6.6.2013   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 161/64

1.1

Atzinumā izskatāmā priekšlikuma mērķis ir pagarināt 2009. gadā Komisijas uzsākto programmu, lai 2014.–2020. gadā varētu finansēt iestādes, kas darbojas finanšu pārskatu un revīzijas jomā. Kopš programmas sākuma līdz šim brīdim nozarē ir notikušas dažādas pārmaiņas. Iestāžu skaits ir samazinājies, un ir palikušas šādas trīs iestādes: SFPS (Starptautisko finanšu pārskatu standartu fonds), EFRAG (Eiropas Finanšu pārskatu padomdevēju grupa) un PIOB (Sabiedrības interešu uzraudzības padome).

1.2

EESK kopumā atbalsta programmas saturu un atzīst, ka finanšu pārskatiem un revīzijai ir liela nozīme kā stabila un pārredzama tirgus pamatam. Tomēr nav pietiekamas informācijas, kas ļautu izvērtēt katras programmas īstenošanai piešķirto līdzekļu summas atbilstību, un nav iespējams izstrādāt atbilstīgu viedokli par katras iestādes darba rezultātu piemērotību vajadzībām, kādas ir lietotājiem, kuriem, šķiet, ir visnotaļ pozitīvs viedoklis šajā jautājumā.

1.3

Finanšu krīze, kas turpina ietekmēt tirgu, atklāja, ka aizvien vairāk ir vajadzīga precīzāka informācija un efektīvāki revīzijas standarti, tomēr šādi instrumenti izrādīsies nederīgi, ja to lietotāji nebūs spējīgi tos pilnībā izmantot. Tāpēc ir jāapmāca augsta līmeņa eksperti publiskajā un privātajā sektorā — uzdevums, kura veikšanai jāiegulda visi ES, dalībvalstu un uzņēmumu pūliņi un jāpiešķir atbilstīgi līdzekļi.

2.1

Komisija 2012. gada 19. decembrī publicēja priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai par atbalstu, kas no 2014. gada 1. janvāra līdz 2020. gada 31. decembrim paredzēts to iestāžu darbībai, kuras izstrādā standartus un normas finanšu pārskatu un revīzijas jomā. 2013. gada 31. decembrī beigsies darbības termiņš iepriekšējam 2009. gadā pieņemtajam plānam. Dažas no organizācijām, kuras bija ietvertas sākotnējā plānā, vairs nepastāv, un to funkcijas ir pārņēmušas citas organizācijas. Pašreizējais priekšlikums attiecas vienīgi uz atlikušajiem finansējuma saņēmējiem, proti, SFPS fondu (IASCF juridiskais pēctecis), EFRAG un PIOB. Viss regulējums skar privāto sektoru. Uz publisko sektoru attiecas Padomes 1996. gada 25. jūnija Regula (EK) Nr. 2223/96 par Eiropas nacionālo un reģionālo kontu sistēmu Kopienā (SEC 95); šajā regulā ir noteikti publisko budžetu izstrādes principi.

2.2

Gan priekšlikums, gan tam pievienotais ziņojums ir pilns ar akronīmiem, un tādēļ ir grūti uztvert daudzos saīsinājumus un saiknes starp dažādām tekstā minētām struktūrām. Tāpēc, lai varētu vieglāk lasīt dokumentus, kas, neraugoties uz tajos izmantotu precīzu tehnisko terminoloģiju, ir grūti uztverami pat attiecīgajiem ekspertiem, ir vajadzīgs akronīmu un organizatorisko struktūru apraksts.

2.3

Minētajā aprakstā ļoti vienkāršotā veidā varētu iepazīstināt ar šādām iestādēm, kas saņem finansējumu:

2.4

Minētās iestādes, kas saņem ievērojamu finansējumu, risina visnotaļ tehniskus jautājumus, kurus ir grūti izvērtē kādam, kas nepieder šauram speciālistu lokam šajā jomā, tāpēc Komisija nav vērsusies pie ārējiem konsultantiem un finansējuma atbilstību ir izvērtējusi vienīgi, ņemot vērā savu pieredzi un zināšanas. Ietekmes novērtējumā atklājās, ka finansējuma programma attaisnoja cerības un atbilda izvirzītajiem mērķiem.

3.1

EESK jau ir paudusi savu nostāju (2) par sākotnējo programmu un atbalstījusi Komisijas priekšlikumu, kā arī paudusi kritiku un ierosinājusi priekšlikumus, par kuriem šajā dokumentā tiks attiecīgi atgādināts. Tagad, tāpat kā agrāk, Komiteja atbalsta principu, ka jāfinansē tādu iestāžu darbība, kas risina ļoti delikātus un ārkārtīgi svarīgus jautājumus. Tomēr nav iespējams paust pamatotu viedokli par finansējuma apmēru, kura noteikšana ir atkarīga no attiecīgām zināšanām, kas pieejamas vienīgi ierobežotam speciālistu lokam.

3.2

Finanšu krīze jau bija sākusies 2009. gadā, kad tika izveidota programma, taču toreiz, iespējams, bija vēl pāragri veikt plašu izpēti, kurā būtu ņemti vērā mazāk acīmredzami notikumu cēloņu vai papildcēloņu aspekti. Pagājušais laiks un norisinājušies notikumi tagad ļauj pievērsties padziļinātām pārdomām.

3.3

Finanšu pārskati un grāmatvedības metodes izmaksā dārgi. To izmaksas vēl vairāk pieaug, ja tiek piesaistīti speciālisti, kas nav viegli atrodami darba tirgū un kuru augstākā izglītība ir tikai sākumpunkts vērtīgu zināšanu iegūšanai praksē. Turklāt šādiem speciālistiem vajadzētu būt ar augstu morāles izjūtu, lai nodrošinātu informācijas konfidencialitāti un viņu veiktās analīzes neitralitāti. No tā izriet, ka acīmredzami ir lietderīgi finansēt iestādes, taču ir arī jāapmāca speciālisti, kas būtu attiecīgi atalgoti un motivēti.

3.3.1

Runājot par speciālistiem, parasti ir domāti informācijas vai standartu izstrādātāji, taču arī informācijas vai standartu adresātiem, kas savā darbā izmanto šo informāciju un piemēro standartus, jābūt speciālistiem. Šajā sakarā ir skaidrs, ka atbilstīgi izglītotu cilvēkresursu pieejamība ir prioritāte ne tikai informācijas autoriem, bet arī tās lietotājiem, proti, regulējošām un uzraudzības iestādēm, likumdevējiem, uzņēmumiem un pētniecības institūtiem.

3.4

Ar izglītības jautājumu ir cieši saistīts informācijas kvalitātes aspekts: 3.1. punktā ir teikts, ka ir grūti spiest par ierosinātā finansējuma apjomu, taču vēl grūtāks un problemātiskāks ir vērtējums par to, cik lietderīga lietotājiem ir informācijas pievienotā vērtība. Atliek vienīgi piekrist Komisijas priekšlikumam par finansējuma apjomu, kas noteikts, pamatojoties vienīgi uz uzticēšanos un motīvu atzīšanu.

3.5

Iepriekšējā atzinumā (3), kas publicēts 2009. gadā saistībā ar programmas uzsākšanu, EESK bija ierosinājusi īpaši pievērsties tam, lai nepieļautu pārmērīgu ietekmi vai iejaukšanos vērtspapīru tirgū  (4), ko regulē IASCF un EFRAG standarti. Šim jautājumam bija pievērsusies pati Komisija un uzsvērusi Kopienas ieguldījumu, proti, novērst “jebkād[u] pārmērīg[u] ietekm[i], ko varētu radīt (…) ieinteresētas puses”. Šis svarīgais un jutīgais aspekts vairs nav minēts jaunajā priekšlikumā regulai. EESK aicina Komisiju apstiprināt, ka tā pilnībā paļaujas uz minēto iestāžu neatkarību. Tas pats attiecas uz PIOB  (5).

3.6

Attiecībā uz EFRAG jānorāda, ka šo iestādi Komisija līdzfinansē mazāko dalībvalstu vārdā (lielākās dalībvalstis nodrošina tiešu finansējumu). Iespējams, ka Komisijas ieguldījums būtiski nemainītos, ja katra dalībvalsts sniegtu savu ieguldījumu, lai arī tas būtu tikai simbolisks. Tomēr šāda rīcība liecinātu par to, ka neatkarīgi no katras dalībvalsts lieluma visa Kopiena ar atbildības sajūtu piedalās vispārējas nozīmes iestāžu darbībā.

3.7

Starptautiskajos finanšu pārskatu standartos (IFRS) paredzēti uzņēmumu pārskati par tirgus vērtību (mark-to-market metode). Finanšu krīzes laikā tika novērots, ka standartiem var būt prociklisks un īslaicīgs efekts. Komiteja ierosina, piemēram, izskatāmās programmas ietvaros, veikt minēto standartu izmaksu un ieguvumu analīzi.

3.8

Noslēgumā EESK vēlas vēlreiz uzsvērt, ka ir svarīgi apkopot un apstrādāt datus, taču vispirmām kārtām tie ir pareizi jāsaprot un jāizmanto: ir jāatzīst datu piegādātāju augstais profesionalitātes līmenis, taču ir vēl daudz darāmā, proti, ir jāizglīto cilvēkresursi un jāatjaunina to prasmes, ņemot vērā dažādās lietotāju grupas.