2003D0858 — LV — 22.10.2005 — 002.001
Šis dokuments ir izveidots vienīgi dokumentācijas nolūkos, un iestādes neuzņemas nekādu atbildību par tā saturu
|
KOMISIJAS LĒMUMS (2003. gada 21. novembris), ar ko nosaka dzīvnieku veselības nosacījumus un sertifikācijas prasības audzēšanai paredzētu dzīvu zivju, to ikru un gametu, kā arī cilvēku uzturam paredzētu akvakultūras zivju un to produktu ievedumiem (izziņots ar dokumenta numuru C(2003) 4219) (dokuments attiecas uz EEZ) (OV L 324, 11.12.2003, p.37) |
Grozīta ar:
|
|
|
Oficiālais Vēstnesis |
||
|
No |
page |
date |
||
|
L 202 |
20 |
7.6.2004 |
||
|
L 385 |
60 |
29.12.2004 |
||
|
L 279 |
71 |
22.10.2005 |
||
KOMISIJAS LĒMUMS
(2003. gada 21. novembris),
ar ko nosaka dzīvnieku veselības nosacījumus un sertifikācijas prasības audzēšanai paredzētu dzīvu zivju, to ikru un gametu, kā arī cilvēku uzturam paredzētu akvakultūras zivju un to produktu ievedumiem
(izziņots ar dokumenta numuru C(2003) 4219)
(dokuments attiecas uz EEZ)
(2003/858/EK)
EIROPAS KOPIENU KOMISIJA,
ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu,
ņemot vērā Padomes 1991. gada 28. janvāra Direktīvu 91/67/EEK, kura attiecas uz dzīvnieku veselības nosacījumiem, ar ko reglamentē akvakultūras dzīvnieku un to produktu laišanu tirgū ( 1 )kurā jaunākie grozījumi izdarīti ar Padomes Regulu (EK) Nr. 806/2003 ( 2 ), un jo īpaši tās 19. panta 1. punktu, 20. panta 1. punktu un 21. panta 2. punktu,
tā kā:|
(1) |
Ir jāizveido trešo valstu vai to daļu saraksts, no kurām dalībvalstīm atļauts Kopienā ievest dzīvas zivis, to ikrus un gametas. |
|
(2) |
Lai nepieļautu tādu slimības ierosinātāju ievazāšanu, kas var nopietni ietekmēt zivju krājumus Kopienā, šīm trešām valstīm ir jānosaka īpaši dzīvnieku veselības nosacījumi un sertifikātu paraugi, ņemot vērā dzīvnieku veselības stāvokli attiecīgajā trešā valstī un ievešanai paredzēto zivju, ikru vai gametu veselības stāvokli. |
|
(3) |
Jāpievērš uzmanība jaunām slimībām un slimībām, kas Kopienai ir eksotiskas un kas var nopietni ietekmēt zivju krājumus Kopienā. Turklāt jāņem vērā vakcinācijas politika un slimību stāvoklis ražošanas vietā un vajadzībasgadījumā arī galamērķa vietā attiecībā uz epizootisko hematopoētisko nekrozi (EHN) un Direktīvas 91/67/EEK A pielikumā minētajām zivju slimībām. |
|
(4) |
Ir nepieciešams, lai valstis vai to daļas, no kurām dalībvalstis atļauj ievest audzēšanai dzīvas zivis, to ikrus vai gametas, piemērotu nosacījumus slimības kontrolei un veiktu uzraudzību, kas vismaz līdzvērtīga Kopienas standartiem, kuri noteikti Direktīvā 91/67/EEK un Padomes 1993. gada 24. jūnija Direktīvā 93/53/EK, ar ko ievieš obligātos Kopienas pasākumus noteiktu zivju slimību kontrolei ( 3 ), kurā jaunākie grozījumi ieviesti ar Komisijas Lēmumu 2001/288/EK ( 4 ). Paraugu ņemšanas un testu metodēm jābūt vismaz līdzvērtīgām tām, kas noteiktas Komisijas 2001. gada 22. februāra Lēmumā 2001/183/EK ( 5 ), ar ko nosaka paraugu ņemšanas plānus un diagnostikas metodes dažu zivju slimību atklāšanai un apstiprināšanai un ar ko atceļ Lēmumu 92/532/EEK, un Komisijas 2003. gada 13. jūnija Lēmumā 2003/466/EK ( 6 ) par zonēšanas un valsts uzraudzības kritērijiem, rodoties aizdomām par saslimšanu ar lašu infekciozo anēmiju (ISA) vai gūstot tam apstiprinājumu. Ja paraugu ņemšanas un testa metodes nav noteiktas Kopienas tiesību aktos, izmantotajām paraugu ņemšanas un testa metodēm jāatbilst tām, kas noteiktas Starptautiskā epizootiju biroja (SEB) “Ūdensdzīvnieku slimību diagnostikas rokasgrāmatā”. |
|
(5) |
Šo trešo valstu atbildīgajām kompetentajām iestādēm jāapņemas 24 stundu laikā pa faksu, ar telegrammu vai pa e-pastu paziņot Komisijai un dalībvalstīm par katru epizootiskās hematopoētiskās nekrozes gadījumu (EHN), kā arī par citiem slimības uzliesmojumiem, kas nopietni ietekmē zivju krājumus to teritorijā vai tās daļās, no kurām ar šo lēmumu ir atļauti ievedumi. Tādā gadījumā šo trešo valstu kompetentajām iestādēm jāveic pasākumi, lai novērstu slimības izplatību Kopienā. Turklāt un attiecīgā gadījumā jāpaziņo Komisijai un dalībvalstīm par visām izmaiņām vakcinācijas politikā pret šādām slimībām. |
|
(6) |
Papildus tam, ievedot cilvēka uzturam paredzētās akvakultūras zivis un to produktus, nedrīkst pieļaut tādu nopietnu slimību ievazāšanu Kopienā, kas skar akvakultūras dzīvniekus. |
|
(7) |
Tādējādi ar dzīvnieku veselības sertifikācijas prasībām jāpapildina sertifikācijas prasības, kas attiecas uz dzīvu akvakultūras zivju un to produktu ievešanu, ievērojot Padomes 1991. gada 22. jūlija Direktīvu 91/493/EEK, ar ko paredz veselības nosacījumus zvejniecības produktu ražošanai un laišanai tirgū ( 7 ), kurā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 806/2003. |
|
(8) |
Tas varētu samazināt iespējas kontrolēt un izskaust slimības, kas nav eksotiskas Kopienai un kam varētu būt nopietna ietekme uz zivju krājumiem Kopienā, ja zivis, kas varētu pārnēsāt slimību tiek izlaistas Kopienā nenorobežotos ūdeņos. Dzīvas akvakultūras zivis, ikri un gametas tādēļ ievedamas Kopienā tikai tad, ja tās ielaiž audzētavā. |
|
(9) |
Šis lēmums nav jāattiecina uz pastāvīgi akvārijos turēto dekoratīvo tropu zivju ievešanu. |
|
(10) |
Šis lēmums jāpiemēro, neskarot sabiedrības veselības nosacījumus, kas noteikti ar Direktīvu 91/493/EEK. |
|
(11) |
Šo lēmumu jāpiemēro, neskarot Kopienas vai valstu noteikumus par sugu saglabāšanu. |
|
(12) |
Padomes 1996. gada 17. decembra Direktīva 96/93/EK par dzīvnieku un dzīvnieku produktu sertificēšanu ( 8 ), ar ko nosaka sertifikācijas standartus. Noteikumiem un principiem, ko piemēro trešo valstu sertificēšanas amatpersonas, jāsniedz garantijas, kas līdzvērtīgas minētajā direktīvā noteiktajām. |
|
(13) |
Jāņem vērā principi, kas noteikti Padomes 2002. gada 16. decembra Direktīvā 2002/99/EK, ar ko paredz dzīvnieku veselības noteikumus, kuri reglamentē tādudzīvnieku izcelsmes produktu ražošanu, pārstrādi, izplatīšanu un ievešanu, kas paredzēti lietošanai pārtikā ( 9 ), jo īpaši jāņem vērā minētās direktīvas 3. pants. |
|
(14) |
Jāparedz pārejas periods jauno ievešanas sertificēšanas prasību īstenošanai. |
|
(15) |
Šā lēmuma I pielikumā minēto apstiprināto valstu saraksts jāpārskata ne vēlāk kā 12 mēnešus pēc piemērošanas dienas. |
|
(16) |
Šajā lēmumā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Pastāvīgās pārtikas aprites un dzīvnieku veselības komitejas atzinumu, |
IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.
1. pants
Darbības joma
1. Šis lēmums nosaka saskaņotus dzīvnieku veselības noteikumus, kas jāizpilda, lai varētu ievest:
a) dzīvas zivis, to ikrus un gametas, ko paredzēts audzēt Kopienā;
b) dzīvas akvakultūras zivis, ko paredzēts izmantot, lai atjaunotu komercmakšķerēšanas krājumus Kopienā;
c) dzīvas akvakultūras zivis un to produktus, ko paredzēts tūlītēji lietot cilvēku uzturā vai papildus apstrādāt pirms lietošanas cilvēku uzturā.
2. Šis lēmums neattiecas uz to dekoratīvo tropu zivju ievedumiem, ko pastāvīgi tur akvārijos.
2. pants
Definīcijas
1. Šajā lēmumā piemēro Direktīvu 91/67/EEK un 93/53/EEK 2. panta definīcijas.
2. Piemēro arī šādas definīcijas:
a) “akvakultūras zivis” nozīmē, ka zivju izcelsme ir audzētavā;
b) “apstiprināts ievešanas centrs” ir jebkurš uzņēmums Kopienā, kurā tiek īstenoti īpaši biodrošības pasākumi un kuru apstiprinājusi attiecīgās dalībvalsts kompetentā iestāde, ievesto, dzīvo akvakultūras zivju un to produktu papildu apstrādei;
c) “piekrastes zona” ir zona, ko veido daļa piekrastes vai jūras ūdeņu vai estuārs:
i) kam ir precīza ģeogrāfiska robeža un ko veido homogēna hidroloģiskā sistēma vai šādu sistēmu virkne; vai
ii) kas atrodas starp divu ūdensteču iztekām; vai
iii) ko veido viena vai vairākas audzētavas, kuras visas ir apjoztas ar attiecīgām buferzonām no abām audzētavas vai audzētavu pusēm;
d) “kontinentālā zona” ir zona, ko veido vai nu:
i) daļa no teritorijas, kas ietver visu sateces baseinu no ūdensteču iztekām līdz estuāram vai vairāk nekā vienu sateces baseinu, kurā zivis tiek audzētas, turētas vai zvejotas, un ko vajadzības gadījumā aptver buferzona, kurā tiek īstenota uzraudzības programma, bet kurai nav jāiegūst apstiprinātas zonas statuss; vai
ii) daļa sateces baseina no ūdensteču iztekas līdz dabīgam vai mākslīgam aizsprostam, kas novērš zivju migrāciju no ūdensteces daļas lejpus aizsprosta, vajadzības gadījumā to aptver buferzona, kurā tiek īstenota uzraudzības programma, bet kurai nav jāiegūst apstiprinātas zonas statuss.
Kontinentālas zonas lielumam un ģeogrāfiskajam stāvoklim jābūt tādam, lai līdz minimumam samazinātu iespējamību, ka, piemēram, migrējošas zivis varētu izraisīt atkārtotu inficēšanos;
e) “izraudzītā audzētava” ir vai nu:
i) trešās valsts piekrastes audzētava, uz kuru attiecas visi pasākumi, kas vajadzīgi, lai nepieļautu slimību ievazāšanu, un kurai ūdeņi tiek piegādāti ar sistēmu, kas nodrošina turpmāk uzskaitīto patogēnu inaktivāciju: lašu infekciozā anēmija (ISA), vīrusu hemorāģiskā septicēmija (VHS) un infekciozā hemorāģiskā nekroze (IHN); vai
ii) trešās valsts iekšzemes audzētava, uz kuru attiecas visi pasākumi, kas vajadzīgi, lai nepieļautu slimību ievazāšanu. Vajadzības gadījumā audzētava ir aizsargāta no applūšanas un ūdens infiltrācijas, bet straumes lejtecē ir dabiski vai mākslīgi aizsprosti, kas nepieļauj zivju iekļūšanu audzētavā. Ūdeni piegādā tieši audzētavā no urbuma, avota vai akas, to novadot pa cauruli, vaļēju kanālu vai dabīgu ūdensteci, kas audzētavai neveido infekcijas avotu un nepieļauj savvaļas zivju iekļūšanu. Ūdens kanāls ir audzētavas vai kompetento iestāžu uzraudzībā;
f) “uzņēmums” ir visas telpas, kuras apstiprinātas saskaņā ar Direktīvu 91/493/EEK un kurās zvejniecības produktus gatavo, apstrādā, sāla, saldē, iepako vai uzglabā, izņemot izsoles un vairumtirdzniecības tirgus, kuros šos produktus tikai piedāvā un pārdod vairumā;
g) “audzēšana” ir ūdensdzīvnieku turēšana saimniecībā.
h) “akvakultūras zivju produkti” ir visi produkti, ko paredzēts izmantot cilvēku uzturam un ko iegūst no akvakultūras zivīm, tostarp veselas zivis (neķidātas), ķidātas zivis un filejas, un visi to produkti;
i) “papildu apstrāde” ir sagatavošana un apstrāde, kuru ar jebkādiem paņēmieniem veic pirms lietošanas cilvēku uzturā un kurā iegūst atkritumus vai blakusproduktus, kas var radīt slimību izplatīšanās risku, ieskaitot darbības, kuras skar anatomisko veselumu, tādas kā asiņu notecināšana, ķidāšana, galvas atdalīšana, sagriešana, filejas atdalīšana;
j) “tūlītēja lietošana cilvēku uzturā” nozīmē to, ka zivīm, kas ievestas lietošanai cilvēku uzturā, Kopienā, pirms tās laiž mazumtirdzniecības tirgū lietošanai cilvēku uzturā, neveic nekādu papildu apstrādi;
k) “komercmakšķerēšana” ir dīķi, ezeri vai nenorobežoti ūdeņi, ko uztur, ielaižot zivis galvenokārt amatierzvejai, nevis dabiskās populācijas saglabāšanai vai uzlabošanai;
l) “teritorija” ir vai nu visa valsts, piekrastes zona, kontinentālā zona, vai izraudzītā audzētava, kurai trešās valsts galvenā kompetentā iestāde atļāvusi veikt izvedumus uz Kopienu.
3. pants
Nosacījumi, ar kādiem Eiropas Kopienā ieved audzēšanai paredzētas dzīvas zivis, to ikrus un gametas, kā arī dzīvas akvakultūras zivis, kuras paredzētas komercmakšķerēšanas krājumu atjaunošanai
1. Dalībvalstis atļauj savā teritorijā ievest dzīvas zivis, to ikrus un gametas audzēšanai tikai tad, ja:
a) zivju izcelsme ir kādā no I pielikuma sarakstā minētajām teritorijām;
b) sūtījums atbilst garantijām, tostarp attiecībā uz iepakošanu un marķēšanu, un attiecīgajām īpašajām papildu prasībām, kas noteiktas dzīvnieku veselības sertifikātā, kurš sagatavots saskaņā ar paraugu II pielikumā, ņemot vērā III pielikuma paskaidrojumus;
c) zivis ir pārvadātas apstākļos, kas nemaina to veselības statusu.
2. Dalībvalstis atļauj savā teritorijā ievest akvakultūras zivis, to ikrus un gametas, kas tieši paredzētas komercmakšķerēšanas krājumu atjaunošanai, tikai tad, ja:
a) sūtījums atbilst 1. punktā paredzētajiem noteikumiem;
b) komercmakšķerēšana nenotiek ezeros vai nenorobežotos ūdeņos.
3. Dalībvalstis nodrošina, lai ievestās akvakultūras zivis, to ikri un gametas, ko paredzēts izmantot audzēšanai vai komercmakšķerēšanas krājumu atjaunošanai Kopienas ūdeņos, tiktu ielaistas tikai audzētavās vai komercmakšķerēšanai paredzētos dīķos, bet netiktu ielaistas nenorobežotos ūdeņos.
4. Dalībvalstis nodrošina, lai ievestās akvakultūras zivis, to ikri vai gametas tiktu pārvestas tieši un galamērķa audzētavu vai dīķi, kas norādīts dzīvnieku veselības sertifikātā.
4. pants
Lietošanai pārtikā paredzētu dzīvu akvakultūras zivju importēšanas nosacījumi
1. Dalībvalstis atļauj importēt savā teritorijā tūlītējai lietošanai pārtikā vai turpmākai apstrādei pirms lietošanas pārtikā paredzētas dzīvas akvakultūras zivis tikai tad, ja:
a) zivju izcelsme ir trešās valstīs, kurām ir atļauja saskaņā ar Direktīvas 91/493/EEK 11. pantu un kuras atbilst sabiedrības veselības sertifikācijas prasībām, kas noteiktas saskaņā ar šo direktīvu, un
b) sūtījums atbilst 3. panta 1. punktā noteiktajiem nosacījumiem vai
c) zivis tiek tieši nosūtītas uz apstiprinātu importa centru nokaušanai un izķidāšanai.
5. pants
Nosacījumi, ar kādiem ieved akvakultūras zivju produktus, ko pirms lietošanas cilvēku uzturā paredzēts papildus apstrādāt
1. Dalībvalstis atļauj savā teritorijā ievest akvakultūras zivju produktus, ko pirms lietošanas cilvēku uzturā paredzēts papildus apstrādāt, tikai tad, ja:
a) zivju izcelsme ir trešās valstīs un uzņēmumos, kas saņēmuši atļauju saskaņā ar Direktīvas 91/493/EEK 11. pantu un atbilst sabiedrības veselības sertifikācijas prasībām, kuras noteiktas saskaņā ar minēto direktīvu; un
b) sūtījums atbilst garantijām, tostarp attiecībā uz iepakošanu un marķēšanu, un attiecīgajām īpašajām papildu prasībām, kas noteiktas dzīvnieku veselības sertifikātā, kurš sagatavots saskaņā ar paraugu IV pielikumā, ņemot vērā III pielikuma paskaidrojumus.
2. Dalībvalstis nodrošina, lai akvakultūras zivju produktu apstrāde no sugām, kas ir uzņēmīgas pret EHN, ISA, VHS un IHN, notiktu apstiprinātā importa centrā, ja vien:
a) zivis nav izķidātas pirms to nosūtīšanas uz Eiropas Kopienu vai
b) trešā valstī izcelsmes vietas zivju veselības stāvoklis attiecībā uz EHN, ISA, VHS un IHN nav līdzvērtīgs vietai, kurā tās tiks apstrādātas.
6. pants
Tūlītējai lietošanai pārtikā paredzētu akvakultūras zivju produktu importēšanas nosacījumi
Dalībvalstis atļauj importēt savā teritorijā tūlītējai lietošanai pārtikā paredzētus akvakultūras zivju produktus tikai tad, ja:
a) zivju izcelsme ir trešās valstīs un iestādēm ir atļauja saskaņā ar Direktīvas 91/493/EEK 11. pantu, kā arī tās atbilst sabiedrības veselības sertifikācijas prasībām, kas noteiktas saskaņā ar minēto direktīvu, un
b) sūtījumā ir zivju produkti, kas ir piemēroti mazumtirdzniecībai restorāniem vai tieši patērētājam bez turpmākas apstrādes un kas ir marķēti saskaņā ar Padomes Direktīvas 91/493/EEK noteikumiem, un
c) sūtījums atbilst garantijām, kas noteiktas veterinārajā sertifikātā, kurš noformēts saskaņā ar paraugu V pielikumā, ņemot vērā paskaidrojošās piezīmes III pielikumā.
7. pants
Kontroles procedūras
1. Dzīvas zivis, to ikrus un gametas, ko importē audzēšanai, un dzīvas akvakultūras zivis, kuras ieved zivsaimniecību atražošanai, pakļauj veterinārām pārbaudēm robežkontroles postenī ievešanas dalībvalstī atbilstoši Direktīvas 91/496/EEK 8. pantam, un attiecīgi aizpilda kopējo veterināro ievešanas dokumentu, kas paredzēts Regulā (EK) Nr. 282/2004.
2. Dzīvas akvakultūras zivis un to produktus, ko importē tūlītējai lietošanai pārtikā vai turpmākai apstrādei pirms lietošanas pārtikā, pakļauj veterinārām pārbaudēm robežkontroles postenī ievešanas dalībvalstī atbilstoši Direktīvas 97/78/EK 8. pantam, un attiecīgi aizpilda kopējo veterināro ievešanas dokumentu, kas paredzēts Regulā (EK) Nr. 136/2004.
8. pants
Dabīgo ūdeņu piesārņojuma novēršana
1. Dalībvalstis nodrošina, lai lietošanai pārtikā paredzētas importētas dzīvas akvakultūras zivis nenonāktu dabīgos ūdeņos to teritorijā.
2. Dalībvalstis nodrošina, lai lietošanai pārtikā paredzēti importēti akvakultūras produkti nepiesārņotu dabīgus ūdeņus to teritorijā.
3. Dalībvalstis nodrošina, lai transportēšanas ūdens no importētajiem sūtījumiem neradītu dabīgu ūdeņu piesārņojumu to teritorijā.
9. pants
Ievešanas centru apstiprināšana
1. Dalībvalstu kompetentā iestāde apstiprina uzņēmumu kā apstiprinātu ievešanas centru ar noteikumu, ka tas atbilst šā lēmuma VII pielikuma obligātajiem dzīvnieku veselības nosacījumiem.
2. Dalībvalsts kompetentā iestāde sagatavo apstiprināto ievešanas centru sarakstu, katram no centriem piešķirot oficiālo numuru.
3. Apstiprināto ievešanas centru sarakstu ar visiem tā grozījumiem katras dalībvalsts kompetentā iestāde paziņo Komisijai un pārējām dalībvalstīm.
10. pants
Piemērošanas datums
Šo lēmumu piemēro no 2004. gada 1. maija.
11. pants
Šis lēmums ir adresēts dalībvalstīm.
I PIELIKUMS
Teritorijas, no kurām atļauts ievest Eiropas Kopienā (EK) audzēšanai paredzētas dažu sugu dzīvas zivis, to ikrus un gametas
|
Valsts |
Teritorija |
Piezīmes (1) |
||
|
ISO kods |
Nosaukums |
Kods |
Apraksts |
|
|
AL |
Albānija |
|||
|
AU |
Austrālija |
|||
|
BR |
Brazīlija |
tikai karpu dzimtas zivis |
||
|
BG |
Bulgārija |
|||
|
CA |
Kanāda |
|||
|
CL |
Čīle |
|||
|
CN |
Ķīna |
tikai karpu dzimtas zivis |
||
|
CO |
Kolumbija |
tikai karpu dzimtas zivis |
||
|
CG |
Kongo |
tikai karpu dzimtas zivis |
||
|
HR |
Horvātija |
|||
|
MK (2) |
Bijusī Dienvidslāvijas Maķedonijas Republika |
tikai karpu dzimtas zivis |
||
|
ID |
Indonēzija |
|||
|
IL |
Izraēla |
|||
|
JM |
Jamaika |
tikai karpu dzimtas zivis |
||
|
JP |
Japāna |
tikai karpu dzimtas zivis |
||
|
MY |
Malaizija (tikai pussalas daļa, Rietummalaizija) |
tikai karpu dzimtas zivis |
||
|
NZ |
Jaunzēlande |
|||
|
RU |
Krievija |
|||
|
SG |
Singapūra |
tikai karpu dzimtas zivis |
||
|
ZA |
Dienvidāfrika |
|||
|
LK |
Šrilanka |
tikai karpu dzimtas zivis |
||
|
TW |
Taivāna |
tikai karpu dzimtas zivis |
||
|
TH |
Taizeme |
tikai karpu dzimtas zivis |
||
|
TR |
Turcija |
|||
|
US |
ASV |
|||
|
(1) Bez ierobežojumiem, ja piezīmes nav. Ja valstij vai teritorijai ir atļauts eksportēt atsevišķu sugu zivis un/vai to ikrus vai gametas, suga jāprecizē un/vai šajā ailē jāpievieno attiecīga piezīme, piemēram, “tikai ikri”. (2) Pagaidu kods, kas neietekmē valsts galīgo apzīmējumu, kuru piešķirs pēc tam, kad būs noslēgušās sarunas, kas pašreiz notiek Apvienoto Nāciju Organizācijā. |
||||
II PIELIKUMS
III PIELIKUMS
PASKAIDROJOŠAS PIEZĪMES
a) Sertifikātus sastāda eksportētājvalsts kompetentās iestādes, pamatojoties uz atbilstošo paraugu šā lēmuma II, IV vai V pielikumā, ņemot vērā zivju vai produktu galamērķi un lietojumu pēc ievešanas EK.
b) Apsverot galamērķa vietas stāvokli attiecībā uz vīrusu hemorāģisko septicēmiju (VHS), infekciozo hematopoētisko nekrozi (IHN), karpu pavasara virēmiju (SVC), bakteriālo nieru slimību (BKD), infekciozo pankreatisko nekrozi (IPN) un Gyrodactylus salaris (G. salaris) EK dalībvalstī, sertifikātā iekļauj un izpilda atbilstošas konkrētas papildu prasības.
c) Katra sertifikāta oriģinālam jāsastāv no vienas lapas, ar divām pusēm, vai gadījumā, ja ir nepieciešama vairāk nekā viena lapa, tai jābūt tāda veida, lai visas lapas veidotu vienotu veselumu un būtu nedalāmas.
Katras lapas augšā labajā pusē tā jāmarķē kā “oriģināls” un ar konkrētu koda numuru, ko piešķir kompetentā iestāde. Visām sertifikāta lapām jābūt numurētām – (lapas numurs) no (kopējais lapu skaits).
d) Sertifikāta oriģināls un parauga sertifikātā minētās etiķetes jāsastāda vismaz vienā EK dalībvalsts oficiālajā valodā, kurā veic pārbaudi robežkontroles postenī, un EK galamērķa dalībvalsts valodā. Tomēr šīs dalībvalstis var atļaut citas valodas, ja tas ir nepieciešams, ar oficiālu tulkojumu.
e) Sertifikāts, ko izdod dzīvām zivīm, to ikriem un gametām, jāaizpilda sūtījuma iekraušanas dienā eksportēšanai uz EK. Sertifikāta oriģinālu apzīmogo ar oficiālu zīmogu un paraksta kompetentās iestādes nozīmēts oficiāls inspektors. Tādējādi eksportētājvalsts kompetentā iestāde nodrošina, ka tiek ievēroti sertifikācijas principi, kas ir līdzvērtīgi Padomes Direktīvā 96/93/EK noteiktajiem.
Zīmogam, ja vien tas nav reljefā, un parakstam jābūt tādā krāsā, kas atšķiras no drukas krāsas.
f) Ja sūtījuma priekšmetu identifikācijas nolūkā sertifikātam pievieno papildu lapas, šīs lapas uzskata par oriģināla sastāvdaļu, un katru lapu paraksta un apzīmogo sertificējošais oficiālais inspektors.
g) Sertifikāta oriģinālam jābūt klāt sūtījumam, kamēr tas nonāk EK robežkontroles postenī.
h) Sertifikāts, kas izdots dzīvām zivīm, to ikriem un gametām, ir derīgs 10 dienas no izdošanas datuma. Transportējot ar kuģi, derīguma termiņš pagarinās par jūrā pavadīto laiku.
i) Dzīvās zivis, to ikrus un gametas nedrīkst transportēt kopā ar citām zivīm, ikriem vai gametām, kuras vai nu nav paredzētas EK, vai kurām ir sliktāks veselības stāvoklis. Turklāt tās nedrīkst transportēt citos apstākļos, kas maina to veselības stāvokli.
j) Iespējamā slimības ierosinātāju klātbūtne ūdenī ir svarīga, apsverot dzīvu zivju, ikru un gametu veselības stāvokli. Tādēļ sertificējošajai amatpersonai jāņem vērā sekojošais:
“izcelsmes vieta” ir saimniecības atrašanās vieta, kurā tika audzētas zivis, ikri vai gametas, sasniedzot komerciālo izmēru, kas ir svarīgs šajā sertifikātā aprakstītajam sūtījumam.
IV PIELIKUMS
V PIELIKUMS
▼M2 —————
VII PIELIKUMS
Obligātie dzīvnieku veselības nosacījumi, ar kādiem apstiprina “apstiprinātus ievešanas centrus” akvakultūras zivju apstrādei
A. Vispārīgi noteikumi
1. Dalībvalstis apstiprina uzņēmumus kā ievešanas centrus ievesto dzīvo akvakultūras zivju un to produktu papildu apstrādei tikai tad, ja apstākļi ievešanas centrā ir tādi, ka nepastāv risks Kopienas ūdeņos no atliekām vai citiem atkritumiem, vai citādi inficēt zivis ar patogēniem, kas spēj nopietni ietekmēt zivju krājumus.
2. Uzņēmumiem, kas apstiprināti kā “apstiprināti ievešanas centri”, nav atļauts izvest dzīvas zivis ārpus uzņēmuma.
3. Papildus attiecīgajiem sabiedrības veselības noteikumiem, kas paredzēti Direktīvā 91/493/EEK attiecībā uz visiem uzņēmumiem, kā arī veselības aizsardzības noteikumiem, kuri Kopienas tiesību aktos paredzēti attiecībā uz dzīvnieku blakusproduktiem, kas nav paredzēti cilvēku uzturam, piemēro turpmāk noteiktos obligātos dzīvnieku veselības nosacījumus.
B. Pārvaldības noteikumi
1. Apstiprinātajiem ievešanas centriem visu laiku jābūt pieejamiem kompetentās iestādes inspekcijai un pārbaudei.
2. Apstiprinātajos ievešanas centros jābūt efektīvai slimības kontrolei un pārraudzības sistēmai; piemērojot Padomes Direktīvu 93/53/EEK, kompetentā iestāde izmeklē visus gadījumus, kad ir aizdomas par slimību, un visus nāves gadījumus; vajadzīgās analīzes un ārstēšana jāveic saziņā ar kompetento iestādi un tās kontrolē, ņemot vērā Direktīvas 91/67/EEK 3. panta 1. punkta a) apakšpunkta prasības.
3. Apstiprinātajos ievešanas centros jāpiemēro pārvaldības sistēma, ko apstiprinājusi kompetentā iestāde, arī higiēnas un atkritumu likvidēšanas procedūras transportlīdzekļiem, transporta konteineriem, telpām un iekārtām. Jāievēro pamatnostādnes, kas attiecībā uz dezinfekciju audzētavās noteiktas SEB “Starptautiskajā ūdensdzīvnieku veselības kodeksa” (sestais izdevums, 2003) 5.2.2. papildinājumā. Jālieto dezinfekcijas līdzekļi, ko šim nolūkam apstiprinājusi kompetentā iestāde, bet attiecīgajām iekārtām jābūt pieejamām tīrīšanai un dezinfekcijai. Ar blakusproduktu atliekām un citām atkritumvielām, tostarp beigtām zivīm un to produktiem, jārīkojas saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1774/2002 ( 10 ). Pārvaldības sistēmai apstiprinātajā ievešanas centrā jābūt tādai, lai nepastāvētu risks inficēt zivis Kopienas ūdeņos ar patogēniem, kas var nopietni ietekmēt zivju krājumus, jo īpaši attiecībā uz patogēniem, kas eksotiski Kopienai, un Direktīvas 91/67/EK A pielikuma 1. ailes I un II sarakstā minētajiem zivju patogēniem.
4. Apstiprinātos ievešanas centros jāveic un jāglabā uzskaite par novēroto mirstību un par visām dzīvajām zivīm, ikriem un gametām, ko ieved centrā, un par produktiem, kurus izved no centra, arī par izcelsmi, piegādātājiem un galamērķi. Uzskaitei jābūt pieejamai, lai kompetentā iestāde jebkurā laikā varētu veikt rūpīgu pārbaudi.
5. Apstiprināti ievešanas centri regulāri jātīra un jādezinficē saskaņā ar programmu, kas aprakstīta iepriekš, 3. punktā.
6. Tikai personas ar atļaujām drīkst iekļūt apstiprinātos ievešanas centros, un tām jāvalkā aizsargapģērbs, arī piemēroti apavi.
( 1 ) OV L 46, 19.2.1991., 1. lpp.
( 2 ) OV L 122, 16.5.2003., 1. lpp.
( 3 ) OV L 175, 19.7.1993., 23. lpp.
( 4 ) OV L 99, 10.4.2001., 11. lpp.
( 5 ) OV L 67, 9.3.2001., 65. lpp.
( 6 ) OV L 156, 25.6.2003., 61. lpp.
( 7 ) OV L 268, 24.9.1991., 15. lpp.
( 8 ) OV L 13, 16.1.1997., 28. lpp.
( 9 ) OV L 18, 23.1.2003., 11. lpp.
( 10 ) OV L 273, 10.10.2002., 1. lpp.