(1)

Komisija 2021. gada 30. janvārī pieņēma Komisijas Īstenošanas regulu (ES) 2021/111 (2), ar ko uz Covid-19 vakcīnu, kā arī aktīvo vielu, tostarp šādu vakcīnu ražošanai izmantoto pamatšūnu banku un darba šūnu banku, eksportu attiecina prasību uzrādīt eksporta atļauju, pamatojoties uz Regulas (ES) 2015/479 5. pantu. Īstenošanas regulu (ES) 2021/111 piemēro ne ilgāk kā sešas nedēļas.

(2)

Covid-19 vakcīnu ražošanas jauda joprojām ir sākumposmā, un dažiem vakcīnu ražotājiem tā joprojām ir mazāka par Savienībai paredzētajiem solītajiem daudzumiem, pamatojoties uz cerības pirkuma līgumiem, kas noslēgti ar Savienību.

(3)

Ņemot vērā kritisku situāciju saistībā ar Covid-19 vakcīnām Savienībā un jo īpaši risku, ka Savienībā ražotās vai iepakotās vakcīnas tiek eksportētas, īpaši uz tādām valstīm, kuras nav uzskatāmas par neaizsargātām, potenciāli pārkāpjot līgumsaistības, ko uzņēmušies farmācijas uzņēmumi, ir pamatoti turpināt aizsardzības pasākumus, kas nepieciešami, lai novērstu šādu vakcīnu deficītu un novēlotu piegādi. Tāpēc Savienības interesēs ir uz ierobežotu laikposmu saglabāt mehānismu, kas nepieciešams, lai nodrošinātu, ka Covid-19 vakcīnu eksportam, uz ko attiecas ar Savienību noslēgtie cerības pirkuma līgumi, ir jāsaņem iepriekšēja atļauja, tādējādi nodrošinot pietiekamas piegādes Savienībā nolūkā apmierināt vitāli svarīgo pieprasījumu, bet neietekmējot Savienības attiecīgās starptautiskās saistības.

(4)

Šīs regulas darbības jomā esošo ražojumu ražošanas dalībvalstīm eksporta atļaujas būtu jāpiešķir tādā apmērā, lai attiecīgais eksports neapdraudētu vakcīnu nepārtrauktu piegādi, kas vajadzīga, lai izpildītu cerības pirkuma līgumus starp Savienību un vakcīnu ražotājiem, ņemot vērā to apjomu vai citus attiecīgus apstākļus. Lai Savienības līmenī nodrošinātu koordinētu pieeju, dalībvalstīm iepriekš būtu jālūdz Komisijas atzinums un jālemj saskaņā ar šo atzinumu.

(5)

Šādu eksporta atļauju izsniegšanas administratīvā kārtība šā pagaidu mehānisma piemērošanas laikposmā būtu jāatstāj dalībvalstu ziņā.

(6)

Eksporta atļauja var attiekties uz vairākiem vakcīnu un paraugu eksporta sūtījumiem. Lai atvieglotu administrēšanas procesu, vienlaikus nodrošinot pārredzamību, atļaujas veidlapa būtu jāvienkāršo, paredzot, ka viens pieprasījums un atļaujas veidlapa var attiekties uz vienu kravu ar sūtījumiem vairākiem galasaņēmējiem vienā un tajā pašā galamērķa valstī, bet ko izlaiž viena un tā pati eksporta muitas iestāde. Muitas kontroles nolūkos atļaujā būtu jānorāda eksporta muitas iestāde.

(7)

Lai ar regulāriem starplaikiem novērtētu situāciju un nodrošinātu pārredzamību un konsekvenci, dalībvalstīm būtu jāsniedz Komisijai informācija par pieprasītajām eksporta atļaujām un to lēmumiem, atbildot uz šādiem pieprasījumiem. Komisijai šāda informācija būtu regulāri jādara publiski pieejama, pienācīgi ņemot vērā tās konfidencialitāti.

(8)

Zāļu vienotais tirgus, tāpat kā piegādes ķēdes un izplatīšanas tīkli, ir cieši integrēts ārpus Savienības robežām. Tas jo īpaši attiecas uz kaimiņos esošām valstīm un ekonomikām, Eiropas Brīvās tirdzniecības asociācijas dalībvalstīm un Rietumbalkāniem, kas atrodas integrācijas procesā ar Savienību. Eksporta atļaujas prasības attiecināšana uz Covid-19 vakcīnu eksportu uz šīm valstīm nebūtu produktīva to ģeogrāfiskā tuvuma dēļ, tāpēc, ka tās ir atkarīgas no Savienības vakcīnu piegādēm (vairumam no tām nav pašām savu jaudu, lai pietiekamā daudzumā saražotu attiecīgās vakcīnas) un tāpēc, ka vakcīnas ir būtisks ražojums, kas nepieciešams, lai novērstu pandēmijas tālāku izplatīšanos. Tādēļ ir lietderīgi atbrīvot šādas valstis no šīs regulas piemērošanas jomas.

(9)

Tāpat ir lietderīgi atbrīvot no eksporta atļaujas prasības piemērošanas aizjūras zemes un teritorijas, kas uzskaitītas Līguma II pielikumā, Fēru salas, Andoru, Sanmarīno un Vatikānu, kā arī dalībvalstu teritorijas, kas ir īpaši izslēgtas no muitas teritorijas, proti, Bīzingenu, Helgolandi, Livinjo, Seūtu un Melilju, jo tās ir īpaši atkarīgas no to dalībvalstu lielpilsētu piegādes ķēdēm, ar kurām tās ir saistītas, vai attiecīgi no kaimiņos esošo dalībvalstu piegādes ķēdēm. Tāpat no šīs regulas piemērošanas būtu jāatbrīvo arī eksports uz dalībvalsts kontinentālo šelfu vai ekskluzīvo ekonomikas zonu, ko dalībvalsts deklarējusi saskaņā ar Apvienoto Nāciju Organizācijas Jūras tiesību konvenciju (UNCLOS).

(10)

Tā kā tas attiecas tikai uz eksportu no Savienības muitas teritorijas, tādām valstīm, kas ietilpst minētajā muitas teritorijā, lai tās saņemtu neierobežotas kravas no Savienības, nav jāpiemēro atbrīvojums no šīs regulas piemērošanas. Tas jo īpaši attiecas uz Monako Firstisti (3).

(11)

Pamatojoties uz starptautiskās solidaritātes principu, no eksporta atļaujas prasības būtu jāatbrīvo eksports, kura mērķis ir nodrošināt piegādes ārkārtas humānās palīdzības pasākumiem, eksports COVAX mehānisma ietvaros un jo īpaši uz valstīm ar zemiem un vidēji zemiem ienākumiem, kuras ir neaizsargātas un kuru piekļuve vakcīnām ir ierobežota, tādu Covid-19 vakcīnu eksports, kuras iegādātas un/vai piegādātas ar COVAX, Unicef un PAHO starpniecību un ar galamērķi uz jebkuru citu COVAX iesaistīto valsti, un tādu Covid-19 vakcīnu eksports, ko dalībvalstis iegādājušās saskaņā ar Savienības cerības pirkuma līgumiem un tālākpārdevušas vai ziedojušas kādai trešai valstij.

(12)

Iepriekšējas atļaujas prasībām ir izņēmuma raksturs un tām vajadzētu būt mērķtiecīgām un ierobežota ilguma. Ņemot vērā joprojām pastāvošos vakcīnu ražošanas ierobežojumus un Covid-19 vakcīnu piegādes kavējumu risku Savienībā, kā minēts 2. un 3. apsvērumā, eksporta atļauju mehānisms būtu jāturpina piemērot ierobežotā laikposmā.

(13)

Ņemot vērā Īstenošanas regulā (ES) 2021/111 paredzēto pasākumu ierobežoto ilgumu, šai regulai būtu jāstājas spēkā pēc iespējas drīzāk.

(14)

Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar atzinumu, kuru sniegusi komiteja, kas izveidota ar Regulas (ES) 2015/479 3. panta 1. punktu,