<?xml version="1.0" encoding="UTF-8"?><CONCLUSION NNC="YES" xmlns:fmx="http://opoce" xmlns:xsi="http://www.w3.org/2001/XMLSchema-instance" xsi:noNamespaceSchemaLocation="http://formex.publications.europa.eu/schema/formex-05.58-20161101.xd"><BIB.CONCLUSION><REF.CASE FILE="n.a."><NO.CASE>C-689/17</NO.CASE></REF.CASE><NO.CELEX>62017CC0689</NO.CELEX><NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2019:62">EU:C:2019:62</NO.ECLI><NO.SEQ>0001</NO.SEQ><PAGE.FIRST.ECR>1</PAGE.FIRST.ECR><PAGE.SEQ>1</PAGE.SEQ><PAGE.LAST.ECR>14</PAGE.LAST.ECR><PAGE.TOTAL>14</PAGE.TOTAL></BIB.CONCLUSION><CURR.TITLE><PAGE.HEADER><P><HT TYPE="SC"><HT TYPE="ITALIC">H</HT>. <HT TYPE="ITALIC">Saugmandsgaard</HT> <HT TYPE="ITALIC">Øe</HT> secinājumi – Lieta C‑689/17</HT></P><P><HT TYPE="ITALIC"><HT TYPE="SC">Conti 11. Container Schiffahrt</HT></HT></P></PAGE.HEADER></CURR.TITLE><TITLE><TI><P><HT TYPE="UC">Ģenerāladvokāta Henrika Saugmandsgora Ēes</HT><BR/>[<HT TYPE="ITALIC"><HT TYPE="UC">Henrik Saugmandsgaard Øe</HT></HT>]</P><P><HT TYPE="UC">secinājumi</HT>,</P><P>sniegti <DATE ISO="20190124">2019. gada 24. janvārī</DATE><NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0001"><P>Oriģinālvaloda – franču.</P></NOTE></P></TI><STI><P><HT TYPE="BOLD">Lieta C‑689/17</HT></P><P><HT TYPE="ITALIC">Conti 11. Container Schiffahrts‑GmbH &amp; Co. KG MS</HT> <HT TYPE="ITALIC"><QUOT.START CODE="201C" ID="QS0001" REF.END="QE0001"/>MSC Flaminia</HT><HT TYPE="ITALIC"><QUOT.END REF.START="QS0001" CODE="201D" ID="QE0001"/></HT></P><P>pret</P><P><HT TYPE="ITALIC">Land</HT> <HT TYPE="ITALIC">Niedersachsen</HT></P><P><HT TYPE="NORMAL">(<HT TYPE="ITALIC">Landgericht München I</HT> (Minhenes I apgabaltiesa, Vācija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu)</HT></P></STI></TITLE><INTERMEDIATE><INDEX IDX.CLOSE="" SEPARATOR=" – " IDX.OPEN=""><KEYWORD>Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu</KEYWORD><KEYWORD>Vide</KEYWORD><KEYWORD>Bāzeles konvencija</KEYWORD><KEYWORD>Regula (EK) Nr. 1013/2006</KEYWORD><KEYWORD>Atkritumu sūtījumi</KEYWORD><KEYWORD>Atliekas, kas radušās atklātā jūrā notikušas avārijas rezultātā</KEYWORD><KEYWORD>1. panta 3. punkta b) apakšpunkts</KEYWORD><KEYWORD>Izslēgšana no piemērošanas jomas</KEYWORD><KEYWORD>Uz kuģiem radušies atkritumi</KEYWORD></INDEX></INTERMEDIATE><CONTENTS.CONCLUSION><NP.ECR IDENTIFIER="NP0001"><NO.P>1.</NO.P><TXT>Lai gan Tiesai vēl nav bijusi iespēja interpretēt Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 1013/2006 (2006. gada 14, jūnijs) par atkritumu sūtījumiem<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0002"><P><REF.DOC.OJ COLL="L" NO.OJ="190" PAGE.FIRST="1" DATE.PUB="2006">OV 2006, L 190, 1. lpp.</REF.DOC.OJ></P></NOTE> 1. pantu, šī lieta, kā arī lieta <HT TYPE="ITALIC">ReFood</HT> (C‑634/17)<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0003"><P>Skat. manus šī paša datuma secinājumus.</P></NOTE> tai sniedz iespēju sniegt būtiskus precizējumus attiecībā uz šī panta piemērošanas jomu.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0002"><NO.P>2.</NO.P><TXT>Šajā gadījumā pēc avārijas atklātā jūrā<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0004"><P>Saskaņā ar Apvienoto Nāciju Organizācijas Jūras tiesību konvencijas, kas parakstīta Montegobejā <DATE ISO="19821210">1982. gada 10. decembrī</DATE>, stājusies spēkā <DATE ISO="19941116">1994. gada 16. novembrī</DATE> un Kopienas vārdā apstiprināta ar Padomes Lēmumu 98/392/EK (<DATE ISO="19980323">1998. gada 23. marts</DATE>) (<REF.DOC.OJ COLL="L" NO.OJ="179" PAGE.FIRST="1" DATE.PUB="1998">OV 1998, L 179, 1. lpp.</REF.DOC.OJ>; turpmāk tekstā – <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0002" REF.END="QE0002"/>Montegobejas konvencija<QUOT.END REF.START="QS0002" CODE="201D" ID="QE0002"/>), 86. pantu. Saskaņā ar šo pantu ar atklātu jūru saprot visas jūras daļas, kuras neietilpst ne ekskluzīvajā ekonomiskajā zonā, ne kādas valsts teritoriālajos vai iekšējos ūdeņos, ne arhipelāga ūdeņos.</P></NOTE> <HT TYPE="ITALIC">Landgericht München I</HT> (Minhenes I apgabaltiesa, Vācija) aicina Tiesu noteikt, vai uz atliekām, kas ir radušās šīs avārijas rezultātā un ko veido metāllūžņi un ar dubļiem un kravas atliekām sajaukts izlietotais ūdens uz kuģa, attiecas Regulas Nr. 1013/2006 1. panta 3. punkta b) apakšpunkts, saskaņā ar kuru šī regula neattiecas uz <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0003" REF.END="QE0003"/>atkritumiem, kas radušies transportlīdzekļos, vilcienos, lidmašīnās un uz kuģiem līdz brīdim, kad šādi atkritumi tiek izkrauti reģenerācijas vai apglabāšanas nolūkā<QUOT.END REF.START="QS0003" CODE="201D" ID="QE0003"/>.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0003"><NO.P>3.</NO.P><TXT>Vēl neizskatītais jautājums par Regulas Nr. 1013/2006 1. panta interpretāciju turklāt ir delikāts. Nevar noliegt, ka atkritumu apsaimniekošana un to nosūtīšana šobrīd ir ļoti jutīgi jautājumi, it īpaši ņemot vērā problēmas, kas ir saistītas ar vides prasību ievērošanu atkritumu jomā.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0004"><NO.P>4.</NO.P><TXT>Grūtības, ko rada šis lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, iezīmē tas, ka avārija ir notikusi atklātā jūrā, kuras aizsardzība ir būtiska vides aizsardzībai, it īpaši jūras faunas un floras aizsardzībai un saglabāšanai.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0005"><NO.P>5.</NO.P><TXT>Šajos secinājumos es galvenokārt norādīšu, ka, ņemot vērā Regulas Nr. 1013/2006 1. panta 3. punkta b) apakšpunkta formulējumu, kā arī šīs regulas sistēmu un mērķi, tādi atkritumi kā pamatlietā aplūkotie ir <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0004" REF.END="QE0004"/>atkritumi, kas radušies [..] uz kuģiem<QUOT.END REF.START="QS0004" CODE="201D" ID="QE0004"/> šīs tiesību normas izpratnē, kuriem līdz ar to minētā regula nav piemērojama.</TXT></NP.ECR><?PAGE NO="2"?><NP.ECR IDENTIFIER="NP0006"><NO.P>6.</NO.P><TXT>Tā kā debašu laikā Tiesa bija aicināta lemt par Regulas Nr. 1013/2006 1. panta 3. punkta b) apakšpunkta piemērojamību, lai gan kuģis un atkritumi ir sasnieguši kādu Eiropas Savienības dalībvalsts ostu, pakārtoti es piedāvāšu Tiesai neatbildēt uz šādu jautājumu, ko iesniedzējtiesa nav uzdevusi, vai uz to atbildēt noliedzoši, lai ievērotu šīs tiesību normas ļoti skaidro formulējumu.</TXT></NP.ECR><GR.SEQ LEVEL="1"><TITLE><TI><NP><NO.P><HT TYPE="BOLD">I.</HT></NO.P><TXT><HT TYPE="BOLD">Atbilstošās tiesību normas</HT></TXT></NP></TI></TITLE><GR.SEQ LEVEL="2"><TITLE><TI><NP><NO.P><HT TYPE="BOLD"><HT TYPE="ITALIC">A.</HT></HT></NO.P><TXT><HT TYPE="BOLD"><HT TYPE="ITALIC">Starptautiskās tiesības</HT></HT></TXT></NP></TI></TITLE><NP.ECR IDENTIFIER="NP0007"><NO.P>7.</NO.P><TXT>Konvencijas par kontroli pār kaitīgo atkritumu robežšķērsojošo transportēšanu un to aizvākšanu, kas parakstīta Bāzelē <DATE ISO="19890322">1989. gada 22. martā</DATE> un Kopienas vārdā apstiprināta ar Padomes Lēmumu 93/98/EEK (1993. gada 1. februāris)<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0005"><P><REF.DOC.OJ COLL="L" NO.OJ="039" PAGE.FIRST="1" DATE.PUB="1993">OV 1993, L 39, 1. lpp.</REF.DOC.OJ>, turpmāk tekstā – <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0005" REF.END="QE0005"/>Bāzeles konvencija<QUOT.END REF.START="QS0005" CODE="201D" ID="QE0005"/>.</P></NOTE>, 1. pantā ir definēta šīs konvencijas piemērošanas joma. Šajā nolūkā tā 1. un 4. punktā ir noteikts:</TXT><P><QUOT.S LEVEL="1"><PARAG IDENTIFIER="001.001"><NO.PARAG><QUOT.START CODE="201C" ID="QS0006" REF.END="QE0006"/>1.</NO.PARAG><ALINEA><P>Šīs Konvencijas mērķiem par <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0007" REF.END="QE0007"/>bīstamiem atkritumiem<QUOT.END REF.START="QS0007" CODE="201D" ID="QE0007"/> tiek uzskatīti sekojoši atkritumi, kas ir robežšķērsojošas transportēšanas objekti:</P><LIST TYPE="alpha"><ITEM><NP><NO.P>a)</NO.P><TXT>atkritumi, kas ietilpst jebkurā I pielikumā norādītajā kategorijā, ja tikai tiem nepiemīt kādas no III pielikumā uzskaitītajām īpašībām; un</TXT></NP></ITEM><ITEM><NP><NO.P>b)</NO.P><TXT>atkritumi, kurus neaptver a) [apakš]punkts, taču kuri ir noteikti vai tiek uzskatīti par kaitīgiem atbilstoši iekšējai likumdošanai eksporta, importa vai tranzīta valstī, kura ir Puse.</TXT></NP></ITEM></LIST><P>[..]</P></ALINEA></PARAG><PARAG IDENTIFIER="001.004"><NO.PARAG>4.</NO.PARAG><ALINEA>Atkritumi, kas rodas jūras kuģu normālas darbības rezultātā, kuru izmešanu aptver citi starptautiski tiesiskie dokumenti, tiek izslēgti no šīs konvencijas darbības sfēras.<QUOT.END REF.START="QS0006" CODE="201D" ID="QE0006"/></ALINEA></PARAG></QUOT.S></P></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0008"><NO.P>8.</NO.P><TXT>Minētās konvencijas 2. panta 3) punktā ir norādīts:</TXT><P><QUOT.S LEVEL="1"><ALINEA><P><QUOT.START CODE="201C" ID="QS0008" REF.END="QE0008"/>Šīs konvencijas mērķiem:</P><P>[..]</P><LIST TYPE="ARAB"><ITEM><NP><NO.P>3)</NO.P><TXT><QUOT.START CODE="201C" ID="QS0009" REF.END="QE0009"/>robežšķērsojošā transportēšana<QUOT.END REF.START="QS0009" CODE="201D" ID="QE0009"/> nozīmē jebkuru bīstamo un citu atkritumu pārvietošanu no rajona, kas atrodas vienas valsts nacionālajā jurisdikcijā, uz rajonu vai caur rajonu, kas atrodas citas valsts nacionālajā jurisdikcijā, vai uz rajonu vai caur rajonu, kas neatrodas kādas valsts nacionālajā jurisdikcijā, ar noteikumu, ka tāda transportēšana skar mazākajā mērā divas valstis.<QUOT.END REF.START="QS0008" CODE="201D" ID="QE0008"/></TXT></NP></ITEM></LIST></ALINEA></QUOT.S></P></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0009"><NO.P>9.</NO.P><TXT>Bāzeles konvencijas 4. panta 1. punktā un 2. punkta d) apakšpunktā ir noteikts:</TXT><P><QUOT.S LEVEL="1"><PARAG IDENTIFIER="004.001"><NO.PARAG><QUOT.START CODE="201C" ID="QS0010" REF.END="QE0010"/>1.</NO.PARAG><ALINEA><P><LIST TYPE="alpha"><ITEM><NP><NO.P>a)</NO.P><TXT>Puses, īstenojot savas tiesības uz bīstamo vai citu atkritumu importa aizliegšanu ar mērķi tos aizvākt, informē citas Puses par savu lēmumu atbilstoši 13. pantam.</TXT></NP></ITEM><ITEM><NP><NO.P>b)</NO.P><TXT>Puses aizliedz vai neatļauj bīstamo un citu atkritumu eksportu to Pušu virzienā, kuras ir ievedušas aizliegumu uz šādu atkritumu importu, ja tās ir saņēmušas par to paziņojumu saskaņā ar a) apakšpunktu.</TXT></NP></ITEM><?PAGE NO="3"?><ITEM><NP><NO.P>c)</NO.P><TXT>Attiecībā uz valstīm importētājām, kuras nav ievedušas aizliegumu uz bīstamo un citu atkritumu importu, Puses aizliedz vai neatļauj bīstamo un citu atkritumu eksportu, ja valsts importētāja nedod piekrišanu rakstiskā formā, un uz konkrētu importa izkraušanu.</TXT></NP></ITEM></LIST></P></ALINEA></PARAG><PARAG IDENTIFIER="004.002"><NO.PARAG>2.</NO.PARAG><ALINEA><P>Katrai pusei jāveic attiecīgi pasākumi, lai:</P><P>[..]</P><P><LIST TYPE="alpha"><ITEM><NP><NO.P>d)</NO.P><TXT>garantētu, ka bīstamo un citu atkritumu robežšķērsojošā transportēšana būtu samazināta līdz minimumam atbilstoši tādu atkritumu ekoloģiski pamatotai un efektīvai izmantošanai un tiktu veikta tādā veidā, lai cilvēka veselība un apkārtējā vide būtu norobežota no negatīvām sekām, pie kurām var novest šāda pārvadāšana.<QUOT.END REF.START="QS0010" CODE="201D" ID="QE0010"/></TXT></NP></ITEM></LIST></P></ALINEA></PARAG></QUOT.S></P></NP.ECR></GR.SEQ><GR.SEQ LEVEL="2"><TITLE><TI><NP><NO.P><HT TYPE="BOLD"><HT TYPE="ITALIC">B.</HT></HT></NO.P><TXT><HT TYPE="BOLD"><HT TYPE="ITALIC">Savienības tiesības</HT></HT></TXT></NP></TI></TITLE><NP.ECR IDENTIFIER="NP0010"><NO.P>10.</NO.P><TXT>Regulas Nr. 1013/2006 1., 3., 7.–9., 14. un 31. apsvērumā ir precizēts:</TXT><QUOT.S LEVEL="1"><CONSID><NP><NO.P><QUOT.START CODE="201C" ID="QS0011" REF.END="QE0011"/>(1)</NO.P><TXT>Šīs regulas galvenais un dominējošais mērķis un sastāvdaļa ir vides aizsardzība, un tās ietekmei uz starptautisko tirdzniecību ir tikai gadījuma raksturs.</TXT></NP></CONSID><P>[..]</P><CONSID><NP><NO.P>(3)</NO.P><TXT>[..] Pieņemot Regulu (EEK) Nr. 259/93[<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0006"><P>Padomes Regula (1993. gada 1. februāris) par atkritumu sūtījumu uzraudzību un kontroli Eiropas Kopienas teritorijā, kā arī to sūtījumu kontroli, ko ieved vai izved no Eiropas Kopienas (<REF.DOC.OJ COLL="L" NO.OJ="030" PAGE.FIRST="1" DATE.PUB="1993">OV 1993, L 30, 1. lpp.</REF.DOC.OJ>).</P></NOTE>], Padome ir izstrādājusi noteikumus, lai šādu pārvadājumu apjomu samazinātu un tos kontrolētu, cita starpā, nolūkā pielāgot pastāvošo Kopienas atkritumu pārvietošanas uzraudzības un kontroles sistēmu Bāzeles Konvencijas prasībām.</TXT></NP></CONSID><P>[..]</P><CONSID><NP><NO.P>(7)</NO.P><TXT>Ir svarīgi atkritumu sūtījumu uzraudzību un kontroli organizēt un reglamentēt tā, lai ņemtu vērā vajadzību saglabāt, aizsargāt un uzlabot vides kvalitāti un cilvēku veselību, kā arī veicinātu vienādu regulas piemērošanu visā Kopienā.</TXT></NP></CONSID><CONSID><NP><NO.P>(8)</NO.P><TXT>Ir svarīgi arī ņemt vērā Bāzeles Konvencijas 4. panta 2. punkta d) apakšpunktā paredzēto prasību, lai bīstamo atkritumu sūtījumi tiktu samazināti līdz minimumam saskaņā ar videi drošu un efektīvu šādu atkritumu apsaimniekošanu.</TXT></NP></CONSID><CONSID><NP><NO.P>(9)</NO.P><TXT>Turklāt ir svarīgi ņemt vērā katras Bāzeles Konvencijas Līgumslēdzējas puses tiesības saskaņā ar konvencijas 4. panta 1. punktu aizliegt bīstamo atkritumu importu vai to atkritumu importu, kuri ir uzskaitīti minētās konvencijas II pielikumā.</TXT></NP></CONSID><P>[..]</P><CONSID><NP><NO.P>(14)</NO.P><TXT>Attiecībā uz to atkritumu sūtījumiem, kas paredzēti apglabāšanai, un uz to reģenerācijai paredzēto atkritumu sūtījumiem, kas nav uzskaitīti III, IIIA vai IIIB pielikumā, ir lietderīgi nodrošināt optimālu uzraudzību un kontroli, prasot iepriekšēju rakstisku piekrišanu šādiem sūtījumiem. Savukārt šādai procedūrai būtu jāparedz iepriekšēja paziņošana, kas ļauj pienācīgi informēt kompetentās iestādes, lai tās varētu veikt visus vajadzīgos pasākumus cilvēku veselības un vides aizsardzībai. Tas arī ļautu šīm iestādēm izteikt pamatotus iebildumus pret šādiem sūtījumiem.</TXT></NP></CONSID><P>[..]</P><?PAGE NO="4"?><CONSID><NP><NO.P>(31)</NO.P><TXT>Šī regula būtu jāpiemēro saskaņā ar starptautiskajām jūras tiesībām.<QUOT.END REF.START="QS0011" CODE="201D" ID="QE0011"/></TXT></NP></CONSID></QUOT.S></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0011"><NO.P>11.</NO.P><TXT>Saskaņā ar šīs regulas 1. panta 1. punktu un 3. punkta a) un b) apakšpunktu:</TXT><P><QUOT.S LEVEL="1"><PARAG IDENTIFIER="001.001"><NO.PARAG><QUOT.START CODE="201C" ID="QS0012" REF.END="QE0012"/>1.</NO.PARAG><ALINEA>Ar šo regulu nosaka procedūras un kontroles režīmus atkritumu sūtīšanas jomā atkarībā no sūtījuma izcelsmes, galamērķa un maršruta, sūtīto atkritumu veida un apstrādes veida, kas tiek piemērota atkritumiem to galamērķa punktā.</ALINEA><ALINEA>[..]</ALINEA></PARAG><PARAG IDENTIFIER="001.003"><NO.PARAG>3.</NO.PARAG><ALINEA><P>Šī regula neattiecas uz:</P><LIST TYPE="alpha"><ITEM><NP><NO.P>a)</NO.P><TXT>tādu atkritumu izkraušanu krastā, ko radījusi parasta kuģu darbība un platformu darbība atklātā jūrā, ietverot notekūdeņus un nosēdumus, ar nosacījumu, ka uz šādiem atkritumiem attiecas prasības, kas iekļautas 1973. gada Starptautiskajā konvencijā par kuģu izraisītā piesārņojuma novēršanu, kurā grozījumi izdarīti ar 1978. gada protokolu (<HT TYPE="ITALIC">Marpol 73/78</HT>)[<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0007"><P>Parakstīta Londonā <DATE ISO="19731102">1973. gada 2. novembrī</DATE> un papildināta ar <DATE ISO="19780217">1978. gada 17. februāra</DATE> protokolu. Turpmāk tekstā – <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0013" REF.END="QE0013"/><HT TYPE="ITALIC">Marpol</HT> konvencija<QUOT.END REF.START="QS0013" CODE="201D" ID="QE0013"/>.</P></NOTE>], vai citi saistoši starptautiskie instrumenti;</TXT></NP></ITEM><ITEM><NP><NO.P>b)</NO.P><TXT>atkritumiem, kas radušies transportlīdzekļos, vilcienos, lidmašīnās un uz kuģiem līdz brīdim, kad šādi atkritumi tiek izkrauti reģenerācijas vai apglabāšanas nolūkā.<QUOT.END REF.START="QS0012" CODE="201D" ID="QE0012"/></TXT></NP></ITEM></LIST></ALINEA></PARAG></QUOT.S></P></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0012"><NO.P>12.</NO.P><TXT>Šīs regulas 2. panta 1) un 2) punktā <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0014" REF.END="QE0014"/>atkritumi<QUOT.END REF.START="QS0014" CODE="201D" ID="QE0014"/> un <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0015" REF.END="QE0015"/>bīstamie atkritumi<QUOT.END REF.START="QS0015" CODE="201D" ID="QE0015"/> ir definēti šādi:</TXT><P><QUOT.S LEVEL="1"><LIST TYPE="OTHER"><ITEM><NP><NO.P><QUOT.START CODE="201C" ID="QS0016" REF.END="QE0016"/>1)</NO.P><TXT><QUOT.START CODE="201C" ID="QS0017" REF.END="QE0017"/>atkritumi<QUOT.END REF.START="QS0017" CODE="201D" ID="QE0017"/> ir atkritumi, kā definēts Direktīvas 2006/12/EK[<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0008"><P>Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (<DATE ISO="20060405">2006. gada 5. aprīlis</DATE>) par atkritumiem (<REF.DOC.OJ COLL="L" NO.OJ="114" PAGE.FIRST="9" DATE.PUB="2006">OV 2006, L 114, 9. lpp.</REF.DOC.OJ>). <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0018" REF.END="QE0018"/>Atkritumi<QUOT.END REF.START="QS0018" CODE="201D" ID="QE0018"/> šajā pantā ir definēti kā <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0019" REF.END="QE0019"/>jebkura viela vai priekšmets, kas iekļauts I pielikumā noteiktajās kategorijās un no kā īpašnieks atbrīvojas, ir nodomājis atbrīvoties vai ir spiests atbrīvoties.<QUOT.END REF.START="QS0019" CODE="201D" ID="QE0019"/></P></NOTE>] 1. panta 1. punkta a) [apakšpunktā];</TXT></NP></ITEM><ITEM><NP><NO.P>2)</NO.P><TXT><QUOT.START CODE="201C" ID="QS0020" REF.END="QE0020"/>bīstamie atkritumi<QUOT.END REF.START="QS0020" CODE="201D" ID="QE0020"/> ir jebkuri atkritumi, uz ko attiecas 1. panta 4. punkts Padomes Direktīvā 91/689/EEK (<DATE ISO="19911212">1991. gada 12. decembris</DATE>) par bīstamajiem atkritumiem[<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0009"><P><REF.DOC.OJ COLL="L" NO.OJ="377" PAGE.FIRST="20" DATE.PUB="1991">OV 1991, L 377, 20. lpp.</REF.DOC.OJ> Bīstamo atkritumu saraksts ir ietverts Komisijas Lēmumā 2000/532/EK (<DATE ISO="20000503">2000. gada 3. maijs</DATE>), ar ko aizstāj Lēmumu 94/3/EK, ar kuru izveidots atkritumu saraksts saskaņā ar 1. panta a) punktu Padomes Direktīvā 75/442/EEK par atkritumiem, un Padomes Lēmumu 94/904/EK, ar kuru izveidots bīstamo atkritumu saraksts saskaņā ar 1. panta 4. punktu Padomes Direktīvā 91/689/EEK par bīstamajiem atkritumiem (<REF.DOC.OJ COLL="L" NO.OJ="226" PAGE.FIRST="3" DATE.PUB="2000">OV 2000, L 226, 3. lpp.</REF.DOC.OJ>).</P></NOTE>].<QUOT.END REF.START="QS0016" CODE="201D" ID="QE0016"/></TXT></NP></ITEM></LIST></QUOT.S></P></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0013"><NO.P>13.</NO.P><TXT>Saskaņā ar minētās regulas 2. panta 33) punktu <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0021" REF.END="QE0021"/>pārvadāšana<QUOT.END REF.START="QS0021" CODE="201D" ID="QE0021"/> atbilst <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0022" REF.END="QE0022"/>atkritumu pārvadāšanai pa autoceļu, dzelzceļu, gaisu, jūru vai iekšējiem ūdeņiem<QUOT.END REF.START="QS0022" CODE="201D" ID="QE0022"/>.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0014"><NO.P>14.</NO.P><TXT>Regulas Nr. 1013/2006 2. panta 34) punktā <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0023" REF.END="QE0023"/>sūtījums<QUOT.END REF.START="QS0023" CODE="201D" ID="QE0023"/> ir definēts kā atkritumu pārvadāšana reģenerācijas vai apglabāšanas nolūkā, ko ir plānots veikt vai ko veic starp valstīm vai no ģeogrāfiskas teritorijas, kura nav nevienas valsts jurisdikcijā, uz kādu valsti.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0015"><NO.P>15.</NO.P><TXT>Saskaņā ar šīs regulas 3. panta 1. punktu uz apglabāšanas darbībām paredzētu atkritumu sūtījumiem un reģenerācijas darbībām paredzētu atkritumu sūtījumiem, it īpaši ja runa ir par atkritumiem, kas ir ietverti dzeltenajā sarakstā<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0010"><P>Kas izriet no Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (<HT TYPE="ITALIC">OECD</HT>) regulējuma un no Bāzeles konvencijas. Atkritumu klasifikācija divos sarakstos – zaļajā un dzeltenajā – ir atkarīga no atkritumu bīstamības un no to sūtījumiem piemērojamām procedūrām. Saistībā ar klasifikāciju un tās sekām skat. de Sadeleer, N., <HT TYPE="ITALIC">Droit des déchets de l’UE, De l’élimination à l’économie circulaire</HT>, Bruylant, Brisele, 2016, 360., 364. un 378.–382. lpp.</P></NOTE>, attiecas šajā regulā paredzētā iepriekšējas rakstiskas paziņošanas un piekrišanas procedūra. Saskaņā ar Regulas Nr. 1013/2006 3. panta 2. punktu šīs regulas 18. pantā paredzētās vispārējas informācijas prasības ir piemērojamas tad, ja sūtījums attiecas uz dažu atkritumu maisījumu vai dažu piesārņotu atkritumu daudzumu, kas ir lielāks par 20 kg.</TXT></NP.ECR></GR.SEQ></GR.SEQ><?PAGE NO="5"?><GR.SEQ LEVEL="1"><TITLE><TI><NP><NO.P><HT TYPE="BOLD">II.</HT></NO.P><TXT><HT TYPE="BOLD">Pamatlietas fakti un prejudiciālais jautājums</HT></TXT></NP></TI></TITLE><NP.ECR IDENTIFIER="NP0016"><NO.P>16.</NO.P><TXT>Kuģis <HT TYPE="ITALIC">MSC Flaminia</HT> ir konteinerkuģis, kas attiecīgajā laikposmā kuģoja ar Vācijas karogu un kas pieder <HT TYPE="ITALIC">Conti 11. Container Schiffahrts‑GmbH &amp; Co. KG MS <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0024" REF.END="QE0024"/>MSC Flaminia</HT><QUOT.END REF.START="QS0024" CODE="201D" ID="QE0024"/><NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0011"><P>Turpmāk tekstā – <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0025" REF.END="QE0025"/><HT TYPE="ITALIC">Conti</HT><QUOT.END REF.START="QS0025" CODE="201D" ID="QE0025"/>.</P></NOTE>, kas ir prasītāja pamatlietā.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0017"><NO.P>17.</NO.P><TXT>Kad šis konteinerkuģis, uz kura atradās 4808 konteineri, no kuriem 151 bija tā sauktais <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0026" REF.END="QE0026"/>bīstamo kravu konteiners<QUOT.END REF.START="QS0026" CODE="201D" ID="QE0026"/>, veica braucienu no Čārlstonas [<HT TYPE="ITALIC">Charleston</HT>] (Amerikas Savienotās Valstis) uz Antverpeni (Beļģija), <DATE ISO="20120714">2012. gada 14. jūlijā</DATE> uz tā klāja izcēlās ugunsgrēks ar vairākiem sprādzieniem.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0018"><NO.P>18.</NO.P><TXT><DATE ISO="20120821">2012. gada 21. augustā</DATE> <HT TYPE="ITALIC">Conti</HT> saņēma atļauju konteinerkuģi aizvilkt uz Vācijas teritoriālajiem ūdeņiem. Saskaņā ar <HT TYPE="ITALIC">Havariekommando</HT> (Avāriju operatīvās vadības centrs, Vācija) <DATE ISO="20120825">2012. gada 25. augusta</DATE> vēstuli <HT TYPE="ITALIC">Conti</HT> bija noteikts pienākums izstrādāt turpmākas rīcības plānu un nosaukt iespējamos līgumpartnerus atbilstošu pasākumu veikšanai.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0019"><NO.P>19.</NO.P><TXT><DATE ISO="20120908">2012. gada 8. septembrī</DATE> kuģis sasniedza Avāriju operatīvās vadības centra norādīto gaidīšanas vietu, apstājoties ārējā reidā uz rietumiem no Helgolandes [<HT TYPE="ITALIC">Heligoland</HT>] (Vācija), un <DATE ISO="20120909">2012. gada 9. septembrī</DATE> tas tika aizvilkts uz Vilhelmshāfeni [<HT TYPE="ITALIC">Wilhelmshaven</HT>] (Vācija). Pēc apspriedēm ar Vācijas iestādēm <HT TYPE="ITALIC">Conti</HT> apņēmās nodrošināt <HT TYPE="ITALIC">MSC Flaminia</HT> drošu nogādāšanu uz kuģu remonta rūpnīcu Mangalijā [<HT TYPE="ITALIC">Mangalia</HT>] (Rumānija) un garantēt atbilstošu rīcību ar vielām, kas atrodas uz kuģa klāja.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0020"><NO.P>20.</NO.P><TXT>Ar <DATE ISO="20121130">2012. gada 30. novembra</DATE> vēstuli <HT TYPE="ITALIC">niedersächsisches</HT> <HT TYPE="ITALIC">Umweltministerium</HT> (Lejassaksijas Vides ministrija, Vācija) informēja <HT TYPE="ITALIC">Conti</HT>, ka pats kuģis, <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0027" REF.END="QE0027"/>kā arī uz kuģa esošais izlietotais ūdens, dubļi un metāllūžņi ir kvalificējami kā “atkritumi<QUOT.END REF.START="QS0027" CODE="201D" ID="QE0027"/> un ka līdz ar to ir jāīsteno paziņošanas procedūra. Ar <DATE ISO="20121203">2012. gada 3. decembra</DATE> vēstuli <HT TYPE="ITALIC">Conti</HT> apstrīdēja šo vērtējumu.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0021"><NO.P>21.</NO.P><TXT>Ar <DATE ISO="20121204">2012. gada 4. decembra</DATE> lēmumu <HT TYPE="ITALIC">Gewerbeaufsichtsamt</HT> <HT TYPE="ITALIC">Oldenburg</HT> (Oldenburgas Komercdarbības uzraudzības dienests, Vācija) noteica <HT TYPE="ITALIC">Conti</HT> pienākumu veikt paziņojuma procedūru sakarā ar to, ka uz kuģa atrodas metāllūžņi, kā arī ar dubļiem un kravas atliekām sajaukts izlietotais ūdens. Turklāt <HT TYPE="ITALIC">Conti</HT> tika aizliegts pirms paziņojuma procedūras pabeigšanas un pārbaudāma atkritumu aizvākšanas plāna iesniegšanas vācu valodā pārvietot kuģi no tā pašreizējās atrašanās vietas.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0022"><NO.P>22.</NO.P><TXT>2013. gada 18. februārī, kad tika pabeigta paziņošanas procedūra izlietotā ūdens nosūtīšanai uz Dāniju, tika uzsāktas izlietotā ūdens savākšanas darbības. Kad bija iespējams paredzēt, cik daudz izlietotā ūdens nevarēs savākt, 2013. gada 26. februārī tika uzsākta nākošā paziņojuma procedūra ar Rumāniju.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0023"><NO.P>23.</NO.P><TXT><DATE ISO="20130104">2013. gada 4. janvārī</DATE> <HT TYPE="ITALIC">Conti</HT> iesniedza administratīvu sūdzību pret <DATE ISO="20121204">2012. gada 4. decembra</DATE> lēmumu. Lai izvairītos no kavēšanās, <HT TYPE="ITALIC">Conti</HT>, paužot protestu un neatzīstot juridisku pienākumu, īstenoja paziņojuma procedūru. Ar <DATE ISO="20130403">2013. gada 3. aprīļa</DATE> vēstuli Oldenburgas Komercdarbības uzraudzības dienests paziņoja, ka administratīvā sūdzība ir zaudējusi priekšmetu.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0024"><NO.P>24.</NO.P><TXT>Kaitējuma daļas, uz ko <HT TYPE="ITALIC">Conti</HT> atsaucas iesniedzējtiesā, ietver it īpaši paziņošanas procedūru izmaksas, kas tai bija jāsedz. Šajā ziņā <HT TYPE="ITALIC">Conti</HT> uzskata, ka bija prettiesiski kā <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0028" REF.END="QE0028"/>atkritumus<QUOT.END REF.START="QS0028" CODE="201D" ID="QE0028"/> kvalificēt vielas, kas atradās kuģa iekšienē, un līdz ar to dot rīkojumu īstenot paziņošanas procedūru.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0025"><NO.P>25.</NO.P><TXT>Iesniedzējtiesa uzsver, ka, ciktāl <HT TYPE="ITALIC">Conti</HT> norādītais kaitējums ietver paziņošanas procedūras īstenošanas izmaksas, tiesību uz atlīdzību esamība nozīmējot, ka avārijas atliekām Regula Nr. 1013/2006 šajā gadījumā nav piemērojama un ka šīs izmaksas radās tikai tāpēc, ka Oldenburgas Komercdarbības uzraudzības dienests pieprasīja īstenot šo procedūru.</TXT></NP.ECR><?PAGE NO="6"?><NP.ECR IDENTIFIER="NP0026"><NO.P>26.</NO.P><TXT>Šī tiesa vēlas noskaidrot, vai šīs regulas 1. panta 3. punkta b) apakšpunkts ir piemērojams avārijas atliekām, un tādā gadījumā pamatlietā aplūkoto atlieku nosūtīšana ir izslēgta no minētās regulas piemērošanas jomas. Minētā tiesa uzskata, ka ne no Regulas Nr. 1013/2006 1. panta 3. punkta b) apakšpunkta teksta, ne sagatavošanas darbiem, ne no apsvērumiem, ne arī no šīs regulas struktūras neizriet, ka atliekām, kas ir radušies avāriju rezultātā, ir jāietilpst šīs tiesību normas piemērošanas jomā.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0027"><NO.P>27.</NO.P><TXT>Šādos apstākļos <HT TYPE="ITALIC">Landgericht München I</HT> (Minhenes I apgabaltiesa) nolēma apturēt tiesvedību un uzdot Tiesai šādu prejudiciālu jautājumu:</TXT><QUOT.S LEVEL="1"><P><QUOT.START CODE="201C" ID="QS0029" REF.END="QE0029"/>Vai atliekas metāllūžņu un ar dubļiem un kravas atliekām sajaukta izlietota ūdens formā, kas ir radušās avārijas rezultātā un atrodas uz kuģa, ir <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0030" REF.END="QE0030"/>atkritumi, kas radušies transportlīdzekļos, vilcienos, lidmašīnās un uz kuģiem<QUOT.END REF.START="QS0030" CODE="201D" ID="QE0030"/> Regulas Nr. 1013/2006 1. panta 3. punkta b) apakšpunkta izpratnē?<QUOT.END REF.START="QS0029" CODE="201D" ID="QE0029"/></P></QUOT.S></NP.ECR></GR.SEQ><GR.SEQ LEVEL="1"><TITLE><TI><NP><NO.P><HT TYPE="BOLD">III.</HT></NO.P><TXT><HT TYPE="BOLD">Vērtējums</HT></TXT></NP></TI></TITLE><NP.ECR IDENTIFIER="NP0028"><NO.P>28.</NO.P><TXT>Ar prejudiciālo jautājumu iesniedzējtiesa jautā Tiesai, vai Regulas Nr. 1013/2006 1. panta 3. punkta b) apakšpunkts ir piemērojams attiecīgajiem atkritumiem, proti, atliekām metāllūžņu un ar dubļiem un kravas atliekām sajaukta izlietota ūdens formā, kas ir radušās avārijas rezultātā.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0029"><NO.P>29.</NO.P><TXT>No tā izriet, ka šis jautājums attiecas uz Regulas Nr. 1013/2006 1. panta 3. punkta b) apakšpunktā paredzētās izslēgšanas materiālo piemērojamību tādiem atkritumiem kā pamatlietā aplūkotie.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0030"><NO.P>30.</NO.P><TXT>Norādu arī, ka iesniedzējtiesa savā lēmumā skaidri un tieši ir minējusi, ka <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0031" REF.END="QE0031"/>jautājums, vai Regulas [Nr. 1013/2006] 1. panta 3. punkta b) apakšpunkts vēl joprojām ir piemērojams laikā, ja kuģis ir sasniedzis drošu ostu un jau ir izkrāvis daļu no atkritumiem, nav [Tiesas] kompetencē<QUOT.END REF.START="QS0031" CODE="201D" ID="QE0031"/>. Līdz ar to nenoliedzami ir tas, ka ar šo prejudiciāla nolēmuma lūgumu iesniedzējtiesa uzdod Tiesai jautājumu tikai par Regulas Nr. 1013/2006 1. panta 3. punkta b) apakšpunkta materiālo piemērojamību, novērtējot regulas piemērojamību vietai, kurā notika avārija, vai Vācijai.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0031"><NO.P>31.</NO.P><TXT>Komisija savos rakstveida dokumentos un tiesas sēdē aicināja vai pat mudināja Tiesu lemt arī par šīs tiesību normas piemērojamību atkritumu turpmākiem sūtījumiem.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0032"><NO.P>32.</NO.P><TXT>Šajā ziņā, protams, ir skaidrs, ka, tā kā attiecīgie atkritumu sūtījumi tika sadalīti vairākās daļās, Regulas Nr. 1013/2006 1. panta 3. punkta b) apakšpunkta interpretācija var attiekties arī uz šo jautājumu<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0012"><P>Tādējādi no Tiesai iesniegtajiem lietas materiāliem izriet, ka atkritumi, kas ir radušies avārijas rezultātā, vispirms no avārijas vietas tika nosūtīti uz Vāciju. Pēc tam daļa no izlietotā ūdens tika savākta un nosūtīta uz Dāniju, un no iesniedzējtiesas lēmuma skaidri izriet, ka šī nosūtīšana netika veikta ar <HT TYPE="ITALIC">MSC</HT> <HT TYPE="ITALIC">Flaminia</HT>. Visbeidzot <DATE ISO="20130315">2013. gada 15. martā</DATE> kuģis devās uz Rumāniju, kur, pirmkārt, tas bija jāremontē un, otrkārt, jāapstrādā uz kuģa palikušie atkritumi.</P></NOTE>. Tomēr to iemeslu dēļ, kurus es plašāk izklāstīšu šo secinājumu 75.–77. punktā, es uzskatu, ka Tiesai nav jāatbild uz jautājumu, kas tai nav uzdots un ko iesniedzējtiesa skaidri ir izslēgusi no prejudiciāla nolēmuma jomas.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0033"><NO.P>33.</NO.P><TXT>Tādējādi vispirms un galvenokārt es atbildēšu uz prejudiciālo jautājumu, ko ir uzdevusi iesniedzējtiesa, ievērojot šīs tiesas iezīmētās lūguma sniegt prejudiciālu nolēmumu robežas. Pēc tam, bet tikai pakārtoti es aplūkošu problēmas, ko ir izraisījuši atkritumu sūtījumi, kuri ir notikuši pēc kuģa <HT TYPE="ITALIC">MSC Flaminia</HT> ierašanās Vācijā. Tādējādi papildus iesniedzējtiesas uzdotajam jautājumam es noskaidrošu, vai Regulas Nr. 1013/2006 1. panta 3. punkta b) apakšpunkts ir piemērojams pamatlietā aplūkotajiem atkritumu turpmākajiem sūtījumiem.</TXT></NP.ECR><?PAGE NO="7"?><GR.SEQ LEVEL="2"><TITLE><TI><NP><NO.P><HT TYPE="BOLD"><HT TYPE="ITALIC">A.</HT></HT></NO.P><TXT><HT TYPE="BOLD"><HT TYPE="ITALIC">Galvenokārt</HT></HT></TXT></NP></TI></TITLE><NP.ECR IDENTIFIER="NP0034"><NO.P>34.</NO.P><TXT>Runājot par jautājumu, ko iesniedzējtiesa ir uzdevusi pašas noteiktajās robežās, atbilde, manuprāt, ir acīmredzama.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0035"><NO.P>35.</NO.P><TXT>Vispirms es norādīšu, ka apglabāšanai paredzētu atlieku, kas atrodas uz kuģa <HT TYPE="ITALIC">MSC Flaminia</HT>, kvalifikācija par atkritumiem Tiesā netika apspriesta<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0013"><P>Lai gan nav iespējams noteikt, kādā mērā prasītāja pamatlietā Vācijas iestādēs un tiesās ir norādījusi, ka priekšmeti nav jākvalificē kā <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0032" REF.END="QE0032"/>atkritumi<QUOT.END REF.START="QS0032" CODE="201D" ID="QE0032"/>, ir jākonstatē, ka Tiesā tā ir tikai izteikusies par Regulas Nr. 1013/2006 1. panta 3. punkta b) apakšpunkta nozīmi un piemērojamību šajā gadījumā, kā šķiet, balstoties uz principu, ka attiecīgās atliekas ir jākvalificē kā <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0033" REF.END="QE0033"/>atkritumi<QUOT.END REF.START="QS0033" CODE="201D" ID="QE0033"/>.</P></NOTE>, un turklāt nešķiet, ka tā patiesi ir apspriešanas priekšmets. Saskaņā ar Regulas Nr. 1013/2006 2. panta 1) punktu par atkritumiem šajā regulā ir jāuzskata priekšmeti, kas atbilst Direktīvas 2006/12<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0014"><P>Direktīva 2006/12 ir atcelta un aizstāta ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2008/98/EK (<DATE ISO="20081119">2008. gada 19. novembris</DATE>) par atkritumiem un par dažu direktīvu atcelšanu (<REF.DOC.OJ COLL="L" NO.OJ="312" PAGE.FIRST="3" DATE.PUB="2008">OV 2008, L 312, 3. lpp.</REF.DOC.OJ>). Saskaņā ar tās 3. panta 1) punktu atkritumi ir <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0034" REF.END="QE0034"/>jebkura viela vai priekšmets, no kā īpašnieks atbrīvojas, ir nodomājis atbrīvoties vai ir spiests atbrīvoties<QUOT.END REF.START="QS0034" CODE="201D" ID="QE0034"/>, līdz ar to jaunajā direktīvā gandrīz nav grozīta definīcija un vienkārši ir dzēsta atsauce uz I pielikumu (skat. šo secinājumu 8. zemsvītras piezīmi).</P></NOTE> 1. panta 1. punkta a) apakšpunktā paredzētajai definīcijai. Kā to pamatoti ir norādījusi Komisija, attiecīgās atliekas ir paredzēts apglabāt vai reģenerēt.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0036"><NO.P>36.</NO.P><TXT>Runājot par Regulas Nr. 1013/2006 1. panta 3. punkta b) apakšpunkta piemērojamību, lai atbildētu uz iesniedzējtiesas jautājumu, ir jāatgādina par noteikumiem, kas ir jāievēro, interpretējot Savienības tiesības.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0037"><NO.P>37.</NO.P><TXT>Šajā ziņā saskaņā ar Tiesas pastāvīgo judikatūru, interpretējot Savienības tiesību normu, ir jāņem vērā ne tikai tās teksts, bet arī tās konteksts un šo normu ietverošā tiesiskā regulējuma mērķi<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0015"><P>Skat. spriedumu, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20181017">2018. gada 17. oktobris</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Günter Hartmann Tabakvertrieb</HT></NAME.CASE> (<NO.CASE>C‑425/17</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2018:830">EU:C:2018:830</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0018">18.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR> un tajā minētā judikatūra).</P></NOTE>. Turklāt, tā kā Regulas Nr. 1013/2006 1. panta 3. punkta b) apakšpunktā ir paredzēta atkāpe no šīs regulas noteikumu piemērošanas, tas principā ir interpretējams šauri.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0038"><NO.P>38.</NO.P><TXT>Lai gan <HT TYPE="ITALIC">Land Niedersachsen</HT> (Lejassaksija, Vācija) un Komisija norādīja, ka Regulas Nr. 1013/2006 1. panta 3. punkta b) apakšpunkta formulējums vien neļauj sniegt atbildi iesniedzējtiesai, es tieši pretēji uzskatu, ka šis formulējums nerada sajukumu.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0039"><NO.P>39.</NO.P><TXT>Jākonstatē, ka Savienības likumdevējs ir tikai norādījis, ka no Regulas Nr. 1013/2006 piemērošanas jomas ir izslēgti <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0035" REF.END="QE0035"/>atkritumi, kas radušies [..] uz kuģiem līdz brīdim, kad šādi atkritumi tiek izkrauti reģenerācijas vai apglabāšanas nolūkā<QUOT.END REF.START="QS0035" CODE="201D" ID="QE0035"/>.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0040"><NO.P>40.</NO.P><TXT>Dažādu terminu nozīme, manuprāt, nav pārprotama.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0041"><NO.P>41.</NO.P><TXT>Termins <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0036" REF.END="QE0036"/>atkritumi<QUOT.END REF.START="QS0036" CODE="201D" ID="QE0036"/> ir jāsaprot, atsaucoties uz šī jēdziena definīciju Savienības tiesību aktos atkritumu apsaimniekošanas politikas jomā. Tādējādi šis termins, kas ir izmantots Regulas Nr. 1013/2006 1. panta 3. punkta b) apakšpunktā, noteikti ietver visu veidu atkritumus ar nosacījumu, ka tos ir paredzēts apglabāt vai reģenerēt.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0042"><NO.P>42.</NO.P><TXT>Runājot par apstākli, ka šajā lietā aplūkotās atliekas radās avārijas rezultātā, es norādīšu, ka vienīgā Savienības likumdevēja prasība tam, lai būtu piemērojama izslēgšana, ir tas, ka atkritumi ir <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0037" REF.END="QE0037"/>radušies uz kuģa<QUOT.END REF.START="QS0037" CODE="201D" ID="QE0037"/>. Šajā gadījumā ir skaidrs, ka, tā kā avārija un ugunsgrēki notika uz kuģa <HT TYPE="ITALIC">MSC Flaminia</HT>, šīs atliekas radās uz šī kuģa.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0043"><NO.P>43.</NO.P><TXT>Turklāt, tā kā iesniedzējtiesai, šķiet, ir šaubas, vai frāze <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0038" REF.END="QE0038"/>atkritumi, kas radušies uz kuģa<QUOT.END REF.START="QS0038" CODE="201D" ID="QE0038"/>, ietver atkritumus, kuri ir radušies nejauši vai ne saistībā ar kuģa parasto darbību, pamatlietas puses un Komisija saistībā ar Regulas Nr. 1013/2006 1. panta 3. punkta b) apakšpunkta interpretāciju apsprieda to, kāda nozīme ir apstāklim, ka attiecīgie atkritumi neradās kuģa <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0039" REF.END="QE0039"/>parastās<QUOT.END REF.START="QS0039" CODE="201D" ID="QE0039"/> darbības laikā, bet gan <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0040" REF.END="QE0040"/>nejauši<QUOT.END REF.START="QS0040" CODE="201D" ID="QE0040"/> avārijas laikā.</TXT></NP.ECR><?PAGE NO="8"?><NP.ECR IDENTIFIER="NP0044"><NO.P>44.</NO.P><TXT>Šajā ziņā Lejassaksija it īpaši norādīja, ka atkritumu rašanās avārijas laikā ir tik neparasts atgadījums, ka tas būtu konkrēti jāmin, lai pamatotu izņēmumu no Regulas Nr. 1013/2006 piemērojamības.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0045"><NO.P>45.</NO.P><TXT>Šāda argumentācija mani nepārliecina.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0046"><NO.P>46.</NO.P><TXT>Regulas Nr. 1013/2006 1. panta 3. punkta b) apakšpunkta spāņu, dāņu, vācu, angļu, franču un zviedru valodas versijās izmantotais formulējums, proti, attiecīgi vārdi <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0041" REF.END="QE0041"/>generados<QUOT.END REF.START="QS0041" CODE="201D" ID="QE0041"/>, <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0042" REF.END="QE0042"/>opstået<QUOT.END REF.START="QS0042" CODE="201D" ID="QE0042"/>, <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0043" REF.END="QE0043"/>anfallen<QUOT.END REF.START="QS0043" CODE="201D" ID="QE0043"/>, <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0044" REF.END="QE0044"/>generated<QUOT.END REF.START="QS0044" CODE="201D" ID="QE0044"/>, <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0045" REF.END="QE0045"/>produits<QUOT.END REF.START="QS0045" CODE="201D" ID="QE0045"/> vai <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0046" REF.END="QE0046"/>uppkommit<QUOT.END REF.START="QS0046" CODE="201D" ID="QE0046"/> neapstiprina šo argumentāciju. Neviens no šiem vārdiem nenozīmē, ka atkritumi ir radušies kuģu parastas darbības ietvaros. Tieši pretēji, dāņu valodas versijā izmantotais vārds <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0047" REF.END="QE0047"/>opstået<QUOT.END REF.START="QS0047" CODE="201D" ID="QE0047"/> ietver niansi, saskaņā ar kuru atkritumi ir radušies nevis parastos apstākļos, bet gan neparedzētos apstākļos.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0047"><NO.P>47.</NO.P><TXT>Turklāt Savienības likumdevējs ir tikai norādījis vietu, kurā atkritumiem ir jārodas, nenorādot īpašas prasības saistībā ar apstākļiem, kādos šiem atkritumiem ir jārodas. Tādējādi frāzes <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0048" REF.END="QE0048"/>atkritumi, kas radušies uz kuģa<QUOT.END REF.START="QS0048" CODE="201D" ID="QE0048"/> parastā nozīme nevar tikt saprasta kā prasība, ka atkritumi izriet no kuģa parastas darbības.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0048"><NO.P>48.</NO.P><TXT>Šis apsvērums ir jāņem vērā vēl jo vairāk tāpēc, ka nevar apgalvot, ka Savienības likumdevējs nav paredzējis gadījumu, kad atkritumi ir radušies ne saistībā ar kuģu parasto darbību, jo tas šādu precizējumu ir izdarījis Regulas Nr. 1013/2006 1. panta 3. punkta a) apakšpunktā.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0049"><NO.P>49.</NO.P><TXT>Apstāklis, ko ir izcēlusi Komisija, ka šajā gadījumā atkritumi nepastāv pārvadājuma sākumā, manuprāt, nav noteicošs. Frāze <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0049" REF.END="QE0049"/>kas radušies uz kuģa<QUOT.END REF.START="QS0049" CODE="201D" ID="QE0049"/> nozīmē, ka atkritumi ir radušies pārvadājuma laikā. Turklāt man ir jānorāda, ka Regulas Nr. 1013/2006 2. panta 34) punktā definētais <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0050" REF.END="QE0050"/>sūtījuma<QUOT.END REF.START="QS0050" CODE="201D" ID="QE0050"/> jēdziens neprasa, lai atkritumi atrastos uz kuģa pirms pārvadājuma sākuma, un līdz ar to nozīmē, ka tas attiecas arī uz neparedzētiem sūtījumiem, kā arī uz atkritumiem, kuru rašanās ir bijusi nejauša.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0050"><NO.P>50.</NO.P><TXT>No tā izriet, ka, tā kā Savienības likumdevējs nav noteicis nekādu atšķirību, kas būtu saistīta ar atkritumu raksturu vai apstākļiem, kādos tie ir radušies, no Regulas Nr. 1013/2006 1. panta 3. punkta b) apakšpunkta formulējuma izriet, ka šī tiesību norma ir piemērojama atliekām metāllūžņu un ar dubļiem un kravas atliekām sajaukta izlietota ūdens formā, kas ir radušās avārijas rezultātā.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0051"><NO.P>51.</NO.P><TXT>Šo interpretāciju apstiprina Regulas Nr. 1013/2006 sagatavošanas darbi, sistēma un tās mērķis.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0052"><NO.P>52.</NO.P><TXT>Pirmkārt, lai gan šīs regulas sagatavošanas darbu analīze pati par sevi nav noteicoša saistībā ar tās 1. panta 3. punkta b) apakšpunkta interpretāciju, tai tomēr šajā ziņā ir nozīme.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0053"><NO.P>53.</NO.P><TXT>Lai gan Komisijas priekšlikumā 1. panta 3. punkta b) apakšpunktam, kura rezultātā tika pieņemta Regula Nr. 1013/2006<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0016"><P>Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes Regulai par atkritumu sūtījumiem (COM(2003) 379, galīgā redakcija)</P></NOTE>, bija paredzēts, ka no regulas piemērošanas jomas ir izslēgti <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0051" REF.END="QE0051"/>tādu atkritumu sūtījumi, kas ir radušies lidojumā esošos civilās aviācijas gaisa kuģos visa lidojuma laikā līdz pat nosēšanās brīdim<QUOT.END REF.START="QS0051" CODE="201D" ID="QE0051"/><NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0017"><P>Norādu, ka šajā tiesību normā būtībā ir atkārtota Regulas Nr. 259/93 1. panta 2. punkta b) apakšpunktā iekļautā izslēgšana.</P></NOTE>, Parlaments otrajā lasījumā piedāvāja šo izslēgšanu attiecināt uz atkritumiem, kuri ir radušies transportlīdzekļos, vilcienos un uz kuģiem, jo <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0052" REF.END="QE0052"/>atkāpe, kas ir piemērojama atkritumiem, kuri ir radušies lidmašīnās, ir jāattiecina uz visu veidu pārvadājumiem, pretējā gadījumā regulas noteikumi būtu nesamērīgi attiecībā uz atkritumiem, kas ir radušies uz transportlīdzekļiem, kas nav lidmašīnas<QUOT.END REF.START="QS0052" CODE="201D" ID="QE0052"/><NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0018"><P><DATE ISO="20051010">2005. gada 10. oktobra</DATE> ieteikums otrajam lasījumam par Padomes Kopējo nostāju Eiropas Parlamenta un Padomes regulas par atkritumu sūtījumiem pieņemšanai (15311/4/2004 – C6‑0223/2005 – 2003/0139(COD)).</P></NOTE>.</TXT></NP.ECR><?PAGE NO="9"?><NP.ECR IDENTIFIER="NP0054"><NO.P>54.</NO.P><TXT>Ne sākotnējā Komisijas priekšlikumā, ne Parlamenta piedāvātajos grozījumos, ne paskaidrojumos, kas attiecas uz šiem priekšlikumiem, nav minēta Savienības likumdevēja vēlme atsevišķus atkritumus izslēgt no Regulas Nr. 1013/2006 1. panta 3. punkta b) apakšpunkta piemērošanas jomas un šo tiesību normu attiecināt tikai uz atkritumiem, kuri ir radušies saistībā ar attiecīgo transportlīdzekļu parasto darbību.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0055"><NO.P>55.</NO.P><TXT>Protams, kā to apgalvoja Lejassaksija, izslēgšana, kas attiecas uz civilo aviāciju un kas ir formulēta Regulā Nr. 259/93, varēja attiekties galvenokārt uz atkritumiem, kuri ir radušies lidmašīnās lidojumu laikā. Tomēr man ir jākonstatē, ka Savienības likumdevējs nekādā veidā nav precizējis attiecīgo atkritumu raksturu, ne arī apstākļus, kādos tiem būtu jārodas.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0056"><NO.P>56.</NO.P><TXT>Turklāt man ir jānorāda, ka izslēgšanas piemērošanas joma lielā mērā tika paplašināta, ciktāl tā tagad attiecas ne tikai uz civilo aviāciju, bet arī uz atkritumiem, kas ir radušies dažādos transportlīdzekļos, tostarp lidmašīnās. Tādējādi man šķiet, ka, nolemjot paplašināt Regulas Nr. 1013/2006 1. panta 3. punkta b) apakšpunktā paredzētās izslēgšanas piemērošanas jomu un iekļaujot tajā citus transportlīdzekļus, Savienības likumdevējs noteikti ir iekļāvis atkritumus, kas konkrēti var rasties katrā no šiem transportlīdzekļiem. Tādējādi tas, kā to ir uzsvērusi iesniedzējtiesa, ka avārijas gaisa pārvadājumu nozarē, jo tās notiek reti, šajā regulā nav paredzētas, nevar ietekmēt Regulas Nr. 1013/2006 1. panta 3. punkta b) apakšpunkta interpretāciju, kas izriet no šīs tiesību normas formulējuma.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0057"><NO.P>57.</NO.P><TXT>Otrkārt, Regulas Nr. 1013/2006 1. panta 3. punkta b) apakšpunkta sistēmiskā interpretācija apstiprina interpretāciju, kas izriet no šīs tiesību normas formulējuma.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0058"><NO.P>58.</NO.P><TXT>Pirmām kārtām es tāpat kā <HT TYPE="ITALIC">Conti</HT> uzskatu, ka no Regulas Nr. 1013/2006 1. panta 3. punkta a) un b) apakšpunktā paredzēto izslēgšanas gadījumu salīdzinājuma izriet, ka, runājot par otro izslēgšanas gadījumu, Savienības likumdevējs nav vēlējies ieviest ierobežojumu saistībā ar veidu, kādā atkritumi ir radušies.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0059"><NO.P>59.</NO.P><TXT>Otrām kārtām es piekrītu Komisijas analīzei, ka, tā kā Regulas Nr. 1013/2006 1. panta 3. punkta a) apakšpunkta mērķis ir novērst pārklāšanos starp tiesību aktiem par atkritumu sūtījumiem un Direktīvu 2000/59/EK<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0019"><P>Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (<DATE ISO="20001127">2000. gada 27. novembris</DATE>) par ostas iekārtām, kas paredzētas kuģu atkritumu un kravu atlieku uzņemšanai (<REF.DOC.OJ COLL="L" NO.OJ="332" PAGE.FIRST="81" DATE.PUB="2000">OV 2000, L 332, 81. lpp.</REF.DOC.OJ>).</P></NOTE>, šī izslēgšanas daļa neietekmē iesniedzējtiesas lūgto interpretāciju.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0060"><NO.P>60.</NO.P><TXT>Regulas Nr. 1013/2006 1. panta 3. punkta a) apakšpunkta piemērošanas joma ir definēta, ņemot vērā <HT TYPE="ITALIC">Marpol</HT> konvenciju. Direktīvā 2000/59, kas ir piemērojama atkritumiem, kuri ir radušies kuģu parastās darbības rezultātā<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0020"><P>Saskaņā ar šīs direktīvas 2. panta c) punktu, kas aplūkots kopā ar <HT TYPE="ITALIC">Marpol</HT> konvenciju.</P></NOTE> un kuri ir paredzēti šajā konvencijā, dalībvalstīm ir paredzēts pienākums iegādāties un izmantot ostas atkritumu pieņemšanas iekārtas ekspluatācijas atkritumiem. Tādējādi Regulas Nr. 1013/2006 1. panta 3. punkta a) apakšpunkta formulējums nodrošina, ka atkritumus, kas ir radušies kuģa parastas izmantošanas laikā <HT TYPE="ITALIC">Marpol</HT> konvencijas izpratnē, reglamentē tikai Direktīva 2000/59.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0061"><NO.P>61.</NO.P><TXT>Treškārt, Regulas Nr. 1013/2006 mērķu ņemšana vērā, it īpaši vides aizsardzības mērķa ņemšana vērā<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0021"><P>Skat. Regulas Nr. 1013/2006 1. un 7. apsvērumu.</P></NOTE>, neļauj ietekmēt šīs regulas 1. panta 3. punkta b) apakšpunkta interpretāciju, kāda izriet no tā formulējuma.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0062"><NO.P>62.</NO.P><TXT>Šajā ziņā Komisijas norādītie elementi, manuprāt, ir ļoti pārliecinoši.</TXT></NP.ECR><?PAGE NO="10"?><NP.ECR IDENTIFIER="NP0063"><NO.P>63.</NO.P><TXT>Tādējādi tāpat kā Komisija es uzskatu, ka, ņemot vērā avārijas pēkšņo un neparedzamo raksturu, praktiski būtu ļoti grūti, ja ne neiespējami, ka kuģa kapteinim pirms piestāšanas kādā ostā ir informācija, kas ir vajadzīga Regulā Nr. 1013/2006<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0022"><P>Saskaņā ar šīs regulas 4. pantu paziņošana ir jāveic, izmantojot veidlapas, kas ir ietvertas minētās regulas I A un I B pielikumā. Šajās veidlapās ir jāietver plaša informācija par attiecīgajiem atkritumiem.</P></NOTE> paredzētajai paziņošanai.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0064"><NO.P>64.</NO.P><TXT>Turklāt Regulas Nr. 1013/2006 1. panta 3. punkta b) apakšpunktā paredzētās izslēgšanas mērķis nozīmē, ka šī tiesību norma ir jāinterpretē tā, lai ierobežotu laiku, kādu atkritumi, kas ir radušies avārijas rezultātā, paliek uz kuģa.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0065"><NO.P>65.</NO.P><TXT>Nav nesaprātīgi paredzēt, ka šīs regulas piemērošana tādiem atkritumiem kā pamatlietā aplūkotie kavē tādu kuģu iebraukšanu tuvākajā ostā, kas pārvadā šādus atkritumus, un faktiski palielina risku, ka tie paliek jūrā. Šāds apstāklis, kā to pamatoti ir norādījusi Komisija, esot pretrunā Regulā Nr. 1013/2006 izvirzītajam vides aizsardzības mērķim.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0066"><NO.P>66.</NO.P><TXT>Savukārt Lejassaksijas uzsvērtais risks, manuprāt, ir hipotētisks.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0067"><NO.P>67.</NO.P><TXT>Atsaucoties uz šīs regulas mērķi un uz principu, ka izņēmumi ir interpretējami šauri, Lejassaksija apgalvoja, ka, ja dalībvalsts nezina par šiem atkritumiem, tā nevar novērtēt riskus, ko tie rada konkrēti videi. Tādējādi esot jānovērš tas, ka kuģa kapteinis viens pats lemj, ko darīt ar atkritumiem, jo tas radītu risku, ka kuģi, kuros ir atkritumi, turpina kuģot, lai šos atkritumus apglabātu citur lētāk vai nelikumīgi.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0068"><NO.P>68.</NO.P><TXT>Šajā ziņā man ir jānorāda, pirmkārt, ka Regulā Nr. 1013/2006 paredzētā paziņošanas procedūra nekādā ziņā nepasargā no riskiem, ka kuģi, uz kuriem atrodas atkritumi, turpinās savu braucienu, lai tos apglabātu lētāk vai nelikumīgi. Tādējādi šīs procedūras piemērošanas sekas nevar būt tas, ka kuģa kapteinis tiks atturēts atkritumus apglabāt nelikumīgi vai censties tos apglabāt lētāk nekā Savienībā. Tieši pretēji, nav izslēgts, ka minētās procedūras izmaksas varētu mudināt uz šādu rīcību.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0069"><NO.P>69.</NO.P><TXT>Otrkārt, ņemot vērā pienākumus atbilstoši starptautiskajām tiesībām, kas attiecas gan uz valstīm, gan uz privātpersonām jūrlietu jomā, kas dažreiz ir pārņemti Savienības tiesību aktos<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0023"><P>Šajā jautājumā skat. Bissuel, J‑L., <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0053" REF.END="QE0053"/>L’Union européenne et l’application des normes adoptées par l’OMI<QUOT.END REF.START="QS0053" CODE="201D" ID="QE0053"/>, <HT TYPE="ITALIC">Droit international de la mer et droit de l’Union européenne Cohabitation, Confrontation, Coopération</HT>?, Pedone izdevums, Parīze, 2014, 115.–141. lpp., it īpaši 121. un 122. lpp., kā arī Langlais, P., <HT TYPE="ITALIC">Sécurité maritime et intégration européenne</HT>, Bruylant, Brisele, 2018, 189.–196. lpp.</P></NOTE>, riskus, kurus rada Regulas Nr. 1013/2006<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0024"><P>Šajā ziņā ir svarīgi arī uzsvērt, ka Bāzeles konvencija nav piemērojama <HT TYPE="ITALIC">MSC</HT> <HT TYPE="ITALIC">Flaminia</HT> sākotnējam braucienam. Turklāt, ja pieņem, ka pamatlietā aplūkotie atkritumi tiek kvalificēti kā <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0054" REF.END="QE0054"/>bīstami atkritumi<QUOT.END REF.START="QS0054" CODE="201D" ID="QE0054"/>, kas nešķiet neatbilstoši, ņemot vērā Tiesai iesniegtos lietas materiālus un pušu apsvērumus, šī konvencija nav piemērojama bīstamo atkritumu sūtījumiem no atklātās jūras uz kādu Savienības dalībvalsti. Pirmkārt, saskaņā ar minētās konvencijas 1. un 2. panta noteikumiem tā ir piemērojama tikai atkritumu pārvadāšanai rajonos, kuri ietilpst līgumslēdzēju valstu nacionālajā jurisdikcijā, lai gan šajā gadījumā sūtījums tika uzsākts pēc avārijas atklātā jūrā. Otrkārt, saskaņā ar dokumentiem ar nosaukumu <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0055" REF.END="QE0055"/>Coopération entre la Convention de Bâle et l’Organisation maritime internationale<QUOT.END REF.START="QS0055" CODE="201D" ID="QE0055"/> (UNEP/CHW.11/17) un <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0056" REF.END="QE0056"/>Legal analysis of the application of the Basel Convention to hazardous and other wastes generated on board ships<QUOT.END REF.START="QS0056" CODE="201D" ID="QE0056"/> (UNEP/CHW.11/INF/22, pieejams tikai angļu valodā), kuri tika pieņemti Bāzeles konvencijas dalībvalstu 11. konferencē, kas notika Ženēvā laikposmā no <DATE ISO="20130428">2013. gada 28. aprīļa</DATE> līdz 10. maijam, šīs konvencijas 1. panta 4. punkta mērķis ir no konvencijas piemērošanas jomas izslēgt atkritumus, kuri ir radušies ne saistībā ar šādu parasto darbību.</P></NOTE> nepiemērošana, manuprāt, nedrīkst pārspīlēt.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0070"><NO.P>70.</NO.P><TXT>Vispirms, runājot par apzinātu atkritumu izgāšanu, Londonas <DATE ISO="19721229">1972. gada 29. decembra</DATE> konvencijas par to, lai novērstu jūras piesārņošanu, izgāžot atkritumus un citus materiālus, kurā grozījumi izdarīti ar Londonas 1996. gada protokolu, mērķis ir ieviest efektīvu kontroli pār dažādiem jūras piesārņojuma avotiem, kā arī pār pasākumiem, kas tiek veikti, lai novērstu jūras piesārņojumu, kurš rodas, izgāžot atkritumus, ko saprot kā apzinātu izgāšanu. Atbilstoši šai konvencijai izgāšana principā ir aizliegta, bet izņēmuma kārtā tā var tikt atļauta. Minētās konvencijas noteikumi ir jāievēro it īpaši karoga valstij, kam katrā ziņā ir pienākums noteikt sodus par konvencijas noteikumu pārkāpumu<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0025"><P>Saistībā ar šo konvenciju skat. Vincent, P., <HT TYPE="ITALIC">Droit de la mer</HT>, Larcier, Brisele, 2008, 179.–181. lpp., kā arī Rothwell, D. R. un Stephens, T., <HT TYPE="ITALIC">The International Law of the Sea</HT>, 2. izd., Hart Publishing, Oksforda, 2016, 402.–406. lpp.</P></NOTE>. Savienības tiesībās ar<?PAGE NO="11"?> Direktīvu 2005/35/EK<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0026"><P>Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (<DATE ISO="20050907">2005. gada 7. septembris</DATE>) par kuģu radīto piesārņojumu un par sankciju ieviešanu par pārkāpumiem (<REF.DOC.OJ COLL="L" NO.OJ="255" PAGE.FIRST="11" DATE.PUB="2005">OV 2005, L 255, 11. lpp.</REF.DOC.OJ>). Lai sasniegtu šīs direktīvas mērķi, Padomes Pamatlēmumā 2005/667/TI (<DATE ISO="20050712">2005. gada 12. jūlijs</DATE>) par krimināltiesiskā pamata stiprināšanu, lai īstenotu tiesību aktus attiecībā uz kuģu radītu piesārņojumu (<REF.DOC.OJ COLL="L" NO.OJ="255" PAGE.FIRST="164" DATE.PUB="2005">OV 2005, L 255, 164. lpp.</REF.DOC.OJ>), ir paredzēts, ka dalībvalstis veic zināmu skaitu pasākumu saistībā ar krimināltiesībām.</P></NOTE> dalībvalstīm ir noteikts pienākums nodrošināt, ka piesārņojošu vielu izgāšana no kuģiem kādā no tajā paredzētām zonām, tostarp atklātā jūrā, tiek uzskatīta par pārkāpumu, ja izgāšana ir veikta ar nodomu, aiz neuzmanības vai rupjas nolaidības dēļ, tādējādi nodrošinot, ka šāda izgāšana nepaliek nesodīta<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0027"><P>Skat. šīs direktīvas 4. pantu.</P></NOTE>.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0071"><NO.P>71.</NO.P><TXT>Pienākumi, kas starptautiskajās tiesībās, it īpaši Montegobejas konvencijas 94. pantā, ir paredzēti karoga valstij, ļauj arī ierobežot Lejassaksijas minēto risku<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0028"><P>Jāpiebilst, ka vispārīgi Montegobejas konvencijas XII daļā <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0057" REF.END="QE0057"/>Jūras vides aizsardzība un saglabāšana<QUOT.END REF.START="QS0057" CODE="201D" ID="QE0057"/> valstīm ir noteikts pienākums saglabāt un aizsargāt jūras vidi. It īpaši tās 217., 218. un 220. pantā ir noteiktas karoga valsts, ostas valsts un piekrastes valsts kompetences un pienākumi šajā ziņā.</P></NOTE>. Papildus to pasākumu veikšanai, kas ir vajadzīgi, lai nodrošinātu drošību jūrā, veicot kuģu kontroles un uzraudzības pasākumus, šajā tiesību normā karoga valstij ir noteikts pienākums uzsākt izmeklēšanu par visiem negadījumiem jūrā vai satiksmes negadījumiem atklātā jūrā, kuros ir iesaistīts kuģis, kas kuģo ar tās karogu, un kuri ir radījuši lielus zaudējumus jūras videi. Savienības tiesībās karoga valsts pienākumi saskaņā ar starptautiskajām tiesībām un it īpaši Starptautiskās Jūrniecības organizācijas ietvaros ir padarīti efektīvāki ar Direktīvu 2009/21/EK<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0029"><P>Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (<DATE ISO="20090423">2009. gada 23. aprīlis</DATE>) par karoga valstij noteikto prasību ievērošanu (<REF.DOC.OJ COLL="L" NO.OJ="131" PAGE.FIRST="132" DATE.PUB="2009">OV 2009, L 131, 132. lpp.</REF.DOC.OJ>).</P></NOTE>, kuras mērķis saskaņā ar tās 1. panta 1. punktu ir panākt, ka dalībvalstis efektīvi un saskanīgi pilda pienākumus, kas tām ir uzlikti kā karoga valstīm, kā arī pastiprināt drošību un novērst piesārņojumu, kuru rada kuģi, kas kuģo ar kādas dalībvalsts karogu.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0072"><NO.P>72.</NO.P><TXT>Visbeidzot citi noteikumi, piemēram, Starptautiskais jūras bīstamo kravu kodekss vai Drošas kuģu ekspluatācijas un piesārņojuma novēršanas vadības starptautiskais kodekss<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0030"><P>Šī kodeksa noteikumi turklāt vispārīgi attiecas uz visiem kuģiem, kas kuģo ar Savienības dalībvalsts karogu saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 336/2006 (2006. gada 15. februāris) par Starptautiskā drošības vadības kodeksa īstenošanu Kopienā un Padomes Regulas (EK) Nr. 3051/95 atcelšanu (<REF.DOC.OJ COLL="L" NO.OJ="064" PAGE.FIRST="1" DATE.PUB="2006">OV 2006, L 64, 1. lpp.</REF.DOC.OJ>). Šajā regulā dalībvalstīm ir arī noteikts pienākums ieviest un piemērot efektīvu, samērīgu un preventīvu sankciju sistēmu.</P></NOTE>, arī ļauj samazināt piesārņojuma riskus, paredzot noteikumus jūras sabiedrībām vai kuģu kapteiņiem.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0073"><NO.P>73.</NO.P><TXT>Visu šo iemeslu dēļ es ierosinu Tiesai uz <HT TYPE="ITALIC">Landgericht München I</HT> (Minhenes I apgabaltiesa) prejudiciālo jautājumu atbildēt, ka atliekas metāllūžņu un ar dubļiem un kravas atliekām sajaukta izlietota ūdens formā, kas ir radušās avārijas rezultātā, ir <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0058" REF.END="QE0058"/>atkritumi, kas radušies transportlīdzekļos, vilcienos, lidmašīnās un uz kuģiem<QUOT.END REF.START="QS0058" CODE="201D" ID="QE0058"/> Regulas Nr. 1013/2006 1. panta 3. punkta b) apakšpunkta izpratnē.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0074"><NO.P>74.</NO.P><TXT>Pakārtoti nākamajā sadaļā es pievērsīšos šīs tiesību normas interpretācijai, runājot par pamatlietā aplūkoto atkritumu pārvadāšanas otro daļu.</TXT></NP.ECR></GR.SEQ><GR.SEQ LEVEL="2"><TITLE><TI><NP><NO.P><HT TYPE="BOLD"><HT TYPE="ITALIC">B.</HT></HT></NO.P><TXT><HT TYPE="BOLD"><HT TYPE="ITALIC">Pakārtoti</HT></HT></TXT></NP></TI></TITLE><NP.ECR IDENTIFIER="NP0075"><NO.P>75.</NO.P><TXT>Runājot, pirmkārt, par savāktā izlietotā ūdens sūtījumu uz Dāniju un, otrkārt, par Vācijā neizkrauto atkritumu sūtījumu uz Rumāniju, es atgādinu, ka šo problemātikas daļu, ko rada pamatlietas fakti, iesniedzējtiesa ir izslēgusi no lūguma sniegt prejudiciālu nolēmumu piemērošanas jomas.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0076"><NO.P>76.</NO.P><TXT>Protams, no pastāvīgās judikatūras izriet, ka valstu tiesu un Tiesas sadarbības procedūrā, kas izveidota ar LESD 267. pantu, Tiesai ir jāsniedz valsts tiesai noderīga atbilde, kas tai ļautu izspriest izskatāmo strīdu, no lēmuma uzdot prejudiciālu jautājumu pamatojuma izsecinot Savienības tiesību elementus, kuri ir jāinterpretē, ņemot vērā strīda priekšmetu, un attiecīgā gadījumā jāpārformulē prejudiciālie jautājumi<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0031"><P>Skat. it īpaši spriedumus, 2014. gada 13. februāris, <REF.DOC.ECR><NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Crono Service</HT> u.c.</NAME.CASE> (<NO.CASE>C‑419/12 un C‑420/12</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2014:81">EU:C:2014:81</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0028">28.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>, kā arī tajā minētā judikatūra) un <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20161221">2016. gada 21. decembris</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Ucar</HT> un <HT TYPE="ITALIC">Kilic</HT></NAME.CASE> (<NO.CASE>C‑508/15 un C‑509/15</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2016:986">EU:C:2016:986</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0051">51.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>).</P></NOTE>.</TXT></NP.ECR><?PAGE NO="12"?><NP.ECR IDENTIFIER="NP0077"><NO.P>77.</NO.P><TXT>Tomēr, ņemot vērā pamatlietas priekšmetu, ir pamats uzdot jautājumu, vai šajā gadījumā patiešām iesniedzējtiesai ir noderīgi, ka Tiesa interpretē Regulas Nr. 1013/2006 1. panta 3. punkta b) apakšpunktu, lai noskaidrotu, vai šī tiesību norma ir piemērojama attiecīgo atkritumu sūtījumiem pēc tam, kad kuģis ir pametis Vācijas ostu. Šķiet, no šī strīda izklāsta izriet, ka <HT TYPE="ITALIC">Conti</HT> cenšas Vācijas tiesās panākt, ka tiek atlīdzināti dažādi kaitējumi, tostarp kaitējums, kas izriet no Vācijas iestāžu noteiktās paziņošanas procedūras. Savukārt, runājot par pārvadājumu no Vācijas uz Rumāniju, tas, vai ir piemērojama paziņošanas procedūra, attiecas tikai uz Rumānijas iestādēm.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0078"><NO.P>78.</NO.P><TXT>Ja Tiesa uzskatītu, ka tai tomēr ir jāinterpretē Regulas Nr. 1013/2006 1. panta 3. punkta b) apakšpunkts saistībā ar atkritumu sūtījumu no Vācijas ostas uz Dāniju un Rumāniju, lai noskaidrotu šīs tiesību normas piemērojamību turpmākajiem sūtījumiem, es norādu, ka šīs tiesību normas formulējums ir ļoti skaidrs.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0079"><NO.P>79.</NO.P><TXT>Tādējādi Regulas Nr. 1013/2006 1. panta 3. punkta b) apakšpunktā paredzētā izslēgšana ir piemērojama <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0059" REF.END="QE0059"/>līdz brīdim, kad šādi atkritumi tiek izkrauti reģenerācijas vai apglabāšanas nolūkā<QUOT.END REF.START="QS0059" CODE="201D" ID="QE0059"/>. Ņemot vērā jēdziena <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0060" REF.END="QE0060"/>izkraut<QUOT.END REF.START="QS0060" CODE="201D" ID="QE0060"/> nozīmi<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0032"><P>Saskaņā ar <HT TYPE="ITALIC">Petit Robert</HT> darbības vārds <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0061" REF.END="QE0061"/>izkraut<QUOT.END REF.START="QS0061" CODE="201D" ID="QE0061"/> nozīmē <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0062" REF.END="QE0062"/>izņemt (personas, lietas) no kuģa, izvietot uz sauszemes<QUOT.END REF.START="QS0062" CODE="201D" ID="QE0062"/>. Norādu, ka citu Regulas Nr. 1013/2006 1. panta 3. punkta b) apakšpunkta valodu versijas apstiprina šo analīzi, jo tajā izmantotie jēdzieni ir vēl specifiskāki. Tādējādi jēdzieni <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0063" REF.END="QE0063"/>descargado<QUOT.END REF.START="QS0063" CODE="201D" ID="QE0063"/>, <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0064" REF.END="QE0064"/>losses<QUOT.END REF.START="QS0064" CODE="201D" ID="QE0064"/>, <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0065" REF.END="QE0065"/>Abladens<QUOT.END REF.START="QS0065" CODE="201D" ID="QE0065"/>, <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0066" REF.END="QE0066"/>offloaded<QUOT.END REF.START="QS0066" CODE="201D" ID="QE0066"/> un <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0067" REF.END="QE0067"/>lastas<QUOT.END REF.START="QS0067" CODE="201D" ID="QE0067"/>, kas ir izmantoti spāņu, dāņu, vācu, angļu un zviedru valodas versijās, pauž ideju, ka atkritumi, kuri veido kuģa kravu, no tā ir noņemti.</P></NOTE>, šī tiesību norma noteikti nozīmē, ka atkritumi ir pametuši kuģi un ir izvietoti uz sauszemes reģenerācijas vai apglabāšanas nolūkā<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0033"><P>Turklāt man ir jānorāda, ka iesniedzējtiesa, šķiet, šos terminus interpretē tāpat, jo tā precizē, ka <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0068" REF.END="QE0068"/>saskaņā ar skaidru šīs atkāpes tiesību normas formulējumu tā ir piemērojama <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0069" REF.END="QE0069"/>līdz brīdim, kad šos atkritumus izkrauj<QUOT.END REF.START="QS0069" CODE="201D" ID="QE0069"/>, nevis līdz brīdim, kad jebkādi atkritumi tiek izkrauti, vai līdz brīdim, kad rodas izkraušanas iespēja<QUOT.END REF.START="QS0068" CODE="201D" ID="QE0068"/>.</P></NOTE>.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0080"><NO.P>80.</NO.P><TXT>Līdz ar to Komisijas piedāvātajai interpretācijai, saskaņā ar kuru jēdziens <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0070" REF.END="QE0070"/>izkrauti<QUOT.END REF.START="QS0070" CODE="201D" ID="QE0070"/> ir interpretējams kā tāds, kas nozīmē <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0071" REF.END="QE0071"/>līdz pirmajai mītnes ostai<QUOT.END REF.START="QS0071" CODE="201D" ID="QE0071"/> tāpēc, ka Regula Nr. 1013/2006 ir jāinterpretē saskaņā ar Bāzeles konvenciju, nevar piekrist.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0081"><NO.P>81.</NO.P><TXT>Protams, no pastāvīgās judikatūras izriet, ka Savienības noslēgto starptautisko līgumu pārākums pār atvasinātu tiesību aktiem liek pēdējos minētos interpretēt saskaņā ar šiem līgumiem<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0034"><P>Skat. it īpaši spriedumu, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20140318">2014. gada 18. marts</DATE>, <NAME.CASE>Z.</NAME.CASE> (<NO.CASE>C‑363/12</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2014:159">EU:C:2014:159</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0072">72.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR> un tajā minētā judikatūra).</P></NOTE>, tomēr šāda saskanīga interpretācija ir prasīta tikai <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0072" REF.END="QE0072"/>iespēju robežās<QUOT.END REF.START="QS0072" CODE="201D" ID="QE0072"/>.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0082"><NO.P>82.</NO.P><TXT>Šajā gadījumā, manuprāt, nav iespējams Regulas Nr. 1013/2006 1. panta 3. punkta b) apakšpunktu interpretēt tā, lai šīs tiesību normas formulējumu saskaņotu ar Bāzeles konvenciju.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0083"><NO.P>83.</NO.P><TXT>No šīs konvencijas 1. panta un 2. panta 3) punkta izriet, ka tā ir piemērojama tad, ja atkritumi tiek pārvesti no rajona, kas atrodas vienas līgumslēdzējas valsts nacionālajā jurisdikcijā, uz rajonu, kurš ietilpst citas līgumslēdzējas valsts nacionālajā jurisdikcijā, kā šajā gadījumā tas ir ar sūtījumu no Vācijas uz Dāniju<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0035"><P>Izlietotais ūdens, kas tika nosūtīts uz Dāniju, tika savākts un līdz ar to izkrauts no kuģa.</P></NOTE> un Rumāniju.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0084"><NO.P>84.</NO.P><TXT>Savukārt no Regulas Nr. 1013/2006 1. panta 3. punkta b) apakšpunkta interpretācijas saskaņā ar tā formulējumu izriet, ka tas nav piemērojams tādu atkritumu sūtījumiem, kas ir palikuši uz kuģa <HT TYPE="ITALIC">MSC Flaminia</HT>, jo tie tika izkrauti tikai pēc to nonākšanas Rumānijā<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0036"><P>Es uzsveru, ka savu apsvērumu 44. punktā Komisija pati ir atzinusi, ka šos atkritumus <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0073" REF.END="QE0073"/>noteikti nevar uzskatīt par <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0074" REF.END="QE0074"/>izkrautiem<QUOT.END REF.START="QS0074" CODE="201D" ID="QE0074"/> šī jēdziena vispārpieņemtajā nozīmē pirms šī otrā pārvadājuma sākuma<QUOT.END REF.START="QS0073" CODE="201D" ID="QE0073"/>.</P></NOTE>.</TXT></NP.ECR><?PAGE NO="13"?><NP.ECR IDENTIFIER="NP0085"><NO.P>85.</NO.P><TXT>Līdz ar to, ja Regulas Nr. 1013/2006 1. panta 3. punkta b) apakšpunkts tiktu interpretēts saskaņā ar Bāzeles konvenciju, tas radikāli mainītu šīs tiesību normas nozīmi, būtu pretrunā Savienības likumdevēja izvēlētajam formulējumam<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0037"><P>Tādējādi, kā to pamatoti tiesas sēdē uzsvēra <HT TYPE="ITALIC">Conti</HT>, Savienības likumdevējs izmanto jēdzienu <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0075" REF.END="QE0075"/>izkraut<QUOT.END REF.START="QS0075" CODE="201D" ID="QE0075"/>, nevis <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0076" REF.END="QE0076"/>nākamā osta<QUOT.END REF.START="QS0076" CODE="201D" ID="QE0076"/>, un tas rada lielu atšķirību izslēgšanas piemērošanā.</P></NOTE> un turklāt radītu reālu tiesiskās drošības problēmu<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0038"><P>Manuprāt šeit ir jāvelk paralēle ar valstu tiesu pienākumu veikt atbilstīgu Savienības tiesību interpretāciju, kas <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0077" REF.END="QE0077"/>ir ierobežots ar vispārējiem tiesību principiem un nevar būt par pamatu valsts tiesību <HT TYPE="ITALIC">contra legem</HT> interpretācijai<QUOT.END REF.START="QS0077" CODE="201D" ID="QE0077"/> (skat. it īpaši spriedumu, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20160713">2016. gada 13. jūlijs</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Pöpperl</HT></NAME.CASE> (<NO.CASE>C‑187/15</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2016:550">EU:C:2016:550</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0044">44.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>)).</P></NOTE>.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0086"><NO.P>86.</NO.P><TXT>Turklāt, rakstveida apsvērumos norādot, ka <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0078" REF.END="QE0078"/>iebraukšanas ostā pielīdzināšana šādai <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0079" REF.END="QE0079"/>izkraušanai<QUOT.END REF.START="QS0079" CODE="201D" ID="QE0079"/>, šķiet, nav atbilstoša, ņemot vērā šo nepārprotamo formulējumu<QUOT.END REF.START="QS0078" CODE="201D" ID="QE0078"/>, man šķiet, ka Komisija atzīst, ka šāda atbilstīga interpretācija nav paredzama.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0087"><NO.P>87.</NO.P><TXT>Visu šo iemeslu dēļ varētu rasties jautājums par Regulas Nr. 1013/2006 1. panta 3. punkta b) apakšpunkta atbilstību Bāzeles konvencijas noteikumiem.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0088"><NO.P>88.</NO.P><TXT>Tomēr es neaicinu Tiesu pēc savas ierosmes pārbaudīt Regulas Nr. 1013/2006 1. panta 3. punkta b) apakšpunkta spēkā esamību, ņemot vērā Bāzeles konvenciju.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0089"><NO.P>89.</NO.P><TXT>Pirmkārt, es konstatēju, ka tad, ja jautājums par Savienības tiesību normas spēkā esamību acīmredzami vai nojaušami izriet no iesniedzējtiesas lēmuma, dalībvalstis un ieinteresētās personas var nolemt iesniegt apsvērumus ne tikai, lai puses apspriestu šo jautājumu<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0039"><P>Naômé, C., <HT TYPE="ITALIC">Le renvoi préjudiciel en droit européen</HT> – <HT TYPE="ITALIC">Guide pratique</HT>, 2. izd., Larcier, Brisele, 2010, 272. lpp.</P></NOTE>, bet arī lai Savienības akta autors piedalītos procedūrā un varētu iesniegt apsvērumus šajā ziņā<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0040"><P>Kā tas bija lietā, kurā ir taisīts <DATE ISO="20151006">2015. gada 6. oktobra</DATE> spriedums <REF.DOC.ECR><NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Schrems</HT></NAME.CASE> (<NO.CASE>C‑362/14</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2015:650">EU:C:2015:650</NO.ECLI></REF.DOC.ECR>), kad Komisija, akta autore, piedalījās procedūrā. Šajā ziņā es atgādinu par Tiesas pienākumu nodrošināt iespēju dalībvalstu valdībām un ieinteresētajām personām iesniegt apsvērumus saskaņā ar Eiropas Savienības Tiesas statūtu 23. pantu, ņemot vērā, ka saskaņā ar šo tiesību normu ieinteresētajām personām tiek paziņoti tikai iesniedzējtiesas lēmumi (skat. spriedumu, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20110414">2011. gada 14. aprīlis</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Vlaamse Dierenartsenvereniging</HT> un <HT TYPE="ITALIC">Janssens</HT></NAME.CASE>, <NO.CASE>C‑42/10, C‑45/10 un C‑57/10</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2011:253">EU:C:2011:253</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0044">44.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>, kā arī tajā minētā judikatūra).</P></NOTE>. Šis lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu attiecas tikai uz Regulas Nr. 1013/2006 1. panta 3. punkta b) apakšpunktā paredzētās izslēgšanas interpretāciju, un jautājums par šīs tiesību normas spēkā esamību ne acīmredzami, ne netieši neizriet no iesniedzējtiesas lēmuma, jo, pirmkārt, puses to nav apspriedušas<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0041"><P>Tiesas sēdē šis jautājums ļoti īsi tika minēts, pusēm tomēr neapmainoties ar argumentiem šajā ziņā.</P></NOTE> un, otrkārt, ne Parlaments, ne Padome, kas tomēr ir šīs regulas autori, nav piedalījušies tiesvedībā Tiesā.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0090"><NO.P>90.</NO.P><TXT>Otrkārt, minētās tiesību normas spēkā esamībai ir nozīme tikai, ņemot vērā atkritumu sūtījumu no Vācijas uz Rumāniju. Kā es to uzsvēru šo secinājumu 77. punktā, <HT TYPE="ITALIC">Conti</HT> cenšas panākt, ka tiek atlīdzināts kaitējums, kas izriet no Vācijas iestāžu noteiktās paziņošanas procedūras izmaksām. Tādējādi papildus tam, ka <HT TYPE="ITALIC">Conti</HT> nebija nekādas intereses, lai Tiesa konstatētu Regulas Nr. 1013/2006 1. panta 3. punkta b) apakšpunkta spēkā neesamību un paziņošanas procedūras vajadzību attiecībā uz atkritumiem, kas nosūtīti uz Rumāniju, šāds konstatējums nekādā ziņā nav noderīgs pamatlietā<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0042"><P>Judikatūrā, lai Savienības tiesību normas spēkā esamību varētu izvērtēt pēc savas ierosmes, ir prasīts, lai šis vērtējums būtu noderīgs iesniedzējtiesai. Tādējādi, kā to norāda <HT TYPE="ITALIC">Caroline Naômé</HT>, Tiesa šādi rīkojas tad, ja jautājums formāli attiecas uz Savienības tiesību normas interpretāciju, bet izrādās, ka iesniedzējtiesa patiesībā vēlas noskaidrot šīs tiesību normas spēkā esamību (skat. Naômé, C., minēts iepriekš, 272. lpp.).</P></NOTE>.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0091"><NO.P>91.</NO.P><TXT>Šādos apstākļos pēc savas ierosmes lemt par šīs tiesību normas spēkā esamību man šķiet nesaderīgi ar lomu, kas Tiesai ir piešķirta LESD 267. pantā.</TXT></NP.ECR><?PAGE NO="14"?><NP.ECR IDENTIFIER="NP0092"><NO.P>92.</NO.P><TXT>Turklāt es uzskatu, ka, ņemot vērā Bāzeles konvencijas noteikumu raksturu, struktūru un to, ka privātpersonām principā nav autonomu tiesību un brīvību saskaņā ar Bāzeles konvenciju, šie noteikumi nevar būt par pamatu tam, lai pārbaudītu Regulas Nr. 1013/2006 1. panta 3. punkta b) apakšpunkta<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0043"><P>Skat. nosacījumus, ar kādiem starptautiska līguma noteikumi, kurā Savienība ir līgumslēdzēja puse, var tikt minēti, lai pamatotu prasību atcelt kādu Savienības tiesību atvasinātu aktu vai izņēmumu, kas attiecas uz šāda akta prettieskumu, un kuri ir atgādināti <DATE ISO="20150113">2015. gada 13. janvāra</DATE> spriedumā <REF.DOC.ECR><NAME.CASE>Padome u.c./<HT TYPE="ITALIC">Vereniging</HT> <HT TYPE="ITALIC">Milieudefensie</HT> un <HT TYPE="ITALIC">Stichting Stop Luchtverontreiniging Utrecht</HT></NAME.CASE> (no <NO.CASE>C‑401/12 P līdz C‑403/12 P</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2015:4">EU:C:2015:4</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0054">54.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR> un tajā minētā judikatūra).</P></NOTE> spēkā esamību.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0093"><NO.P>93.</NO.P><TXT>Tādējādi, tā kā atkritumi uz kuģa <HT TYPE="ITALIC">MSC Flaminia</HT>, kas tika nosūtīti no Vācijas uz Rumāniju, netika izkrauti, Regulas Nr. 1013/2006 1. panta 3. punkta b) apakšpunktā paredzētā izslēgšana joprojām ir piemērojama, līdz ar to šī regula nav piemērojama šim sūtījumam.</TXT></NP.ECR></GR.SEQ></GR.SEQ><GR.SEQ LEVEL="1"><TITLE><TI><NP><NO.P><HT TYPE="BOLD">IV.</HT></NO.P><TXT><HT TYPE="BOLD">Secinājumi</HT></TXT></NP></TI></TITLE><NP.ECR IDENTIFIER="NP0094"><NO.P>94.</NO.P><TXT>Ņemot vērā iepriekš izklāstītos apsvērumus, es ierosinu Tiesai uz <HT TYPE="ITALIC">Landgericht München I</HT> (Minhenes I apgabaltiesa, Vācija) uzdoto prejudiciālo jautājumu atbildēt šādi:</TXT><P>Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 1013/2006 (<DATE ISO="20060614">2006. gada 14. jūnijs</DATE>) par atkritumu sūtījumiem 1. panta 3. punkta b) apakšpunkts ir interpretējams tādējādi, ka atliekas metāllūžņu un ar dubļiem un kravas atliekām sajaukta izlietota ūdens formā, kuras ir radušās avārijas rezultātā, ir <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0080" REF.END="QE0080"/>atkritumi, kas radušies transportlīdzekļos, vilcienos, lidmašīnās un uz kuģiem<QUOT.END REF.START="QS0080" CODE="201D" ID="QE0080"/> šīs tiesību normas izpratnē.</P></NP.ECR></GR.SEQ></CONTENTS.CONCLUSION></CONCLUSION>