Konsolidēts TEKSTS: 32004D0002 — LV

Šis dokuments ir izveidots vienīgi dokumentācijas nolūkos, un iestādes neuzņemas nekādu atbildību par tā saturu

EIROPAS CENTRĀLĀS BANKAS PADOME,

ņemot vērā Eiropas Centrālo banku sistēmas un Eiropas Centrālās bankas statūtus, un jo īpaši to 12.3. pantu,

IR PIEŅĒMUSI ŠĀDU LĒMUMU.

Eiropas Centrālās bankas Reglamentu ar grozījumiem, kas izdarīti 1999. gada 22. aprīlī, kurš grozīts ar 1999. gada 7. oktobra Lēmumu ECB/1999/6, ar kuru groza Eiropas Centrālās bankas Reglamentu ( 1 ), aizstāj ar šo Reglamentu, kas stājas spēkā 2004. gada 1. martā.

Šis Reglaments papildina Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu un Eiropas Centrālo banku sistēmas un Eiropas Centrālās bankas statūtus. Šajā Reglamentā termini ir lietoti tādās nozīmēs, kāda tiem ir Līgumā un Statūtos. Ar terminu “Eirosistēma” apzīmē Eiropas Centrālo banku (ECB) un to dalībvalstu centrālās bankas, kuru valūta ir eiro.

2.1. Par sēžu datumiem lemj Padome pēc priekšsēdētāja priekšlikuma. Parasti Padomes sēdes notiek regulāri saskaņā ar grafiku, ko savlaicīgi pirms katra kalendārā gada sākuma nosaka Padome.

2.2. Priekšsēdētājs sasauc Padomes sēdi, ja pieprasījumu sasaukt sēdi ir iesnieguši vismaz trīs Padomes locekļi.

2.3. Priekšsēdētājs var sasaukt Padomes sēdes arī tad, ja viņš to uzskata par vajadzīgu.

2.5. Sēdes var noturēt arī telekonferences veidā, izņemot gadījumus, ja pret to iebilst vismaz trīs vadītāji.

3.1. Izņemot turpmāk noteiktos gadījumus, Padomes sēdēs var piedalīties vienīgi tās locekļi, Eiropas Savienības Padomes priekšsēdētājs un Eiropas Kopienu Komisijas loceklis.

3.3. Ja kāds no vadītājiem nevar piedalīties sēdē, viņš, neskarot 4. panta noteikumus, var rakstiski iecelt aizstājēju. Šāds rakstisks paziņojums savlaicīgi pirms sēdes ir jānosūta priekšsēdētājam. Parasti šādu aizstājēju var pavadīt viena persona.

3.4. Par sekretāru priekšsēdētājs ieceļ kādu ECB darbinieku. Sekretārs palīdz Valdei sagatavoties Padomes sēdēm un tās protokolē.

3.5. Padome, ja tā uzskata to par nepieciešamu, var uzaicināt sēdēs piedalīties arī citas personas.

1. Prezidentus iedala grupās, kā noteikts Statūtu 10.2. panta pirmajā un otrajā ievilkumā.

2. Katrā grupā prezidentus saskaņā ar ES praksi sarindo atbilstoši to nacionālo centrālo banku sarakstam, kas sastādīts dalībvalstu nosaukumu to nacionālajās valodās alfabēta secībā. Balsstiesību rotācija katras grupas ietvaros notiek turpmāk izklāstītajā kārtībā. Rotācija sākas no nejauši izvēlēta punkta sarakstā.

3. Balsstiesības katras grupas ietvaros rotē katru mēnesi, sākot no pirmās dienas pirmajā mēnesī, kurā tiek ieviesta rotācijas sistēma.

4. Pirmajā grupā katrā viena mēneša periodā rotē vienas balsstiesības, otrajā un trešajā grupā katrā viena mēneša periodā rotē balsstiesību skaits, kas vienāds ar grupā iedalīto prezidentu skaita un grupai piešķirto balsstiesību skaita starpību, no kuras atņemts divi.

5. Ja grupu sastāvs tiek koriģēts saskaņā ar Statūtu 10.2. panta piekto ievilkumu, balsstiesību rotācija katras grupas ietvaros turpina notikt saskaņā ar 2. punktā minēto sarakstu. No dienas, kad prezidentu skaits sasniedz 22, rotācija trešās grupas ietvaros sākas no nejauši izvēlēta punkta sarakstā. Padome var nolemt grozīt rotācijas kārtību otrajā un trešajā grupā, lai novērstu to, ka daži prezidenti bez balsstiesībām vienmēr ir vienā un tajā pašā laikā gada ietvaros.

6. To Padomes locekļu sarakstu, kuriem ir balsstiesības, ECB jau iepriekš publicē tās interneta lapā.

7. Katras nacionālās centrālās bankas dalībvalsts daļu monetāro finanšu iestāžu kopējā bilancē aprēķina, balstoties uz mēneša vidējo datu vidējo gada rādītāju par pēdējo jaunāko kalendāra gadu, par kuru šādi dati ir pieejami. Ja saskaņā ar Statūtu 29.3. pantu tiek koriģēts kopējais iekšzemes kopprodukts tirgus cenās vai ja kāda valsts kļūst par dalībvalsti un tās nacionālā centrālā banka kļūst par Eiropas Centrālo banku sistēmas dalībnieci, monetāro finanšu iestāžu kopējo bilanci dalībvalstīs, kas ieviesušas euro, aprēķina no jauna, balstoties uz datiem par pēdējo jaunāko kalendāra gadu, par kuru šādi dati ir pieejami.

4.1. ►M1 Lai Padome varētu balsot, vajadzīgais kvorums ir divas trešdaļas Padomes locekļu ar balsstiesībām. ◄ Ja kvoruma nav, priekšsēdētājs var sasaukt ārkārtas sēdi, kurā lēmumus ir iespējams pieņemt bez vajadzīgā kvoruma.

4.2. Balsošana Padomē notiek pēc priekšsēdētāja pieprasījuma. Priekšsēdētājs balsošanu ierosina arī pēc Padomes jebkura locekļa pieprasījuma.

4.3. Atturēšanās neliedz Padomei pieņemt lēmumus, kas paredzēti Statūtu 41.2. pantā.

4.4. Ja kāds no Padomes locekļiem ilgāku laiku nevar piedalīties balsošanā (piemēram, vairāk nekā vienu mēnesi), viņš var iecelt aizstājēju, kas darbojas kā Padomes loceklis.

4.5. Atbilstīgi Statūtu 10.3. pantā noteiktajam, gadījumos, ja kāds no vadītājiem nevar piedalīties balsošanā, pieņemot lēmumus saskaņā ar Statūtu 28., 29., 30., 32., 33. un 51. pantu, viņa vietā attiecīgo balsi var nodot viņa ieceltais aizstājējs.

4.6. Priekšsēdētājs var ierosināt aizklātu balsošanu, ja to pieprasa vismaz trīs Padomes locekļi. Ja lēmums, ko ierosināts pieņemt saskaņā ar Statūtu 11.1., 11.3. vai 11.4. pantu, personiski attiecas uz kādu no Padomes locekļiem, balsošana ir aizklāta. Šādā gadījumā attiecīgie Padomes locekļi nepiedalās balsošanā.

4.7. Lēmumus var pieņemt arī, izmantojot rakstisko procedūru, ja pret to neiebilst vismaz trīs Padomes locekļi. Attiecībā uz rakstisko procedūru ir jāievēro šādas prasības: i) katram Padomes loceklim parasti vismaz piecas dienas apsvēršanai; ii) katra Padomes locekļa (vai atbilstīgi 4. pantam ieceltā aizstājēja) personisks paraksts; iii) katrs šāds lēmums ir jāatspoguļo nākamās Padomes sēdes protokolā. ►M1 Lēmumus, ko pieņem, izmantojot rakstisko procedūru, apstiprina Padomes locekļi, kuriem apstiprināšanas laikā ir balsstiesības. ◄

5.1. Padome apstiprina katras sēdes darba kārtību. Valde sagatavo darba kārtības projektu un kopā ar papildu dokumentiem nosūta to Padomes locekļiem un citiem uzaicinātajiem dalībniekiem vismaz astoņas dienas pirms attiecīgās sēdes, izņemot steidzamības gadījumus, kuros Valdei ir jārīkojas atbilstīgi konkrētajiem apstākļiem. Pēc priekšsēdētāja vai jebkura cita Padomes locekļa priekšlikuma Padome var pieņemt lēmumu svītrot jautājumus darba kārtības projektā vai papildināt projektu ar jautājumiem. ►M1 Ja papildu dokumenti Padomes locekļiem nav nosūtīti savlaicīgi un ja to pieprasa vismaz trīs Padomes locekļi ar balsstiesībām, jautājumu svītro no darba kārtības. ◄

Padomes sēdes protokolu nākamajā sēdē (vai vajadzības gadījumā agrāk, izmantojot rakstisko procedūru) apstiprina tie Padomes locekļi, kuriem bija balsstiesības sēdē, uz kuru protokols attiecas, un to paraksta ECB prezidents.

5.3. Ārkārtas situācijām Padome var noteikt iekšējos lēmumu pieņemšanas noteikumus.

6.2. Priekšsēdētājs var sasaukt Valdes sēdes arī ikreiz, kad viņš to uzskata par vajadzīgu.

7.1. Lai Valde varētu balsot, saskaņā ar Statūtu 11.5. pantu vajadzīgais kvorums ir divas trešdaļas Valdes locekļu. Ja kvoruma nav, priekšsēdētājs var sasaukt ārkārtas sēdi, kurā lēmumus ir iespējams pieņemt bez vajadzīgā kvoruma.

7.2. Lēmumus var pieņemt arī, izmantojot rakstisko procedūru, ja pret to neiebilst vismaz divi Valdes locekļi.

7.3. Balsošanā nepiedalās tie Valdes locekļi, uz kuriem personiski attiecas lēmums, ko paredzēts pieņemt saskaņā ar Statūtu 11.1., 11.3. vai 11.4. pantu.

9.1. Komitejas izveido un atlaiž Padome. Tās palīdz ECB lēmējinstitūciju darbā un par savu darbību ar Valdes palīdzību ziņo Padomei.

9.2. Komiteju sastāvā ir ne vairāk kā divi locekļi no katras Eirosistēmas VCB un no ECB, kurus ieceļ attiecīgi bankas vadītājs vai ECB Valde. Padome nosaka komiteju uzdevumus un ieceļ to priekšsēdētājus. Parasti priekšsēdētājs ir ECB darbinieks. Gan Padomei, gan Valdei ir tiesības lūgt komitejas izskatīt kādu īpašu jautājumu. ECB nodrošina komitejām sekretariāta pakalpojumus.

9.3. Ja komitejas priekšsēdētājs un Valde to uzskata par nepieciešamu, katras neiesaistītās dalībvalsts centrālā banka var uzdot ne vairāk kā diviem tās darbiniekiem piedalīties komitejas sēdēs, ja komiteja izskata jautājumus, kas ir Ģenerālpadomes kompetencē.

9.4. Ja komitejas priekšsēdētājs un Valde to uzskata par nepieciešamu, Komitejas sēdēs var uzaicināt piedalīties citu Kopienas iestāžu un organizāciju pārstāvjus vai citas trešās personas.

10.1. Iepriekš apspriežoties ar Padomi, Valde lemj par ECB struktūrvienību skaitu, nosaukumu un attiecīgo kompetenci. Lēmumu dara publiski pieejamu.

10.2. Visas ECB struktūrvienības ir pakļautas Valdes vadošajiem norādījumiem. Valde lemj par tās locekļu atsevišķajiem pienākumiem saistībā ar ECB struktūrvienību darbu un informē par tiem Padomi, Ģenerālpadomi un ECB darbiniekus. Šādus lēmumus pieņem vienīgi visu Valdes locekļu klātbūtnē, un tos nepieņem, ja priekšsēdētājs balso pret.

11.1. Katru ECB darbinieku informē par viņa ieņemamo amatu ECB struktūrā, hierarhijas līmeni, kam jāatskaitās, un darba pienākumiem.

11.2. Neskarot Statūtu 36. un 47. pantu, Valde pieņem organizatoriskus noteikumus (še turpmāk “administratīvie cirkulāri”), kuri ir saistoši ECB darbiniekiem.

11.3. Valde pieņem un atjaunina Rīcības kodeksu Valdes locekļiem un ECB darbiniekiem.

12.1. Ģenerālpadomei ir jādod iespēja iesniegt savus apsvērumus, pirms Padome pieņem:

— atzinumus saskaņā ar Statūtu 4. un 25.1. pantu,

— ECB rekomendācijas statistikas jomā saskaņā ar Statūtu 42. pantu,

— gada ziņojumu,

— priekšrakstus par grāmatvedības noteikumu un darbības pārskatu standartizāciju,

— pasākumus Statūtu 29. panta piemērošanai,

— ECB darbinieku darba nosacījumus,

— saistībā ar gatavošanos valūtas kursu neatsaucamai noteikšanai – ECB atzinumus vai nu saskaņā ar Līguma 123. panta 5. punktu, vai arī attiecībā uz Kopienas tiesību aktiem, kas jāpieņem pēc izņēmuma atcelšanas.

12.2. Ikreiz, kad Ģenerālpadome ir lūgta iesniegt apsvērumus atbilstīgi šā panta pirmajai daļai, šim nolūkam tai ir jādod pietiekams laika posms, kas nedrīkst būt mazāks par desmit darba dienām. Steidzamības gadījumā, kas jāpamato pieprasījumā, šo laika posmu drīkst saīsināt līdz piecām darba dienām. Priekšsēdētājs var lemt par rakstiskās procedūras izmantošanu.

12.3. Priekšsēdētājs atbilstīgi Statūtu 47.4. pantam informē Ģenerālpadomi par Padomes pieņemtajiem lēmumiem.

13.1. Ģenerālpadomei ir jādod iespēja iesniegt savus apsvērumus, pirms Valde:

— īsteno Padomes pieņemtos aktus, kuru pieņemšanā saskaņā ar 12.1. pantu ir nepieciešama Ģenerālpadomes dalība,

— atbilstīgi pilnvarām, ko tai saskaņā ar Statūtu 12.1. pantu deleģējusi Padome, pieņem tiesību aktus, kuru pieņemšanā saskaņā ar šā Reglamenta 12.1. pantu ir nepieciešama Ģenerālpadomes dalība.

13.2. Ikreiz, kad Ģenerālpadome ir lūgta iesniegt apsvērumus atbilstīgi šā panta pirmajai daļai, šim nolūkam tai ir jādod pietiekams laika posms, kas nedrīkst būt mazāks par desmit darba dienām. Steidzamības gadījumā, kas jāpamato pieprasījumā, šo laika posmu drīkst saīsināt līdz piecām darba dienām. Priekšsēdētājs var lemt par rakstiskās procedūras izmantošanu.

14.1. Faktu, ka Padome saskaņā ar Statūtu 12.1. panta otrās daļas pēdējo teikumu deleģē pilnvaras Valdei, paziņo ieinteresētajām personām vai – jautājumos, kas skar trešās personas – vajadzības gadījumā publicē. Aktus, ko pieņem, izmantojot deleģētās pilnvaras, tūlīt paziņo Padomei.

14.2. Ieinteresēto personu rīcībā nodod to ECB amatpersonu sarakstu, kam piešķirtas paraksta tiesības, šo sarakstu nosakot ar lēmumu, ko pieņem atbilstīgi Statūtu 39. pantam.

15.1. Pirms katra finanšu gada beigām Padome, pamatojoties uz Valdes priekšlikumu, un atbilstīgi Padomes noteiktajiem principiem, pieņem ECB budžetu nākamajam finanšu gadam.

15.2. Lai nodrošinātu palīdzību jautājumos saistībā ar ECB budžetu, Padome izveido Budžeta komiteju, kā arī nosaka tās uzdevumus un sastāvu.

16.2. Valdei deleģē kompetenci apstiprināt un publicēt Statūtu 15.1. pantā paredzētos ceturkšņa ziņojumus, Statūtu 15.2. pantā paredzētos nedēļas finanšu kopsavilkuma pārskatus, Statūtu 26.3. pantā paredzēto bilances kopsavilkumu un citus pārskatus.

16.3. Atbilstīgi Padomes noteiktajiem principiem Valde nākamā finanšu gada pirmajā mēnesī sagatavo ECB gada pārskatu. To iesniedz neatkarīgam revidentam.

16.4. Padome ECB gada pārskatus apstiprina nākamā finanšu gada pirmajā ceturksnī. Pirms tā apstiprināšanas Padomei iesniedz neatkarīgā revidenta ziņojumu.

17.1. ECB regulas pieņem Padome, un tās Padomes vārdā paraksta priekšsēdētājs.

17.2. ECB pamatnostādnes pieņem Padome, pēc tam tās paziņojot vienā no Eiropas Kopienu oficiālajām valodām; pamatnostādnes Padomes vārdā paraksta priekšsēdētājs. Pamatnostādnēs norāda to pamatojumu. Paziņošanu attiecīgo valstu centrālajām bankām var veikt, izmantojot telefaksu, elektronisko pastu vai teleksu vai arī nosūtīt pamatnostādnes papīra formā. Visas ECB pamatnostādnes, kas ir oficiāli jāpublicē, tulko Eiropas Kopienu oficiālajās valodās.

17.3. Pieņemto regulu un pamatnostādņu īstenošanas nolūkā Padome var savas normatīvās pilnvaras deleģēt Valdei. Attiecīgajās regulās vai pamatnostādnēs norāda īstenojamos jautājumus, kā arī deleģēto pilnvaru darbības jomu un apmēru.

17.4. ECB lēmumus un rekomendācijas pieņem Padome vai Valde atbilstīgi savai kompetencei, un tās paraksta priekšsēdētājs. ECB lēmumus, kas nosaka sankcijas attiecībā uz trešajām personām, paraksta priekšsēdētājs, priekšsēdētāja vietnieks vai divi citi Valdes locekļi. ECB lēmumos un rekomendācijās norāda to pamatojumu. Statūtu 42. pantā paredzētās rekomendācijas par Kopienas sekundārajiem tiesību aktiem pieņem Padome.

17.5. Neskarot Statūtu 44. panta otro daļu un 47.1. panta pirmo ievilkumu, ECB atzinumus pieņem Padome. Tomēr īpašos apstākļos, un ja vismaz trīs vadītāji neizsaka vēlmi saglabāt Padomes kompetenci kādu īpašu atzinumu pieņemšanā, ECB atzinumus var pieņemt Valde, ņemot vērā Padomes komentārus un Ģenerālpadomes dalību. ECB atzinumus paraksta priekšsēdētājs.

17.6. ECB instrukcijas pieņem Valde, pēc tam tās paziņojot vienā no Eiropas Kopienu oficiālajām valodām; instrukcijas Valdes vārdā paraksta priekšsēdētājs vai divi Valdes locekļi. Paziņošanu attiecīgo valstu centrālajām bankām var veikt, izmantojot telefaksu, elektronisko pastu vai teleksu vai arī nosūtot instrukcijas papīra formā. Visas ECB instrukcijas, kas ir oficiāli jāpublicē, tulko Eiropas Kopienu oficiālajās valodās.

17.7. Lai atvieglotu to identificēšanu, visus ECB tiesību aktus numurē pieņemšanas secībā. Attiecībā uz ECB regulām un ECB atzinumiem par Kopienas tiesību aktu projektiem Valde, kā arī attiecībā uz ECB tiesību aktiem, par kuru publicēšanu ir pieņemts attiecīgs lēmums, veic pasākumus, lai nodrošinātu dokumentu oriģinālu saglabāšanu, paziņo tos adresātiem vai konsultējošajām struktūrām un nodrošina to publicēšanu visās Eiropas Savienības oficiālajās valodās Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

17.8. Padomes 1958. gada 15. aprīļa Regulas (EK) Nr. 1, ar ko nosaka Eiropas Ekonomikas kopienā lietojamās valodas ( 2 ), principus piemēro tiesību aktiem, kas norādīti Statūtu 34. pantā.

Līguma 106. panta 2. punktā paredzēto apstiprinājumu Padome pieņem katra gada pēdējā ceturksnī par nākamo gadu kā visām iesaistītajām dalībvalstīm kopīgu lēmumu.

19.1. Preču un pakalpojumu iegādē ECB vajadzībām ir jāievēro publiskuma, atklātības, vienādas piekļuves, nediskriminēšanas un efektīvas administrācijas principi.

19.2. Neskarot efektīvas administrācijas principu, ir iespējams atkāpties no iepriekš minētajiem principiem steidzamības gadījumā; drošības vai slepenības iemeslu dēļ; ja ir tikai viens piegādātājs; attiecībā uz piegādēm ECB, ja to veic valstu centrālās bankas; lai nodrošinātu sadarbību ar to pašu piegādātāju.

20.2. ECB darbiniekus atlasa, ieceļ amatos un paaugstina, ievērojot profesionālas sagatavotības, publiskuma, atklātības, vienādas piekļuves un nediskriminēšanas principus. Noteikumus un procedūras pieņemšanai darbā un paaugstināšanai amatā sīkāk izklāsta administratīvajos cirkulāros.

21.1. ECB un tās darbinieku darba attiecības nosaka Darba nosacījumi un Darba kārtības noteikumi.

21.2. Darba nosacījumus pēc Valdes priekšlikuma un pēc apspriešanās ar Generālpadomi pieņem Padome.

21.3. Valde pieņem Darba kārtības noteikumus, kas īsteno Darba nosacījumus.

21.4. Pirms jaunu Darba nosacījumu vai Darba kārtības noteikumu pieņemšanas ir jāapspriežas ar darbinieku komiteju. Tā savu atzinumu iesniedz attiecīgi Padomei vai Valdei.

Vispārīgu paziņošanu un ECB lēmējinstanču pieņemto lēmumu izsludināšanu var publicēt ECB mājas lapā, Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī, kā arī izmantojot finanšu tirgu ziņu aģentūras vai citus masu saziņas līdzekļus.

23.1. ECB lēmējinstanču un jebkādu to izveidotu komiteju vai grupu procedūras ir konfidenciālas, izņemot gadījumus, kad Padome pilnvaro priekšsēdētāju darīt publiski pieejamus minēto struktūru apspriežu rezultātus.

23.2. Publisko piekļuvi ECB sastādītajiem vai ECB rīcībā esošajiem dokumentiem nosaka ar ECB Padomes lēmumu.

23.3. ECB sastādītos dokumentus klasificē un ar tiem rīkojas saskaņā ar administratīvajā cirkulārā paredzētiem noteikumiem. Ja lēmējinstances nav noteikušas citādi, dokumenti ir brīvi pieejami pēc 30 gadu termiņa beigām.

Padome var grozīt šo Reglamentu. Ģenerālpadome var ierosināt grozījumus, un Valde var pieņemt papildu noteikumus atbilstīgi savai kompetencei.

		Oficiālais Vēstnesis
		No	page	date
►M1	EIROPAS CENTRĀLĀS BANKAS LĒMUMS (2009. gada 19. marts),	L 100	10	18.4.2009