a) dzīvas zivis, to ikrus un gametas, ko paredzēts audzēt Kopienā;

b) dzīvas akvakultūras zivis, ko paredzēts izmantot, lai atjaunotu komercmakšķerēšanas krājumus Kopienā;

c) dzīvas akvakultūras zivis un to produktus, ko paredzēts tūlītēji lietot cilvēku uzturā vai papildus apstrādāt pirms lietošanas cilvēku uzturā.

a) “akvakultūras zivis” nozīmē, ka zivju izcelsme ir audzētavā;

b) “apstiprināts ievešanas centrs” ir jebkurš uzņēmums Kopienā, kurā tiek īstenoti īpaši biodrošības pasākumi un kuru apstiprinājusi attiecīgās dalībvalsts kompetentā iestāde, ievesto, dzīvo akvakultūras zivju un to produktu papildu apstrādei;

c) “piekrastes zona” ir zona, ko veido daļa piekrastes vai jūras ūdeņu vai estuārs:

d) “kontinentālā zona” ir zona, ko veido vai nu:

Kontinentālas zonas lielumam un ģeogrāfiskajam stāvoklim jābūt tādam, lai līdz minimumam samazinātu iespējamību, ka, piemēram, migrējošas zivis varētu izraisīt atkārtotu inficēšanos;

e) “izraudzītā audzētava” ir vai nu:

f) “uzņēmums” ir visas telpas, kuras apstiprinātas saskaņā ar Direktīvu 91/493/EEK un kurās zvejniecības produktus gatavo, apstrādā, sāla, saldē, iepako vai uzglabā, izņemot izsoles un vairumtirdzniecības tirgus, kuros šos produktus tikai piedāvā un pārdod vairumā;

g) “audzēšana” ir ūdensdzīvnieku turēšana saimniecībā.

h) “akvakultūras zivju produkti” ir visi produkti, ko paredzēts izmantot cilvēku uzturam un ko iegūst no akvakultūras zivīm, tostarp veselas zivis (neķidātas), ķidātas zivis un filejas, un visi to produkti;

i) “papildu apstrāde” ir sagatavošana un apstrāde, kuru ar jebkādiem paņēmieniem veic pirms lietošanas cilvēku uzturā un kurā iegūst atkritumus vai blakusproduktus, kas var radīt slimību izplatīšanās risku, ieskaitot darbības, kuras skar anatomisko veselumu, tādas kā asiņu notecināšana, ķidāšana, galvas atdalīšana, sagriešana, filejas atdalīšana;

j) “tūlītēja lietošana cilvēku uzturā” nozīmē to, ka zivīm, kas ievestas lietošanai cilvēku uzturā, Kopienā, pirms tās laiž mazumtirdzniecības tirgū lietošanai cilvēku uzturā, neveic nekādu papildu apstrādi;

k) “komercmakšķerēšana” ir dīķi, ezeri vai nenorobežoti ūdeņi, ko uztur, ielaižot zivis galvenokārt amatierzvejai, nevis dabiskās populācijas saglabāšanai vai uzlabošanai;

l) “teritorija” ir vai nu visa valsts, piekrastes zona, kontinentālā zona, vai izraudzītā audzētava, kurai trešās valsts galvenā kompetentā iestāde atļāvusi veikt izvedumus uz Kopienu.

a) zivju izcelsme ir kādā no I pielikuma sarakstā minētajām teritorijām;

b) sūtījums atbilst garantijām, tostarp attiecībā uz iepakošanu un marķēšanu, un attiecīgajām īpašajām papildu prasībām, kas noteiktas dzīvnieku veselības sertifikātā, kurš sagatavots saskaņā ar paraugu II pielikumā, ņemot vērā III pielikuma paskaidrojumus;

c) zivis ir pārvadātas apstākļos, kas nemaina to veselības statusu.

a) sūtījums atbilst 1. punktā paredzētajiem noteikumiem;

b) komercmakšķerēšana nenotiek ezeros vai nenorobežotos ūdeņos.

a) zivju izcelsme ir trešās valstīs, kurām ir atļauja saskaņā ar Direktīvas 91/493/EEK 11. pantu un kuras atbilst sabiedrības veselības sertifikācijas prasībām, kas noteiktas saskaņā ar šo direktīvu, un

b) sūtījums atbilst 3. panta 1. punktā noteiktajiem nosacījumiem vai

c) zivis tiek tieši nosūtītas uz apstiprinātu importa centru nokaušanai un izķidāšanai.

a) zivju izcelsme ir trešās valstīs un uzņēmumos, kas saņēmuši atļauju saskaņā ar Direktīvas 91/493/EEK 11. pantu un atbilst sabiedrības veselības sertifikācijas prasībām, kuras noteiktas saskaņā ar minēto direktīvu; un

b) sūtījums atbilst garantijām, tostarp attiecībā uz iepakošanu un marķēšanu, un attiecīgajām īpašajām papildu prasībām, kas noteiktas dzīvnieku veselības sertifikātā, kurš sagatavots saskaņā ar paraugu IV pielikumā, ņemot vērā III pielikuma paskaidrojumus.

a) zivis nav izķidātas pirms to nosūtīšanas uz Eiropas Kopienu vai

b) trešā valstī izcelsmes vietas zivju veselības stāvoklis attiecībā uz EHN, ISA, VHS un IHN nav līdzvērtīgs vietai, kurā tās tiks apstrādātas.

a) zivju izcelsme ir trešās valstīs un iestādēm ir atļauja saskaņā ar Direktīvas 91/493/EEK 11. pantu, kā arī tās atbilst sabiedrības veselības sertifikācijas prasībām, kas noteiktas saskaņā ar minēto direktīvu, un

b) sūtījumā ir zivju produkti, kas ir piemēroti mazumtirdzniecībai restorāniem vai tieši patērētājam bez turpmākas apstrādes un kas ir marķēti saskaņā ar Padomes Direktīvas 91/493/EEK noteikumiem, un

c) sūtījums atbilst garantijām, kas noteiktas veterinārajā sertifikātā, kurš noformēts saskaņā ar paraugu V pielikumā, ņemot vērā paskaidrojošās piezīmes III pielikumā.

a) Sertifikātus sastāda eksportētājvalsts kompetentās iestādes, pamatojoties uz atbilstošo paraugu šā lēmuma II, IV vai V pielikumā, ņemot vērā zivju vai produktu galamērķi un lietojumu pēc ievešanas EK.

b) Apsverot galamērķa vietas stāvokli attiecībā uz vīrusu hemorāģisko septicēmiju (VHS), infekciozo hematopoētisko nekrozi (IHN), karpu pavasara virēmiju (SVC), bakteriālo nieru slimību (BKD), infekciozo pankreatisko nekrozi (IPN) un Gyrodactylus salaris (G. salaris) EK dalībvalstī, sertifikātā iekļauj un izpilda atbilstošas konkrētas papildu prasības.

c) Katra sertifikāta oriģinālam jāsastāv no vienas lapas, ar divām pusēm, vai gadījumā, ja ir nepieciešama vairāk nekā viena lapa, tai jābūt tāda veida, lai visas lapas veidotu vienotu veselumu un būtu nedalāmas.

Katras lapas augšā labajā pusē tā jāmarķē kā “oriģināls” un ar konkrētu koda numuru, ko piešķir kompetentā iestāde. Visām sertifikāta lapām jābūt numurētām – (lapas numurs) no (kopējais lapu skaits).

d) Sertifikāta oriģināls un parauga sertifikātā minētās etiķetes jāsastāda vismaz vienā EK dalībvalsts oficiālajā valodā, kurā veic pārbaudi robežkontroles postenī, un EK galamērķa dalībvalsts valodā. Tomēr šīs dalībvalstis var atļaut citas valodas, ja tas ir nepieciešams, ar oficiālu tulkojumu.

e) Sertifikāts, ko izdod dzīvām zivīm, to ikriem un gametām, jāaizpilda sūtījuma iekraušanas dienā eksportēšanai uz EK. Sertifikāta oriģinālu apzīmogo ar oficiālu zīmogu un paraksta kompetentās iestādes nozīmēts oficiāls inspektors. Tādējādi eksportētājvalsts kompetentā iestāde nodrošina, ka tiek ievēroti sertifikācijas principi, kas ir līdzvērtīgi Padomes Direktīvā 96/93/EK noteiktajiem.

Zīmogam, ja vien tas nav reljefā, un parakstam jābūt tādā krāsā, kas atšķiras no drukas krāsas.

f) Ja sūtījuma priekšmetu identifikācijas nolūkā sertifikātam pievieno papildu lapas, šīs lapas uzskata par oriģināla sastāvdaļu, un katru lapu paraksta un apzīmogo sertificējošais oficiālais inspektors.

g) Sertifikāta oriģinālam jābūt klāt sūtījumam, kamēr tas nonāk EK robežkontroles postenī.

h) Sertifikāts, kas izdots dzīvām zivīm, to ikriem un gametām, ir derīgs 10 dienas no izdošanas datuma. Transportējot ar kuģi, derīguma termiņš pagarinās par jūrā pavadīto laiku.

i) Dzīvās zivis, to ikrus un gametas nedrīkst transportēt kopā ar citām zivīm, ikriem vai gametām, kuras vai nu nav paredzētas EK, vai kurām ir sliktāks veselības stāvoklis. Turklāt tās nedrīkst transportēt citos apstākļos, kas maina to veselības stāvokli.

j) Iespējamā slimības ierosinātāju klātbūtne ūdenī ir svarīga, apsverot dzīvu zivju, ikru un gametu veselības stāvokli. Tādēļ sertificējošajai amatpersonai jāņem vērā sekojošais:

1. Dalībvalstis apstiprina uzņēmumus kā ievešanas centrus ievesto dzīvo akvakultūras zivju un to produktu papildu apstrādei tikai tad, ja apstākļi ievešanas centrā ir tādi, ka nepastāv risks Kopienas ūdeņos no atliekām vai citiem atkritumiem, vai citādi inficēt zivis ar patogēniem, kas spēj nopietni ietekmēt zivju krājumus.

2. Uzņēmumiem, kas apstiprināti kā “apstiprināti ievešanas centri”, nav atļauts izvest dzīvas zivis ārpus uzņēmuma.

3. Papildus attiecīgajiem sabiedrības veselības noteikumiem, kas paredzēti Direktīvā 91/493/EEK attiecībā uz visiem uzņēmumiem, kā arī veselības aizsardzības noteikumiem, kuri Kopienas tiesību aktos paredzēti attiecībā uz dzīvnieku blakusproduktiem, kas nav paredzēti cilvēku uzturam, piemēro turpmāk noteiktos obligātos dzīvnieku veselības nosacījumus.

1. Apstiprinātajiem ievešanas centriem visu laiku jābūt pieejamiem kompetentās iestādes inspekcijai un pārbaudei.

2. Apstiprinātajos ievešanas centros jābūt efektīvai slimības kontrolei un pārraudzības sistēmai; piemērojot Padomes Direktīvu 93/53/EEK, kompetentā iestāde izmeklē visus gadījumus, kad ir aizdomas par slimību, un visus nāves gadījumus; vajadzīgās analīzes un ārstēšana jāveic saziņā ar kompetento iestādi un tās kontrolē, ņemot vērā Direktīvas 91/67/EEK 3. panta 1. punkta a) apakšpunkta prasības.

3. Apstiprinātajos ievešanas centros jāpiemēro pārvaldības sistēma, ko apstiprinājusi kompetentā iestāde, arī higiēnas un atkritumu likvidēšanas procedūras transportlīdzekļiem, transporta konteineriem, telpām un iekārtām. Jāievēro pamatnostādnes, kas attiecībā uz dezinfekciju audzētavās noteiktas SEB “Starptautiskajā ūdensdzīvnieku veselības kodeksa” (sestais izdevums, 2003) 5.2.2. papildinājumā. Jālieto dezinfekcijas līdzekļi, ko šim nolūkam apstiprinājusi kompetentā iestāde, bet attiecīgajām iekārtām jābūt pieejamām tīrīšanai un dezinfekcijai. Ar blakusproduktu atliekām un citām atkritumvielām, tostarp beigtām zivīm un to produktiem, jārīkojas saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1774/2002 ( 10 ). Pārvaldības sistēmai apstiprinātajā ievešanas centrā jābūt tādai, lai nepastāvētu risks inficēt zivis Kopienas ūdeņos ar patogēniem, kas var nopietni ietekmēt zivju krājumus, jo īpaši attiecībā uz patogēniem, kas eksotiski Kopienai, un Direktīvas 91/67/EK A pielikuma 1. ailes I un II sarakstā minētajiem zivju patogēniem.

4. Apstiprinātos ievešanas centros jāveic un jāglabā uzskaite par novēroto mirstību un par visām dzīvajām zivīm, ikriem un gametām, ko ieved centrā, un par produktiem, kurus izved no centra, arī par izcelsmi, piegādātājiem un galamērķi. Uzskaitei jābūt pieejamai, lai kompetentā iestāde jebkurā laikā varētu veikt rūpīgu pārbaudi.

5. Apstiprināti ievešanas centri regulāri jātīra un jādezinficē saskaņā ar programmu, kas aprakstīta iepriekš, 3. punktā.

6. Tikai personas ar atļaujām drīkst iekļūt apstiprinātos ievešanas centros, un tām jāvalkā aizsargapģērbs, arī piemēroti apavi.