; un b) ir nosūtīts <DATE ISO="20200526">2020. gada 26. maijā</DATE>, proti, pēc notikumiem, kuru iestāšanās esot palielinājusi spiedienu uz Polijas tiesu iestāžu neatkarību.</TXT></NP.ECR></GR.SEQ></GR.SEQ><GR.SEQ LEVEL="2"><TITLE><TI><NP><NO.P><HT TYPE="BOLD"><HT TYPE="ITALIC">B.</HT></HT></NO.P><TXT><HT TYPE="BOLD"><HT TYPE="ITALIC">Par būtību</HT></HT></TXT></NP></TI></TITLE><NP.ECR IDENTIFIER="NP0035"><NO.P>35.</NO.P><TXT>No vispārīgā viedokļa vissvarīgākie ir iesniedzējtiesas jautājumi par iespēju atteikt EAO izpildi, ja sistēmisku vai vispārēju nepilnību dēļ, kas skar tiesu neatkarību, izsniegšanas dalībvalstī šādu neatkarīgu tiesu nav (otrais jautājums lietā C‑354/20 PPU un vienīgais jautājums lietā C‑412/20 PPU).</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0036"><NO.P>36.</NO.P><TXT>Ja šāda vispārēja situācija tiktu konstatēta, būtu jāizlemj, vai var atteikt EAO izpildi, pat ja <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0020" REF.END="QE0020"/>[..] pieprasītā persona nav paudusi konkrētas bažas un ja viņas personiskā situācija, noziedzīgā nodarījuma, kas ir pamatā kriminālvajāšanai, raksturs un faktiskie apstākļi, uz kuriem ir balstīts EAO, [..] nerada iemeslu baidīties par to, ka izpildvara un/vai likumdošanas vara attiecīgajā kriminālprocesā konkrēti izdarīs spiedienu vai to ietekmēs<QUOT.END REF.START="QS0020" CODE="201D" ID="QE0020"/> (trešais jautājums lietā C‑354/20 PPU).</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0037"><NO.P>37.</NO.P><TXT>Atbildot uz šiem jautājumiem, būtu arī jānoskaidro, attiecībā uz kuru brīdi ir jākonstatē, vai EAO izsniegšanas tiesu iestāde ir neatkarīga (pirmais jautājums lietā C‑354/20 PPU un vienīgais jautājums lietā C‑412/20 PPU).</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0038"><NO.P>38.</NO.P><TXT>Uz otro un trešo jautājumu lietā C‑354/20 PPU, manuprāt, loģiski būtu atbildēt vēl pirms pirmā jautājuma atbildēšanas, jo tikai pēc tam, kad ir atzīts, ka EAO izpildes tiesu iestāde var atteikties to pildīt ar izsniegšanas dalībvalsts tiesu sistēmas neatkarību saistītu vispārēju vai sistēmisku nepilnību dēļ, būs jēga vērtēt, vai šāds atteikums ir piemērojams arī EAO, kas izsniegti pirms vai pēc tam, kad minētās nepilnības sasniedza iesniedzējtiesas aprakstītos apmērus.</TXT></NP.ECR><GR.SEQ LEVEL="3"><TITLE><TI><NP><NO.P><HT TYPE="ITALIC">1.</HT></NO.P><TXT><HT TYPE="ITALIC">Sistēmisku vai vispārēju nepilnību saistībā ar izsniegšanas dalībvalsts tiesu iestāžu neatkarību ietekme uz EAO izpildi</HT></TXT></NP></TI></TITLE><NP.ECR IDENTIFIER="NP0039"><NO.P>39.</NO.P><TXT>Tiesa ir atzinusi, ka papildus Pamatlēmumā (3.–5. pantā) konkrēti aplūkotajiem gadījumiem EAO izpildi var atteikt arī <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0021" REF.END="QE0021"/>ārkārtas apstākļos<QUOT.END REF.START="QS0021" CODE="201D" ID="QE0021"/>, kas savas nopietnības dēļ liek ierobežot tos savstarpējas atzīšanas un paļāvības principus starp dalībvalstīm, uz kuriem pamatojas tiesu sadarbība krimināllietās.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0040"><NO.P>40.</NO.P><TXT>Šādos <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0022" REF.END="QE0022"/>ārkārtas apstākļos<QUOT.END REF.START="QS0022" CODE="201D" ID="QE0022"/> ietilpst tādi, kuri var izraisīt risku, ka pieprasītā persona tiks pakļauta faktiskam necilvēcīgas vai pazemojošas izturēšanās riskam Hartas 4. panta izpratnē<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0013"><P>Spriedums, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20160405">2016. gada 5. aprīlis</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Aranyosi</HT> un <HT TYPE="ITALIC">Căldăraru</HT></NAME.CASE> (<NO.CASE>C‑404/15 un C‑659/15 PPU</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2016:198">EU:C:2016:198</NO.ECLI></REF.DOC.ECR>; turpmāk tekstā – <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0023" REF.END="QE0023"/>spriedums <HT TYPE="ITALIC">Aranyosi</HT> un <HT TYPE="ITALIC">Căldăraru</HT><QUOT.END REF.START="QS0023" CODE="201D" ID="QE0023"/>), 104. punkts.</P></NOTE>. Pie šādiem apstākļiem pieskaitāmi arī tie, kuri rada faktisku risku, ka tiks pārkāptas attiecīgās personas pamattiesības uz neatkarīgu tiesu un līdz ar to tās pamattiesības uz lietas taisnīgu izskatīšanu, kā tas ir paredzēts Hartas 47. panta otrajā daļā<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0014"><P>Spriedums <HT TYPE="ITALIC">Minister for Justice and Equality</HT> (Tiesu sistēmas nepilnības), 59. punkts.</P></NOTE>.</TXT></NP.ECR><?PAGE NO="8"?><NP.ECR IDENTIFIER="NP0041"><NO.P>41.</NO.P><TXT>Abos gadījumos – proti, tajos, par kuriem Tiesa jau ir spriedusi, – <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0024" REF.END="QE0024"/>ārkārtas apstākļi<QUOT.END REF.START="QS0024" CODE="201D" ID="QE0024"/> prasa, lai tiktu konstatēta <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0025" REF.END="QE0025"/>sistēmisku vai vispārēju nepilnību<QUOT.END REF.START="QS0025" CODE="201D" ID="QE0025"/> esamība izsniegšanas dalībvalstī vai nu attiecībā uz tās tiesu neatkarību, vai attiecībā uz noteiktu personu grupu situāciju vai situāciju noteiktās ieslodzījuma vietās.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0042"><NO.P>42.</NO.P><TXT>Konstatēt šāda veida <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0026" REF.END="QE0026"/>ārkārtas apstākļu<QUOT.END REF.START="QS0026" CODE="201D" ID="QE0026"/> esamību ir izpildes tiesu iestādes ziņā, kuras rīcībā tālab jābūt <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0027" REF.END="QE0027"/>objektīva[i], ticama[i], precīza[i] un pienācīgi aktualizēta[i] informācija[i]<QUOT.END REF.START="QS0027" CODE="201D" ID="QE0027"/><NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0015"><P>Spriedums <HT TYPE="ITALIC">Aranyosi</HT> un <HT TYPE="ITALIC">Căldăraru</HT>, 104. punkts.</P></NOTE>, kas apliecina šādas sistēmiskas vai vispārējas nepilnības.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0043"><NO.P>43.</NO.P><TXT>Kā šādu informāciju Tiesa ir konkrēti minējusi <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0028" REF.END="QE0028"/>element[us], kuri ietverti Komisijas pamatotajā priekšlikumā, kas pieņemts, piemērojot LES 7. panta 1. punktu, un kuri vedina domāt, ka pastāv faktisks risks, ka tiks pārkāptas [..] pamattiesības uz lietas taisnīgu izskatīšanu, jo pastāv sistēmiskas vai vispārējas nepilnības saistībā ar tiesu varas neatkarību<QUOT.END REF.START="QS0028" CODE="201D" ID="QE0028"/><NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0016"><P>Spriedums <HT TYPE="ITALIC">Minister for Justice and Equality</HT> (Tiesu sistēmas nepilnības), 79. punkts.</P></NOTE>.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0044"><NO.P>44.</NO.P><TXT>Tiesa ir atzinusi, ka šādu <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0029" REF.END="QE0029"/>ārkārtas apstākļu<QUOT.END REF.START="QS0029" CODE="201D" ID="QE0029"/> esamības gadījumā izpildes tiesu iestāde var izbeigt Pamatlēmumā noteikto nodošanas procedūru. Proti, tā ir <HT TYPE="ITALIC">ārkārtas</HT> reakcija Pamatlēmuma kontekstā, kurā, kā jau teicu, nav paredzēti citi neizpildes iemesli kā vien tā 3.–5. pantā paredzētie. Tātad uz dalībvalstī konstatēto apstākļu <HT TYPE="ITALIC">ārkārtīgumu</HT> arī Savienības tiesības reaģē tikpat <HT TYPE="ITALIC">ārkārtīgā</HT> veidā<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0017"><P>Tiesa norāda, ka šāda ārkārtas reakcija rodas, pamatojoties <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0030" REF.END="QE0030"/>pirmkārt, [..] uz šī pamatlēmuma 1. panta 3. punktu, kurā ir paredzēts, ka ar šo pamatlēmumu nebūtu grozāms pienākums ievērot pamattiesības un tiesību pamatprincipus, kā tie noteikti LES 2. un 6. pantā, un, otrkārt, uz Hartas 4. pantā garantēto pamattiesību absolūto raksturu<QUOT.END REF.START="QS0030" CODE="201D" ID="QE0030"/> (spriedums <HT TYPE="ITALIC">Minister for Justice and Equality</HT> (Tiesu sistēmas nepilnības), 45. punkts). Saskaņā ar to pašu spriedumu minētajiem pamatojumiem pievienojas arī Hartas 47. panta otrajā daļā minētais, kurā ir nostiprinātas tiesības uz neatkarīgu tiesu un tādējādi uz taisnīgu lietas izskatīšanu (spriedums <HT TYPE="ITALIC">Minister for Justice and Equality</HT> (Tiesu sistēmas nepilnības), 59. punkts).</P></NOTE>.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0045"><NO.P>45.</NO.P><TXT>Šai <HT TYPE="ITALIC">ārkārtas reakcijai</HT> ir savi ierobežojumi, kas ir pakārtoti noteiktu nosacījumu izpildei. <HT TYPE="ITALIC">Ārkārtīgums</HT> nesniedzas tiktāl, ka liktu automātiski nepildīt nevienu EAO, ko izsniegušas tās dalībvalsts tiesu iestādes, kuru skar sistēmiskas vai vispārējas nepilnības. Savienības tiesību reakcija, lai arī būdama barga, ir izturētāka, jo tā izpaužas kā izpildes tiesu iestādes pienākums pārbaudīt, vai tai izskatāmās lietas apstākļos šīs nepilnības var īstenoties kā pieprasītās personas pamattiesību reāls un faktisks pārkāpums.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0046"><NO.P>46.</NO.P><TXT>Ja sistēmiskās vai vispārējās nepilnības ir saistītas ar tiesu varas neatkarību, izpildes tiesu iestādei pēc tam, kad tā ir konstatējusi, ka tās var radīt reālu risku, ka tiks pārkāptas tiesības uz taisnīgu tiesu, <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0031" REF.END="QE0031"/><HT TYPE="ITALIC">otrkārt</HT>, ir <HT TYPE="ITALIC">konkrēti un precīzi</HT> jāizvērtē, vai lietas apstākļos pastāv būtiski un reāli iemesli uzskatīt, ka pieprasītajai personai būs šāds risks, ja tā tiks nodota izsniegšanas dalībvalstij<QUOT.END REF.START="QS0031" CODE="201D" ID="QE0031"/><NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0018"><P>Spriedums <HT TYPE="ITALIC">Minister for Justice and Equality</HT> (Tiesu sistēmas nepilnības), 68. punkts; mans izcēlums.</P></NOTE>.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0047"><NO.P>47.</NO.P><TXT>Tādējādi, lai varētu atteikt EAO izpildi kādu citu, nevis Pamatlēmuma 3.–5. pantā aplūkoto iemeslu dēļ, izpildes tiesu iestādei ir jāveic rūpīgs izvērtējums, kas īstenojams divos posmos:</TXT><P>– Pirmajā posmā ir jāizvērtē reālais pamattiesību pārkāpuma risks, ievērojot pieprasītājas dalībvalsts vispārējo situāciju.</P><P>– Otrajā posmā, pēc tam, kad ir konstatēts iepriekš minētais, ir <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0032" REF.END="QE0032"/>konkrēti un precīzi<QUOT.END REF.START="QS0032" CODE="201D" ID="QE0032"/> jāizvērtē, vai, ievērojot lietas apstākļus, pieprasītajai personai būs risks, ka netiks ievērotas viņas pamattiesības.</P></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0048"><NO.P>48.</NO.P><TXT>Tas, ko iesniedzējtiesa jautā, ir – vai sistēmisko vai vispārējo nepilnību pasliktināšanās izsniegšanas dalībvalstī var ļaut tai izlaist šīs divkāršās pārbaudes otro posmu.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0049"><NO.P>49.</NO.P><TXT>Tādā gadījumā izpildes tiesu iestādei nebūtu jāizskata konkrētā gadījuma apstākļi: tā varētu gluži vienkārši izbeigt nodošanas procedūru, ja nepilnības kļūst tik vērienīgas, ka rada situāciju, kas ir līdzvērtīga tam, ka izsniegšanas dalībvalstī <HT TYPE="ITALIC">nepastāv</HT> tiesu iestāde, kas būtu šā vārda cienīga.</TXT></NP.ECR><?PAGE NO="9"?><NP.ECR IDENTIFIER="NP0050"><NO.P>50.</NO.P><TXT>Lai cik iedvesmojošs varētu šķist iesniedzējtiesas piedāvātais risinājums<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0019"><P>Tā pievilcīgums tomēr nevar apslēpt zināmu radikālumu. Lietā <REF.DOC.ECR><NO.CASE>C‑216/18 PPU</NO.CASE> <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Minister for Justice and Equality</HT> (Tiesu sistēmas nepilnības) Komisijas nostāja par šo jautājumu – atbilstoši ģenerāladvokāta E. Tančeva secinājumos</NAME.CASE> (<NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2018:517">EU:C:2018:517</NO.ECLI></REF.DOC.ECR>) atreferētajam ‑ bija tāda, ka, <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0033" REF.END="QE0033"/>pat ja tiktu konstatēts, ka izsniegšanas dalībvalstī ir būtiski apdraudēts tiesiskums [..], nevar tikt izslēgts, ka ir konteksti, kuros ir saglabāta tiesu spēja īstenot tiesvedību, ievērojot nepieciešamo neatkarību, lai garantētu Hartas 47. panta otrajā daļā paredzētās pamattiesības<QUOT.END REF.START="QS0033" CODE="201D" ID="QE0033"/> (108. punkts). Komisija to pašu nostāju citos vārdos apstiprina savu rakstveida apsvērumu lietā C‑354/20 PPU 27. punktā.</P></NOTE>, tas nav saskanīgs ar Tiesas jau piedāvātajiem risinājumiem. Turklāt, kā rakstveida apsvērumos norāda Komisija, atteikums<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0020"><P>Lūgumā sniegt prejudiciālu nolēmumu lietā C‑354/20 PPU iesniedzējtiesa atzīst, ka apstiprinošas atbildes uz tās jautājumiem nozīmētu, ka <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0034" REF.END="QE0034"/><HT TYPE="ITALIC">faktiski</HT> tiek apturēta personu nodošana Polijai līdz brīdim, kad Polijas tiesību akti no jauna garantēs izsniegšanas tiesu iestāžu neatkarību<QUOT.END REF.START="QS0034" CODE="201D" ID="QE0034"/> (19. punkts).</P></NOTE> izpildīt <HT TYPE="ITALIC">visus</HT> kādas dalībvalsts izsniegtus EAO, iespējams, izraisītu daudzu noziedzīgo nodarījumu nesodāmību<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0021"><P>Savu rakstveida apsvērumu 30. punktā Prokuratūra arī apgalvo, ka šī vispārināšana varētu padarīt par neīstenojamu nodošanas sistēmu Savienībā tās kopumā (tās rakstveida apsvērumu pēdējais punkts).</P></NOTE>.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0051"><NO.P>51.</NO.P><TXT>Uz pienākumu nepieļaut nesodāmību norāda arī Nīderlandes valdība. Arī Beļģijas valdība tiesas sēdē norādīja, ka iesniedzējtiesas ierosinātais risinājums varētu kaitēt to personu tiesībām, kuras ir cietušas no noziegumiem, par kuru izdarīšanu tiek pieprasīta persona, par kuru izsniegts EAO<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0022"><P>Beļģijas valdība atsaucas uz Eiropas Cilvēktiesību tiesas (ECT) <DATE ISO="20190709">2019. gada 9. jūlija</DATE> spriedumu lietā <HT TYPE="ITALIC">Romeo Castaño</HT> pret Beļģiju (CE:ECHR:2019:0709JUD000835117) par Eiropas Cilvēktiesību konvencijas (ECPAK) 2. pantā garantēto tiesību pārkāpumu tajos gadījumos, kad valstis nepilda savu pienākumu savstarpēji sadarboties ar EAO izsniegšanas mehānisma starpniecību, lai nodotu slepkavības vai citu noziegumu izdarītāju tiesāšanai.</P></NOTE>.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0052"><NO.P>52.</NO.P><TXT>Aplūkojot šo situāciju no cita skatpunkta, piekrišana iesniedzējtiesas tēzei varētu tikt uztverta kā <HT TYPE="ITALIC">visu</HT> Polijas Republikas tiesnešu profesionālās darbības noliegšana, kuri tādās delikātās jomās kā ar krimināltiesībām saistītās cenšas izmantot Pamatlēmumā paredzētos tiesu sadarbības mehānismus. Riskam, ko iepriekš minētās sistēmiskās vai vispārējās nepilnības rada viņu neatkarībai, klāt nāktu arī neiespējamība izsniegšanas iestāžu vai izpildes iestāžu statusā piedalīties šajos Eiropas iekšējās sadarbības mehānismos.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0053"><NO.P>53.</NO.P><TXT>Spriedumā <HT TYPE="ITALIC">Minister for Justice and Equality</HT> (Tiesu sistēmas nepilnības) Tiesa atzina – tas, ka pastāv saskaņā ar LES 7. panta 1. punktu iesniegts pamatots Komisijas priekšlikums, ar ko Padome var konstatēt skaidru risku, ka Polijas Republika pārkāps LES 2. pantā noteiktos principus, var kopā ar citiem datiem veidot pietiekamu pamatu, lai pierādītu sistēmisku vai vispārēju nepilnību pastāvēšanu minētajā dalībvalstī saistībā ar tās tiesu neatkarību<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0023"><P>Spriedums <HT TYPE="ITALIC">Minister for Justice and Equality</HT> (Tiesu sistēmas nepilnības), 69. punkts.</P></NOTE>.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0054"><NO.P>54.</NO.P><TXT>Lai arī toreiz konstatētās nepilnības bija nopietnas, Tiesa tomēr izslēdza iespēju izpildes tiesu iestādei automātiski un nešķirojot atteikties izpildīt ikvienu EAO, ko izsniegušas Polijas Republikas tiesas.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0055"><NO.P>55.</NO.P><TXT>Tā tas ir tāpēc, ka tamlīdzīgs visaptverošs risinājums ir paredzēts tikai gadījumā, kad Eiropadome oficiālā veidā <HT TYPE="ITALIC">konstatē</HT>, ka izsniegšanas dalībvalsts neievēro LES 2. pantā noteiktās vērtības.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0056"><NO.P>56.</NO.P><TXT>Tiesas vārdiem runājot, <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0035" REF.END="QE0035"/>no pamatlēmuma [..] 10. apsvēruma izriet, ka [EAO] īstenošanas mehānisma īstenošana <HT TYPE="ITALIC">var tikt apturēta tikai gadījumā</HT>, ja kāda no dalībvalstīm nopietni un vairākkārt pārkāpj LES 2. pantā paredzētos principus, ko, ievērojot LES 7. panta 2. punktu, <HT TYPE="ITALIC">konstatē Eiropadome</HT>, un šī apturēšana izraisa tā paša panta 3. punktā izklāstītās sekas<QUOT.END REF.START="QS0035" CODE="201D" ID="QE0035"/><NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0024"><P>Spriedums <HT TYPE="ITALIC">Minister for Justice and Equality</HT> (Tiesu sistēmas nepilnības), 70. punkts.</P></NOTE>.</TXT></NP.ECR><?PAGE NO="10"?><NP.ECR IDENTIFIER="NP0057"><NO.P>57.</NO.P><TXT>Piekrītu iesniedzējtiesai, ka apstākļi bija satraucoši jau toreiz, kad tika taisīts spriedums <HT TYPE="ITALIC">Minister for Justice and Equality</HT> (Tiesu sistēmas nepilnības), savukārt vēlākā informācija, šķiet, liecina par situācijas pasliktināšanos<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0025"><P>2020. gada septembra ziņojumā par tiesiskuma situāciju Savienībā Komisija apgalvo, ka Polijā <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0036" REF.END="QE0036"/>the reforms, impacting the Constitutional Tribunal, the Supreme Court, ordinary courts, the National Council for the Judiciary and the prosecution service, have increased the influence of the executive and legislative powers over the justice system and therefore weakened judicial independence [šīs reformas ir ietekmējušas Konstitucionālo tiesu, Augstāko tiesu, vispārējās jurisdikcijas tiesas, Valsts tiesu padomi un prokuratūru un palielinājušas izpildvaras un likumdevēja ietekmi pār tiesu sistēmu, tādējādi vājinot tiesu sistēmas neatkarību]<QUOT.END REF.START="QS0036" CODE="201D" ID="QE0036"/>. Komisijas dienestu darba dokuments, 2020. gada ziņojums par tiesiskumu, Valstu sadaļa – tiesiskuma situācija Polijā” (SWD(2020) 320 <HT TYPE="ITALIC">final</HT>).</P></NOTE>.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0058"><NO.P>58.</NO.P><TXT>Papildus leģislatīvajām reformām, kas minētas lūgumā sniegt prejudiciālu nolēmumu lietā C‑354/20 PPU, nesenākie Tiesas spriedumi, uz kuriem ir atsauce arī minētajā lūgumā<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0026"><P>It īpaši spriedumi, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20191119">2019. gada 19. novembris</DATE>, <NAME.CASE>A. K. u.c. (Augstākās tiesas Disciplinārlietu palātas neatkarība)</NAME.CASE> (<NO.CASE>C‑585/18, C‑624/18 un C‑625/18</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2019:982">EU:C:2019:982</NO.ECLI></REF.DOC.ECR>); un <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20200326">2020. gada 26. marts</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Miasto Łowicz</HT> un <HT TYPE="ITALIC">Prokurator Generalny</HT></NAME.CASE> (<NO.CASE>C‑558/18 un C‑563/18</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2020:234">EU:C:2020:234</NO.ECLI></REF.DOC.ECR>). Tāpat arī rīkojums, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20200408">2020. gada 8. aprīlis</DATE>, <NAME.CASE>Komisija/Polija</NAME.CASE> (<NO.CASE>C‑791/19 R</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2020:277">EU:C:2020:277</NO.ECLI></REF.DOC.ECR>).</P></NOTE>, uzsver, ka sistēmiskas vai vispārējas nepilnības, kas novērtējamas attiecībā uz Polijas Republikas tiesu neatkarību, var apdraudēt to jurisdikcijai pakļauto personu pamattiesības.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0059"><NO.P>59.</NO.P><TXT>Katrā ziņā iesniedzējtiesai, izmantojot savā rīcībā esošos avotus, ir jānoskaidro, vai ir pasliktinājušās tās sistēmiskās vai vispārējās nepilnības, kuras pamudināja Tiesu 2018. gadā atzīt – izņēmuma kārtā un ar noteiktiem nosacījumiem –, ka kāda EAO izpildes iestāde var atteikt izpildīt EAO citu, nevis Pamatlēmumā konkrēti paredzētu iemeslu dēļ.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0060"><NO.P>60.</NO.P><TXT>Tomēr, lai arī apdraudējums Polijas tiesu neatkarībai, iespējams, ir pieaudzis, tādēļ vien nav iespējams gluži vienkārši automātiski un nešķirojot apturēt Pamatlēmuma piemērošanu attiecībā uz ikvienu šo tiesu izsniegtu EAO.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0061"><NO.P>61.</NO.P><TXT>Šis galējais risinājums ir atkarīgs ne tik daudz no reālu aizdomās turētās personas tiesību pārkāpuma risku konstatēt ļaujošo pierādījumu skaita un nozīmīguma, cik no iestādes, kurai jāīsteno šī konstatācija un attiecīgi jārīkojas, <HT TYPE="ITALIC">statusa</HT>.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0062"><NO.P>62.</NO.P><TXT>Saskaņā ar spriedumu <HT TYPE="ITALIC">Minister for Justice and Equality</HT> (Tiesu sistēmas nepilnības) EAO izpildes tiesu iestāde – pēc tam, kad ir konstatētas sistēmiskās vai vispārējās nepilnības izsniegšanas dalībvalstī, – ir tiesīga atteikt nodot pieprasīto personu, ja, ņemot vērā viņas personisko situāciju, noziedzīgā nodarījuma, kas ir pamatā kriminālvajāšanai, raksturu un faktiskos apstākļus, uz kuriem ir balstīts EAO, šī iestāde nonāk pie pārliecības, ka minētās personas pamattiesības, kas garantētas Hartas 47. pantā, var tiešām tikt pārkāptas<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0027"><P>Ģenerāladvokāts E. Tančevs secinājumos lietā <REF.DOC.ECR><NO.CASE>C‑216/18</NO.CASE> <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Minister for Justice and Equality</HT> (Tiesu sistēmas nepilnības)</NAME.CASE> (<NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2018:517">EU:C:2018:517</NO.ECLI>), <REF.NP.ECR REF="NP0113">113.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>, sliecās pieņemt Komisijas priekšlikumu pārbaudīt konkrēti, <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0037" REF.END="QE0037"/>vai persona, saistībā ar kuru ir izdots Eiropas apcietināšanas orderis, ir politiskais oponents vai arī tā ietilpst diskriminētā sociālajā vai etniskajā grupā. Komisija arī piedāvā tostarp izvērtēt, vai noziedzīgais nodarījums, saistībā ar kuru pret attiecīgo personu tiek veikta kriminālvajāšana, ir politisks vai arī esošās varas pārstāvji ir veikuši publiskus paziņojumus saistībā ar šo nodarījumu vai tās sodu<QUOT.END REF.START="QS0037" CODE="201D" ID="QE0037"/>. Šķiet, ka šeit apstrīdēto EAO gadījumā šādu konotāciju nav.</P></NOTE>.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0063"><NO.P>63.</NO.P><TXT>Tādā gadījumā izpildes tiesa piemēros Pamatlēmumu tādā veidā, kādā tas atbilstoši Tiesas judikatūrai ir jāinterpretē, lai EAO mehānismu samērotu ar Savienības pamattiesību ievērošanu.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0064"><NO.P>64.</NO.P><TXT>Šī interpretācija saglabā nodošanas principu, gan to koriģējot un izņēmuma gadījumā ļaujot nodošanu atteikt, kad, ievērojot konkrētos lietas apstākļus, pastāv reāls pieprasītās personas tiesību pārkāpuma risks.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0065"><NO.P>65.</NO.P><TXT>Turpretim automātiski atteikt ikvienu EAO izpildi, kad ir novērtēta izsniegšanas dalībvalstī konstatēto sistēmisko vai vispārējo nepilnību nopietnības pakāpe, nozīmētu gluži vienkāršu paša Pamatlēmuma nepiemērošanu.</TXT></NP.ECR><?PAGE NO="11"?><NP.ECR IDENTIFIER="NP0066"><NO.P>66.</NO.P><TXT>Kā esmu jau uzsvēris, Pamatlēmuma 10. apsvērums un Tiesas judikatūra neļauj šādos gadījumos gluži vienkārši nepiemērot EAO. Lai varētu īstenot šo galējo līdzekli, ir nepieciešams specifisks juridisks akts: Eiropadome saskaņā ar LES 7. panta 2. punktu konstatē, ka izsniegšanas dalībvalsts nopietni un vairākkārt pārkāpusi LES 2. pantā paredzētās tiesiskuma vērtības.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0067"><NO.P>67.</NO.P><TXT>Sistēmisko vai vispārējo nepilnību novērtējums var attaisnot kāda EAO neizpildi kādā atsevišķā gadījumā, savukārt Pamatlēmuma nešķirota nepiemērošana un līdz ar to visu EAO, ko izsniegušas attiecīgās dalībvalsts tiesas, neizpilde var tikt attaisnota tikai tad, ja Eiropadome oficiāli konstatē, ka tiek nopietni un vairākkārt pārkāptas LES 2. pantā nostiprinātās vērtības.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0068"><NO.P>68.</NO.P><TXT>Abi šie gadījumi risinās konceptuāli atšķirīgos ietvaros.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0069"><NO.P>69.</NO.P><TXT>Pirmajā (izpildes tiesu iestādes lēmums) nepilnības pārtop <HT TYPE="ITALIC">riskā</HT>, kura apjoms ir jāpārbauda konkrētajā gadījumā; no tā izriet nepieciešamība izpildes tiesai ņemt vērā tajā izskatāmās lietas īpašos apstākļus.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0070"><NO.P>70.</NO.P><TXT>Otrajā (Eiropadomes iesaistīšanās) jautājums vairs nav par risku, bet gan par notikušu LES 2. pantā nostiprināto vērtību <HT TYPE="ITALIC">pārkāpumu</HT>, kura sekas ir Pamatlēmuma nepiemērošana vispār.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0071"><NO.P>71.</NO.P><TXT>Jautājums nav vairs tikai par to, ka vienā gadījumā runa ir par tiesību <HT TYPE="ITALIC">aizskāruma risku</HT> un otrā – par LES 2. pantā nostiprināto principu <HT TYPE="ITALIC">pārkāpumu</HT>. Proti, pirmajā gadījumā runa ir par <HT TYPE="ITALIC">sistēmiskām vai vispārējām nepilnībām</HT>, kuras konstatētas tiesību garantiju sistēmā, kas minēto nepilnību dēļ nefunkcionē tādā formā, kā tas prasīts tiesiskajā regulējumā. Otrajā savukārt notiek pašu to nosacījumu izzušana, kuros tiesu sistēma spēj aizsargāt LES 2. pantā noteiktos tiesiskuma principus.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0072"><NO.P>72.</NO.P><TXT>Sistēmiskās vai vispārējās nepilnības, kas var tikt konstatētas saistībā ar Polijas tiesu neatkarību, manuprāt, neatņem šīm tiesām piemītošo tiesu iestāžu raksturu. Tās joprojām ir tiesu iestādes<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0028"><P>Ja tas tā nebūtu, sekas galu galā varētu skart arī citas tiesu darbības jomas, kā, piemēram, tās, kas saistītas ar tiesu iestāžu sadarbību civillietās vai ar leģitimāciju iesniegt lūgumus sniegt prejudiciālu nolēmumu (LESD 267. pants), kas ir rezervēta tiesu iestādēm šā jēdziena stingrā nozīmē.</P></NOTE>, kaut gan tiesu varas – saprotot to kā jurisdikciju īstenojošu veidojumu kopumu – neatkarību apdraud valdības struktūras (vai pat disciplināro funkciju anomāla īstenošana). Minēto nepilnību novērtējums, lai cik tās būtu nopietnas, nevar tiesām atņemt šo statusu<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0029"><P>Tāpēc šeit būtu nevietā piemērot Tiesas judikatūru par prokuratūras kā tiesu iestādes raksturu EAO izsniegšanas kontekstā. Skat. piemēram, spriedumus <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20190527">2019. gada 27. maijs</DATE>, <NAME.CASE>OG un PI (Lībekas un Cvikavas prokuratūras)</NAME.CASE> (<NO.CASE>C‑508/18 un C‑82/19 PPU</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2019:456">EU:C:2019:456</NO.ECLI></REF.DOC.ECR>). Prokuratūras, kas var saņemt norādījumus saskaņā ar valsts tiesībām, neatkarības trūkums neliecina par tās institucionālā režīma <HT TYPE="ITALIC">sistēmisku vai vispārēju nepilnību</HT>, bet gan ir šīs sistēmas raksturiezīme, kas tai liedz izsniegt EAO, bet ne darboties prokuratūras statusā. Savukārt kādas dalībvalsts tiesu neatkarības vispārēju trūkumu var izraisīt tikai tiesu sistēmas nepilnība, jo Savienība neļauj tajā iekļauties valstīm, kurās nav neatkarīgu tiesu.</P></NOTE>.</TXT></NP.ECR><?PAGE NO="12"?><NP.ECR IDENTIFIER="NP0073"><NO.P>73.</NO.P><TXT>Minētās sistēmiskās vai vispārējās nepilnības patiešām var būt tik vērienīgas, ka neizbēgami rodas nopietnas šaubas par pamattiesību ievērošanu izsniegšanas dalībvalstī. Tā varētu notikt, ja Polijas tiesnešiem piemērojamo disciplināro pasākumu sistēma tiktu izmantota, kaitējot viņu neatkarībai, kā pastāvīgs drauds, lai panāktu viņu pakļaušanu izpildvarai, gan uzticot to piemērošanu struktūrām, tostarp tiesu struktūrām, kas nenodrošina atbilstošas garantijas<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0030"><P>Spriedumā, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20191119">2019. gada 19. novembris</DATE>, <NAME.CASE>A. K. u.c. (Augstākās tiesas Disciplinārlietu palātas neatkarība)</NAME.CASE> (<NO.CASE>C‑585/18, C‑624/18 un C‑625/18</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2019:982">EU:C:2019:982</NO.ECLI>), <REF.NP.ECR REF="NP0171">171.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>, Tiesa atzina, ka iesniedzējtiesai ir jānoskaidro, vai pēc <HT TYPE="ITALIC">ustawa o Sądzie Najwyższym</HT> (Likums par Augstāko tiesu) stāšanās spēkā <DATE ISO="20180403">2018. gada 3. aprīlī</DATE> <HT TYPE="ITALIC">Sąd Najwyższy, Izba Dyscyplinarna</HT> (Augstākās tiesas Disciplinārlietu palāta, Polija) ir kvalificējama kā neatkarīga un objektīva, un tālab bija jāpārbauda, vai <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0038" REF.END="QE0038"/>objektīvie apstākļi, kādos attiecīgā struktūra tikusi izveidota, un tās raksturiezīmes, kā arī veids, kādā tās locekļi tikuši iecelti amatā, var radīt attiecīgajām personām pamatotas šaubas par šīs struktūras ārēju neietekmējamību, it īpaši saistībā ar likumdošanas varas un izpildvaras tiešu vai netiešu ietekmi, un par tās neitralitāti attiecībā uz izvērtējamajām interesēm, un tādējādi var izraisīt to, ka minētā struktūra netiek uztverta kā neatkarīga vai objektīva struktūra, tādējādi apdraudot paļāvību, kāda tiesai ir jārada indivīdos demokrātiskā sabiedrībā<QUOT.END REF.START="QS0038" CODE="201D" ID="QE0038"/>. Rīkojumā, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20200408">2020. gada 8. aprīlis</DATE>, <NAME.CASE>Komisija/Polija</NAME.CASE> (<NO.CASE>C‑791/19 R</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2020:277">EU:C:2020:277</NO.ECLI></REF.DOC.ECR>), Tiesa ar pagaidu pasākumu apturēja dažu tādu Polijas tiesību aktu noteikumu piemērošanu, kuri veido pamatu <HT TYPE="ITALIC">Sąd Najwyższy, Izba Dyscyplinarna</HT> (Augstākās tiesas Disciplinārlietu palāta) piekritībai skatīt disciplinārlietas attiecībā uz tiesnešiem.</P></NOTE>, gan izmantojot disciplinārus līdzekļus, lai apspiestu gluži leģitīmas tiesu darbības<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0031"><P>Spriedumā, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20200326">2020. gada 26. marts</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Miasto Łowicz</HT> un <HT TYPE="ITALIC">Prokurator Generalny</HT></NAME.CASE> (<NO.CASE>C‑558/18 un C‑563/18</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2020:234">EU:C:2020:234</NO.ECLI></REF.DOC.ECR>), Tiesa – uzklausījusi apgalvojumus par to, ka attiecībā uz prejudiciālus jautājumus uzdevušiem Polijas tiesnešiem ir ierosinātas disciplinārlietas, – atzina, ka <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0039" REF.END="QE0039"/>valsts tiesību normas, no kurām izrietētu, ka pret valstu tiesnešiem var tikt ierosinātas disciplinārlietas tādēļ, ka tie ir iesnieguši Tiesā lūgumu sniegt prejudiciālu nolēmumu, nav pieļaujamas<QUOT.END REF.START="QS0039" CODE="201D" ID="QE0039"/> (58. punkts).</P></NOTE>.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0074"><NO.P>74.</NO.P><TXT>Tomēr izpildes tiesas kompetence stingri aprobežojas ar EAO, par ko tai jāspriež, un tās viedoklim par sistēmiskajām vai vispārējām nepilnībām ir jābūt saistītam ar šo nepilnību iespējamo ietekmi uz EAO. Tāpēc tās lēmums var skart tikai šā EAO izpildi.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0075"><NO.P>75.</NO.P><TXT>Savukārt viedoklis par LES 2. panta vērtību ievērošanu attiecas uz attiecīgās dalībvalsts situāciju kopumā un ir Eiropadomes ekskluzīvā kompetencē, kuras oficiālais konstatējums par minētā noteikuma pārkāpšanu tādējādi skar Pamatlēmuma piemērošanu <HT TYPE="ITALIC">in toto</HT> attiecībā uz konkrēto dalībvalsti.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0076"><NO.P>76.</NO.P><TXT>Tāpēc, ņemot vērā sistēmisko vai vispārējo nepilnību pasliktināšanos un to, ka nav Eiropadomes oficiāla konstatējuma, <HT TYPE="ITALIC">rechtbank Amsterdam</HT> (Amsterdamas tiesa) nāksies ārkārtīgi rūpīgi pārbaudīt tai izpildīt lūgtā EAO apstākļus<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0032"><P>It īpaši, kā jau minēju, būs jāņem vērā pieprasītās personas personiskā situācija, noziedzīgā nodarījuma, kas ir pamatā kriminālvajāšanai, raksturs un faktiskie apstākļi, uz kuriem ir balstīts EAO (spriedums <HT TYPE="ITALIC">Minister for Justice and Equality</HT> (Tiesu sistēmas nepilnības), 75. punkts).</P></NOTE>, taču tā nav atbrīvota no pienākuma veikt šo pārbaudi.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0077"><NO.P>77.</NO.P><TXT>Šajā ziņā ir jāuzsver, ka izsniegšanas tiesu iestādei saskaņā ar Pamatlēmuma 15. panta 2. punktu pieprasāmajai informācijai ir ne tikai jābūt tai, kas ir vajadzīga šīs konkrētās pārbaudes veikšanai, bet arī jāaprobežojas ar to, ko izsniegšanas tiesu iestāde saprātīgi ir spējīga sniegt<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0033"><P>Divi no izsniegšanas tiesu iestādei uzdotajiem jautājumiem lietā C‑354/20 PPU varētu būt adresēti <HT TYPE="ITALIC">Sąd Najwyższy</HT> (Augstākā tiesa). Skat. šo secinājumu 17. punktu.</P></NOTE>.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0078"><NO.P>78.</NO.P><TXT>Tādējādi atbilstoši spriedumā <HT TYPE="ITALIC">Minister for Justice and Equality</HT> (Tiesu sistēmas nepilnības) izdarītajām atziņām, kamēr Eiropadome nav oficiāli konstatējusi, ka izsniegšanas dalībvalsts nopietni un vairākkārt pārkāpj LES 2. pantā paredzētos principus, <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0040" REF.END="QE0040"/>izpildes tiesu iestāde, pamatojoties uz Pamatlēmuma [..] 1. panta 3. punktu, atteikties izpildīt [EAO] var vienīgi izņēmuma apstākļos, ja šī iestāde pēc konkrēta un precīza šīs lietas izvērtējuma konstatē, ka pastāv būtiski un reāli iemesli uzskatīt, ka personai, saistībā ar kuru ir izsniegts [EAO], ja tā tiks nodota izsniegšanas tiesu iestādei, būs faktisks risks, ka tiks pārkāptas viņas pamattiesības uz neatkarīgu tiesu un līdz ar to pārkāpts viņas pamattiesību uz lietas taisnīgu izskatīšanu būtiskais saturs<QUOT.END REF.START="QS0040" CODE="201D" ID="QE0040"/><NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0034"><P>Spriedums <HT TYPE="ITALIC">Minister for Justice and Equality</HT> (Tiesu sistēmas nepilnības), 73. punkts. Nīderlandes valdības ieskatā, šī pieeja atbilst ECT pieejai, kurā īpaša uzmanība ir pievērsta īpašo apstākļu analīzei, lai noteiktu, vai pastāv konkrēts risks, ka neatkarības trūkums izvērtīsies par klaju piekļuves liegšanu tiesiskās aizsardzības līdzekļiem (spriedumi, 2012. gada 17. janvāris, <HT TYPE="ITALIC">Othman</HT> (<HT TYPE="ITALIC">Abu Qatada</HT>) pret Apvienoto Karalisti (CE:ECHR:2012:0117JUD000813909), 258.–262. punkts; un <DATE ISO="20190709">2019. gada 9. jūlijs</DATE>, <HT TYPE="ITALIC">Kislov</HT> pret Krieviju (CE:ECHR:2019:0709JUD000359810), 109. punkts). Uz šo judikatūru norādīja arī ģenerāladvokāts E. Tančevs secinājumos lietā <REF.DOC.ECR><NO.CASE>C‑216/18</NO.CASE> (<NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2018:517">EU:C:2018:517</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0109">109.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>), uzsvērdams, ka, <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0041" REF.END="QE0041"/>lai pārbaudītu, vai pastāv faktisks klajš piekļuves liegšanas tiesiskās aizsardzības līdzekļiem risks, [ECT] praksē ņem vērā ne vien situāciju galamērķa valstī, bet arī attiecīgās personas individuālos apstākļus<QUOT.END REF.START="QS0041" CODE="201D" ID="QE0041"/>, ar atsauci uz ECT spriedumu, 2012. gada 17. janvāris, <HT TYPE="ITALIC">Othman</HT> (<HT TYPE="ITALIC">Abu Qatada</HT>) pret Apvienoto Karalisti (CE:ECHR:2012:0117JUD000813909), 272. un 277.–279. punkts.</P></NOTE>.</TXT></NP.ECR><?PAGE NO="13"?><NP.ECR IDENTIFIER="NP0079"><NO.P>79.</NO.P><TXT>No lūgumiem sniegt prejudiciālu nolēmumu izriet, ka iesniedzējtiesa neredz pamatojumu atteikt nodot abas šajās lietās pieprasītās personas neviena no Pamatlēmumā paredzētajiem iemesliem dēļ. Turklāt, ņemot vērā viņu personisko situāciju, noziedzīgā nodarījuma, kas ir pamatā kriminālvajāšanai, raksturu un faktiskos apstākļus, uz kuriem ir balstīti EAO, tiek izslēgta nepienācīga iejaukšanās viņu kriminālvajāšanā.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0080"><NO.P>80.</NO.P><TXT>Ja tas tā ir, tad Polijas tiesu neatkarības regulējuma sistēmisko vai vispārējo nepilnību iespējamā pasliktināšanās nedod iesniedzējtiesai tiesības gluži vienkārši atteikt apstrīdēto EAO izpildi.</TXT></NP.ECR></GR.SEQ><GR.SEQ LEVEL="3"><TITLE><TI><NP><NO.P><HT TYPE="ITALIC">2.</HT></NO.P><TXT><HT TYPE="ITALIC">Brīdis, attiecībā uz kuru jānovērtē EAO izsniegšanas iestādes kā neatkarīgas tiesu iestādes raksturs</HT></TXT></NP></TI></TITLE><NP.ECR IDENTIFIER="NP0081"><NO.P>81.</NO.P><TXT>Tā kā izpildes tiesu iestāde pēc nopietnu sistēmisko vai vispārējo nepilnību konstatēšanas attiecībā uz izsniegšanas dalībvalsts tiesu neatkarību, manuprāt, nevar pārtraukt nodošanas procesu, neizskatījusi šo nepilnību iespējamo reālo un faktisko ietekmi katra konkrētā EAO apstākļos, man šķiet nebūtiski tas, vai šo nepilnību pasliktināšanās ir iestājusies pirms vai pēc EAO izsniegšanas.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0082"><NO.P>82.</NO.P><TXT>Vai minēto nepilnību pasliktināšanās būtu notikusi pirms EAO izsniegšanas vai pēc tam, noteicošais faktors ir tas, ka izsniegšanas tiesu iestāde (kurai pēc pieprasītās personas nodošanas ir jālemj par viņas likteni) joprojām var neatkarīgi izspriest par minētās personas situāciju bez ārējas iejaukšanās, draudiem vai spiediena.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0083"><NO.P>83.</NO.P><TXT>Pieprasītās personas nodošanu lūdzošās iestādes gadījumā Pamatlēmuma procedūras judikatīvā iedaba ar EAO izsniegšanu vēl nebeidzas.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0084"><NO.P>84.</NO.P><TXT>Kā izriet no Pamatlēmuma 15. panta, izpildes tiesu iestādei ir jāspēj ikvienā brīdī sazināties ar <HT TYPE="ITALIC">tiesu</HT> partnerstruktūru izsniegšanas dalībvalstī tādējādi, ka tā var nospriest par nodošanu, pamatojoties uz pietiekamu un ticamu informāciju, ko tai tieši sniegusi izsniegšanas tiesu iestāde.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0085"><NO.P>85.</NO.P><TXT>Ņemot vērā, cik nopietni nodošanas procedūras var ietekmēt brīvību<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0035"><P>Kas var izraisīt apcietinājumu uz laikposmu līdz 120 dienām, kā norādīju secinājumos lietās <REF.DOC.ECR><NAME.CASE>OG (Lībekas prokuratūra) un PI (Cvikavas prokuratūra)</NAME.CASE> (<NO.CASE>C‑508/18 un C‑82/19 PPU</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2019:337">EU:C:2019:337</NO.ECLI>), <REF.NP.ECR REF="NP0058">58.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>.</P></NOTE>, var izrādīties nepieciešams saņemt papildinformāciju, kas ļauj izpildes tiesu iestādei konstatēt konkrētos EAO izsniegšanas pamatā esošos apstākļus un – it īpaši – nosacījumus, kādos pieprasītā persona nonāks pēc nodošanas.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0086"><NO.P>86.</NO.P><TXT>Augsto uzticības pakāpi, uz kuru jāpaļaujas izpildes tiesu iestādei, lemjot, vai nodošana ir izpildāma, var nodrošināt tikai tāda izsniegšanas iestāde, kas starplaikā nav zaudējusi savu neatkarīgas tiesas statusu.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0087"><NO.P>87.</NO.P><TXT>Tāpēc izpildes tiesu iestādei ir jāpārbauda, vai katra konkrētā tai izsniegtā EAO apstākļos pieprasītās personas tiesības uz lietas taisnīgu izskatīšanu var izrādīties nopietni un faktiski apdraudētas. Un tas, kā jau teicu, ir darāms neatkarīgi no apstākļa, vai nepilnības bija sistēmiskas vai vispārējas jau EAO izsniegšanas brīdī vai tās iestājušās vēlāk un vēl pastāv minētās personas iespējamās nodošanas brīdī.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0088"><NO.P>88.</NO.P><TXT>Pirmajā gadījumā izpildes tiesa varēs leģitīmi paust šaubas par EAO izsniegšanas pareizību. Otrajā gadījumā tā varēs šaubīties par iespējamo attieksmi pret pieprasīto personu pēc tam, kad viņa būs nodota izsniegšanas tiesu iestādei.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0089"><NO.P>89.</NO.P><TXT>Svarīgi abos gadījumos ir tas, ka izpildes tiesa izvērtē apmēru, kādā viens vai otrs apstāklis var reāli apdraudēt pieprasītās personas tiesības, ja tiks īstenota viņas nodošana.</TXT></NP.ECR><?PAGE NO="14"?><NP.ECR IDENTIFIER="NP0090"><NO.P>90.</NO.P><TXT>Tomēr ir skaidrs, ka Hartas 47. panta pārkāpuma <HT TYPE="ITALIC">konkrēts</HT> risks izsniegšanas tiesu iestādes neatkarības trūkuma dēļ ievērojami samazinās, ja minētā tiesu iestāde bija neatkarīga EAO izsniegšanas brīdī, pat ja (teorētiski) tā vēlāk šo neatkarību ir zaudējusi.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0091"><NO.P>91.</NO.P><TXT>Tāpat arī šis risks samazinās, ja EAO tiek izsniegts, lai izpildītu brīvības atņemšanas sodu, kas pieprasītajai personai tika piespriests brīdī, kad vēl nebija nekādu šaubu par kriminālsodu piespriedušās tiesas neatkarīgumu.</TXT></NP.ECR></GR.SEQ></GR.SEQ></GR.SEQ><GR.SEQ LEVEL="1"><TITLE><TI><NP><NO.P><HT TYPE="BOLD">V.</HT></NO.P><TXT><HT TYPE="BOLD">Secinājumi</HT></TXT></NP></TI></TITLE><NP.ECR IDENTIFIER="NP0092"><NO.P>92.</NO.P><TXT>Saskaņā ar visu izklāstīto iesaku Tiesai uz <HT TYPE="ITALIC">rechtbank Amsterdam</HT> (Amsterdamas tiesa, Nīderlande) jautājumiem atbildēt šādi:</TXT><P>Padomes Pamatlēmuma 2002/584/TI (<DATE ISO="20020613">2002. gada 13. jūnijs</DATE>) par Eiropas apcietināšanas orderi un par nodošanas procedūrām starp dalībvalstīm, redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar Padomes Pamatlēmumu 2009/299/TI (2009. gada 26. februāris), 1. panta 3. punkts ir jāinterpretē tādējādi, ka:</P><P>kamēr Eiropadome saskaņā ar LES 7. panta 2. punktu nav oficiāli konstatējusi, ka izsniegšanas dalībvalsts nopietni un vairākkārt pārkāpj LES 2. pantā nostiprinātās vērtības, izpildes tiesu iestāde atteikties izpildīt Eiropas apcietināšanas orderi var vienīgi pēc tam, kad tā pēc konkrēta un precīza šīs lietas izvērtējuma konstatē, ka, ņemot vērā pieprasītās personas situāciju, noziedzīgā nodarījuma, kas ir pamatā viņas kriminālvajāšanai, raksturu un faktiskos apstākļus, uz kuriem ir balstīta minētā Eiropas apcietināšanas ordera izsniegšana, pastāv nopietni un pamatoti iemesli uzskatīt, ka nodošanas gadījumā šai personai draudēs reāls risks, ka tiks pārkāptas viņas pamattiesības uz taisnīgu lietas izskatīšanu, kas garantētas Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 47. pantā;</P><P>šis risks var rasties gan tad, ja sistēmiskās vai vispārējās nepilnības bija iestājušās Eiropas apcietināšanas ordera izsniegšanas brīdī, gan tad, ja tās ir iestājušās vēlāk un vēl pastāv pieprasītās personas iespējamās nodošanas brīdī.</P></NP.ECR></GR.SEQ></CONTENTS.CONCLUSION></CONCLUSION>