<?xml version="1.0" encoding="UTF-8"?>
<!DOCTYPE A_Doc_Ref SYSTEM "ARR.dtd">
<A_Doc_Ref A_Langue="lv" A_Version_doc="4.0" A_Debut_ID="LV62014J0524">
   <Properties>
      <Property name="Juridiction">C</Property>
      <Property name="NumeroOrdre">0524</Property>
      <Property name="Annee">2014</Property>
      <Property name="Formation">GC</Property>
      <Property name="Langue">LV</Property>
      <Property name="MessInFileNumber">L_Arr_Mess_Fr.xml</Property>
      <Property name="DtFilename">TRA-DT-FR-ARRET-C-0524-2014-201609572-01_00.xml</Property>
      <Property name="TypeDoc">ARR</Property>
      <Property name="NatureAff">PV</Property>
      <Property name="CreatedFrom">Litige</Property>
      <Property name="EP_Mode">0</Property>
      <Property name="EP_ModeText">DEF</Property>
      <Property name="EP_Titre1"/>
      <Property name="EP_Titre2">E. Jarašiūnas - Projet d'arrêt du 03/10/2016</Property>
      <Property name="EP_Titre3"/>
      <Property name="EP_Mention">0</Property>
      <Property name="EP_Mention_Texte">Texte pour publication</Property>
      <Property name="EP_IsMention_Texte">0</Property>
      <Property name="Version"/>
      <Property name="EP_Version">0</Property>
      <Property name="NEW">0</Property>
      <Property name="FileDoc">Document2</Property>
      <Property name="TypeOrd"/>
      <Property name="TOC_Position_NotVademecum">0</Property>
      <Property name="NumProc">1</Property>
      <Property name="TypeProc">P</Property>
      <Property name="NumSuite">1</Property>
      <Property name="LitFilePath">C:\Users\ddu\AppData\Local\Temp\canevas\Litige.xml</Property>
      <Property name="Created">Canevas 3.8.8 K 13/09/2016 08:39:21</Property>
      <Property name="FootNotes">False</Property>
      <Property name="EP_Titre0"/>
      <Property name="EP_DocDeTravail">0</Property>
      <Property name="EP_FormJug_Footer">0</Property>
      <Property name="EP_FormJug_ID">-</Property>
      <Property name="EP_FormJug_Texte"/>
      <Property name="Filename">^CONVERSION^iju@TRA-DOC-LV-ARRET-C-0524-2014-201609572-06W70</Property>
      <Property name="serveur_nom">Doc2XML_2003_TRAD_SUIVI2</Property>
      <Property name="serveur_config_path">C:\Documents and Settings\gti_prod\Application Data\Doc2XML\PR_Doc2XML_2003_TRAD_SUIVI2.xml</Property>
      <Property name="watch">O:\GTiWebTools\Automates\Suivi_II\conversion\doc2xml_trad\In\</Property>
      <Property name="QuotationMark_Open">“</Property>
      <Property name="QuotationMark_Close">”</Property>
      <Property name="serveur_nom">Doc2XML_2003_PC_TRAD SV2_PUB</Property>
      <Property name="serveur_config_path">C:\Documents and Settings\gti_prod\Application Data\Doc2XML\PR_Doc2XML_2003_SV2_PUB.xml</Property>
      <Property name="watch">P:\GTiWebTools\Automates\Suivi_II\conversion\doc2xml_pub\In\</Property>
   </Properties>
   <A_Header_Gauche>
      <blockquote id="A010000000">
         <para style="header" id="A150000000">2016. GADA 21. DECEMBRA SPRIEDUMS – LIETA C‑524/14 P</para>
      </blockquote>
   </A_Header_Gauche>
   <A_Header_Droit>
      <blockquote id="A010000001">
         <para style="header" id="A150000001">KOMISIJA/<emphasis role="italc" id="A400000000">HANSESTADT LÜBECK</emphasis>
         </para>
      </blockquote>
   </A_Header_Droit>
   <A_Footer_Gauche>
      <blockquote id="A010000002">
         <para style="footer" id="A150000002">I - 16</para>
      </blockquote>
   </A_Footer_Gauche>
   <A_Footer_Droit>
      <blockquote id="A010000003">
         <para style="footer" id="A150000003">
            <emphasis role="tab" id="A400000001"/>I - 17</para>
      </blockquote>
   </A_Footer_Droit>
   <Affaire>
      <Introduction>
         <section id="A000000000">
            <para style="19Centre" id="A150000004">TIESAS SPRIEDUMS (virspalāta)</para>
            <para style="19Centre" id="A150000005">2016. gada 21. decembrī <footnote role="fNote" id="A110000000">
                  <number>*</number>
                  <para style="42FootnoteLangue" id="A150000006">
                     <emphasis role="suprscpt" id="A400000002"/> Tiesvedības valoda – vācu.</para>
               </footnote>
            </para>
            <para style="71Indicateur" id="A150000007">
               <phrase role="motcle" id="A410000000">Apelācija </phrase>
               <phrase role="Separator" id="A410000001">–</phrase>
               <phrase role="motcle" id="A410000002"> Valsts atbalsts </phrase>
               <phrase role="Separator" id="A410000003">–</phrase>
               <phrase role="motcle" id="A410000004"> Lidostas maksas </phrase>
               <phrase role="Separator" id="A410000005">–</phrase>
               <phrase role="motcle" id="A410000006"> LESD 108. panta 2. punkts </phrase>
               <phrase role="Separator" id="A410000007">–</phrase>
               <phrase role="motcle" id="A410000008"> LESD 263. panta ceturtā daļa </phrase>
               <phrase role="Separator" id="A410000009">–</phrase>
               <phrase role="motcle" id="A410000010"> Lēmums uzsākt formālu izmeklēšanas procedūru </phrase>
               <phrase role="Separator" id="A410000011">–</phrase>
               <phrase role="motcle" id="A410000012"> Prasības atcelt tiesību aktu pieņemamība </phrase>
               <phrase role="Separator" id="A410000013">–</phrase>
               <phrase role="motcle" id="A410000014"> Individuāli skarta persona </phrase>
               <phrase role="Separator" id="A410000015">–</phrase>
               <phrase role="motcle" id="A410000016"> Interese celt prasību </phrase>
               <phrase role="Separator" id="A410000017">–</phrase>
               <phrase role="motcle" id="A410000018"> LESD 107. panta 1. punkts </phrase>
               <phrase role="Separator" id="A410000019">–</phrase>
               <phrase role="motcle" id="A410000020"> Selektivitātes nosacījums</phrase>
            </para>
            <para style="02AlineaAltA" id="A150000008">Lieta C‑524/14 P</para>
            <para style="02AlineaAltA" id="A150000009">par apelācijas sūdzību atbilstoši Eiropas Savienības Tiesas statūtu 56. pantam, ko 2014. gada 20. novembrī iesniedza</para>
            <para style="02AlineaAltA" id="A150000010">
               <emphasis role="bold" id="A400000003">Eiropas Komisija</emphasis>, ko pārstāv <emphasis role="italc" id="A400000004">T. Maxian Rusche</emphasis>, <emphasis role="italc" id="A400000005">R. Sauer</emphasis> un <emphasis role="italc" id="A400000006">V. Di Bucci</emphasis>, pārstāvji, kas norādīja adresi Luksemburgā,</para>
            <para style="72Alineadroite" id="A150000011">apelācijas sūdzības iesniedzēja,</para>
            <para style="02AlineaAltA" id="A150000012">pārējie lietas dalībnieki:</para>
            <para style="02AlineaAltA" id="A150000013">
               <emphasis role="bold" id="A400000007">
                  <emphasis role="italc" id="A400000008">Hansestadt Lübeck</emphasis>
               </emphasis>, <emphasis role="italc" id="A400000009">Flughafen Lübeck GmbH</emphasis> tiesību un saistību pārņēmēja, ko pārstāv <emphasis role="italc" id="A400000010">M. Núñez Müller</emphasis> un <emphasis role="italc" id="A400000011">I. Ruck</emphasis>, <emphasis role="italc" id="A400000012">Rechtsanwälte</emphasis>,</para>
            <para style="72Alineadroite" id="A150000014">prasītāja pirmajā instancē,</para>
            <para style="02AlineaAltA" id="A150000015">ko atbalsta</para>
            <para style="02AlineaAltA" id="A150000016">
               <emphasis role="bold" id="A400000013">Vācijas Federatīvā Republika</emphasis>, ko pārstāv <emphasis role="italc" id="A400000014">T. Henze</emphasis> un <emphasis role="italc" id="A400000015">K. Petersen</emphasis>, pārstāvji,</para>
            <para style="02AlineaAltA" id="A150000017">
               <emphasis role="bold" id="A400000016">Spānijas Karaliste</emphasis>, ko pārstāv <emphasis role="italc" id="A400000017">M. A. Sampol Pucurull</emphasis>, pārstāvis.</para>
            <para style="19Centre" id="A150000018">TIESA (virspalāta)</para>
            <para style="02AlineaAltA" id="A150000019">šādā sastāvā: priekšsēdētājs K. Lēnartss [<emphasis role="italc" id="A400000018">K. Lenaerts</emphasis>], priekšsēdētāja vietnieks A. Ticano [<emphasis role="italc" id="A400000019">A. Tizzano</emphasis>], palātu priekšsēdētāji R. Silva de Lapuerta [<emphasis role="italc" id="A400000020">R. Silva de Lapuerta</emphasis>], T. fon Danvics [<emphasis role="italc" id="A400000021">T. von Danwitz</emphasis>], H. L. da Krušs Vilasa [<emphasis role="italc" id="A400000022">J. L. da Cruz Vilaça</emphasis>], E. Juhāss [<emphasis role="italc" id="A400000023">E. Juhász</emphasis>] un A. Prehala [<emphasis role="italc" id="A400000024">A. Prechal</emphasis>], tiesneši A. Borgs Bartets [<emphasis role="italc" id="A400000025">A. Borg Barthet</emphasis>], J. Malenovskis [<emphasis role="italc" id="A400000026">J. Malenovský</emphasis>], E. Jarašūns [<emphasis role="italc" id="A400000027">E. Jarašiūnas</emphasis>] (referents), F. Biltšens [<emphasis role="italc" id="A400000028">F. Biltgen</emphasis>], K. Jirimēe [<emphasis role="italc" id="A400000029">K. Jürimäe</emphasis>] un K. Likurgs [<emphasis role="italc" id="A400000030">C. Lycourgos</emphasis>],</para>
            <para style="02AlineaAltA" id="A150000020">ģenerāladvokāts N. Vāls [<emphasis role="italc" id="A400000031">N. Wahl</emphasis>],</para>
            <para style="02AlineaAltA" id="A150000021">sekretārs M. Aleksejevs [<emphasis role="italc" id="A400000032">M. Aleksejev</emphasis>], administrators,</para>
            <para style="02AlineaAltA" id="A150000022">ņemot vērā rakstveida procesu un 2016. gada 31. maija tiesas sēdi,</para>
            <para style="02AlineaAltA" id="A150000023">noklausījusies ģenerāladvokāta secinājumus 2016. gada 15. septembra tiesas sēdē,</para>
            <para style="02AlineaAltA" id="A150000024">pasludina šo spriedumu.</para>
         </section>
      </Introduction>
      <A_Motif>
         <section id="B000000000">
            <para style="75Debutdesmotifs" id="B150000000">
               <emphasis role="bold" id="B400000000">Spriedums</emphasis>
            </para>
            <blockquote id="B010000000">
               <title id="B210000000">
                  <number>1</number>
               </title>
               <para style="01PointnumeroteAltN" id="B150000001">Ar savu apelācijas sūdzību Eiropas Komisija lūdz atcelt Eiropas Savienības Vispārējās tiesas 2014. gada 9. septembra spriedumu <emphasis role="italc" id="B400000001">Hansestadt Lübeck</emphasis>/Komisija (T‑461/12, turpmāk tekstā – “pārsūdzētais spriedums”, EU:T:2014:758), ar ko tā, pirmkārt, atcēla Komisijas 2012. gada 22. februāra Lēmumu C(2012) 1012 <emphasis role="italc" id="B400000002">final</emphasis> saistībā ar valsts atbalstu SA.27585 un SA.31149 (2012/C) (ex NN/2012, ex CP 31/2009 un CP 162/2010) – Vācija (turpmāk tekstā – “apstrīdētais lēmums”), ciktāl šis lēmums attiecas uz Lībekas (Vācija) lidostas maksājumu kārtību, kura pieņemta 2006. gadā (turpmāk tekstā – “2006. gada maksājumu kārtība”), un, otrkārt, noraidīja prasību pārējā daļā.</para>
            </blockquote>
            <section id="B000000001">
               <title style="04Titre1" id="B200000000">
                  <titlecontent id="B300000000">
                     <emphasis role="bold" id="B400000003">Tiesvedības priekšvēsture</emphasis>
                  </titlecontent>
               </title>
               <blockquote id="B010000001">
                  <title id="B210000001">
                     <number>2</number>
                  </title>
                  <para style="01PointnumeroteAltN" id="B150000002">Līdz 2012. gada 31. decembrim Lībekas lidostu pārvaldīja <emphasis role="italc" id="B400000004">Flughafen Lübeck GmbH</emphasis> (turpmāk tekstā – “<emphasis role="italc" id="B400000005">FL</emphasis>”). Līdz 2005. gada 30. novembrim <emphasis role="italc" id="B400000006">FL</emphasis> pilnībā piederēja prasītājai pirmajā instancē, proti, <emphasis role="italc" id="B400000007">Hansestadt Lübeck</emphasis> (Lībekas pilsēta). No 2005. gada 1. decembra līdz 2009. gada oktobra beigām <emphasis role="italc" id="B400000008">FL</emphasis> 90 % apmērā piederēja Jaunzēlandes privātam uzņēmumam <emphasis role="italc" id="B400000009">Infratil</emphasis> un 10 % apmērā Lībekas pilsētai. No 2009. gada novembra <emphasis role="italc" id="B400000010">FL</emphasis> atkal pilnībā piederēja Lībekas pilsētai. 2013. gada 1. janvārī Lībekas lidosta tika pārdota <emphasis role="italc" id="B400000011">Yasmina Flughafenmanagement GmbH</emphasis>. <emphasis role="italc" id="B400000012">FL</emphasis> pārņēma Lībekas pilsēta, un 2013. gada 2. janvārī to izslēdza no komercreģistra.</para>
               </blockquote>
               <blockquote id="B010000002">
                  <title id="B210000002">
                     <number>3</number>
                  </title>
                  <para style="01PointnumeroteAltN" id="B150000003">Saskaņā ar 1964. gada 19. jūnija <emphasis role="italc" id="B400000013">Luftverkehrs‑Zulassungs‑Ordnung</emphasis> (Noteikumi par gaisa transporta darbības licencēm; <emphasis role="italc" id="B400000014">BGBl.</emphasis> I, 370. lpp.) 43.a panta 1. punktu atbilstoši redakcijai, kāda bija spēkā 2006. gadā (turpmāk tekstā – “<emphasis role="italc" id="B400000015">LuftVZO</emphasis>”), <emphasis role="italc" id="B400000016">FL</emphasis> pieņēma 2006. gada maksājumu kārtību, kuru apstiprināja Šlēsvigas‑Holšteinas federālās zemes aviācijas iestāde. Šī maksājumu kārtība kopš 2006. gada 15. jūnija ir piemērojama visām aviosabiedrībām, kas izmanto Lībekas lidostu, ja vien starp tās pārvaldītāju un kādu aviosabiedrību nav noslēgts līgums.</para>
               </blockquote>
               <blockquote id="B010000003">
                  <title id="B210000003">
                     <number>4</number>
                  </title>
                  <para style="01PointnumeroteAltN" id="B150000004">2007. gadā Komisija pieņēma lēmumu sākt formālu izmeklēšanas procedūru attiecībā uz līgumu, kas noslēgts starp <emphasis role="italc" id="B400000017">FL</emphasis> un aviosabiedrību <emphasis role="italc" id="B400000018">Ryanair</emphasis>, jo minētajā līgumā šai sabiedrībai bija noteiktas mazākas lidostas maksas par tolaik Lībekas lidostai piemērojamajā 1998. gada maksājumu kārtībā paredzētajām.</para>
               </blockquote>
               <blockquote id="B010000004">
                  <title id="B210000004">
                     <number>5</number>
                  </title>
                  <para style="01PointnumeroteAltN" id="B150000005">It īpaši uzskatot, ka 2006. gada maksājumu kārtība pati par sevi varēja arī ietvert valsts atbalstu LESD 107. panta 1. punkta izpratnē, Komisija ar apstrīdēto lēmumu uzsāka LESD 108. panta 2. punktā paredzēto formālo izmeklēšanas procedūru attiecībā uz dažādiem pasākumiem saistībā ar Lībekas lidostu, tostarp attiecībā uz šo kārtību.</para>
               </blockquote>
            </section>
            <section id="B000000002">
               <title style="04Titre1" id="B200000001">
                  <titlecontent id="B300000001">
                     <emphasis role="bold" id="B400000019">Tiesvedība Vispārējā tiesā uz pārsūdzētais spriedums</emphasis>
                  </titlecontent>
               </title>
               <blockquote id="B010000005">
                  <title id="B210000005">
                     <number>6</number>
                  </title>
                  <para style="01PointnumeroteAltN" id="B150000006">Ar prasības pieteikumu, kas Vispārējās tiesas kancelejā iesniegts 2012. gada 19. oktobrī, <emphasis role="italc" id="B400000020">FL</emphasis> cēla prasību atcelt apstrīdēto lēmumu, ciktāl ar to, pirmkārt, tiek uzsākta formālā izmeklēšanas procedūra par 2006. gada maksājumu kārtību un, otrkārt, Vācijas Federatīvajai Republikai tiek uzlikts pienākums atbildēt uz rīkojumu sniegt informāciju par šo kārtību.</para>
               </blockquote>
               <blockquote id="B010000006">
                  <title id="B210000006">
                     <number>7</number>
                  </title>
                  <para style="01PointnumeroteAltN" id="B150000007">Replikas rakstā, kas Vispārējās tiesas kancelejā iesniegts 2013. gada 20. februārī, Lībekas pilsēta ir paziņojusi, ka tā iestājas <emphasis role="italc" id="B400000021">FL</emphasis> vietā, lai turpinātu tās uzsākto tiesvedību.</para>
               </blockquote>
               <blockquote id="B010000007">
                  <title id="B210000007">
                     <number>8</number>
                  </title>
                  <para style="01PointnumeroteAltN" id="B150000008">Sava pirmā prasījuma atbalstam Lībekas pilsēta izvirzīja piecus pamatus, no kuriem pirmais bija par Vācijas Federatīvās Republikas tiesību uz aizstāvību pārkāpumu, otrais – par pienākuma veikt rūpīgu un objektīvu izskatīšanu neizpildi, trešais – par LESD 108. panta 2. un 3. punkta un Padomes 1999. gada 22. marta Regulas (EK) Nr. 659/1999, ar ko nosaka sīki izstrādātus noteikumus [LESD 108.] panta piemērošanai (OV 1999, L 83, 1. lpp.), 4. un 6. panta, kā arī 13. panta 1. punkta pārkāpumu, ceturtais – par LESD 107. panta 1. punkta pārkāpumu un piektais – par pienākuma norādīt pamatojumu neizpildi.</para>
               </blockquote>
               <blockquote id="B010000008">
                  <title id="B210000008">
                     <number>9</number>
                  </title>
                  <para style="01PointnumeroteAltN" id="B150000009">Pārsūdzētajā spriedumā Vispārējā tiesa nosprieda, ka pirmais prasījums ir pieņemams, uzskatot, pirmkārt, ka apstrīdētais lēmums <emphasis role="italc" id="B400000022">FL</emphasis> esot skāris tieši un individuāli un tādējādi tai prasības celšanas brīdī bija <emphasis role="italc" id="B400000023">locus standi</emphasis> un, otrkārt, ka <emphasis role="italc" id="B400000024">FL</emphasis> esot saglabājusi interesi celt prasību pēc Lībekas lidostas pārdošanas. Pēc būtības tā apmierināja ceturto pamatu, uzskatot, ka šajā lēmumā bija pieļauta acīmredzama kļūda vērtējumā, jo Komisija minētajā lēmumā esot uzskatījusi, ka 2006. gada maksājumu kārtībā paredzētajām priekšrocībām ir selektīvs raksturs. Tādēļ tā atcēla minēto lēmumu, ciktāl ar to tika uzsākta formālā izmeklēšanas procedūra par šo maksājumu kārtību.</para>
               </blockquote>
            </section>
            <section id="B000000003">
               <title style="04Titre1" id="B200000002">
                  <titlecontent id="B300000002">
                     <emphasis role="bold" id="B400000025">Lietas dalībnieku prasījumi un tiesvedība Tiesā</emphasis>
                  </titlecontent>
               </title>
               <blockquote id="B010000009">
                  <title id="B210000009">
                     <number>10</number>
                  </title>
                  <para style="01PointnumeroteAltN" id="B150000010">Komisija lūdz Tiesu:</para>
                  <itemizedlist id="B030000000">
                     <listitem id="B060000000">
                        <blockquote id="B010000010">
                           <title id="B210000010">
                              <number>–</number>
                           </title>
                           <para style="03Tiretlong" id="B150000011">atcelt pārsūdzēto spriedumu;</para>
                        </blockquote>
                     </listitem>
                     <listitem id="B060000001">
                        <blockquote id="B010000011">
                           <title id="B210000011">
                              <number>–</number>
                           </title>
                           <para style="03Tiretlong" id="B150000012">pirmajā instancē celto prasību atzīt par nepieņemamu vai, pakārtoti, atzīt, ka tai nav priekšmeta;</para>
                        </blockquote>
                     </listitem>
                     <listitem id="B060000002">
                        <blockquote id="B010000012">
                           <title id="B210000012">
                              <number>–</number>
                           </title>
                           <para style="03Tiretlong" id="B150000013">tāpat pakārtoti – atzīt, ka nav pamatota prasības ceturtā pamata daļa, kurā Lībekas pilsēta norāda uz LESD 107. panta 1. punkta pārkāpumu attiecībā uz selektivitātes nosacījumu, un nodot lietu atpakaļ Vispārējai tiesai pārējo šī pamata daļu un pirmā, otrā, trešā un piektā prasības pamata izskatīšanai, un</para>
                        </blockquote>
                     </listitem>
                     <listitem id="B060000003">
                        <blockquote id="B010000013">
                           <title id="B210000013">
                              <number>–</number>
                           </title>
                           <para style="03Tiretlong" id="B150000014">piespriest Lībekas pilsētai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus pirmās instances un apelācijas tiesvedībās vai, pakārtoti, ja lieta tiek nodota atpakaļ Vispārējai tiesai, atlikt lēmuma par tiesāšanās izdevumiem pirmās instances un apelācijas tiesvedībās pieņemšanu.</para>
                        </blockquote>
                     </listitem>
                  </itemizedlist>
               </blockquote>
               <blockquote id="B010000014">
                  <title id="B210000014">
                     <number>11</number>
                  </title>
                  <para style="01PointnumeroteAltN" id="B150000015">Lībekas pilsēta lūdz Tiesu:</para>
                  <itemizedlist id="B030000001">
                     <listitem id="B060000004">
                        <blockquote id="B010000015">
                           <title id="B210000015">
                              <number>–</number>
                           </title>
                           <para style="03Tiretlong" id="B150000016">noraidīt apelācijas sūdzību kopumā un pilnībā apmierināt prasījumus, kurus tā ir izvirzījusi pirmajā instancē, un</para>
                        </blockquote>
                     </listitem>
                     <listitem id="B060000005">
                        <blockquote id="B010000016">
                           <title id="B210000016">
                              <number>–</number>
                           </title>
                           <para style="03Tiretlong" id="B150000017">piespriest Komisijai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.</para>
                        </blockquote>
                     </listitem>
                  </itemizedlist>
               </blockquote>
               <blockquote id="B010000017">
                  <title id="B210000017">
                     <number>12</number>
                  </title>
                  <para style="01PointnumeroteAltN" id="B150000018">Ar Tiesas priekšsēdētāja 2015. gada 26. marta un 14. aprīļa lēmumiem Vācijas Federatīvajai Republikai un Spānijas Karalistei tika atļauts iestāties lietā Lībekas pilsētas prasījumu atbalstam.</para>
               </blockquote>
            </section>
            <section id="B000000004">
               <title style="04Titre1" id="B200000003">
                  <titlecontent id="B300000003">
                     <emphasis role="bold" id="B400000026">Par apelācijas sūdzību</emphasis>
                  </titlecontent>
               </title>
               <section id="B000000005">
                  <title style="05Titre2" id="B200000004">
                     <titlecontent id="B300000004">
                        <emphasis role="italc" id="B400000027">Par pirmo pamatu, kas saistīts ar to, ka FL ar apstrīdēto lēmumu neesot skarta tieši</emphasis>
                     </titlecontent>
                  </title>
                  <section id="B000000006">
                     <title style="06Titre3" id="B200000005">
                        <titlecontent id="B300000005">Lietas dalībnieču argumenti</titlecontent>
                     </title>
                     <blockquote id="B010000018">
                        <title id="B210000018">
                           <number>13</number>
                        </title>
                        <para style="01PointnumeroteAltN" id="B150000019">Ar savu pirmo pamatu Komisija pārmet Vispārējai tiesai, ka tā ir atzinusi, ka <emphasis role="italc" id="B400000028">FL</emphasis> ar apstrīdēto lēmumu tika skarta tieši, jo tā uzskata, ka lidostas maksas nosaka nevis lidostas pārvaldītājs, bet gan federālās zemes pārraudzības iestāde. Pārsūdzētā sprieduma 29.–35. punktā atzīstot, ka, pieņemot 2006. gada maksājumu kārtību, <emphasis role="italc" id="B400000029">FL</emphasis> īstenoja tai vien piešķirto kompetenci, Vispārējā tiesa neesot ņēmusi vērā šajā lietā piemērojamo valsts tiesību normu, atbilstoši kurai lidostas maksājumu kārtība ir jāapstiprina federālās zemes pārraudzības iestādei, kurai pašai ir saistoši federālie tiesību akti par lidostu maksām. Tikai tas, ka publisko tiesību uzņēmums, kas pārvalda lidostu, ir pilnvarots piedāvāt šo kārtību, nenozīmējot, ka pilnvaras noteikt pārvaldību un politiku, kas piemērojamas, izmantojot minēto kārtību, ir šim uzņēmumam, nevis valstij. Šajā ziņā Vispārējās tiesas vērtējums esot pretrunā tam, kas izriet no 1986. gada 10. jūlija sprieduma <emphasis role="italc" id="B400000030">DEFI</emphasis>/Komisija (282/85, EU:C:1986:316), kurā cita starpā tika atzīts, ka saskaņā ar atbilstošo Francijas tiesisko regulējumu Francijas valdībai ir tiesības noteikt attiecīgās struktūras pārvaldību un politiku un tādējādi definēt intereses, kuras šai struktūrai ir jāaizstāv.</para>
                     </blockquote>
                     <blockquote id="B010000019">
                        <title id="B210000019">
                           <number>14</number>
                        </title>
                        <para style="01PointnumeroteAltN" id="B150000020">Lībekas pilsēta un Vācijas Federatīvā Republika lūdz šo pamatu noraidīt.</para>
                     </blockquote>
                  </section>
                  <section id="B000000007">
                     <title style="06Titre3" id="B200000006">
                        <titlecontent id="B300000006">Tiesas vērtējums</titlecontent>
                     </title>
                     <blockquote id="B010000020">
                        <title id="B210000020">
                           <number>15</number>
                        </title>
                        <para style="01PointnumeroteAltN" id="B150000021">Kā pārsūdzētā sprieduma 26. punktā ir atgādinājusi Vispārējā tiesa, citi subjekti, kuriem lēmums nav adresēts, var tikt uzskatīti par skartiem LESD 263. panta ceturtās daļas nozīmē tikai tad, ja šis lēmums attiecas uz tiem noteiktu tiem piemītošu īpašo raksturiezīmju dēļ un saistībā ar kādu faktu, kas tos izceļ salīdzinājumā ar kādu citu un tādējādi tos nošķir tādā pašā veidā kā lēmuma adresātu (spriedumi, 1963. gada 15. jūlijs, <emphasis role="italc" id="B400000031">Plaumann</emphasis>/Komisija, 25/62, EU:C:1963:17, 223; 2013. gada 3. oktobris, <emphasis role="italc" id="B400000032">Inuit Tapiriit Kanatami</emphasis> u.c./Parlaments un Padome, C‑583/11 P, EU:C:2013:625, 72. punkts, kā arī 2013. gada 19. decembris, <emphasis role="italc" id="B400000033">Telefónica</emphasis>/Komisija, C‑274/12 P, EU:C:2013:852, 46. punkts).</para>
                     </blockquote>
                     <blockquote id="B010000021">
                        <title id="B210000021">
                           <number>16</number>
                        </title>
                        <para style="01PointnumeroteAltN" id="B150000022">Šajā lietā, lai <emphasis role="italc" id="B400000034">FL</emphasis> atzītu par individuāli skartu ar apstrīdēto lēmumu, Vispārējā tiesa pārsūdzētā sprieduma 34. punktā norādīja, ka, tā kā šis lēmums attiecās uz 2006. gada maksājumu kārtību, tas skar aktu, kura viena no autorēm ir <emphasis role="italc" id="B400000035">FL</emphasis>, un liedz tai īstenot savas kompetences veidā, kādu tā uzskata par piemērotu. Pirms nonākšanas pie šāda secinājuma tā pārsūdzētā sprieduma 29. punktā norādīja, ka <emphasis role="italc" id="B400000036">LuftVZO</emphasis> 43.a panta 1. punktā, protams, ir noteikts, ka federālās zemes pārraudzības iestādei, kas šajā gadījumā ir Šlēsvigas‑Holšteinas federālās zemes aviācijas iestāde, ir jāapstiprina lidostai piemērojamā maksājumu kārtība, taču no šīs normas izrietot, ka minētā kārtība ir jāizstrādā attiecīgajam lidostas pārvaldītājam un ka pārraudzības iestādei nav kompetences pašai noteikt minētās maksas un tā var tikai apstiprināt vai noraidīt piedāvāto kārtību.</para>
                     </blockquote>
                     <blockquote id="B010000022">
                        <title id="B210000022">
                           <number>17</number>
                        </title>
                        <para style="01PointnumeroteAltN" id="B150000023">Pārsūdzētā sprieduma 30. un 31. punktā Vispārējā tiesa arī norādīja, ka no apstrīdētā lēmuma un 2006. gada maksājumu kārtības izriet, ka iespēja minētajā kārtībā paredzēto atlaižu ietvaros piemērot samazinātas maksas ir pakļauta nosacījumam, ka Lībekas lidostas pārvaldītājam un aviosabiedrībai ir jānoslēdz savstarpēja vienošanās, neiesaistot pārraudzības iestādi, un ka tieši uz šādu starp <emphasis role="italc" id="B400000037">FL</emphasis> un <emphasis role="italc" id="B400000038">Ryanair</emphasis> noslēgtu vienošanos pamata šai aviosabiedrībai tika piemērotas īpašas maksas, izdarot atkāpi no 2006. gada maksājumu kārtībā noteiktajām maksām.</para>
                     </blockquote>
                     <blockquote id="B010000023">
                        <title id="B210000023">
                           <number>18</number>
                        </title>
                        <para style="01PointnumeroteAltN" id="B150000024">Minētā sprieduma 32. punktā tā līdz ar to secināja, ka <emphasis role="italc" id="B400000039">FL</emphasis> kā Lībekas lidostas pārvaldītājai bija ekskluzīva kompetence šai lidostai piemērojamo maksu noteikšanas jomā un tā nerīkojās tikai kā valsts atvasinājums, īstenojot tikai valstij piešķirto kompetenci. Tādējādi Vispārējā tiesa uzskatīja, ka kompetence pieņemt 2006. gada maksājumu kārtību bija <emphasis role="italc" id="B400000040">FL</emphasis>, nevis valsts iestādēm, neraugoties uz prasību, ka pārraudzības iestādei minētā kārtība ir jāapstiprina.</para>
                     </blockquote>
                     <blockquote id="B010000024">
                        <title id="B210000024">
                           <number>19</number>
                        </title>
                        <para style="01PointnumeroteAltN" id="B150000025">Šķiet, ka Vispārējā tiesa, ņemot vērā piemērojamās valsts tiesību normas, tādējādi uzskatīja, ka <emphasis role="italc" id="B400000041">FL</emphasis> papildus tās pilnvarām piedāvāt pārraudzības iestādei Lībekas lidostai piemērojamo maksājumu kārtību, bija arī ekskluzīva kompetence šo kārtību pieņemt.</para>
                     </blockquote>
                     <blockquote id="B010000025">
                        <title id="B210000025">
                           <number>20</number>
                        </title>
                        <para style="01PointnumeroteAltN" id="B150000026">Tā kā Komisija šo apsvērumu apšauba ar argumentāciju, kas izklāstīta šī sprieduma 13. punktā, ir jāatgādina, ka attiecībā uz Vispārējās tiesas veiktu valsts tiesību interpretāciju Tiesai apelācijas ietvaros ir tiesības vienīgi pārbaudīt, vai ir notikusi šo tiesību sagrozīšana, kurai ir acīmredzami jāatspoguļojas lietas materiālos (šajā ziņā skat. spriedumus, 2011. gada 5. jūlijs, <emphasis role="italc" id="B400000042">Edwin</emphasis>/ITSB, C‑263/09 P, EU:C:2011:452, 53. punkts, un 2014. gada 3. aprīlis, Francija/Komisija, C‑559/12 P, EU:C:2014:217, 79. un 80. punkts, kā arī tajos minētā judikatūra).</para>
                     </blockquote>
                     <blockquote id="B010000026">
                        <title id="B210000026">
                           <number>21</number>
                        </title>
                        <para style="01PointnumeroteAltN" id="B150000027">Taču šajā lietā Komisija nav apgalvojusi un <emphasis role="italc" id="B400000043">a fortiori</emphasis> nav arī pierādījusi šādu valsts tiesību sagrozīšanu. Proti, tā nav nedz apgalvojusi, nedz pierādījusi, ka Vispārējā tiesa būtu izmantojusi tādus apsvērumus, kas acīmredzami ir pretēji attiecīgo Vācijas tiesību normu saturam, vai kādai no šīm normām būtu piešķīrusi tādu piemērošanas jomu, kas tai acīmredzami nebūtu jāpiešķir, ņemot vērā pārējos lietas materiālus (šajā ziņā skat. spriedumu, 2014. gada 3. aprīlis, Francija/Komisija, C‑559/12 P, EU:C:2014:217, 81. punkts).</para>
                     </blockquote>
                     <blockquote id="B010000027">
                        <title id="B210000027">
                           <number>22</number>
                        </title>
                        <para style="01PointnumeroteAltN" id="B150000028">Līdz ar to pirmais pamats ir jānoraida kā nepieņemams.</para>
                     </blockquote>
                  </section>
               </section>
               <section id="B000000008">
                  <title style="05Titre2" id="B200000007">
                     <titlecontent id="B300000007">
                        <emphasis role="italc" id="B400000044">Par otro pamatu, kas saistīts ar to, ka Lībekas pilsētai nebija pastāvošas intereses celt prasību</emphasis>
                     </titlecontent>
                  </title>
                  <section id="B000000009">
                     <title style="06Titre3" id="B200000008">
                        <titlecontent id="B300000008">Lietas dalībnieču argumenti</titlecontent>
                     </title>
                     <blockquote id="B010000028">
                        <title id="B210000028">
                           <number>23</number>
                        </title>
                        <para style="01PointnumeroteAltN" id="B150000029">Savā otrajā pamatā Komisija apgalvo, ka Vispārējā tiesa ir pieļāvusi kļūdu tiesību piemērošanā, pārsūdzētā sprieduma 37. punktā uzskatīdama, pirmkārt, ka <emphasis role="italc" id="B400000045">FL</emphasis> bija interese celt prasību arī pēc Lībekas lidostas pārdošanas privātam ieguldītājam, jo formālā izmeklēšanas procedūra nebija pabeigta un tādējādi apstrīdētais lēmums turpināja radīt sekas, un, otrkārt, ka katrā ziņā <emphasis role="italc" id="B400000046">FL</emphasis> saglabājās interese celt prasību par laikposmu pirms pārdošanas.</para>
                     </blockquote>
                     <blockquote id="B010000029">
                        <title id="B210000029">
                           <number>24</number>
                        </title>
                        <para style="01PointnumeroteAltN" id="B150000030">Tā norāda, ka apstrīdētais lēmums arī bez galīgā lēmuma, kas pieņemts formālās izmeklēšanas procedūras beigās, vairs neradīja savas vienīgās tiesiskās sekas, proti, pienākumu apturēt atbalsta pasākumu uz izmeklēšanas laiku, jo pirms 2012. gada 31. decembra nebija notikusi izpildes apturēšana, un ka no 2013. gada 1. janvāra, proti, Lībekas lidostas privatizācijas datuma, 2006. gada maksājumu kārtību vairs nevarēja uzskatīt par atbalsta shēmu, kas ir izpildes stadijā, jo tā vairs netika finansēta no valsts līdzekļiem. Vispārējās tiesas vērtējums esot pretrunā Tiesas pastāvīgajai judikatūrai, kurā tiek prasīta radusies un pastāvoša interese un kurā ir noteikts, ka šī interese turpina pastāvēt tikai tad, ja prasības iznākums var dot labumu lietas dalībniekam, kas to ir cēlis. Turklāt Lībekas pilsēta neesot pierādījusi, ka tai būtu bijusi jebkāda interese uzturēt prasību pēc Lībekas lidostas privatizācijas.</para>
                     </blockquote>
                     <blockquote id="B010000030">
                        <title id="B210000030">
                           <number>25</number>
                        </title>
                        <para style="01PointnumeroteAltN" id="B150000031">Lībekas pilsēta un Vācijas Federatīvā Republika lūdz šo pamatu noraidīt.</para>
                     </blockquote>
                  </section>
                  <section id="B000000010">
                     <title style="06Titre3" id="B200000009">
                        <titlecontent id="B300000009">Tiesas vērtējums</titlecontent>
                     </title>
                     <blockquote id="B010000031">
                        <title id="B210000031">
                           <number>26</number>
                        </title>
                        <para style="01PointnumeroteAltN" id="B150000032">Saskaņā ar Tiesas pastāvīgo judikatūru prasītāja interesei celt prasību, ņemot vērā prasības priekšmetu, ir jāpastāv prasības celšanas brīdī un pretējā gadījumā šāda prasība nav pieņemama. Šim prasības priekšmetam – tāpat kā interesei celt prasību – ir jāturpina pastāvēt līdz tiesas nolēmuma pasludināšanai, pretējā gadījumā lieta ir jāizbeidz, līdz ar ko prasības rezultātam ir jāsniedz labums lietas dalībniekam, kas to ir cēlis (spriedums, 2013. gada 28. maijs, <emphasis role="italc" id="B400000047">Abdulrahim</emphasis>/Padome un Komisija, C‑239/12 P, EU:C:2013:331, 61. punkts un tajā minētā judikatūra).</para>
                     </blockquote>
                     <blockquote id="B010000032">
                        <title id="B210000032">
                           <number>27</number>
                        </title>
                        <para style="01PointnumeroteAltN" id="B150000033">Šajā lietā, lai noraidītu Komisijas argumentu, ka ar Lībekas lidostas pārdošanu privātai sabiedrībai 2013. gada 1. janvārī tika izbeigta attiecīgā atbalsta shēma un tādējādi pienākums minēto shēmu apturēt vairs nebija spēkā, un ka Lībekas pilsētai tādēļ vairs nebija pastāvošas intereses prasīt atcelt apstrīdēto lēmumu, Vispārējā tiesa, kā norādīts šī sprieduma 23. punktā, uzskatīja, ka, tā kā formālā izmeklēšanas procedūra nebija pabeigta, minētais lēmums joprojām radīja sekas un ka Lībekas pilsētai bija interese celt prasību vismaz attiecībā uz laikposmu pirms lidostas pārdošanas.</para>
                     </blockquote>
                     <blockquote id="B010000033">
                        <title id="B210000033">
                           <number>28</number>
                        </title>
                        <para style="01PointnumeroteAltN" id="B150000034">Vispirms pārsūdzētā sprieduma 27. punktā Vispārējā tiesa, atsaukdamās tostarp uz 2013. gada 24. oktobra spriedumu <emphasis role="italc" id="B400000048">Deutsche Post</emphasis>/Komisija (C‑77/12 P, nav publicēts, EU:C:2013:695, 52. un 53. punkts), ir atgādinājusi, ka lēmums par formālas izmeklēšanas procedūras uzsākšanu saistībā ar izpildes stadijā esošu pasākumu, kas kvalificēts par “jaunu atbalstu”, rada autonomas tiesiskās sekas, īpaši attiecībā uz šī pasākuma izpildes apturēšanu. Tā ir norādījusi, ka šāds lēmums noteikti maina no izskatāmā pasākuma izrietošās tiesiskās sekas, kā arī saņēmēju uzņēmumu tiesisko stāvokli, it īpaši attiecībā uz šī pasākuma turpmāku ieviešanu. Tā arī ir atzīmējusi, ka vismaz pēc šāda lēmuma pieņemšanas pastāv būtiskas šaubas par izpildes stadijā esošā pasākuma likumību, kā rezultātā dalībvalstij būs jāaptur tā piemērošana, un ka uz šādu lēmumu var arī atsaukties valsts tiesā, kurai jāizdara secinājumi saistībā ar LESD 108. panta 3. punkta pēdējā teikuma pārkāpumu.</para>
                     </blockquote>
                     <blockquote id="B010000034">
                        <title id="B210000034">
                           <number>29</number>
                        </title>
                        <para style="01PointnumeroteAltN" id="B150000035">Šajā ziņā ir jāatgādina, ka Tiesa 2013. gada 21. novembra spriedumā <emphasis role="italc" id="B400000049">Deutsche Lufthansa</emphasis> (C‑284/12, EU:C:2013:755, 45. punkts) un 2014. gada 4. aprīļa rīkojumā <emphasis role="italc" id="B400000050">Flughafen Lübeck</emphasis> (C‑27/13, nav publicēts, EU:C:2014:240, 27. punkts) ir atzinusi, ka, ja atbilstoši LESD 108. panta 3. punktam Komisija ir uzsākusi oficiālo izmeklēšanas procedūru attiecībā uz izpildes stadijā esošu nepaziņotu pasākumu, valsts tiesai, kura ir saņēmusi lūgumu likt izbeigt šī pasākuma izpildi un atgūt jau izmaksātās summas, ir pienākums veikt visus pasākumus, kas ir vajadzīgi, lai izdarītu secinājumus no iespējamas pienākuma apturēt minētā pasākuma izpildi neievērošanas. Šajā nolūkā valsts tiesa var nolemt apturēt attiecīgā pasākuma izpildi un likt atgūt jau izmaksātās summas. Tā var arī nolemt izdot rīkojumu veikt pagaidu pasākumus, lai aizsargātu, pirmkārt, attiecīgo personu intereses un, otrkārt, Komisijas lēmuma uzsākt formālu izmeklēšanas procedūru lietderīgo iedarbību.</para>
                     </blockquote>
                     <blockquote id="B010000035">
                        <title id="B210000035">
                           <number>30</number>
                        </title>
                        <para style="01PointnumeroteAltN" id="B150000036">Tādējādi no Tiesas judikatūras izriet, ka pretēji Komisijas nostājai pienākums apturēt attiecīgā pasākuma izpildi nav vienīgās tiesiskās sekas, kādas ir lēmumam uzsākt formālo izmeklēšanas procedūru.</para>
                     </blockquote>
                     <blockquote id="B010000036">
                        <title id="B210000036">
                           <number>31</number>
                        </title>
                        <para style="01PointnumeroteAltN" id="B150000037">Šajā gadījumā, ņemot vērā šo judikatūru, šķiet, gluži kā to norādījusi Vispārējā tiesa, ka Lībekas pilsētai pēc Lībekas lidostas privatizācijas joprojām pastāvēja vismaz risks, ka valsts tiesa var uzdot atgūt iespējamo atbalstu, kas piešķirts, kad <emphasis role="italc" id="B400000051">FL</emphasis> vēl bija šīs lidostas īpašniece. Tādēļ Vispārējā tiesa ir pamatoti atzinusi, ka, tā kā nebija galīgā Komisijas lēmuma par formālās izmeklēšanas procedūras noslēgšanu, apstrīdētā lēmuma sekas saglabājās un tādēļ Lībekas pilsētai arī saglabājās interese prasīt šī lēmuma atcelšanu.</para>
                     </blockquote>
                     <blockquote id="B010000037">
                        <title id="B210000037">
                           <number>32</number>
                        </title>
                        <para style="01PointnumeroteAltN" id="B150000038">Līdz ar to otrais pamats ir jānoraida kā nepamatots.</para>
                     </blockquote>
                  </section>
               </section>
               <section id="B000000011">
                  <title style="05Titre2" id="B200000010">
                     <titlecontent id="B300000010">
                        <emphasis role="italc" id="B400000052">Par trešo pamatu, kas saistīts ar 2006. gada maksājumu kārtības selektīvā rakstura kļūdainu vērtējumu</emphasis>
                     </titlecontent>
                  </title>
                  <section id="B000000012">
                     <title style="06Titre3" id="B200000011">
                        <titlecontent id="B300000011">Lietas dalībnieču argumenti</titlecontent>
                     </title>
                     <blockquote id="B010000038">
                        <title id="B210000038">
                           <number>33</number>
                        </title>
                        <para style="01PointnumeroteAltN" id="B150000039">Ar savu trešo pamatu Komisija norāda, ka Vispārējā tiesa esot kļūdaini interpretējusi selektivitātes nosacījumu LESD 107. panta 1. punkta izpratnē, pārsūdzētā sprieduma 53.–55. punktā uzskatot, ka, lai novērtētu tarifu skalas, kuru ir izveidojusi publiska iestāde konkrētas preces vai pakalpojuma izmantošanai, iespējami selektīvo raksturu, ir jāpārbauda, vai šī skala nediskriminējošā veidā ir piemērojama visiem uzņēmumiem, kuri izmanto vai var izmantot šo konkrēto preci vai pakalpojumu, un ka apstāklis, ka 2006. gada maksājumu kārtība ir piemērojama tikai aviosabiedrībām, kuras izmanto Lībekas lidostu, šajā lietā neesot atbilstošs.</para>
                     </blockquote>
                     <blockquote id="B010000039">
                        <title id="B210000039">
                           <number>34</number>
                        </title>
                        <para style="01PointnumeroteAltN" id="B150000040">Šāda interpretācija esot pretrunā Tiesas judikatūrai, saskaņā ar kuru pasākums nav vispārīgs nodokļu vai ekonomikas politikas pasākums un līdz ar to tas ir selektīvs, ja tas attiecas vienīgi uz konkrētām tautsaimniecības nozarēm vai tikai uz atsevišķiem vienas nozares uzņēmumiem. Proti, tā kā pasākums, kurā paredzēti nosacījumi, ar kādiem publisks uzņēmums piedāvā savas preces vai pakalpojumus, nekad nav piemērojams visiem tirgus dalībniekiem, tas vienmēr esot uzskatāms par selektīvu pasākumu.</para>
                     </blockquote>
                     <blockquote id="B010000040">
                        <title id="B210000040">
                           <number>35</number>
                        </title>
                        <para style="01PointnumeroteAltN" id="B150000041">Neesot lielas nozīmes tam, ka šis pasākums nediskriminējoša veidā ir piemērojams visiem uzņēmumiem, kuri izmanto vai var izmantot šīs preces vai pakalpojumus, jo jautājums par nevienlīdzīgu attieksmi vai diskrimināciju nav svarīgs, lai izlemtu par atbalsta pastāvēšanu. Šajā ziņā Vispārējā tiesa esot nepareizi izmantojusi par pamatu kritēriju, kas ietverts 2001. gada 8. novembra spriedumā<emphasis role="italc" id="B400000053"> Adria‑Wien Pipeline</emphasis> un <emphasis role="italc" id="B400000054">Wietersdorfer &amp; Peggauer Zementwerke</emphasis> (C‑143/99, EU:C:2001:598), kurš attiecas vienīgi uz nodokļu pasākumiem, un neesot ievērojusi tvērumu, kāds piešķirams 1988. gada 2. februāra spriedumam <emphasis role="italc" id="B400000055">Kwekerij van der Kooy</emphasis> u.c./Komisija (67/85, 68/85 un 70/85, EU:C:1988:38), 1996. gada 29. februāra spriedumam Beļģija/Komisija (C‑56/93, EU:C:1996:64), 2003. gada 20. novembra spriedumam, <emphasis role="italc" id="B400000056">GEMO</emphasis> (C‑126/01, EU:C:2003:622), un 2011. gada 15. novembra spriedumam, Komisija un Spānija/<emphasis role="italc" id="B400000057">Government of Gibraltar</emphasis> un Apvienotā Karaliste (C‑106/09 P un C‑107/09 P, EU:C:2011:732).</para>
                     </blockquote>
                     <blockquote id="B010000041">
                        <title id="B210000041">
                           <number>36</number>
                        </title>
                        <para style="01PointnumeroteAltN" id="B150000042">Pakārtoti, Komisija norāda, ka Vispārējā tiesa pārsūdzētā sprieduma 52. un 53. punktā neesot ņēmusi vērā arī Tiesas judikatūru, atbilstoši kurai, pirmkārt, pasākuma selektivitāte ir vērtējama, ņemot vērā šī pasākuma sekas, un, otrkārt, pasākumi, no kuriem labumu gūst tikai viena nozare, ir selektīvi. Tā uzsver, ka, lai gan Lībekas lidosta tieši konkurē ar Hamburgas (Vācija) lidostu, no priekšrocības, kas piešķirta ar 2006. gada maksājumu kārtību, labumu gūstot tikai aviosabiedrības, kuras izmanto pirmo minēto lidostu, kas, pēc tās domām, esot pietiekami, lai pierādītu šīs kārtības selektīvo raksturu. Vispārējās tiesas izmantotās pieejas rezultātā tiekot liegta iespēja piemērot noteikumus par valsts atbalstu regulējumiem, ar kuriem tiek noteiktas lidostas maksas.</para>
                     </blockquote>
                     <blockquote id="B010000042">
                        <title id="B210000042">
                           <number>37</number>
                        </title>
                        <para style="01PointnumeroteAltN" id="B150000043">Sekundāri pakārtoti Komisija norāda, ka, pieņemot, ka 2001. gada 8. novembra spriedumā <emphasis role="italc" id="B400000058">Adria‑Wien Pipeline</emphasis> un <emphasis role="italc" id="B400000059">Wietersdorfer &amp; Peggauer Zementwerke</emphasis> (C‑143/99, EU:C:2001:598) noteiktais kritērijs ir piemērojams, lai konstatētu noteiktu valsts iestāžu izdotu maksājumu kārtību selektivitāti, Vispārējā tiesa šo kritēriju esot nepareizi interpretējusi. Lai noteiktu visus uzņēmumus, kuri atrodas salīdzināmā situācijā, faktiski būtu jāvadās nevis pēc attiecīgā pasākuma piemērošanas jomas, bet gan jāņem vērā uzņēmumi, kuriem ir tādas pašas budžeta izdevumu pozīcijas kā tiem uzņēmumiem, kuri no tā gūst priekšrocību. Turklāt 2006. gada maksājumu kārtība esot selektīva, jo tajā nav ievērots princips, ka lidostas maksām ir jāsedz izmaksas, kurš izriet no <emphasis role="italc" id="B400000060">LuftVZO</emphasis> 43.a panta 1. punkta un kurš noteikti ir jāievēro visām Vācijas lidostām un tādējādi visām aviosabiedrībām, kas šīs lidostas izmanto. Kā noteicošo elementu izmantodama minētās kārtības piemērošanas jomu, nevis šīs normas mērķi, Vispārējā tiesa esot pieļāvusi kļūdu tiesību piemērošanā.</para>
                     </blockquote>
                     <blockquote id="B010000043">
                        <title id="B210000043">
                           <number>38</number>
                        </title>
                        <para style="01PointnumeroteAltN" id="B150000044">Noslēgumā Komisija norāda, ka Vispārējā tiesa arī esot pieļāvusi kļūdu tiesību piemērošanā, neizvērtējot, vai atlaides, kuras ir paredzētas 2006. gada maksājumu kārtībā, bija selektīvas, pamatojoties uz to, ka tās varēja izmantot tikai tās aviosabiedrības, kuras atbilst zināmiem nosacījumiem.</para>
                     </blockquote>
                     <blockquote id="B010000044">
                        <title id="B210000044">
                           <number>39</number>
                        </title>
                        <para style="01PointnumeroteAltN" id="B150000045">Lībekas pilsēta, Vācijas Federatīvā Republika un Spānijas Karaliste lūdz šo pamatu noraidīt.</para>
                     </blockquote>
                  </section>
                  <section id="B000000013">
                     <title style="06Titre3" id="B200000012">
                        <titlecontent id="B300000012">Tiesas vērtējums</titlecontent>
                     </title>
                     <blockquote id="B010000045">
                        <title id="B210000045">
                           <number>40</number>
                        </title>
                        <para style="01PointnumeroteAltN" id="B150000046">Kā Vispārējā tiesa atgādinājusi pārsūdzētā sprieduma 43. punktā, saskaņā ar pastāvīgo judikatūru, lai pasākumu varētu kvalificēt par “valsts atbalstu”, ir nepieciešams, lai būtu izpildīti visi turpmāk uzskaitītie nosacījumi. Pirmkārt, pasākumam jābūt saistītam ar valsts iejaukšanos vai valsts līdzekļu izmantošanu. Otrkārt, šim pasākumam jābūt tādam, kas var ietekmēt tirdzniecību starp dalībvalstīm. Treškārt, ar to ir jāsniedz selektīva priekšrocība atbalsta saņēmējam. Ceturtkārt, tam ir jābūt tādam, ar ko tiek izkropļota konkurence vai arī tiek radīti draudi to izkropļot (skat. tostarp spriedumu, 2015. gada 16. jūlijs, <emphasis role="italc" id="B400000061">BVVG</emphasis>, C‑39/14, EU:C:2015:470, 24. punkts).</para>
                     </blockquote>
                     <blockquote id="B010000046">
                        <title id="B210000046">
                           <number>41</number>
                        </title>
                        <para style="01PointnumeroteAltN" id="B150000047">Attiecībā uz nosacījumu par priekšrocības selektivitāti, kas veido “valsts atbalsta” jēdzienu LESD 107. panta 1. punkta izpratnē, jo ar to ir aizliegts atbalsts “konkrētiem uzņēmumiem un konkrētu preču ražošanai”, no Tiesas pastāvīgās judikatūras, kas atgādināta pārsūdzētā sprieduma 45. un 46. punktā, izriet, ka šī nosacījuma izvērtējumam ir nepieciešams noteikt, vai valsts pasākums konkrēta tiesiskā regulējuma ietvaros dod priekšroku “konkrētiem uzņēmumiem un konkrētu preču ražošanai” atšķirībā no pārējiem, kas, ņemot vērā minētā regulējuma mērķi, faktiskā un juridiskā ziņā ir līdzīgā situācijā. “Valsts atbalsta” jēdziens neietver valsts pasākumus, kuri rada diferenciāciju uzņēmumu starpā un tādējādi <emphasis role="italc" id="B400000062">a priori </emphasis>ir selektīvi, ja šāda diferenciācija izriet no sistēmas, kurā tie ietilpst, rakstura vai uzbūves (skat. spriedumus, 2001. gada 8. novembris, <emphasis role="italc" id="B400000063">Adria‑Wien Pipeline</emphasis> un <emphasis role="italc" id="B400000064">Wietersdorfer &amp; Peggauer Zementwerke</emphasis>, C‑143/99, EU:C:2001:598, 41. un 42. punkts; 2008. gada 22. decembris, <emphasis role="italc" id="B400000065">British Aggregates</emphasis>/Komisija, C‑487/06 P, EU:C:2008:757, 82. un 83. punkts; 2011. gada 15. novembris, Komisija un Spānija/<emphasis role="italc" id="B400000066">Government of Gibraltar</emphasis> un Apvienotā Karaliste, C‑106/09 P un C‑107/09 P, EU:C:2011:732, 74. un 75. punkts, kā arī 2015. gada 14. janvāris, <emphasis role="italc" id="B400000067">Eventech</emphasis>, C‑518/13, EU:C:2015:9, 54. un 55. punkts).</para>
                     </blockquote>
                     <blockquote id="B010000047">
                        <title id="B210000047">
                           <number>42</number>
                        </title>
                        <para style="01PointnumeroteAltN" id="B150000048">Piekrizdama Lībekas pilsētas izvirzītajam pamatam par LESD 107. panta 1. punkta pārkāpumu, jo Komisija apstrīdētajā lēmumā 2006. gada maksājumu kārtību bija atzinusi par selektīvu, Vispārējā tiesa pārsūdzētā sprieduma 50. punktā vispirms konstatēja, ka šī apsvēruma pamatā apstrīdētajā lēmumā ir tikai tāds iemesls, ka attiecīgās priekšrocības ir piešķirtas tikai tām aviosabiedrībām, kuras izmantoja Lībekas lidostu.</para>
                     </blockquote>
                     <blockquote id="B010000048">
                        <title id="B210000048">
                           <number>43</number>
                        </title>
                        <para style="01PointnumeroteAltN" id="B150000049">Turpinot, minētā sprieduma 51. punktā Vispārējā tiesa norādīja, ka apstāklis, ka 2006. gada maksājumu kārtība ir piemērojama tikai minētajām aviosabiedrībām, nav nodalāms no Vācijas tiesiskā regulējuma par lidostu maksām un no pašas kārtības, ar ko tiek noteiktas šādas maksas, veida un ka šī tiesiskā regulējuma ietvaros aviosabiedrībām, kuras izmanto citas Vācijas lidostas, šajās lidostās tiek piemērotas maksājumu kārtības, kas ir piemērojamas tikai tajās, un šīs aviosabiedrības tātad nav salīdzināmā situācijā ar tām sabiedrībām, kuras izmanto Lībekas lidostu.</para>
                     </blockquote>
                     <blockquote id="B010000049">
                        <title id="B210000049">
                           <number>44</number>
                        </title>
                        <para style="01PointnumeroteAltN" id="B150000050">Turklāt pārsūdzētā sprieduma 52. punktā Vispārējā tiesa norādīja, ka, lai arī no judikatūras izriet, ka atbalsts var tikt uzskatīts par selektīvu, pat ja tas skar veselu tautsaimniecības nozari, tomēr minētā judikatūra ir attīstīta tostarp saistībā ar vispārēji piemērojamiem valsts pasākumiem un tā tieši uz šo lietu neattiecas, jo attiecīgais pasākums attiecas nevis uz visu lidostu nozari, bet gan tikai aviosabiedrībām, kuras izmanto Lībekas lidostu.</para>
                     </blockquote>
                     <blockquote id="B010000050">
                        <title id="B210000050">
                           <number>45</number>
                        </title>
                        <para style="01PointnumeroteAltN" id="B150000051">Visbeidzot pārsūdzētā sprieduma 53. punktā Vispārējā tiesa būtībā norādīja, ka, lai novērtētu pasākuma, kuru ir pieņēmusi publiska iestāde savu preču vai pakalpojumu izmantošanai, iespējami selektīvo raksturu, ir jāņem vērā visi uzņēmumi, kuri izmanto vai var izmantot šīs konkrētās preces vai pakalpojumus, un ir jāpārbauda, vai visi vai tikai daži no šiem uzņēmumiem saņem vai var saņemt iespējamu priekšrocību.</para>
                     </blockquote>
                     <blockquote id="B010000051">
                        <title id="B210000051">
                           <number>46</number>
                        </title>
                        <para style="01PointnumeroteAltN" id="B150000052">Ņemot vērā šos apsvērumus Vispārējā tiesa pārsūdzētā sprieduma 54. un 55. punktā atzina, ka tikai tas vien, ka 2006. gada maksājumu kārtība tiek piemērota tikai aviosabiedrībām, kuras izmanto Lībekas lidostu, nav atbilstošs kritērijs, lai uzskatītu, ka tai ir selektīvs raksturs, un ka, tā kā nebija apstrīdēts, ka minētās maksājumu kārtības noteikumus var izmantot visas aviosabiedrības, “ņemot vērā apstrīdētajā lēmumā norādīto pamatojumu, Komisija kļūdaini ir uzskatījusi, ka 2006. gada maksājumu kārtība ir selektīva”.</para>
                     </blockquote>
                     <blockquote id="B010000052">
                        <title id="B210000052">
                           <number>47</number>
                        </title>
                        <para style="01PointnumeroteAltN" id="B150000053">Šajā ziņā ir jānorāda, ka pretēji Komisijas nostājai no Tiesas judikatūras nekādi neizriet, ka pasākums, ar ko publisks uzņēmums nosaka savu preču vai pakalpojumu izmantošanas nosacījumus, vienmēr un tādējādi pēc sava rakstura ir selektīvs pasākums LESD 107. panta 1. punkta izpratnē. No spriedumiem, uz kuriem tā atsaucas, īpaši šī sprieduma 35. punktā minētajiem, šāds vispārinājums neizriet.</para>
                     </blockquote>
                     <blockquote id="B010000053">
                        <title id="B210000053">
                           <number>48</number>
                        </title>
                        <para style="01PointnumeroteAltN" id="B150000054">Savukārt pastāvīgajā judikatūrā ir noteikts, ka LESD 107. panta 1. punktā nav paredzēts nodalījums atkarībā no tā, kādi ir valsts intervences pasākuma iemesli vai mērķi, bet šie pasākumi ir definēti, ņemot vērā to radītās sekas, un tādējādi neatkarīgi no lietotajām metodēm (spriedums, 2011. gada 15. novembris, Komisija un Spānija/<emphasis role="italc" id="B400000068">Government of Gibraltar</emphasis> un Apvienotā Karaliste, C‑106/09 P un C‑107/09 P, EU:C:2011:732, 87. punkts un tajā minētā judikatūra).</para>
                     </blockquote>
                     <blockquote id="B010000054">
                        <title id="B210000054">
                           <number>49</number>
                        </title>
                        <para style="01PointnumeroteAltN" id="B150000055">Tātad, lai arī nevar izslēgt, ka pasākums, ar ko publisks uzņēmums nosaka savu preču vai pakalpojumu izmantošanas nosacījumus, lai arī vispārīgi piemērojams visiem uzņēmumiem, kas šīs preces vai pakalpojumus izmanto, ir selektīva rakstura, lai noteiktu, vai tas tā ir, ir jāņem vērā nevis šī pasākuma raksturs, bet gan tā sekas, noskaidrojot, vai apgalvoti sniegtā priekšrocība patiesībā tiek tikai dažiem no šiem uzņēmumiem, bet ne pārējiem, lai arī attiecībā pret konkrētā regulējuma mērķi visi minētie uzņēmumi atrodas pielīdzināmā faktiskā un juridiskā situācijā.</para>
                     </blockquote>
                     <blockquote id="B010000055">
                        <title id="B210000055">
                           <number>50</number>
                        </title>
                        <para style="01PointnumeroteAltN" id="B150000056">No tā izriet, ka nav pamatota šī sprieduma 34. punktā izklāstītā Komisijas galvenā argumentācija par to, ka tāds pasākums, ar ko publisks uzņēmums nosaka savu preču vai pakalpojumu piedāvāšanas nosacījumus, vienmēr ir selektīvs.</para>
                     </blockquote>
                     <blockquote id="B010000056">
                        <title id="B210000056">
                           <number>51</number>
                        </title>
                        <para style="01PointnumeroteAltN" id="B150000057">Šo vērtējumu neatspēko šī sprieduma 35. punktā minētais Komisijas apgalvojums, ka, lai izlemtu par atbalsta pastāvēšanu, nav lielas nozīmes tam, ka šis pasākums nediskriminējošā veidā ir piemērojams visiem uzņēmumiem, kuri izmanto vai var izmantot šīs preces vai pakalpojumus, nedz arī arguments, ka Vispārējā tiesa esot kļūdaini balstījusies uz judikatūru nodokļu pasākumu jomā.</para>
                     </blockquote>
                     <blockquote id="B010000057">
                        <title id="B210000057">
                           <number>52</number>
                        </title>
                        <para style="01PointnumeroteAltN" id="B150000058">Proti, pirmkārt, lai noteiktu, vai pasākums, kurš, lai gan ir vispārpiemērojams visiem tirgus dalībniekiem, beigās tomēr sniedz priekšrocības tikai dažiem uzņēmumiem, ir jāpārbauda, kā izriet no šī sprieduma 41. punktā minētās judikatūras, vai noteikti uzņēmumi gūst priekšrocību salīdzinājumā ar citiem uzņēmumiem, kuri attiecībā pret konkrētā regulējuma mērķi atrodas tiem pielīdzināmā faktiskā un juridiskā situācijā.</para>
                     </blockquote>
                     <blockquote id="B010000058">
                        <title id="B210000058">
                           <number>53</number>
                        </title>
                        <para style="01PointnumeroteAltN" id="B150000059">Pārbaude, vai šādam pasākumam ir selektīvs raksturs, tādējādi būtībā sakrīt ar pārbaudi, vai šis pasākums nediskriminējošā veidā ir piemērojams visam šim tirgus dalībnieku kopumam (šajā ziņā skat. spriedumu, 2015. gada 14. janvāris, <emphasis role="italc" id="B400000069">Eventech</emphasis>, C‑518/13, EU:C:2015:9, 53. punkts). Tātad selektivitātes jēdziens, kā savu secinājumu 75. punktā uzsver ģenerāladvokāts, ir saistīts ar diskriminācijas jēdzienu.</para>
                     </blockquote>
                     <blockquote id="B010000059">
                        <title id="B210000059">
                           <number>54</number>
                        </title>
                        <para style="01PointnumeroteAltN" id="B150000060">Otrkārt, kā arī izriet no minētās judikatūras, šī selektivitātes pārbaude ir jāveic “konkrētā tiesiskā regulējuma ietvaros”. Lai noteiktu, vai pasākums ir selektīvs, līdz ar to ir jāpārbauda, vai konkrētā tiesiskā regulējuma ietvaros pasākums rada priekšrocību dažiem uzņēmumiem salīdzinājumā ar citiem uzņēmumiem, kuri attiecībā uz šī regulējuma mērķi ir pielīdzināmā juridiskā un faktiskā situācijā (spriedumi, 2006. gada 6. septembris, Portugāle/Komisija, C‑88/03, EU:C:2006:511, 56. punkts, un 2011. gada 28. jūlijs, <emphasis role="italc" id="B400000070">Mediaset</emphasis>/Komisija, C‑403/10 P, nav publicēts, EU:C:2011:533, 36. punkts).</para>
                     </blockquote>
                     <blockquote id="B010000060">
                        <title id="B210000060">
                           <number>55</number>
                        </title>
                        <para style="01PointnumeroteAltN" id="B150000061">Šīs pārbaudes nolūkā tātad principā vispirms ir jānosaka atsauces sistēma, kurā attiecīgais pasākums ietilpst. Kā savu secinājumu 77. un 86.–89. punktā norāda ģenerāladvokāts, šī metode nav izmantojama tikai nodokļu pasākumu pārbaudei, jo Tiesa ir tikai atzīmējusi, ka atsauces sistēmas noteikšanai ir lielāka nozīme nodokļu pasākumu gadījumā, jo pat pašu priekšrocību var konstatēt, tikai to salīdzinot ar tā saucamajiem “normālajiem” nodokļiem (spriedums, 2006. gada 6. septembris, Portugāle/Komisija, C‑88/03, EU:C:2006:511, 56. punkts).</para>
                     </blockquote>
                     <blockquote id="B010000061">
                        <title id="B210000061">
                           <number>56</number>
                        </title>
                        <para style="01PointnumeroteAltN" id="B150000062">Attiecībā uz pakārtotajiem Komisijas argumentiem, kas izklāstīti šī sprieduma 36.–38. punktā, pirmkārt, attiecībā uz iebildumu par aplūkojamā pasākuma seku neņemšanu vērā, ir jāuzsver, ka Vispārējā tiesa ir pārbaudījusi apstrīdētā lēmuma likumību, ņemot vērā tā motīvus, atbilstoši kuriem attiecīgās priekšrocības tika piešķirtas tikai aviosabiedrībām, kas izmanto Lībekas lidostu, konstatēdama, ka šie motīvi ir vienīgais minētā lēmuma pamatojums saistībā ar selektivitāti.</para>
                     </blockquote>
                     <blockquote id="B010000062">
                        <title id="B210000062">
                           <number>57</number>
                        </title>
                        <para style="01PointnumeroteAltN" id="B150000063">Turklāt, pārsūdzētā sprieduma 53. punktā netieši atzīstot, ka 2006. gada maksājumu kārtība nav diskriminējoša, un šī paša sprieduma 55. punktā konstatējot, ka nav ticis apstrīdēts, ka visas aviosabiedrības, kuras izmanto vai var izmantot Lībekas lidostu, varēja izmantot arī šīs kārtības tarifu noteikumus, Vispārējā tiesa ņēma vērā šīs kārtības sekas.</para>
                     </blockquote>
                     <blockquote id="B010000063">
                        <title id="B210000063">
                           <number>58</number>
                        </title>
                        <para style="01PointnumeroteAltN" id="B150000064">Otrkārt, pretēji Komisijas apgalvotajam, pasākums, kurš piemērojams tikai vienā darbības nozarē vai tikai daļai šīs nozares uzņēmumu, nav obligāti selektīva rakstura. Tas faktiski tā ir tikai tad, kā izriet no šī sprieduma 41. un 47.–55. punktā izklāstītajiem apsvērumiem, ja konkrētā tiesiskā regulējuma ietvaros šis pasākums sniedz priekšrocību dažiem uzņēmumiem, salīdzinot ar citiem uzņēmumiem no citām nozarēm vai tās pašas nozares, kuri attiecībā uz šī regulējuma mērķi ir pielīdzināmā juridiskā un faktiskā situācijā.</para>
                     </blockquote>
                     <blockquote id="B010000064">
                        <title id="B210000064">
                           <number>59</number>
                        </title>
                        <para style="01PointnumeroteAltN" id="B150000065">Tāpat arī apstāklis, ka Lībekas lidosta šajā gadījumā ir Hamburgas lidostas vai citu Vācijas lidostu tieša konkurente un ka tikai tās aviosabiedrības, kuras izmanto Lībekas lidostu, gūst priekšrocības, kuras apgalvoti sniedz 2006. gada maksājumu kārtība, nav pietiekams, lai pierādītu šīs kārtības selektīvo raksturu. Lai tai būtu šāds raksturs, būtu jāpierāda, ka tiesiskā regulējuma ietvaros, kas piemērojams visām šīm lidostām, minētā kārtība sniedz priekšrocību aviosabiedrībām, kuras izmanto Lībekas lidostu, kaitējot aviosabiedrībām, kuras izmanto citas lidostas, bet attiecībā uz šī regulējuma mērķi atrodas pielīdzināmā faktiskā un juridiskā situācijā.</para>
                     </blockquote>
                     <blockquote id="B010000065">
                        <title id="B210000065">
                           <number>60</number>
                        </title>
                        <para style="01PointnumeroteAltN" id="B150000066">Treškārt, kā izriet no šī sprieduma 52.–55. punktā izklāstītajiem apsvērumiem, lai noteiktu visus uzņēmumus, kuri atrodas pielīdzināmā faktiskā un juridiskā situācijā, ir nepieciešams iepriekš noteikt tiesisko regulējumu, attiecībā pret kuru konkrētā situācijā ir jāpārbauda to uzņēmumu, kuri gūst priekšrocību no attiecīgā pasākuma, faktiskās un juridiskās situācijas pielīdzināmība to uzņēmumu situācijai, kuri šo priekšrocību negūst.</para>
                     </blockquote>
                     <blockquote id="B010000066">
                        <title id="B210000066">
                           <number>61</number>
                        </title>
                        <para style="01PointnumeroteAltN" id="B150000067">Šajā ziņā pārsūdzētā sprieduma 32. un 51. punktā Vispārējā tiesa, īstenojot valsts tiesību interpretācijas kompetenci, konstatēja, kā izriet no šī sprieduma 16.–21. punkta, ka saskaņā ar <emphasis role="italc" id="B400000071">LuftVZO</emphasis> 43.a panta 1. punktu katras lidostas pārvaldītājs, īstenojot tam vien piešķirto kompetenci, izveido šai lidostai piemērojamo maksu skalu.</para>
                     </blockquote>
                     <blockquote id="B010000067">
                        <title id="B210000067">
                           <number>62</number>
                        </title>
                        <para style="01PointnumeroteAltN" id="B150000068">No šī konstatējuma izriet, ka šajā gadījumā ar 2006. gada maksājumu kārtību par labu aviosabiedrībām, kas izmanto Lībekas lidostu, nav izdarīta atkāpe no <emphasis role="italc" id="B400000072">LuftVZO</emphasis> 43.a panta 1. punkta vai cita visām lidostām piemērojama tiesiskā regulējuma, kurā noteiktas lidostās piemērojamās maksas, bet gan no kārtības, ko šai nolūkā ir pieņēmis pats lidostas pārvaldītājs, īstenojot savu kompetenci, kura attiecas vienīgi uz šo lidostu. Tādēļ izrādās, kā savu secinājumu 112. punktā norāda ģenerāladvokāts, ka atbilstošā atsauces sistēma, lai pārbaudītu, vai ar 2006. gada maksājumu kārtību tiek sniegta priekšrocība noteiktām aviosabiedrībām salīdzinājumā ar citām, kuras atrodas pielīdzināmā tiesiskā un faktiskā situācijā, ir vienīgi Lībekas lidostai piemērojamā kārtība.</para>
                     </blockquote>
                     <blockquote id="B010000068">
                        <title id="B210000068">
                           <number>63</number>
                        </title>
                        <para style="01PointnumeroteAltN" id="B150000069">Šādos apstākļos, proti, nepieļaujot kļūdu tiesību piemērošanā, Vispārējā tiesa, attiecīgi ierobežojot konkrētajā lietā atbilstošo atsauces tiesisko regulējumu, atzina, ka aviosabiedrības, kuras izmantoja citas Vācijas lidostas, neatradās situācijā, kas būtu pielīdzināma to aviosabiedrību situācijai, kuras izmanto Lībekas lidostu.</para>
                     </blockquote>
                     <blockquote id="B010000069">
                        <title id="B210000069">
                           <number>64</number>
                        </title>
                        <para style="01PointnumeroteAltN" id="B150000070">Līdz ar to, norādot, ka 2006. gada maksājumu kārtība nediskriminējošā veidā bija piemērojama visām aviosabiedrībām, kuras izmanto vai var izmantot Lībekas lidostu, Vispārējā tiesa attiecībā uz apstrīdētā lēmuma pamatojumu pamatoti atzina, ka Komisija ir kļūdaini uzskatījusi, ka šai kārtībai ir selektīvs raksturs.</para>
                     </blockquote>
                     <blockquote id="B010000070">
                        <title id="B210000070">
                           <number>65</number>
                        </title>
                        <para style="01PointnumeroteAltN" id="B150000071">Visbeidzot, Vispārējai tiesai nevar pārmest, ka tā nav pārbaudījusi, vai 2006. gada maksājumu kārtībā paredzētās atlaides bija selektīva rakstura, jo tās sniedza priekšrocību dažām aviosabiedrībām, kas izmanto Lībekas lidostu, kaitējot pārējām aviosabiedrībām, kuras arī izmanto šo lidostu. Proti, kā to norādījusi Komisija, lai arī apstrīdētajā lēmumā ir ietverts minēto atlaižu apraksts un to sākotnējais juridiskais vērtējums, pēdējais minētais tomēr attiecas tikai uz priekšrocības esamību LESD 107. panta 1. punkta izpratnē un minētā lēmuma pamatojums saistībā ar selektivitāti ir balstīts vienīgi uz konstatējumu, ka no minētajām priekšrocībām labumu guvušas tikai tās aviosabiedrības, kuras izmanto Lībekas lidostu. Līdz ar to Vispārējā tiesa pamatoti, pārbaudīdama Lībekas pilsētas izvirzīto pamatu par LESD 107. panta 1. punkta pārkāpumu, ko pieļāvusi Komisija selektivitātes kritērija vērtējumā, lēma par minētā lēmuma likumību attiecībā uz vienīgajiem šī vērtējuma pamatā esošajiem motīviem.</para>
                     </blockquote>
                     <blockquote id="B010000071">
                        <title id="B210000071">
                           <number>66</number>
                        </title>
                        <para style="01PointnumeroteAltN" id="B150000072">No tā izriet, ka Komisijas pakārtotā argumentācija nav pamatota.</para>
                     </blockquote>
                     <blockquote id="B010000072">
                        <title id="B210000072">
                           <number>67</number>
                        </title>
                        <para style="01PointnumeroteAltN" id="B150000073">Līdz ar to trešais pamats ir jānoraida kā nepamatots.</para>
                     </blockquote>
                  </section>
               </section>
               <section id="B000000014">
                  <title style="05Titre2" id="B200000013">
                     <titlecontent id="B300000013">
                        <emphasis role="italc" id="B400000073">Ceturtais pamats par pārsūdzētā sprieduma pamatojuma trūkumiem</emphasis>
                     </titlecontent>
                  </title>
                  <section id="B000000015">
                     <title style="06Titre3" id="B200000014">
                        <titlecontent id="B300000014">Lietas dalībnieču argumenti</titlecontent>
                     </title>
                     <blockquote id="B010000073">
                        <title id="B210000073">
                           <number>68</number>
                        </title>
                        <para style="01PointnumeroteAltN" id="B150000074">Ar ceturto pamatu Komisija norāda, pirmkārt, ka pārsūdzētajam spriedumam ir trīs pamatojuma trūkumi. Vispirms, šajā spriedumā neesot neviena konstatējuma par attiecīgā pasākuma mērķi, taču atbilstoši šim mērķim bija jānosaka uzņēmumi, kuri atrodas pielīdzināmā faktiskā un juridiskā situācijā. Turpinot tā norāda, ka minētajā spriedumā neesot pamatojuma attiecībā uz 2006. gada maksājumu kārtībā paredzētajām atlaidēm. Visbeidzot, tajā neesot izskaidroti iemesli, kādēļ minētā kārtība tik acīmredzami nebija selektīva, ka Komisijai nebija tiesību uzsākt formālo izmeklēšanas procedūru.</para>
                     </blockquote>
                     <blockquote id="B010000074">
                        <title id="B210000074">
                           <number>69</number>
                        </title>
                        <para style="01PointnumeroteAltN" id="B150000075">Otrkārt, Komisija uzskata, ka Vispārējās tiesas argumentācija ir pretrunīga, jo pārsūdzētā sprieduma 51. un 53. punktā tā piemēro judikatūru par nodokļu pasākumu selektīvo raksturu, taču pēc tam 57. punktā atzīst, ka šī judikatūra nav atbilstoša.</para>
                     </blockquote>
                     <blockquote id="B010000075">
                        <title id="B210000075">
                           <number>70</number>
                        </title>
                        <para style="01PointnumeroteAltN" id="B150000076">Lībekas pilsēta, Vācijas Federatīvā Republika un Spānijas Karaliste lūdz šo pamatu noraidīt.</para>
                     </blockquote>
                  </section>
                  <section id="B000000016">
                     <title style="06Titre3" id="B200000015">
                        <titlecontent id="B300000015">Tiesas vērtējums</titlecontent>
                     </title>
                     <blockquote id="B010000076">
                        <title id="B210000076">
                           <number>71</number>
                        </title>
                        <para style="01PointnumeroteAltN" id="B150000077">Pirmkārt, šķiet, ka attiecībā uz apstrīdētā lēmuma pamatojumu un argumentāciju, ko Komisija pauda Vispārējā tiesā, atbilstoši kuriem 2006. gada maksājumu kārtība ir selektīva, jo tā ir piemērojama tikai tām aviosabiedrībām, kas izmanto Lībekas lidostu, Vispārējā tiesa pārsūdzētajā spriedumā ir plaši izklāstījusi iemeslus, kādēļ tā atzina, ka tikai šis apstāklis vien nav pamats šādam vērtējumam. Attiecībā it īpaši uz to uzņēmumu noteikšanu, kuri atrodas pielīdzināmā faktiskā un juridiskā situācijā, tā pārsūdzētā sprieduma 51. punktā precizēja iemeslus, kādēļ aviosabiedrības, kuras izmanto citas lidostas, attiecīgā tiesiskā regulējuma ietvaros neatrodas situācijā, kas būtu pielīdzināma to aviosabiedrību situācijai, kuras izmanto Lībekas lidostu.</para>
                     </blockquote>
                     <blockquote id="B010000077">
                        <title id="B210000077">
                           <number>72</number>
                        </title>
                        <para style="01PointnumeroteAltN" id="B150000078">Otrkārt, šī sprieduma 65. punktā izklāstīto iemeslu dēļ Vispārējai tiesai nebija jālemj par 2006. gada maksājumu kārtībā paredzētajām atlaidēm.</para>
                     </blockquote>
                     <blockquote id="B010000078">
                        <title id="B210000078">
                           <number>73</number>
                        </title>
                        <para style="01PointnumeroteAltN" id="B150000079">Treškārt, Vispārējai tiesai nebija jāizvērtē tas, vai šai kārtībai bija vai nebija acīmredzami selektīvs raksturs, bet gan tas, kā tiks noskaidrots piektā pamata vērtējuma ietvaros, vai apstrīdētajā lēmumā bija pieļauta acīmredzama kļūda vērtējumā.</para>
                     </blockquote>
                     <blockquote id="B010000079">
                        <title id="B210000079">
                           <number>74</number>
                        </title>
                        <para style="01PointnumeroteAltN" id="B150000080">Visbeidzot, Komisijas argumenta par pamatojuma pretrunīgumu pamatā ir apgalvojums, kas nav nekādi pierādīts.</para>
                     </blockquote>
                     <blockquote id="B010000080">
                        <title id="B210000080">
                           <number>75</number>
                        </title>
                        <para style="01PointnumeroteAltN" id="B150000081">Līdz ar to ceturtais pamats ir jānoraida kā nepamatots.</para>
                     </blockquote>
                  </section>
               </section>
               <section id="B000000017">
                  <title style="05Titre2" id="B200000016">
                     <titlecontent id="B300000016">
                        <emphasis role="italc" id="B400000074">Par piekto pamatu, kas saistīts ar tādas pārbaudes tiesā robežu neievērošanu, kura jāveic attiecībā uz lēmumu par formālās izmeklēšanas procedūras uzsākšanu valsts atbalsta jomā</emphasis>
                     </titlecontent>
                  </title>
                  <section id="B000000018">
                     <title style="06Titre3" id="B200000017">
                        <titlecontent id="B300000017">Lietas dalībnieču argumenti</titlecontent>
                     </title>
                     <blockquote id="B010000081">
                        <title id="B210000081">
                           <number>76</number>
                        </title>
                        <para style="01PointnumeroteAltN" id="B150000082">Ar piekto pamatu Komisija norāda, ka Vispārējā tiesa neesot ievērojusi faktu, ka lēmumam uzsākt formālu izmeklēšanas procedūru, it īpaši attiecībā uz tā pamatojumu, ir piemērojama ierobežota pārbaude tiesā. Tā norāda, ka vienkārša iepriekšēja faktu pārbaude nekliedēja tās šaubas par 2006. gada maksājumu kārtības selektīvā rakstura esamību vai neesamību. Proti, pārsūdzētajā spriedumā neesot ietverts neviens paskaidrojums attiecībā uz iemesliem, kādēļ šī kārtība tik acīmredzami nebija selektīva, ka Komisijai nebija tiesību uzsākt formālo izmeklēšanas procedūru.</para>
                     </blockquote>
                     <blockquote id="B010000082">
                        <title id="B210000082">
                           <number>77</number>
                        </title>
                        <para style="01PointnumeroteAltN" id="B150000083">Lībekas pilsēta, Vācijas Federatīvā Republika un Spānijas Karaliste lūdz šo pamatu noraidīt.</para>
                     </blockquote>
                  </section>
                  <section id="B000000019">
                     <title style="06Titre3" id="B200000018">
                        <titlecontent id="B300000018">Tiesas vērtējums</titlecontent>
                     </title>
                     <blockquote id="B010000083">
                        <title id="B210000083">
                           <number>78</number>
                        </title>
                        <para style="01PointnumeroteAltN" id="B150000084">Kā pārsūdzētā sprieduma 42. punktā atgādinājusi Vispārējā tiesa, Savienības tiesas veiktā pārbaude par lēmuma uzsākt formālo izmeklēšanas procedūru likumību gadījumā, kad prasītājs apstrīd Komisijas vērtējumu par strīdīgā pasākuma kvalifikāciju par “valsts atbalstu”, ir ierobežota ar pārbaudi par to, vai Komisija nav pieļāvusi acīmredzamas kļūdas vērtējumā (šajā ziņā skat. spriedumu, 2011. gada 21. jūlijs, <emphasis role="italc" id="B400000075">Alcoa Trasformazioni</emphasis>/Komisija, C‑194/09 P, EU:C:2011:497, 61. punkts).</para>
                     </blockquote>
                     <blockquote id="B010000084">
                        <title id="B210000084">
                           <number>79</number>
                        </title>
                        <para style="01PointnumeroteAltN" id="B150000085">Taču no šī sprieduma 47.–55. punktā izklāstītajiem apsvērumiem izriet, ka Komisijas vērtējums, atbilstoši kuram no 2006. gada maksājumu kārtības izrietošās priekšrocības esot selektīva rakstura LESD 107. panta 1. punkta izpratnē tikai tādēļ, ka tās piešķirtas vienīgi tām aviosabiedrībām, kas izmanto Lībekas lidostu, un uz kura pamata tā izlēma uzsākt formālu izmeklēšanas procedūru attiecībā uz šo kārtību, ir acīmredzami kļūdains.</para>
                     </blockquote>
                     <blockquote id="B010000085">
                        <title id="B210000085">
                           <number>80</number>
                        </title>
                        <para style="01PointnumeroteAltN" id="B150000086">Tādēļ Vispārējā tiesa pārsūdzētā sprieduma 59. punktā ir pamatoti atzinusi, ka saistībā ar šo pamatojumu apstrīdētajā lēmumā bija pieļauta acīmredzama kļūda vērtējumā, un tā ir pamatoti atcēlusi šo lēmumu, ciktāl tas attiecas uz 2006. gada maksājumu kārtību.</para>
                     </blockquote>
                     <blockquote id="B010000086">
                        <title id="B210000086">
                           <number>81</number>
                        </title>
                        <para style="01PointnumeroteAltN" id="B150000087">Līdz ar to piektais pamats ir noraidāms kā nepamatots.</para>
                     </blockquote>
                     <blockquote id="B010000087">
                        <title id="B210000087">
                           <number>82</number>
                        </title>
                        <para style="01PointnumeroteAltN" id="B150000088">Tā kā neviens no pamatiem, ko apelācijas sūdzības iesniedzēja ir izvirzījusi savas apelācijas sūdzības pamatojumam, nav ticis apmierināts, apelācijas sūdzība ir jānoraida kopumā.</para>
                     </blockquote>
                  </section>
               </section>
            </section>
            <section id="B000000020">
               <title style="04Titre1" id="B200000019">
                  <titlecontent id="B300000019">
                     <emphasis role="bold" id="B400000076">Par tiesāšanās izdevumiem</emphasis>
                  </titlecontent>
               </title>
               <blockquote id="B010000088">
                  <title id="B210000088">
                     <number>83</number>
                  </title>
                  <para style="01PointnumeroteAltN" id="B150000089">Saskaņā ar Tiesas Reglamenta 184. panta 2. punktu, ja apelācijas sūdzība nav pamatota, Tiesa lemj par tiesāšanās izdevumiem. Atbilstoši šī Reglamenta 138. panta 1. punktam, kas ir piemērojams apelācijas tiesvedībā, pamatojoties uz tā 184. panta 1. punktu, lietas dalībniekam, kam spriedums ir nelabvēlīgs, piespriež atlīdzināt tiesāšanās izdevumus, ja to ir prasījis lietas dalībnieks, kam spriedums ir labvēlīgs. Tā kā Komisijai spriedums ir nelabvēlīgs un Lībekas pilsēta ir prasījusi piespriest Komisijai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus, tad tai ir jāpiespriež atlīdzināt šīs apelācijas tiesāšanās izdevumus.</para>
               </blockquote>
               <blockquote id="B010000089">
                  <title id="B210000089">
                     <number>84</number>
                  </title>
                  <para style="01PointnumeroteAltN" id="B150000090">Atbilstoši šī paša Reglamenta 140. panta 1. punktam, kas piemērojams apelācijas tiesvedībā, pamatojoties uz tā 184. panta 1. punktu, Vācijas Federatīvā Republika un Spānijas Karaliste sedz savus tiesāšanās izdevumus pašas.</para>
               </blockquote>
            </section>
         </section>
      </A_Motif>
      <Dispositif>
         <section id="D000000000">
            <para style="41DispositifIntroduction" id="D150000000">Ar šādu pamatojumu Tiesa (virspalāta) nospriež:</para>
            <orderedlist id="D020000000">
               <listitem id="D060000000">
                  <blockquote id="D010000000">
                     <title id="D210000000">
                        <number>1)</number>
                     </title>
                     <para style="08Dispositif" id="D150000001">
                        <emphasis role="bold" id="D400000000">apelācijas sūdzību noraidīt;</emphasis>
                     </para>
                  </blockquote>
               </listitem>
               <listitem id="D060000001">
                  <blockquote id="D010000001">
                     <title id="D210000001">
                        <number>2)</number>
                     </title>
                     <para style="08Dispositif" id="D150000002">
                        <emphasis role="bold" id="D400000001">Eiropas Komisija sedz savus, kā arī atlīdzina <emphasis role="italc" id="D400000002">Hansestadt Lübeck</emphasis> tiesāšanās izdevumus;</emphasis>
                     </para>
                  </blockquote>
               </listitem>
               <listitem id="D060000002">
                  <blockquote id="D010000002">
                     <title id="D210000002">
                        <number>3)</number>
                     </title>
                     <para style="08Dispositif" id="D150000003">
                        <emphasis role="bold" id="D400000003">Vācijas Federatīvā Republika un Spānijas Karaliste sedz savus tiesāšanās izdevumus pašas.</emphasis>
                     </para>
                  </blockquote>
               </listitem>
            </orderedlist>
         </section>
      </Dispositif>
      <A_Signatures>
         <section id="D000000001">
<para style="77Signatures" id="D150000004">[Paraksti]</para>

</section>
      </A_Signatures>
   </Affaire>
</A_Doc_Ref>