|
28.3.2018 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
L 84/1 |
PADOMES REGULA (ES) 2018/511
(2018. gada 23. marts),
ar ko Regulu (ES) 2018/120 groza attiecībā uz dažām zvejas iespējām
EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,
ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 43. panta 3. punktu,
ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,
tā kā:
|
(1) |
Padomes Regulā (ES) 2018/120 (1) attiecībā uz 2018. gadu ir noteiktas konkrētu zivju krājumu un zivju krājumu grupu zvejas iespējas, kuras piemērojamas Savienības ūdeņos un – attiecībā uz Savienības kuģiem – konkrētos ūdeņos, kas nav Savienības ūdeņi. |
|
(2) |
Lai nozvejas varētu paziņot precīzi, būtu jāizmaina daži ziņošanas kodi. Būtu jālabo dažas atsauces uz zemsvītras piezīmēm un to formulējums. |
|
(3) |
Regulā (ES) 2018/120 tūbīšu kopējā pieļaujamā nozveja (KPN) ICES 2.a un 3.a rajonā un ICES 4. apakšapgabalā ir noteikta nulles apjomā. Tūbītes nav ilgdzīvojoša suga, un atbilstošais zinātniskais ieteikums kļūst pieejams februāra otrajā pusē, bet zvejas darbības sākas aprīlī. |
|
(4) |
Nozvejas limiti attiecībā uz tūbītēm ICES 2.a un 3.a rajonā un ICES 4. apakšapgabalā tagad būtu jāgroza saskaņā ar Starptautiskās Jūras pētniecības padomes (ICES) 2018. gada 23. februārī sniegto jaunāko zinātnisko ieteikumu. |
|
(5) |
Tūbīšu zvejā ICES 2.a un 3.a rajons un ICES 4. apakšapgabals, pamatojoties uz zinātnisko ieteikumu, ir sadalīti pārvaldības apgabalos. Lielākā daļa no 3.r pārvaldības apgabala atrodas Norvēģijas ūdeņos. Tomēr tas ietver arī Savienības ūdeņus, un daži svarīgi zvejas sēkļi iesniedzas gan 2.r, gan 3.r pārvaldības apgabalā. ICES ieteikumā norādīts, ka vidēji 8 % nozveju 3.r pārvaldības apgabalā tiek gūtas Savienības ūdeņos. Nozvejas limiti Savienības ūdeņos 3.r pārvaldības apgabalā būtu jānosaka saskaņā ar minēto ieteikumu. |
|
(6) |
Būtu jāgroza kopējā pieļaujamā nozveja (KPN) mencai ICES 1. apakšapgabalā un 2.b rajonā, lai pareizi atspoguļotu Savienības zvejas kuģiem pieejamās zvejas iespējas minētajā apgabalā. |
|
(7) |
Būtu jāgroza tādu Maltai zvejai ar āķu jedām atļauto kuģu maksimālais skaits ICCAT konvencijas apgabalā, kuriem var būt atļauts zvejot, paturēt uz kuģa, pārkraut citā kuģī, transportēt vai izkraut zilās tunzivis Atlantijas okeāna austrumu daļā un Vidusjūrā, lai ņemtu vērā šādas atļaujas saņēmušo kuģu skaita pieaugumu. |
|
(8) |
Tāpēc Regula (ES) 2018/120 būtu attiecīgi jāgroza. |
|
(9) |
Regulā (ES) 2018/120 paredzētie nozvejas limiti ir piemērojami no 2018. gada 1. janvāra. Tāpēc arī noteikumi par nozvejas limitiem, kas ieviesti ar šo regulu, būtu jāpiemēro no minētās dienas. Šāda piemērošana ar atpakaļejošu spēku neskar juridiskās noteiktības un tiesiskās paļāvības aizsardzības principus, jo attiecīgās zvejas iespējas vēl nav pilnībā izmantotas, |
IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.
1. pants
Regulas (ES) 2018/120 IA, IB un IV pielikumu groza saskaņā ar šīs regulas pielikumu.
2. pants
Šī regula stājas spēkā nākamajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.
To piemēro no 2018. gada 1. janvāra.
Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.
Briselē, 2018. gada 23. martā
Padomes vārdā –
priekšsēdētāja
E. ZAHARIEVA
(1) Padomes Regula (ES) 2018/120 (2018. gada 23. janvāris), ar ko 2018. gadam nosaka konkrētu zivju krājumu un zivju krājumu grupu zvejas iespējas, kuras piemērojamas Savienības ūdeņos un – attiecībā uz Savienības zvejas kuģiem – konkrētos ūdeņos, kas nav Savienības ūdeņi, un ar ko groza Regulu (ES) 2017/127 (OV L 27, 31.1.2018., 1. lpp.).
PIELIKUMS
1.
Regulas IA pielikumu groza šādi:|
a) |
zvejas iespēju tabulu attiecībā uz tūbītēm un saistītajām piezvejas sugām Savienības ūdeņos 2.a, 3.a un 4. zonā aizstāj ar šādu:
|
|||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
|
b) |
zvejas iespēju tabulu attiecībā uz Ziemeļatlantijas argentīnu Savienības ūdeņos 3.a un 4. zonā aizstāj ar šādu:
|
||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
|
c) |
zvejas iespēju tabulu attiecībā uz brosmi 3.a zonā aizstāj ar šādu:
|
||||||||||||||||||||||||||||||
|
d) |
zvejas iespēju tabulu attiecībā uz brosmi Savienības un starptautiskajos ūdeņos 5., 6. un 7. zonā aizstāj ar šādu:
|
||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
|
e) |
zvejas iespēju tabulu attiecībā uz pikšu 3.a zonā aizstāj ar šādu:
|
||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
|
f) |
zvejas iespēju tabulu attiecībā uz heku 3.a zonā aizstāj ar šādu:
|
|||||||||||||||||||||||||
|
g) |
zvejas iespēju tabulu attiecībā uz putasu Savienības un starptautiskajos ūdeņos 1., 2., 3., 4., 5., 6., 7., 8.a, 8.b, 8.d, 8.e, 12. un 14. zonā aizstāj ar šādu:
|
||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
|
h) |
zvejas iespēju tabulu attiecībā uz zilo jūras līdaku Savienības un starptautiskajos ūdeņos 3.a zonā aizstāj ar šādu:
|
||||||||||||||||||||||||||||||
|
i) |
zvejas iespēju tabulu attiecībā uz jūras līdaku Savienības un starptautiskajos ūdeņos 3.a zonā aizstāj ar šādu:
|
||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
|
j) |
zvejas iespēju tabulu attiecībā uz jūras līdaku Savienības un starptautiskajos ūdeņos 6., 7., 8., 9., 10., 12. un 14. zonā aizstāj ar šādu:
|
|||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
|
k) |
zvejas iespēju tabulu attiecībā uz Norvēģijas omāru 3.a zonā aizstāj ar šādu:
|
||||||||||||||||||||||||||||||
|
l) |
zvejas iespēju tabulas 3. zemsvītras piezīmē attiecībā uz rajveidīgām zivīm Savienības ūdeņos 6.a, 6.b, 7.a–c un 7.e–k zonā ziņošanas kodu “(RJE/7FG)” aizstāj ar “(RJE/7FG.)”; |
|
m) |
zvejas iespēju tabulu attiecībā uz parasto jūrasmēli 3.a zonā un Savienības ūdeņos 22.–24. apakšrajonā aizstāj ar šādu:
|
|||||||||||||||||||||||||||||||||||
|
n) |
zvejas iespēju tabulu attiecībā uz stavridām un saistītajām piezvejas sugām Savienības ūdeņos 4.b, 4.c un 7.d zonā aizstāj ar šādu:
|
||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
2.
Regulas IB pielikumu groza šādi:|
a) |
zvejas iespēju tabulu attiecībā uz mencu 1. un 2.b zonā aizstāj ar šādu:
|
||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
|
b) |
zvejas iespēju tabulu attiecībā uz sarkanasariem (pelaģiskajiem) Grenlandes ūdeņos NAFO 1.F zonā un Grenlandes ūdeņos 5., 12. un 14. zonā aizstāj ar šādu:
|
||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
3.
Regulas IV pielikuma 4. punktā A tabulu aizstāj ar šādu:“A tabula
|
Zvejas kuģu skaits (31) |
|||||||
|
|
Kipra (32) |
Grieķija (33) |
Horvātija |
Itālija |
Francija |
Spānija |
Malta (34) |
|
Kuģi zvejai ar riņķvadu |
1 |
1 |
16 |
12 |
20 |
6 |
1 |
|
Kuģi zvejai ar āķu jedām |
20 (35) |
0 |
0 |
30 |
8 |
31 |
54 |
|
Laivas zvejai ar ēsmu |
0 |
0 |
0 |
0 |
37 |
60 |
0 |
|
Rokas āķu rindas |
0 |
0 |
12 |
0 |
33 (36) |
2 |
0 |
|
Traleri |
0 |
0 |
0 |
0 |
57 |
0 |
0 |
|
Citi nerūpnieciskās zvejas kuģi (37) |
0 |
42 |
0 |
0 |
118 |
184 |
0 |
(1) Izņemot ūdeņus līdz sešu jūras jūdžu attālumam no Apvienotās Karalistes bāzes līnijām pie Šetlandes, Fēras un Fūlas.
(2) Merlanga un makreles piezvejas drīkst būt ne vairāk kā 2 % apmērā no kvotas (OT1/*2A3A4). Merlanga un makreles piezvejas, ko atskaita no kvotas saskaņā ar šo noteikumu, un sugu piezvejas, ko atskaita no kvotas saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1380/2013 15. panta 8. punktu, kopumā nepārsniedz 9 % no kvotas.
(3) 2.r pārvaldības apgabalā KPN drīkst apgūt tikai kā uzraudzības KPN, ievērojot ar attiecīgo zvejniecību saistītu paraugošanas protokolu.”;
(4) Vienīgi piezvejai. Šo kvotu nav atļauts apgūt specializētajā zvejā.
(5) Jāzvejo Savienības ūdeņos 2.a, 4., 5.b, 6. un 7. zonā (USK/*24X7C).
(6) Īpašs nosacījums: no tās 5.b, 6. un 7. zonā vienam kuģim jebkurā laikā ir atļauta citu sugu nejauša nozveja 25 % apmērā. Tomēr pirmajās 24 stundās pēc zvejas sākuma konkrētā zvejas vietā šo procentuālo daļu drīkst pārsniegt. Kopējā citu sugu nejauša nozveja 5.b, 6. un 7. zonā nedrīkst pārsniegt šādu apjomu tonnās (OTH/*5B67-): 3 000. Mencas piezveja saskaņā ar šo noteikumu 6.a apgabalā nedrīkst pārsniegt 5 %.
(7) Ieskaitot jūras līdaku. Turpmāk norādītās Norvēģijas kvotas apgūst tikai zvejā ar āķu jedām 5.b, 6. un 7. zonā:
|
Jūras līdaka (LIN/*5B67-) |
7 500 |
|
Brosme (USK/*5B67-) |
2 923 |
(8) Norvēģijai iedalītās brosmes un jūras līdakas kvotas ir savstarpēji aizstājamas līdz šādam apjomam tonnās: 2 000.”;
(9) Šo kvotu var pārcelt uz Savienības ūdeņiem 2.a un 4. zonā. Tomēr par šādiem pārcēlumiem iepriekš jāpaziņo Komisijai.
(10) Nepārsniedzot šādu kopējo KPN heka ziemeļu krājumam: 111 785.”;
(11) Īpašs nosacījums: ievērojot Savienībai paredzēto kopējo piekļuves daudzumu 21 500 tonnu apmērā, dalībvalstis Fēru Salu ūdeņos drīkst nozvejot ne vairāk kā šādu procentuālo daļu no savām kvotām (WHB/*05-F.): 9,2 %.
(12) Šo kvotu var pārcelt uz 8.c, 9. un 10. zonu; Savienības ūdeņiem CECAF 34.1.1. zonā. Tomēr par šādiem pārcēlumiem iepriekš jāpaziņo Komisijai.
(13) Īpašs nosacījums: no ES kvotām Savienības un starptautiskajos ūdeņos 1., 2., 3., 4., 5., 6., 7., 8.a, 8.b, 8.d, 8.e, 12. un 14. zonā (WHB/*NZJM1) un 8.c, 9. un 10. zonā; Savienības ūdeņos CECAF 34.1.1. zonā (WHB/*NZJM2), zvejojot Norvēģijas Ekonomikas zonā vai zvejas zonā ap Jana Majena salu, drīkst nozvejot šādu daudzumu: 227 975.”;
(14) Īpašs nosacījums: Savienības ūdeņos 4. zonā (LIN/*04-C) drīkst apgūt ne vairāk kā 15 % no šīs kvotas.
(15) Īpašs nosacījums: no tās 5.b, 6. un 7. zonā vienam kuģim jebkurā laikā ir atļauta citu sugu nejauša nozveja 25 % apmērā. Tomēr pirmajās 24 stundās pēc zvejas sākuma konkrētā zvejas vietā šo procentuālo daļu drīkst pārsniegt. Kopējā citu sugu nejauša nozveja 5.b, 6. un 7. zonā nedrīkst pārsniegt šādu apjomu tonnās (OTH/*6X14.): 3 000. Mencas piezveja saskaņā ar šo noteikumu 6.a apgabalā nedrīkst pārsniegt 5 %.
(16) Ieskaitot brosmi. Norvēģijas kvotas apgūst tikai zvejā ar āķu jedām 5.b, 6. un 7. zonā, un to apjoms ir šāds:
|
Jūras līdaka (LIN/*5B67-) |
7 500 |
|
Brosme (USK/*5B67-) |
2 923 |
(17) Norvēģijai iedalītās jūras līdakas un brosmes kvotas ir savstarpēji aizstājamas līdz šādam apjomam tonnās: 2 000.
(18) Ieskaitot brosmi. Jāzvejo 6.b un 6.a zonā uz ziemeļiem no 56° 30′ N (LIN/*6BAN.).
(19) Īpašs nosacījums: no tās 6.a un 6.b zonā vienam kuģim jebkurā laikā ir atļauta citu sugu nejauša nozveja 20 % apmērā. Tomēr pirmajās 24 stundās pēc zvejas sākuma konkrētā zvejas vietā šo procentuālo daļu drīkst pārsniegt. Kopējā citu sugu nejauša nozveja 6.a un 6.b zonā nedrīkst pārsniegt šādu apjomu tonnās (OTH/*6AB.): 75.”;
(20) Šo kvotu drīkst apgūt tikai Savienības ūdeņos 3.a zonā, 22.–24. apakšrajonā.”;
(21) Kaproīdu, pikšas, merlanga un makreles piezvejas drīkst būt ne vairāk kā 5 % apmērā no kvotas (OTH/*4BC7D). Kaproīdu, pikšas, merlanga un makreles piezvejas, ko atskaita no kvotas saskaņā ar šo noteikumu, un sugu piezvejas, ko atskaita no kvotas saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1380/2013 15. panta 8. punktu, kopumā nepārsniedz 9 % no kvotas.
(22) Īpašs nosacījums: līdz 5 % no šīs kvotas, kas apgūta 7.d rajonā, drīkst uzskaitīt kā tādus, kas nozvejoti saskaņā ar šādas zonas kvotu: Savienības ūdeņi 2.a, 4.a, 6., 7.a–c,7.e–k, 8.a, 8.b, 8.d un 8.e zonā; Savienības un starptautiskie ūdeņi 5.b zonā; starptautiskie ūdeņi 12. un 14. zonā (JAX/*2A-14).
(23) Drīkst zvejot Savienības ūdeņos 4.a zonā, bet nedrīkst zvejot Savienības ūdeņos 7.d zonā (JAX/*04-C.).”
(24) Izņemot Vāciju, Spāniju, Franciju, Poliju, Portugāli un Apvienoto Karalisti.
(25) Savienībai pieejamā mencas krājuma daļas iedalīšana Špicbergenā un Lāču salā, kā arī saistītā pikšas piezveja neskar tiesības un saistības, kas izriet no 1920. gada Parīzes līguma.
(26) Katrā zvejas rīka iemetienā pikšas piezveja drīkst būt līdz 14 %. Pikšas piezvejas apjomu rēķina papildus mencas kvotai.”;
(27) Drīkst zvejot vienīgi no 10. maija līdz 31. decembrim.
(28) Drīkst zvejot vienīgi Grenlandes ūdeņos sarkanasaru aizsardzības apgabalā, kuru norobežo līnijas, kas savieno šādas koordinātas:
|
Punkts |
Ģeogrāfiskais platums |
Ģeogrāfiskais garums |
|
1 |
64° 45′ N |
28° 30′ W |
|
2 |
62° 50′ N |
25° 45′ W |
|
3 |
61° 55′ N |
26° 45′ W |
|
4 |
61° 00′ N |
26° 30′ W |
|
5 |
59° 00′ N |
30° 00′ W |
|
6 |
59° 00′ N |
34° 00′ W |
|
7 |
61° 30′ N |
34° 00′ W |
|
8 |
62° 50′ N |
36° 00′ W |
|
9 |
64° 45′ N |
28° 30′ W |
(29) Īpašs nosacījums: šo kvotu drīkst apgūt arī iepriekš minētā sarkanasaru aizsardzības apgabala (RED/*5-14P) starptautiskajos ūdeņos.
(30) Drīkst nozvejot tikai Grenlandes ūdeņos 5. un 14. zonā (RED/*514GN).”
(31) Skaitļus, kas norādīti 1., 2. un 3. punktā, var samazināt, lai izpildītu Savienības starptautiskās saistības.
(32) Vienu vidēja lieluma kuģi zvejai ar riņķvadu var aizstāt ar ne vairāk kā 10 kuģiem zvejai ar āķu jedām vai vienu mazu kuģi zvejai ar riņķvadu un ne vairāk par trim kuģiem zvejai ar āķu jedām.
(33) Vienu vidēja lieluma kuģi zvejai ar riņķvadu var aizstāt ar ne vairāk kā 10 kuģiem zvejai ar āķu jedām vai vienu mazu kuģi zvejai ar riņķvadu un trim citiem nerūpnieciskās zvejas kuģiem.
(34) Vienu vidēja lieluma kuģi zvejai ar riņķvadu var aizstāt ar ne vairāk kā 10 kuģiem zvejai ar āķu jedām.
(35) Daudzfunkcionāli kuģi, kas aprīkoti ar dažādiem zvejas rīkiem.
(36) Kuģi zvejai ar āķu rindām, kuri darbojas Atlantijas okeānā.
(37) Daudzfunkcionāli kuģi, kas aprīkoti ar dažādiem zvejas rīkiem (āķu jedām, rokas āķu rindām, velcējamām āķu rindām).”